{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikācijas instrumenti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas ratifikāciju izdarīs pēc tam, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks iesniegti šīs valsts ratifikācijas instrumenti.Ratifikācijas instrumenti tiks nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu vārdus.Parakstīts Parīzē, 1952. gada 20. martā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir ar vienādu autentiskumu, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušajai valstij.</p>\n<p class=\"lf-p\">Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokols Nr. 2, kas piešķir Eiropas cilvēka tiesību tiesai pilnvaras sniegt rekomendējoša rakstura viedokli Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis:Ievērodamas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk sauktas \"Konvencija\") nosacījumus, it īpaši tās 19. pantu, kas, citu institūciju starpā paredz dibināt Eiropas Cilvēka tiesību tiesu (turpmāk sauktu \"Tiesa\");Uzskatot par nepieciešamu piešķirt Tiesai pilnvaras sniegt zināmiem noteikumiem pakļautu rekomendējoša rakstura viedokli,Vienojās par sekojošo:1.pants1. Pēc Ministru Komitejas pieprasījuma Tiesa var sniegt rekomendējoša rakstura viedokli par juridiska rakstura jautājumiem, kas attiecas uz Konvencijas un tās Protokolu interpretāciju.2. Šis rekomendējoša rakstura viedoklis neattieksies uz jautājumiem, kas skar Konvencijas I sadaļā un tās Protokolos definēto tiesību un brīvību saturu vai apjomu, vai uz jebkuru citu jautājumu, kuru varētu izskatīt Komisija, Tiesa vai Ministru Komiteja saskaņā ar jebkuru procedūru, kas varētu tikt noteikta, balstoties uz Konvencijas nosacījumiem.3.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ministru Komitejas lēmumi par Tiesas ieteikumu pieprasīšanu jāpieņem ar divu trešdaļu Komitejas pilntiesīgo locekļu vairākumu.2.pantsTiesa nolemj, vai Ministru Komitejas pieprasītie ieteikumi ietilpst tās konsultatīvajā kompetencē saskaņā ar šī Protokola 1. pantu.3.pants1. Tiesa izskata rekomendējoša rakstura viedokļa pieprasījumus plenārsēdē.2. Tiesas rekomendējoša rakstura viedokļiem tiek minēti iemesli.3. Ja rekomendējoša rakstura viedoklis pilnībā vai daļēji neatbilst vienprātīgam tiesnešu viedoklim, ikvienam tiesnesim ir tiesības sniegt atsevišķu viedokli.4. Tiesas rekomendējoša rakstura viedoklis tiek darīts zināms Ministru Komitejai.4.pantsSaskaņā ar Konvencijas 55.pantu, Tiesas kompetencē ietilpst sastādīt tādus noteikumus un noteikt tādu reglamentu, kādus Tiesa uzskata par nepieciešamiem, lai īstenotu šī Protokola nosacījumus.5.pants1. Šo Protokolu paraksta Eiropas Padomes locekles, kuras ir parakstījušas Konvenciju un var kļūt par Protokola dalībvalstīm sekojoši:a. parakstot bez atrunas par ratifikāciju vai pieņemšanu;b. parakstot ar atrunu attiecībā uz ratifikāciju vai pieņemšanu, ar sekojošu ratifikāciju vai pieņemšanu.Ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenti tiek iesniegti glabāšanai Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.2. Šis Protokols stājas spēkā, tiklīdz visas Konvencijas dalībvalstis ir kļuvušas par Protokola dalībvalstīm saskaņā ar šī panta 1. apakšpunktu.3.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sākot ar šī Protokola spēkā stāšanos dienu 1.-4. panti tiek uzskatīti par neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu.4. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņos Padomes dalībvalstīm par:a. ikvienu parakstu bez atrunas par ratifikāciju vai pieņemšanu;b. ikvienu parakstu ar atrunu par ratifikāciju vai pieņemšanu;c. ikviena ratifikācijas vai pieņemšanas instrumenta nodošanu glabāšanā;d. datumu, ar kuru šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar šī panta 2. apakšpunktu.To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.Parakstīts Strasbūrā, 1963.gada 6.maijā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušajai valstij.</p>\n<p class=\"lf-p\">Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokols Nr. 4, kurš nodrošina zināmas tiesības un brīvības, kuras nav iekļautas konvencijā un tās Pirmajā protokolā Šo Protokolu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstu Valdības,Apņemoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu kopīgu zināmu to tiesību un brīvību īstenošanu, kas nav vēl iekļautas 1950. gada 4. decembrī Romā parakstītās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta \"Konvencija\") I sadaļā un šīs Konvencijas 1952. gada 20. martā Parīzē parakstītā Pirmā Protokola 1.-3. pantos,Vienojās par sekojošo:1. pantsNevienam cilvēkam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt līgumsaistības.2. pants1. Ikvienam cilvēkam, kurš likumīgi atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā teritorijā.2. Ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti.3. Šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešami valsts un sabiedriskās drošības interesēs, lai uzturētu sabiedrisko kārtību, nepieļautu noziegumus, aizsargātu veselību un morāli vai lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības.4.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesības, kas noteiktas 1. apakšpunktā, zināmās jomās var tikt pakļautas ierobežojumiem, kurus nosaka likums un kuri ir attaisnoti ar sabiedrības interesēm demokrātiskā sabiedrībā.3. pants1. Nevienu cilvēku nedrīkst izraidīt nedz individuālā, nedz kolektīvā kārtā no tās valsts teritorijas, kuras pilsonis viņš ir.2. Nevienam cilvēkam nedrīkst liegt tiesības ierasties tās valsts teritorijā, kuras pilsonis viņš ir.4. pantsKolektīva ārvalstnieku izraidīšana ir aizliegta.5. pants1. Parakstot vai ratificējot šo Protokolu, vai jebkurā laikā pēc tam ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse var nosūtīt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram deklarāciju, kurā norāda, cik lielā mērā šī Protokola nosacījumi attiecas uz tām deklarācijā nosauktajām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām Puse ir atbildīga.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ikviena Augstā Līgumslēdzēja Puse, kas ir nosūtījusi iepriekšējā apakšpunktā minēto deklarāciju, var ik pēc laika nosūtīt nākošās deklarācijas par izmaiņām iepriekšējo deklarāciju nosacījumos vai par to, ka tiek izbeigta šī Protokola nosacījumu attiecināšana uz kādu no tās teritorijām.3. Saskaņā ar šo pantu izdarītā deklarācija tiks uzskatīta kā izdarīta saskaņā ar Konvencijas 63. panta 1. apakšpunktu.4. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar tā ratifikāciju vai pieņemšanu, un ikviena teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar attiecīgās valsts deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar šo pantu, var tikt uzskatītas par atsevišķām teritorijām 2. un 3. pantā pieminētā valsts teritorijas jēdziena sakarā.6. pants1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Augsto Līgumslēdzēju Pušu starpā šī Protokola 1.-5. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.2. Neskatoties uz to, individuālas petīcijas tiesības, kuras tiek atzītas ar deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar Konvencijas 25. pantu, vai arī Tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšana ar deklarācijas palīdzību, kas izdarīta saskaņā ar Konvencijas 46. pantu, šī Protokola nosacījumu kontekstā netiks atzītas, ja vien attiecīgā Augstā Līgumslēdzēja Puse nepaziņo, ka tā atzīst minētās tiesības vai minēto jurisdikciju saskaņā ar visiem vai jebkuru no šī Protokola 1.-4. pantiem.7. pants1. Šo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju; tas tiks ratificēts reizē ar Konvenciju vai pēc tās ratificēšanas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tas stāsies spēkā pēc tam, kad tiks iesniegti desmit ratifikācijas instrumenti. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti, kas ratifikāciju izdarīs pēc tam, Protokols stāsies spēkā tai dienā, kad tiks iesniegti šīs valsts ratifikācijas instrumenti.2. Ratifikācijas instrumenti tiks nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kurš visām dalībvalstīm paziņos ratificējušo valstu vārdus.To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.Parakstīts Strasbūrā, 1963. gada 16. septembrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas ikvienai šo Protokolu parakstījušajai valstij.</p>\n<p class=\"lf-p\">Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokols Nr. 7 Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Protokolu,Apņemoties veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu noteiktu tiesību un brīvību kopīgu īstenošanu ar 1950. gada 4. decembrī Romā parakstītās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta \"Konvencija\") palīdzību,Vienojās par sekojošo:1. pants1. Ārvalstnieku, kurš likumīgi uzturas kādas valsts teritorijā nedrīkst izraidīt no šīs valsts, izņemot gadījumus, kad tiek īstenots lēmums, kurš pieņemts saskaņā ar likumu, un viņam ir atļauts:a. iesniegt iemeslus, uz kuru pamata viņu nedrīkst izraidīt;b. pieprasīt savas lietas pārskatīšanu, unc. šajā nolūkā tikties ar atbildīgu amatpersonu vai šīs amatpersonas nozīmētu personu vai personām.2. Ārvalstnieku var izraidīt pirms viņš izmanto savas tiesības, kas noteiktas šī panta 1. apakšpunkta a., b. un c. punktos, ja izraidīšana ir nepieciešama sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vai balstās uz valsts drošības interešu ievērošanu.2. pants1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ikviens, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu kriminālnoziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai sprieduma pārskatīšanu augstākā instancē. Šo tiesību izmantošanu, ieskaitot pamatu, nosaka likums.2. Šīs tiesības ir pakļautas izņēmumiem attiecībā uz vieglāka rakstura pārkāpumiem, kurus nosaka likums, vai gadījumos, kad attiecīgo personu pirmajā instancē ir tiesāta augstākās tiesas instancē vai šī persona ir tiesāta pēc lūguma par lietas izbeigšanu iesniegšanu.3. pantsJa kāda persona ar galīgu spriedumu notiesāta par kriminālnoziegumu un par viņu taisītais spriedums pēc tam tiek atcelts vai viņu apžēlo, pamatojoties uz to, ka jauni vai no jauna atklāti apstākļi neapstrīdami liecina par tiesas kļūdu, tad personai, kura šādas tiesāšanas rezultātā ir saņēmusi sodu, pienākas likumā vai attiecīgās valsts praksē paredzēta kompensācija, ja vien netiek pierādīts, ka minētais nezināmais apstāklis nebija agrāk atklāts vienīgi vai daļēji šīs personas vainas dēļ.4. pants1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt kriminālprocesā tās pašas valsts jurisdikcijā par noziegumu, par kuru viņš jau ir ticis galīgi attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem.2. Iepriekšējā apakšpunkta nosacījumi neietekmē atkārtotu lietas ierosināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem, ja ir pierādījumi par jauniem vai no jauna atklātiem apstākļiem, vai ja iepriekšējā procesā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.3. Nevar būt atkāpes no šī panta saskaņā ar Konvencijas 15. pantu.5. pantsLaulātajiem ir jābūt vienlīdzīgiem savās tiesībās un atbildībā, kurai gan laulāto starpā, gan viņu attiecībās ar bērniem ir privāta likuma raksturs, attiecībā uz laulību, tās laikā un pēc tās šķiršanas. Šis pants neattur valstis no tādu pasākumu veikšanas, kas nepieciešami, lai aizstāvētu bērnu intereses.6. pants1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ikviena valsts šī Protokola parakstīšanas laikā vai iesniedzot glabāšanā tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus var norādīt, uz kuru tās teritoriju vai teritorijām šis Protokols attiecas, un noteikt, cilk lielā mērā tā atzīst šī Protokola piemērojamību šai teritorijai vai teritorijām.2. Jebkad pēc tam ikviena valsts var ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētas deklarācijas palīdzību paplašināt šī Protokola darbības sfēru uz jebkuru citu teritoriju, kas norādīta šajā deklarācijā. Attiecībā uz šo teritoriju Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko divu mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēma šo deklarāciju.3. Jebkura deklarācija, kas izdarīta saskaņā ar diviem iepriekšējiem apakšpunktiem var tikt atsaukta vai izmainīta attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas norādīta šajā deklarācijā, nosūtot Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Atsaukums vai izmaiņas stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divu mēnešu termiņam, skaitot no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēma šo paziņojumu.4. Saskaņā ar šo pantu izdarītā deklarācija tiks uzskatīta kā izdarīta saskaņā ar Konvencijas 63. panta 1. apakšpunktu.5. Jebkuras valsts teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar tā ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, un ikviena teritorija, uz kuru šis Protokols attiecas saskaņā ar šī panta sakarā izdarīto attiecīgās valsts deklarāciju, var tikt uzskatītas par atsevišķām teritorijām 1. pantā pantā pieminētā valsts teritorijas jēdziena sakarā.7. pants1. Dalībvalstu starpā šī Protokola 1.-6. panta nosacījumi tiks uzskatīti par Konvencijas papildus pantiem, visiem Konvencijas nosacījumiem attiecīgi esot spēkā.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Neskatoties uz to, individuālas petīcijas tiesības, kuras tiek atzītas ar deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar Konvencijas 25. pantu, vai arī Tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšana, kas izdarīta ar Konvencijas 46. pantā minētās deklarācijas palīdzību, šī Protokola nosacījumu kontekstā netiks atzītas, ja vien attiecīgā valsts nepaziņo, ka tā atzīst minētās tiesības vai minēto jurisdikciju saskaņā ar šī Protokola 1.-5. pantiem.8. pantsŠo Protokolu var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Protokols ir pakļauts ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Eiropas Padomes dalībvalsts nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt šo Protokolu, ja tā nav vienlaicīgi vai agrāk ratificējusi Konvenciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti tiek nodoti glabāšanā Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.9. pants1. Šis Protokols stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko divu mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā septiņas Eiropas Padomes dalībvalstis ir piekritušas atzīt šo Protokolu par saistošu saskaņā ar 8. panta nosacījumiem.2. Attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kura vēlāk atzīst šo Protokolu par saistošu, tas stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kurš seko divu mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā tika nodots glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.10. pantsEiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņos visām Eiropas Padomes dalībvalstīm par:a. ikvienu parakstu;b. ikviena ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta nodošanu glabāšanā;c. ikvienu datumu, ar kuru šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 6. un 9. pantu;d. jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.Parakstīts Strasbūrā, 1984. gada 22. novembrī, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā. Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.</p>\n<p class=\"lf-p\">Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Vienpadsmitais protokols, kas pārstrukturē ar šo konvenciju iedibināto kontroles mehānismu Eiropas Padomes dalībvalstis, kas ir parakstījušas šo 1950. gada 4. novembrī Romā parakstīto Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk sauktu \"Konvencija\"),Uzskatot, ka ir nepieciešams neatliekami pārstrukturēt ar Konvenciju iedibināto kontroles mehānismu, lai uzturētu un uzlabotu tās īstenoto cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību, galvenokārt ņemot vērā iesniegumu skaita pieaugumu un Eiropas Padomes dalībvalstu skaita palielināšanos;Uzskatot, ka tādējādi ir vēlams labot zināmus Konvencijas nosacījumus, it īpaši ar nolūku aizvietot pastāvošo Eiropas Komisiju un Cilvēka tiesību tiesu ar jaunu pastāvīgu Tiesu;Ņemot vērā Rezolūciju Nr. 1, kas pieņemta 1985. gada 19. un 20. martā Vīnē notikušajā Eiropas Ministru Konferencē par cilvēka tiesību jautājumiem;Ņemot vērā Rekomendāciju 1194 (1992), kuru Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja pieņēma 1992. gada 6. oktobrī;Ņemot vērā lēmumu par Konvencijas kontroles mehānismu reformu, ko Vīnes Deklarācijā 1993. gada 9. oktobrī pieņēma Eiropas Padomes dalībvalstu un to valdību vadītāji;Ir vienojušās par sekojošo:1. pantsPastāvošais Konvencijas II līdz IV Sadaļas teksts (19. - 56.panti) un Protokols Nr. 2, kurš uztic Eiropas Cilvēka tiesību tiesai pilnvaras sniegt padomdevēja viedokli tiek aizvietots ar sekojošu Konvencijas II Sadaļu (19. - 51. panti):\"II SADAĻA — EIROPAS CILVĒKA TIESĪBU TIESA19. pants — Tiesas nodibināšanaLai nodrošinātu saistību, ko ar Konvenciju un tās protokoliem uzņēmušās Augstās Līgumslēdzējas puses, ievērošanu, tiek izveidota Eiropas Cilvēka tiesību tiesa, turpmāk saukta par \"Tiesu\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Tā darbojas uz pastāvīga pamata.20. pants — Tiesnešu skaitsTiesa sastāv no tiesnešiem, kuru skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.21. pants — Amata kritēriji1. Tiesnešiem jābūt morāli izturētiem un jābūt vai nu attiecīgi kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tieslietu sfērā, vai arī autoritatīviem juriskonsultiem.2. Tiesas locekļi piedalās Tiesas sēdēs, pārstāvot paši sevi.3. Sava termiņa laikā tie nevar ieņemt nekādu amatu, kas nav savienojams ar viņu neatkarību un objektivitāti vai prasībām, ko izvirza šis pilnas darba slodzes postenis; visus jautājumus, kas izriet no šī punkta piemērošanas, lemj Tiesa.22. pants — Tiesnešu ievēlēšana1. Tiesnešus ievēl Parlamentārā Asambleja attiecībā uz katru Augsto Līgumslēdzēju pusi, ar balsu vairākumu no trīs kandidātu saraksta, kurus izvirzījusi katra Augstā Līgumslēdzēja puse.2. Šo pašu procedūru ievēro, papildinot Tiesas sastāvu jaunu Augsto Līgumslēdzēju pušu pievienošanās gadījumā, kā arī aizpildot radušās vakances.23. pants — Pilnvaru termiņš1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesas locekļus ievēl uz sešiem gadiem. Viņi var tikt ievēlēti atkārtoti. Taču pusei no pirmajās vēlēšanās ievēlētajiem tiesnešiem termiņš beidzas pēc trim gadiem.2. Tos tiesnešus, kuru pilnvaru termiņš beidzas sākotnējā trīs gadu perioda beigās, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izvēlas ar izlozes palīdzību tūlīt pēc to ievēlēšanas.3. Lai iespēju robežās nodrošinātu to, ka pusei no tiesnešiem pilnvaru termiņš tiek atjaunots ik pēc trim gadiem, pirms nākošo vēlēšanu sarīkošanas Parlamentārā Asambleja var nolemt, ka viena vai vairāku jaunievēlamo tiesnešu pilnvaru termiņš būs cits nekā seši gadi, taču ne lielāks par deviņiem un ne mazāks par trim gadiem.4. Gadījumos, kas attiecas uz vairāk nekā vienu pilnvaru termiņu un kur Parlamentārā Asambleja piemēro iepriekšējā punkta nosacījumus, Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs piešķir pilnvaru termiņus ar izlozes palīdzību tūlīt pēc vēlēšanu beigām.5.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesnesis, kas ievēlēts, lai aizvietotu kādu citu tiesnesi, kura pilnvaru termiņš vēl nav beidzies, saglabā pilnvaras līdz sava priekšgājēja termiņa beigām.6. Tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas tiem sasniedzot 70 gadu vecumu.7. Tiesneši atrodas savā postenī līdz tam laikam, kamēr tie tiek aizstāti ar citiem tiesnešiem. Taču tie turpina nodarboties ar tām lietām, kuras tiem jau bija iesniegtas izskatīšanai.24. pants — AtlaišanaNevienu tiesnesi nevar atlaist no amata, ja vien citi tiesneši ar divu trešdaļu balsu vairākumu nenolemj, ka attiecīgais tiesnesis ir pārstājis atbilst nepieciešamajiem priekšnoteikumiem.25. pants — Reģistrs un Tiesas sekretāriTiesai ir savs reģistrs, kura funkcijas un organizācija tiek noteikta Tiesas noteikumos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesas darbā palīdz Tiesas sekretāri.26. pants — Plenārā TiesaPlenārā Tiesa:a. ievēl savu prezidentu un vienu vai divus viceprezidentus uz trīs gadu periodu; viņi var tikt ievēlēti atkārtoti;b. izveido palātas, kas pastāv noteiktu laika periodu;c. ievēl Tiesas palātu prezidentus, viņi var tikt ievēlēti atkārtoti;d. pieņem Tiesas noteikumus; une. ievēl reģistratoru un vienu vai vairākus reģistratora vietniekus.27. pants — Komitejas, palātas un lielā palāta1. Lai izskatītu tai iesniegtās lietas, Tiesas sēdes notiek trīs komitejās, kas sastāv no trim tiesnešiem, palātās, kas sastāv no septiņiem tiesnešiem un Lielajā palātā, kas sastāv no septiņpadsmit tiesnešiem. Tiesas palātas izveido komitejas uz noteiktu laika periodu.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tajā kā ex officio palātas un Lielās palātas loceklis piedalās tiesnesis, kurš ir ievēlēts no ar šo lietu saistītās dalībvalsts, vai, ja tāda nav vai viņš nevar piedalīties Tiesas sēdēs, attiecīgā valsts izvēlas personu, kura piedalās sēdēs ar tiesneša pilnvarām.3. Lielās palātas sastāvā ietilpst arī Tiesas prezidents, viceprezidenti, palātu priekšsēdētāji un citi tiesneši, kas tiek izvēlēti saskaņā ar Tiesas noteikumiem. Ja lieta tiek nodota izskatīšanai Lielajā palātā saskaņā ar 43. panta nosacījumiem, neviens no palātas tiesnešiem, kas ir taisījis spriedumu, nevar piedalīties Lielās palātas sēdē, izņemot Tiesas prezidentu un tiesnesi, kurš pārstāvēja attiecīgo dalībvalsti.28. pants — Noraidījuma deklarācijas komitejāsKomitejas ar vienbalsīgu balsojumu var pasludināt par noraidāmām vai izsvītrot no saviem lietu sarakstiem saskaņā ar 34. pantu iesniegtu individuālu iesniegumu, ja šāds lēmums var tikt pieņemts bez tālākas lietas izskatīšanas. Šis lēmums ir galīgs.29. pants — Palātu lēmumi par lietu pieņemšanu un izskatīšanu pēc būtības1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja saskaņā ar 28. pantu lēmums netiek pieņemts, palāta var lemt par to, vai saskaņā ar 34. pantu iesniegtie iesniegumi ir pieņemami un izskatāmi pēc būtības.2. Palātas lemj par starpvalstu iesniegumiem, kas iesniegti saskaņā ar 33. pantu, un izskata tos pēc būtības.3. Lēmums par iesnieguma pieņemšanu tiek pieņemts atsevišķi, ja vien Tiesa izņēmuma gadījumos nenolemj citādi.30. pants — Jurisdikcijas nodošana Lielajai palātaiJa kādai no palātām izskatāma lieta izraisa nopietnus jautājumus, kas skar Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju, vai ja kāda tai iesniegta jautājuma izskatīšana var novest pie rezultāta, kas nesaskan ar ar Tiesas iepriekš taisīto spriedumu, palāta jebkurā laikā pirms sava sprieduma iznešanas var nodot jurisdikciju Lielajai palātai, ja vien kāda no šajā lietā iesaistītajām pusēm tam neiebilst.31. pants — Lielās palātas pilnvarasLielā palāta:a. risina iesniegumus, kas iesniegti vai nu saskaņā ar 33. vai 34. pantu, ja palāta ir nodevusi jurisdikciju saskaņā ar 30. panta nosacījumiem vai ja lieta tai ir nodota saskaņā ar 43. panta nosacījumiem; unb. izskata lūgumus sniegt konsultatīvu viedokli, kas iesniegti saskaņā ar 47. panta nosacījumiem.32. pants — Tiesas jurisdikcija1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesas jurisdikcija attiecas uz visām lietām, kas saistītas ar Konvencijas un tās protokolu interpretāciju un piemērošanu un iesniegtas tai saskaņā ar 33., 34. un 47. panta nosacījumiem.2. Strīdus gadījumā par to, vai lieta ir Tiesas jurisdikcijā, tas tiek atrisināts ar Tiesas lēmumu.33. pants — Starpvalstu lietasIkviena Augstā Līgumslēdzēja puse var iesniegt Tiesai jebkuru sūdzību par iespējamiem Konvencijas un tās protokolu nosacījumu pārkāpumiem, ko izdarījusi kāda cita Augstā Līgumslēdzēja puse.34. pants — Individuālie iesniegumiTiesa var saņemt iesniegumus no jebkuras fiziskas personas, sabiedriskas organizācijas vai indivīdu grupas, kas sūdzas par to, ka kāda no Augstajām Līgumslēdzējām pusēm ir pārkāpusi to tiesības, kas noteiktas Konvencijā vai tās protokolos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Augstās Līgumslēdzējas puses apņemas nekādā veidā netraucēt efektīvu šo tiesību izmantošanu.35. pants — Lietu pieņemšanas izskatīšanai kritēriji1. Tiesa var izskatīt kādu lietu vienīgi tad, ja ir tikuši izmantotas visas jautājuma atrisināšanas iespējas uz vietām, saskaņā ar vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām un sešu mēnešu laikā skaitot no dienas, kad ir ticis pieņemts pēdējais lēmums minētajā lietā.2. Tiesa neizskata nevienu individuālu iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar 34. panta nosacījumiem, ja tas ira. anonīms; vaib. pamatā tas pats, kā lieta, kas jau ir Tiesā izskatīta vai jau ir iesniegta kādai citai starptautiskai izskatīšanas vai risināšanas procedūrai un nesatur nekādu būtisku jaunu informāciju.3.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesa pasludina par nepieņemamu izskatīšanai jebkuru individuālu iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar 34. panta nosacījumiem, kuru tās uzskata par nesavienojamu ar Konvencijas vai tās protokolu nosacījumiem, par izteikti slikti pamatotu vai par tiesību iesniegt iesniegumus ļaunprātīgu izmantošanu.4. Tiesa noraida jebkuru iesniegumu, kuru tā uzskata par nepieņemamu saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Tā var šādi rīkoties jebkurā tiesas procesa stadijā.36. pants — Trešās puses iesaistīšanās1. Visās lietās, kas iesniegtas kādai no palātām vai Lielajai palātai, tai Augstajai Līgumslēdzējai pusei, kuras pilsonis ir iesnieguma autors, ir tiesības iesniegt rakstiskus komentārus un piedalīties tiesas sēdēs.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Taisnīgas tiesas spriešanas interesēs Tiesas prezidents var uzaicināt jebkuru Augsto Līgumslēdzēju pusi, kas nav kāda no pusēm attiecīgajā procesā, vai jebkuru ar lietu saistītu personu, kas nav iesnieguma autors, iesniegt rakstiskus komentārus vai piedalīties tiesas sēdēs.37. pants — Iesniegumu izslēgšana no izskatāmo lietu saraksta1. Jebkurā tiesas procesa stadijā Tiesa var nolemt izslēgt kādu no iesniegumiem no tās izskatāmo lietu saraksta, ja apstākļi vedina secināt, kaa. iesnieguma autoram nav nolūka uzturēt spēkā savu prasību; vaib. lieta ir atrisināta; vaic. jebkura Tiesas konstatēta iemesla dēļ vairs nav attaisnojama iesnieguma turpmāka izskatīšana.Taču Tiesa turpina iesnieguma izskatīšanu, ja to prasa Konvencijā un tās protokolos definēto cilvēka tiesību ievērošana.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesa var nolemt atjaunot kādu iesniegumu savā izskatāmo lietu sarakstā, ja tā uzskata, ka apstākļi attaisno šādu rīcību.38. pants — Lietas izskatīšana un mierīga noregulējuma procedūra1. Ja Tiesa paziņo, ka iesniegums ir pieņemams izskatīšanai, tāa. uzsāk šīs lietas izskatīšanu, kopā ar pušu pārstāvjiem un, ja tas ir nepieciešams, uzsāk izmeklēšanu, kuras sekmīgai norisei attiecīgās Dalībvalstis nodrošina visus nepieciešamos apstākļus;b. nodod sevi lietā iesaistīto pušu rīcībā, lai nodrošinātu mierīgu attiecīgās lietas noregulējumu, balstoties uz Konvencijā un tās protokolos definēto cilvēka tiesību ievērošanu.2. Procesi, kas norit saskaņā ar 1.b apakšpunkta nosacījumiem, ir konfidenciāli.39. pants — Mierīga lietas noregulējuma atrašanaJa tiek atrasts un stājas spēkā mierīgs lietas noregulējums, Tiesa izsvītro attiecīgo lietu no saviem sarakstiem, pieņemot lēmumu, kas aprobežojas ar īsu ziņojumu par faktiem attiecīgajā lietā un sasniegto risinājumu.40. pants — Atklātās tiesas sēdes un dokumentu pieejamība1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesas sēdes ir atklātas, ja vien Tiesa izņēmuma gadījumos nenolemj citādi.2. Dokumenti, kas tiek deponēti pie reģistratora, ir publiski pieejami, ja vien Tiesas prezidents nenolemj citādi.41. pants — Taisnīga kompensācijaJa Tiesa konstatē, ka ir noticis Konvencijas un tās protokolu pārkāpums, un ja attiecīgās Augstās Līgumslēdzējas puses iekšējā likumdošana pieļauj, ka tiek veikta tikai daļēja šī pārkāpuma seku labošana, Tiesa, ja nepieciešams, cietušajai pusei piedāvā taisnīgu kompensāciju.42. pants — Palātu spriedumiPalātu spriedumi kļūst galīgi saskaņā ar 44. panta 2. punkta nosacījumiem.43. pants — Lietu nodošana Lielajai palātai1. Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad palāta ir taisījusi spriedumu attiecīgajā lietā, jebkura no šajā lietā iesaistītajām pusēm var izņēmuma gadījumos lūgt iesniegt šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesnešu grupa, kas sastāv no pieciem Lielās palātas tiesnešiem, šo lūgumu pieņem, ja attiecīgajā lietā ir radušies nopietni jautājumi, kas saistīti ar Konvencijas vai tās protokolu iztulkojumu vai pielietošanu, vai tā skar nopietnu vispārsvarīgu jautājumu.3. Ja minētā tiesnešu grupa lūgumu pieņem, Lielā palāta izlemj šo lietu, taisot spriedumu.44. pants — Galīgie spriedumi1. Lielās palātas spriedums ir galīgs.2. Palātas spriedums kļūst galīgsa. kad puses paziņo, ka tās nelūgs, lai attiecīgā lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā; vaib. trīs mēnešus pēc tam, kad ir ticis taisīts spriedums, ja nav tikusi lūgta lietas nodošana izskatīšanai Lielajā palātā; vaic. kad tiek noraidīts lūgums nodot lietu izskatīšanai Lielajā palātā, kas tiek izdarīts saskaņā ar 43. panta nosacījumiem.3.</p>\n<p class=\"lf-p\">Galīgais spriedums tiek publicēts.45. pants — Spriedumu un lēmumu pamatojumi1. Kā spriedumiem, tā lēmumiem, ar kuriem tiek paziņots, ka iesniegumi ir pieņemami vai nepieņemami, tiek sniegts pamatojums.2. Ja spriedums vai nu daļēji, vai pilnībā neatspoguļo vienbalsīgu tiesnešu viedokli, jebkurš tiesnesis ir tiesīgs sniegt savu atsevišķo viedokli.46. pants — Spriedumu saistošais spēks un to izpildīšana1. Augstās Līgumslēdzējas puses apņemas ievērot galīgo Tiesas spriedumam ikvienā lietā, kurā tās ir iesaistītās puses.2. Galīgais Tiesas spriedums tiek nodots Ministru Komitejai, kura uzrauga tā izpildīšanu.47. pants — Padomdevēja viedoklis1. Pēc Ministru Komitejas lūguma Tiesa var sniegt padomdevēja viedokli par juridiska rakstura jautājumiem, kas attiecas uz Konvencijas un tās protokolu iztulkojumu.2. Šiem viedokļiem nav jāattiecas ne uz vienu jautājumu, kas saistīts ar Konvencijas I sadaļā un tās protokolos definēto tiesību un brīvību saturu vai apjomu, vai uz jebkuru citu jautājumu, kuru Tiesai vai Ministru Komitejai varētu nākties izskatīt saskaņā ar jebkuru tādu procedūru, kas varētu tikt iedibināta saskaņā ar Konvenciju.3.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ministru Komitejas lēmumiem par padomdevēja viedokļa lūgšanu Tiesai nepieciešams vairākuma balsojums no to pārstāvju vidus, kam ir tiesības piedalīties Komitejas sēdēs.48. pants — Tiesas kā padomdevēja jurisdikcijaTiesa nolemj, vai Ministru Komitejas iesniegtais lūgums sniegt padomdevēja viedokli ir tās kompetencē, kas definēta 47. pantā.49. pants — Padomdevēja viedokļa pamatojums1. Tiesas padomdevēja viedoklim tiek sniegts pamatojums.2. Ja padomdevēja viedoklis vai nu daļēji, vai pilnībā nepārstāv vienbalsīgu tiesnešu viedokli, ikvienam tiesnesim ir tiesības sniegt savu atsevišķu viedokli.50. pants — Izdevumi Tiesas uzturēšanaiIzdevumus, kas nepieciešami Tiesas uzturēšanai, sedz Eiropas Padome.51. pants — Tiesnešu privilēģijas un imunitātesSavu funkciju pildīšanas laikā tiesneši bauda privilēģijas un imunitātes, kas ir noteiktas Eiropas Padomes statūtu 40. pantā un līgumos, kas slēgti saskaņā ar to.\"2. pants1.</p>\n<p class=\"lf-p\">Konvencijas V sadaļa kļūst par Konvencijas III sadaļu; Konvencijas 57. pants kļūst par Konvencijas 52. pantu; Konvencijas 58. un 59. panti tiek svītroti un Konvencijas 60. līdz 66. pants kļūst attiecīgi par Konvencijas 53. līdz 59. pantu.2. Konvencijas I sadaļai tiek dots virsraksts \"Tiesības un brīvības\" un Konvencijas jaunajai III sadaļai tiek dots virsraksts \"Dažādi nosacījumi\". Konvencijas 1. līdz 18. pantam un jaunajiem pantiem no 52. līdz 59. pantam tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā.3. Jaunajā 56. pantā, 1. punktā pēc vārda \"paziņot\" tiek ievietoti vārdi \"saskaņā ar šī panta 4. punktu\"; 4. punktā vārdi \"Komisijas kompetenci saņemt petīcijas\" un \"saskaņā ar šīs Konvencijas 25. pantu\" tiek attiecīgi aizvietoti ar vārdiem \"Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus\" un \"kā noteikts Konvencijas 34. pantā\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Jaunajā 58. pantā, 4. punktā vārdi \"63. panta\" tiek aizvietoti ar vārdiem \"56. panta\".4. Konvencijas Protokols tiek labots sekojoši:a. pantiem tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā; unb. 4. panta pēdējā teikumā vārdi \"63. panta\" tiek aizvietoti ar vārdiem \"56. panta\".5. 4. Protokols tiek labots sekojoši:a. pantiem tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā;b. 5. panta 3. punktā vārdi \"63. panta\" tiek aizvietoti ar vārdiem \"56. panta\"; tiek pievienots jauns — 5. punkts sekojošā redakcijā:\"Ikviena Valsts, kas ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. vai 2. punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus no indivīdiem, sabiedriskajām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar Konvencijas 34. panta nosacījumiem attiecībā uz visiem vai jebkuru no šī Protokola 1. līdz 4. pantam.\"; unc. 6. panta 2. punkts tiek svītrots.6. 6.</p>\n<p class=\"lf-p\">Protokols tiek labots sekojoši:a. pantiem tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā;b. 4. pantā vārdi \"saskaņā ar Konvencijas 64. pantu\" tiek aizvietoti ar vārdiem \"saskaņā ar Konvencijas 57. pantu\".7. 7. Protokols tiek labots sekojoši:a. pantiem tiek doti virsraksti, kas uzskaitīti šī Protokola pielikumā;b. 6. panta 4. punktā vārdi \"63. panta\" tiek aizvietoti ar vārdiem \"56. panta\"; tiek pievienots jauns — 6. punkts sekojošā redakcijā:\"Ikviena Valsts, kas ir izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 1. vai 2. punktu, jebkurā laikā pēc tam var izdarīt paziņojumu par vienu vai vairākām teritorijām, uz kurām attiecas paziņojums, ka tā atzīst Tiesas kompetenci saņemt iesniegumus no indivīdiem, sabiedriskajām organizācijām vai indivīdu grupām saskaņā ar Konvencijas 34. panta nosacījumiem attiecībā uz šī Protokola 1. līdz 5. pantiem.\"; unc. 7. panta 2. punkts tiek svītrots.8. 9.</p>\n<p class=\"lf-p\">Protokols tiek anulēts.3. pants1. Šis Protokols tiek atklāts parakstīšanai tām Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Konvenciju, kas izsaka savu piekrišanu sekojošām saistībām:a. parakstīšana bez atrunas par ratifikāciju, akceptu vai apstiprināšanu; vaib. parakstīšana, kas ir pakļauta ratifikācijai, akceptam vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, akcepts vai apstiprināšana.2. Ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenti tiek deponēti pie Eiropas Padomes Ģenerālsekretāra.4. pantsŠis Protokols stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kas seko viena gada periodam pēc dienas, kurā visas Konvencijas dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo Protokolu par sev saistošu saskaņā ar 3. panta nosacījumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Jaunu tiesnešu ievēlēšana var notikt un var tikt sperti jebkuri turpmākie nepieciešamie soļi, lai nodibinātu jaunu Tiesu, saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem sākot ar to dienu, kurā visas Konvencijas dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo Protokolu par sev saistošu.5. pants1. Nepārkāpjot turpmāk minēto 3. un 4. punktu nosacījumus, tiesnešu, komisijas locekļu, reģistratora un reģistratora vietnieka pilnvaru termiņi izbeidzas šī Protokola spēkā stāšanās dienā.2. Komisijai iesniegtos iesniegumus, par kuru pieņemšanu izskatīšanai nav paziņots līdz šī Protokola spēkā stāšanās dienai, Tiesa izskata ar šo Protokolu noteiktajā kārtībā.3. Iesniegumus, kuri līdz šī Protokola spēkā stāšanās dienai ir tikuši atzīti par pieņemamiem izskatīšanai, Komisijas locekļi turpina izskatīt gada laikā pēc šīs dienas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Visi iesniegumi, kuru izskatīšana netiek pabeigta minētajā laika periodā, tiek nodoti Tiesai, kura tos izskata kā lietas, kas ir tikušas atzītas par pieņemtām izskatīšanai, saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem.4. Attiecībā uz iesniegumiem, par kuriem Komisija pēc šī Protokola spēkā stāšanās ir pieņēmusi ziņojumu saskaņā ar bijušo Konvencijas 31. pantu, šis ziņojums tiek nodots attiecīgajām pusēm, kurām nav tiesību to publicēt. Saskaņā ar nosacījumiem, kas tiek piemēroti pirms šī Protokola stāšanās spēkā, lietas var tikt nodotas Tiesai. Lielās palātas komisija nosaka to, vai šo lietu izskata viena no palātām, vai Lielā palāta. Ja šo lietu izskata viena no palātām, šīs palātas lēmums ir galīgs.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesai nenodotās lietas izskata Ministru Komiteja, kas darbojas saskaņā ar bijušā Konvencijas 32. panta nosacījumiem.5. Tiesai iesniegtajās lietās, kurās līdz šī Protokola spēkā stāšanās dienai nav ticis pieņemts lēmums, tiek nodotas Tiesas Lielajai palātai, kura tās izskata saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem.6. Ministru Komitejai iesniegtās lietas, kurās līdz šī Protokola spēkā stāšanās dienai nav ticis pieņemts lēmums saskaņā ar bijušo Konvencijas 32. pantu, pabeidz Ministru Komiteja, kas darbojas saskaņā ar šī panta nosacījumiem.6. pantsJa kāda no Augstajām Līgumslēdzējām pusēm ir izdarījusi paziņojumu, ar kuru tā atzīst Komisijas kompetenci vai Tiesas jurisdikciju saskaņā ar Konvencijas bijušo 25. vai 46. pantu, attiecībā uz jautājumiem, kas radušies vai kas balstīti uz faktiem, kas notikuši pēc jebkuras šāda paziņojuma izdarīšanas, šī atruna paliek spēkā attiecībā uz Tiesas jurisdikciju saskaņā ar šī Protokola nosacījumiem.7. pantsEiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm para. ikvienu parakstīšanu;b. ikviena ratifikācijas, akcepta vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu;c. šī Protokola vai jebkura no tā nosacījumu stāšanos spēkā saskaņā ar 4. panta nosacījumiem; und. jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai ziņojumu, kas saistīts ar šo Protokolu.To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.Parakstīts 1994. gada 11. maijā, angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas Padomes arhīvā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūtīs apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij.</p>\n<p class=\"lf-p\">PIELIKUMS Pantu virsraksti, kas ievietojami Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās protokolu tekstā</p>\n<h4 class=\"lf-art\" id=\"a-1-7\"><span class=\"lf-art-num\">1. pants</span></h4>\n<p class=\"lf-p\">— Pienākums ievērot cilvēka tiesības2. pants — Tiesības uz dzīvību3. pants — Spīdzināšanas aizliegums4. pants — Verdzības un piespiedu darba aizliegums5. pants — Tiesības uz brīvību un drošību6. pants — Tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu7. pants — Sodīšanas bez tiesas nepieļaujamība8. pants — Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību9. pants — Domu, apziņas un reliģijas brīvība10. pants — Izteikšanās brīvība11. pants — Pulcēšanās un biedrošanās brīvība12. pants — Tiesības stāties laulībā13. pants — Tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu14. pants — Diskriminācijas aizliegums15. pants — Atkāpes ārkārtējā stāvokļa laikā16. pants — Ārvalstnieku politiskās aktivitātes ierobežojumi17. pants — Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums18. pants — Tiesību ierobežošanas pielietojuma ierobežojumi...52. pants — Ģenerālsekretāra pieprasījumi53. pants — Pastāvošo cilvēka tiesību nodrošinājums54. pants — Ministru Komitejas pilnvaras55. pants — Citu strīdus noregulēšanas līdzekļu izslēgšana56. pants — Teritoriālā piemērošana57. pants — Atrunas58. pants — Denonsēšana59. pants — Parakstīšana un ratifikācija1 Protokols1. pants — Aizliegums ieslodzīt parādu dēļ2. pants — Tiesības uz izglītību3. pants — Tiesības uz brīvām vēlēšanām4. pants — Teritoriālā piemērošana5. pants — Saistība ar Konvenciju6. pants — Parakstīšana un ratifikācija4. Protokols1. pants — Aizliegums ieslodzīt parādu dēļ2. pants — Pārvietošanās brīvība3. pants — Pilsoņu izraidīšanas aizliegums4. pants — Ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums5. pants — Teritoriālā piemērošana6. pants — Saistība ar Konvenciju7. pants — Parakstīšana un ratifikācija6. Protokols1. pants — Nāvessoda atcelšana2. pants — Nāvessods kara laikā3. pants — Aizliegums izdarīt atkāpes4. pants — Aizliegums izdarīt atrunas5. pants — Teritoriālā piemērošana6. pants — Saistība ar Konvenciju7. pants — Parakstīšana un ratifikācija8. pants — Stāšanās spēkā9. pants — Depozitārija funkcijas7.</p>\n<p class=\"lf-p\">Protokols1. pants — Procedūras nodrošinājums attiecībā uz ārvalstnieku izraidīšanu2. pants — Apelācijas tiesības krimināllietās3. pants — Kompensācija par tiesas kļūdu4. pants — Tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam5. pants — Laulāto vienlīdzība6. pants — Teritoriālā piemērošana7. pants — Saistība ar Konvenciju8. pants — Parakstīšana un ratifikācija9. pants — Spēkā stāšanās10. pants — Depozitārija funkcijas</p></div>", "next": 0}