informāciju internetā\"
\n13 Latvijas iedzīvotāju aptauja veikta pētījuma \"Integrēts publisko pakalpojumu sniegšanas un galalietotāju vajadzību monitorings\" ietvaros 2017., 2018., 2019. gadā. Aptaujas dati un rezultāti publicēti VARAM tīmekļvietnē, sadaļā \"Pētījumi E-pārvaldes jomā\": http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321 14 Lai nodrošinātu Valsts kontroles 2017. gada 24. februāra lēmuma Nr. 2.4.1-48/2015 \"Par Revīzijas ziņojumu un ziņošanas par ieteikumu ieviešanu laika grafiku apstiprināšanu\" ieteikuma Nr. 3 \"Lai pašvaldības nodrošinātu pakalpojumu aprakstu pieejamību pakalpojumu katalogā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sniegt pašvaldībām informāciju un metodisko atbalstu pakalpojumu aprakstu sagatavošanā\" ieviešanu.
\n15 Lai pašvaldībām sniegtu metodisko atbalstu saistībā ar pakalpojumu aprakstīšanu un pakalpojumu piesaisti un publicēšanu Latvija.lv, 2018. gada nogalē un 2019. gada sākumā tika organizēti pieci semināri visos plānošanas reģionos. No 2019. gada 15. jūlija datiem secināms, ka Latvija.lv kopumā no 119 pašvaldībām pakalpojumus ir publicējušas 79 pašvaldības, savukārt no šīm 79 pašvaldībām piesaisti unificēto pakalpojumu šabloniem ir veikusi 71 pašvaldība. Kopumā secināms, ka no 119 pašvaldībām, piesaisti šabloniem uzsākusi un veikusi 71 pašvaldība, no kā izriet, ka 48 pašvaldības nav veikušas pakalpojumu aprakstīšanu, kā arī šablonu piesaisti Latvija.lv.
\n16 Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumu katru gadu veic Valsts kanceleja. Pētījumu rezultāti pieejami Pārresoru koordinācijas centra \"Pētījumu un publikāciju datu bāzē\": http://petijumi.mk.gov.lv/ 17 SKDS. Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums. Rīga, 2018: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Zinojums_klientu%20apmierinatibas%20petijums%202018.pdf 18 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/289463-par-uznemejdarbibas-vides-pilnveidosanas-pasakumu-planu 19 Standard Eurobarometer 88. Public opinion in the European Union. November 2017.
\n20 Valsts pārvaldes reformu plāns 2020.
\nApstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 701., 2017.gada 24. novembrī (prot. Nr. 57 54. §). https://likumi.lv/doc.php?id=295343 21 Šobrīd izstrādes stadijā, informācija pieejama: http://www.varam.gov.lv/lat/print/?doc=27257&from=1159 22 ESF pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides metodoloģija tiek izstrādāta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" (turpmāk - DP) 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa \"Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai\" (turpmāk - 3.4.2. SAM) 3.4.2.3. pasākuma \"Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija\" (turpmāk - 3.4.2.3. pasākums) projekta Nr.3.4.2.3/18/I/001 \"Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija\" ietvaros.
\nInformācija par projektu pieejama: https://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/projektu-istenosana/3-4-2-3-publisko-pakalpojumu-parveides-metodologijas-izstrade-un-aprobacija 23 Tony Bovaird, Sophie Flemig, Elke Loeffler, Stephen P. Osborne (2019) \"How far have we come with co-production - and what's next?\", Public Money & Management 39:4, 229-232, (Skatīt: https://doi.org/10.1080/09540962.2019.1592903) 24 Plašāka informācija pieejama: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/citadel_projekts/ 25 Plašāka informācija pieejama: https://www.mk.gov.lv/lv/content/govlablatvia-latvijas-valsts-parvaldes-inovacijas-laboratorijas 26 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40460016&mode=mk&date=2019-04-02 27 Aptuveni 150 milj. EUR, ERAF IKT attīstības projektus (56) ar kopējo budžetu 151 milj. EUR īsteno 34 iestādes 28 Informatīvais ziņojums pieņemts zināšanai Ministru kabinetā 2019. gada 2. aprīlī 29 Informatīvā ziņojuma projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2019. gada 11. jūlijā (VSS-680).
\nPieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2018-11-20&dateTo=2019-11-20&text=Par+m%C4%81ksl%C4%ABg%C4%81+intelekta+risin%C4%81jumu+att%C4%ABst%C4%ABbu&org=0&area=0&type=0 30 Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/301865-kartiba-kada-iestades-ievieto-informaciju-interneta 31 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/305520-par-planu-pieejamas-vides-veidosanai-latvija-2019-2021-gadam 32 Ja informācijas nodošana no IS notiek vai tiek prognozēts, ka notiks uz divām vai vairāk IS ārpus pašas iestādes.
\n33 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40460016 34 DESI 2019 novērtējums, pieejams: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-public-services-scoreboard.
\n35 Saskaņā ar Latvija.lv datiem uz 02.05.2019.
\n36 Saskaņā ar VRAA E-ziņām, marts 2019, pieejams: https://www.latvija.lv/lv/~/media/3B11CABAFCDC447183B836FD6E408554.ashx 37 Saskaņā ar Latvija.lv datiem uz 02.05.2019.
\n38 Pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321 39 Saskaņā ar VRAA E-ziņām, marts 2019, pieejams: https://www.latvija.lv/lv/~/media/3B11CABAFCDC447183B836FD6E408554.ashx 40 Pieejamas VARAM tīmekļvietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/e_adrese/ 41 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2018-05-17&dateTo=2019-05-17&text=latvija.lv&org=0&area=0&type=0 42 Portāla pilnveide notiek Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa \"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību\" 2.2.1.1. pasākuma \"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība\" īstenotā projekta Nr.2.2.1.1/17/I/015 \"Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma\" ietvaros.
\n43 Pieejams: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne-ikt/datori-internets/meklet-tema/333-informacijas-un-komunikacijas-tehnologiju 44 European Commision (2019). Commission staff working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European Semester: Assessment of progress on structural reforms, prevention and correction of macroeconomic imbalances, and results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf 36.lpp.
\n45 European Commision (2019).
\n46 Turpat.
\n47 OECD Digital Economy Outlook 2017: https://www.oecd.org/internet/oecd-digital-economy-outlook-2017-9789264276284-en.htm 48 Sk.: https://ej.uz/VartejasRegulu; https://ej.uz/VartejasVideo 49 eIDAS regula - https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2014/910/oj/?locale=LV 50 Informatīvā ziņojuma projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2019. gada 7. novembrī (VSS-1110).
\nPieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2018-11-20&dateTo=2019-11-20&text=Vienot%C4%81s+digit%C4%81l%C4%81s+v%C4%81rtejas+Regulas+pras%C4%ABbu+ievie%C5%A1anu&org=0&area=0&type=0 51 Sk.: https://ej.uz/VartejasRegulu; https://ej.uz/VartejasVideo 52 Pētījums pieejams: https://drive.google.com/file/d/1qXE48XzSVrDQ-OVryxAf24FnUR3yA0Kv/view 53 Atbilstoši MK 2011. gada 29. martā noteikumu Nr. 233 \"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums\" 1.5. apakšpunktam 54 Atbilstoši MK 2011. gada 29. martā noteikumu Nr. 233 \"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums\" 5.6.1. apakšpunktam, 55 Atbilstoši MK 2011. gada 29. martā noteikumu Nr. 233 \"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums\" 5.6.2. apakšpunktam, 56 MK 2019. gada 30. aprīlī noteikumi Nr. 181 \"Kārtība, kādā izmanto 2019. gadam paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei\"
\n57 MK 2012. gada 14. augusta noteikumi Nr. 550 \"Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību\"
\n58 Ar pilnu pētījumu \"Pasākumu plāns klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem\" var iepazīties PKC mājaslapā: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3158 59 Vēlme nozīmē orientējošo gatavību, kad iedzīvotāji varētu sākt un beigt zvanīt, nevis reālo, faktisko zvanīšanas laiku. Darba dienas vidus nenozīmē, ka lielākā daļa vai gandrīz visi cilvēki zvanītu šajā laikā, bet to, ka gandrīz visi šajā laikā potenciāli būtu gatavi zvanīt.
\n60 https://drive.google.com/file/d/1ba-LD4Hv2FAr68UQQKkrLrbGJjAi2wEu/view 61 Plašāka informācija par projektu pieejama VARAM tīmekļvietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/e_parv/digibest/ 62 Darbības programmas \"Izaugsme un nodarbinātība\" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa \"Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai\" 3.4.2.3. pasākums \"Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija\"
\nVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce 1. pielikums Pakalpojumu vides pilnveides plānam 2020.-2023. gadam Pakalpojumu attīstības ietvars Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības ietvars1 privātām personām rada vienotu perspektīvu privātai personai pakalpojumu saņemšanas jomā pēc principa \"viena valsts - viena Latvija\". Iedzīvotājiem tiek nodrošināta viena veida pieredze, mijiedarbojoties ar valsti, kā arī tiek nodrošināta pakalpojumu pārraudzība un attīstība saskaņotā un koordinētā veidā.
\nPakalpojumu ietvars ir vairāku līmeņu struktūra, kas nodrošina iespēju pārraudzīt visus valsts pārvaldes pakalpojumus kā vienotu veselumu.
\nDiagramma Nr.1 Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības ietvars Attīstības ietvars balstās uz principu, ka valsts ir viens veselums attiecībā pret jebkuru privātu personu. Līdz ar to attīstības ietvars regulē veidu, kā iestāde mijiedarbojas ar personu, lai pakalpojumi tiek sniegti, tos mērot, salīdzinot un savstarpēji izmantojot vienotus kritērijus (vienoti standarti, mērījumi u.c.). Ietvars veicinās to, ka tiek izmantoti vienoti palīglīdzekļi un rīki pakalpojumu sniegšanā (autentifikācijas rīki, piemēram, Latvija.lv, pieejams kopējs palīdzības dienests, vienota virtuālo asistentu bāze, vienota platforma valsts iestāžu tīmekļvietnēm u.tml.).
\nDiagramma Nr. 2 Pakalpojumu sniegšanas plūsma Iestādes līmenis (atsevišķie pakalpojumi) Pamata līmenis pakalpojumu ietvaram ir valsts iestādes, kas neatkarīgi un pēc savām iespējām sniedz pakalpojumus privātām personām. Šie pakalpojumi atrodas iestāžu apstiprinātajos pakalpojumu sarakstos, tiek publicēti Publisko pakalpojumu katalogā (Latvija.lv). Iestādes regulāri mēra katra pakalpojuma kritiskos rādījumus un vismaz reizi gadā tos salīdzina pret iepriekšējo periodu, lai saprastu, vai un kā pakalpojums attīstās.
\nŠajā līmenī ir jābūt pieejamiem centralizētiem servisiem (piemēram, autentifikācijai), ko var izmantot visas iestādes, kā arī jābūt pakalpojumu sagatavēm (canvas), kas definē obligātās prasības, ietver piemērus, labo praksi un citus palīglīdzekļus, kas var būt vajadzīgi individuālam iestādes pakalpojumam.
\nŠīs sagataves ir vieta, kurā tiek radīti visi jaunie pakalpojumi vai kurā tiek pielāgoti esošie. Veidojot jaunu pakalpojumu šādā veidā, iestāde gūst veselu virkni ieguvumu, kas var palīdzēt tai samazināt izmaksas, vienlaikus paaugstinot kvalitāti - virtuālo asistentu, lietotāja pieredzes dizaina sistēmu ar gataviem elementiem informācijas sistēmu veidošanai u.c.
\nSadarbības līmenis (saistīto pakalpojumu kopas) Situācijā, kad ir pieejami pamata pakalpojumi, iestādes vai pārresoru koordinācijas vienības var veidot nākamās paaudzes pakalpojumus, kas risina privātu personu dzīves situācijas vai kurus īsteno vairākas iesaistītās puses.
\nDzīves situācijas jeb \"pakalpojumu ķekari\" ir vairāku pakalpojumu secīgs (vai vienlaicīgs) kopums, kas izriet no konkrētām dzīves situācijām. Pakalpojumi, kas atrodas vienā dzīves situācijā, ir saistītie pakalpojumi, un tie var būt gan vienas iestādes ietvaros, gan vairāku iestāžu pakalpojumu kopums.
\nPapildus dzīves situācijām šajā līmenī ir pakalpojumi, kas ir dažādu iestāžu kompetencē un var izrietēt viens no otra (saistītie pakalpojumi). Šajā līmenī atrodas arī citas starpresoru sadarbības formas, piemēram, dzīves situācijās balstīti procesi, kas nav attiecināmi uz valsts pārvaldes pakalpojumiem, kā arī situācijas, kad viena iestāde (pakalpojuma turētājs) sniedz savu pakalpojumu ar citas iestādes (pakalpojuma sniedzējs) daļēju vai pilnīgu palīdzību. Arī valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC) atrodas šajā līmenī.
\nŠajā līmenī iestādēm būtu jābūt iespējai balstīties uz citu iestāžu jau sagatavotiem pakalpojumiem vai realizētām iestāžu savstarpējas sadarbības funkcijām. Iestādes var veidot saistītus pakalpojumus, arī pilnā mērā neizprotot kopējo arhitektūru, bet izmantojot resursus, kas ir pieejami šajā līmenī - integrācijas ar citām sistēmām, gatavas IT sistēmu komponentes u.c. Šajā līmenī veidojas tīkls, kurā ir ļoti daudz integrētu koplietošanas risinājumu, \"kas jau strādā\". Šādu tīklu faktiski šobrīd veido Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), nākotnes modelī kā sadarbības partneri ir arī privātais un sabiedriskais sektors.
\nPārraudzības un plānošanas līmenis (pakalpojumu ietvara pārraudzība) Pakalpojumus sniedz ļoti atšķirīgas iestādes, ir nepieciešams koordinējošais līmenis, kas panāk iepriekšējos līmeņos iestrādāto pakalpojumu pakāpenisku izlīdzināšanu, lai privātai personai ar dažādiem pakalpojumiem un iestādēm būtu līdzīga pieredze.
\nŠajā līmenī tiek veidots pakalpojumu metamodelis, kas ir visaptveroša pakalpojumu sistēma. Šajā līmenī notiek koordinēta pakalpojumu pārraudzība un plānošana, kurā tiek aplūkota savstarpējā mijiedarbība, apkopota un analizēta informācija un pakalpojumu rādījumi. Attīstības ietvara plānošanas kontekstā var tikt veikta šādas iniciatīvas:
\n1 Ietvara nepieciešamība izriet no VARAM veiktās valsts iestāžu vajadzību analīzes un pakalpojumu īstenošanas metodoloģijas izstrādes secinājumiem.
\nLatvijas iedzīvotāju aptaujā tika noskaidrota pakalpojumu pieteikšanas pieredze pēdējos trijos gados. Pēdējo trīs gadu laikā jebkādu no populārākajiem valsts pakalpojumiem vai valsts pakalpojumiem, par kuriem iedzīvotāji ir atcerējušies, ir pieteikuši 87% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem (jautājuma formulējums: Q4. Vai pēdējo 3 gadu laikā esat pieteicis/-kusi kādu no šiem pakalpojumiem?) Vidēji viens aptaujātais pieteicis 1,28 pakalpojumus klātienē un 2,29 pakalpojumus elektroniski, kopumā 3,57 pakalpojumus pēdējo 3 gadu laikā (jautājums: Q6. Kādā veidā Jūs pieteicāt [pakalpojums]?). Īpaši liels pakalpojumu \"komplekts\" ir bijis jaunajām māmiņām (nodarbinātības statuss: mājsaimniece vai atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā), kuras vidēji pieteikušas 2,46 pakalpojumus klātienē, bet 2,65 - elektroniski (pat vidēji 5,11 pakalpojumus).
\nNo pieteiktajiem pakalpojumiem 59% kādu no pakalpojumiem ir pieteikuši klātienes kanālā, bet 77% - vismaz kāds no pieteikumiem ir bijis pieteikts elektroniski.
\nDažādos kanālos pakalpojumus ir pieteikuši 36% pakalpojumu pieteicēju, 23% - tikai klātienē, bet 41% - tikai elektroniski.
\nŠī aktuālā kanālu daudzveidība būtiski atšķiras dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās2. Tikai 8% pieteikuši pakalpojumus gan elektroniski, gan klātienes kanālā, tātad var noteikt, kurās grupās, kuri pieteikšanas kanāli bijuši izplatītāki.
\nInterneta nelietotāji, kā arī pensionāri, iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem, nestrādājošie, mājsaimnieces vai bērna kopšanas atvaļinājumā esošie, kā arī iedzīvotāji ar zemiem personiskajiem ienākumiem (līdz 300 EUR mēnesī), retāki un retie interneta lietotāji (ne katru dienu; lieto internetu reizi nedēļā vai retāk) ir tās grupas, kuras galvenokārt pieteikušas pakalpojumus klātienē (>50% pieteikumu). Interneta neizmantotāju, pensionāru un iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem vidū lielākā daļa (>50%) pieteikuši pakalpojumus tikai klātienē.
\nDaudz grupās, galvenokārt, pakalpojumi pieteikti elektroniski.
\nLielākā daļa (>50%) vadītāju, speciālistu un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem (>600 eur mēnesī) pieteikuši pakalpojumus tikai elektroniski.
\nKopumā interneta lietošanas regularitāte ir būtiskākais kritērijs, pēc kura atšķiras pakalpojumu pieteikšanas kanāli.
\nNodarbošanās statuss un vecums arī ir kritēriji, kuros ir vērojamas zināmas atšķirības.
\nPakalpojumu pieteikšanas pieredze Latvijas iedzīvotājiem: no klātienes līdz e-kanālam 1.1. Realitātes un vēlmju atšķirības Nākotnē vairums no tiem iedzīvotājiem, kuri līdz šim ir pieteikuši kādu no valsts vai pašvaldības iestāžu pakalpojumiem, tos vēlētos pieteikt neklātienē - elektroniski. No 26% 2017. gadā uz 17% šī gada pētījumā ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri valsts vai pašvaldību pakalpojumus vēlētos pieteikt klātienē (skat. 2. attēlu).
\nRespondentu vēlamais pakalpojumu pieteikšanas veids no 2017. gada līdz 2019. gadam 3. attēlā iekļautas gan dažādas sociāli demogrāfiskās grupas, gan iedzīvotāji pēc viņu pakalpojumu pieteikšanas kanālu pieredzes (noteikta veida elektroniski pieteiktie pakalpojumi, noteiktos klātienes kanālos pieteiktie pakalpojumi).
\nKopumā aktīvākās e-grupas realitātē (>74 no 100 elektroniski pieteikto pakalpojumu apjoms) ir vadītāji, speciālisti, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (601 un vairāk EUR (ģim.); 601 un vairāk EUR (pers.)), kā arī iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem. Aktīvākās grupas ir arī tās, kuras kādu no pakalpojumiem ir pieteikušas elektroniski.
\nIr samērā daudz grupas, kurās realitātē elektroniskie pieteikto pakalpojumu īpatsvars ir augstāks, nekā vidēji, bet vēlme pieteikt elektroniski attiecībā pret realitāti ir lielāka, nekā kopumā visu iedzīvotāju vidū. Tās var nosaukt par aktīvākās e-grupas vēlmē. Šajā grupā ietilpst: ģimenes ar bērnu/-iem un bērniem vecumā līdz 18 gadiem, Rīgā dzīvojošie, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji dzīvojoši 3 cilvēku mājsaimniecībās, kā arī pašnodarbinātie, uzņēmēji, zemnieki.
\nPapildus jānorāda, ka tieši jaunās māmiņas izceļas elektroniskās pieteikšanās realitātes un vēlmju atšķirībās, jo lai gan līdz šim jaunās māmiņas daudz pakalpojumu pieteikušas elektroniski, tomēr šajā grupā vēlamais kanāls izteikti ir elektroniskais kanāls. Tie iedzīvotāji, kuri kādu no pakalpojumiem ir pieteikuši klātienē, kopumā ir nedaudz aktīvāki turpmāk pieteikt pakalpojumus elektroniski, bet VPVKAC klienti ir īpaši aktīvi vēlmē pieteikt pakalpojumus elektroniski - klātienē : elektroniski pieteikto pakalpojumu attiecība šajā grupā ir 2:1 (33 no 100 elektroniski), bet vēlme ir 1:2 (65 no 100 elektroniski).
\nSavukārt, atšķirībā no dažādām grupām, pirmspensijas vecuma iedzīvotāji (55-64 gadi) ir stabilāki savās vēlmēs - 51 no 100 realitātē, bet faktiski tie paši 53 no 100 vēlmēs.
\nInterneta neizmantotāji (10% no Latvijas iedzīvotājiem), galvenokārt, gan pašlaik, gan turpmāk vēlētos izmantot iespēju pieteikt pakalpojumus klātienē. Šī grupa būtiski atšķiras no citām sociāli demogrāfiskajām grupām.
\nJāatzīmē, ka iedzīvotāji līdz 44 gadiem dažādās vecuma grupās pakalpojumu pieteikšanas pieredzē un vēlmēs pieteikt pakalpojumus dažādos kanālos būtiski neatšķiras. Piemēram, jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem pieredze un vēlmes būtiski neatšķiras no 40 līdz 44 gadu veco iedzīvotāju pieredzes un vēlmes.
\nTikai 6%, kas tomēr ir salīdzinoši daudz, vēlētos pāriet no e-pakalpojumu pieteikšanas uz klātieni. Lielākā daļa vēlētos saglabāt līdzšinējo kanālu (64%) vai pāriet no klātienes uz e-pakalpojumiem (pat 30%). Kanāla vēlmes maiņa no klātienes uz elektronisko kopumā liecina par salīdzinoši konservatīvu noskaņojumu abos virzienos - pat 65% iedzīvotāju negrasās mainīt kanālu. Ja bija pieteikuši attiecīgo pakalpojumu elektroniski, tad vēlas arī turpmāk pieteikt to elektroniski un līdzīgi arī klātienē pakalpojumu pieteicēju vidū. Tomēr pat 30% gadījumu iedzīvotāji, kas pieteica pakalpojumus klātienē, turpmāk to vēlētos pieteikt elektroniski.
\nKanāla vēlmes maiņa no klātienes uz elektronisko Summāri 2% iedzīvotāju pat vairāk kā 5 pakalpojumus pieteikuši klātienē. 95% pieteikto pakalpojumu pieteikšanas pieredzes starpība, ko var izteikt ar elektroniski pieteikto pakalpojumu skaits mīnus klātienē pieteiktajiem pakalpojumiem svārstās robežās no -5 līdz +5.
\nPašreizējā pakalpojumu pieteikšanas pieredzes kanālos starpība (elektroniski mīnus klātiene) Līdzīgi kā 2. attēlā, arī 6. attēlā par pāreju uz pakalpojumu pieteikšanu elektroniski, jaunās māmiņas izceļas gan ar vidēji daudz pieteiktiem pakalpojumiem (par to norāda apļa diametrs - jo lielāks aplis, jo vairāk pakalpojumu vidēji attiecīgajā grupā pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāji pieteikuši pakalpojumus; lielākais aplis ir vidēji 5,1 pakalpojums grupā, mazākais - 1,8), gan ar to, ka pie pašreizējā sadalījuma klātiene : elektroniski (57:43), turpmāk to izteikti vēlētos pieteikt elektroniski - klātiene : elektroniski (31:69).
\nKopumā pastāv statistiski nozīmīga saistība (korelācijas koeficients 0,42 no 1) starp pieteikto pakalpojumu skaitu un vēlme \"pāriet\" no klātienes uz elektronisko kanālu5. Tas ir redzams arī 6. attēlā. Grupas, kuras galvenokārt piesaka pakalpojumus elektroniski - iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem un iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem un ģimenes ienākumiem ir arī starp citām grupām, kas vidēji pieteikušas daudz pakalpojumu - vairāk kā 4 pakalpojumi pēdējos trīs gados. Un otrādi - grupas, kuras galvenokārt piesaka pakalpojumus klātienē - interneta neizmantotāji, pensijas vecuma iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem un arī pensionāri vai tie, kuri saņem invaliditātes pensiju, vidēji pēdējos trīs gados ir pieteikuši arī vismazāk pakalpojumu - no 1,8 līdz 2,6 pakalpojumiem. Viena cilvēka mājsaimniecībās dzīvojošie arī ir starp tām grupām, kuru pārstāvji pieteikuši maz pakalpojumu - vidēji 2,6 pakalpojumus pēdējos 3 gados, bet nedaudz biežāk elektroniski, tomēr vēlme pieteikt pakalpojumus elektroniski nav izteikta (+0,2).
\nNoteiktā kanālā pieteiktie pakalpojumi un vēlme mainīt kanālu sociāli demogrāfiskajās grupās Galu galā kopējo e-pakalpojumu pieteikšanas pieredzi visizteiktāk ietekmē pieteikšanas ātrums, izslēdzot apkalpošanas vērtējumu vai otrādi - apkalpošana (korel.koef. 0,79), izslēdzot ātrumu. Kolinearitātes dēļ e-pakalpojumu gadījumā ātrums ~ apkalpošana (korel.koef. 0,70).
\n1 Latvijas iedzīvotāju aptauja veikta pētījuma \"Integrēts publisko pakalpojumu sniegšanas un galalietotāju vajadzību monitorings\" ietvaros 2017., 2018., 2019. gadā. Aptaujas dati un rezultāti publicēti VARAM tīmekļvietnē, sadaļā \"Pētījumi E-pārvaldes jomā\": http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321 2 Tālākam izvērtējumam noderīgās sociāli demogrāfiskās un paradumu pazīmes ir: vecuma grupas; tautība; nodarbošanās (izvērsts un fakts); cilvēku skaits mājsaimniecībā; mājsaimniecības tips; bērni mājsaimniecībā; ienākumi (personīgie un ģimenes); vēlamā saziņas valoda; interneta lietošanas biežums (dažādos apvienojumos); eID kartes esamība.
\n3 Vēlme pieteikt pakalpojumu elektroniski: izteikta koeficientā no 0 līdz 100 (jeb īpatsvarā 0% līdz 100%), kur 0 - visus pakalpojumus, kurus pieteica, turpmāk vēlētos pieteikt klātienē, bet 100 - visus pakalpojumus, kurus pieteica, turpmāk vēlētos pieteikt elektroniski.
\nRealitāte jeb tas, kā faktiski pieteica pakalpojumu: izteikta koeficientā no 0 līdz 100 (jeb īpatsvarā 0% līdz 100%), kur 0 - visus pakalpojumus pieteica klātienē, bet 100 - visus pakalpojumus pieteica elektroniski.
\nLineārā vēlmju izmaiņu līkne sociāli demogrāfiskajās grupās skaidro 92% izmaiņu, ar funkciju y = 1,0513x + 7,742 Lineārā vēlmju izmaiņu līkne pēc pieteikšanās kanāla skaidro 95% izmaiņu ar funkciju y = 0,6666x + 34,486 4 Lineārā vēlmju izmaiņu līkne skaidro 89% izmaiņu, ar funkciju y = 1,0878x + 5,4442 5 Kanāla vēlmes maiņa no klātienes uz elektronisko: +1, no elektroniskā uz klātieni -1, saglabāt kanālu 0.
\nPakalpojumu pieteikšanas pieredze kanālā: starpība starp elektroniski un klātienē pieteiktajiem pakalpojumiem: elektroniski - klātienē.