Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošan

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums 2015 Saturs Izmantoto saīsinājumu saraksts Ievads 1. Saeimas dotais uzdevums un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvs 2. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas veiktais darbs 2.1. Komisijas darbā iesaistītās personas 2.2. Pārskats par Komisijas informācijas pieprasījumiem 2.3. Komisijas pārskats par saņemtajām atbildēm 3. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas konstatētie fakti 3.1. Par Parex bankas restrukturizāciju un valsts atbalstu bankai 3.2. Par bankas "Citadele" pārdošanu atbilstoši Parex bankas restrukturizācijas plānam 3.2.1. Par 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu 3.2.2. Par bankas "Citadele" akciju pārdošanas cenu 3.2.3. Par bankas "Citadele" pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu atbildību 3.2.4. Par Valsts kancelejas un Ministru prezidentes L. Straujumas faktisko rīcību 3.2.5. Par FKTK un LB lomu bankas "Citadele" pārdošanas procesā 3.3. Par bankas "Citadele" akciju pirkuma līgumā ietvertajiem noteikumiem 3.4. Par izdevumiem bankas "Citadele" konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā 3.5. Par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas lomu 3.6. Par Gruzijas braucienu 4. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi 5. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi Pielikumi: Izmantoto saīsinājumu saraksts Akciju pirkuma līgums (tekstā arī - Līgums) - 2014. gada 5. novembrī parakstītais akciju sabiedrības "Citadele banka" akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, divpadsmit starptautisku investoru grupu un Ripplewood Advisors LLC a/s - akciju sabiedrība banka "Citadele" - akciju sabiedrība "Citadele banka" DP - Drošības policija ECB - Eiropas Centrālā banka EK - Eiropas Komisija EM - Ekonomikas ministrija ERAB - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ES - Eiropas Savienība EUR - euro, Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM - Finanšu ministrija Ieguldījuma līgums - 2008. gada 10. novembrī noslēgtais ieguldījuma līgums starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka", Latvijas Republiku, Parex banku, Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki Investori - bankas "Citadele" akciju pircēji - 13 (trīspadsmit) juridiskas un fiziskas personas, kas bija pilnvarojuši Timotiju Kolinsu (Dr. Timothy R. Collins) noslēgt akciju pirkuma līgumu IT - informācijas tehnoloģijas KNAB - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs LB - Latvijas Banka Linklaters - starptautiskais juridiskais birojs Linklaters LLP, Privatizācijas aģentūras piesaistītais starptautiskais juridiskais konsultants no 2012. gada 02. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim LRA - 12. Saeimā ievēlētā Latvijas Reģionu apvienība LVL - Latvijas lati, Latvijas valūtas vienības nosaukums MK, Ministru kabinets - Latvijas Republikas Ministru kabinets Nomura - Nomura International plc, starptautiska investīciju banka, Privatizācijas aģentūras piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants no 2009. gada 25. marta līdz 2013. gada 25. janvārim NSL - 12. Saeimā ievēlētā partija "No sirds Latvijai" PA, Privatizācijas aģentūra - valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" Parex banka - akciju sabiedrība "Parex banka" Parlamentārās izmeklēšanas komisija (tekstā arī - Komisija) - ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu 2014. gada 13. novembrī izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā Restrukturizācijas plāns - Parex bankas restrukturizācijas plāns (Parex Bank Restructuring Plan, Version 31/03/2010, updated 07/02/2010, updated 27/02/2014, updated 03/06/2014), kas Eiropas Komisijā tika iesniegts apstiprināšanai Reverta - akciju sabiedrība "Reverta" SAB - Satversmes aizsardzības birojs SASKAŅA - 12. Saeimā ievēlētā sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" VIENOTĪBA - 12. Saeimā ievēlētā partija "Vienotība" Société Générale - starptautiska finanšu pakalpojumu kompānija un banka Société Générale S.A., Privatizācijas aģentūras piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants no 2012. gada 02. decembra līdz 2014. gada 31. decembrim VK - Valsts kontrole VL-TB/LNNK - 12. Saeimā ievēlētā Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un "Brīvībai/LNNK" ZZS - 12. Saeimā ievēlētā Zaļo un Zemnieku savienība Ievads 2015. gada aprīlī tika pabeigta valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošana, kas kopš šī darījuma uzsākšanas izraisīja neatslābstošu sabiedrības interesi. Ņemot vērā to, ka šis darījums ir tieši saistīts ar 2008.-2009. gada ekonomisko un finanšu krīzi un tās rezultātā notikušo Parex bankas pārņemšanu un restrukturizāciju, ir svarīgi izvērtēt pārdošanas procesa dalībnieku rīcību - vai darījums ir noticis, ievērojot valsts un visas sabiedrības intereses, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu. Parex bankas pārņemšanas un reorganizācijas procesā valsts ieguldīja 1,734 miljardus EUR. Līdz 2015. gada septembrim valsts atbalsta neatgūtā summa ir 784 miljoni EUR. Ir skaidrs, ka visu ieguldīto naudu atgūt neizdosies. Pēc ekspertu un amatpersonu aplēsēm zaudējumos var nākties norakstīt 500 vai pat 600 miljonus EUR. Izveidojusies situācija ar Parex banku, kura tika uzskatīta par sistēmiski svarīgu institūciju, veicināja iekšzemes kopprodukta nozīmīgu samazināšanos 2009. gadā un turpmākajos gados un būtiski pastiprināja globālās ekonomiskās krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts finanšu sistēmu. Ņemot vērā Ministru kabineta veiktos valsts budžeta ieguldījumus bankas glābšanā, ir svarīgi izvērtēt iesaistīto organizāciju un amatpersonu rīcību, restrukturizējot Parex banku, kā rezultātā tika izveidota banka "Citadele", kuras pārdošanas norisi un sasniegto rezultātu ievērojama sabiedrības daļa neuzskata par veiksmīgu. 2014. gada 11. novembrī 34 Saeimas deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza lēmuma projektu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu". Ar Saeimas 2014. gada 13. novembra lēmumu tika izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai izvērtējumu par bankas "Citadele" darījuma rezultāta atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, kā arī izvērtēt esošo normatīvo regulējumu. 1. Saeimas dotais uzdevums un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvs 2014. gada 13. novembrī tika izveidota Komisija šādā sastāvā: - Mārtiņš Bondars (LRA); - Inga Bite (LRA), Komisijas sastāvā līdz 2015. gada 15. janvārim; - Ivars Brīvers (LRA), Komisijas sastāvā no 2015. gada 22. janvāra līdz 2015. gada 3. septembrim; - Andrejs Elksniņš (SASKAŅA); - Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK); - Gunārs Kūtris (NSL); - Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK); - Igors Pimenovs (SASKAŅA); - Edgars Putra (ZZS), Komisijas sastāvā līdz 2014. gada 4. decembrim; - Valters Dambe (ZZS), Komisijas sastāvā no 2014. gada 4. decembra; - Romualds Ražuks (VIENOTĪBA); - Kārlis Šadurskis (VIENOTĪBA); - Silvija Šimfa (NSL); - Jānis Trupovnieks (ZZS). Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Parlamentārās izmeklēšanas komisija ievēlēja tās priekšsēdētāju - Gunāru Kūtri, priekšsēdētāja biedru - Jāni Trupovnieku un sekretāru - Imantu Parādnieku. Komisijai izvirzītais vispārīgais mērķis ir, izanalizējot bankas "Citadele" pārdošanas procesu, atbildēt uz jautājumu - vai darījums ir noticis valsts un sabiedrības interesēs, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu. 2. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas veiktais darbs 2.1. Komisijas darbā iesaistītās personas 1. Lai pildītu Saeimas doto uzdevumu un sasniegtu Komisijai izvirzīto darbības mērķi, komisija ir sanākusi uz 25 (divdesmit piecām) sēdēm. Tajās tika uzklausītas šādu institūciju un organizāciju amatpersonas un viņu sniegtie paskaidrojumi: - Uldis Augulis, labklājības ministrs no 2014. gada 22. janvāra; - Guntis Beļavskis, bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs; - Gaidis Bērziņš, tieslietu ministrs no 2014. gada 21. augusta līdz 2014. gada 5. novembrim; - Baiba Broka, tieslietu ministre no 2014. gada 22. janvāra līdz 2014. gada 6. augustam; - Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents no 2009. gada 12. marta līdz 2014. gada 22. janvārim; - Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomikas ministrs no 2014. gada 22. janvāra līdz 2014. gada 5. novembrim; - Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs no 2014. gada 22. janvāra; - Andis Freimanis, Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieks; - Inese Gailīte, Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās, Juridiskā departamenta vadītāja; - Andris Grafs, PA projektu vadītājs; - Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs no 2011. gada 5. oktobra; - Vladimirs Loginovs, PA valdes priekšsēdētājs no 2014. gada 3. novembra, līdz tam - PA Komercdarbības dienesta vadītājs, kā arī investora piesaistes bankai "Citadele" projekta vadītājs; - Jeļena Ļebedeva, FKTK padomes locekle; - Anrijs Matīss, satiksmes ministrs no 2013. gada 1. marta; - Dace Melbārde, kultūras ministre no 2013. gada 31. oktobra; - Romāns Naudiņš, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs no 2014. gada 27. marta līdz 2014. gada 5. novembrim; - Dana Reizniece-Ozola, ekonomikas ministre no 2014. gada 5. novembra; - Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētāja vietnieks; - Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs no 2011. gada 5. oktobra; - Ilze Skrodele, Ministru prezidentes L. Straujumas padomniece juridiskajos jautājumos; - Ansis Spridzāns, PA valdes priekšsēdētājs no 2012. gada 11. septembra līdz 2014. gada 3. novembrim; - Laimdota Straujuma, Ministru prezidente no 2014. gada 22. janvāra; - Ints Ulmanis, Drošības policijas priekšnieka vietnieks; - Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs no 2014. gada 5. novembra līdz 2015. gada 7. jūlijam; - Andris Vilks, finanšu ministrs no 2010. gada 3. novembra līdz 2014. gada 5. novembrim; - Elmārs Zakulis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vadītājs; - Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs. 2.2. Pārskats par Komisijas informācijas pieprasījumiem 2. Komisija ir nosūtījusi 18 (astoņpadsmit) institūcijām un personām pieprasījumu sniegt informāciju un ziņas: - Finanšu un kapitāla tirgus komisijai; - Latvijas Bankai; - Valsts kancelejai; - Ekonomikas ministrijai; - Finanšu ministrijai; - valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra"; - akciju sabiedrībai "Citadele banka"; - Satversmes aizsardzības birojam; - Drošības policijai; - Valsts kontrolei; - Saeimas deputātam Dzintaram Zaķim; - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam; - Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai; - Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam; - Eiropas Centrālajai bankai; - akciju sabiedrībai "Reverta"; - Saeimas Nacionālās drošības komisijai; - Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. 3. 2015. gada 13. jūlijā Komisija nosūtīja iesniegumu Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram (vēstule Nr.5-dv) par pārbaudes un kriminālprocesa uzsākšanu, pamatojoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 2015. gada 8. jūlija lēmumu un tās rīcībā esošajiem faktiem saistībā ar Ministru prezidentes L. Straujumas un Valsts kancelejas faktisko rīcību bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa gaitā, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijai. 4. Pārskats par Komisijas sagatavotajām un nosūtītajām vēstulēm katrai norādītajai institūcijai un amatpersonai pievienots galaziņojuma 1. pielikumā. 2.3. Komisijas pārskats par saņemtajām atbildēm 5. No bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā iesaistītajām amatpersonām un institūcijām saņemtie paskaidrojumi un sarakste, Komisijas ieskatā, ne visos gadījumos ir atzīstama par tādu, kas ir vērsta uz rezultatīvu sadarbību. Lai gan saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā noteikto valsts un citu publisko institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt Parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, dažas institūcijas un amatpersonas pieprasīto informāciju ir nosūtījušas tikai pēc atkārtota pieprasījuma (Valsts kanceleja, Ministru prezidente L. Straujuma), bet FKTK, banka "Citadele" un Reverta ir atteikušās sniegt to rīcībā esošo informāciju. 6. Ņemot vērā to, ka atsevišķos gadījumos Komisijai radās šaubas par tai sniegto ziņu un informācijas patiesumu, Parlamentārās izmeklēšanas komisija 2015. gada 13. jūlijā vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par pārbaudes un kriminālprocesa uzsākšanu. 7. Komisijas darbu būtiski sarežģīja tas, ka ļoti nozīmīgai daļai ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu saistīto dokumentu ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas vai informācijas dienesta vajadzībām statuss. Tas liedza Komisijai iespēju pilnvērtīgi informēt sabiedrību par izmeklēšanas gaitu. Komisija ir vērsusies pie atbildīgajām valsts institūcijām (EM, PA, Valsts kancelejas) ar lūgumu deklasificēt ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu saistītos dokumentus, kā arī paskaidrot saglabāto klasificētās informācijas statusa pamatotību.1 Tomēr ierobežotas pieejamības statuss joprojām ir saglabāts lielai daļai ar bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu saistītās informācijas.2 8. Pārskats par institūciju un amatpersonu sniegtajām atbildēm uz Komisijas pieprasījumiem pievienots galaziņojuma 2. pielikumā. 3. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas konstatētie fakti 3.1. Par Parex bankas restrukturizāciju un valsts atbalstu bankai 9. Komisija, uzsākot parlamentārās izmeklēšanas procesu, nonāca pie atzinuma, ka, lai dotu vērtējumu par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu, tā virzību un rezultātiem, ir svarīgi izvērtēt valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un bankas restrukturizācijas procesu. 10. 2008. gada 4. novembrī Valsts kancelejā tika saņemts Parex bankas vairākuma akcionāru iesniegums ar lūgumu sniegt Parex bankai valsts atbalstu. Ministru kabinets 2008. gada 4. novembra sēdē konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu, izvirzot akcionāriem 10 saistošus nosacījumus. Šā atbalsta pasākumu ietvaros Ministru kabinets vispirms piekrita izsniegt Parex bankai galvojumu, lai tā veiktu sindicēto kredītu pārfinansēšanu (2009. un 2010. gadā Parex banka, izmantojot Valsts kases aizdevumu, veica šo kredītu atmaksu), kā arī subordinētā kapitāla palielināšanai, ņemot vērā tā nepieciešamību Parex bankai, bet ne vairāk kā 200 miljonu latu divu gadu laikā. Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabineta uzdevumam3 iesniedza izskatīšanai Ministru kabinetā Ieguldījuma līguma projektu. 11. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 8. novembra lēmumu4, lai nodrošinātu valsts finanšu sistēmas stabilitāti un veiktu Parex bankas kontrolpaketes pārņemšanu, 2008. gada 10. novembrī tika parakstīts Ieguldījuma līgums starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka", Latvijas Republiku, Parex banku, Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki.5 12. Ieguldījuma līgumā tika noteikts, ka tā noslēgšanai ir nepieciešama EK atļauja, jo atbilstoši ES tiesību normām ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.6 13. Ar a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" starpniecību tika pārņemta Parex banka.7 Kā toreiz norādīja FKTK, nepārņemot banku, noguldītājiem būtu jāizmaksā 939,1 milj. EUR (660 milj. LVL)8, lai izpildītu Noguldījumu garantiju likumā9 noteikto un novērstu citus finanšu sistēmai draudošos riskus. Jāņem vērā, ka šāda aprēķinātā izmaksu maksimālā summa ir saistāma ar likumā izdarītajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2008. gada 16. oktobrī un palielināja garantētās izmaksas lielumu līdz 50 000 EUR, proti, 2,5 reizes.10 Ja minētie grozījumi nebūtu pieņemti, izmaksas Parex bankas noguldītājiem nepārsniegtu 385,7 milj. EUR jeb 270 milj. LVL. 14. Ņemot vērā EK 2008. gada 24. novembra lēmumu11, Latvijas valsts apņēmās sešu mēnešu laikā no pirmā valsts atbalsta pasākuma īstenošanas iesniegt Eiropas Komisijai Parex bankas pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu, jo saskaņā ar ES tiesību normām12 EK, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata visus dalībvalstu īstenotos atbalsta pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus pakāpeniskai attīstībai vai darbības nodrošināšanai. 15. Ministru kabineta 2009. gada 8. maija sēdē tika atbalstīts Parex bankas restrukturizācijas plāns13, un FM tika uzdots līdz 2009. gada 11. maijam to iesniegt Eiropas Komisijai, ja nepieciešams, saskaņojot ar FKTK, LB un citām iesaistītajām institūcijām.14 16. Valsts atbalsta īstenošana Parex bankai tika uzsākta 2008. gada 11. novembrī - pirms bankas restrukturizācijas plāna apstiprināšanas MK un EK - ar Valsts kases veikto 284,6 milj. EUR (200 milj. LVL) depozīta noguldījumu bankas likviditātes nodrošināšanai. Līdz Restrukturizācijas plāna apstiprināšanai Ministru kabinetā 2009. gada martā likviditātes atbalsts jau bija sasniedzis 1242,2 milj. EUR (873 milj. LVL). 17. Sākotnējais valdības mērķis bija atrast Parex bankai investoru, stabilizēt banku un panākt bankas atgriešanos tirgū. Savā galaziņojuma projektā 10. Saeimas izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas komisija norādīja, ka MK lēmumi attiecībā uz valsts atbalsta sniegšanas nepieciešamību Parex bankai tika pieņemti steigā, "neveicot izvērstu analīzi par šīs bankas (glābšanas vai bankrota) ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. (…) Valdība un atbildīgās institūcijas, veicot Parex bankas glābšanu, apzinājās, ka valstij nav ne plāna, ne attiecīgas likumdošanas šādiem gadījumiem, līdz ar to (amatpersonām) pastāvēja neierobežota rīcības brīvība".15 Netika veikta analīze, kas dotu vērtējumu par iespējamiem Parex bankas glābšanas scenārijiem, un tas uzskatāms par nozīmīgāko faktoru, kas pieļāva liela apjoma valsts atbalsta sniegšanu bankai bez pārliecības par šīs naudas atgūšanas iespējām un tās izmantošanas lietderīgumu. Arī 10. Saeimas izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas komisija, atzina, ka "…līgums, ar kuru valsts pārņēma kontroli "Parex bankā", bija tikai sākumposms vērienīgam darījumam, kura turpmākajā gaitā "Parex bankā" tika ieguldīti lielāki līdzekļi, un, ka valsts ir uzņēmusies lielākas papildu saistības, nekā to paredzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni".16 18. Kritiskus secinājumus par Parex bankas pārņemšanu savā 2009. gada Revīzijas ziņojumā17 izsaka Valsts kontrole, norādot, ka ar Parex banku veiktie darījumi ir ietekmējuši valsts ārējā parāda palielinājumu, jo 2010. gada 31. martā Ls 265,3 milj. jeb 17 % no Starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros saņemtajiem līdzekļiem izlietoti termiņnoguldījumiem Parex bankā sindicēto kredītu atmaksai.18 19. Komisija uzskata, ka Ministru kabineta lēmumi saistībā ar Parex bankas sindicētajiem kredītiem bija pieņemti bez atbilstoša izvērtējuma. Parex banka bija noslēgusi divus līgumus ar sindicēto kredītu devējiem - 2007. gada 29. jūnijā par 500 miljonu EUR aizdevumu un 2008. gada 21. februārī par 275 miljonu EUR aizdevumu. Atbilstoši grafikam aizdevumu atdošana Parex bankai bija jāuzsāk 2009. gadā. Ņemot vērā to, ka valsts kopš 2008. gada 15. decembra bija kļuvusi par lielāko bankas akcionāru (a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" līdzdalība bija 85,15 %), MK bija jāpieņem lēmums par šiem kredītiem. Valdība vispirms atbalstīja galvojuma sniegšanu abiem aizdevumiem (2009. gada 16. un 17. februārī), kas tādējādi arī tika uzskatīts par valsts atbalstu. Pēc tam - 2009. gada 10. martā, vēl pirms Parex bankas restrukturizācijas plāna pieņemšanas - MK atbalstīja sindicēto kredītu atmaksu trijos maksājumos, pēdējo maksājumu veicot 2011. gada maijā. Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka valdība nemēģināja panākt citu vienošanos ar kreditoriem, kas, ņemot vērā uzsākto Parex bankas pārņemšanu, iespējams, būtu novedusi pie valsts budžetam labvēlīgāka risinājuma un, iespējams, ļautu saņemt augstāku cenu par bankas "Citadele" akcijām. 20. Parex bankas restrukturizācijas plāns19 paredzēja, ka valsts atbalsts Parex bankai kopumā drīkst sasniegt 2 134,3 milj. EUR (1 500 milj. LVL).20 Vislielākais valsts atbalsts Parex bankai bija 2009. gadā, kad tas sasniedza 1 733,9 milj. EUR jeb 1 218,6 milj. LVL.21 21. Uz 2015. gada 20. aprīli valsts atbalsts ir samazināts līdz 784 milj. EUR (banka "Citadele" un Reverta kopā)22, proti, no valsts atbalsta nebija atgūti 45 %. Pašlaik valsts atbalsta sadalījums ir šāds:23 - ieguldījums bankas "Citadele" subordinētajā kapitālā - 35 milj. EUR (4,5 % no kopējā neatgūtā valsts atbalsta); - ieguldījums Revertas pamatkapitālā - 294 milj. EUR (37,5 % no kopējā neatgūtā valsts atbalsta); - FM depozīts un ieguldījums Revertas obligācijās - 455 milj. EUR (58 % no kopējā neatgūtā valsts atbalsta). 22. Par valsts atbalsta izmantošanu kopš 2008. gada valsts budžetā procentu un citos maksājumos ir saņemti 292,68 milj. EUR, tajā skaitā bankas "Citadele" veiktie maksājumi ir 49,14 milj. EUR.24 23. Kopējais valsts atbalsts bankai "Citadele" 2010. gadā, uzsākot bankas pārdošanas procesu, bija 377,90 milj. EUR (t.i., 22,8 % no kopējā valsts atbalsta atbilstoši Parex bankas restrukturizācijas plānam). Līdz 2015. gada 20. aprīlim bija atgūti 342,16 milj. EUR izsniegtā valsts atbalsta, kā arī saņemti procentu maksājumi - 49,14 milj. EUR.25 Līdz 2017. gadam banka "Citadele" paredz atmaksāt atlikušo valsts atbalsta summu 34,74 milj. EUR un procentus par to.26 24. Apstiprinot Parex bankas restrukturizācijas plānu, EK un Ministru kabinets atzina, ka valsts atbalstu atgūt pilnībā nebūs iespējams, jo "…ir pietiekami skaidri saprotams, ka Revertai tās likvidācijas brīdī būs negatīvs pašu kapitāls".27 Līdzīgi bija ekspertu un politiķu vērtējumi par valsts atbalsta atgūšanas iespējamo rezultātu no bankas "Citadele" pārdošanas.28 25. Komisija uzskata, ka Parex bankas pārņemšanas process, tā sagatavošana un norise līdz šim nav tiesiski, ekonomiski un politiski izvērtēta un nav veikta šajā darījumā iesaistīto valsts iestāžu un amatpersonu darbības un lēmumu analīze, kā arī nav vērtēta šīs darbības un lēmumu ietekme uz finanšu sistēmu un tautsaimniecību. Šādu novērtējumu nesniedza arī 10. Saeimas izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras darbība tika izbeigta pēc triju mēnešu darba (2011. gada 19. maijā) bez galaziņojuma iesniegšanas. 2009. gada 16. oktobrī tika uzsākts kriminālprocess Nr.12812002209 par valsts amatpersonu iespējami prettiesisku rīcību, sniedzot valsts atbalstu Parex bankai tās pārņemšanas procesā. Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora M. Adlera veikto Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanas, bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes un valsts īstenoto pasākumu bankas likviditātes nodrošināšanai pārbaudi minētajā kriminālprocesā nevar vērtēt par pietiekami izsmeļošu, kas sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu galvenokārt bija balstīts uz FM, FKTK un LB atzinumiem un viedokļiem, kā arī šo iestāžu amatpersonu liecībām, bet tieši šīs amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica Parex bankas pārņemšanas procesu.29 Komisija atzīst, ka līdz šim nav veikts kompetents Parex bankas pārņemšanas rezultāta izvērtējums. 26. Parex bankas pārņemšana kā darījums, kas bija ļoti būtisks Latvijas Republikas budžetam, atstāja negatīvu iespaidu uz ekonomisko izaugsmi un pasliktināja Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, un tā arī nebija izvērtēts. To, ka 2008.-2009. gada finanšu un Parex bankas krīzei bija ietekme uz ekonomisko un sociālo situāciju valstī, apliecina, piemēram, Eiropas Sociālo lietu komitejas 2013. gadā publicētais pētījums.30 27. Valsts iestādes un amatpersonas pirms Parex bankas pārņemšanas uzsākšanas nebija detalizēti un vispusīgi izvērtējušas iespējamo un maksimālo valsts atbalsta lielumu, nebija veikušas risku analīzi un nebija sagatavojušas iespējamos attīstības scenārijus pēc Parex bankas pārņemšanas. Ministru kabinetam nebija aplēšu par pārņemšanas un tai sekojošās bankas restrukturizācijas ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību, kā arī nebija analīzes par to, kā budžetu un tautsaimniecību ietekmētu lēmums Parex banku nepārņemt. Visa informācija vairāk liecina par to, ka krīzes risinājums tika meklēts haotiski. Valdība neizvērtēja iespēju reorganizēt Parex banku par attīstības banku, lai gan šādas finanšu institūcijas izveides nepieciešamība tika rosināta. 28. Komisija iepazinās ar publikācijām un dokumentiem par Islandes finanšu krīzi, kura sākās 2008. gada septembrī, un šīs valsts pieredzi banku un finanšu sistēmas glābšanā.31 Islandē speciālā izmeklēšanas komisija tika izveidota nekavējoties - krīzes laikā 2008. gada decembrī - un jau 2010. gada 12. aprīlī Islandes parlamentā tika iesniegts ziņojums32, kas analizēja triju lielāko valsts banku bankrota un finanšu krīzes cēloņus. Komisija atzīst, ka finanšu krīzes cēloņi Latvijā bija tie paši, kas citās attīstības valstīs, proti: - banku īpašnieku un menedžmenta nepietiekamais izglītības un zināšanu līmenis par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem; - finanšu tirgus uzraudzību un regulēšanu (likumību) nodrošinošo institūciju nespēja prognozēt krīzes iespējamību bankās un individuālo banku izraisīto problēmu ietekmi uz finanšu sistēmu; - banku agresīvā attīstības politika 2004.-2006. gadā, neatbilstoši strauja izaugsme un darījumu pieaugums globālajos tirgos; - vispārējs iedzīvotāju zināšanu trūkums par finanšu instrumentiem un darījumiem ar komplicētiem finanšu instrumentiem, nepietiekama izpratne par darījumu riskiem. Islandes valdības un parlamenta rīcība apliecināja, ka lēmums par bankas vai banku glābšanu jāpieņem nekavējoties, vienlaikus tas ir jāpamato ar precīziem aprēķiniem un valsts atbalsta iespējamās ietekmes uz budžetu un tautsaimniecību scenāriju analīzi. 29. Komisijai bija svarīgi pārzināt galvenos Parex bankas restrukturizācijas plānā paredzētos pasākumus, jo no tā izrietēja pienākums pārdot banku "Citadele". Parex bankas restrukturizācija de facto tika uzsākta 2009. gada sākumā - kad 25. februārī starp PA un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" tika noslēgts akciju pirkuma līgums, ar kuru Privatizācijas aģentūra valsts uzdevumā no "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" nopirka visas tai piederošās Parex bankas akcijas (85,15 % no Parex bankas pamatkapitāla).33 30. Ministru kabinets 2009. gada 8. maija sēdē atbalstīja Parex bankas restrukturizācijas plānu.34 FM 2009. gada 11. maijā šo plānu iesniedza Eiropas Komisijai. EK 2009. gada 29. jūlijā paziņoja savu lēmumu C(2009) 5921 par Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 88. panta otrajā daļā noteiktās procedūras uzsākšanu attiecībā uz valsts atbalsta procedūrām (faktiski tika uzsākta izmeklēšana par Parex bankas restrukturizācijas plānu).35 31. Ņemot vērā EK ieteikumus un komentārus, FM 2009. gada 4. septembrī Eiropas Komisijai iesniedza precizēto Parex bankas restrukturizācijas plānu. Saskaņā ar Papildus saprašanās memorandu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku36 līdz 2010. gada marta beigām bija jābūt izstrādātam un Eiropas Komisijā iesniegtam tādam Parex bankas restrukturizācijas plānam, kas saturētu detalizētu skaitlisko informāciju un analīzi. Tika noteikts, ka priekšroka dodama pārstrukturētās bankas atbilstošas kapitalizācijas nodrošināšanai un stabilai tās vadībai, lai panāktu finanšu stabilitātes un noguldītāju uzticības saglabāšanu. Tāpat memorandā bija paredzēts, ka līdz 2010. gada marta beigām valdība sagatavos un iesniegs Saeimai nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, lai Parex banka varētu pārtraukt procentu maksājumus par subordinēto kapitālu, par ko tā bija noslēgusi līgumus pirms valsts iesaistīšanās bankas kapitālā.37 32. Ministru kabineta 2010. gada 19. janvāra sēdē38 tika atbalstīts konsultāciju pakalpojumu līgums ar Nomura. (Ierobežotas pieejamības informācija.) Izpildot šo lēmumu, Privatizācijas aģentūra 2010. gada 25. janvārī, vienlaikus ar vienošanos par 2009. gada 25. marta līguma izbeigšanos, noslēdza jaunu konsultāciju pakalpojuma līgumu ar Nomura, kurā tika noteikti konsultanta pienākumi un viņa atlīdzība. 33. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 34. Saskaņā ar Restrukturizācijas plānu 2010. gada 1. jūnijā tika nolemts dibināt un reģistrēt jaunu kredītiestādi39 - akciju sabiedrību "Citadele banka". 2010. gada 30. jūnijā komercreģistrā tika reģistrēta banka "Citadele", kuras vienīgais dibinātājs bija Privatizācijas aģentūra. 2010. gada 1. augustā banka "Citadele" uzsāka darbību atbilstoši saņemtajai kredītiestādes licencei (atļaujai), ko bija izsniegusi FKTK. Komisija norāda, ka Eiropas Komisijas apstiprinājumu Restrukturizācijas plāns saņēma tikai 2010. gada 15. septembrī. 35. Ministru kabinets tiešā veidā iesaistījās Parex bankas pārvaldībā (faktiski - bankas pārdošanas mēģinājumā un turpmākajā restrukturizācijā). (Ierobežotas pieejamības informācija.) 36. Ņemot vērā Parex bankai un bankai "Citadele" sniegtā valsts atbalsta raksturu, EK ir pieņēmusi vairākus lēmumus. Sākotnēji glābšanas atbalsts tika īslaicīgi apstiprināts ar trijiem EK lēmumiem40, bet 2010. gada 15. septembrī Eiropas Komisija pieņēma galīgo lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai, nosakot šādas prasības: tiek atjaunota atbalsta saņēmēja dzīvotspēja ilgtermiņā, tiek nodrošināts atbilstīgs un samērīgs sloga sadalījums, tiek veikti pasākumi konkurences traucējumu ierobežošanai, un tiek veidota konkurētspējīga banku nozare. 37. 2014. gada 16. aprīlī Eiropas Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanu,41 pamatojoties cita starpā uz to, ka Latvija nav izpildījusi pienākumu pārdot bankas "Citadele" ieguldījumu pārvaldības virzienu līdz 2013. gada 30. jūnijam bez atsavināšanas pilnvarnieka vai līdz 2013. gadam 31. decembrim, ieceļot atsavināšanas pilnvarnieku. 38. Lai novērstu Eiropas Komisijas uzsāktās izmeklēšanas procedūras iespējamās negatīvās sekas, Latvijas puse uzņēmās papildu saistības, proti: Latvija un banka "Citadele" apņēmās darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu saistošus piedāvājumus attiecībā uz visas Latvijas Republikai piederošās līdzdalības bankā "Citadele" (arī ieguldījumu pārvaldības virzienā) pārdošanu atbilstoši modificētam laika grafikam42. Līdz ar to šādos apstākļos Latvijas pusei bija neiespējami lūgt bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa pagarinājumu, un Latvijas puse to arī nedarīja. Vienlaikus Eiropas Komisija 2014. gada galīgajā lēmumā apstiprināja, ka Parex bankai un bankai "Citadele" sniegtā atbalsta pasākumi atbilst iekšējā tirgus regulējumam, un izmeklēšanu izbeidza. 39. Komisijai bija būtiski noskaidrot, vai Latvijas valsts pārstāvji bija vērsušies EK ar lūgumu atļaut banku "Citadele" pārveidot par attīstības banku vai citu valsts īpašumā saglabājamu finanšu institūciju, kā arī kādos apstākļos un ar kādiem priekšnosacījumiem Eiropas Komisija šādu risinājumu akceptētu.43 Kā norāda EK Konkurences ģenerāldirektorāts, Latvija šādu piedāvājumu neiesniedza, bet, ja Latvija būtu piedāvājusi šādu risinājumu, EK to skatītu visaptveroša piedāvājuma kontekstā - kopā ar Restrukturizācijas plānu un saistošajiem pienākumiem, kas atbilst Banku darbības paziņojumā (Banking Communication) noteiktajām prasībām.44 40. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 22. novembra lēmumu un izpildot 2011. gada 28. decembra Parex bankas ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu par labprātīgu atteikšanos no bankai izsniegtās kredītiestādes licences, FKTK 2012. gada 15. martā anulēja Parex bankas kredītiestādes licenci. No tā brīža tika mainīts Parex bankas nosaukums uz "akciju sabiedrība "Reverta"", kas turpināja darboties trijos galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. 41. Uz 2015. gada 1. septembri Privatizācijas aģentūras (valsts) īpašumā bija 84,15 % Reverta akciju, ERAB piederēja 12,74 % Reverta akciju, bet pārējiem akcionāriem kopā bija 3,11 % akciju. 3.2. Par bankas "Citadele" pārdošanu atbilstoši Parex bankas restrukturizācijas plānam 3.2.1. Par 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu 42. Bankas "Citadele" pārdošanas sākums ir saistāms ar bankas reģistrāciju komercreģistrā 2010. gada 30. jūnijā, kad PA kopā ar Nomuru uzsāka bankas "Citadele" pārdošanu atbilstoši Restrukturizācijas plānam. Komisija, vērtējot bankas "Citadele" pārdošanas procesu, to iedalīja divos posmos: no 2010. gada jūnija līdz 2013. gada jūlijam (PA un valdības konsultants bija Nomura) un no 2013. gada 16. jūlija līdz darījuma pabeigšanai 2015. gada 20. aprīlī (PA un valdības konsultants bija Société Générale). 43. Laikā no 2010. gada jūnija Nomura uzsāka gatavot bankas "Citadele" pārdošanas piedāvājumu, veica tirgus izpēti un tikās ar vairākiem iespējamiem bankas pircējiem. Atbilstoši konsultanta Nomura analīzei un rekomendācijai un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra lēmumam45, bankas "Citadele" akciju pārdošana tika atlikta. Pamatojums - nepiemērota situācija šādu darījumu veikšanai starptautiskajos finanšu tirgos. Pēc līdzīgas Nomura rekomendācijas un pamatojuma Ministru kabinets arī 2012. gada 6. novembrī46 nolēma neatsākt bankas "Citadele" akciju pārdošanu. 44. Komisijas veiktā informācijas analīze liecina, ka Eiropas un citos starptautiskajos finanšu tirgos laikā no 2006. gada līdz 2012. gadam tika veikti regulāri banku pirkšanas-pārdošanas darījumi.47 Komisija kā Parex bankas restrukturizācijai līdzīgu norāda Lielbritānijas bankas Northern Rock plc48 pārdošanu Virgin Money, ko uzsāka 2011. gada jūnijā pēc bankas aktīvu sadalīšanas "labajos" un "sliktajos" aktīvos. Komisija uzskata, ka finanšu tirgos pieredze valsts atbalsta sniegšanā un banku glābšanā ES bija jau pirms lēmuma par Parex bankas sadalīšanu. Northern Rock finansiālo problēmu izcelsme bija līdzīga kā Parex bankai - riskantu hipotekāro kredītu izsniegšana, investīcijas ASV hipotekāro kredītu atvasinātajos finanšu instrumentos, ASV investīciju bankas Lehman Brother kā partnera izmantošana līdz 2008. gadam. Uzsākot Northern Rock "labās" bankas pārdošanu, piecu mēnešu laikā bija saņemti deviņi pilnvērtīgi piedāvājumi, un 2011. gada 17. novembrī banku iegādājās Virgin Money, apsolot samaksāt par restrukturizācijas procesā nodalītajiem "labajiem" bankas aktīviem 1,2 miljardus EUR. Informācija par Northern Rock problēmām bija pieejama medijos kopš 2007. gada sākuma - vairāk nekā gadu pirms Parex bankas krīzes. Notikumu secība liecināja par analoģisku situācijas attīstību Latvijā. Vērtējot pārdošanas procesu, izriet secinājums, ka Parex bankas restrukturizācija un bankas "Citadele" pārdošana ir noritējusi lēni, salīdzinot ar Northern Rock darījuma ilgumu49 vai Islandes parlamenta un valsts institūciju pieņemtajiem lēmumiem finanšu krīzes laikā.50 Komisija uzskata, ka 2011. un 2012. gadā PA un valdība neveica analīzi par Nomuras ieteikumu pārtraukt pārdošanu, neizvērtēja šāda lēmuma ietekmi uz EK akceptēto pārdošanas gala termiņu un valsts atbalsta izbeigšanas noteikumiem. 45. Tikai 2013. gada 16. jūlijā - pēc 16 mēnešu pārtraukuma - Ministru kabinets atsāka bankas "Citadele" akciju pārdošanu, nolemjot uzsākt investoru piesaisti.51 Komisijas ieskatā šāda Ministru kabineta rīcība neveicināja konkurenci starp investoriem un nevarēja nodrošināt izdevīgākā piedāvājuma saņemšanu par valstij piederošajām 75% bankas "Citadele" akcijām. 46. 2013. gada 22. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja finanšu konsultanta atlases komisijas ieteikumu slēgt līgumu ar starptautisko investīciju banku Société Générale, kuras uzdevums bija noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai "Citadele", kā arī veikt investoru piesaisti. Kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs Linklaters.52 47. 2013. gada 21. novembrī EM izveidoja bankas "Citadele" investoru piesaistes uzraudzības komiteju ar mērķi uzraudzīt investoru piesaistes procesu un risināt stratēģiskos jautājumus, kā arī koordinēt iesaistīto pušu viedokļu apmaiņu pirms MK lēmumu pieņemšanas. Komiteju vadīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, tās sastāvā bija iekļauti Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidentes biroja, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Komitejas darbā kā pieaicinātās personas piedalījās PA, ERAB, bankas "Citadele" pārstāvji. Komisijai bija iespēja iepazīties ar 10 (desmit) bankas "Citadele" investoru piesaistes uzraudzības komitejas protokoliem un tiem pievienoto dokumentu kopijām. No tiem var secināt, ka komitejai minētos dokumentus galvenokārt bija gatavojis un iesniedzis finanšu konsultants Société Générale un juridiskais konsultants Linklaters. 48. 2013. gada 17. decembrī Ministru kabinets atbalstīja bankas "Citadele" investoru piesaistes stratēģiju53, kā arī noteica akciju pārdošanas pamatmērķus. Stratēģija paredzēja iespēju bankas akcijas pārdot tiešā pārdošanas procesā stratēģiskajam investoram vai arī izmantot akciju sākotnējo piedāvājumu biržā. 2014. gada 26. maijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu, ka potenciālo investoru pretendentu iesniegtie piedāvājumi tiks vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām - cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums. Izvērtējot investoru piesaistes stratēģiju, ar to saistītos dokumentus un konsultanta ziņojumus, Komisijai neradās pārliecība, ka 2013. vai 2014. gadā būtu bijušas reāli iespējamas kādas veiksmīgas darbības, lai piesaistītu investorus, veicot akciju pārdošanu biržā. Galvenais biržas jeb IPO izmantošanas trūkums ir tas, ka šāda darījuma īstenošanai nepieciešami vismaz 12 mēneši54. Visu bankas "Citadele" akciju paketi pārdot būtu iespējams tikai lielos starptautiskos vērtspapīru tirgos, piemēram, Londonas Fondu biržā vai Vācijas biržā. Kā liecina prakse, IPO sagatavošanai un iekļaušanai Londonas Fondu biržas sarakstā ir nepieciešami 18-24 mēneši. Šāds pārdošanas modelis tomēr negarantē visu piedāvāto akciju pārdošanu. Līdz ar to Latvijas valdībai nebūtu garantijas izpildīt Restrukturizācijas plānā noteikto, kas savukārt novestu pie EK izmeklēšanas par valsts atbalsta pārkāpumu. 49. 2014. gada 26. jūnijā Privatizācijas aģentūra un finanšu konsultants Société Générale informēja Ministru kabinetu par potenciālo investoru iesniegtajiem piedāvājumiem. Līdz 2014. gada maijam bija saņemti septiņi nesaistoši piedāvājumi, no kuriem divi pretendenti neuzsāka bankas padziļināto izpēti (due diligence). Tādējādi 2014. gada jūnijā tika saņemti piecu pretendentu piedāvājumi, no kuriem viens netika virzīts piedāvātās cenas dēļ un otrs tika atzīts par neatbilstošu EK noteikto sankciju dēļ. Izvērtējot piedāvājumu atbilstību iepriekš apstiprinātajiem kritērijiem, Ministru kabinets atbalstīja sarunu turpināšanu ar trim pretendentiem,55 - tajā skaitā Ripplewood Advisors LLC. Izvērtējot saņemto informāciju un iesaistīto amatpersonu sniegtos paskaidrojumus, Komisija izdarīja secinājumu, ka 2014. gada jūnijā un jūlijā neviens no šo triju pretendentu piedāvājumiem nebija uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu pārdevēja puses noteiktajām prasībām (praktiski visi piedāvājumi bija uzskatāmi par nepilnīgiem, piemēram, viens no pretendentiem lūdza termiņa pagarinājumu, jo tobrīd nespēja nodrošināt naudas līdzekļu pietiekamību, cits - pieprasīja ekskluzivitāti darījuma īstenošanai un tikai tādā gadījumā solīja sniegt visu pieprasīto informāciju). 50. 2014. gada 29. jūlijā Ministru kabinets pieņēma juridiski diskutablu un necaurskatāmu lēmumu - ekskluzīvi turpināt sarunas ar vienu potenciālo bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentu - starptautisko investoru grupu ar vadošo investoru Ripplewood Advisors LLC. Uzklausot Ministru kabineta locekļus, kuri piedalījās minētajā Ministru kabineta sēdē un izvērtējot Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija ir konstatējusi, ka: 1) neskatoties uz to, ka ekonomikas ministrs V. Dombrovskis bija lēmuma projekta virzītājs un ieteica turpināt sarunas ar trim atlikušajiem bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentiem, Ministru kabinets neatbalstīja ekonomikas ministra piedāvāto risinājumu. Savukārt ekonomikas ministrs neatbalstīja MK pieņemto lēmumu - ekskluzīvi turpināt sarunas tikai ar vienu investoru; 2) izvēlētais (no trim) investors Ripplewood Advisors LLC par bankas "Citadele" akcijām faktiski piedāvāja viszemāko cenu; 3) ja potenciālajam investoram Ripplewood Advisors LLC ar Ministru kabineta lēmumu netiktu nodrošinātas ekskluzīvas tiesības vieniem turpināt sarunas par bankas "Citadele" pirkuma līguma nosacījumiem, bankas "Citadele" akcijas varēja pārdot par augstāku cenu;56 4) līdz 2014. gada 29. jūlijam neviens no trim potenciālajiem bankas "Citadele" akciju iegādes pretendentiem - t.sk. Ripplewood Advisors LLC -, neskatoties uz bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa gaitā noteiktajiem termiņiem un Ministru kabineta iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, noteiktajā laikā nebija iesniedzis saistošo piedāvājumu bankas "Citadele" akciju iegādei;57 5) Ministru kabineta sēdi vadīja ārlietu ministrs E. Rinkēvičs (aizvietojot Ministru prezidenti L. Straujumu, kura interešu konflikta dēļ nepiedalījās balsojumā, bet faktiski pēc būtības piedalījās sēdē visā jautājuma par akciju sabiedrību "Citadele banka" izskatīšanas laikā), kurš komandējumu un aizņemtības dēļ nebija piedalījies daudzās Ministru kabineta sēdēs, kurās tika skatīti ar bankas "Citadele" akciju pārdošanu saistītie jautājumi;58 6) Ministru kabineta locekļiem līdz pēdējam lēmuma pieņemšanas brīdim nebija vienprātības un skaidras izpratnes par sasniedzamo rezultātu, ko apliecina 2014. gada 29. jūlija sēdes protokola (Nr.41 33.§) izraksts, Ministru kabineta sēdes audioieraksts, kā arī Komisijas sēdēs sniegtās liecības. 51. 2014. gada 19. augustā Ministru kabinets iepazinās ar Privatizācijas aģentūras un Société Générale sagatavoto ziņojumu par investoru piesaistes procesa gaitu, piekrītot pagarināt Ripplewood Advisors LLC gala piedāvājuma iesniegšanas termiņu par desmit dienām - līdz 2014. gada 5. septembrim - un neveikt sarunas ar citiem investoriem. 52. 2014. gada 16. septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu valstij piederošās bankas "Citadele" akcijas pārdot starptautisko investoru grupai ar pieredzi banku sektorā, kuru pārstāvēja ASV ieguldījumu sabiedrība Ripplewood Advisors LLC un tās dibinātājs Timotijs Kolins (Dr. Timothy C. Collins), bet 2014.gada 28. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Société Générale rekomendāciju noslēgt līgumu par bankas "Citadele" akciju pirkumu ar starptautisku 13 investoru grupu, kuru pārstāvēt bija pilnvarots Ripplewood Advisors LLC tā dibinātāja Timotija Kolinsa personā. Līguma projekts paredzēja, ka akciju bāzes cena par visām bankas akcijām ir 98,67 milj. EUR (kas sastāda 74,00 milj. EUR par 75 % akciju, kuras bija Latvijas valsts īpašumā). Šādu cenu 2015. gada 16. septembrī saistošā piedāvājuma galīgajā variantā izteica Ripplewood Advisors LLC un MK to bez iebildumiem akceptēja. 53. 2014. gada 5. novembrī tika parakstīts Līgums59 starp Privatizācijas aģentūru un Ripplewood Advisors LLC kopā ar pārējo (divpadsmit) starptautisko investoru grupu par bankas "Citadele" 75 % akciju pārdošanu. 54. 2014. gada 15. decembrī Ministru kabinets atbalstīja akcionāru līgumos ar ERAB iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju. 55. 2015. gada 5. martā Saeima pieņēma lēmumu "Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra"", lai Privatizācijas aģentūra bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumā gūtos ienākumus un līdzekļus no bankā "Citadele" ieguldītā subordinētā aizdevuma atmaksas novirzītu secīgi saistību dzēšanai pret ERAB, valsts aizdevuma saistību dzēšanai un Privatizācijas aģentūras faktisko izdevumu segšanai, kas radušies bankas "Citadele" un Reverta pārvaldības un pārdošanas procesā. 56. 2015. gada 27. martā, izpildot Ministru kabineta 2014. gada 15. decembra sēdē pieņemto lēmumu attiecībā uz saistību restrukturizāciju pret ERAB, tika parakstīti attiecīgie līgumi ar ERAB. 57. 2015. gada 20. aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu. Ripplewood Advisors LLC un divpadsmit starptautisko investoru60 grupa kļuva par bankas "Citadele" akcionāriem. ERAB savā īpašumā saglabāja 25 % bankas akciju. 3.2.2. Par bankas "Citadele" akciju pārdošanas cenu 58. Valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas cena, par kādu tika panākta vienošanās ar Investoriem 2014. gada septembrī, radīja pretrunīgu reakciju gan finanšu ekspertu vidū, gan arī sabiedrībā. Piedāvātā cena par 75 % bankas "Citadele" akcijām bija 74,0 milj. EUR. Akciju pirkuma līgumā noteiktā galīgā cena bija 74,7 milj. EUR, un šo summu Investori samaksāja 2015. gada 20. aprīlī. 59. Privatizācijas aģentūras un bankas "Citadele" publiskajos paziņojumos61 ir teikts, ka cena, ko Investors ir samaksājis par 75 % bankas "Citadele" akcijām, bija augstāka par sākotnēji paredzēto. Piemēram, PA valdes priekšsēdētājs V. Loginovs atzīst: "Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījums ļauj pabeigt būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru."62 Atšķirīgu viedokli pauž bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis: "Objektīvu pārdošanas cenu noteikt, protams, ir grūti, tomēr, ja paskatāmies uz starptautisko pieredzi, tad jāsaka, ka pārdot uzņēmumu par tā divu gadu peļņai atbilstošu summu - tas diez vai iekļausies veiksmīgu darījumu annālēs."63 Komisija mēģināja noskaidrot, vai PA vai kāda cita bankas akciju pārdošanas darījumā iesaistītā institūcija vai to amatpersona ir noteikusi bankas "Citadele" akciju pārdošanas iespējamo cenu pirms piedāvājumu saņemšanas no investoriem 2014. gada aprīlī. Neviena amatpersona nevarēja iesniegt Komisijai informāciju un atbildēt uz jautājumu par bankas "Citadele" cenas (vērtības) novērtējumu, ko varētu izmantot salīdzināšanai ar iespējamiem piedāvājumiem. Tādēļ jāatzīst, ka nav veikta neatkarīga pārdošanas cenas noteikšana. Šo pieņēmumu Komisijas sēdē apstiprināja arī PA valdes priekšsēdētājs V. Loginovs64, sakot, ka "PA nebija veikusi atskaites cenas aprēķinu, netika aprēķinājusi bankas "Citadele" minimālo pārdošanas cenu". Tas norāda, ka Latvijas valdība pilnībā paļāvās uz bankas pircēja piedāvāto cenu, neveicot nekādus alternatīvus aprēķinus. Pēc būtības šāda Latvijas amatpersonu rīcība noveda pie tā, ka pircēja nosauktā cena tika akceptēta kā atbilstoša bankas patiesajai vērtībai. Turklāt, ņemot vērā to, ka MK jau 2014. gada 29. jūlijā no konkurences izslēdza pārējos potenciālos investorus, kā arī ierobežoto darījuma pabeigšanas termiņu, Investors 2014. gada septembrī, kad tika gatavots Līguma projekts, varēja noteikt un piedāvāt jebkuru sev vēlamo summu, jo Latvijas pusei cita priekšstata par bankas "Citadele" vērtību nebija. Tā rezultātā valsts, iespējams, nav saņēmusi patieso cenu par 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanu. 60. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 61. Komisija pēc dokumentu izpētes un uzaicināto amatpersonu uzklausīšanas atzina, ka ne MK, ne EM, ne Privatizācijas aģentūra nebija noteikusi un MK (EM) arī nebija pieprasījis noteikt 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas optimālo cenu un/vai akciju pārdošanas robežcenu, kuru varēja izmantot kā atsauces (minimālo, sākotnējo) cenu, kas ir parasta prakse, veicot uzņēmuma (tajā skaitā bankas) kapitāla daļu atsavināšanu, tās piedāvājot pirkt stratēģiskajam vai finanšu investoram. Neviena no iztaujātajām amatpersonām nespēja atcerēties, ka būtu informēta par atsauces cenas esamību un tā tiktu salīdzināta ar investoru piedāvājumos izteikto akciju pirkuma cenu. Tikpat būtiski ir arī tas, ka Privatizācijas aģentūra neveica atsevišķu novērtējumu bankas ieguldījumiem 19 meitas un septiņos radniecīgajos uzņēmumos, kas veidoja 18 % no konsolidētajiem aktīviem un 9 % no ieņēmumiem. Kā paskaidroja V. Loginovs, "banka "Citadele" tika pārdota kopumā, jo atsevišķu uzņēmumu pārdošana būtu ne tikai laikietilpīga un apdraudētu EK noteiktā termiņa ievērošanu, bet arī sadārdzinātu pārdošanas izmaksas".65 Lai gan sākotnēji izvirzītais mērķis noteica, ka pārdošanai jānodrošina akciju pārdošana par augstāko iespējamo cenu, tomēr tās noteikšanai nebija izvirzīti nekādi kritēriji jeb atskaites punkti. Iepriekš norādītie un medijos paustie ekspertu viedokļi apstiprina secinājumu, ka 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanas rezultātā iegūtā cena nav atzīstama par atbilstošu bankas patiesajai vērtībai. Komisijai, izmantojot ekspertu ieteikumus par akciju pārdošanas cenas noteikšanas aprēķina metodiku, un šādas metodikas un modeļu izmantošanu,66 radās ieskats, ka PA un citām valsts amatpersonām bija iespējams veikt nepieciešamos aprēķinus, lai valstij piederošo 75% bankas "Citadele" akciju pārdošanas process noritētu profesionāli un tiktu saņemta patiesā cena par valstij piederošajām bankas "Citadele" akcijām. Tas liecina, ka galvenais visa procesa mērķis bija pārdot banku par katru cenu. Iespējams, vienīgais arguments bija nepieļaut, ka par akcionāriem kļūst un banku kontrolē ar Krieviju saistīts kapitāls. 3.2.3. Par bankas "Citadele" pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu atbildību 62. Komisija vērtēja ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem un bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā iesaistītajām personām noslēgtos līgumus par garantijām (turpmāk - Garantiju līgumi). (Ierobežotas pieejamības informācija.) 63. (Ierobežotas pieejamības informācija.) Komisija uzskata, ka šādu līgumu esamība ir uzskatāma par nepamatotu valsts līdzekļu izlietošanu un ir vērsta uz valsts amatpersonu pilnīgu izvairīšanos no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem. 64. Komisijas rīcībā ir informācija par 42 šādiem līgumiem, kas noslēgti ar Privatizācijas aģentūras, bankas "Citadele", Parex bankas un Revertas valdes un padomes locekļiem. Turklāt Privatizācijas aģentūra laikā no 2012. gada līdz 2015. gadam veica arī amatpersonu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu Allianz Global Corporate & Specialty SE (Dānija), par ko kopā apdrošināšanas prēmijās samaksāja 164 797 EUR. 65. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 66. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 67. Ņemot vērā, ka visa informācija saistībā ar Garantiju līgumiem ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija, Komisija nevar sniegt publisku analīzi par noslēgtajiem Garantiju līgumiem. 68. Vienlaikus Komisija uzskata, ka šādā veidā V. Dombrovska vadītais Ministru kabinets ar atbildīgajiem finanšu ministriem un ekonomikas ministriem E. Repši, A. Vilku, A. Kamparu jau sākotnēji uzņēmās pilnu atbildību par Parex bankas restrukturizācijas un tai sekojošo bankas "Citadele" pārvaldības un akciju pārdošanas procesa gaitu. Komisijas ieskatā, Garantiju līgumu slēgšana ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem rada pamatotas šaubas par šāda juridiska risinājuma atbilstību valsts un sabiedrības interesēm. 69. 2015. gada 6. jūlijā Komisija vērsās Valsts kontrolē ar lūgumu veikt revīziju, lai noskaidrotu, vai Ministru kabineta un Privatizācijas aģentūras rīcība, slēdzot Garantiju līgumus, ir bijusi tiesiska, vai tiem ir ekonomiskās lietderības apsvērumi un vai Garantiju līgumu tiesiskais statuss atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumāonas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums#n29'>29.daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam mērķim.67 70. Atbildība, kuru Ministru kabinets bija uzņēmies par bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību, bija juridiski nostiprināta gan ar izšķirošajiem lēmumiem, gan ar Garantiju līgumiem. Savukārt vairāki bijušie un esošie ministri Komisijas sēdēs norādīja, ka savu lomu un atbildību vērtē "diezgan nosacīti", jo paši daudzos jautājumos neesot iedziļinājušies un neesot tos izpratuši, bet paļāvušies tikai uz EM un Privatizācijas aģentūras ziņojumiem, drošības iestāžu viedokli un labi atalgoto piesaistīto konsultantu rekomendācijām un ekspertīzi. Vairāki bijušie un esošie valdības ministri68 Komisijai norādīja, ka, pieņemot svarīgākos lēmumus bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa ietvaros, bija grūti un pat neiespējami iedziļināties izskatāmo jautājumu būtībā un pieņemt izsvērtus un patstāvīgus lēmumus, jo: - informācija bija ļoti apjomīga (līdz pat vairākiem simtiem lappušu vienā reizē); - informācija (dokumentācija) Ministru kabineta locekļiem visbiežāk tika izsniegta īsi pirms Ministru kabineta sēdes sākuma; - informācija, kas nav bijusi valsts valodā, nav tikusi tulkota (vismaz sākotnēji), un tas ministriem, kuri brīvi nepārvalda angļu valodu, sagādāja grūtības. 71. Vairāki bijušie un esošie ministri Komisijai izteica viedokli, ka bankas "Citadele" akciju pārdošanas process bija sasteigts arī Privatizācijas aģentūras dēļ, jo gan dokumentu sagatavošana, gan lēmumu pieņemšana vienmēr notikusi pēdējā brīdī69,70. Otrs viedoklis - ja bankas "Citadele" akciju pārdošanas process būtu organizēts savlaicīgi, rezultāts būtu labāks71. Ekonomikas ministre D. Reizniece-Ozola vairākkārt uzsvēra: "ja bankas "Citadele" pārdošana būtu bijusi īstenota laicīgāk un tiktu nodrošināta ar pietiekami lielu konkurenci, tad bankas cena noteikti būtu augstāka.".72 To pašu apliecināja bijušais ekonomikas ministrs V. Dombrovskis, norādot, ka bankas pārdošanas procesa atlikšana uz pēdējo brīdi un ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru nenodrošināja labāko rezultātu un konkurenci73. Ja Ministru kabinets 2014. gada 29. jūlija sēdē būtu atbalstījis Ekonomikas ministrijas piedāvāto stratēģiju - turpināt sarunas ar vairākiem pretendentiem -, tad bankas "Citadele" akciju pārdošanas cena būtu bijusi ievērojami augstāka.74 3.2.4. Par Valsts kancelejas un Ministru prezidentes L. Straujumas faktisko rīcību 72. Lai iegūtu informāciju par bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa gaitu, Komisija 2014. gada 18. decembrī nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai ar lūgumu iesniegt Komisijai visus Valsts kancelejas rīcībā esošos darba grupu un sanāksmju protokolus, kā arī citus dokumentus un korespondenci, kas attiecināma uz bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesu.75 Savukārt 2015. gada 18. februārī Komisija pieprasīja Valsts kancelejai iesniegt audioierakstus no visām Ministru kabineta sēdēm, kurās tika lemts par valstij piederošo 75 % bankas "Citadele" akciju pārdošanu.76 73. Noteiktajos termiņos Valsts kanceleja nosūtīja Komisijai tās pieprasīto informāciju, izņemot Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes protokola izrakstu un pārējos ar šo sēdi saistītos dokumentus un sēdes audioierakstu. 74. Pēc atkārtota Komisijas pieprasījuma Valsts kancelejas iesniegtā informācija radīja šaubas par tās patiesumu, jo Valsts kancelejas atsūtītais 2014. gada 29. jūlija sēdes protokola (Nr.41 33.§) izraksts saturēja dienesta viltojuma pazīmes, bet šīs pašas sēdes audioieraksts, kuram saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" ir noteikta klasifikācijas pakāpe "Slepeni", bija pārtraukts sēdes pašā nozīmīgākajā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas brīdī, kad notiek balsojums par tālāko bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa virzību. 75. Par Valsts kancelejas amatpersonu rīcību Komisija 2015. gada 13. jūlijā vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot veikt pārbaudi. 2015. gada 16. oktobrī Ģenerālprokuratūras prokurore pieņēma lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes protokola (Nr.41 33.§) izrakstā norādītajām ziņām, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī pieņēma lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu par Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes slēgtās daļas audioieraksta veikšanu, montāžu un uzglabāšanu noziedzīga nodarījuma notikuma trūkuma dēļ. 76. Tomēr, Komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlijā pieņemtais lēmums jautājumā par akciju sabiedrību "Citadele banka" robežojās ar Ministru kabineta iekārtas likuma 28. panta un Ministru kabineta noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 200. un 201.1 panta pārkāpumu. Ministru kabineta iekārtas likums tieši nosaka, ka Ministru kabineta sēdes protokolē un ieraksta audioformātā. Savukārt Komisijai iesniegtais audioieraksts nesniedz skaidru Ministru kabineta sēdes atspoguļojumu, jo, pirmkārt, no tā ir izdzēsta sēdes daļa, kad tiek izsludināts sēdes pārtraukums; otrkārt, no audioieraksta nav noprotams, no kura brīža Ministru kabineta sēde tiek atsākta; treškārt, audioieraksts nesniedz priekšstatu, ka otrajā sēdes daļā piedalās tikai Ministru kabineta locekļi, bet pārējās personas ir izraidītas no sēžu zāles; ceturtkārt, no audioierakstā dzirdamām Ministru kabineta locekļu diskusijām noprotams, ka ir notikusi neformāla viedokļu saskaņošana ārpus Ministru kabineta sēdes. Tāpat Komisijai bija pamatots iemesls uzskatīt, ka Valsts kancelejas amatpersonas, iespējams, veikušas dienesta viltojumu, jo atsūtītais Ministru kabineta sēdes protokola izraksts bija papildināts ar rokrakstā veiktu pierakstījumu …