ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas. Pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir atkarīgas arī no valstu gatavības īstenot ilgtspējīgu attīstību, aizsargājot Zemes klimata sistēmu, paredzot un novēršot vai neitralizējot klimata pārmaiņu cēloņus un mazinot to kaitīgo ietekmi (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03 6.1.-6.1.2. punktu). Vides ilgtspējība savukārt ir cieši saistīta ar Satversmes 115. pantu, kas noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Proti, ilgstpējības princips un Satversmes 115. pantā iekļautās cilvēka pamattiesības veido vienotu vides konstitucionālisma sistēmu.
\nRūpēs par vidi Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 12. decembra Parīzes nolīguma dalībvalstis, citstarp arī Latvija, ir vienojušās par nepieciešamību mazināt klimata pārmaiņu negatīvās sekas, tostarp samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un nodrošinot valstu klimatneitrālu attīstību. Eiropas Komisija, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, savā 2018. gada 28. novembra paziņojumā \"Tīru planētu - visiem!\" siltumnīcefekta gāzu emisiju neitralitātes sasniegšanai ir formulējusi nepieciešamību dekarbonizēt Eiropas energoapgādi, kas paredz energoefektivitātes veicināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu. Paziņojumā uzsvērta arī biogāzes ražošanas nozīme lauksaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā (sk. Eiropas Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai \"Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku\" COM(2018) 773. Pieejams: eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52018AE5700).
\nNo minētā secināms, ka energoefektivitāte, kas ietver arī siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu, ir viens no klimata mērķu sasniegšanas instrumentiem. Tātad pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citstarp īstenot vides aizsardzības pasākumus un tas ir cieši saistīts ar Satversmes 115. pantā iekļauto tiesību dzīvot labvēlīgā vidē nodrošināšanu ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Līdz ar to energoefektivitāte ir vērsta uz sabiedrības labklājības aizsardzību.
\n36.2. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka Elektroenerģijas tirgus likumā ir ietverts arī mērķis nodrošināt pamatotu elektroenerģijas cenu, jo sevišķi ievērojot to, ka par obligātā iepirkuma sistēmu maksā visa Latvijas sabiedrība (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03 15.1. un 15.3. punktu). Arī Ministru kabineta 2020. gada 12. oktobra konceptuālajā ziņojumā \"Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai\" bija uzsvērts, ka pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais obligātā iepirkuma komponentes maksājuma apmērs elektroenerģijas galalietotājiem radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā, ko vēl vairāk pastiprina globālās pandēmijas radītās ietekmes (Pieejams: tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40491650). Tādējādi valsts atbalsta sniegšana tikai tādiem ražotājiem, kuri izmanto siltumenerģiju lietderīgi, atbilst elektroenerģijas galapatērētāju finansiālās labklājības interesēm.
\nValsts atbalsta shēma tiek veidota un valsts atbalsts tiek piešķirts ar noteiktu mērķi. Eiropas Savienībā valsts atbalsts enerģētikā ir nozīmīgs instruments politikas virzīšanai uz klimatneitralitāti (sk. Schöning F., Ziegler C.
\nWhat is State Aid. In: Hancher L., de Hauteclocque A., Salerno F. M. (Eds.) State Aid and The Energy Sector.
\nOxford: Hart, 2018, p. 4). Kā to tiesas sēdē norādīja Mg. iur. S. Harbaceviča, lai arī valsts atbalstu ierobežojošu noteikumu pieņemšanu var pamatot apsvērumi par atbalsta izmaksu samazināšanu, tie vienmēr būs saistīti ar atbalsta piešķiršanas mērķi.
\nPieteikuma iesniedzēju saņemto valsts atbalstu Eiropas Komisija atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu. Eiropas Komisijas lēmumā norādīts, ka atbalsta shēmas mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas izvēršanu. Tāpat Eiropas Komisijas lēmumā ir norādes uz Latvijas veiktiem aprēķiniem par atbalsta piešķiršanas pamatotību un iekšējās peļņas normas aprēķina ieviešanu pārkompensācijas novēršanai. Tātad pamattiesību ierobežojuma mērķis ir samazināt galapatērētāju izmaksas, izskaužot arī nesaimniecisku un negodprātīgu rīcību nozarē. Šāds mērķis ir saistīts ar sabiedrības labklājības aizsardzību gan tādā ziņā, ka tiek samazināta individuālu elektroenerģijas rēķinu summa, gan arī tādā ziņā, ka tiek stiprināta Latvijas tautsaimniecība.
\nLīdz ar to apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība.
\nJa, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 25. punktu).
\nLīdz ar to vērtējums par Noteikumu Nr. 560 48.4. apakšpunkta samērīgumu ir pakārtots vērtējumam par to, vai pārējās apstrīdētajās normās noteiktās prasības atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam.
\nTādēļ Satversmes tiesa Noteikumu Nr. 560 48.4. apakšpunkta satversmību turpmāk šajā spriedumā vērtēs atsevišķi.
\nPieteikuma iesniedzējas atzīst, ka apstrīdētās normas ir piemērotas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai galapatērētājiem, bet uzsver, ka šajās normās iekļautās prasības ir neizpildāmas. Paredzot neizpildāmas prasības siltumenerģijas lietderīgai izmantošanai, likumdevējs nekādi nevarot panākt to, ka elektrostacijās saražotā siltumenerģija pēkšņi tiek izmantota lietderīgi, bet varot panākt tikai to, ka elektrostacijas nespēj visu saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.
\nVērtējot lietas dalībnieku un pieaicināto personu apsvērumus, Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas palīdz samazināt elektroenerģijas galapatērētāju izmaksas par elektroenerģiju, kā arī veicina lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu. Šīs prasības ir mudinājušas ražotājus dažādot savu uzņēmējdarbību, lai arī turpmāk saņemtu valsts atbalstu. Kā to tiesas sēdē norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas pārstāvis, ražotāji ir atraduši jaunus veidus, kā lietderīgi izmantot siltumenerģiju, uzstādot, piemēram, kokmateriālu žāvētavas.
\nTādēļ secināms, ka apstrīdētās normas ir piemērotas leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības aizsardzība - īstenošanai.
\nPieteikuma iesniedzējas norādījušas, ka apstrīdētās normas esot neizpildāmas no elektrostaciju tehnoloģiskā, novietojuma un sezonalitātes aspekta un pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem. Proti, Pieteikuma iesniedzējas nevarot ik mēnesi sasniegt Noteikumu Nr. 560 31.2. apakšpunktā noteikto enerģijas ražošanas lietderības koeficientu - 75 % -, ja turklāt lietderīgajā siltumenerģijā netiek ieskaitīts biogāzes ražošanai nepieciešamais siltums.
\nBūvniecības valsts kontroles birojs tiesas sēdē norādīja, ka ražotāji spējot izpildīt apstrīdētajās normās noteiktās prasības.
\nSavukārt pieaicinātās personas Dr. sc. ing. V. Kirsanovs, Dr. sc. ing. A. Barisa un Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas pārstāvis bija vienisprātis, ka ļoti labvēlīgos apstākļos šīs prasības ir tehnoloģiski iespējams izpildīt, tomēr ražošanas lietderības aprēķina rezultāts esot atkarīgs no vairākiem mainīgajiem jeb citiem apsvērumiem, kurus ražotāji nevarot ietekmēt.
\nLai secinātu, ka pastāv citi, alternatīvi līdzekļi, Satversmes tiesai jāidentificē, kādi risinājumi varētu mazāk ierobežot Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības. Tādēļ jānoskaidro, vai un kādēļ Pieteikuma iesniedzējas nespēj izpildīt Noteikumos Nr. 560 noteiktās prasības un vai pastāv vēl kādi īpaši apstākļi, kas būtu jāievēro iespējamu alternatīvu līdzekļu noteikšanā.
\n40.1. Pieteikuma iesniedzējas ir iesniegušas pārskatus par to, vai tās 2021. gadā ir spējušas sasniegt Noteikumu Nr. 560 31.2. apakšpunktā noteiktos enerģijas ražošanas lietderības koeficientus.
\nVērtējot katras Pieteikuma iesniedzējas rādītājus minētajā gadā, secināms, ka mēneša griezumā to spēja sasniegt Noteikumu Nr. 560 31.2. apakšpunktā noteikto 75 % kopējās ražošanas lietderības rādītāju bijusi mainīga. Arī gada ietvaros neviena no Pieteikuma iesniedzējām nav varējusi sasniegt 75 % kā vidējo kopējo gada enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Vidēji gadā visaugstāko lietderību - 73,1 % - spējusi sasniegt AS \"ZIEDI JP\", kas biogāzes izejvielu uzsildīšanai katru mēnesi izlietojusi 23,8 % līdz 73,5 % no visas saražotās siltumenerģijas. Gada griezumā vissliktākie rādītāji ir SIA \"AD Biogāzes stacija\", kam vidējais enerģijas ražošanas koeficients ir 59,1 %. Biogāzes uzsildīšanai šī elektrostacija nav izlietojusi daudz siltuma - no 1 % līdz 18,4 % mēnesī no visas saražotās siltumenerģijas, tomēr nav spējusi sasniegt nepieciešamo kopējo ražošanas lietderības koeficientu, jo koģenerācijas procesā ir dedzināts salīdzinoši vairāk biogāzes ar mazāku siltumspēju nekā citās biogāzes elektrostacijās.
\nŅemot vērā minēto, secināms, ka atbilstoši Pieteikuma iesniedzēju sniegtajai informācijai tās nav varējušas sasniegt noteiktos elektrostacijas lietderības rādītājus.
\n40.2. Vērtējot ražotāju iespējas sasniegt noteiktos rādītājus, pieaicinātās personas norādījušas uz vairākiem aspektiem - īpašo tehnoloģisko procesu, kas raksturīgs tieši biogāzes elektrostacijām, sezonalitāti un staciju novietojumu.
\nPieaicinātā persona Dr. sc. ing. V. Kirsanovs norādījis, ka īpaši liela ietekme uz siltumenerģijas pašpatēriņu ir biogāzes stacijā izmantotajām izejvielām. Proti, dažādu biogāzes izejvielu fermentēšanai nepieciešams atšķirīgs siltumenerģijas daudzums. Arī iegūtās biogāzes enerģētiskā vērtība atšķiroties atkarībā no tās izejvielu raksturojuma, kas gada griezumā esot mainīgs. Siltumenerģijas pašpatēriņu nosakot arī apkārtējās vides temperatūra attiecīgajā gadalaikā. Tādēļ pat tad, ja koģenerācijas iekārtas darbojas efektīvi, tas, ka lietderīgajā siltumenerģijā netiek iekļauta biogāzes ražošanai nepieciešamā siltumenerģija, ražotājiem varētu apgrūtināt apstrīdētajās normās izvirzīto prasību izpildi. Pēc Dr. sc. ing. V. Kirsanova ieskata, vispareizāk būtu elektrostacijas ražošanas lietderību mērīt gada griezumā, jo tad būtu iespējams ņemt vērā visus mainīgos apstākļus (sk. 2022. gada 20. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 13. sēj. 132.-148. lp.).
\nArī pieaicinātā persona Dr. sc. ing. A. Barisa atzina, ka biogāzes saražošanai nepieciešamais siltuma daudzums, sezonalitāte un elektrostaciju novietojums ietekmē to iespējas izpildīt ar apstrīdētajām normām noteiktās prasības, tomēr norādīja: nedrīkstētu pieļaut, ka siltumenerģijas pašpatēriņš ir paaugstināts, piemēram, tādēļ, ka nav siltinātas biogāzes ražošanas iekārtas.
\nDr. sc. ing. A. Barisa arī uzsvēra, ka iemesls, kura dēļ ražotāji izvēlējušies koģenerācijas tehnoloģisko procesu elektroenerģijas ražošanai, bija tieši vajadzība sildīt lauksaimniecības atlikumproduktus un ražot biogāzi, kas prasa lielu siltuma patēriņu. Tāpēc neesot pamatoti attiecināt uz šiem ražotājiem tik augstas prasības lietderīgās siltumenerģijas izmantošanai (sk. 2022. gada 20. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 13. sēj. 148.-157. lp.).
\nLatvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija pauda viedokli, ka, lai arī ražotāji ir atraduši papildu veidus, kā izmantot siltumenerģiju, biogāzes ražošanai raksturīgais tehnoloģiskais siltumenerģijas pašpatēriņš liedz sasniegt apstrīdētajās normās noteiktos rādītājus. Normu izstrādē vajadzējis ņemt vērā dažādās tehnoloģijas un ārējos apstākļus, kas ietekmē ražotāju spēju šīs normas izpildīt (sk. 2022. gada 20. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 13. sēj.
\n109.-131. lp.).
\nLatvijas biogāzes asociācija norādījusi, ka lietderīgās siltumenerģijas prasības nav izpildāmas, ja par lietderīgu neuzskata biogāzes ražošanai nepieciešamo siltumenerģiju. Pēc būtības šāda siltumenerģija esot uzskatāma par lietderīgi izmantotu, jo tā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības atkritumproduktiem. Ņemot vērā siltumenerģijas nepieciešamības sezonalitāti, neesot iespējams izpildīt lietderīgās siltumenerģijas prasības katru mēnesi (sk. 2022. gada 19. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 13. sēj. 59.-76. lp.).
\nŠim viedoklim pievienojusies arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (sk. 2022. gada 19. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 13. sēj.
\n39.-58. lp.).
\nPieaicinātā persona Dr. oec. R. Karnīte pauda viedokli, ka ražotāji, ja vien tiem būtu iespējas, izlietotu siltumenerģiju vēl lietderīgāk, tomēr siltumenerģijas piegādes infrastruktūras izveide ir dārga. Tādēļ siltumapgādes nodrošināšanai paredzētās iekārtas tiekot novietotas siltuma pieprasījuma tuvumā (sk. 2022. gada 27. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 14. sēj. 2.-17. lp.).
\nDr. sc. ing. V. Kirsanovs norādīja, ka attālākām biogāzes elektrostacijām būvēt garas siltumtrases nav ekonomiski pamatoti, ņemot vērā neizbēgamos siltuma zudumus.
\nIevērojot pieaicināto personu viedokļus, Satversmes tiesa secina: lai arī apstrīdētās normas ir mudinājušas ražotājus meklēt jaunus siltumenerģijas izmantošanas veidus, Pieteikuma iesniedzējas nav varējušas sasniegt Noteikumu Nr. 560 31.2. apakšpunktā noteikto kopējo enerģijas ražošanas lietderības rādītāju no tām neatkarīgu iemeslu dēļ. Proti, biogāzes ražošanai nemitīgi nepieciešams siltums, kura apjoms mainās sezonāli, ko pamato Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, kam raksturīgi četri gadalaiki. Tāpat arī biogāzes enerģētiskā vērtība ir atšķirīga atkarībā no ražotājiem pieejamā biogāzes izejvielu klāsta. Arī elektrostaciju novietojums var ietekmēt to iespējas piesaistīt siltuma patērētājus. Šie apstākļi ir jāņem vērā, apsverot alternatīvu līdzekļu pastāvēšanas iespējamību.
\n40.3. Tiesas sēdē vairākkārt tika norādīts, ka biogāzes elektrostacijas nebūtu vērtējamas tik vien kā enerģijas ieguves avots, jo tām ir būtiska nozīme atkritumu savākšanā un pārstrādē (sk. tiesas sēžu stenogrammas par pieaicināto personu - Zemkopības ministrijas, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas, Dr. sc. ing. V. Kirsanova un Dr. sc. ing. A. Barisas - sniegtajiem viedokļiem lietas materiālu 12. un 13. sēj.). Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija tiesas sēdē īpaši uzsvēra biogāzes elektrostaciju nozīmi siltumnīcefekta gāzu samazināšanā tieši lopkopības atkritumu pārstrādes aspektā.
\nDr. sc. ing. A. Barisa skaidroja, ka no lopkopības atlikumproduktiem izgarojošais metāns ir 28 reizes, bet slāpekļa oksīds - 270 reizes kaitīgāks dabai par oglekļa dioksīdu. Statistika rādot, ka biogāzes elektrostaciju jauda samazinās. Tieši tas, pēc Dr. sc. ing. A. Barisas ieskata, ir lielākais drauds klimata mērķu sasniegšanai Latvijā.
\nArī Dr. oec. R. Karnīte uzsvēra, ka tas ir bīstami vides prasību izpildes kontekstā.
\nEmisiju samazināšanas regula nosaka valstīm mērķrādītājus, kas tām jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā noteiktās sfērās, kas nav ietvertas citos Eiropas Savienības tiesību aktos un kas nav ietvertas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Saskaņā ar Emisiju samazināšanas regulas 4. panta 1. punktu un I pielikumu Latvijai 2030. gadā ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 6 % salīdzinājumā ar 2005. gada rādītājiem šādās jomās: enerģētika, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana, lauksaimniecība un atkritumi.
\nEiropas Komisija 2020. gada 14. oktobrī publicēja paziņojumu \"Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju\".
\nPaziņojumā norādīts: lai Eiropas Savienība sasniegtu savus klimata mērķus 2030. gadam, ir steidzami jāsamazina metāna emisijas. Šajā sakarā Komisija īpaši uzsvērusi biogāzes ražošanas nozīmi lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā (Pieejams: eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0663&from=EN).
\nLatvijas Nacionālajā klimata plānā norādīts, ka, ņemot vērā Latvijā turēto lauksaimniecības dzīvnieku apjomu, jārēķinās ar šīs nozares radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un uzsvērts tas, ka lopkopības siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir grūti un dārgi samazināms. Kā pirmais rīcības pasākums resursu efektīvai izmantošanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai lauksaimniecībā norādīta efektīva kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošana. Šajā sakarā plānā norādīts, ka \"kūtsmēslu fermentācijas biogāzes reaktorā mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz minimumam lielajās liellopu, cūku un putnkopības saimniecībās, nodrošinot efektīvu kūtsmēslu apsaimniekošanu un vērtīga mēslojuma ražošanu lauksaimniecības kūltūraugiem. Biogāzes izmantošanas ieguvumus visbiežāk skata enerģētikas kontekstā, tāpēc emisiju ieguvumi tiek ieskaitīti enerģijas ražošanas sektora rezultātos.
\nBūtiskākais ir kūtsmēslu radīto emisiju samazinājums.\"
\nTātad Latvijai ir saistoši siltumnīcefekta gāzu samazināšanas rādītāji, citstarp arī lauksaimniecības jomā. Šo mērķu sasniegšanai Latvijas politikas plānošanas dokumentos būtiska loma piešķirta biogāzes elektrostacijām.
\nTiesas sēdē Zemkopības ministrijas pārstāve norādīja, ka šobrīd nav alternatīvu lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Uz to norādīja arī Latvijas biogāzes asociācijas pārstāvis. Ražotājiem, kuri pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ir saistošas arī prasības biogāzes ražošanai izmantoto izejvielu proporcijā palielināt lauksaimniecības atlikumproduktu īpatsvaru saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 13. punktu.
\nLīdz ar to, apsverot iespējamos alternatīvos līdzekļus leģitīmā mērķa sasniegšanai, jāņem vērā arī biogāzes elektrostaciju nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un prasība biogāzes elektrostacijām palielināt lauksaimniecības atlikumproduktu īpatsvaru biogāzes izejvielu struktūrā.
\n40.4. Kā tas secināms no Noteikumu Nr. 560 31.1. apakšpunktā ietvertās formulas, ražotājiem, no vienas puses, lai tie spētu sasniegt kopējos enerģijas ražošanas lietderības koeficientus, ir jāizmanto iespējami mazāk siltumenerģijas biogāzes ražošanai un koģenerācijā jāpārstrādā iespējami enerģētiski vērtīgāka biogāze. No otras puses, kā to norādījušas vairākas pieaicinātās personas, lauksaimniecības atlikumproduktu pārstrāde, kas ir viens no galvenajiem biogāzes staciju uzdevumiem Latvijas klimata mērķu sasniegšanai, pati par sevi prasa lielāku siltuma patēriņu biogāzes ražošanas procesam, turklāt šajā procesā iegūtajai biogāzei ir mazāka enerģētiskā vērtība nekā biogāzei, kas iegūta no speciāli šim mērķim izaudzētās zaļmasas. Tātad - jo proporcionāli vairāk lauksaimniecības atlikumproduktu pārstrādā biogāzes elektrostacijās, jo sliktāki būs to kopējie enerģijas ražošanas koeficienti neatkarīgi no tā, vai siltums, kas paliek pāri pēc pašpatēriņa, tiek izmantots lietderīgi. Šādā veidā sasaistot lietderīgo siltumenerģiju ar obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjomu, panāktais rezultāts ir tāds, ka biogāzes elektrostacijas, kuras Latvijā pilda nozīmīgu lomu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, ir spiestas pārdot mazāku apjomu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. Uz šo pretrunu tiesas sēdē norādīja arī Latvijas biogāzes asociācijas pārstāvis.
\nDr. sc. ing. V. Kirsanovs tiesas sēdē norādīja, ka iespējama spēkā esošo prasību alternatīva būtu noteikt gradāciju sasniedzamajiem lietderīgās siltumenerģijas rādītājiem gada griezumā atkarībā no biogāzes izejvielu struktūras. Šo izejvielu proporcijas noteikšanai tiekot veikti mērījumi, un līdz ar to esot arī dati, kas nepieciešami attiecīgas sistēmas ieviešanai.
\nMinistru kabinets 2022. gada 8. martā pieņēma Noteikumu grozījumus. Šobrīd spēkā esošajā redakcijā Noteikumu Nr. 560 21.6. punkts paredz, ka biogāzes ražošanai izmantotā siltumenerģija noteiktā apmērā ziemas un vasaras periodā tiek uzskatīta par lietderīgi izmantotu, bet gadījumā, ja ražotājs izmanto poligonu gāzi, - visa saražotā siltumenerģija uzskatāma par lietderīgi izmantotu, ja poligonu gāzes ražošanai izmantoti mazāk nekā 70 % no visas koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas. Pēc būtības ar Noteikumu grozījumiem netiek pazemināts kopējais gadā sasniedzamais enerģijas ražošanas lietderības un lietderīgās siltumenerģijas rādītājs, bet tas ir pielāgots Pieteikuma iesniedzēju specifiskajām ražošanas vajadzībām un Latvijas klimata apstākļiem. Proti, ar Noteikumu grozījumiem ir ņemta vērā biogāzes elektrostaciju specifika, kā arī Latvijai raksturīgā sezonalitāte.
\nMinistru kabineta pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka ar Noteikumu grozījumiem ir ieviests ražotājiem labvēlīgāks risinājums. Ekonomikas ministrijas pārstāvis atzina, ka ar Noteikumu grozījumiem ir labota iepriekš pieļauta kļūda. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas norādīja, ka joprojām neesot atrisināts jautājums par enerģijas lietderības koeficienta noteikšanu reizi mēnesī.
\nTiesvedības laikā noskaidrotais liecina, ka šādas diferencētas prasības bija iespējams ieviest jau sākotnēji, izdodot Noteikumus Nr. 560. Tad Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības būtu aizskartas mazāk, un joprojām atbalsts tiktu sniegts tikai tādām elektrostacijām, kuras darbojas efektīvi, bet nesaimnieciskus ražotājus no valsts atbalsta shēmas varētu izslēgt.
\nKā jau tika minēts šā sprieduma 26.3. punktā, izpratne par lietderīgo siltumenerģiju ir saistīta ar izpratni par vienoto tehnoloģisko ciklu, jo tā siltumenerģija, kas iztērēta pašpatēriņam koģenerācijas procesā, nav uzskatāma par lietderīgi izmantotu. Diskutējot par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.5 panta redakciju par likuma izstrādi atbildīgās komisijas sēdēs, tika norādīts arī uz šajā normā Ministru kabinetam piešķirto pilnvarojumu precizēt, uz kādām tieši iekārtām attieksies vienotā tehnoloģiskā cikla princips (sk. Saeimas atbildīgās komisijas sagatavotās priekšlikumu tabulas 2. lasījumam 54., 55. un 56. priekšlikumu, kā arī 2019. gada 27. novembra un 11. decembra sēžu audioierakstus lietas materiālu 8. sēj.). Tātad arī no likuma izstrādes materiāliem ir secināms, ka Ministru kabinets jau iepriekš varēja izveidot dažādus mehānismus apstrīdēto normu leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai.
\nBiogāzes elektrostacijas izmanto atjaunojamos energoresursus un palīdz novērst vides kaitējumu, ko rada arī lauksaimniecība.
\nTiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir piešķirtas dažādiem elektroenerģijas ražotājiem - gan tādiem, kas izmanto fosilos energoresursus, piemēram, dabasgāzi, gan tādiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, piemēram, vēju, sauli, biomasu vai biogāzi. Lai arī valstij ir plaša rīcības brīvība pārskatīt valsts atbalsta shēmu, šādu izmaiņu veikšanā ir jāņem vērā tie mērķi, kuru dēļ valsts atbalsts vispār ir ieviests. Tāpat vērtējams ir arī katras izmantotās tehnoloģijas ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā un citstarp Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Proti, normatīvais regulējums, kas izstrādāts atbilstoši zinātnes atziņām, var novērst to, ka ražotāji rīkojas nesaimnieciski un negodprātīgi, un tādējādi samazināt to gadījumu skaitu, kad valsts atbalsts tiek sniegts nepamatoti, bet joprojām veicināt efektīvu siltumenerģijas izmantošanu un klimata mērķu sasniegšanu.
\nSatversmes tiesa secina, ka pastāv alternatīvi līdzekļi, kas ļautu ņemt vērā mainīgos apstākļus, kuri ietekmē enerģijas ražošanas lietderību, proti, sezonalitāti, kā arī biogāzes izejvielu un iegūtās biogāzes atšķirības. Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir pamats atzīt, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 17.2. punktu).
\nTā kā pastāv alternatīvi līdzekļi Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunkta, 28., 30. un 31. punkta leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai, minētās normas neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam teikumam.
\nValsts bauda plašu rīcības brīvību, lemjot par to, kādā veidā ir sasniedzami mērķi, kuru dēļ tiek veidotas valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada 11. jūlija sprieduma apvienotajās lietās C‑180/18 u. c., \"Agrenergy u. c.\"
\nLīdz ar to Noteikumu Nr. 560 48.4. apakšpunkts atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam.
\nLikumdevējs Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lai atzītu apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu un 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 21. punktu).
\nNoteikumu Nr. 560 28. un 30. punkts, 31.1. un 31.2. apakšpunkts ir spēkā tādā redakcijā, kādā šīs normas ir vērtējusi Satversmes tiesa, noskaidrojot to satversmību, un ietekmē arī citus obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros starp elektroenerģijas ražotājiem un valsti pastāvošo publiski tiesisko attiecību aspektus. Proti, enerģijas ražošanas lietderība tiek aprēķināta ik mēnesi, lai ik mēnesi publiskais tirgotājs norēķinātos par elektroenerģiju saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 28. punktu. Tāpat lietderīgās siltumenerģijas prasības ietekmē iekšējās peļņas normas aprēķinu ražotāju pārkompensācijas novēršanai (sk. Noteikumu Nr. 560 6. pielikumu).
\nSatversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, izvēloties piemērotāko regulējumu Satversmē paredzēto pamattiesību īstenošanai. Satversmes tiesa nevar aizstāt tiesību normu izdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko risinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 20. punktu un 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 16. punktu). Satversmes tiesa atzīst, ka konkrētajā situācijā, ievērojot Noteikumu Nr. 560 normu savstarpējo saistību, kā arī tehnisko raksturu, likumdevējam ir dodams laiks, lai tas izvērtētu, kā vislabāk līdzsvarot ražotāju un sabiedrības intereses.
\nLīdz ar to Noteikumu Nr. 560 28. un 30. punkts, 31.1. un 31.2. apakšpunkts ir atzīstams par spēkā neesošu no 2023. gada 1. jūlija.
\nSatversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu).
\nLai novērstu apstrīdēto normu radītās nelabvēlīgās sekas, šīs normas attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējām ir atzīstamas par spēkā neesošām no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
\n44.1. Satversmes tiesa šajā lietā ir vērtējusi Noteikumu Nr. 560 21.6., 28., 30. un 31. punkta kā savstarpēji cieši saistītu prasību satversmību. Ar Noteikumu grozījumiem minētās prasības ir mainītas. Tātad Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības apstrīdētās normas ir aizskārušas no to spēkā stāšanās brīža līdz brīdim, kad stājās spēkā Noteikumu grozījumi, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kad Pieteikuma iesniedzēju dalība obligātajā iepirkumā beigusies. Citiem vārdiem, ja ražotājs ir izbeidzis dalību obligātajā iepirkumā pēc Noteikumu grozījumu spēkā stāšanās, tā pamattiesību aizskārums ir pastāvējis līdz Noteikumu grozījumu spēkā stāšanās brīdim, savukārt tad, ja ražotājs ir izbeidzis dalību obligātajā iepirkumā pirms Noteikumu grozījumu spēkā stāšanās, tā pamattiesību aizskārums ir konstatējams līdz brīdim, kad beigusies tā dalība obligātajā iepirkumā.
\nVienlaikus Satversmes tiesa uzsver, ka, individuāli risinot jautājumu par aizskāruma novēršanu, ir jāņem vērā arī valsts pienākums nepieļaut ražotāju pārkompensāciju un jāvērtē tostarp, vai ražotājs savas tiesības ir izmantojis godprātīgi.
\n44.2. No visām Pieteikuma iesniedzējām tikai AS \"International Investments\", kā arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību MĀCĪBU UN PĒTĪJUMU SAIMNIECĪBA \"VECAUCE\" turpina pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
\nKā tas jau norādīts šā sprieduma 43. punktā, apstrīdētās normas ir saistītas ar vairākiem citiem publiski tiesisko attiecību aspektiem valsts atbalsta jomā. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Ministru kabinets ar Noteikumu grozījumiem ir ieviesis atšķirīgu tiesisko regulējumu, uz AS \"International Investments\", kā arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību MĀCĪBU UN PĒTĪJUMU SAIMNIECĪBA \"VECAUCE\" līdz brīdim, kad spēku zaudēs apstrīdētās normas, ir attiecināms šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums, ievērojot šajā spriedumā norādītos apsvērumus.
\nNolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. un 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda:
\nSpriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
\nSpriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
\nTiesas sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš