izmantojamie instrumenti Stratēģijas īstenošanai izmantojamos instrumentus var iedalīt gan pēc būtības, gan pēc sasniedzamā mērķa. Balstoties uz esošo pieredzi ir lietderīgi izdalīt piecas instrumentu grupas: sabiedrības informēšana, tiesību akti un regulējošais ietvars, tirgus mehānismi, fiskālie instrumenti un finanšu instrumenti.
\nPapildus tie var noteikt nosacījumus, standartus, prasības un procesus, kas neietilpst citos šajā apakšnodaļā minētajos instrumentos. Tiesību akti un regulējošais ietvars var būt balstīts ne tikai uz normatīvajiem aktiem, ko izstrādā un apstiprina publiskais sektors, bet arī var tikt veidots uz brīvprātīgās vienošanos principa starp dažādām pusēm.
\nKlimatneitralitātes sasniegšanai ir izmantojamas arī subsīdijas, atlaides, nodokļu atmaksas. Pilnībā jāatsakās no fosilo kurināmo subsīdijām, koncentrējoties un pārvirzoties uz AER atbalstu.
\nNākotnē vairāk jāorientējas uz dažādiem \"draudzīgiem\" aizdevumu veidiem, piemēram, veidojot nacionālu energoefektivitātes fondu, kas nodrošinās ilgtermiņa aizdevumus ar zemām procentu likmēm, nodrošinot īpašu apdrošināšanu pret aizdevuma saistību nepildīšanu, vai piedāvājot noteiktu atlaidi kopējo izmaksu atmaksai, ja pierādīts enerģijas ietaupījums, vai arī sniedzot bezprocentu aizdevumus maznodrošinātām mājsaimniecībām. Potenciāli efektīvs veids privāto investīciju piesaistei varētu būt jauktais finanšu instruments (blending financial instrument), kas ietver gan granta, gan aizdevuma daļu.
\nTāpat var izmantot rotācijas fondu principu, kas gūst aizvien lielāku popularitāti energoefektivitātes projektu finansēšanā.
\nAizdevumi un rotācijas fondi nodrošina publiskā kapitāla atgriešanos atpakaļ apritē, kā rezultātā ir iespēja finansēt jaunus projektus. Jāturpina attīstīt arī trešo pušu finansēšanu, piemēram, piesaistot energoservisa kompānijas (ESKO) vai pašvaldības energoservisa uzņēmumus (PESKO), kas investē enerģiju taupošos pasākumos un veiktās investīcijas atpelna no panāktā energoresursu ietaupījuma ilgtermiņā.
\nSekmīgai un ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai jāturpina mērķtiecīgi attīstīt publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) ilgtermiņa sadarbībā apvienojot un kopīgi izmantojot tiem pieejamos resursus
\nTurklāt publiskajam sektoram strādājot pie finanšu instrumentu budžeta plānošanas, plānotās aktivitātes cieši jāsasaista ar SEG emisiju uzskaiti.
\nArī \"zaļo\" obligāciju attīstīšanai ir būtiska loma cīņai ar klimata pārmaiņām, jo caur tām iespējams piesaistīt finansējumu vai refinansēt projektus, kas sniedz ieguldījumu cīņai ar klimata pārmaiņām. Investoriem arvien svarīgāk kļūst tas, kā tiek izmantoti no obligācijām iegūtie finanšu līdzekļi un \"zaļās\" obligācijas ir veids, kā veikt ilgtspējīgas investīcijas.
\nLai virzītos uz klimatneitralitāti 2050. gadā nozīmīga loma būs pieejamajam finansējumam Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros klimata aktivitāšu īstenošanai, ņemot vērā politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm. OMA principi kā horizontāls jautājums jāņem vērā veicot ieguldījumus ES fondu finansējuma ieviešanā.
\nEnergosistēmu izmaksas veido sistēmu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, investīcijas tehnoloģijās un energoefektivitātē, kā arī izmaksas par patērēto kurināmo. Tā kā izmaksas paredzamas arī bāzes scenārijā, jo jebkurā gadījumā, lai sistēma spētu nodrošināt patērētājus ar nepieciešamiem pakalpojumiem, ir nepieciešams nepārtraukti to uzturēt un atjaunināt, klimatneitralitātes scenārija izmaksu raksturošanai tiek izmantotas papildu investīcijas un papildu izmaksas, salīdzinot ar bāzes scenārija īstenošanu.
\nPēc sākotnējām indikatīvām prognozēm70 papildu investīcijas mērķa scenārija īstenošanai (klimatneitralitātes sasniegšanai), salīdzinot ar bāzes scenāriju, laika periodā līdz 2050. gadam, ir ~ 16 miljardi EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās) jeb ~1,35 % vidēji gadā no IKP laika periodā (2020. - 2050.g.).
\nTomēr, pateicoties šīm investīcijām, veidojas arī ieguvumi, piemēram, no izmaksu par kurināmo samazināšanās (arī resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas dēļ) un citu ekspluatācijas izmaksu ietaupījumiem. Līdz ar to laika periodā līdz 2050. gadam papildu kopējās izmaksas mērķa scenārija īstenošanai salīdzinot pret kopējām bāzes scenārija izmaksām pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm71 ir ~ 13,5 miljardi EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās) jeb ~ 1,1% vidēji gadā no IKP laika periodā (2020. - 2050.g.).
\nStratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks vērtēts, izstrādājot jaunos nozaru plānošanas dokumentus.
\n7.3. Stratēģijas pārskats Stratēģiju pārskata līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem72. Stratēģiju var pārskatīt biežāk, iesniedzot pamatojumu (informatīvo ziņojumu) MK.
\nStratēģijas izvērtēšanai VARAM iesniedz MK informatīvo ziņojumu par Stratēģijas īstenošanas un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresu.
\nArī Parīzes nolīguma parakstīšanas laikā (2016. gada 22. aprīlī) Rīgā notika VARAM organizēta publiskā diskusija par Latvijas nākotni jaunajā klimata realitātē, tajā cita starpā piedalījās augsta līmeņa OECD amatpersonas.
\nLai iesaistītu pašvaldības, valsts iestāžu reģionālās filiāles, vietējo sabiedrības grupu līderus un komersantus, akadēmisko personālu, kā arī citi interesentus 2016. gada rudenī un 2017. gada sākumā visos Latvijas plānošanas reģionos tika īstenoti 5 interaktīvi semināri par klimata pārmaiņu samazināšanu un OMA līdz 2050. gadam.
\n2019. gada vasarā VARAM organizēja EK Klimata rīcības ģenerāldirektorāta Klimata stratēģijas direktora vizīti Latvijā, lai apspriestu klimatneitralitātes sasniegšanu EK Paziņojuma kontekstā. Vizītes laikā notika tikšanās ar sociālajiem partneriem (LDDK, Latvijas Lielo pilsētu, Lauksaimnieku Organizāciju sadarbības padomi un jauniešu kustības \"Fridays for future\" pārstāvjiem), kā arī pārstāvjiem no nozaru ministrijām un Saeimas.
\nSabiedriskajai apspriešanai Stratēģijas projekts izstrādes laikā tika publicēts VARAM mājaslapā, kā arī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
\n1 Ilgtspējīgas attīstības jēdziens definēts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā \"Mūsu kopējā nākotne\" (saukts arī par Bruntlandes komisijas ziņojumu, 1987) un starptautiski plaši tiek lietots kopš 1992. gada ANO konferences Riodežaneiro \"Vide un attīstība\". Ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā \"attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai\". Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā, sociālā.
\nTas nozīmē, ka stingras vides aizsardzības un klimata noturības prasības un augsti ekonomiskie rādītāji nav pretrunā, ka ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi un vienlaikus tiek nodrošināta augsta dzīves kvalitāte.
\n2 Oglekļa dioksīda (CO2 ) piesaiste nozīmē procesu, kad fotosintēzes rezultātā no neorganiskajiem savienojumiem oglekļa dioksīda un ūdens, izmantojot gaismas enerģiju, tiek sintezētas organiskās vielas, kā arī skābeklis.
\n3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību. Pieejams tiešsaistē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32018R1999 4 Deklarācija Par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Pieejams tiešsaistē: https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf 5 Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), slāpekļa trifluorīds (NF3) un sēra heksafluorīds (SF6). Nozīmīgākās SEG ir CO2, CH4 un N2O.
\n6 Global Temperature Anomalies from 1880 to 2018. 06.02.2019. Pieejams tiešsaistē: https://svs.gsfc.nasa.gov/4626 7 Ppm (parts per million) - miljondaļa, vielas masas attiecība pret visu gaisa masu, CO2 koncentrācija gaisā. Pieejams tiešsaistē: http://climate.nasa.gov/vital-signs/carbon-dioxide/ 8 IPCC īpašais ziņojums par globālo sasilšanu 1,5°C (\"An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty\"). Pieejams tiešsaistē: https://www.ipcc.ch/sr15/ 9 Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.
\n10 Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem.
\n11 CO2 ekv - oglekļa dioksīda ekvivalents ir mērvienība izteikta CO2 emisijās, ar ko salīdzina dažādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pamatojoties uz to radīto globālās sasilšanas potenciālu.
\n12 Turpinot līdzšinējo attīstību kas balstīta uz intensīvu enerģijas un resursu patēriņu, planētas resursi tiek noplicināti un tās ilgtspēja apdraudēta. Lai sevi uzturētu 2050. gadā, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un esošās patēriņa tendences, kopumā būs nepieciešams vairāk nekā divu planētu ekvivalents.
\n13 FEI ekstrapolētā līdz 2050.gadam Ekonomikas ministrijas (2018.gads) makroekonomsikā prognoze līdz 2030.gadam 14 IPCC īpašais ziņojums par globālo sasilšanu 1,5°C (\"An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty\").
\nPieejams tiešsaistē: https://www.ipcc.ch/sr15/ 15 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ziņojums \"Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai\" (2017). Pieejams tiešsaistē: http://www2.meteo.lv/klimatariks/zinojums.pdf 16 Latvijas Republikas 2019. gada 11. jūnija Pozīcija Nr. 2. \"Par Eiropas Komisijas paziņojumu \"Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku\"\"
\n17 Special Eurobarameter Report. Climate change, 2017. Pieejams tiešsaistē: https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/support/docs/report_2017_en.pdf 18 Baltijas Vides Forums, Informētība un attieksme pret klimata pārmaiņām.
\nLatvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti, 2016. Pieejams tiešsaistē: http://www.bef.lv/fileadmin/Projektu_faili/SEG_emisijas/Petijums_SKDS_27_06_2016.pdf 19 2019. gada 15. marta klimata gājiens pulcēja ap 650 dalībnieku, 12. aprīļa Baltijas Klimata ceļa akcijai pie Ministru kabineta pievienojās ap 250 cilvēku un 24. maija gājienā piedalījās ap 300 cilvēku.
\n20 Saskaņā ar Eurofound pētījumu Enerģētikas scenāriji: Parīzes nolīguma sekas uz nodarbinātību, Latvijai ir ļoti augsts potenciāls IKOP paaugstināšanā, īstenojot Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus. Pieejams tiešsaistē: https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/fomeef18003en.pdf 21 European Commission. In-depth analysis in support of the commission Communication COM(2018) 773. A Clean Planet for all A European long-term strategic vision for a prosperous, modern, competitive and climate neutral economy, 2018. Pieejams tiešsaistē: https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en 22 Eiropas Komisija, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai. Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku, 2018. Pieejams tiešsaistē: https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2018:0773:FIN:LV:PDF 23 Turpat.
\n24 Procesu analīzes un izpētes centrs. Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana Civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā. Pieejams tiešsaistē: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petijums_varam_2016_2017_risk_un_ievain_novert_un_pielag_pasak_identific_civilas_aizsardz_arkart_palidz_joma.pdf 25 Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras jomā, gala ziņojums, biedrība \"Zaļā brīvība\", 2017. Pieejams tiešsaistē: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/petijumi_klimata_parmainu_joma/?doc=23668 26 Parīzes Nolīguma 4. pants, 19. apakšpunkts.
\n27 Eiropadomes 2019. gada 20. jūnija secinājumi. Pieejams tiešsaistē: https://www.consilium.europa.eu/media/39953/20-21-euco-final-conclusions-lv.pdf 28 Ārlietu Padomes 2019. gada 18. decembra secinājumi. Pieejams tiešsaistē: http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6153-2019-INIT/en/pdf 29 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regula (ES) Nr. 525/2013 \"Par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr.
\n280/2004/EK atcelšanu\"
\n30 ne-ETS - ES ETS neiekļautie procesi - mazā enerģētika, ES ETS neiekļautie rūpnieciskie procesi (izejvielu izmantošana) un šķīdinātāju un ozona slāni noārdošo vielu izmantošana (fluorētās gāzes), transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana 31 Eiropa kustībā:
\nKomisija papildina savu darba kārtību attiecībā uz drošu, tīru un savienojumspējīgu mobilitāti. https://ec.europa.eu/latvia/news/eiropa-kust%C4%ABb%C4%81-komisija-papildina-savu-darba-k%C4%81rt%C4%ABbu-attiec%C4%ABb%C4%81-uz-dro%C5%A1u-t%C4%ABru-un_lv 32 Par aprites ekonomikas paketi. Pieejams tiešsaistē:https://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-15-6204_lv.htm Pieejams tiešsaistē:
\n33 Ilgtspējīgs finansējums: Komisijas rīcības plāns zaļākai un tīrākai ekonomikai. Pieejams tiešsaistē: https://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-1404_lv.htm 34 Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem - Eiropas izaugsmes potenciāla realizēšana. https://ec.europa.eu/latvia/news/t%C4%ABra-ener%C4%A3ija-visiem-eiropas-iedz%C4%ABvot%C4%81jiem-%E2%80%94-eiropas-izaugsmes-potenci%C4%81la-realiz%C4%93%C5%A1ana-0_lv 35 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē: https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019 36 Lai dažādu valstu statistika būtu salīdzināma, ES ir spēkā divas klasifikācijas sistēmas - Eiropas Kontu sistēma 1995 (EKS 95) un ES Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE), - saskaņā ar kurām iespējams klasificēt institucionālās vienības un tautsaimniecības sektorus.
\n37 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē: https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019 38 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta Konvencijas un Kioto protokola ietvaros un ekspertu novērtējums. Pieejams tiešsaistē: https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019) 39 Enerģētikas sektors ietver emisiju avotus ar NACE nozares kodu: 05, 06, 07.21, 08.92, 09.1, 19.20, 35., 33., 36.-39., 45.-47., 52.-96., 99. t.i., publiskā elektroenerģija un siltumenerģijas ražošana, cietā kurināmā ražošana un citas enerģētikas nozares, rūpniecības nozares un būvniecība, tai skaitā dzelzs un tērauda ražošana, krāsaino metālu ražošana, ķīmisko vielu ražošana, celulozes un papīra ražošana, poligrāfijā, pārtikas pārstrāde, dzērienu un tabakas ražošana, nemetālisko minerālu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošana, salmu un pīto izstrādājumu ražošana, komerciālais un institucionālais sektors, mājsaimniecības, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, militārais transports un difūzās emisijas no naftas un dabasgāzes 40 Siltumenerģijas patēriņš rūpniecības nozarēs 2017. gadā ir tikai 11 % no kopējā siltumenerģijas patēriņa valstī.
\n41 Transporta sektors ietver emisiju avotus ar NACE nozares kodu: 49., 50., 51., 52., 53, t.i., iekšzemes aviācija, autotransports, dzelzceļš, iekšzemes kuģniecība.
\n42 Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektors ietver emisiju avotus ar NACE nozares kodu: 23, 24,27, 28, 35, 43,45, t.i., minerālu rūpniecība (ietver cementa, kaļķa, stikla, ķieģeļu un keramikas flīžu ražošanu), ķīmiskā rūpniecība, metālrūpniecība (ietver dzelzs un tērauda ražošanu), kurināmā izmantošana neenerģētiskām vajadzībām (ietver smērvielu, parafīna vasku, karbamīda izmantošanu, ceļu asfaltēšanu un jumtu piķošanu), šķīdinātāju izmantošana, elektronikas rūpniecība, ozona slāni noārdošo vielu aizvietošanai izmantotie produkti (ietver fluorēto gāzu lietošanu dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtās, putu radītājvielas, ugunsdrošības līdzekļus, aerosolus un šķīdinātājus, kuru sastāvā ir fluorētās gāzes), citu produktu ražošana un izmantošana (ietver sēra heksafluorīda izmantošanu elektriskajās iekārtās un slāpekļa oksīda izmantošanu medicīnā).
\n43 Fluorētās siltumnīcefekta gāzes - fluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds un citas siltumnīcefekta gāzes, kas satur fluoru, vai maisījumi, kas satur jebkuru no minētajām vielām.
\n44 Lauksaimniecības sektors ietver emisiju avotus ar NACE nozares kodu: 0.1 - Lauksaimniecības dzīvnieku radītās emisijas (tai skaitā, fermentācija gremošanas traktā, kūtsmēslu apsaimniekošana), lauksaimniecības augšņu apstrāde, kaļķošana un karbamīda izmantošana.
\n45 Atkritumu sektors ietver emisiju avotus ar NACE nozares kodu: 38 - Cieto atkritumu apglabāšana, cieto atkritumu bioloģiska apstrāde, atkritumu dedzināšana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana.
\n46 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta Konvencijas un Kioto protokola ietvaros, un ekspertu novērtējums. Atspoguļotie SEG mērķi ietver gan ETS, gan ne-ETS emisijas. Pieejams tiešsaistē: https://unfccc.int/process-and-meetings/transparency-and-reporting/reporting-and-review-under-the-convention/greenhouse-gas-inventories-annex-i-parties/national-inventory-submissions-2019;
\n2017. gada EK iesniegtais ziņojums par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē: https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envws0bea/.
\n47 2019. gada SEG inventarizācija, iesniegta Konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Pieejams tiešsaistē: https://unfccc.int/documents/194812 48 2019. gada EK iesniegtais ziņojums par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē: https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/ un ekspertu novērtējums.
\n49 2019. gada EK iesniegtais ziņojums par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm. Pieejams tiešsaistē: https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxk3aeq/ un ekspertu novērtējums.
\n50 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma \"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam\" sākotnējais izvērtējums, 2019.gada novembris.
\n51 Eiropas Komisijas veidotais Eiropas Inovāciju reitings ietver 10 dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi, pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide, finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu inovētspēja, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību, intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un inovācijas ietekme uz pārdošanu.
\n52 Valsts zemes dienesta sniegtie Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati uz 2017.gada 1.janvāri.
\n53 ERAF līdzfinansētā projekta ietvaros.
\n54 INTERREG EUROPE ir starpreģionu sadarbības programmas BIO4ECO projekta rezultāti.
\n55 Nacionālā mežu monitoringa dati par 2018. gadu 56 Par meža zemēm tiek uzskatīti arī daļa mitrāju (piemēram, purvs, kurā ir koki vismaz 5 m augstumā) un krūmāji vai virsāji.
\n57 Fosilās enerģijas materiāli/nesēji - ogles, lignīts (brūnogles), akmeņogles, degslāneklis un bitumensmiltis, kūdra, nafta un dabasgāze.
\nNemetālu minerāli - marmors, granīts, smilšakmens, porfīrs, bazalts, citi dekoratīvie vai būvniecības akmeņi (izņemot slānekli), krīts un dolomīts, slāneklis, ķīmiskie minerāli un minerālmēsli, sāls, kaļķakmens un ģipšakmens, māli un kaolīns, smiltis un grants u.c. citur neklasificētie nemetāla minerāli.
\nBiomasa un biomasas produkti (šeit) - kultūraugi, kultūraugu atliekas (izmantotas), koks un koka produkti, zivju zveja un citi ūdens dzīvnieki, pārējie dzīvnieki un dzīvnieku produkti (gala, piens, olas, medus).
\n58 Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes. Materiālu plūsmas konti - indikatori (tūkst. tonnu). Pieejams tiešsaistē: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__vide__ikgad/VIG100.px/chart/chartViewLine/ 59 European Commission. In-depth analysis in support of the commission Communication COM(2018) 773. A Clean Planet for all A European long-term strategic vision for a prosperous, modern, competitive and climate neutral economy, 2018. Pieejams tiešsaistē: https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en 60 Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.280 \"Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 \"Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika\" 8.punkta un pielikuma 1.tabulas prasībām no 2021.gada visām jaunām ēkām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku prasībām.
\n61 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma \"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam\" sākotnējais izvērtējums, 2019.gada novembris.
\n62 TEN-T - Eiropas transporta tīkls 63 Intelektiskajās transporta sistēmas - transporta sistēmas, kurās, transporta efektivitātes un drošības uzlabošanai, tiek izmantotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Piemēram, izmantojot Globālās Navigācijas Satelītu sistēmas (GNSS), ģeogrāfisko informācijas sistēmu (GIS), datu apstrādi, bezvadu datu pārraidi un sensorus (ceļu meteostacijas, videokameras, satiksmes skaitītājus u.tml.), intelektiskās transporta sistēmas var izplatīt satiksmes informāciju (braukšanas apstākļi, satiksmes ierobežojumi un traucējumi), kā arī veikt adaptīvu satiksmes vadību (luksofori, elektroniskās ceļa zīmes) un kontroli. Globālās tendences intelektisko transporta sistēmu attīstībā virzās uz autonomu transportlīdzekļu ieviešanu.
\n64 Komodalitāte - viena vai vairāku transporta veidu kombinēšana, lai optimāli un ilgtspējīgi izmantotu resursus 65 Vienas un tās pašas kravas partijas pārvadājums ar dažāda veida transportu pēc vienas kopējas pavadzīmes. Krava tiek pārkrauta no viena veida transporta uz citu, transporta ķēdes dažādos punktos, piemēram, nosūtītājs - autotransports - noliktava - dzelzceļa transports
\n66 Ilgtspējīga mežu vecumstruktūra - izlīdzināta vecumstruktūra, kad pieaugušo audžu, vidēja vecuma audžu un jaunaudžu platības īpatsvars saimnieciski nozīmīgāko sugu griezumā ir vienāds.
\n67 Dabas līdzsvara, netraucētas resursu atjaunošanās un klimata pārmaiņu novēršanas nolūkos (pieņemot, ka jānodrošina pasaules vidējās temperatūras palielinājuma stabilizēšana 2°C robežās ar tālejošu mērķi 1,5°C robežās) \"oglekļa pēda\" uz vienu iedzīvotāju nedrīkst pārsniegt 3 t CO2 ekv.
\n68 Piemēram, Mēru Pakts (Compact of Mayors), Mēru Nolīgums (Covenant of Mayors), NAZCA (Non-state Actor Zone for Climate Action).
\n69 IPCC, Climate Change 2014: Synthesis Report, 2014. Pieejams tiešsaistē: https://www.ipcc.ch/pdf/assessment-report/ar5/syr/SYR_AR5_FINAL_full.pdf 70 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma \"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam\" sākotnējais izvērtējums, 2019.gada decembris.
\n71 Fizikālā enerģētikas institūta pētījuma \"Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam\" sākotnējais izvērtējums, 2019.gada decembris.
\n72 Nākamais Stratēģijas pārskats ir jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2029.gada 1.janvārim.
\nVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J.Pūce