{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">3.1. līdzvērtīgus citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (ūdensapgāde, siltumapgāde, elektroapgāde) publiskā un privātā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojuma par labu elektronisko sakaru komersantam nodibināšanas nosacījumus;</p>\n<p class=\"lf-p\">3.2. būvniecības jomā elektronisko sakaru tīklu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, tostarp jaunbūvējamās vai rekonstruējamās 3.grupas ēkās un 5G tīkla izvēršanai, kā arī vienlīdzīgai visu elektronisko sakaru komersantu piekļuvei publiskajam un privātajam nekustamajam īpašumam elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Darba grupas ietvaros paredzēts izvērtēt nepieciešamos grozījumus Elektronisko sakaru likumā un citos normatīvajos aktos, lai atvieglotu platjoslas elektronisko sakaru tīklu izbūvi, kā arī nodrošināt normatīvo aktu projektu izstrādi un virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecībā uz šādiem risinājumiem:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>izbūvējot vai attīstot platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūru, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar īpašnieka informēšanu, izmaksājot vienreizēju samaksu īpašniekam Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Strīdus, kas šajā sakarā rastos staro sakaru komersantiem un īpašniekiem, risinātu tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nekavējot tīklu attīstību - minēto darbu laikā vai pēc darbiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>īpašuma kopīpašuma gadījumā, jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai izbūvei nepieciešams saņemt vismaz 51 % kopīpašnieku piekrišanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>attiecībā uz platjoslas mobilo sakaru bāzes stacijas (raidošo iekārtu un saistītās infrastruktūras) izbūvēm, Ministru kabinets noteiks samērīgu un sakaru komersantu un īpašnieku interesēm līdzsvarotu atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu neatkarīgi no īpašuma piederības formas (publiskais vai privātais īpašums). Tiek izbeigta līdzšinējā sadrumstalotā kārtību, kad katrs īpašnieks par mobilo sakaru bāzes stacijas (raidošo iekārtu un saistītās infrastruktūras) izbūvi cenšas vienoties par sadarbības nosacījumiem (tajā skaitā ar nomas tiesību izsolēm), kas gan kavē līguma nosacījumus, gan atsevišķos gadījumos liedz nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>jaunbūvējamām vai rekonstruējamām 3.grupas ēkām būvniecības ierosināšanas stadijā plāno elektronisko sakaru infrastruktūras izbūvi, lai nodrošinātu fiksētās un mobilās platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību un pārklājumu ēkas iekštelpās.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, SPRK, Konkurences padomi un VARAM nodrošināt vienveidīgas un koordinētas politikas realizēšanu valsts un pašvaldību līmenī attiecībā uz platjoslas interneta un 5G tīkla izvēršanu, lai praksē tiktu efektīvi iedzīvinātas Elektronisko sakaru likuma 16.panta sestajā daļā ietvertās prasības par nediskriminējošas attieksmes nodrošināšanu attiecībā pret visiem elektronisko skaru komersantiem attiecībā uz publiskā elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu un izbūvi: \"Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai.\"</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>sadarbībā ar Ekonomikas ministriju nodrošināt publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašniekiem vienlīdzīgas tiesības ar citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem to tiesību realizēšanā, kas izriet no elektronisko sakaru tīkla kā publiski tiesiska nekustamā īpašuma apgrūtinājuma objekta statusa. Proti, veicināt atbildības piemērošanas efektivitāti saistībā ar patreiz ESL 16.panta piektajā daļā un 18.panta pirmajā un trešajā daļā nostiprināto tiesību realizēšanu un nepiciešamības gadījumā veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.</div>\n<p class=\"lf-p\">Papildus nepieciešams uzturēt dialogu ar valstiskajiem un nevalstiskajiem partneriem, lai rastu un virzītu citus risinājumus platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstīšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.2. pasākums - sadarbības veicināšana elektronisko sakaru tīklu būvniecībā, piekļuvē, koplietošanā un citos jautājumos Esošās situācijas raksturojums Jauno ēku būvniecības gadījumos ir paredzēts nodrošināt elektronisko sakaru infrastruktūras esamību, bet jauno ēku attīstītāji deleģē šos darbus konkrētam elektronisko sakaru komersantam, kas ierīko attiecīgo infrastruktūru. Šādos gadījumos citiem elektronisko sakaru komersantiem ir apgrūtināta vai pat neiespējama savu pakalpojumu sniegšana, izmantojot attiecīgo infrastruktūru , kas var attiecīgi ietekmēt konkurenci un patērētāju tiesības pakalpojuma sniedzēja izvēlē, īpaši ilgtermiņā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vienlaicīgi Elektronisko sakaru likuma 16.panta sestajā daļa paredz prasības par nediskriminējošas attieksmes nodrošināšanu attiecībā pret visiem elektronisko skaru komersantiem attiecībā uz publiskā elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu un izbūvi, proti, \"Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai.\" Līdz ar to jāsecina, ka normatīvie akti jau paredz nediskrimninējoša principa esamību, bet, lai preventīvi novērstu iespējamo gadījumu izskatīšanu tiesībsargājošās institūcijās, sākotnēji ir jāinformē jauno ēku projektu attīstītāji (īpašnieki) par šīs normas būtību, vērtējot, kā praksē šī norma tiek ievērota, un piemērotos līdzekļus tās risināšanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai operatīvi risinātu jautājumus saistībā ar administratīvā sloga mazināšanu gan elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesā, gan saistībā ar elektronisko sakaru tīklu koplietošanu, būtiski ir nodrošināt viedokļu apmaiņu, rodot visām pusēm pieņemamus risinājumus un vienojoties par tālāko rīcību. Līdz ar to Satiksmes ministrija plāno sasaukt sakaru nozares ekspertu darba grupu vismaz reizi ceturksnī, par darba kārtību vienojoties ar deleģētajām personām pirms sanāksmes, ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nozarei aktuālu problēmu risināšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ekspertu darba grupai var tikt pieaicināti pārstāvji atkarībā no darba kārtības jautājumiem, piemēram, ja darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par elektronisko sakaru tīklu būvniecību, Satiksmes ministrija var pieaicināt Ekonomikas ministrijas pārstāvjus utt.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā, ka elektronisko sakaru tīklu izvēršanā elektronisko sakaru komersantiem nākas sastapties ar iepriekš minētajiem šķēršļiem, bet ne tikai, kas veido administratīvo un finansiālo slogu, svarīga ir to mazināšana iespējami lielākā apjomā. Ir būtiski panākt, ka pašvaldības un to nevalstiskās organizācijas īsteno savstarpēju dialogu ar elektronisko sakaru komersantiem un to nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar pašvaldības teritorijā strādājošiem uzņēmumiem, kas būtu potenciālie ļoti augsta veiktspējas, tostarp 5G, tīklā nodrošināto pakalpojumu lietotāji, lai detalizētākā līmenī apzinātu VHC tīkla nepieciešamību pašvaldību teritorijā un racionāli plānotu elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izvēršanu. Minēto varētu veikt, piemēram, izstrādājot pašvaldību teritorijas attīstības plānojumus, pašvaldības ceļu, ielu, zaļo zonu un iekšējo komunikāciju (siltumtrase, lietus un pilsētas kanalizācijas u.c.) remontu vai būvniecības laikā veikt inženiertehnisko (komunikācijas) tīklu pārbaudi un paredzēt sakaru infrastruktūras izbūvi, sadarbojoties ar komersantiem, kas varētu samazināt platjoslas tīklu izbūves izmaksas. Balstoties gan uz OECD politikas ieteikumiem, gan sarunām ar elektronisko sakaru nozares asociācijām jāsecina, ka būtiski visām iesaistītajām pusēm gan valsts, gan pašvaldību līmenī atbalstīt \"roc vienreiz\" principu. Tas īstenojams, pieņemot lēmumus par pašvaldību teritoriālo plānojumu, piešķirot atļaujas jauniem mobilo sakaru torņiem, plānojot jaunas optisko šķiedru kabeļu trases, kā arī plānojot dažādus investīciju projektus, piemēram, koordinējot ceļu un elektronisko sakaru infrastruktūras projektu darbības utt. Ņemot vērā, ka rakšanas darbu izmaksas ir finasiāli ietilpīgākās un veido lielu daļu no elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības izmaksām, tādējādi būtu iespējams nodrošināt pārklājumu lielākā teritorijā. Ņemot vērā iepriekšminēto, viens no pasākumiem būtu sadarbībā ar elektronisko sakaru nozares asociācijām un pašvaldībām izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par jautājumiem, kas aktuāli un uzlabojami elektronisko sakaru tīklu būvniecībā un ierīkošanā un kuras tiktu publicētas Būvniecības informācijas sistēmā BIS.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pašvaldībām būtu nepieciešams arī aktīvi iesaistīties EK organizētajās platjoslas attīstības programmās, lai, izmantojot EK piešķirtos līdzekļus, veicinātu ES stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamību savā teritorijā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pasākumi un to darbības rezultāti:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>Satiksmes ministrijai organizēt seminārus un sagatavot ieteikuma materiālus: a. Jauno un renovējamo ēku projektu attīstītājiem, lai veicinātu nediskriminējošu pieeju attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu būvniecību un ierīkošanu. b. pašvaldībām un elektronisko sakaru tīklu projektētājiem (būvniekiem) ar mērķi atvieglot elektronisko sakaru tīklu būvniecību un ierīkošanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Satiksmes ministrijai sadarbībā ar sakaru nozares asociācijām un pašvaldībām izveidot darba grupu un izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par jautājumiem, kas aktuāli un uzlabojami elektronisko sakaru tīklu būvniecībā un ierīkošanā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Satiksmes ministrijai aktualizēt jautājumu par likumprojekta \"Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā\" tālāko virzību Saeimā, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu ar mērķi veicināt elektronisko sakaru pakalpojumu konkurenci, tādējādi uzlabojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājiem pakalpojuma sniedzēja izvēli.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nozarei aktuālu problēmu risināšanu, Satiksmes ministrija Latvijas Platjoslas kompetences centra ietvaros veido nozares ekspertu darba grupu, lai risinātu nozarei aktuālo problemātiku, t.sk. jautājumus saistībā ar: a. valsts atbalsta programmas nosacījumu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību \"pēdējās jūdzes\" infrastruktūras projektu attīstībai, b. nozares sadarbības modeli; c. radio un TV apraidi, d. izglītības un izpētes un attīstības aspektiem, e. 5G attīstības ceļa karti; f. regulējuma izstrādi par interneta adrešu bloķēšanu, kā arī citiem normatīvos aktos paredzētajiem pieprasījumiem elektronisko sakaru komersantiem paredzēt vienotu formu un kārtību; g. citiem aktuāliem nozares jautājumiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Satiksmes ministrijai organizējot LPKC ekspertu darba grupu, par darba kārtību vienojoties ar deleģētajām personām pirms sanāksmes, sasaukt darba grupu vismaz reizi ceturksnī, bet vajadzības gadījumā citos termiņos, par kuriem panākta vienošanās darba grupā. Balstoties uz darba grupas rezultātiem un risināmo jautājumu būtību, Satiksmes ministrija līdz 2023.gada 1.jūlijam iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.-2027.gadam. Par katra jautājuma izpildes termiņu darba grupa vienojas atsevišķi, izpildē ievērojot risināmā jautājuma steidzamību, tos attiecīgi prioritizējot.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Teritoriālā perspektīva Elektronisko sakaru nozares attīstība ir īpaši nozīmīga reģionālajai attīstībai. Visi šajā plānā iekļautie pasākumi tieši veicinās reģionālās attīstības stratēģijās minēto attiecībā uz platjoslas attīstību, īpaši pasākumi, kas iekļauti 1.rīcības virzienā, proti, pasākumi attiecībā uz platjoslas infrastruktūras izvēršanu. 2.rīcības virziena pasākumi vērsti uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanas atvieglošanu un izmaksu samazināšanu..</div>\n<p class=\"lf-p\">Pasākums attiecībā uz Latvijas Platjoslas kompetences centra funkciju un kapacitātes paplašināšanu nodrošinās sinerģiju starp visiem plānotajiem pasākumiem un veicinās to attīstību augstākā līmenī, kā arī finansējuma piesaisti no citiem avotiem, t.sk. EK tieši administrētajiem fondiem, piemēram, CEF, un privāto finansējumu. Vienlaicīgi šis pasākums atbalstīs pašvaldību kapacitāti, lai veiksmīgāk varētu konkurēt ar citiem dalībvalstu projektiem, kā arī attīstītu inovatīvus risinājumus piemērotus tieši vietējām vajadzībām u. tml.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāpat būtiski, ka arī plānošanas reģionu un pašvaldību stratēģiskajos plānošanas dokumentos platjoslas izvēršanas veicināšana ir noteikta par prioritāti un savstarpēji papildina šajā plānā ietvertos pasākumus.</p>\n<p class=\"lf-p\">1.3.pasākuma \"\"vidējās jūdzes\" un \"pēdējās jūdzes\" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstīšana\" īstenošanā tiks ievērots teritoriālās līdzsvarotības princips un detalizēti projektu īstenošanas nosacījumi attiecīgi tiks saskaņoti un apstiprināti MK.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu ietverts plāna 3.pielikumā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Saistītie politikas plānošanas dokumenti (ES, Latvijas esošie, topošie) un normatīvie tiesību akti 6.1. Saistītie politikas plānošanas un citi dokumenti 6.1.1. Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums COM(2016) 587 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai \"Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība.</div>\n<p class=\"lf-p\">Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību\"65.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.2. Eiropas Komisijas 2021.gada 9.marta paziņojums COM(2021) 118 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai \"Digitālais komposs 2030.gadam: Eiropas ceļš uz digitālo desmitgadi\"66.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.3.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam67.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.4. Eiropas Komisijas 2015.gada 6.maija paziņojums COM(2015) 550 Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai \"Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai\".68 6.1.5. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam69.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.6. Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022.gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.7. Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam70.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.8. Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts71.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.9. Informatīvais ziņojums \"Latvijas kiberdrošības stratēģija 2019.-2022.gadam\"72.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.10. Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.-2020.gadam73.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.11. Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcijas 2013.-2020.gadam74.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.1.12. Informatīvais ziņojums \"Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā\"75.</p>\n<p class=\"lf-p\">6.2.</p>\n<p class=\"lf-p\">Elektronisko sakaru nozares attīstības normatīvo tiesību aktu apkopojums Zemāk uzskaitīti normatīvo tiesību akti (regulas76, direktīvas77, lēmumi78 u.c.) - gan Eiropas Savienības līmeņa, gan nacionāla līmeņa - kas regulē platjoslas nozari un publiskā finansējuma piešķiršanas nosacījumus platjoslas attīstībai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Savienības līmeņa tiesību akti 1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi79;</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva (ES) 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Eiropas Savienības līmeņa dokumenti ar ieteikuma rakstura 1. Eiropas Komisijas 2007.gada 17.decembra Ieteikums2007/879/EK par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem80;</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Komisijas 2013.gada 11.septembra Ieteikums (ES) ) 2013/466/ES par saskanīgiem nediskriminēšanas pienākumiem un izmaksu aprēķināšanas metodēm, lai veicinātu konkurenci un uzlabotu ieguldījumu vidi platjoslas pakalpojumu jomā81;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Eiropas Komisijas 2013.gada 11.septembra Ieteikums C(2013)5761 par saskanīgiem nediskriminēšanas pienākumiem un izmaksu aprēķināšanas metodēm, lai veicinātu konkurenci un uzlabotu ieguldījumu vidi platjoslas pakalpojumu jomā82.</div>\n<p class=\"lf-p\">Nacionāla līmeņa tiesību akti, kuros pārņemtas augstāk minēto direktīvu prasības:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>Elektronisko sakaru likums;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no augstāk minētajiem likumiem, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotiem ārējiem normatīviem aktiem - noteikumiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">Attīstot platjoslas projektus un izmantojot publisko finansējumu, svarīgi ņemt vērā valsts atbalsta jautājumus un saistošo normatīvo regulējumu, tai skaitā:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>Eiropas Komisijas 2013.gada 18.decembra Regula (ES) 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam83;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Eiropas Komisijas 2020.gada 2.jūlija Regula (ES) 2020/972 , ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1407/2013 attiecībā uz tās pagarināšanu un groza Regulu (ES) Nr. 651/2014 attiecībā uz tās pagarināšanu un attiecīgiem pielāgojumiem84;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Eiropas Komisijas 2012.gada 35.aprīļa Regula (ES) 360/2012 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi85;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Eiropas Komisijas 2018.gada 7.decembra Regula (ES) 2018/1923, ar ko Regulu (ES) Nr. 360/2012 groza attiecībā uz piemērošanas periodu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Eiropas Komisijas 2020.gada 13.oktobra Regula (ES) 2020/1474, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 360/2012 attiecībā uz tās piemērošanas perioda pagarināšanu un laika ziņā ierobežotu atkāpi grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, lai ņemtu vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regula (ES) 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu piemērojot Līguma 107. un 108.pantu86;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7.</span>Eiropas Komisijas lēmumi attiecībā uz valsts atbalsta jautājumiem87.</div>\n<p class=\"lf-p\">Dokumenti, kas detalizē un paskaidro augstāk minētajās regulās noteikto:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>Eiropas Komisijas 2013.gada 26.janvāra paziņojums 2013/C 25/01 ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu,88;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Eiropas Komisijas 2016.gada 19.jūlija paziņojums 2016/C 262/01 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu89;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Valsts atbalsts un ES fondi90, DG BUG pētījums, 2018.gada aprīlis, nosakot, ka ES tieši administrētais finansējums neveido valsts atbalstu;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Valsts atbalsta pieteikuma formas91.</div>\n<p class=\"lf-p\">1 Vairāk informācijas šeit: https://www.esfondi.lv/atveselosanas-un-noturibas-mehanisms 2 Vairāk informācijas šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/connecting-europe-facility-cef2-digital 3 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018L1972 4 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0118.</p>\n<p class=\"lf-p\">5 Pieejams šeit: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027 6 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">7 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">8 Vairāk informācijas: https://www.railbaltica.org/lv/ 9 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016DC0587 10 Izskatīts Ministru kabinetā 18.02.2020. (prot.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nr.7 33§.); pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40471250 11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regula (ES) Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu priekšlikums.</p>\n<p class=\"lf-p\">12 Pētījums \"Analītiskais materiāls elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.-2027. gadam izstrādei\" un \"Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei\" ir pieejami šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.</p>\n<p class=\"lf-p\">13 Vairāk informācijas pieejam šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/elektronisko-sakaru-nozares-attistibas-plans-2021-2027gadam.</p>\n<p class=\"lf-p\">14 http://polsis.mk.gov.lv/documents/4164 15 Vairāk informācijas šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-economy-and-society-index-desi 16 SPRK dati 17 Lai uzlabotu indeksa noteikšanas metodiku un ņemtu vērā tehnoloģiju attīstības jaunākās tendences, DESI 2020.gada versijā tika veiktas vairākas izmaiņas, un tagad tas ietver arī ļoti augstas veiktspējas fiksēto tīklu pārklājumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai atspoguļotu minētās izmaiņas rādītāju izvēlē un rādītāju pamatā esošo datu labojumus, visām valstīm DESI par iepriekšējiem gadiem tika pārrēķināts. Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējām publikācijām valstu vietu vērtējumi ir mainījušies.</p>\n<p class=\"lf-p\">18 pārrēķinātā vērtība, Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.-2020.gadam noteiktā vērtība 0,67.</p>\n<p class=\"lf-p\">19 pārrēķinātā vērtība, Elektronisko sakaru nozares politikas plānā 2018.-2020.gadam attēlotā vērtība 0,64, balstoties uz Eiropas Digitālā progresa ziņojumu (EDPZ) 2017.gadā.</p>\n<p class=\"lf-p\">20 Izskatīts Ministru kabinetā 18.02.2020. (prot.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nr.7 33§.); pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40471250 21 Datu avots: Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2020. gadā: Latvija; pieejams šeit: https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=66947 22 interneta protokola versija 6 23 Akamai dati 2020.gada septembrī 24 Akamai dati 2017.gada jūnijā 25 CSP dati 26 attiecībā uz migrāciju (esošo un plānoto) un iedzīvotāju novecošanos 27 Detālāk šeit: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-raditaji/meklet-tema/2873-samazinoties-aizbrauceju-skaitam-bernu 28 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/galvenie-raditaji/iedzivotaju-skaits-republikas-pilsetas 29 Samazinājums 2017.g. saistīts ar metodoloģiskām izmaiņām aprēķinā jo, no pastāvīgo iedzīvotāju skaita tika izslēgtas personas, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas darbavietā (Latvijā reģistrētā uzņēmumā), bet faktiski Latvijā nedzīvo.</p>\n<p class=\"lf-p\">30 OECD, Broadband Portal, www.oecd.org/sti/broadband/oecdbroadbandportal.htm.</p>\n<p class=\"lf-p\">31 OECD, Broadband Portal, http://www.oecd.org/internet/broadband/broadband-statistics-update.htm 32 Dati uz 2021.gada martu; Speedtest Global Index (Ookla): https://www.speedtest.net/global-index 33 Vairāk informācijas šeit: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/a9d278f6-4637-11ea-b81b-01aa75ed71a1/language-lv/format-PDF 34 Starptautiskās telekomunikāciju savienības 2020.gada novembra pētījums \"How broadband, digitization and ICT regulation impact the global economy\", pieejams šeit: https://www.itu.int/dms_pub/itu-d/opb/pref/D-PREF-EF.BDR-2020-PDF-E.pdf 35 Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai \"Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība.</p>\n<p class=\"lf-p\">Virzība uz Eiropas Gigabitu Savienojamību\"; https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016DC0587 36 Eiropas Komisijas 2021.gada 9.marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai \"Digitālais komposs 2030. gadam: Eiropas ceļš uz digitālo desmitgadi\"(pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0118).</p>\n<p class=\"lf-p\">37 \"visām ES mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mbit/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam\" un \"gigabitu savienojamību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem\".</p>\n<p class=\"lf-p\">38 Publiski pieejams no 2021. gada 28. janvāra.</p>\n<p class=\"lf-p\">39 https://berec.europa.eu/eng/document_register/subject_matter/berec/download/0/9027-berec-guidelines-to-assist-nras-on-the-c_0.pdf 40 Lai nodrošinātu sasaisti ar jau regulas priekšlikumā par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu definētajiem rādītājiem, tiek pieņemts, ka viens sociālekonomiskais virzītājspēks ir viens uzņēmums.</p>\n<p class=\"lf-p\">41 Lai nodrošinātu sasaisti ar jau regulas priekšlikumā par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu definētajiem rādītājiem, tiek pieņemts, ka viens sociālekonomiskais virzītājspēks ir viens uzņēmums.</p>\n<p class=\"lf-p\">42 Plānota šāda skala: =&gt; Lielāks vai vienāds ar 1 Gbit/s; =&gt; 300 Mbit/s &lt; 1 Gbit/s; =&gt; 100 Mbit/s &lt; 300 Mbit/s; =&gt; 30 Mbit/s &lt; 100 Mbit/s; =&gt; 10 Mbit/s &lt; 30 Mbit/s; =&gt; 2 Mbit/s &lt; 10 Mbit/s; =&gt; Nav datu 43 Skat. 42. atsauci.</p>\n<p class=\"lf-p\">44 Skat. 42. atsauci.</p>\n<p class=\"lf-p\">45 Skat. 42. atsauci.</p>\n<p class=\"lf-p\">46 DSL uz vara līnijas; VDSL uz vara līnijas;</p>\n<p class=\"lf-p\">VDSL - vektorizēšana uz vara līnijas; DOCSIS 1.0 vai 2.0 DOCSIS 3.0 vai 3.1; optiskais pieslēgums FTTH; optiskais pieslēgums FTTB; fiksēts bezvadu tīkls licencētā frekvenču spektrā; fiksēts bezvadu tīkls nelicencētā frekvenču spektrā; cits.</p>\n<p class=\"lf-p\">47 Skat. 42. atsauci par plānoto skalu.</p>\n<p class=\"lf-p\">48 Skat. 42. atsauci par plānoto skalu.</p>\n<p class=\"lf-p\">49 5G ir nākamās paaudzes tīklu tehnoloģijas, kas paver iespējas jauniem digitālās ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">50 Vairāk informācijas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/cybersecurity-5g-networks-eu-toolbox-risk-mitigating-measures; https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/eu-toolbox-5g-security 51 Vairāk informācijas šeit: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/cybersecurity-strategy 52 Pieejama šeit: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/kiberstrategija.pdf 53 Izskatīts Ministru kabinetā 18.02.2020. (prot.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nr.7 33§.); pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40471250 54 The Connecting Europe Facility (CEF), vairāk informācijas šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/connecting-europe-facility-cef2-digital 55 Mobilo sakaru mezgla punkts vai mezgla punkts</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">-</span>tornis, masts vai cita būve, kurā tiek izvietotas mobilo sakaru bāzes stacijas.</div>\n<p class=\"lf-p\">56 Elektroapgādes tīklu izbūve tiek paredzēta no jauna izbūvējamiem mobilo sakaru mezgliem.</p>\n<p class=\"lf-p\">57 Kopējais optisko kabeļu trases garums gar Via Baltica ir 229,4 km, 5G atbalstošā infrastruktūra sobrīd ir pieejama 14,4 km (6,27% no kopējās plānotās trases) posmā - precīzs infrastruktūras tehniskais risinājums un izbūvējamais apjoms (torņi, optikas km) tiks noteikts pēc kopplānošanas ar elektronisko sakaru komersantiem ievērojot pieejamo finansējumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">58 Pasākums nr. 541 \"Digitalizācija. Rail Baltica (RB) elektronisko sakaru infrastruktūras izveide\", uzdevums: \"Eiropas Savienības savienojamības mērķiem atbilstoša platjoslas elektronisko sakaru tīkla izveidošana, attīstot \"vidējās jūdzes\" un \"pēdējās jūdzes\" elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru, un izveidojot platjoslas kartēšanu\".</p>\n<p class=\"lf-p\">59 Mobilo sakaru mezgla punkts vai mezgla punkts- tornis, masts vai cita būve, kurā tiek izvietotas mobilo sakaru bāzes stacijas 60 Zemāk minēto secinājumu aprēķinu metodoloģija, pieņēmumi un ierobežojumi pieejami pētījumā Nr.2, pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi 61 Vairāk informācijas šeit: https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/editor/ESPD/Faili/Parskati/KVALITATESPARSKATS2019.pdf 62 Izmaksas uz vienu esošo lietotāju un nākotnē prognozētiem lietotājiem 63 Rādītājs (1) atkarīgs no izvēlētā scenārija.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">(2)</span>atkarīgs no pieejamā finansējuma, kas tiks apstiprināts atbilstoši Darbības programmai Latvijai 2021.-2027. gadam, kā arī Atveseļošanās un noturības mehānismas projektiem. (3) Balstoties uz Eiropas Komisijas darba dokumentā SWD(2020) 111 final \"Digital Economy and Society Index (DESI) 2020\" (https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2020/EN/SWD-2020-111-F1-EN-MAIN-PART-5.PDF) norādītiem datiem, ka:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1)</span>fiksētai platjoslai kopējais izmantošanas līmenis (take-up) Latvijā ir 64% un</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2)</span>platjoslai līdz 100Mbps izmantošanas līmenis ir tikai 38% (nenodalot fiksēto piekļuvi no mobilās), tiek pieņemts, ka piekļuvi ļoti lielas veiktspējas platjoslas pakalpojumiem 2027.gadā izmantos 50% no mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kam šādi pakalpojumi būs pieejami.</div>\n<p class=\"lf-p\">64 Salīdzinot ar sākotnēji veiktās aptaujas rezultātiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">65 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016DC0587 66 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0118.</p>\n<p class=\"lf-p\">67 Pieejams šeit: https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_6.pdf 68 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52015DC0550&amp;from=EN 69 Saeima NAP2027 apstiprināja 02.07.2020., pieejams šeit: https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027 70 Pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam 71 Pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499044 72 Apstiprināta ar Ministru kabineta 17.09.2019. protokola Nr. 42 43.§.; pieejama šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40466584 73 Apstiprināts ar Ministru kabineta 12.03.2018. rīkojumu Nr.102 (prot. Nr. 11 34. §); pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/297668-par-elektronisko-sakaru-nozares-politikas-planu-20182020-gadam 74 Apstiprināts ar Ministru kabineta 07.12.2012. rīkojumu Nr.589 (prot. Nr.65 28.§); pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/253311-par-nakamas-paaudzes-platjoslas-elektronisko-sakaru-tiklu-attistibas-koncepciju-2013-2020-gadam 75 Izskatīts Ministru kabinetā 18.02.2020. (prot.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nr.7 33§.); pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40471250 76 Regulas ir saistošas visiem tiesību subjektiem un ir tieši piemērojamas. Informācijas avots un papildu informācija šeit: https://www.estiesibas.lv/article.aspx?list=Publications&amp;id=3.</p>\n<p class=\"lf-p\">77 Direktīvas atšķirībā no regulām nav tieši piemērojami tiesību instrumenti. ES institūcijas, pieņemot direktīvu, nosaka sasniedzamo mērķi, savukārt dalībvalstu uzdevums ir savlaicīgi iestrādāt direktīvas nosacījumus nacionālajos normatīvajos aktos attiecīgā direktīvas mērķa sasniegšanai. Tātad direktīvas ir dalībvalstīm saistošas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Savukārt attiecībā uz dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām direktīvās iekļautie nosacījumi kļūst saistoši brīdī, kad šie nosacījumi ir iekļauti jeb pārņemti nacionālajos normatīvajos aktos. Informācijas avots un papildu informācija šeit: https://www.estiesibas.lv/article.aspx?list=Publications&amp;id=3.</p>\n<p class=\"lf-p\">78 Lēmumi ir individuāli tiesību akti, kas rada tiesības un uzliek pienākumus tikai to adresātam. Lēmumi ir tieši piemērojami tiesību akti, tomēr ne vienmēr lēmumi attiecas tikai uz privātpersonām. Ļoti bieži lēmuma adresāts ir dalībvalsts kopumā. Tādā gadījumā dalībvalstīm ir jāvērtē, vai lēmums satur tādas normas, kas attiecas arī uz privātpersonām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja lēmums šādas normas satur, tad dalībvalstīm, līdzīgi kā saistībā ar direktīvu pārņemšanu, ir savlaicīgi jāsasniedz lēmumā noteiktais mērķis, lēmumā iekļautos nosacījumus iestrādājot nacionālajos tiesību aktos. Informācijas avots un papildu informācija šeit: https://www.estiesibas.lv/article.aspx?list=Publications&amp;id=3.</p>\n<p class=\"lf-p\">79 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018L1972 80 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2007.344.01.0065.01.LAV&amp;toc=OJ:L:2007:344:TOC 81 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32013H0466 82 Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/commission-recommendation-consistent-non-discrimination-obligations-and-costing-methodologies 83 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32013R1407 84 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1602704100093&amp;uri=CELEX:32020R0972 85 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32012R0360&amp;qid=1602704113198 86 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32014R0651&amp;qid=1602704139143 87 Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/competition-policy/sectors/electronic-communications/cases-judgments_en 88 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/GA/TXT/?uri=CELEX:52013XC0126(01) 89 Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016XC0719%2805%29 90 Pieejams šeit: https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/142819/Briefing_State%20Aid%20and%20EU%20funding_Final.pdf 91 Pieejams šeit: https://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/forms.htm Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs ‒ aizsardzības ministrs A. Sprūds</p></div>", "next": 0}