Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem…

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums 2015 Saturs Izmantoto saīsinājumu saraksts Ievads 1. Saeimas dotais uzdevums un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvs 2. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas veiktais darbs 2.1. Komisijas darbā iesaistītās personas 2.2. Pārskats par Komisijas informācijas pieprasījumiem 2.3. Komisijas pārskats par saņemtajām atbildēm 3. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas konstatētie fakti 3.1. Par Parex bankas restrukturizāciju un valsts atbalstu bankai 3.2. Par bankas "Citadele" pārdošanu atbilstoši Parex bankas restrukturizācijas plānam 3.2.1. Par 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu 3.2.2. Par bankas "Citadele" akciju pārdošanas cenu 3.2.3. Par bankas "Citadele" pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu atbildību 3.2.4. Par Valsts kancelejas un Ministru prezidentes L.

Straujumas faktisko rīcību 3.2.5. Par FKTK un LB lomu bankas "Citadele" pārdošanas procesā 3.3. Par bankas "Citadele" akciju pirkuma līgumā ietvertajiem noteikumiem 3.4. Par izdevumiem bankas "Citadele" konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā 3.5. Par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas lomu 3.6. Par Gruzijas braucienu 4. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi 5. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi Pielikumi:

Izmantoto saīsinājumu saraksts Akciju pirkuma līgums (tekstā arī - Līgums) - 2014. gada 5. novembrī parakstītais akciju sabiedrības "Citadele banka" akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, divpadsmit starptautisku investoru grupu un Ripplewood Advisors LLC a/s - akciju sabiedrība banka "Citadele" - akciju sabiedrība "Citadele banka"

DP - Drošības policija ECB - Eiropas Centrālā banka EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija ERAB - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ES - Eiropas Savienība EUR - euro, Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM - Finanšu ministrija Ieguldījuma līgums - 2008. gada 10. novembrī noslēgtais ieguldījuma līgums starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka", Latvijas Republiku, Parex banku, Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki Investori - bankas "Citadele" akciju pircēji

PA, Privatizācijas aģentūra - valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra"

Parex banka - akciju sabiedrība "Parex banka"

Parlamentārās izmeklēšanas komisija (tekstā arī - Komisija) - ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu 2014. gada 13. novembrī izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā Restrukturizācijas plāns - Parex bankas restrukturizācijas plāns (Parex Bank Restructuring Plan, Version 31/03/2010, updated 07/02/2010, updated 27/02/2014, updated 03/06/2014), kas Eiropas Komisijā tika iesniegts apstiprināšanai Reverta - akciju sabiedrība "Reverta"

SAB - Satversmes aizsardzības birojs SASKAŅA - 12. Saeimā ievēlētā sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"

VIENOTĪBA - 12. Saeimā ievēlētā partija "Vienotība"

Société Générale - starptautiska finanšu pakalpojumu kompānija un banka Société Générale S.A., Privatizācijas aģentūras piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants no 2012. gada 02. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim VK - Valsts kontrole VL-TB/LNNK - 12. Saeimā ievēlētā Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un "Brīvībai/LNNK"

ZZS - 12. Saeimā ievēlētā Zaļo un Zemnieku savienība Ievads 2015. gada aprīlī tika pabeigta valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošana, kas kopš šī darījuma uzsākšanas izraisīja neatslābstošu sabiedrības interesi. Ņemot vērā to, ka šis darījums ir tieši saistīts ar 2008.-2009. gada ekonomisko un finanšu krīzi un tās rezultātā notikušo Parex bankas pārņemšanu un restrukturizāciju, ir svarīgi izvērtēt pārdošanas procesa dalībnieku rīcību - vai darījums ir noticis, ievērojot valsts un visas sabiedrības intereses, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu.

Parex bankas pārņemšanas un reorganizācijas procesā valsts ieguldīja 1,734 miljardus EUR. Līdz 2015. gada septembrim valsts atbalsta neatgūtā summa ir 784 miljoni EUR. Ir skaidrs, ka visu ieguldīto naudu atgūt neizdosies. Pēc ekspertu un amatpersonu aplēsēm zaudējumos var nākties norakstīt 500 vai pat 600 miljonus EUR.

Izveidojusies situācija ar Parex banku, kura tika uzskatīta par sistēmiski svarīgu institūciju, veicināja iekšzemes kopprodukta nozīmīgu samazināšanos 2009. gadā un turpmākajos gados un būtiski pastiprināja globālās ekonomiskās krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts finanšu sistēmu. Ņemot vērā Ministru kabineta veiktos valsts budžeta ieguldījumus bankas glābšanā, ir svarīgi izvērtēt iesaistīto organizāciju un amatpersonu rīcību, restrukturizējot Parex banku, kā rezultātā tika izveidota banka "Citadele", kuras pārdošanas norisi un sasniegto rezultātu ievērojama sabiedrības daļa neuzskata par veiksmīgu.

2014. gada 11. novembrī 34 Saeimas deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu". Ar Saeimas 2014. gada 13. novembra lēmumu tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai izvērtējumu par bankas "Citadele" darījuma rezultāta atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, kā arī izvērtēt esošo normatīvo regulējumu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Parlamentārās izmeklēšanas komisija ievēlēja tās priekšsēdētāju - Gunāru Kūtri, priekšsēdētāja biedru - Jāni Trupovnieku un sekretāru - Imantu Parādnieku.

Komisijai izvirzītais vispārīgais mērķis ir, izanalizējot bankas "Citadele" pārdošanas procesu, atbildēt uz jautājumu - vai darījums ir noticis valsts un sabiedrības interesēs, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu.

2.2. Pārskats par Komisijas informācijas pieprasījumiem 2. Komisija ir nosūtījusi 18 (astoņpadsmit) institūcijām un personām pieprasījumu sniegt informāciju un ziņas:

2.3. Komisijas pārskats par saņemtajām atbildēm 5. No bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā iesaistītajām amatpersonām un institūcijām saņemtie paskaidrojumi un sarakste, Komisijas ieskatā, ne visos gadījumos ir atzīstama par tādu, kas ir vērsta uz rezultatīvu sadarbību. Lai gan saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā noteikto valsts un citu publisko institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt Parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, dažas institūcijas un amatpersonas pieprasīto informāciju ir nosūtījušas tikai pēc atkārtota pieprasījuma (Valsts kanceleja, Ministru prezidente L.

Straujuma), bet FKTK, banka "Citadele" un Reverta ir atteikušās sniegt to rīcībā esošo informāciju.

LVL).

trijos maksājumos, pēdējo maksājumu veicot 2011. gada maijā.

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka valdība nemēģināja panākt citu vienošanos ar kreditoriem, kas, ņemot vērā uzsākto Parex bankas pārņemšanu, iespējams, būtu novedusi pie valsts budžetam labvēlīgāka risinājuma un, iespējams, ļautu saņemt augstāku cenu par bankas "Citadele" akcijām.

Pašlaik valsts atbalsta sadalījums ir šāds:23

2009. gada 16. oktobrī tika uzsākts kriminālprocess Nr.12812002209 par valsts amatpersonu iespējami prettiesisku rīcību, sniedzot valsts atbalstu Parex bankai tās pārņemšanas procesā. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora M. Adlera veikto Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanas, bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes un valsts īstenoto pasākumu bankas likviditātes nodrošināšanai pārbaudi minētajā kriminālprocesā nevar vērtēt par pietiekami izsmeļošu, kas sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu galvenokārt bija balstīts uz FM, FKTK un LB atzinumiem un viedokļiem, kā arī šo iestāžu amatpersonu liecībām, bet tieši šīs amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica Parex bankas pārņemšanas procesu.29 Komisija atzīst, ka līdz šim nav veikts kompetents Parex bankas pārņemšanas rezultāta izvērtējums.

Ministru kabinetam nebija aplēšu par pārņemšanas un tai sekojošās bankas restrukturizācijas ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību, kā arī nebija analīzes par to, kā budžetu un tautsaimniecību ietekmētu lēmums Parex banku nepārņemt.

Visa informācija vairāk liecina par to, ka krīzes risinājums tika meklēts haotiski.

Valdība neizvērtēja iespēju reorganizēt Parex banku par attīstības banku, lai gan šādas finanšu institūcijas izveides nepieciešamība tika rosināta.

Komisija atzīst, ka finanšu krīzes cēloņi Latvijā bija tie paši, kas citās attīstības valstīs, proti:

Islandes valdības un parlamenta rīcība apliecināja, ka lēmums par bankas vai banku glābšanu jāpieņem nekavējoties, vienlaikus tas ir jāpamato ar precīziem aprēķiniem un valsts atbalsta iespējamās ietekmes uz budžetu un tautsaimniecību scenāriju analīzi.

Parex bankas restrukturizācija de facto tika uzsākta 2009. gada sākumā - kad 25. februārī starp PA un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" tika noslēgts akciju pirkuma līgums, ar kuru Privatizācijas aģentūra valsts uzdevumā no "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" nopirka visas tai piederošās Parex bankas akcijas (85,15 % no Parex bankas pamatkapitāla).33 30. Ministru kabinets 2009. gada 8. maija sēdē atbalstīja Parex bankas restrukturizācijas plānu.34 FM 2009. gada 11. maijā šo plānu iesniedza Eiropas Komisijai. EK 2009. gada 29. jūlijā paziņoja savu lēmumu C(2009) 5921 par Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 88. panta otrajā daļā noteiktās procedūras uzsākšanu attiecībā uz valsts atbalsta procedūrām (faktiski tika uzsākta izmeklēšana par Parex bankas restrukturizācijas plānu).35 31. Ņemot vērā EK ieteikumus un komentārus, FM 2009. gada 4. septembrī Eiropas Komisijai iesniedza precizēto Parex bankas restrukturizācijas plānu. Saskaņā ar Papildus saprašanās memorandu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku36 līdz 2010. gada marta beigām bija jābūt izstrādātam un Eiropas Komisijā iesniegtam tādam Parex bankas restrukturizācijas plānam, kas saturētu detalizētu skaitlisko informāciju un analīzi. Tika noteikts, ka priekšroka dodama pārstrukturētās bankas atbilstošas kapitalizācijas nodrošināšanai un stabilai tās vadībai, lai panāktu finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšanu. Tāpat memorandā bija paredzēts, ka līdz 2010. gada marta beigām valdība sagatavos un iesniegs Saeimai nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, lai Parex banka varētu pārtraukt procentu maksājumus par subordinēto kapitālu, par ko tā bija noslēgusi līgumus pirms valsts iesaistīšanās bankas kapitālā.37 32. Ministru kabineta 2010. gada 19. janvāra sēdē38 tika atbalstīts konsultāciju pakalpojumu līgums ar Nomura. (Ierobežotas pieejamības informācija.) Izpildot šo lēmumu, Privatizācijas aģentūra 2010. gada 25. janvārī, vienlaikus ar vienošanos par 2009. gada 25. marta līguma izbeigšanos, noslēdza jaunu konsultāciju pakalpojuma līgumu ar Nomura, kurā tika noteikti konsultanta pienākumi un viņa atlīdzība.

Komisija norāda, ka Eiropas Komisijas apstiprinājumu Restrukturizācijas plāns saņēma tikai 2010. gada 15. septembrī.

3.2. Par bankas "Citadele" pārdošanu atbilstoši Parex bankas restrukturizācijas plānam 3.2.1. Par 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu 42. Bankas "Citadele" pārdošanas sākums ir saistāms ar bankas reģistrāciju komercreģistrā 2010. gada 30. jūnijā, kad PA kopā ar Nomuru uzsāka bankas "Citadele" pārdošanu atbilstoši Restrukturizācijas plānam. Komisija, vērtējot bankas "Citadele" pārdošanas procesu, to iedalīja divos posmos: no 2010. gada jūnija līdz 2013. gada jūlijam (PA un valdības konsultants bija Nomura) un no 2013. gada 16. jūlija līdz darījuma pabeigšanai 2015. gada 20. aprīlī (PA un valdības konsultants bija Société Générale).

Atbilstoši konsultanta Nomura analīzei un rekomendācijai un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra lēmumam45, bankas "Citadele" akciju pārdošana tika atlikta. Pamatojums - nepiemērota situācija šādu darījumu veikšanai starptautiskajos finanšu tirgos. Pēc līdzīgas Nomura rekomendācijas un pamatojuma Ministru kabinets arī 2012. gada 6. novembrī46 nolēma neatsākt bankas "Citadele" akciju pārdošanu.

Vērtējot pārdošanas procesu, izriet secinājums, ka Parex bankas restrukturizācija un bankas "Citadele" pārdošana ir noritējusi lēni, salīdzinot ar Northern Rock darījuma ilgumu49 vai Islandes parlamenta un valsts institūciju pieņemtajiem lēmumiem finanšu krīzes laikā.50 Komisija uzskata, ka 2011. un 2012. gadā PA un valdība neveica analīzi par Nomuras ieteikumu pārtraukt pārdošanu, neizvērtēja šāda lēmuma ietekmi uz EK akceptēto pārdošanas gala termiņu un valsts atbalsta izbeigšanas noteikumiem.

Komisijai bija iespēja iepazīties ar 10 (desmit) bankas "Citadele" investoru piesaistes uzraudzības komitejas protokoliem un tiem pievienoto dokumentu kopijām. No tiem var secināt, ka komitejai minētos dokumentus galvenokārt bija gatavojis un iesniedzis finanšu konsultants Société Générale un juridiskais konsultants Linklaters.

Izvērtējot investoru piesaistes stratēģiju, ar to saistītos dokumentus un konsultanta ziņojumus, Komisijai neradās pārliecība, ka 2013. vai 2014. gadā būtu bijušas reāli iespējamas kādas veiksmīgas darbības, lai piesaistītu investorus, veicot akciju pārdošanu biržā. Galvenais biržas jeb IPO izmantošanas trūkums ir tas, ka šāda darījuma īstenošanai nepieciešami vismaz 12 mēneši54. Visu bankas "Citadele" akciju paketi pārdot būtu iespējams tikai lielos starptautiskos vērtspapīru tirgos, piemēram, Londonas Fondu biržā vai Vācijas biržā. Kā liecina prakse, IPO sagatavošanai un iekļaušanai Londonas Fondu biržas sarakstā ir nepieciešami 18-24 mēneši.

Šāds pārdošanas modelis tomēr negarantē visu piedāvāto akciju pārdošanu. Līdz ar to Latvijas valdībai nebūtu garantijas izpildīt Restrukturizācijas plānā noteikto, kas savukārt novestu pie EK izmeklēšanas par valsts atbalsta pārkāpumu.

Izvērtējot saņemto informāciju un iesaistīto amatpersonu sniegtos paskaidrojumus, Komisija izdarīja secinājumu, ka 2014. gada jūnijā un jūlijā neviens no šo triju pretendentu piedāvājumiem nebija uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu pārdevēja puses noteiktajām prasībām (praktiski visi piedāvājumi bija uzskatāmi par nepilnīgiem, piemēram, viens no pretendentiem lūdza termiņa pagarinājumu, jo tobrīd nespēja nodrošināt naudas līdzekļu pietiekamību, cits - pieprasīja ekskluzivitāti darījuma īstenošanai un tikai tādā gadījumā solīja sniegt visu pieprasīto informāciju).

Uzklausot Ministru kabineta locekļus, kuri piedalījās minētajā Ministru kabineta sēdē un izvērtējot Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija ir konstatējusi, ka:

Ripplewood Advisors LLC -, neskatoties uz bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa gaitā noteiktajiem termiņiem un Ministru kabineta iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, noteiktajā laikā nebija iesniedzis saistošo piedāvājumu bankas "Citadele" akciju iegādei;57

Ripplewood Advisors LLC un divpadsmit starptautisko investoru60 grupa kļuva par bankas "Citadele" akcionāriem. ERAB savā īpašumā saglabāja 25 % bankas akciju.

3.2.2. Par bankas "Citadele" akciju pārdošanas cenu 58. Valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas cena, par kādu tika panākta vienošanās ar Investoriem 2014. gada septembrī, radīja pretrunīgu reakciju gan finanšu ekspertu vidū, gan arī sabiedrībā. Piedāvātā cena par 75 % bankas "Citadele" akcijām bija 74,0 milj. EUR. Akciju pirkuma līgumā noteiktā galīgā cena bija 74,7 milj. EUR, un šo summu Investori samaksāja 2015. gada 20. aprīlī.

Tādēļ jāatzīst, ka nav veikta neatkarīga pārdošanas cenas noteikšana. Šo pieņēmumu Komisijas sēdē apstiprināja arī PA valdes priekšsēdētājs V. Loginovs64, sakot, ka "PA nebija veikusi atskaites cenas aprēķinu, netika aprēķinājusi bankas "Citadele" minimālo pārdošanas cenu". Tas norāda, ka Latvijas valdība pilnībā paļāvās uz bankas pircēja piedāvāto cenu, neveicot nekādus alternatīvus aprēķinus. Pēc būtības šāda Latvijas amatpersonu rīcība noveda pie tā, ka pircēja nosauktā cena tika akceptēta kā atbilstoša bankas patiesajai vērtībai. Turklāt, ņemot vērā to, ka MK jau 2014. gada 29. jūlijā no konkurences izslēdza pārējos potenciālos investorus, kā arī ierobežoto darījuma pabeigšanas termiņu, Investors 2014. gada septembrī, kad tika gatavots Līguma projekts, varēja noteikt un piedāvāt jebkuru sev vēlamo summu, jo Latvijas pusei cita priekšstata par bankas "Citadele" vērtību nebija.

Tā rezultātā valsts, iespējams, nav saņēmusi patieso cenu par 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanu.

Tikpat būtiski ir arī tas, ka Privatizācijas aģentūra neveica atsevišķu novērtējumu bankas ieguldījumiem 19 meitas un septiņos radniecīgajos uzņēmumos, kas veidoja 18 % no konsolidētajiem aktīviem un 9 % no ieņēmumiem. Kā paskaidroja V. Loginovs, "banka "Citadele" tika pārdota kopumā, jo atsevišķu uzņēmumu pārdošana būtu ne tikai laikietilpīga un apdraudētu EK noteiktā termiņa ievērošanu, bet arī sadārdzinātu pārdošanas izmaksas".65 Lai gan sākotnēji izvirzītais mērķis noteica, ka pārdošanai jānodrošina akciju pārdošana par augstāko iespējamo cenu, tomēr tās noteikšanai nebija izvirzīti nekādi kritēriji jeb atskaites punkti.

Iepriekš norādītie un medijos paustie ekspertu viedokļi apstiprina secinājumu, ka 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas rezultātā iegūtā cena nav atzīstama par atbilstošu bankas patiesajai vērtībai.

Komisijai, izmantojot ekspertu ieteikumus par akciju pārdošanas cenas noteikšanas aprēķina metodiku, un šādas metodikas un modeļu izmantošanu,66 radās ieskats, ka PA un citām valsts amatpersonām bija iespējams veikt nepieciešamos aprēķinus, lai valstij piederošo 75% bankas "Citadele" akciju pārdošanas process noritētu profesionāli un tiktu saņemta patiesā cena par valstij piederošajām bankas "Citadele" akcijām.

Tas liecina, ka galvenais visa procesa mērķis bija pārdot banku par katru cenu. Iespējams, vienīgais arguments bija nepieļaut, ka par akcionāriem kļūst un banku kontrolē ar Krieviju saistīts kapitāls.

3.2.3. Par bankas "Citadele" pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu atbildību 62. Komisija vērtēja ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem un bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā iesaistītajām personām noslēgtos līgumus par garantijām (turpmāk - Garantiju līgumi). (Ierobežotas pieejamības informācija.) 63. (Ierobežotas pieejamības informācija.) Komisija uzskata, ka šādu līgumu esamība ir uzskatāma par nepamatotu valsts līdzekļu izlietošanu un ir vērsta uz valsts amatpersonu pilnīgu izvairīšanos no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem.

Vairāki bijušie un esošie valdības ministri68 Komisijai norādīja, ka, pieņemot svarīgākos lēmumus bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa ietvaros, bija grūti un pat neiespējami iedziļināties izskatāmo jautājumu būtībā un pieņemt izsvērtus un patstāvīgus lēmumus, jo:

Ekonomikas ministre D. Reizniece-Ozola vairākkārt uzsvēra: "ja bankas "Citadele" pārdošana būtu bijusi īstenota laicīgāk un tiktu nodrošināta ar pietiekami lielu konkurenci, tad bankas cena noteikti būtu augstāka.".72 To pašu apliecināja bijušais ekonomikas ministrs V.

Dombrovskis, norādot, ka bankas pārdošanas procesa atlikšana uz pēdējo brīdi un ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru nenodrošināja labāko rezultātu un konkurenci73. Ja Ministru kabinets 2014. gada 29. jūlija sēdē būtu atbalstījis Ekonomikas ministrijas piedāvāto stratēģiju - turpināt sarunas ar vairākiem pretendentiem -, tad bankas "Citadele" akciju pārdošanas cena būtu bijusi ievērojami augstāka.74 3.2.4. Par Valsts kancelejas un Ministru prezidentes L. Straujumas faktisko rīcību 72. Lai iegūtu informāciju par bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa gaitu, Komisija 2014. gada 18. decembrī nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai ar lūgumu iesniegt Komisijai visus Valsts kancelejas rīcībā esošos darba grupu un sanāksmju protokolus, kā arī citus dokumentus un korespondenci, kas attiecināma uz bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu.75 Savukārt 2015. gada 18. februārī Komisija pieprasīja Valsts kancelejai iesniegt audioierakstus no visām Ministru kabineta sēdēm, kurās tika lemts par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanu.76 73. Noteiktajos termiņos Valsts kanceleja nosūtīja Komisijai tās pieprasīto informāciju, izņemot Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes protokola izrakstu un pārējos ar šo sēdi saistītos dokumentus un sēdes audioierakstu.

2015. gada 16. oktobrī Ģenerālprokuratūras prokurore pieņēma lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes protokola (Nr.41 33.§) izrakstā norādītajām ziņām, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī pieņēma lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes slēgtās daļas audioieraksta veikšanu, montāžu un uzglabāšanu noziedzīga nodarījuma notikuma trūkuma dēļ.

Tāpat Komisijai bija pamatots iemesls uzskatīt, ka Valsts kancelejas amatpersonas, iespējams, veikušas dienesta viltojumu, jo atsūtītais Ministru kabineta sēdes protokola izraksts bija papildināts ar rokrakstā veiktu pierakstījumu un ar to atšķīrās no šīs pašas sēdes protokola izraksta, kuru Komisijai savlaicīgi bija iesniegušas Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra.

Straujuma liecināja, ka bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa laikā ir izjutusi spiedienu, lai tiktu ietekmēta noteiktā bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzība, kā arī norādīja, ka par minēto faktu viņa ir informējusi tiesībsargājošās iestādes.77 Komisija noskaidroja, ka L. Straujumas sniegtā informācija neatbilst patiesībai. 2015. gada 1. jūlijā, atbildot uz Komisijas rakstisko pieprasījumu, L. Straujuma norādīja, ka viņas iepriekš paustais viedoklis par spiediena izdarīšanu ir ticis izteikts kā personīgs vērtējums par dažādo pārrunu norisi un nav vērtējams kā informācija par noziedzīgu nodarījumu, par kuru būtu jāiesniedz iesniegums tiesībsargājošām iestādēm, tāpēc arī tas neesot darīts.

2015. gada 16. oktobrī Ģenerālprokuratūras prokurore pieņēma lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par Ministru prezidentes L.

Straujumas 2015. gada 11. maija sēdē sniegtajām ziņām noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Kā liecina minētās sēdes protokola izraksts, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Ministru prezidentes L. Straujumas un tieslietu ministres B. Brokas sniegto informāciju, ka viņas, ievērojot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto, nepiedalās jautājuma izskatīšanā par akciju sabiedrību "Citadele banka".

2015. gada 16. oktobrī Ģenerālprokuratūras prokurore pieņēma lēmumu atteikt ierosināt jautājumu par Ministru prezidentes L.

Straujumas saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta "Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana", atzīstot izdarīto pārkāpumu par formālu pārkāpumu.

3.2.5. Par FKTK un LB lomu bankas "Citadele" pārdošanas procesā 81. Komisijas ieskatā, ir svarīgi analizēt ne tikai bankas "Citadele" pārdošanas procesā iesaistīto institūciju un amatpersonu rīcību, bet arī izvērtēt FKTK un LB lomu šā darījuma norisē, lai gan tās akciju pārdošanā tieši nepiedalījās.

3.3. Par bankas "Citadele" akciju pirkuma līgumā ietvertajiem noteikumiem 87. MK 2014. gada 28. oktobrī atbalstīja bankas "Citadele" akciju pirkuma līguma noslēgšanu un tā būtiskākos nosacījumus.84 Bankas "Citadele" akciju pirkuma līgums85 tika parakstīts 2014. gada 5. novembrī. Akciju pirkuma līguma projektu sagatavoja juridiskais konsultants Linklaters, un tas tika akceptēts MK sēdē. Par līgumu atzinumus un komentārus sniedza Valsts kanceleja, FM un Société Générale.

Jāņem vērā, ka bankas akciju paketi ieguva finanšu investori, kuru mērķis parasti saistās ar turpmāko stratēģiskā investora piesaisti bankai, lai pārdotu tam savas akcijas "ātras" peļņas nolūkā. Tādējādi finanšu investors (par kādu uzskatāma T. Kolinsa pārstāvēto Investoru grupa) necentīsies attīstīt banku par finanšu institūciju, kas būtu ieinteresēta ilgtspējīgā Latvijas tautsaimniecības vai kādu tās nozaru attīstībā. Lai palielinātu sev piederošo kapitāldaļu vērtību, finanšu investori parasti veic pasākumus, kas saistās ar bankas operacionālas darbības efektivitātes uzlabošanu, resursu taupīšanu, finanšu darījumu risku samazināšanu un bankas aktīvu portfeļa struktūras optimizēšanu. Finanšu investori parasti nav ieinteresēti veikt ieguldījumus bankas kapitālā, bet orientējas uz tādiem organizatoriska un tehniska rakstura pasākumiem, kas ļauj palielināt līdz šim ieguldītā kapitāla atdevi (rentabilitāti) bez papildu investīcijām.86 93. Ceturtkārt. (Ierobežotas pieejamības informācija.) Turklāt nevienos noteikumos nav iestrādāts (paredzēts) liegums (un komercdarījumos tāda prakse nepastāv), lai Investori nepārdotu banku tieši tiem pircējiem, kuriem MK nevēlējās pārdot.

3.4. Par izdevumiem bankas "Citadele" konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā 96. Bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā Privatizācijas aģentūra laikā no 2009. gada 25. marta līdz 2015. gada aprīlim iesaistīja vairākas starptautiskās finanšu un juridisko pakalpojumu kompānijas, kā arī izmantoja vietējo konsultantu pakalpojumus.

Noslēgtais konsultāciju pakalpojumu līgums paredzēja vienpusēju iespēju atteikties turpināt sadarbību, brīdinot par to Latvijas pusi vismaz 30 dienas iepriekš. Savā atteikumā Nomura nesniedza sava lēmuma skaidrojumu.

Komisija, izvērtējusi ar Nomura noslēgto līgumu un amatpersonu sniegtos paskaidrojumus, atzina, ka Privatizācijas aģentūra un Latvijas valdība necentās panākt bankas "Citadele" pārdošanu pēc iespējas īsākā laikā. Komisija nav saņēmusi apstiprinājumu tam, ka 2010.-2012. gadā Latvijas puse būtu sagatavojusi bankas pārdošanas scenārijus, kuros būtu paredzētas iespējamās norises globālajos finanšu tirgos un tiktu izvērtēti ar šo darījumu saistītie riski. Komisija uzskata, ka Latvijas puses atbildīgās amatpersonas pilnībā paļāvās uz to, ka piesaistītais konsultants sasniegs vēlamo rezultātu un viņa rīcība nav jāuzrauga un jākontrolē.

Apkopotā informācija par izmaksām konsultantiem, kuri sniedz pakalpojumus banku vai brokeru sabiedrību pārdošanas darījumos, liecina, ka vidējā samaksa ir 2 % - 3 % no pārdošanas cenas87. Tādējādi ar konsultantiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem saistītie izdevumi, kas, pēc Komisijas rīcībā esošajiem datiem, bija vismaz 6,8 % no bankas "Citadele" pārdošanas cenas, ir uzskatāmi par pārspīlētiem.

3.5. Par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas lomu 104. Ar Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra lēmumu88 Parex bankas akcijas tika nodotas Privatizācijas aģentūrai, lai tā nodrošinātu kapitāla daļu pārvaldīšanu un veiktu akciju pārdošanu.

Valdība uzskatīja, ka ERAB kā starptautiski pazīstamas multinacionālas finanšu institūcijas ar pieredzi banku restrukturizācijā iesaistīšana sniegs pozitīvu signālu - bankas un turpmāk izveidotās bankas "Citadele" klientiem un ieinteresētajām personām par tās attīstības potenciālu. Ņemot vērā ERAB līdzšinējo sadarbību ar Latviju un mūsu finanšu institūcijām, kā arī tās reputāciju, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru.

ERAB, iespējams, bija nozīmīga loma investoru lēmumam pirkt 75 % bankas "Citadele" akciju. Vienlaikus jānorāda, ka finanšu ministra parakstītais garantiju līgums ietver tādus nosacījumus, kas Latvijai radīja daudzus riskus. Turklāt, lai gan Latvija pēc būtības ir kompensējusi ERAB visus tās ieguldījumus, tomēr ERAB ir saglabājusi savā īpašumā 25% bankas "Citadele" akciju.

3.6. Par Gruzijas braucienu 114. Pēc publiski izskanējušās informācijas un vēlāk apstiprinājumu guvušiem faktiem 2014. gada 1. augustā vairākas augstas valsts amatpersonas - Saeimas deputāts Dz. Zaķis, bijušais Ministru prezidents, tobrīd Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, toreizējais aizsardzības ministrs R. Vējonis un privātpersona - bankas "Citadele" tobrīd potenciālo investoru konsultants V. Siksnis - devās atpūtas braucienā uz Gruzijas Republiku. Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets 2014. gada 29. jūlijā bija pieņēmis lēmumu turpināt sarunas par bankas "Citadele" akciju pārdošanu starptautiskajai investoru grupai ar vadošo investoru Ripplewood Advisers LLC, kurai V. Sikšņa pārstāvētais konsultāciju uzņēmums SIA Callidus Capital sniedza pakalpojumus, bija pamats aizdomām un pieņēmumiem, ka šādu notikumu hronoloģiskā sakritība nav nejauša un, iespējams, notikušajam varētu būt koruptīvs raksturs.

Elksniņš 2014. gada 22. septembrī vērsās prokuratūrā un KNAB ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Pēc KNAB veiktās resoriskās pārbaudes kriminālprocess netika uzsākts. KNAB pārbaudes atzinums balstās tikai uz pašu iesaistīto personu paskaidrojumiem un apliecinājumiem - maksājumu uzdevumiem par pakalpojumu (biļešu) apmaksu.

Iepazīstoties ar Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija secināja, ka KNAB rīcībā nav bijis pietiekošu pierādījumu un faktu, kas pamatotu kriminālprocesa uzsākšanu.

117.1. Latvijas sagatavotais un EK apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns neparedzēja iespēju saglabāt banku "Citadele" valsts īpašumā. To noteica EK prasības, ņemot vērā sniegto valsts atbalstu Parex bankai un bankai "Citadele".

117.2. Amatpersonu sniegtie paskaidrojumi un valsts institūciju atbildes Komisijai liecināja, ka neviena no Latvijas valsts institūcijām oficiāli nebija uzsākusi dialogu ar EK (to norādīja arī EK Konkurences ģenerāldirektorāts vēstulē Komisijai) par iespēju rast citu restrukturizācijas risinājumu, piemēram, izveidojot uz Parex bankas bāzes attīstības banku vai noteikt garāku atsavināšanas termiņu.

117.3. Nav detalizēti izvērtēts Parex bankas pārņemšanas process, kas ļautu konstatēt gan valsts institūciju (FKTK, LB, FM), gan atsevišķu amatpersonu rīcības un lēmumu pieņemšanas pamatotību, kā arī izvērtēt iespējamās kļūdas un to cēloņus, lai tādējādi novērstu līdzīgu krīzes situāciju rašanos.

117.4. Nav veikta analīze un izpēte, kuras rezultātā atbildīgo valsts institūciju amatpersonas būtu varējušas sniegt rekomendācijas valdībai par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, kas saistāmi ar Parex bankas akciju pārdošanu ERAB vai kādam citam starptautiskajam investoram.

118.1. Komisija uzskata, ka, lai arī Ministru kabinets kopumā bija atbildīgs par bankas "Citadele" akciju pārdošanu, Ministru kabinetam nebija nepieciešams iesaistīties un piedalīties visā bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā un faktiski kļūt par vienīgo šā procesa virzītāju, jo bankas kapitāldaļu turētājs bija Privatizācijas aģentūra un tās atbildību par rīcību ar valsts mantu nosaka normatīvie akti.

118.2. Ministru kabinets bez vispusīga izvērtējuma, balstoties vienīgi uz konsultanta Nomura ieteikumu, akceptēja pārdošanas darījuma pārtraukšanu no 2011. gada decembra līdz 2013. gada jūlijam, neveicot nekādus pasākumus, lai bankas "Citadele" pārdošana netiktu nepamatoti novilcināta.

Piemēram, Privatizācijas aģentūrai un starptautiskajiem konsultantiem netika dots uzdevums izvērtēt un uzsākt IPO, netika izvērtēta arī attīstības bankas izveides iespējamība.

118.3. Komisija uzskata, ka, bankas "Citadele" investoru piesaistes komiteja tika izveidota novēloti - tikai 2013. gada novembrī. Turklāt Komiteja nodarbojās nevis ar pārdošanas procesa uzraudzību, bet gan ar iespējamo akciju pārdošanas variantu analīzi un ieteicamās pārdošanas stratēģijas variantu izvērtēšanu, kas būtībā dublēja konsultantu Société Générale.

To vēl vairāk pastiprina Valsts kancelejas faktiskā rīcība - Komisijas darbības apgrūtināšana, kavējot Komisijai gūt skaidru priekšstatu par bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa patieso gaitu, jo tieši šīs sēdes materiāli tika iesniegti tikai pēc Komisijas atkārtota pieprasījuma ar rokrakstā veiktu pierakstījumu uz Ministru kabineta sēdes protokollēmuma, savukārt Komisijai iesniegtais sēdes audioieraksts nesniedz Ministru kabineta sēdes pilnu atspoguļojumu.

119.1. Komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija lēmums - turpināt ekskluzīvi sarunas ar vienu potenciālo bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentu - starptautisko investoru grupu ar vadošo investoru Ripplewood Advisors LLC, neraugoties uz Ģenerālprokuratūras veikto resorisko pārbaudi, joprojām uzskatāms par pieņemtu neskaidros apstākļos un robežojoties ar Ministru kabineta iekārtas likumā ar Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" noteikto normu pārkāpumiem - Komisijai iesniegtie materiāli precīzi neatspoguļo Ministru kabineta pieņemtā lēmuma būtību un apstākļus.

119.2. (ierobežotas pieejamības informācija) Lēmumu par ekskluzivitātes nodrošināšanu, turpinot sarunas par bankas "Citadele" pirkuma līguma nosacījumiem tikai ar Ripplewood Advisors LLC investoru grupu, 2014. gada 29. jūlija Ministru kabineta sēdē pieņēma Ministru kabineta locekļi E. Rinkēvičs, R. Vējonis, A. Vilks, R. Kozlovskis, I. Druviete, D. Melbārde, J. Dūklavs, ekonomikas ministram V. Dombrovskim atturoties no piedalīšanās lēmuma pieņemšanā un Ministru prezidentei L. Straujumai, interešu konflikta dēļ, nepiedaloties lēmuma pieņemšanā.

120.1. Ministru kabineta rīcība neliecināja, ka tam ir skaidrs priekšstats par bankas "Citadele" iespējamo pārdošanas cenu, jo Ministru kabinets pilnībā uzticējās Investora piedāvājumam.

120.2. Privatizācijas aģentūra nebija aprēķinājusi bankas "Citadele" iespējamo pārdošanas cenu (vai noteikusi cenu diapazonu), kas tiktu izmantots salīdzināšanai ar 75 % bankas "Citadele" akciju pirkšanas piedāvājumiem.

120.3. Valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex bankas restrukturizācijas procesā ieguldītos naudas līdzekļus.

Aplēses liecina, ka paredzamā neatgūstamā summa var būt 500 milj. līdz 700 milj. EUR.

120.4. Bankas "Citadele" pārdošanas darījuma sagatavošana un īstenošana ir noritējusi ļoti ilgā laikā, kas, iespējams, radīja nelietderīgas izmaksas. Nav pamatojuma tam, ka Privatizācijas aģentūra necentās analizēt iespēju turpināt pārdošanas darījumu pēc tam, kad konsultants Nomura 2011. gada decembrī ieteica atlikt pārdošanas procesu un gaidīt labvēlīgāku situāciju finanšu tirgū. Tāpat nav pamatojuma Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija lēmumam, kura rezultātā bankas "Citadele' pārdošanas process tika pārtraukts uz 16 mēnešiem Komisija uzskata, ka atsevišķi starptautiskajiem konsultantiem dotie uzdevumi bija ar apšaubāmu lietderību, piemēram, uzdevums izvērtēt IPO iespējamību tad, kad līdz EK noteiktajam pārdošanas galatermiņam ir atlicis gads, kā arī kritēriju neizstrādāšana, saskaņā ar kuriem ERAB varētu kādu no potenciālajiem bankas pircējiem atzīt par nepieņemamu. Komisija nav ieguvusi informāciju, ka iespēja veikt IPO būtu analizēta, uzsākot bankas pārdošanu 2010. gadā.

120.5. Privatizācijas aģentūras valdes locekļu A. Spridzāna un G. Lauska atkāpšanās no amata 2014. gada 3. novembrī nav vērtējama viennozīmīgi. Var atzīt, ka atkāpšanās no amatiem bija vienīgā iespējamā amatpersonu rīcība, kā protestēt pret spiedienu veikt nepieņemamas darbības, tādējādi pievēršot sabiedrības uzmanību aizdomīgiem bankas "Citadele" pirkuma līguma nosacījumiem. Tomēr atkāpties no amatiem, brīdī, kad jau bija izraudzīts Investors un sagatavots līguma projekts, Latvijas puses vienpusējs mēģinājums mainīt termiņu varēja novest pie darījuma pārtraukšanas vai arī dotu iespēju Ripplewood Advisors LLC (T. Kolinsam) ierosināt fiksēto akciju pārdošanas cenas samazināšanu. No amatpersonu paskaidrojumiem Komisija nav guvusi pārliecību, ka Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem bija rīcības plāns, kas, panākot Līguma noslēgšanas termiņa pagarinājumu, dotu iespēju iegūt labvēlīgākus akciju pārdošanas nosacījumus.

120.6. Bankas "Citadele" pārdošanas termiņš bija noteikts un zināms visām potenciālajām darījuma pusēm. Komisijai ir radies ieskats, ka Privatizācijas aģentūra nav spējusi nodrošināt savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un kopš 2009. gada, kad tā kļuva par akciju valdītāju, nav pienācīgi veikusi akciju pārdošanas darījuma vadību. Komisija uzskata, ka bankas "Citadele" pārdošanas process radīja izmaksas, kuras varēja samazināt, ja banka tiktu pārdota bez novilcināšanas.

120.7. Sabiedrība netika informēta par darījumiem ar valsts īpašumu, un tādējādi netika īstenoti labas pārvaldības principi.

Bankas "Citadele" darījumā iesaistītās valsts amatpersonas nav vadījušās pēc profesionāli sagatavota komunikāciju plāna, bet informāciju medijiem un sabiedrībai ir sniegušas haotiski, nepārdomāti, radot labvēlīgu vidi baumām un pretrunīgai informācijas interpretācijai.

Šobrīd klasificētās informācijas statuss ir saglabāts lielākajai daļai ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu saistītajiem Ministru kabinetā izskatītajiem informatīvajiem ziņojumiem.

Komisija nav guvusi pārliecību par FKTK spēju veikt efektīvu un efektīgu banku darbības uzraudzību.

Loskutovs), kuri vienlaikus norādīja, ka parlamentāro izmeklēšanu būtu nepieciešams veikt pēc Parex bankas un bankas "Citadele" pārdošanas.92 Daļēji 10. Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijai noteiktos uzdevumus ir izdevies izpildīt šai Komisijai.

Komisija uzskata, ka būtu lietderīgi Saeimai izveidot īpašu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums būtu detalizēti izvērtēt Parex bankas pārņemšanas un restrukturizācijas ietekmi uz finanšu sektora attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī izvērtēt institūciju un amatpersonu atbildību.

1 Piemēram, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 2015. gada 30. janvāra vēstule Nr.233.9/19-7-12/15 Privatizācijas aģentūrai.

2 Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs V.

Loginovs Komisijai sniedza skaidrojumu, ka ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas "Dienesta vajadzībām" statuss ir saglabāts tiem dokumentiem, kas, iespējams, satur komercnoslēpumu vai komerciāli jutīgu informāciju.

3 MK 04.11.2008. sēdes protokollēmums "Par a/s "Parex banka"" (protokols Nr. 78., 72.§).

4 MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums "Par a/s "Parex banka"" (protokols Nr. 79, 27.§).

5 Komentārs. Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis bija Parex bankas vairākuma akcionāri, kuriem piederēja 84,83 % akciju kapitāla. 2008. gada septembra beigās Parex banka pēc aktīvu apjoma bija otra lielākā banka Latvijā, tās aktīvi veidoja 13,8 % no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem.

6 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 107.panta 1.punkts, 108.panta 1.punkts un 3.punkts.

7 MK 08.11.2008. sēdes protokollēmums "Par a/s "Parex banka"" (protokols Nr. 79, 27.§).

Pārņemšana tika īstenota ar 15.12.2008.

8 Komentārs. Latvija pievienojās euro zonai 2014. gada 1. janvārī, līdz tam Latvijas valūtas vienība bija Latvijas lati (LVL). Galaziņojuma tekstā kā atskaites vienība izmantots euro (EUR).

9 Noguldījumu garantiju likums, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 22. nr. Saeima 04.06.2015. ir pieņēmusi jaunu Noguldījumu garantiju likumu, kas stājās spēkā ar 01.07.2015.

10 Komentārs. Ar 2008. gada 16. oktobri stājās spēkā grozījumi, kas noteica, ka garantētā noguldījuma apjoms no 20 000 EUR tiek palielināts līdz 50 000 EUR. Minētie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā tika izdarīti laikā, kad jau bija sākusies globālā finanšu krīze. Kā viens no pamatojumiem šiem grozījumiem tika minēts arguments, ka tādā veidā būs iespējams nomierināt noguldītājus un nenotiks strauja depozītu (noguldījumu) izņemšana.

11 EK 2008. gada 24. novembra lēmums C(2008) 7554.

12 Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija 107.panta 1. punkts, 108. panta 1. punkts un 3. punkts.

13 (Ierobežotas pieejamības informācija.) Parex bankas restrukturizācijas plāns (Parex Bank Restructuring Plan, Version 31/03/2010, updated 07/02/2010, updated 27/02/2014, updated 03/06/2014).

14 MK 08.05.2009. sēdes protokollēmuma "Par akciju sabiedrības "Parex banka" restrukturizācijas plānu" (protokols Nr. 30, 1.§) 1. un 2. punkts.

15 Turpat.

16 Turpat.

17 Valsts kontroles 2009. gada atzinums "Par Latvijas Republikas 2008. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetu finanšu revīzijas rezultātiem".

18 Turpat, 126.punkts.

19 (Ierobežotas pieejamības informācija.) Parex Bank Restructuring Plan, Version 31/03/2010, update 07.07.2010, update 27.02.2014, update 03.06.2014.

20 Komentārs. Tāds bija maksimālais pieļaujamais valsts atbalsta lielums Parex bankai īstermiņa likviditātes nodrošināšanai, kas 2010. gadā tika apstiprināts Restrukturizācijas plānā. Tā kā restrukturizācija paredzēja bankas "Citadele" izveidošanu un 2012. gadā tika reģistrēta Reverta, izbeidzot Parex bankas pastāvēšanu, valsts atbalsta noteikumi ir attiecināmi uz banku "Citadele" un Revertu, kurai nav licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai.

21 4.pielikums. Pārskats par valsts atbalstu Parex bankai, bankai "Citadele" un Revertai no 2008. līdz 2015. gadam.

22 http://pa.gov.lv/parex-bankas-restrukturizacija/citadele-banka/ 23 Privatizācijas aģentūras dati, kas Komisijai iesniegti 2015. gada 10. septembrī.

24 4.pielikums. Pārskats par valsts atbalstu Parex bankai, bankai "Citadele" un Revertai no 2008. līdz 2015. gadam.

25 Turpat.

26 Privatizācijas aģentūras sniegtā informācija, Komisijas 2015. gada 10. septembra sēdes stenogramma.

27 Commission Decision of 15.09.2010 on the State Aid C26/2009 which Latvia is planning to implemente for the restructuring of AS Parex banka, (110.p.) http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_c26_2009 (Ierobežotas pieejamības informācija.) Parex Bank Restructuring Plan, Version 31/03/2010, update 07.07.2010, update 27.02.2014, update 03.06.2014.

28 "Godmanis: Citadeles pārdošanas cena ir pārāk zema", 2014. gada 5. novembris, http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/godmanis-citadeles-pardoshanas-cena-ir-parak-zema.a105103/ "(Vjačeslavs) Dombrovskis: valsts nevar cerēt atgūt visu "Citadelē" ieguldīto", 2014. gada 16. jūlijs, http://nra.lv/politika/121327-dombrovskis-valsts-nevar-ceret-atgut-visu-citadele-ieguldito.htm "Rungainis: teorētiski saglabājas iespēja atgūt visu valsts ieguldīto naudu Parex bankā", 2010. gada 22. marts, http://nra.lv/ekonomika/19118-rungainis-teoretiski-saglabajas-iespeja-atgut-visu-valsts-ieguldito-naudu-parex-banka.htm "Parex glābšanas bilance: valsts zaudējusi vismaz 200 miljonus latu", 2012. gada 6. marts, http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/parex-glabsanas-bilance-valsts-zaudejusi-vismaz-200-miljonus-latu.d?id=42184406 29 Latvijas Republikas 10. Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām a/s "Parex banka" pārņemšanas un restrukturizācijas procesā galaziņojums. Sagatavots 2011. gada 24. maijā.

30 J.Kajaks. Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīs: Latvija. Eiropas Sociālo lietu komiteja, 2013. Publicēts http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf.

31 Gambling Debt. Iceland's Rise and Fall in the Global Economy. Edited by E. Paul Durrenberger and Gisli Palsson.

University Press of Colorado, 2015. ISBN:

978-1-60732-334-1.

32 Report of the Special Investigation Commission. Publicēts http://www.mfa.is/media/MFA_pdf/Fact-Sheet---Report-of-the-SIC-June.pdf 33 MK 24.02.2009. sēdes protokollēmuma "Par akciju sabiedrību "Parex banka"" (protokols Nr.

14, 1.§) 3. punkts.

34 MK 08.05.2009. sēdes protokollēmuma "Par akciju sabiedrības "Parex banka" restrukturizācijas plānu" (protokols Nr. 30, 1.§) 1. un 2. punkts.

35 Valsts kontroles 2010. gada 6. oktobra Revīzijas ziņojums par Latvijas Republikas 2009. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, 231.1. punkts 36 22.02.2010. Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Saprašanās memoranda otrā papildinājuma I pielikuma C. daļas otrais punkts.

37 Turpat.

38 (Ierobežotas pieejamības informācija.) MK 19.01.2010. sēdes protokollēmuma "Par akciju sabiedrību "Parex banka"" (protokols Nr. 4, 60§) 3. punkts.

39 MK 01.06.2010. sēdes protokollēmuma "Par akciju sabiedrību "Parex banka"" (protokols Nr.28, 57.§).

40 EK 2008. gada 24. novembra lēmums lietā NN 68/2008 Valsts atbalsta pasākumi AS "Parex banka";

EK 2009. gada 11. februāra lēmums lietā NN 68/2008 Izmaiņas valsts atbalsta pasākumos AS "Parex banka";

EK 2009. gada 11. maija lēmums lietā NN 189/2009 Izmaiņas valsts atbalsta pasākumos AS "Parex banka".

41 EK lēmums (ES) 2015/162 par valsts atbalstu SA.36612 (2014/C) (ex 2013/NN), ko Latvija īstenojusi attiecībā uz Parex banku.

42 EK Konkurences ģenerāldirektorāta 2015. gada 15. septembra vēstule COMP/AJF/CS/BB/2015/0807035.

43 Komisijas 2015. gada 14. maija vēstule Nr.233.9/19-17-12/15 EK Konkurences ģenerāldirektorātam.

44 EK Konkurences ģenerāldirektorāta 2015. gada 15. septembra vēstule COMP/AJF/CS/BB/2015/0807035.

45 (Ierobežotas pieejamības informācija.) MK 27.12.2011. sēdes protokollēmums "Par akciju sabiedrību "Citadele banka" un "Parex banka" pārdošanas stratēģiju" (protokols Nr. 76, 66.§).

46 (Ierobežotas pieejamības informācija.) MK 06.11.2012. sēdes protokollēmums "Par akciju sabiedrības "Citadele banka" pārdošanas stratēģiju" (protokols Nr. 62, 41.§).

47 Komentārs. Eiropā laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam tika veikti regulāri banku pievienošanas (M&A), pārdošanas un nacionalizācijas darījumi. EK statistikas dati liecina, ka laikā no 2006. gada līdz 2010. gadam ES ir reģistrēti 537 darījumi ar bankām. Populārākie darījumi pēc 2008. gada finanšu krīzes saistāmi ar Northern Rock plc (2011., Lielbritānija), Dunfernline Building Society (2009., Lielbritānija), Chesham Building Society (2010., Lielbritānija), Banko Privado Portugues (2010., Portugāle), Caja Sur (2010., Spānija), Bankia (2010., Spānija).

48 Interneta avoti par Northern Rock plc http://www.ft.com/cms/s/0/2abdeb34-fda8-11e1-8e36-00144feabdc0.html#axzz3mByssBIZ http://www.bbc.com/news/business-15769886 https://en.wikipedia.org/wiki/Northern_Rock 49 Komentārs. PA jau kopš 2010. gada bija piesaistījusi starptautisku finanšu konsultantu - Nomura (pārtrauca līgumu ar 2013. gada 25. janvāri), kopš 2013. gada oktobra - Société Générale un juridiskais konsultants Linklaters.

50 Report of the Special Investigation Commission. Publicēts http://www.mfa.is/media/MFA_pdf/Fact-Sheet---Report-of-the-SIC-June.pdf.

Komentārs. Islandes parlamenta izveidotā Īpašā izmeklēšanas komisija darbu uzsāka 2008. gada decembrī - pašā finanšu krīzes sākumā. Tās galvenais uzdevums bija sniegt analīzi par to, kas noveda pie triju Islandes komercbanku kraha, kā arī sniegt priekšlikumus valdībai, lai stabilizētu valsts finanšu tirgu.

2010. gada 12. aprīlī Islandes Parlamentā tika iesniegts Īpašās izmeklēšanas komisijas ziņojums, kura ieteikumi tika izmantoti jau tā gatavošanas laikā. Islandi var uzskatīt par piemēru, kas detalizēti atklāj ieguvumus, ja parlamenta un valsts institūciju rīcība finanšu krīzes situācijā ir ātra un saskaņota.

51 (Ierobežotas pieejamības informācija.) MK 16.07.2013. sēdes protokollēmums "Par akciju sabiedrību "Citadele banka" un akciju sabiedrības "Reverta" pārvaldību un pārdošanu" (protokols Nr.

40, 48.§).

52 Līgums ar finanšu konsultantu Société Générale un juridisko konsultantu Linklaters noslēgts 2013. gada 02. decembrī.

53 MK 17.12.2013. sēdes protokollēmums "Par akciju sabiedrību "Citadele banka"" (protokols Nr.

67, 144.§).

54 Komentārs. IPO process iedalāms divās daļās: (1) lēmuma par IPO pieņemšana un emisijas prospekta sagatavošana, un (2) vērtspapīru piedāvāšana investoriem, sākotnējā piedāvājuma veikšana un iekļaušana fondu biržas (jeb tirdzniecības platformas) sarakstā. Otrās daļas pasākumu īstenošanai nepieciešami vidēji 12 mēneši. Kopumā IPO process var ilgt pat 24 un vairāk mēnešus. Detalizētu IPO procesa aprakstu var iegūt, piemēram, PWC publikācijā http://www.pwc.com/us/en/transaction-services/assets/roadmap-for-an-ipo-a-guide-to-going-public.pdf 55 Komentārs. Saskaņā ar 2015. gada 29. jūlijā laikrakstā "Diena" 3.lpp. bijušā ekonomikas ministra V. Dombrovska minēto, kā trīs potenciālie investori, ieskaitot Ripplewood Advisors LLC, tika minēti Norvik banka un SPI grupa.

56 "Diena" 29.07.2015. "Ir neatbildēti jautājumi" (V. Dombrovskis).

57 Komisijas 10.09.2015. sēdes stenogramma 28.lpp. (V. Loginovs).

58 Komisijas 11.06.2015. sēdes stenogramma 2. un 25.lpp. (E. Rinkēvičs).

59 (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2014. gada 5. novembrī parakstītais akciju sabiedrības "Citadele banka" akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, divpadsmit starptautisku investoru grupu un "Ripplewood Advisors LLC". Divpadsmit investori bija pilnvarojuši Timotiju Kolinsu parakstīt Līgumu.

60 (Ierobežotas pieejamības informācija.) 3.pielikums "Starptautisko investoru grupas saraksts".

61Avots http://www.citadele.lv/lv/media/news/index.php?id426=35804 62 Turpat.

63 Diena, 29.07.2015. "Ir neatbildēti jautājumi", intervija ar Vjačeslavu Dombrovski.

64 Komisijas 2015. gada 10. septembra sēdes protokols.

65 Komisijas 10.09.2015. sēdes protokols.

66 Komentārs. Akciju cenas aprēķinam tika izmantota t.s. "Terminal Value" jeb galīgās vērtības aprēķina metodika, ko pielieto investori, lai precizētu kapitālsabiedrības akciju, kas atrodas apgrozībā, iegādes cenu un lai prognozētu jaunas akciju emisijas cenu, ko investors būtu gatavs maksāt sākotnējā akciju piedāvājuma (IPO) gadījumā kā maksimālo iespējamo cenu. Šādam aprēķinam nepieciešamie dati var tikt iegūti no bankas "Citadele" gada pārskatos (2013., 2014. gads) publicētajiem datiem un informācijas un akciju emisijas prospekta datiem.

67 Komisijas 06.07.2015. vēstule Nr.4-dv.

68 Komisijas 16.04.2015. sēdes protokols (R.

Naudiņš, G. Bērziņš).

69 Komisijas 20.04.2015. sēdes protokols (A.

Matīss).

70 Komisijas 16.04.2015. sēdes protokols (R.

Naudiņš).

71 Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols (D.

Reizniece-Ozola, R. Vējonis).

72 Komisijas 30.03.2015. sēdes protokols (D.

Reizniece-Ozola).

73 Komisijas 02.02.2015. sēdes protokols (V.

Dombrovskis).

74 "Diena" 29.07.2015. "Ir neatbildēti jautājumi", intervija ar V. Dombrovski.

75 Komisijas 2014. gada 18. decembra vēstule Nr.

233.9/19-4-12/14 76 Komisijas 2015. gada 18. februāra vēstule Nr.

233.9/19-9-12/15 77 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 2015. gada 11. maija sēdes stenogrammas 38.lpp.

78 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums, spēkā no 2001. gada 1. jūlija.

79 (Ierobežotas pieejamības informācija.) FKTK 2015. gada 15. janvāra atbildes vēstule Komisijai Nr.

05.01.02/111.

80 (Ierobežotas pieejamības informācija.) Turpat.

Komentārs. FKTK kā pamatojumu savam lēmumam norāda Kredītiestāžu likuma 110.1 panta pirmo daļu un 111. panta trešo un ceturto daļu.

81 Komisijas 2015. gada 6. maija vēstule FKTK Nr.233.9/19-14-12/15.

82 (Ierobežotas pieejamības informācija.) FKTK 2015. gada 22. maija atbildes vēstule Komisijai Nr.

04.02.11/1632.

83 ECB 2015. gada 24. jūlija vēstule Komisijai - atbilde uz vēstuli Nr. 233.9/19-20-12/15.

84 MK 28.10.2014. sēdes protokollēmuma "Par akciju sabiedrības "Citadele banka" akciju pirkuma līgumu" (protokols Nr.58, 53.§) 2., 6. punkts.

85 (Ierobežotas pieejamības informācija.) Sale and Purchase Agreement relating to the sale and purchase of shares in AS "Citadele banka" between VAS "Privatizācijas Aģentūra" and various investors, dated 05 November 2014.

86 Komentārs. Ir pieejams plašs pētījumu un publikāciju klāsts, kuros tiek analizēta finanšu un stratēģisko investoru atšķirīgā darījumu veikšanas motivācija. Vispārpieņemta atziņa ir, ka finanšu investori "redz un īsteno ātro peļņu", ka "finanšu investoram jau pirms investēšanas ir skaidrība par to, kam viņš tuvākajā laikā (1-5 gados) pārdos savas kapitāldaļas".

Avoti:

Martos-Vila, M., Rhodes-Kropf, M., Harford, J. Financial vs Strategic Buyers. Harward Business School, Working paper 12-098, 12.04.2014.

Vild, J. Strategic Buyers vs Private Equity Buyers in an Investment Process., INSEAD Working paper 2014/39/DSC/EFE, https://www.insead.edu/facultyresearch/research/doc.cfm?did=54372 Financial vs Startegic Buyers., http://mercercapital.com/article/financial-vs-strategic-buyers/ 87 Komentārs. Vienošanās ar finanšu konsultantu par pakalpojuma cenu (komisijas maksu) ir samērā komplicēts process. Ir pieejama informācija, notikušo darījumu izmaksu apkopojumi, kas ļauj salīdzināt un izvērtēt iespējamās vai notikušās konsultantu izmaksas.

Avoti: http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY_-_The_changing_approach_to_advisor_incentives/$File/EY-The-changing-approach-to-advisor-incentives.pdf https://en.wikipedia.org/wiki/Lehman_Formula http://www.exits.com/blog/ma-advisor-fees-selling-business/ 88 MK 24.02.2010. sēdes protokollēmuma "Par akciju sabiedrību "Parex banka"" (protokols Nr.14, 1.§) 2., 3.punkts.

89 (Ierobežotas pieejamības informācija.) Share purchase agreement among state joint stock company "Privatisation agency" and joint stock company "Parex banka" and European Bank for Reconstruction and Development and the Republic of Latvia, dated 16 April 2009.

Amended and restated 23 July 2009. Operation number 40029.

90 (Ierobežotas pieejamības informācija.) Shareholders agreement between state joint stock company "Privatisation agency" and joint stock company "Parex banka" and European Bank for Reconstruction and Development and the Republic of Latvia, dated 16 april 2009.

Amended and restated 23 July 2009. Operation number 40029.

91 Valsts kases mājaslapa http://www.kase.gov.lv/l/galvojumi/60?object_id=150 92 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām a/s "Parex banka" pārņemšanas un restrukturizācijas procesā galaziņojums.

Komisijas priekšsēdētājs:

G.Kūtris Komisijas sekretārs:

I.Parādnieks Pielikumi:

1.pielikums. Pārskats par Komisijas sagatavotajiem un nosūtītajiem pieprasījumiem.

2.pielikums. Pārskats par institūciju un amatpersonu sniegtajām atbildēm uz Komisijas pieprasījumiem.

3.pielikums. Starptautisko investoru grupas saraksts.

4.pielikums. Pārskats par valsts atbalstu Parex bankai, bankai "Citadele" un Revertai no 2008. līdz 2015. gadam.

1.pielikums Pārskats par Komisijas sagatavotajiem un nosūtītajiem pieprasījumiem 1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 2014. gada 17. decembrī - vēstule Nr.233.9/19-2-12/14 ar lūgumu iesniegt Komisijai bankas "Citadele" pārbaudes aktus par 2013. un 2014. gadu; visu FKTK korespondenci ar banku "Citadele" no 2013. gada 1. janvāra, kas attiecināma uz FKTK iebildumiem par bankas riska darījumiem, kredītportfeļa kvalitāti, kapitāla pieaugumu, likviditātes rādītāju un pašu kapitāla aprēķinu; visus FKTK padomes sēžu, darba grupu vai sanāksmju protokolus, kuru laikā tikusi apspriesta vai pieminēta bankas "Citadele" akciju pārdošana vai ar to saistīti jautājumi; visus citus dokumentus un korespondenci, kas attiecas uz bankas "Citadele" pārdošanas procesu un kas atrodas FKTK rīcībā.

2015. gada 11. martā - vēstule Nr.3-dv ar lūgumu iesniegt Komisijai to fizisko un juridisko personu sarakstu, kuras bija izrādījušas interesi par bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu.

2015. gada 6. maijā - vēstule Nr.233.9/19-14-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai informāciju un dokumentus, kas saistīti ar bankas "Citadele" investoru izvērtēšanas procesu, ko veica FKTK un ECB, lai starptautiskajai investoru grupai tiktu dota atļauja iegūt visu valsts īpašumā esošo bankas "Citadele" daļu.

2015. gada 18. martā - vēstule Nr.233.9/19-10-12/15 ar lūgumu LB prezidentam I. Rimšēvičam informēt Komisiju par viņa izteiktajiem publiskajiem apgalvojumiem saistībā ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu (par starptautiskās investoru grupas un vadošā investora Ripplewood Holdings LLC nodomiem saistībā ar bankas "Citadele" tālāko pārdošanu citiem investoriem).

2015. gada 20. martā - vēstule Nr.233.9/19-11-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai LB 2008. gada nogalē veikto izvērtējumu, vai Latvijas valstij iesaistīties vai neiesaistīties Parex bankas pārņemšanas procesā, un pārējo ar izvērtējumu saistīto dokumentāciju, pamatojoties uz kuru LB sniedza rekomendācijas Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai; norādīt, kā Parex bankas pārņemšanas ietvaros tika nodrošināts valsts un LB atbalsts, tajā skaitā likviditātes nodrošinājums.

2015. gada 21. janvārī - vēstule Nr.233/9-4-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai Valsts kancelejas Juridiskā departamenta sagatavoto atzinumu Ministru kabinetam par bankas "Citadele" akciju pārdošanā iesaistītās starptautiskās investoru grupas reputācijas risku izvērtējumu.

2015. gada 30. janvārī - vēstule Nr.233.9/19-8-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai informāciju par katru no Valsts kancelejas iepriekš Komisijai nosūtīto dokumentu, kuram ir ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām statuss, norādot datumu, kad ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir noteikts, un datumu, kad ierobežotas pieejamības informācijas statuss pagarināts, kā arī konkrēto tiesību normu, ar kuru pamatots ierobežotas pieejamības informācijas statuss; rīkojumu kopijas, kas norāda informācijas dienesta vajadzībām statusa noteikšanu, kā arī citu dokumentu kopijas, kas pamato, kāpēc informācijai, kuru Valsts kanceleja ir nosūtījusi Komisijai, ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām statuss.

2015. gada 18. februārī - vēstule Nr.233.9/19-9-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai audioierakstus no visām Ministru kabineta sēdēm, kurās tika lemts par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanu.

2015. gada 17. jūnijā - telefonisks lūgums/pieprasījums iesniegt Komisijai Valsts kancelejas iepriekš nenosūtīto (saskaņā ar Komisijas 2015. gada 18. februāra vēstulē Nr.233.9/19-9-12/15 nosūtīto informācijas pieprasījumu) Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes audioierakstu.

2015. gada 6. jūlijā - telefonisks lūgums/pieprasījums iesniegt Komisijai (saskaņā ar Komisijas 2014. gada 18. decembra vēstulē Nr.233.9/19-4-12/14 nosūtīto informācijas pieprasījumu) Valsts kancelejas iepriekš nenosūtīto Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes protokola izrakstu, kā arī pārējos ar šo sēdi saistītos dokumentus.

2015. gada 11. novembrī - vēstule Nr.233.9/19-30-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai visu Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju (Ministru kabineta sēdēs skatītos informatīvos ziņojumus, Ministru kabineta protokollēmumus, noslēgtos līgumus, atskaites un citu saistīto informāciju), kas atspoguļo Ministru kabineta, investīciju sabiedrības "Prudentia" un auditoru kompānijas "Ernst&Young" sadarbību A/S "Parex banka" restrukturizācijas gaitā.

2015. gada 30. janvārī - vēstule Nr.233.9/19-6-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai informāciju par katru no EM iepriekš Komisijai nosūtīto dokumentu, kuram ir ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām statuss, norādot datumu, kad ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir noteikts, un datumu, kad ierobežotas pieejamības informācijas statuss pagarināts, kā arī konkrēto tiesību normu, ar kuru pamatots ierobežotas pieejamības informācijas statuss; rīkojumu kopijas, kas norāda informācijas dienesta vajadzībām statusa noteikšanu, kā arī citu dokumentu kopijas, kas pamato, kāpēc informācijai, kuru EM ir nosūtījusi Komisijai, ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām statuss.

2015. gada 17. februārī - vēstule Nr. 1-dv ar lūgumu iesniegt Komisijai starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru un Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem noslēgtos Garantiju līgumus (kopijas), kā arī ar Garantiju līgumiem saistītās apdrošināšanas polises (kopijas) ar pavaddokumentiem (anotācijām, atzinumiem u.tml.) un to bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā iesaistīto personu sarakstu, ar kurām tika noslēgti līdzīga rakstura līgumi.

2015. gada 6. maijā - vēstule Nr.233.9/19-15-12/15 ar lūgumu valsts un sabiedrības interešu vārdā tuvāko divu mēnešu laikā deklasificēt visus ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu saistītos dokumentus.

2015. gada 8. septembrī - vēstule Nr.233.9/19-26-12/15 ar lūgumu noņemt ierobežotas pieejamības statusu Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem un Ministru kabinetā izskatītajiem informatīvajiem ziņojumiem, kas saistīti ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu, kā arī sadarbībā ar Valsts kanceleju nodrošināt, lai tiktu deklasificēti visi Ministru kabineta sēžu protokollēmumu punkti, kas atspoguļo Ministru kabineta pieņemto lēmumu būtību saistībā ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa gaitu.

2015. gada 11. novembrī - vēstule Nr.233.9/19-32-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai visu Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju (Ministru kabineta sēdēs skatītos informatīvos ziņojumus, Ministru kabineta protokollēmumus, noslēgtos līgumus, atskaites un citu saistīto informāciju), kas atspoguļo Ministru kabineta, Ekonomikas ministrijas, investīciju sabiedrības "Prudentia" un auditoru kompānijas "Ernst&Young" sadarbību A/S "Parex banka" restrukturizācijas gaitā.

2015. gada 15. janvārī - vēstule Nr.233.9/19-1-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai FM atzinumus par EM sagatavotajiem informatīvajiem ziņojumiem un lēmumu projektiem saistībā ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu; detalizētu informāciju par FM komunikāciju ar EK, kas veikta valsts atbalsta lietas SA.36612(2014/C) ietvaros.

2015. gada 25. maijā - vēstule Nr.233.9/19-18-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai SIA "PricewaterhouseCoopers" veiktā Parex bankas finansiālā stāvokļa novērtējuma rezultātus (līgums Nr.TS10112008/2, noslēgts 2008. gada 12. novembrī), kā arī Parex bankas finanšu, nodokļu maksājumu un IT padziļinātās izpētes (due diligence) rezultātus par stāvokli Parex bankā uz 2008. gada 30. novembri saistībā ar Ieguldījuma līgumu (līgums Nr.TS16122008/1, noslēgts 2008. gada 16. decembrī).

2015. gada 11. novembrī - vēstule Nr.233.9/19-31-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai visu Finanšu ministrijas rīcībā esošo informāciju (Ministru kabineta sēdēs skatītos informatīvos ziņojumus, Ministru kabineta protokollēmumus, noslēgtos līgumus, atskaites un citu saistīto informāciju), kas atspoguļo Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, investīciju sabiedrības "Prudentia" un auditoru kompānijas "Ernst&Young" sadarbību A/S "Parex banka" restrukturizācijas gaitā.

2014. gada 19. decembrī - vēstule Nr.233.9/19-7-12/14 ar lūgumu iesniegt Komisijai visus līgumus, vienošanās vai dokumentus, kas rada, nodibina, groza vai izbeidz jebkādas saistības attiecībā uz valstij piederošajām bankas "Citadele" akcijām (pirkuma līgumi, opciju līgumi, jebkādi citi līdzīga satura dokumenti); visu korespondenci (tajā skaitā e-pasta saraksti un visus dokumentus), kas Privatizācijas aģentūras darbiniekiem bijusi ar bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentiem; visus Privatizācijas aģentūras valdes un padomes sēžu, kā arī jebkādu darba grupu sēžu vai sanāksmju protokolus, kuru laikā tikusi apspriesta vai pieminēta valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošana vai ar to saistīti jautājumi; visus līgumus, vienošanās un visu korespondenci (tajā skaitā e-pasta saraksti) un visus dokumentus, kas Ministru kabinetam, Ekonomikas ministrijai, Valsts kancelejai, Privatizācijas aģentūrai un to darbiniekiem bijusi savā starpā un ar jebkuru no bankas "Citadele" akciju pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem;

Privatizācijas aģentūras pieaicināto ekspertu vai padomdevēju vērtējumus vai izteiktos pieņēmumus (dokumentu formā) par valstij piederošo akciju vērtību vai iespējamo vērtību; dokumentus, kuri jebkādā veidā ir saistīti ar ERAB vai Eiropas Komisiju un attiecas uz bankas "Citadele" akcijām, to pārdošanu, vērtību, investīcijām bankas pasīvos, likviditātē, kapitālā vai subordinētajā kapitālā.

2015. gada 30. janvārī - vēstule Nr.233.9/19-7-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai informāciju par katru no Privatizācijas aģentūras iepriekš Komisijai nosūtīto dokumentu, kuram ir ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām statuss, norādot datumu, kad ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir noteikts, un datumu, kad ierobežotas pieejamības informācijas statuss pagarināts, kā arī konkrēto tiesību normu, ar kuru pamatots ierobežotas pieejamības statuss; rīkojumu kopijas, kas norāda informācijas dienesta vajadzībām statusa noteikšanu, kā arī citu dokumentu kopijas, kas pamato, kāpēc informācijai, kuru Privatizācijas aģentūra ir nosūtījusi Komisijai, ir noteikts ierobežotas pieejamības vai informācijas dienesta vajadzībām statuss.

2015. gada 17. februārī - vēstule Nr.2-dv ar lūgumu iesniegt Komisijai Privatizācijas aģentūras 2014. gada 27. februārī sagatavotās vēstules par bankas "Citadele" darbību (saistībā ar bankas "Citadele" pārdošanas līguma 1. punktā noteikto terminu confidentiality letter).

2015. gada 6. jūlijā - vēstule Nr.233.9/19-21-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai detalizētu informāciju par ārpakalpojumu galīgajām izmaksām saistībā ar starptautisko investīciju banku Société Générale S.A., pārdošanas konsultantu Nomura International plc, juridisko biroju Linklaters, sabiedrību ar ierobežotu atbildību Hill and Knowlton Latvia un citiem ārpakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir bijuši.

2015. gada 12. oktobrī - vēstule Nr.8-dv ar ierosinājumu izteikt priekšlikumus vai iebildumus par kādu no galaziņojumā ietvertajiem punktiem.

2014. gada 19. decembrī - vēstule Nr.233.9/19-8-12/14 ar lūgumu iesniegt Komisijai pēdējo FKTK nodoto pilnībā atšifrēto bankas "Citadele" pašu kapitāla aprēķinu; pieejamo bankas "Citadele" (arī jebkura tās darbinieka vai valdes locekļa) saraksti (tajā skaitā e-pasta saraksti) ar iespējamiem valstij piederošo akciju iegādes pretendentiem; pieejamo bankas "Citadele" (arī jebkura tās darbinieka vai valdes locekļa) saraksti (tajā skaitā e-pasta saraksti) ar Privatizācijas aģentūru attiecībā uz valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanu; visus bankas "Citadele" valdes un padomes sēžu, kā arī jebkādu darba grupu sēžu vai sanāksmju protokolus, kuru laikā tikusi apspriesta vai pieminēta valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošana vai ar to saistīti jautājumi.