{"html": "<div class=\"lf-doc\"><div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">10.</span>Valsts kontrolei 2015. gada 27. janvārī - vēstule Nr.233.9/19-5-12/15 ar lūgumu Valsts kontrolei veikt revīziju saistībā ar Privatizācijas aģentūras noslēgtajiem ārpakalpojumu līgumiem (finanšu konsultāciju jomā - ar starptautisko investīciju banku Société Générale S.A, juridisko konsultāciju jomā - ar starptautisko juridisko biroju Linklaters, sabiedrisko attiecību jomā - ar SIA Hill and Knowlton Latvia).</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 6. jūlijā - vēstule Nr.4-dv ar lūgumu veikt revīziju Privatizācijas aģentūrā, lai noskaidrotu, vai Ministru kabineta un Privatizācijas aģentūras rīcība, slēdzot Garantiju līgumus ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem saistībā ar viņu pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz akciju sabiedrību \"Reverta\" un akciju sabiedrību \"Citadele banka\", ir bijusi tiesiska, kā arī pamatojama ar ekonomiskās lietderības apsvērumiem un vai līgumu (Garantiju līgumu) tiesiskais statuss atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam mērķim.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 8. septembrī - vēstule Nr.233.9/19-27-12/15 ar lūgumu darīt zināmu, vai noteiktiem Valsts kontroles revīzijas ziņojumu (Par Latvijas Republikas 2008. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un Par Latvijas Republikas 2009. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem) punktiem atbilstoši normatīvajam regulējumam tiek saglabāts ierobežotas pieejamības un informācijas \"Dienesta vajadzībām\" statuss.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">11.</span>Saeimas deputātam Dzintaram Zaķim 2015. gada 2. aprīlī - vēstule Nr.233.9/19-12-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai rakstisku informāciju par publiski izskanējušo Latvijas politiķu atpūtas braucienu uz Gruziju 2014. gada vasarā; darījumu (ceļa izdevumi, viesnīcu un transporta pakalpojumi u.c.) apliecinošu maksājumu dokumentu kopijas.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">12.</span>Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 2015. gada 16. aprīlī - vēstule Nr.233.9/19-13-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai KNAB rīcībā esošo materiālu kopijas, pamatojoties uz kuriem KNAB pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par iespējamām valsts amatpersonu prettiesiskām darbībām (saskaņā ar 2014. gada 22. septembra iesniegumu KNAB) saistībā ar Latvijas politiķu atpūtas braucienu uz Gruziju 2014. gada vasarā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">13.</span>Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai 2015. gada 14. maijā - vēstule Nr.233.9/19-16-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai detalizētu skaidrojumu par metodiku, kura tika izmantota, lai noteiktu bankas \"Citadele\" 75 % akciju vērtību, veicot akciju pārdošanas darījumu; sniegt aprēķinu (un šo aprēķinu pamatojošu skaidrojumu) par faktiskajiem zaudējumiem, kas Latvijas valstij radušies Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, ņemot vērā visus valsts atbalsta pasākumus bankai \"Citadele\" un akciju sabiedrībai \"Reverta\".</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 28. maijā - vēstule Nr.233.9/19-19-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai papildu informāciju par 2015. gada 11. maijā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē izteiktajiem Ministru prezidentes L. Straujumas apgalvojumiem par spiedienu, kas ticis pret viņu izdarīts, un par viņas vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs; skaidrojumu, vai saistībā ar bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu Ministru kabinetā ir notikusi kāda neformāla sēde, kuras saturs nav ticis protokolēts; skaidrojumu par citiem ar šo iespējamo Ministru kabineta sēdi saistītajiem jautājumiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 2. septembrī - vēstule Nr.7-dv ar lūgumu nosūtīt Komisijai Ministru prezidentes atbildes vēstules Saeimas Nacionālās drošības komisijai uz tās 2014. gada 3. jūlija un 2014. gada 10. septembra vēstulēm saistībā ar bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">14.</span>Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam 2015. gada 14. maijā - vēstule Nr.233.9/19-17-12/15 ar lūgumu sniegt Komisijai atbildes uz jautājumiem: vai, īstenojot savstarpējo komunikāciju, Latvijas valsts pārstāvji ir vērsušies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu pagarināt noteikto bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas galīgo termiņu; vai konkrētajā tiesiskajā situācijā, kāda bija izveidojusies, Eiropas Komisijai pieņemot lēmumus, kas ietekmēja bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu, teorētiski pastāvēja iespēja bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas termiņa pagarinājumam; vai Latvijas pārstāvji ir vērsušies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu ļaut banku \"Citadele\" pārveidot par attīstības banku vai citu valsts īpašumā saglabājamu finanšu institūciju; vai Eiropas Komisija pieļauj, ka bankas \"Citadele\" pārveidošana par attīstības banku vai citu valsts īpašumā esošu finanšu institūciju būtu iespējama un no Eiropas Komisijas puses atļauta; kādiem nosacījumiem bija jāizpildās, lai Eiropas Komisija atļautu šādu bankas \"Citadele\" pārveidošanu; vai Eiropas Komisija gadījumos, kad valsts atbalsta nacionāla mēroga bankas vai citādā veidā iesaistās nacionāla mēroga banku darbībā, ir ļāvusi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs atbalstāmās bankas pārveidot par valsts īpašumā esošām finanšu institūcijām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">15.</span>Eiropas Centrālajai bankai 2015. gada 28. maijā - vēstule Nr.233.9/19-20-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai Latvijas valdības apstiprinātā investora Ripplewood Advisors LLC meitas kompānijas AR Citadele Holdings LLC un divpadsmit starptautisku investoru grupas, kuriem tika dota atļauja iegūt visas Latvijas valsts īpašumā esošās 75 % bankas \"Citadele\" kapitāla daļas, izvērtējumu, kā arī informāciju un dokumentus, kas tika izmantoti Ripplewood Advisors LLC meitas kompānijas AR Citadele Holdings LLC un divpadsmit starptautisku investoru grupas izvērtējuma sagatavošanā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">16.</span>Akciju sabiedrībai \"Reverta\"</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 6. jūlijā - vēstule Nr.233.9/19-22-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai SIA \"PricewaterhouseCoopers\" veiktā akciju sabiedrības \"Parex banka\" finansiālā stāvokļa novērtējuma rezultātus (līgums Nr.TS10112008/2, noslēgts 2008. gada 12. novembrī), kā arī akciju sabiedrības \"Parex banka\" finanšu nodokļu un IT padziļinātās izpētes (due diligence) rezultātus par stāvokli akciju sabiedrībā \"Parex banka\" uz 2008. gada 30. novembri saistībā ar Ieguldījumu līgumu (līgums Nr.TS16122008/1, noslēgts 2008. gada 16. decembrī).</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 12. augustā - vēstule Nr.233.9/19-24-12/15 ar atkārtotu lūgumu iesniegt Komisijai SIA \"PricewaterhouseCoopers\" veiktā akciju sabiedrības \"Parex banka\" finansiālā stāvokļa novērtējuma rezultātus (līgums Nr.TS10112008/2, noslēgts 2008. gada 12. novembrī), kā arī akciju sabiedrības \"Parex banka\" finanšu nodokļu un IT padziļinātās izpētes (due diligence) rezultātus par stāvokli akciju sabiedrībā \"Parex banka\" uz 2008. gada 30. novembri saistībā ar Ieguldījuma līgumu (līgums Nr.TS16122008/1, noslēgts 2008. gada 16. decembrī).</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">17.</span>Saeimas Nacionālās drošības komisijai 2015. gada 8. jūlijā - vēstule Nr.233.9/19-23-12/15 ar lūgumu iesniegt Komisijai Nacionālās drošības komisijas to sēžu protokolu kopijas un to sēžu audioierakstus, kurās tika skatīts jautājums par bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu, kā arī citu dokumentu kopijas, kuri ir Nacionālās drošības komisijas rīcībā un kuri ir attiecināmi uz bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">18.</span>Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram 2015. gada 13. jūlijā - vēstule/iesniegums Nr.5-dv ar lūgumu veikt pārbaudi un uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 2015. gada 8. jūlija lēmumu un tās rīcībā esošajiem faktiem saistībā ar Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un Valsts kancelejas faktisko rīcību bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesa gaitā, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 4. augustā - vēstule/papildu informācija 2015. gada 13. jūlija iesniegumam Nr.6-dv, sniedzot Ģenerālprokuratūrai papildu informāciju, uz kuru pamatojoties Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir izdarījusi savus secinājumus, 2015. gada 13. jūlijā vēršoties pie Ģenerālprokuratūras, un kuru Parlamentārās izmeklēšanas komisija lūdz ņemt vērā, Ģenerālprokuratūrai veicot resorisko pārbaudi Valsts kancelejā.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 23. septembrī - vēstule Nr.233.9/19-28-12/15 ar lūgumu sniegt aptuvenu laika diapazonu, kurā Ģenerālprokuratūras uzsāktā resoriskā pārbaude Valsts kancelejā varētu tikt pabeigta.</p>\n<p class=\"lf-p\">2.pielikums Pārskats par institūciju un amatpersonu sniegtajām atbildēm uz Komisijas pieprasījumiem 1. Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2015. gada 15. janvārī tika saņemta atbildes vēstule Nr.05.01.02/111, ar kuru Komisijai tika nosūtīta FKTK sarakste ar bankas \"Citadele\" akciju pārdošanā iesaistītajām amatpersonām (sešas vēstules), FKTK padomes sēdes un vadības sanāksmes protokola izraksti, kā arī tika norādīts, ka FKTK telpās ir notikušas vairākas tikšanās ar bankas \"Citadele\" potenciālo pircēju (Ripplewood, Callidus Capital, SPI Group) pārstāvjiem, Privatizācijas aģentūras pārstāvjiem (Ansi Spridzānu, Vladimiru Loginovu) un tās konsultanta Société Générale pārstāvjiem (Stanislav Lecat, Mahmoud Khliefat), kurās FKTK ir sniegusi vispārēju informāciju par finanšu tirgu Latvijā un informējusi par tiesisko regulējumu būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē. FKTK nenosūtīja Komisijai visu tai 2014. gada 17. decembrī pieprasīto informāciju, aizbildinoties ar Kredītiestāžu likuma tiesisko regulējumu un aicinot Komisiju vērsties pēc pieprasītās informācijas bankā \"Citadele\" vai Privatizācijas aģentūrā. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 22. maijā tika saņemta atbildes vēstule Nr.04.02.11/1632, kurā Komisija tiek informēta, ka FKTK nav tiesīga izpildīt Komisijas lūgumu - nosūtīt Komisijai informāciju un dokumentus, kas saistīti ar bankas \"Citadele\" investoru grupas izvērtējumu, kuru veica FKTK un Eiropas Centrālā banka. Komisija tiek informēta, ka atbilstoši Eiropas Centrālās bankas norādījumam Komisija ir aicināta interesējošos jautājumus rakstveidā adresēt Eiropas Centrālajai bankai.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Latvijas Banka (Ierobežotas pieejamības informācija.) (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 20. martā tika saņemta atbildes vēstule Nr.001-08.1/2015/113, kurā Latvijas Bankas prezidents I.</div>\n<p class=\"lf-p\">Rimšēvičs informē, ka viņa publiskie izteikumi par to, ka potenciālie bankas \"Citadele\" akciju pircēji - ASV finanšu fonds Ripplewood Holdings - neplāno tuvākajā laikā bankas \"Citadele\" akcijas pārdot tālāk citiem īpašniekiem, ir balstīti viņa pārliecībā, kas izrietējusi no viņa sarunas ar Ripplewood Holdings pārstāvi Timu Kolinsu 2014. gada vasarā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Valsts kanceleja (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 27. janvārī tika saņemta atbildes vēstule Nr.18/SAN-122, ar kuru Komisijai tika nosūtīts Valsts kancelejas 2014. gada 13. oktobra atzinuma \"Par AS \"Citadele banka\" pārdošanas līguma projektu\" kopija ar pielikumiem (informācija dienesta vajadzībām) un Valsts kancelejas 2014. gada 28. oktobra atzinuma \"Par Ministru kabineta sēdes protokollēmumu \"Par AS \"Citadele banka\" pārdošanas līguma projektu\" kopija (informācija dienesta vajadzībām).</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 20. februārī tika saņemta atbildes vēstule Nr.90/SAN-207, kurā Komisija tiek informēta par tai iepriekš nosūtīto dokumentu ierobežotas pieejamības statusa noteikšanas pamatotību, kā arī tiek norādīts, ka Valsts kanceleja ir nosūtījusi Ekonomikas ministrijai vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par dokumentu aktuālo statusu, un gadījumā, ja Ekonomikas ministrija pieņems lēmumu par dokumentu deklasificēšanu, Komisija tiks par to informēta. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 25. maijā tika saņemta atbildes vēstule Nr.90/MK prot. Nr.58 53.§ (2014) (TA-2502(2014), SAN-207/5039(2015)), kurā Komisija tiek informēta par Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra sēdes protokollēmuma \"Par akciju sabiedrības \"Citadele banka\" akciju pirkuma līgumu\" (prot. Nr.58 53. §) punktu, izņemot 5. punktu, deklasifikāciju, kā arī papildu vēstule ar sarakstu par Ministru kabineta 16 sēžu protokollēmumu atsevišķu punktu deklasifikāciju. (Ierobežotas pieejamības informācija.) (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 16. jūlijā tika saņemta atbildes vēstule Nr.90/…/SAN-207/8101) (2015), kurā Komisija tiek informēta par Ministru kabineta astoņu sēžu protokollēmumu deklasifikāciju vai daļēju deklasifikāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 27. novembrī tika saņemta atbildes vēstule Nr.90/SAN-1977 ar kuru Komisijai tiek nosūtīta Valsts kancelejas rīcībā esošā informācija, kas atspoguļo Ministru kabineta, investīciju sabiedrības \"Prudentia\" un auditoru kompānijas \"Ernst&amp;Young\" sadarbību akciju sabiedrības \"Parex banka\" restrukturizācijas gaitā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Ekonomikas ministrija (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 10. martā tika saņemta atbildes vēstule Nr.1-1-1918, kurā tiek izklāstīta kārtība, kādā Ekonomikas ministrijā notiek ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšana un dokumentu aprite. Vēstulē norādīts, ka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola iestājas par lielāku atklātību saistībā ar bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu un ekonomikas ministre ir uzdevusi izvērtēt iespēju deklasificēt Ministru kabinetā pieņemtos lēmumus un dokumentus. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 2. jūnijā tika saņemta atbildes vēstule Nr.222-6-4427, ar kuru Komisijai tika nosūtīta Privatizācijas aģentūras sagatavotā informācija (ierobežotas pieejamības informācija) par metodiku, kura tika izmantota, lai noteiktu bankas \"Citadele\" akciju vērtību, veicot akciju pārdošanas darījumu. Vienlaikus tika norādīts, ka bankas \"Citadele\" pārdošanas process, tajā skaitā investoru piesaiste, ir veikts saskaņā ar Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem.</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 13. jūlijā tika saņemta atbildes vēstule Nr.1-1-5888, kurā Komisijai tiek izklāstīta aktuālā informācija par to dokumentu un informācijas deklasifikācijas gaitu, kas saistīti ar bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu, kā arī tiek vērsta uzmanība uz Privatizācijas aģentūras norādītajiem ierobežojumiem, kas liedz visiem dokumentiem atcelt ierobežotas pieejamības statusu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 19. novembrī tika saņemta atbildes vēstule Nr.1-1-9179, kurā Komisija tiek informēta par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas atspoguļo Ministru kabineta, Ekonomikas ministrijas, investīciju sabiedrības \"Prudentia\" un auditoru kompānijas \"Ernst&amp;Young\" sadarbību akciju sabiedrības \"Parex banka\" restrukturizācijas gaitā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Finanšu ministrija 2015. gada 6. janvārī tika saņemta atbildes vēstule Nr.17-1-02/26, kurā norādīts, ka Komisijas 2014. gada 18. decembrī pieprasītās informācijas turētājs ir Privatizācijas aģentūra un Ekonomikas ministrija un ka Finanšu ministrija saskaņā ar Ekonomikas ministrijas norādēm ir nodrošinājusi komunikāciju ar Eiropas Komisiju valsts atbalsta lietas SA.36612(2014/C) ietvaros. Finanšu ministrija informē, ka tā nav organizējusi darba grupas par bankas \"Citadele\" akciju atsavināšanu. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 12. jūnijā tika saņemta atbildes vēstule Nr.17-1-01/3234, kurā Finanšu ministrija atsakās nosūtīt Komisijai SIA PricewaterhouseCoopers iepriekš veiktos Parex bankas finansiālā stāvokļa novērtējuma rezultātus, kā arī Parex bankas finanšu nodokļu un IT padziļinātās izpētes (due diligence) rezultātus par stāvokli Parex bankā uz 2008. gada 30. novembri saistībā ar Ieguldījumu līgumu, aicinot vērsties pēc minētās informācijas pie Parex bankas saistību un tiesību pārņēmēja AS \"Reverta\".</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Valsts akciju sabiedrība \"Privatizācijas aģentūra\"</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 20. janvārī tika saņemta atbildes vēstule Nr.17/10-IP, ar kuru Komisijai tika nosūtīta virkne ar bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu saistītu dokumentu, tajā skaitā bankas \"Citadele\" 2014. gada 5. novembra akciju pirkuma līgums, līgums ar juridisko konsultantu Linklaters, līgums ar finanšu konsultantu Société Générale, līgums ar SIA Hill and Knowlton Latvia par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem bankas \"Citadele\" investoru piesaistes procesā, kā arī Ministru kabineta 21 sēdes protokolu izraksts ar sēdēs izskatītajiem materiāliem, bankas \"Citadele\" investoru piesaistes uzraudzības komitejas 10 sēžu protokoli ar sēdēs izskatītajiem materiāliem, Eiropas Komisijas astoņu lēmumu kopijas. Gandrīz visi atsūtītie dokumenti satur informāciju dienesta vajadzībām un ierobežotas pieejamības informāciju.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 23. februārī tika saņemta atbildes vēstule Nr.1.17/1625, kurā Komisija tiek informēta par tai iepriekš nosūtīto dokumentu ierobežotas pieejamības statusa noteikšanas pamatotību (informācija satur komercnoslēpumu, kas atbilst Komerclikuma 19. panta pirmajā daļā noteiktajām pazīmēm), kā arī norāda, ka Privatizācijas aģentūra ar potenciālajiem bankas \"Citadele\" investoriem ir noslēgusi konfidencialitātes līgumus, kas izriet no potenciālo investoru izvirzītajām prasībām, un daļu informācijas nebūs iespējams deklasificēt, jo tas var pārkāpt ar iesaistītajām pusēm noslēgtajos līgumos pielīgtās saistības. (Ierobežotas pieejamības informācija.) (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 3. augustā tika saņemta atbildes vēstule Nr.1.17/5557, kurā Komisija tiek informēta par Privatizācijas aģentūras veiktajām ārpakalpojumu gala izmaksām bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesā, tajā skaitā finanšu un juridiskajiem konsultantiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 14. augustā tika saņemta papildināta atbildes vēstule Nr.1.17/5867, kurā Komisija tiek detalizētāk informēta par Privatizācijas aģentūras veiktajām ārpakalpojumu izmaksām, kas attiecināmas uz bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu (2013.-2015. gads), kā arī izmaksām Nomura International plc un ZAB Sorainen, kas saistītas ar Parex bankas restrukturizācijas procesu (2009.-2014. gads). (Ierobežotas pieejamības informācija.) (Ierobežotas pieejamības informācija.) 7. Akciju sabiedrība \"Citadele banka\"</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 19. janvārī tika saņemta atbildes vēstule Nr.2-02/01, kurā norādīts, ka, ņemot vērā bankas akcionāru sastāvu un akcionāru īpašuma tiesību un balsstiesību sadalījumu, saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem uz banku neattiecas tas tiesiskais regulējums, kāds noteikts attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām, tādējādi banka \"Citadele\" neatbilst Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 6. panta pirmās daļas 1. punkta 1. apakšpunktā uzskaitīto subjektu, kam likums uzliek par pienākumu sniegt parlamentārās izmeklēšanas komisiju pieprasīto informāciju, kritērijiem. Vēstulē norādīts, ka bankas valde vai padome savās sēdēs nav pieņēmušas tādus lēmumus, kas attiektos uz bankas akciju pārdošanas procesa virzību, kā arī banka nav pieņēmusi nekādus patstāvīgus lēmumus un nav veikusi darbības, kas ietekmējušas vai varējušas ietekmēt bankas akciju pārdošanas procesa rezultātu. Faktiski bankas \"Citadele\" valde atteicās sniegt Komisijai tās 2014. gada 19. decembrī nosūtītajā vēstulē norādīto informāciju.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8.</span>Satversmes aizsardzības birojs (Informācija dienesta vajadzībām.) 9. Drošības policija (Informācija dienesta vajadzībām.) 10. Valsts kontrole 2015. gada 12. februārī tika saņemta atbildes vēstule Nr.7-3.5.4.1/57, kurā norādīts, ka Valsts kontrole savā 2015. gada plānā ir iekļāvusi likumības/lietderības revīziju - \"VAS \"Privatizācijas aģentūra\" rīcības lietderība un likumība, nodrošinot tai noteiktās pamatfunkcijas\" -, kuru plānots pabeigt 2016. gada pirmajā ceturksnī un kuras ietvaros, veicot detalizētu risku analīzi, tiks vērtēts arī bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas process. (Ierobežotas pieejamības informācija.) (Ierobežotas pieejamības informācija.) 2015. gada 1. oktobrī tika saņemta atbildes vēstule Nr.3-3.5.4.1/483, kurā tiek sniegta informācija par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu (Par Latvijas Republikas 2008. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un Par Latvijas Republikas 2009. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem) atsevišķu punktu, kuru ietverto informāciju Komisija izmanto galaziņojuma projekta izstrādē, ierobežotas pieejamības informācijas statusa saglabāšanu vai atcelšanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">11.</span>Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2015. gada 29. aprīlī tika saņemta atbildes vēstule Nr.1/2935, kurā Komisija tiek informēta par KNAB veikto resorisko pārbaudi par amatpersonu - Dz. Zaķa un R. Vējoņa - darbībām, dodoties atpūtas braucienā uz Gruziju. Pārbaudes ietvaros netika gūts apstiprinājums, ka amatpersonas būtu pieņēmušas kukuli vai izdarījušas tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, saistībā ar bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu.</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 13. maijā tika saņemta papildu atbildes vēstule Nr.1/3181, ar kuru Komisijai tika nosūtītas KNAB rīcībā esošo materiālu kopijas, pamatojoties uz kuriem KNAB pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">12.</span>Ministru prezidente Laimdota Straujuma 2015. gada 7. jūlijā tika saņemta atbildes vēstulei Nr.45/SAN-945, kurā Komisijai tiek norādīts, ka Komisijas 2015. gada 11. maija sēdē Ministru prezidentes L. Straujumas paustais viedoklis par spiediena izdarīšanu ir ticis izteikts kā personīgs vērtējums par dažādo pārrunu norisi un ka šis spiediens nav kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums, par kuru būtu jāiesniedz iesniegums tiesībsargājošajām iestādēm. Norādīts, ka L. Straujuma iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm nav iesniegusi (Komisijas sēdē 2015. gada 11. maijā L. Straujuma norādīja, ka ir vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs.). Norādīts arī, ka visas Ministru kabineta sēdes, kurās tika pieņemti lēmumi par bankas \"Citadele\" akciju pārdošanu, ir noritējušas atbilstoši normatīvajam regulējumam, tikušas protokolētas, kā arī veikti atbilstoši audioieraksti un L. Straujumas rīcībā nav informācijas par \"neformālas\" Ministru kabineta sēdes norisi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Par šo faktu Komisija ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā. (Ierobežotas pieejamības informācija.) 13. Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts 2015. gada 31. jūlijā tika saņemta starpatbildes vēstule, kurā EK Konkurences ģenerāldirektorāts apliecina, ka ir saņēmis Komisijas 2015. gada 14. maijā nosūtīto vēstuli, norādot, ka ģenerāldirektorāta īstenoto iekšējo procedūru ietvaros tiek gatavota atbilde uz Komisijas informācijas pieprasījumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 15. septembrī tika saņemta vēstule Nr.COMP/AJF/CS/BB/2015 /0807035, kurā sniegtas atbildes uz Komisijas 2015. gada 14. maijā nosūtīto vēstuli. Vēstulē cita starpā norādīts, ka Eiropas Komisijas lēmumi attiecībā uz Parex/banku \"Citadele\" tika pieņemti, pamatojoties uz valsts atbalsta regulējumu, kas izvirzīja šādas prasības: atjaunot atbalsta saņēmēja dzīvotspēju ilgtermiņā, nodrošināt atbilstīgu un samērīgu sloga sadalījumu, veikt pasākumus konkurences traucējumu ierobežošanai un veidot konkurētspējīgu banku nozari. Vēstulē norādīts, ka Latvija nav sniegusi Eiropas Komisijai priekšlikumu - banku \"Citadele\" paturēt valsts īpašumā, pārveidojot to par attīstības banku vai cita veida finanšu institūciju.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">14.</span>Eiropas Centrālā banka 2015. gada 27. jūlijā tika saņemta atbildes vēstule, kurā norādīts, ka ECB veiktais investoru vērtējums (saistībā ar bankas \"Citadele\" akciju pārdošanu) un ar to saistītie dokumenti ir klasificēti kā konfidenciāla informācija, jo satur datus par uzraugāmo iestādi un tās akciju pircējiem, kuri nav publiskojami. Vēstulē norādīts, ka Kapitāla prasību direktīvas 59. panta otrajā daļā ir noteikti izņēmumi attiecībā uz 53. panta pirmās daļas noteikumiem - ir noteikta iespēja sniegt šādu informāciju parlamentārās izmeklēšanas komisijām, jo saskaņā ar Vienotās uzraudzības mehānisma regulas 27. panta otro daļu ECB ir tiesīga izpaust konfidenciālu informāciju dalībvalsts parlamentārās izmeklēšanas komisijai, ievērojot Kapitāla prasību direktīvas 59. panta otrās daļas nosacījumus. Vēstulē norādīts, ka, neskatoties uz to, Kapitāla prasību direktīvas 59. panta otrajā daļā minētie nosacījumi Latvijā spēkā esošajos tiesību aktos nav atrunāti, jo nedz Latvijas Republikas Satversmē, nedz Saeimas kārtības rullī paredzētās vispārējās izmeklēšanas pilnvaras neatbilst Kapitāla prasību direktīvas 59. panta otrās daļas nosacījumiem. Līdz ar to nacionālās tiesiskās bāzes trūkuma dēļ ECB nav tiesīga atkāpties no stingrajiem slepenības noteikumiem un nevar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai atklāt 2015. gada 28. maija vēstulē pieprasīto informāciju.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">15.</span>Akciju sabiedrība \"Reverta\"</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 10. augustā tika saņemta atbildes vēstule Nr.2-05/51, no kuras izriet, ka AS \"Reverta\" nespēj sniegt 2015. gada 6. jūlijā Komisijas pieprasīto informāciju - sagatavot un nosūtīt Komisijai SIA PricewaterhouseCoopers iepriekš veiktos Parex bankas finansiālā stāvokļa novērtējuma rezultātus, kā arī Parex bankas finanšu nodokļu un IT padziļinātās izpētes (due diligence) rezultātus par stāvokli Parex bankā uz 2008. gada 30. novembri saistībā ar Ieguldījumu līgumu, norādot uz uzņēmuma restrukturizāciju, kuras rezultātā AS \"Reverta\" pieejamā informācija un dokumentācija par noslēgtajiem līgumiem un to izpildi var būt ierobežota.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">16.</span>Saeimas Nacionālās drošības komisija 2015. gada 9. jūlijā tika saņemta atbildes vēstule Nr.622.9/14-5-12/15, kurā norādīta kārtība, kādā Saeimas deputātiem un konsultantiem ir iespējams iepazīties ar Nacionālās drošības komisijas sēžu protokoliem un atbilstošajiem dokumentiem, kas attiecināmi uz bankas \"Citadele\" akciju pārdošanas procesu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">17.</span>Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras nodaļas prokurore I. Paegle 2015. gada 29. septembrī tika saņemta starpatbildes vēstule Nr.3/4-1-23-15/488, kurā tiek informēts par uzsāktās resoriskās pārbaudes par Latvijas Republikas Ministru kabineta un Valsts kancelejas amatpersonu rīcību gaitu.</div>\n<p class=\"lf-p\">2015. gada 22. oktobrī tika saņemta atbildes vēstule Nr.3/4-1-23-15/523 ar pievienotu procesuālu lēmumu, kurā atteikts uzsākt kriminālprocesu saistībā ar Komisijas priekšsēdētāja 2015. gada 13. jūlijā un 5. augusta iesniegumos minēto informāciju.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">18.</span>Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis 2015. gada 1. aprīlī tika saņemta atbildes vēstule Nr.MV-N/837, kurā Komisija tiek informēta, ka R. Vējonis laika posmā no 2014. gada 1. augusta līdz 2014. gada 6. augustam kopā ar sievu atradies atvaļinājumā Gruzijā. Vēstulē norādīts, ka aviobiļetes un uzturēšanās izdevumi ir apmaksāti no pašu līdzekļiem.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">19.</span>Saeimas deputāts Dzintars Zaķis 2015. gada 28. aprīlī tika saņemta atbildes vēstule Nr.142.8/2-41-12/15, kurā Komisija tiek informēta, ka Dz. Zaķis 2014. gada vasarā kopā ar sievu ir devies atpūtas braucienā uz Gruziju. Vēstulē norādīts, ka ceļa izdevumi (aviobiļetes) tika apmaksāti no paša līdzekļiem, savukārt viesnīcu un transporta izdevumu nav bijis, jo dzīvošana bijusi pie draugiem viņu personīgajās dzīvesvietās un pārvietošanās notikusi ar draugu ģimenes personīgo transportlīdzekli.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">20.</span>Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis 2015. gada 1. oktobrī tika saņemta vēstule Nr.142.8/2-57-12/15, kurā ietverti priekšlikumi Komisijas galaziņojuma projektam.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">21.</span>Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš 2015. gada 2. novembrī tika saņemta vēstule Nr.622.8/1-86-12/15, kurā ietverti priekšlikumi Komisijas galaziņojuma projektam.</div>\n<p class=\"lf-p\">3.pielikums Starptautisko investoru grupas saraksts Nr.</p>\n<p class=\"lf-p\">Investors (Līguma puse) Gala labuma guvējs (Beneficial owner) - ja atšķiras no investora Apraksts Iegādāto akciju sadalījums, % 1 AR Citadele Holdings LLC Ripplewood Advisors LLC ASV privātā kapitāla pārvaldīšanas kompānija, tās dibinātājs Timotijs Kolinss (Timothy C. Collins).</p>\n<p class=\"lf-p\">Reģistrēta Delawere, ASV http://www.bloomberg.com/research/stocks/private/snapshot.asp?privcapId=22717 https://en.wikipedia.org/wiki/Tim_Collins_(financier) 29,90 2 Delan S.a.r.l.</p>\n<p class=\"lf-p\">The Baupost Group LLC Delan S.a.r.l. reģistrēta Luksemburgā, ES.</p>\n<p class=\"lf-p\">The Baupost Group LLC ir 1982.gadā ASV reģistrēts hedžfonds. http://www.bloomberg.com/research/stocks/private/snapshot.asp?privcapId=4662296 https://en.wikipedia.org/wiki/Baupost_Group 13,30 3 EMS LB LLC Edmond M. Safra EMS LB LLC reģistrēta DE, ASV (2014.gada 7.oktobrī).</p>\n<p class=\"lf-p\">Safra grupa ir starptautisks uzņēmumu tīkls, ko kontrolē Safra ģimene. Veic ieguldījumus banku jomā, Safra ģimene kontrolē aktīvus, kas pārsniedz 70 miljardus $. http://www.bloomberg.com/research/stocks/private/person.asp?personId=681254 https://en.wikipedia.org/wiki/Safra_Group 11,80 4 Amolino Holdings Inc.</p>\n<p class=\"lf-p\">James L. Balsillie Amolino Holdings Inc. Reģistrēt Britu Virdžīnijas salās. https://en.wikipedia.org/wiki/Jim_Balsillie 11,80 5 Nassef O. Sawiris NNS reģistrēta Luksemburgā, ES.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ēģiptiešu uzņēmējs, pazīstamākais uzņēmums - Orascom Construction Industries. https://en.wikipedia.org/wiki/Nassef_Sawiris 11,80 6 Shuco LLC Stanley S. Shuman Shuco LLC reģistrēta NY, ASV.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ilga pieredze investīciju un konsultāciju jomā. Strādājis ASV investīciju bankā Allen &amp; Co.</p>\n<p class=\"lf-p\">9,30 7 Gerald B. Cramer Revocable Trust Gerald B. Cramer Gerald B. Cramer Revocable Trust reģistrēta NY, ASV ASV investīciju kompānijas Cramer Rosenthal &amp; McGlynn LLC dibinātājs. Pieredze investīciju uzņēmumu vadībā ASV. http://www.bloomberg.com/research/stocks/private/person.asp?personId=672651&amp;privcapId=144185 5,90 8 James E. Staley Privātpersona, NY, ASV https://en.wikipedia.org/wiki/Jes_Staley 1,90 9 Dhananjaya Dvivedi Privātpersona, AAE, Dubai 1,20 10 Graham T. Allison Privātpersona, MA, ASV 0,90 11 Pooled Funds V. LLC Matthew O. Diggs Privātpersona, OH, ASV 0,90 12 James D. Wolfensohn Privātpersona, NY, ASV https://en.wikipedia.org/wiki/James_Wolfensohn 0,60 13 Paul A. Volcker Privātpersona, NY, ASV https://en.wikipedia.org/wiki/Paul_Volcker 0,60</p></div>", "next": 0}