Ja lūguma Saņēmēja Puse nevar piekrist konfidencialitātes lūgumam, tā nekavējoties par to informē Prasītāja Pusi, kura tad nosaka, vai lūgumu tomēr izpildīt.9. a Steidzamos gadījumos, lūgumus par savstarpējo palīdzību un ar to saistīto saziņu Prasītāja Puses tiesībsargājošās institūcijas var nosūtīt tieši tādām pašām lūguma Saņēmēja Puses institūcijām. Katrā šādā gadījumā vienlaicīgi jānosūta kopija caur Prasītāja Puses galveno institūciju lūguma Saņēmēja Puses galvenajai institūcijai.b Jebkurš lūgums vai saziņa šīs daļas ietvaros tiek veikta ar Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpol) starpniecību.c Ja lūgums ir nosūtīts saskaņā ar šī panta a punktu un institūcija nav kompetenta rīkoties ar lūgumu, tā nosūta lūgumu kompetentai nacionālajai institūcijai un nekavējoties informē Prasītāja Puse, ka tā ir rīkojusies šādi.d Lūgumus vai saziņu, kas veikta šīs daļas ietvaros, un nav saistīta ar piespiedu darbību, Prasītāja Puses kompetentas institūcijas tieši nodod lūguma Saņēmēja Puses kompetentām institūcijām.e Katra Puse parakstīšanas laikā vai, kad iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, piekrišanas vai pievienošanās dokumentu, informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ka, lai nodrošinātu efektivitāti, lūgumus, kas veikti šīs daļas ietvaros, ir jāadresē tās galvenajai institūcijai.28. pants - Konfidencialitāte un lietošanas ierobežojumi1.
\nJa nav savstarpējās palīdzības līguma vai vienošanās, kam par pamatu ir vienoti vai savstarpēji normatīvie akti, starp Prasītājas Pusi un lūguma Saņēmējas Pusi, jāpiemēro šī panta noteikumi. Šī panta noteikumi nav jāpiemēro, ja šāds līgums, vienošanās vai normatīvie akti eksistē, ja vien iesaistītās Puses vienojas piemērot kādu no vai visus pārējos šī panta noteikumus.2. Puse, kurai tiek lūgta palīdzība, var sniegt papildinformāciju vai materiālus, atbildot uz lūgumu, kas ir atkarīgs no noteikumiem, ka to:a patur konfidenciālu, ja savstarpējās palīdzības lūgumu nevar piemērot šāda noteikuma trūkuma dēļ, vaib neizmantos izmeklēšanā vai tiesvedībā citādi, nekā norādīts lūgumā.3. Ja Prasītāja Puse nevar ievērot noteikumus, kas minēti 2. daļā, tā par to nekavējoties informē otru Pusi, kura tad nosaka, vai informāciju tomēr sniegt.
\nKad Prasītāja Puse pieņem noteikumu, tas kļūst tai saistošs.4. Jebkura Puse, kas sniedz informāciju vai materiālu, kas pakļauti 2. daļā minētajiem noteikumiem, var lūgt otrai Pusei saistībā ar šo noteikumu paskaidrot šādas informācijas vai materiāla izmantošanu.2. apakšnodaļa. Īpaši noteikumi1. Savstarpējā palīdzība attiecībā uz pagaidu pasākumiem29. pants - Uzkrāto datu operatīva saglabāšana1. Puse var lūgt citai Pusei pieprasīt vai citādi panākt operatīvu ar datorsistēmu uzkrāto datu saglabāšanu, kas atrodas šīs otras Puses teritorijā, attiecībā uz kuru Prasītāja Puse plāno iesniegt lūgumu par savstarpējo palīdzību, lai meklētu vai citādā veidā piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu, vai atklātu datus.2.
\nLūgumā par datu saglabāšanu saskaņā ar 1. daļu jānorāda:a institūcija, kas lūdz saglabāšanu;b noziedzīgs nodarījums, kas ir pakļauts kriminālizmeklēšanai vai tiesvedībai, un īss ar to saistīto faktu izklāsts;c uzkrātie dati, kas jāsaglabā un to saistība ar noziedzīgu nodarījumu;d jebkura pieejama informācija, kas norāda uzkrāto datu glabātāju vai datorsistēmas atrašanās vietu;e saglabāšanas nepieciešamība; unf ka Puse plāno iesniegt lūgumu savstarpējai palīdzībai, lai meklētu vai līdzīgi piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu, vai atklātu datus.3. Saņemot lūgumu no citas Puses, lūguma Saņēmēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai operatīvi saglabātu noteiktos datus saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
\nLai atbildētu uz lūgumu, dubulta jurisdikcija nav nepieciešama kā nosacījums, lai nodrošinātu šādu saglabāšanu.4. Puse, kas pieprasa dubultu jurisdikciju kā nosacījumu, lai atbildētu uz lūgumu par savstarpējo palīdzību, lai meklētu vai līdzīgi piekļūtu, pārņemtu vai līdzīgi nodrošinātu vai atklātu uzglabātos datus attiecībā uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav minēti šīs Konvencijas 2.-11. pantā, var izdarīt atrunu atteikt saglabāšanas lūgumu šī panta ietvaros gadījumos, kad ir iemesls ticēt, ka atklāšanas laikā dubultās jurisdikcijas nosacījums nevar īstenoties.5. Turklāt lūgumu par saglabāšanu var noraidīt tikai, ja:a lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu vai tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku noziedzīgu nodarījumu, vaib lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka lūguma izpilde iespējams var kaitēt tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.6.
\nJa lūguma Saņēmēja puse uzskata, ka saglabāšana nenodrošinās pieejamību datiem nākotnē vai apdraudēs konfidencialitāti vai citādi kaitēs Prasītājas Puses izmeklēšanai, tā nekavējoties informē Prasītāja Pusi, kura tad nosaka, vai lūgums tomēr jāizpilda.7. Jebkurai saglabāšanai, kas veikta atbildot uz lūgumu, kas minēts 1. daļā, jābūt uz laika periodu ne mazāku kā sešdesmit dienas, lai nodrošinātu Prasītājas Pusei iespēju iesniegt lūgumu par datu meklēšanu vai līdzīgu piekļūšanu, pārņemšanu vai līdzīgu nodrošināšanu vai atklāšanu. Sekojot šāda lūguma saņemšanai, datus jāturpina saglabāt līdz lēmumam par šādu lūgumu.30. pants - Saglabātās datu plūsmas operatīva atklāšana1. Ja lūguma, kas izteikts pamatojoties uz 29. pantu, par datu plūsmas saglabāšanu saistībā ar noteiktu komunikāciju izpildes gaitā lūguma Saņēmēja Puse atklāj, ka pakalpojuma sniedzējs citā Valstī ir bijis iesaistīts komunikācijas pārraidē, lūguma Saņēmēja Puse nekavējoties atklāj Prasītājai Pusei pietiekošu datu plūsmas apjomu, lai identificētu pakalpojuma sniedzēju un ceļu, pa kuru komunikācija tikusi pārraidīta.2.
\nDatu plūsmas atklāšanu saskaņā ar 1. daļu var neizpaust tikai, ja:a lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse, uzskata par politisku noziedzīgu nodarījumu vai tādu noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku noziedzīgu nodarījumu; vaib lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka lūguma izpilde iespējams kaitēs tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.2. Savstarpējā palīdzība attiecībā uz izmeklēšanas pilnvarām31. pants - Savstarpējā palīdzība attiecībā uz piekļūšanu uzglabātiem datiem1. Puse var lūgt citai Pusei meklēt vai līdzīgi piekļūt, pārņemt vai līdzīgi nodrošināt un atklāt datus, kas saglabāti ar datorsistēmas palīdzību, kas atrodas lūguma Saņēmēja Puses teritorijā, tai skaitā datus, kas saglabāti saskaņā ar 29. pantu.2.
\nLūguma Saņēmēja Puse atbild uz lūgumu, piemērojot starptautiskos dokumentus, vienošanās un normatīvos aktus, kas minēti 23. pantā, un saskaņā ar citiem atbilstošiem šīs nodaļas noteikumiem.3. Uz lūgumu atbild nekavējoties, ja:a ir pamats uzskatīt, ka attiecīgie dati ir īpaši jūtīgi pret pazaudēšanu vai izmaiņām, vaib dokumenti, vienošanās un normatīvie akti, kas minēti 2. daļā, citādi nodrošina operatīvu sadarbību.32. pants - Pārrobežu piekļūšana uzkrātiem datiem ar piekrišanu vai kur tie ir publiski pieejamiPuse var bez citas Puses atļaujas:a piekļūt publiski pieejamiem (atklātu avotu) uzkrātiem datiem, neatkarīgi no tā, kur dati izvietoti ģeogrāfiski; vaib piekļūt vai saņemt ar tās teritorijā atrodošās datorsistēmas palīdzību uzkrātos datus, kas atrodas citā Pusē, ja Puse saņem likumīgu un brīvprātīgu tās personas piekrišanu, kurai ir likumīgas tiesības atklāt datus Pusei ar attiecīgās datorsistēmas palīdzību.33. pants - Savstarpējā palīdzība datu plūsmas vākšanai reālā laikā1.
\nPuses sniedz savstarpēju palīdzību viena otrai, lai vāktu datu plūsmu reālā laikā saistībā ar noteiktām komunikācijām viņu teritorijā, kuras pārraida ar datorsistēmas palīdzību. Pakļaujot 2. daļas noteikumiem, šo palīdzību sniedz atbilstoši nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.2. Katra Puse nodrošina tādu palīdzību vismaz attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem datu plūsmas vākšana reālā laikā būtu iespējama līdzīgā gadījumā nacionālā līmenī.34. pants - Savstarpējā palīdzība attiecībā uz satura datu pārtveršanuPuses sniedz savstarpējo palīdzību viena otrai reālā laikā vācot vai ierakstot noteiktas komunikācijas satura datus, kas pārraidīti ar datorsistēmas palīdzību tādā apjomā, kādu atļauj piemērojamie līgumi un nacionālie normatīvie akti.3. 24/7 tīkls35. pants - 24/7 tīkls1.
\nKatra Puse nosaka kontaktpunktu, kas pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, lai nodrošinātu nekavējošu palīdzības sniegšanu nolūkā veikt izmeklēšanu vai tiesvedību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar datorsistēmām un datiem, vai vākt pierādījumus par noziedzīgiem nodarījumiem elektroniskā formā. Šāda palīdzība, ja to atļauj nacionālie normatīvie akti un prakse, ietver sekojošu pasākumu veicināšanu un tiešu izpildi:a tehnisko konsultāciju nodrošināšana;b datu saglabāšana pamatojoties uz 29. un 30. pantu;c pierādījumu vākšana, juridiskās informācijas nodrošināšana un aizdomās turamo atrašanās vietas noteikšana.2. a Puses kontaktpunktam jābūt kapacitātei veikt operatīvu saziņu ar citas Puses kontaktpunktu.b Ja kontaktpunkts, ko noteikusi Puse, nav daļa no šīs Puses institūcijas vai institūcijām, kas ir atbildīgas par starptautisko savstarpējo sadarbību vai izdošanu, tad kontaktpunktam ir jānodrošina, ka tas spēj operatīvi sadarboties ar šādu institūciju vai institūcijām.3.
\nKatra Puse nodrošina apmācīta un aprīkota personāla pieejamību, lai veicinātu tīkla darbību.4. nodaļa - Noslēguma noteikumi36. pants - Parakstīšana un stāšanās spēkā1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas ir piedalījušās tās izstrādāšanā.2. Šī Konvencija ir pakļauta ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.3. Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad piecas valstis, tai skaitā vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt Konvenciju par saistošu saskaņā ar 1. un 2. daļas noteikumiem.4.
\nNeatkarīgi no jebkuras parakstījušās valsts, kas pēc tam izsaka savu piekrišanu atzīst to par saistošu, Konvencija stājas spēkā pirmajā mēneša dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad tā izteikusi savu piekrišanu atzīt Konvenciju par saistošu saskaņā ar 1. un 2. daļas noteikumiem.37. pants - Pievienošanās Konvencijai1. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja pēc konsultēšanās ar un iegūstot vienbalsīgu Konvenciju parakstījušo valstu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies tās izstrādāšanā, pievienoties šai Konvencijai. Lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, kas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d punktā, un ar vienbalsīgu Konvenciju parakstījušo valstu pārstāvju, kam ir tiesības piedalīties Ministru komitejā, balsojumu.2.
\nNeatkarīgi no jebkuras valsts, kas pievienojusies Konvencijai saskaņā ar iepriekš minēto 1. daļu, Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad pievienošanās dokuments iesniegts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.38. pants - Teritoriālā piemērošana1. Ikviena valsts parakstīšanas laikā vai kad tā iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās Konvencija tiks piemērota.2. Ikviena valsts jebkurā laikā vēlāk ar deklarāciju, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt Konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta deklarācijā. Neatkarīgi no šādas teritorijas Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad deklarāciju saņēmis ģenerālsekretārs.3.
\nJebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar iepriekšējām divām daļām, neatkarīgi no jebkuras teritorijas, kas noteikta šādā deklarācijā, var atsaukt ar paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu termiņa beigām kopš datuma, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis.39. pants - Konvencijas ietekme1. Esošās Konvencijas mērķis ir papildināt piemērojamus daudzpusējus un divpusējus līgumus vai vienošanās starp Pusēm, tai skaitā:- Eiropas Konvencijas par izdošanu, kas atvērta parakstīšanai Parīzē 1957. gada 13. decembrī (ETS No. 24);- Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas atvērta parakstīšanai Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī (ETS No. 30);- Eiropas Konvencijas papildprotokola par savstarpējo palīdzību krimināllietās, kas atvērts parakstīšanai Strasbūrā 1978. gada 17. martā (ETS No. 99)noteikumus.2.
\nJa divas vai vairāk Puses jau ir noslēgušas vienošanos vai līgumu par jautājumiem, kas aplūkoti šajā Konvencijā, vai kā savādāk ir nodibinājušas attiecības šajos jautājumos vai plāno to darīt nākotnē, tām arī jādod tiesības piemērot šādu vienošanos vai līgumu vai atbilstoši regulēt to attiecības. Tomēr, ja Puses nodibina attiecības par jautājumiem, ko nosaka šī Konvencija savādāk nekā noteikts šeit, tām tas jādara veidā, kas nav pretrunā ar Konvencijas mērķiem un principiem.3. Nekas šajā Konvencijā nevar ietekmēt Puses citas tiesības, ierobežojumus, saistības un pienākumus.40. pants - DeklarācijasAr rakstisku paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu var paziņot, ka tā patur iespēju pieprasīt papildus kritērijus, kas paredzēti 2., 3., 6. panta 1.daļas b punktā, 7. pantā, 9. panta 3. daļā, un 27. panta 9.daļas e punktā.41. pants - Federālā klauzula1.
\nFederāla valsts var izdarīt atrunu pieņemt šīs Konvencijas 2. nodaļas saistības saskaņā ar tās pamatprincipiem, kas nosaka attiecības starp tās centrālo valdību un attiecīgajām pavalstīm vai citām līdzīgām teritoriālām vienībām, paredzot, ka tai jābūt spējīgai sadarboties saskaņā ar 3. nodaļu.2. Izdarot atrunu saskaņā ar 1. daļu, federāla valsts nevar piemērot šādu atrunu noteikumus, lai izslēgtu vai ievērojami samazinātu tās saistības nodrošināt pasākumus, kas noteikti iepriekš 2. nodaļā. Kopumā tai jānodrošina plaša un efektīva normatīvo aktu piemērošanas iespēja neatkarīgi no šiem pasākumiem.3. Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem, kuru piemērošana ir pavalsts vai citas līdzīgas teritoriālas vienības jurisdikcijā, kurai federācijas konstitucionālā sistēma neuzliek par pienākumu veikt likumīgus pasākumus, federālajai valdībai jāinformē šādas pavalsts kompetentas institūcijas par minētajiem nosacījumiem ar savu labvēlīgo viedokli, iedrošinot veikt atbilstošu darbību, lai tie stātos spēkā.42. pants - AtrunasAr rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā izdara atrunu(as), kā paredzēts 4. panta 2. daļā, 6. panta 3. daļā, 9. panta 4. daļā, 10. panta 3. daļā, 11. panta 3. daļā, 14. panta 3. daļā, 22. panta 2. daļā, 29. panta 4. daļā un 41. panta 1. daļā.
\nNekādas citas atrunas nevar izdarīt.43. pants - Atrunu statuss un anulēšana1. Puse, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar 42. pantu, var pilnībā vai daļēji to atsaukt ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Šāds atsaukums stājas spēkā no brīža, kad ģenerālsekretārs paziņojumu saņēmis. Ja paziņojumā norādīts, ka atrunas atsaukumam jāstājas spēkā ar noteiktu datumu un šis datums ir vēlāk nekā datums, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, atsaukums stājas spēkā noteiktajā vēlākajā datumā.2. Pusei, kas izdarījusi atrunu, kas minēta 42. pantā, pilnībā vai daļēji atsauc šādu atrunu, tiklīdz apstākļi to atļauj.3. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var periodiski noskaidrot Pušu, kas izdarījušas vienu vai vairākas atrunas, kas minētas 42. pantā, nodomu šādas atrunas(u) atsaukšanā nākotnē.44. pants - Grozījumi1.
\nGrozījumus šai Konvencijai var ierosināt jebkura Puse un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram tie jādara zināmi Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai uzaicināta pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 37. panta noteikumiem.2. Jebkurus grozījumus, ko ierosina kāda Puse, dara zināmus Eiropas komitejai noziedzības jautājumos (CDCP), kura iesniedz savu viedokli par piedāvāto grozījumu Ministru komitejai.3. Ministru komiteja apsver piedāvāto grozījumu un Eiropas komitejas noziedzības jautājumos (CDCP) iesniegto viedokli un, konsultējoties ar valstīm, kas nav dalībvalstis, šīs Konvencijas Puses pieņem grozījumus.4.
\nJebkura grozījuma tekstu, ko pieņēmusi Ministru komiteja saskaņā ar šī panta 3. daļu, nosūta Pusēm pieņemšanai.5. Jebkurš grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 3. daļu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas Puses informējušas ģenerālsekretāru par savu piekrišanu.45. pants - Strīdu risināšana1. Eiropas komiteju noziedzības jautājumos (CDPC) informē par šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu.2. Strīdus gadījumā starp Pusēm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu tās meklē strīda risinājumu sarunu vai kādā citā mierīgā ceļā pēc pašu izvēlēs, tai skaitā strīda iesniegšanu izskatīšanai Eiropas komitejai noziedzības jautājumos (CDPC), šķīrējtiesā, kuras lēmumi Pusēm ir saistoši, vai Starptautiskajā Justīcijas Tiesā pēc iesaistīto Pušu vienošanās.46. pants - Pušu konsultācijas1.
\nPuses cik iespējams periodiski konsultējas, lai veicinātu:a efektīvu šīs Konvencijas piemērošanu un īstenošanu, tai skaitā jebkuras problēmas, kā arī jebkura paziņojuma vai atrunu, kas izdarītas saskaņā ar šo Konvenciju, juridisko seku apzināšanu;b informācijas apmaiņu par būtisku juridisko, politisko vai tehnoloģijas attīstību, kas attiecas uz kibernoziegumiem un pierādījumu vākšanu elektroniskā formā;c iespējamo Konvencijas papildinājumu vai grozījumu izskatīšanu.2. Eiropas komiteju noziedzības jautājumos (CDPC) periodiski informē attiecībā uz konsultāciju rezultātiem, kas minēti 1.daļā.3. Eiropas komiteja noziedzības jautājumos (CDPC) pēc iespējas veicina konsultācijas, kas minētas 1. daļā, un veic nepieciešamos pasākumi, lai palīdzētu Pusēm to centienos papildināt vai grozīt Konvenciju.
\nVēlākais trīs gadus pēc tam, kad esošā Konvencija stājas spēkā, Eiropas komiteja noziedzības jautājumos sadarbībā ar Pusēm veic visu Konvencijas noteikumu pārskatīšana un, ja nepieciešams, ierosina atbilstošus grozījumus.4. Izdevumus, kas radušies īstenojot 1.daļas nosacījumus, sedz Puses tādā veidā, kādā tos noteikušas, izņemot, ja tos sedz Eiropas Padome.5. Eiropas Padomes Sekretariāts palīdz Pusēm veikt to funkcijas saskaņā ar šo pantu.47. pants - Denonsēšanaa. Ikviena Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.b. Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu.48. pants - PaziņojumsEiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:a katru parakstu;b katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;c šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 36. un 37. pantu;d katru paziņojumu, kas izdarīti saskaņā ar 40. pantu, vai izdarītu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 42. pantu;e jebkuru citu aktu, paziņojumu vai komunikāciju, kas attiecas uz šo Konvenciju.To apliecinot, zemāk parakstījušās, tam attiecīgi pilnvarotas personas, ir parakstījušas šo Konvenciju.Sastādīta Budapeštā 2001. gada 23. novembrī angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas Padomes arhīvā.
\nEiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta tai pievienoties.
\nKONVENCIJAS PAR KIBERNOZIEGUMIEM PAPILDU PROTOKOLS PAR RASISMA UN KSENOFOBIJAS NOZIEDZĪGAJIEM NODARĪJUMIEM, KAS TIEK IZDARĪTI DATORSISTĒMĀS Strasbūra, 28.I.2003 Eiropas Padomes dalībvalstu un citu valstu puses, kuras šeit parakstījušās Konvencijai par Kibernoziegumiem, atvērtai parakstīšanai Budapeštā 2001.gada 23.novembrī;Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm;Atgādinot, ka visi cilvēki dzimuši ar vienlīdzīgām tiesībām uz brīvību un cieņu;Uzsverot nepieciešamību nodrošināt pilnīgu un efektīvu visu cilvēktiesību īstenošanu, izskaujot diskrimināciju vai cilvēku šķirošanu, kā noteikts Eiropas un arī citu valstu starptautiskajos dokumentos;Pārliecībā, ka rasisma un ksenofobijas noziegumi ir cilvēktiesību pārkāpums un draudi likuma varai un demokrātijas stabilitātei;Uzskatot, ka nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem jānodrošina piemēroti juridiski pasākumi attiecībā uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu, kas tiek izplatīta datorsistēmās.Pārliecībā, ka šādai propaganda jāpiemēro kriminālsods nacionālajos normatīvajos aktos;Balsoties uz Konvenciju par Kibernoziegumiem, kas kalpo kā mūsdienīgs un elastīgs starptautiskās stabilitātes nodrošināšanas līdzeklis un pārliecībā par nepieciešamību harmonizēt patstāvīgās likumu normas, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas propagandas apkarošanu;Pārliecībā, ka datorsistēmas piedāvā iepriekš neizmantotus līdzekļus vārdā brīvības un sazināšanās vienkāršošanai visapkārt zemeslodei;Atzīstot, ka vārda brīvība ir demokrātiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, kā arī tās progresa un jebkura cilvēka attīstības pamatnosacījums.Rūpējoties par risku, ka šādu datorsistēmu var ļaunprātīgi vai neatļauti izmantot, lai veiktu rasisma un ksenofobijas propagandu;Labi apzinoties nepieciešamību nodrošināt pareizu līdzsvaru starp vārda brīvību un efektīvu cīņu pret rasistiska un ksenofobiska rakstura nodarījumiem.Atzīstot, ka šī protokola mērķis nav ietekmēt jau iedibinātos principus attiecībā uz vārda brīvību nacionālajās tiesību sistēmās.Ņemot vērā atbilstošos starptautiski tiesiskos dokumentus šajā jomā, it sevišķi, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tās Protokols Nr.12, kas satur vispārējus nosacījumus par diskriminācijas aizliegumu, Eiropas Padomes pieņemtajās konvencijās par sadarbību krimināltiesību jomā, it sevišķi, Konvenciju par Kibernoziegumiem, 1965.gada 21.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko konvenciju par jebkuru rasu diskriminācijas izskaušanu, 1996.gada 15.jūlija Eiropas Savienības Kopīgo rīcību, ko Eiropas Padome pieņēmusi balstoties uz Eiropas Savienības līguma K3. pantu, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas apkarošanai nepieciešamajiem pasākumiem.Pozitīvi raugoties uz neseno attīstību veicinot savstarpējo sapratni un sadarbību cīņā pret kibernoziegumiem, rasismu un ksenofobiju.Ņemot vērā darbības plānu, ko pieņēmuši Eiropas Padomes valstu vadītāji un valdība otrajā samitā (Strazbūrā, 1997.gada 10.-11.oktobrī), lai vienotos par kopīgu rīcību attiecībā uz jaunu tehnoloģiju attīstību, kas balstīts uz Eiropas Padomes standartiem un vērtībām.Ir vienojušās par sekojošo:1.nodaļa - Vispārējie nosacījumi1.pants - MērķisŠī dokumenta mērķis ir nodrošināt Pusēm, kuras paraksta šo protokolu, Konvencijas par kibernoziegumiem normas, atvērta parakstīšanai Budapeštā 2001.gada 23.novembrī (turpmāk saukta Konvencija), attiecībā uz rasistiskas un ksenofobiskas dabas noziedzīgu nodarījumu kriminalizēšanu, kas izdarīti datorsistēmās.2.pants - DefinīcijaŠajā dokumentā:1. \"rasistisks vai ksenofobisks materiāls\" nozīmē jebkurus datus rakstiskā formā, attēlus vai kādu citu idejas vai teorijas izpausmi, kas propagandē, veicina vai izraisa naidu, diskrimināciju vai vardarbību pret kādu personu vai personu grupu, un tiek balstīta uz rases, ādas krāsas, ģimenes, etnisku vai nacionālu piederību, kā arī reliģiju, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no iepriekšminētajiem faktoriem.2. Šajā dokumentā lietotie termini un jēdzieni tiek tulkoti tāpat kā Konvencijā.2.nodaļa - Līdzekļi, kas piemērojami nacionālā mērogā3.pants - Rasistiska un ksenofobiska satura materiālu izplatīšana ar datorsistēmu palīdzību1.
\nKatra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu nostiprinātu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:rasistiska vai ksenofobiska satura materiāla izplatīšanu vai citādu padarīšanu to sabiedrībai par izmantojamu ar datorsistēmu palīdzību.2. Puse var izdarīt atrunu nepiemērot kriminālatbildību tai rīcībai, kas ir noteikta šī panta 1.daļā, kuros materiāls, kas definēts 2.panta pirmajā daļā, propagandē, veicina vai izraisa diskrimināciju, kas nav saistīta ar naidu vai vardarbību, ar noteikumu, ja var tikt piemēroti kādi citi efektīvi līdzekļi.3. Neskatoties uz šī panta 2.daļā noteikto, Puse var izdarīt atrunu nepiemērot 1.daļā noteikto tajos diskriminācijas gadījumos, kuros saskaņā ar tās nacionālajā tiesību sistēmā noteiktajiem principiem attiecībā uz vārda brīvību, tā nevar piemērot efektīvus līdzekļus kas noteikti 2.daļā.4.pants - Rasisma un ksenofobijas motivēti draudiKatra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu nostiprinātu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:piedraudot, izmantojot datorsistēmas, nosakot to savos normatīvajos aktos kā nopietnu noziedzīgu nodarījumu, ja (i) personas piederošas kādai grupai tiek šķirotas pēc rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem, vai(ii) arī personu grupas, kuras tiek izšķirtas pēc kādas no augstāk minētajām pazīmēm.5.pants - Rasisma un ksenofobijas motivēts apvainojums1.
\nKatra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajās tiesībās kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu:publisku apvainošanu, izmantojot datorsistēmas, personas (i) tā iemesla dēļ, ka tās pieder grupai, kas tiek šķirota pēc rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem; (ii) vai personu grupas, kuras tiek izšķirtas pēc kādas no augstākminētajām pazīmēm.2. Puse var:a. pieprasīt, lai šī panta 1.daļā minētā noziedzīga nozieguma sekas attiektos uz personu vai personu grupu, kas noteiktas 1.daļā, kas pakļautas naidam, necienīgai attieksmei vai izsmieklam; vaib. izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji šī panta 1. daļu.6.pants - Genocīda vai citu pret cilvēci izdarītu noziegumu noliegšana, ietekmes mazināšana, atbalstīšana vai attaisnošana1.
\nKatra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:materiāla izplatīšanu vai citādu padarīšanu to sabiedrībai par izmantojamu ar datorsistēmu palīdzību, kas noliedz, mazina ietekmi, atbalsta vai attaisno nodarījumus, kuri saistīti ar genocīdu vai vērsti pret cilvēci, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos un atzīts Starptautiskajā Militārā tribunāla gala saistošajos lēmumos, ko nosaka Londonas 1945. gada 8. augusta līgums, vai arī kāda citas starptautiskas tiesas sastāva noteikts, ko paredz piemēroti starptautiski instrumenti un kura jurisdikciju Puse ir atzinusi.2.
\nPuse var:a. pieprasīt, lai noliegšana vai apzināta ietekmes mazināšana, kas minēta šī panta 1.daļā, ir veikta ar nodomu izraisīt naidu, diskrimināciju vai vardarbību pret kādu personu vai personu grupu un kas balstīta uz rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem; vai arīb. izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji šī panta 1. daļu.7.pants - Līdzdalība un kūdīšanaKatra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu līdzdalību vai kūdīšanu uz kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā protokolā, ar nodomu izdarīt šādu noziegumu.3.nodaļa - Saistība starp Konvenciju un šo Protokolu8.pants - Saistība starp Konvenciju un šo Protokolu1.
\nPanti 1., 12., 13., 22., 41., 44., 45. un 46. attiecas, mutatis mutandis, uz šo Protokolu.2. Puses paplašina Konvencijas 14.-21. un 23.-35. pantos minēto pilnvaru apjomu attiecībā uz šī Protokola 2.-7. pantu.4.nodaļa - Noslēguma noteikumi9.pants- Atzīšana par saistošu1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai valstīm, kuras parakstījušās Konvencijai un varētu izteikt savu piekrišanu atzīt par saistošu:a. parakstu bez atrunas izdarīšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vaib. parakstu, kas pakļauts ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana3. Valsts nedrīkst parakstīt šo Protokolu bez atrunāšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, ja vien tā nav vienlaicīgi iesniegusi Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.4.
\nRatifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.10.pants - Stāšanās spēkā1. Šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad piecas valstis ir izteikušas savu piekrišanu atzīt Protokolu par saistošu saskaņā ar 9. panta noteikumiem2. Neatkarīgi no jebkuras parakstījušās valsts, kas pēc tam izsaka savu piekrišanu atzīt to par saistošu, Protokols stājas spēkā pirmajā mēneša dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad tas parakstīts bez atrunas izdarīšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.11.pants - Pievienošanās1. Pēc šī Protokola spēkā stāšanās, ikviena valsts, kas pievienojusies Konvencijai, var pievienoties šim dokumentam;2.
\nPievienošanās dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad pievienošanās dokuments iesniegts.12.pants - Atrunas un deklarācijas1. Pušu izdarītās atrunas un deklarācijas par Konvencijas noteikumiem attiecas arī uz šo Protokolu, ja vien Puse citādi parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.2. Ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā izdara atrunu(as), kā paredzēts 3., 5. un 6. šī dokumenta pantā.
\nTajā pašā laikā Puse paziņo, ka attiecībā uz šī Protokola noteikumiem, tā izdara atrunu (as), kas paredzētas Konvencijas 22. panta otrajā daļā un 41. panta pirmajā daļā, neskatoties uz to, ko puse saskaņā ar šo Konvenciju ir ieviesusi. Nekādas cita atrunas nevar izdarīt.3. Ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā atsakās no iespējas pieprasīt papild elementus kā paredzēts šī dokumenta 5. panta 2.a daļā un 6. panta 2.a daļā.13.pants - Atrunu statuss un anulēšana1. Puse, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar 12. pantu, var pilnīgi vai daļēji to atsaukt, tiklīdz apstākļi to atļauj. Šāds atsaukums stājas spēkā no brīža, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņojumu saņēmis.
\nJa paziņojumā norādīts, ka atrunas atsaukumam jāstājas spēkā ar noteiktu datumu un šis datums ir vēlāk nekā datums, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, atsaukums stājas spēkā noteiktajā vēlākajā datumā.2. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var periodiski noskaidrot Pušu, kas izdarījušas vienu vai vairākas atrunas, kas minētas 12. pantā, nodomu šādas atrunas(u) atsaukšanā nākotnē.14.pants - Teritoriālā piemērošana1. Ikviena valsts parakstīšanas laikā vai kad tā iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās Konvencija tiks piemērota.2. Ikviena Puse jebkurā laikā vēlāk ar deklarāciju, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt Protokola piemērošanu attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta deklarācijā.
\nNeatkarīgi no šādas teritorijas Protokols stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad deklarāciju saņēmis ģenerālsekretārs.3. Jebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar iepriekšējām divām daļām, neatkarīgi no jebkuras teritorijas, kas noteikta šādā deklarācijā, var atsaukt ar paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu termiņa beigām kopš datuma, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis.15.pants - Denonsēšanaa. Ikviena Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.b. Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu.16.pants - PaziņojumsEiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:a katru parakstu;b katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;c šīs Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu;d katru paziņojumu, kas izdarīti saskaņā ar 40. pantu, vai izdarītu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 42. pantu;e jebkuru citu aktu, paziņojumu vai komunikāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.To apliecinot, zemāk parakstījušās, tam attiecīgi pilnvarotas personas, ir parakstījušas šo Protokolu.Sastādīta Strasbūrā 2003. gada 28. janvārī angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas Padomes arhīvā.
\nEiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas piedalījušās šī Protokola izstrādāšanā un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta tai pievienoties.