mobilajā elektronisko sakaru tīklā. Līdz ar to, ir jāveic izvērtējums par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem un tehniskajiem ieviešanas risinājumiem, lai nodrošinātu numura saglabāšanas pakalpojuma iespēju no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi.
\nTurpmākā rīcība:
\nVeikt izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem un tehniskajiem ieviešanas risinājumiem numura saglabāšanas pakalpojuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi nodrošināšanai.
\nValsts informācijas sistēma \"Numerācijas datubāze\"
\nNumerācijas datubāze nodrošina nacionālā ierobežotā resursa - numerācijas pārvaldību un valsts nodevas par numerācijas izmantošanu administrēšanu. Numerācijas datubāze satur informāciju par elektronisko sakaru komersantiem piešķirtajām, pagarinātajām, anulētajām un tālāk nodotajām numerācijas lietošanas tiesībām, un komersantu iesniegtu informāciju par numerācijas faktisko izmantošanu.
\nŠobrīd esošās Numerācijas datubāzes izstrādes tehnoloģija vairs netiek attīstīta, tāpēc pastāv būtiski drošības un funkcionalitātes riski, kā arī nav lietderīga esošās datubāzes nepieciešamās funkcionalitātes turpmāka attīstīšana. Ieviešot jaunas tehnoloģijas un, palielinoties numerācijas resursu pieprasījumam, nepieciešams paplašināt datubāzes funkcionalitāti, piemēram, numura saglabāšanas pakalpojumus, jaunu numerācijas diapazonu atvēršanu, numerācijas nodevas administrēšanas elastību. Lai nodrošinātu drošu un funkcionalitātes prasībām atbilstošu numerācijas resursu pārvaldību, ir nepieciešama jauna Valsts informācijas sistēma.
\nTurpmākā rīcība:
\nIzvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.45 \"Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi\", lai nodrošinātu elektronisko sakaru nozares sekmīgai attīstībai nepieciešamo Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" funkcionalitāti un administrēšanu. Noteikt un veikt nepieciešamos pasākumus Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" drošības risku novēršanai un funkcionalitātes attīstībai.
\n4.2. OECD rekomendācija OECD Digitālās ekonomikas politikas komitejas ziņojumā par Latvijas atbilstību digitālās ekonomikas politikas jomā esošajiem instrumentiem tika izvērtēti vairāki elektronisko sakaru nozares jautājumi, piemēram, platjoslas elektronisko sakaru attīstība, starptautiskās mobilās viesabonēšanas pakalpojumi, interneta politikas veidošanas principi, elektroniskie paraksti un autentifikācijas, privātuma politika, bērnu drošība tiešsaistē un citi. Ziņojumā ir ietverta rekomendācija: platjoslas elektronisko sakaru attīstībā apsvērt uz pieprasījumu balstītas politikas pieeju, lai veicinātu platjoslas pakalpojumu ieviešanu un efektīvu izmantošanu visā valstī. Par rekomendācijas izpildes termiņu noteikts 2020.gads un atbildīgās institūcijas saskaņā ar Ārlietu ministrijas 2016.gada 18.augusta informatīvā ziņojuma \"Par sarunu noslēgšanu par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai\" 1.pielikumu noteiktas Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
\nRekomendācijas izpildei 2017.gadā ir uzsākta pētījuma organizēšana, kura laikā paredzēts izvērtēt ar EK 2011.gada 9.novembra lēmumu Nr.C(2011)7699 apstiprinātās VAP Nr.SA.33324 \"Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās\" 1.kārtas ietvaros īstenotā projekta \"Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīklu attīstība lauku reģionos\" ietekmi uz platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s pieejamību lauku teritorijās. Pētījuma laikā paredzēts identificēt teritorijas, kurās esošie \"vidējās jūdzes\" optiskā tīkla piekļuves punkti būtu izvietojami tuvāk galalietotājiem, ar mērķi samazināt elektronisko sakaru komersantu investīcijas pēdējās jūdzes nodrošināšanai, kā arī paredzēts identificēt nepieciešamās investīcijas optiskā tīkla infrastruktūrā, kas nodrošinātu vislielāko ieguldījumu ES izvirzītajiem mērķiem atbilstošu platjoslas interneta pieslēgumu nodrošināšanā galalietotājiem, ņemot vērā arī 5G tīkla attīstības perspektīvu.
\nRekomendācijas izpilde ir sasaistāma arī ar informācijas sabiedrības attīstību, jo uz pieprasījumu balstīta pieeja platjoslas attīstībā nozīmē arī veicināt platjoslas pakalpojumu pievilcību, kā arī radīt iedzīvotājos interesi un vajadzību pēc platjoslas pakalpojumiem, piemēram, sekmējot jaunu lietojumprogrammu izstrādi un pieejamību, iedzīvotāju informētību un kopējo zināšanu līmeni par IKT risinājumu iespējām, e-pārvaldes attīstību u.tml. Būtiski, lai valsts pārvalde ieņem vadošo lomu šādu uz platjoslas pakalpojumiem balstītu risinājumu izmantošanā, jo valsts pārvaldes piemērs sekmētu galalietotāju pieprasījumu pēc līdzīga satura pakalpojumiem, kas sekundāri palielinātu arī pieprasījumu pēc platjoslas pakalpojumiem, tādējādi izpildot OECD rekomendāciju ilgtermiņā.
\nŅemot vērā Latvijas DESI digitālo pamatprasmju rādītāju (Latvija ar 49.2% atrodas 20.vietā ES, Lietuva ar 51.2% atrodas 17.vietā ES, Igaunija ar 64.5% ieņem 8.vietu ES, vidējais ES rādītājs ir 55.3%)56, secināms, ka tehnoloģiju pielietojamība Latvijā joprojām ir problemātiska un pieprasījuma agregācija nav piemērotākais risinājums platjoslas attīstībai, jo pastāv risks, ka pieprasījumos iegūt nepilnīgu informāciju, kā rezultātā platjoslas izvēršana nenotiks apjomā, kas veicinātu platjoslas pakalpojumu lietojamības pieaugumu. Līdz ar to, tiks turpināti ieguldījumi platjoslas infrastruktūras izvēršanas nodrošināšanā.
\nŠīs iniciatīvas mērķis ir līdz 2013.gadam nodrošināt visiem platjoslas piekļuvi un līdz 2020.gadam nodrošināt piekļuvi daudz lielākam interneta ātrumam (30 Mb/s un lielākam), vienlaikus nodrošinot, ka 50% vai vairāk ES mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumu ar ātrumu vismaz 100 Mb/s. Lai īstenotu minēto, dalībvalstīm ir jāizveido ātrgaitas interneta funkcionējošas stratēģijas un jāplāno publisko finansējumu, tostarp ES struktūrfondus, tādām jomām, kurās privātie ieguldījumi tiek veikti nepilnīgi. Vienlaikus dalībvalstīm ir jāveicina modernu un pieejamu tiešsaistes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu;
\nProgrammā iekļauti arī IKT attīstības mērķi. Elektronisko sakaru nozarē jānodrošina tāds informācijas pārraides tīklu pārklājums, kas rada stabilu un nepārtrauktu piekļuvi internetam un citām informācijas sistēmām visā valsts teritorijā. Platjoslas internetu ir jānodrošina visā valsts teritorijā, tuvākajos gados primāri attīstot šī pakalpojuma pieejamību lauku teritorijās un attālākos centros ar sliktākām satiksmes iespējām;
\nRīcības virziena \"Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai\" ietvaros jānodrošina pakalpojumu pieejamību atbilstoši demogrāfijas tendencēm un apdzīvojuma izmaiņām, kā arī jānodrošina pakalpojumu ērtu pieejamību elektroniskā veidā sasniegšanu;
\n2020.gadā - 81%) IPv6 pielāgošanas tendence: (2017.gadā - 0.2%60; 2020.gadā - 3%) 1. Rīcības virziens Radīt nosacījumus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai Nr.
\nUzdevums/pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš 1.1.
\nIzstrādāt 700 MHz joslas pārplānošanas pasākumu plānu un grafiku, kā arī modeli ciparu televīzijas zemes apraides nodrošināšanai pēc 2021.gada Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai Izstrādāts 700 MHz joslas pārplānošanas pasākumu plāns un grafiks, kā arī modelis ciparu televīzijas zemes apraidei pēc 2021.gada Satiksmes ministrija, VAS ES NEPLP, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, valsts akciju sabiedrība \"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs\"
\n2018.gada 30.jūnijs 1.2.
\nIzstrādāt grozījumus Nacionālajā radiofrekvenču plānā un Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē\"
\nRadiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai Grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā un Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos Nr.143 \"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē\"
\nVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS ES 2019.gada 30.jūnijs 1.3.
\nSadarbībā ar nozari un potenciālajiem 870-876 MHz un 915-921 MHz radiofrekvenču spektra joslu lietotājiem, izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot ierobežot 870-876 MHz un 915-921 MHz radiofrekvenču spektra joslu piešķiršanu līdz to lietojuma pārplānošanai Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai Grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā un citos normatīvajos aktos, ja nepieciešams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS ES, Satiksmes ministrija 2018.gada 30.decembris* 1.4.
\nIzveidot darba grupu un izstrādāt nacionālo 5G ieviešanas ceļvedi Nākotnes redzējums par 5G tīklu ieviešanu Latvijā Izstrādāts nacionālais 5G ieviešanas ceļvedis Satiksmes ministrija - 2018.gada 30.jūnijs 1.5.
\nIzstrādāt Nacionālā radiofrekvenču plāna grozījumus 26 GHz joslas iedalīšanai mobilo sakaru sistēmām Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai Grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS ES, Satiksmes ministrija 2018.gada 30.jūnijs* 1.6.
\nNacionālajā radiofrekvenču plānā, izvērtēt nepieciešamību iedalīt jaunas radiofrekvenču spektra joslas ciparu radiorelejlīnijām, paplašinot esošo ciparu radiorelejlīniju radiofrekvenču spektra diapazonu Radiofrekvenču spektra joslu pieejamība nākamās paaudzes pakalpojumu attīstībai Veikts izvērtējums Satiksmes ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2020.gada 30.decembris 1.7.
\nDiskusija ar elektronisko sakaru nozari un tiesībsargājošajām iestādēm par pāreju no IPv4 uz IPv6, nepieciešamības gadījumā lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos Veicināta inovatīvu tehnoloģiju ieviešana nozarē Veikts izvērtējums par izmaiņu nepieciešamību normatīvajos aktos Satiksmes ministrija Iekšlietu ministrija 2020.gada 30.decembris 2. Rīcības virziens Sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi Nr. p.k.
\nPasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (ar precizitāti līdz pusgadam) 2.1.
\nDiskusija ar elektronisko sakaru nozari un iesaistītajām institūcijām par lietošanas tiesību aprobežojuma regulējuma piemērošanas prakses izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā izstrādājot priekšlikumus prakses pilnveidei vai lemjot arī par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos Tiesiskā regulējuma piemērošanas prakses uzlabošana Veikts izvērtējums Satiksmes ministrija - 2020.gada 30.decembris 2.2.
\nIevērojot Ministru kabineta 2017.gada 16.maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.25, 16.§) 2.punktā doto uzdevumu Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un pašvaldību būvvaldēm izstrādāt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu Samazināts elektronisko sakaru komersantu administratīvais un finanšu slogs, tādējādi pozitīvi ietekmējot elektronisko sakaru nozares attīstību un sniedzot labumu sabiedrībai kopumā Grozījumu projekts Dzīvokļa īpašuma likumā Satiksmes ministrija - 2019.gada 31.decembris 2.3.
\nSagatavot un iesniegt Ekonomikas ministrijā priekšlikumus grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, nosakot ka elektronisko sakaru \"I grupas būves\" ir:
\nIzstrādāt elektronisko sakaru tīklu būvnoteikumus atbilstoši būvniecības regulējumam, iekļaujot tajos atviegloto regulējumu elektronisko sakaru tīklu būvniecībai un ierīkošanai, ievērojot Vispārīgajos būvnoteikumos noteikto būvju iedalījumu grupās Sakārtoti un vienkāršoti elektronisko sakaru būvniecības normatīvie akti Izstrādāti Elektronisko sakaru tīklu būvnoteikumi Satiksmes ministrija VAS ES, Ekonomikas ministrija 2019.gada 30.decembris 2.5.
\nIzveidot ieinteresēto pušu darba grupu, kas detalizēti izvērtēs spēkā esošā regulējuma par numerācijas valsts nodevu pārskatīšanas pamatojumu un lietderību, tā ietekmi uz elektronisko sakaru komersantu administratīvo un finanšu slogu un elektronisko sakaru tirgus attīstību, kā arī ieguvumiem galalietotājiem, un sagatavos viedokli par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu Diskusijas rezultātā sagatavots viedoklis par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu Darba grupas ekspertu pieņemts lēmums par nepieciešamību veikt grozījumus spēkā esošajā regulējumā par numerācijas valsts nodevu Satiksmes ministrija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2018.gada 30.decembris 2.6.
\nVeikt izvērtējumu par iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem un tehniskajiem ieviešanas risinājumiem numura saglabāšanas pakalpojuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi nodrošināšanai Izvērtēti numura saglabāšanas pakalpojuma juridiskie un tehniskie nosacījumi Pieņemts lēmums par normatīvo aktu grozījumu nepieciešamību numura saglabāšanas pakalpojuma no publiskā fiksētā telefonu tīkla uz publiskā mobilā telefona tīkla numuriem un otrādi nodrošināšanai Satiksmes ministrija - 2018.gada 30.jūnijs 2.7.
\nIzvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.45 \"Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi\", lai nodrošinātu elektronisko sakaru nozares sekmīgai attīstībai nepieciešamo Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" funkcionalitāti un administrēšanu. Noteikt un veikt nepieciešamos pasākumus Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" drošības risku novēršanai un funkcionalitātes attīstībai Veikta Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" drošības risku novēršana un nepieciešamās funkcionalitātes izstrāde;
\nNoteiktas aktuālās prasības Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" funkcionalitātei un uzturēšanai;
\nNodrošināta Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāzes\" droša un funkcionalitātes prasībām atbilstoša darbība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VAS ES 2020.gada 1.janvāris * norādītais termiņš var tikt koriģēts, lai to saskaņotu ar ES saistošo normatīvo aktu plānoto termiņu 7. Teritoriālā perspektīva Plāna uzdevumi ir vērsti uz politikas plānošanu visā valstī kopumā, tāpēc teritoriālā perspektīva plānā nav iezīmēta.
\n89 237 89 237 89 237 178 470 10 000 10 000 0 10 000** 2020.gada 1.janāris tajā skaitā norādītais papildus finansējums tiks precizēts pēc iepirkuma procedūras veikšanas 0 0 0 168 470* 0 0 0 0 tajā skaitā ikgadējai sistēmas uzturēšanai no 2019.gada*** 89 237 89 237 89 237 10 000 10 000 10 000 0 10 000 2.8. uzdevums 0 0 0 0 0 0 0 0 0 Numerācijas datubāzes izstrāde 1. pasākums 0 0 0 168 470* 0 0 0 0 tajā skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 30.00.00 programma \"Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti\"
\n0 0 0 168 470* 0 0 0 0 Numerācijas datubāzes ikgadējā uzturēšana 2. pasākums 89 237 89 237 89 237 10 000 10 000 10 000 0 10 000 tajā skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 30.00.00 programma \"Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti\"
\n89 237 89 237 89 237 10 000 10 000 10 000 0 10 000 *Finansējums tiks precizēts pēc iepirkuma procedūras veikšanas.
\nAtbilstoši aprēķiniem, Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" izstrādāšanai un esošās sistēmas aizstāšanai ar jaunu nepieciešami kopā: 225 000 EUR*.
\nAtbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra sēdes protokola Nr.57 46.§ un 47.§ VAS \"Elektroniskie sakari\" 2016.gada tīrās peļņas daļa tiek novirzīta izstrādes 1.kārtai: 56 530,10 EUR, savukārt attiecībā uz atlikušo finansējumu sākotnēji jāvērtē iespēja sistēmas uzturēšanu un attīstību finansēt no ieņēmumiem, kas gūti no maksājumiem par numerācijas resursu lietošanas tiesībām. **Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" ikgadējai uzturēšanai pēc atjaunošanas nepieciešami: 99 237 EUR no kuriem 89 237 euro tiks segti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta bāzes izdevumos numerācijas datu bāzes uzturēšanai paredzētās dotācijas VAS \"Elektroniskie sakari\" un 10 000 EUR nepieciešams piešķirt papildus no valsts budžeta standartizētās un specializētās programmatūras uzturēšanas izmaksām. ***Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts budžetā Valsts informācijas sistēmas \"Numerācijas datubāze\" ikgadējai uzturēšanai paredzēts: 89 237 EUR.
\n1 Apstiprināta Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada 10.jūnija sēdē 2 Akceptēts Latvijas Republikas Saeimā 2012.gada 20.decembrī 3 EK 2010.gada 3.marta paziņojums Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020 4 EK 2016.gada 14.septembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai 5G Eiropai. Rīcības plāns, COM(2016) 588 5 North Atlantic Treaty Organisation - Ziemeļatlantijas Līguma organizācija 6 CSP dati 7 CSP dati 8 CSP dati 9 CSP dati 10 EK paziņojums Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020 11 Ministru kabineta 2012.gada 7.decembra rīkojums Nr.589 \"Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam\"
\n12 SPRK dati 13 SPRK dati, 2017.gada februārī 14 SPRK dati, 2017.gada februārī 15 Eiropas Digitālā progresa ziņojums (EDPZ) 2017. Valsts profils. Latvija 16 Digital Economy and Society Index 2017
\n20 EK darba dokuments SWD 2016(303), daļa 3/3, 309 lpp.
\n21 SPRK dati, 2017.gada februārī 22 SPRK dati, 2017.gada februārī 23 CSP dati 24 Ļoti augstas veiktspējas tīkls ir elektronisko sakaru tīkls, kas vai nu pilnībā sastāv no optiskās šķiedras elementiem vismaz līdz sadales punktam tā atrašanās vietā vai arī maksimālas slodzes apstākļos spēj nodrošināt līdzīgu tīkla darbību pieejamā lejuplīnijas un augšuplīnijas joslas platuma, noturības, ar kļūdām saistītu parametru un latentuma un tā atšķirību ziņā. Tīkla darbību var uzskatīt par līdzīgu neatkarīgi no tā, vai lietotājs konstatē atšķirības, ko rada tā nesēja atšķirīgās īpašības, ar kura starpniecību tīklu savieno ar tīkla pieslēgumpunktu 25 EK priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi, COM(2016) 591 26 EK priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula), COM(2017) 10 27 EK paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai Kosmosa stratēģija Eiropai, COM(2016) 705 28 Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.11.2016.gada sēdes protokols Nr.64, TA-2562, p. 2.2., pozīcija Nr.1 \"EK paziņojums: Kosmosa stratēģija Eiropai\"
\n29 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013.gada 11.decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 683/2008, ES Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 20.decembrī 30 SPRK 2013.gada 20.novembra lēmums Nr.222 \"Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām valsts akciju sabiedrībai \"Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs\"\"
\n31 Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums (ES) 2017/899 (2017.gada 17.maijs) par 470-790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā 32 SPRK 2015.gada dati 33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija lēmums (ES) 2017/899 par 470-790 MHz radiofrekvenču joslas izmantošanu Savienībā 34 Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 \"Kultūras ministrijas nolikums\"
\n4.7.2 punkts 35 Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta trešā daļa 36 CEPT 53.ziņoums 37 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/687 (2016.gada 28.aprīlis) par 694-790 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj sniegt bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumus, un elastīgai nacionālai izmantošanai (izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 2268) (Dokuments attiecas uz EEZ) 38 Commission staff working document Advancing the Internet of Things in Europe Accompanying the document Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic And Social Committee And The Committee Of The Regions Digitising European Industry Reaping the full benefits of a Digital Single Market, SWD/2016/0110 39 Radio Spectrum Policy Group A Spectrum Roadmap for IoT Opinion on the Spectrum Aspects of the Internet-of-things (IoT) including M2M (2016) 40 CEPT 59.ziņojuma papildinājums 41 Electronic Communications Committee 5 May 2011 recommendation Numbering and addressing for machine-to-machine (M2M) communications ECC/REC/(11)03 42 Saskaņā ar ES un OECD urbānās teritorijas definīciju 43 Saskaņā ar Eiropas transporta tīkla definīciju ir attiecināms uz TEN-T autoceļu un dzelzceļu tīklu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra regula Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr.66 1/2010/ES 1.pielikums) 44 Ar gigabitu savienojamību ir jāsaprot rentabls simetrisks interneta pieslēgums, kas lejuplīnijā un augšuplīnijā nodrošina vismaz vienu Gb/s 45 Komisijas īstenošanas lēmums (ES) 2015/750 (2015.gada 8.maijs) par 1 452-1 492 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 3061) 46 Radio Spectrum Policy Group strategic roadmap towards 5G for Europe Opinion on spectrum related aspects for next-generation wireless systems (5G) 47 EK mājas lapa, Unmanned aircrafts 48 ECC ziņojums 268 49 ITU Radionoteikumi ir pieejami ITU mājas lapā 50 Akamai dati 2017.gada jūnijā 51 Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020.gadam 52 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/22/EK (2002.gada 7.marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) 53 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/136/EK (2009.gada 25.novembris), ar ko groza direktīvu
\n2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā 54 Finanšu ministrijas 2017.gada 21.jūlija vēstule Nr.A-SM-7/5749 55 SIA Lattelecom ziņojumi par universālā pakalpojuma (UP) saistību tīrajām izmaksām 56 DESI dati 57 SPRK dati 58 Eiropas Digitālā progresa ziņojums (EDPZ) 2017. Valsts profils. Latvija 59 CSP dati 60 Akamai dati 2017.gada jūnijā Satiksmes ministrs Uldis Augulis