pavadzīmē norādītās parādsaistības, kā arī visi pārējie izdevumi, kas jāsedz pēc kravas izsniegšanas.
\n
3.Pārvadātājs var pārdot kravu, nesagaidot norādījumus no personas, kurai ir kravas nodošanas tiesības, ja krava ātri bojājas vai ja tās stāvoklis attaisno šādu rīcību, vai ja tās uzglabāšanas izdevumi ievērojami pārsniegtu kravas vērtību.
\n
Pārvadātājs var nolemt kravu pārdot arī citos gadījumos, ja no personas, kurai ir kravas nodošanas tiesības, tas laikus nav saņēmis norādījumus par pretējo, kas pārvadātājam pamatoti būtu jāizpilda.
\n
4.Ja krava ir pārdota saskaņā ar šo pantu, ienākumi no pārdošanas, izņemot izdevumus, kuri ir sedzami pēc kravas izsniegšanas, ir nododami tās personas rīcībā, kurai ir kravas nodošanas tiesības. Ja šie izdevumi pārsniedz ienākumus no pārdošanas, pārvadātājam ir tiesības saņemt starpību.
\n
5.Pārdošanas gadījumā procedūra notiek saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem vai paražām, kurā krava atrodas.
\n
IV nodaļa
\n
PĀRVADĀTĀJA ATBILDĪBA
\n
17. pants1. Pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas
\n
zudumu un sabojāšanu, kas notikusi no kravas pieņemšanas brīža līdz tās nodošanas brīdim, kā arī par piegādes aizkavēšanos.
\n
2.Pārvadātājs no šādas atbildības tiek atbrīvots, ja minētais kravas zudums, sabojāšana vai piegādes aizkavēšanās ir notikusi prasītāja prettiesiskās rīcības vai nolaidības dēļ, prasītāja sniegto norādījumu dēļ, kuru cēlonis nav pārvadātāja prettiesiskā rīcība vai nolaidība, un pašas kravas defekta vai tādu apstākļu dēļ, no kuriem pārvadātājs nav varējis izvairīties un kuru sekas viņš nav spējis novērst.
\n
3.Pārvadātājs no atbildības netiek atbrīvots pārvadājumu veikšanai izmantotā transportlīdzekļa defektu dēļ vai tās personas prettiesiskās rīcības vai nolaidības dēļ, no kuras viņš īrē transportlīdzekli, vai šīs personas pārstāvju vai darbinieku prettiesiskās rīcības vai nolaidības dēļ.
\n
4.Saskaņā ar 18. panta 2. un 5. punktu pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības, ja minētais kravas zudums vai sabojāšana notikuši viena vai vairāku īpaša riska veida dēļ, kuri saistīti ar šādiem apstākļiem:
\n
a)tiek izmantoti vaļēji un neapsegti transportlīdzekļi, ja to izmantošana bijusi īpaši saskaņota un norādīta kravas pavadzīmē;
\n
b)nav iepakota vai nav pietiekami iepakota krava, kura tad, ja nav iepakota vai pietiekami iepakota, var izbirt vai sabojāties;
\n
c)kravu pārvieto, iekrauj, izvieto vai izkrauj kravas nosūtītājs, saņēmējs vai personas, kas rīkojas viņu vārdā;
\n
d)atsevišķas kravas daļēji vai pilnīgi tiek zaudētas vai sabojājas to dabisko īpašību dēļ, jo īpaši tad, ja tās var salūzt, sarūsēt, sapūt, izžūt, noplūst, dabiski sarukt vai arī tās var sabojāt kaitēkļi vai grauzēji;
\n
e)iepakojums ir nepietiekami vai neatbilstoši marķēts un numurēts;
\n
f)tiek pārvadāti mājlopi.
\n
5.Ja pārvadātājs saskaņā ar šo pantu nav atbildīgs par kādu no apstākļiem, kas izraisa kravas pilnīgu vai daļēju zudumu un sabojāšanu vai aizkavē tās piegādi, tad viņš ir atbildīgs tikai par tiem šajā pantā minētajiem apstākļiem, kas ir veicinājuši attiecīgo zudumu, bojājumu vai aizkavēšanās rašanos.
\n
18. pants1. Pienākumu pierādīt, ka kravas zudumi, bojājumi vai piegādes
\n
aizkavēšanās notikuši kāda 17. panta 2. punktā minētā apstākļa dēļ, uzņemas pārvadātājs.
\n
2.Ja pārvadātājs pierāda, ka attiecīgajos apstākļos kravas zudumi vai bojājumi varētu būt saistīti ar vienu vai vairākiem īpaša riska veidiem, kuri norādīti 17. panta 4. punktā, tad uzskata, ka tie tā arī ir radušies. Tomēr prasītājs ir tiesīgs pierādīt, ka faktiski kravas zudumu vai sabojāšanu nevar pilnīgi vai daļēji izskaidrot ar kādu no minētā riska veidiem.
\n
3.Iepriekšminētais pieņēmums nav attiecināms uz apstākļiem, kas uzskaitīti 17. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ja zudums ir pārmērīgs vai ja ir pazudusi vesela paka.
\n
4.Ja pārvadājumu veic ar transportlīdzekli, kas ir īpaši aprīkots, lai pasargātu kravu no karstuma, aukstuma, temperatūras svārstībām vai gaisa mitruma, tad pārvadātājam nav tiesību par pamatojumu izmantot 17. panta 4. punkta
\n
d)apakšpunktu, ja viņš nav pierādījis, ka attiecīgajos apstākļos ir veikti visi pasākumi, kas viņam ir saistoši un kas attiecas uz šā aprīkojuma izvēli, uzturēšanu un lietošanu, un ka viņš ir ievērojis visus viņam dotos īpašos norādījumus.
\n
5.Pārvadātājam nav tiesību par pamatojumu izmantot 17 panta 4. punkta f) apakšpunktu, ja viņš nav pierādījis, ka attiecīgajos apstākļos ir veikti visi pasākumi, kas viņam ir saistoši, un ievēroti visi viņam dotie īpašie norādījumi.
\n
19. pantsKravas piegādes aizkavēšanos atzīst par notikušu, ja krava nav
\n
nogādāta saskaņotajā termiņā vai gadījumos, kad termiņš nav noteikts, - ja pārvadājuma faktiskais ilgums, ņemot vērā attiecīgā gadījuma apstākļus (daļējas iekraušanas gadījumā - laiku, kas nepieciešams pilnas kravas iekraušanai parastā veidā), pārsniedz laiku, kāds būtu pieņemams rūpīgam pārvadātājam.
\n
20. pants1. Tas, ka krava nav piegādāta trīsdesmit dienu laikā pēc
\n
saskaņotā termiņa vai - ja termiņš nav saskaņots - sešdesmit dienu laikā no brīža, kad pārvadātājs ir pieņēmis kravu, ir neapstrīdams pierādījums tam, ka krava ir nozaudēta, un persona, kurai ir tiesības iesniegt prasību, var uzskatīt to par nozaudētu.
\n
2.Persona, kurai ir minētās tiesības, saņemot kompensāciju par nozaudēto kravu, var rakstveidā darīt zināmu, kā tā vēlas, lai to nekavējoties informē, ja gada laikā pēc kompensācijas izmaksas attiecīgā krava atrodas. Minētā persona savu prasību apliecina rakstiski.
\n
3.Trīsdesmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas iepriekš minētā persona var prasīt, lai tai šo kravu piegādā pret kravas pavadzīmē norādītās summas samaksu un pret saņemtās kompensācijas atlīdzināšanu, atskaitot tajā iekļautos maksājumus, bet neskarot prasību kompensēt piegādes aizkavēšanos saskaņā ar 23. pantu un attiecīgā gadījumā ar 26. pantu.
\n
4.Ja 2. punktā minētā prasība vai norādījumi nav iesniegti trīsdesmit dienu laikā, kā norādīts 3. pantā, vai ja krava nav atrasta gada laikā pēc kompensācijas izmaksas, pārvadātājam ir tiesības rīkoties ar atrasto kravu atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kurā tā atrodas.
\n
21. pantsJa krava ir nogādāta saņēmējam, bet pārvadātājs nav saņēmis
\n
pārvadājuma līgumā noteikto samaksu par piegādi, tad pārvadātājs, neierobežojot savas tiesības iesniegt prasību pret saņēmēju, ir atbildīgs nosūtītāja priekšā par kompensāciju, kura nepārsniedz šīs samaksas summu.
\n
22. pants1. Ja nosūtītājs nodod pārvadātājam bīstamu kravu, viņš
\n
precīzi informē pārvadātāju par iespējamām briesmām un, ja nepieciešams, norāda, kādi piesardzības pasākumi jāveic. Ja šāda informācija nav ierakstīta kravas pavadzīmē, tad nosūtītājam vai saņēmējam citādā veidā jāpierāda, ka pārvadātājs ir precīzi zinājis, cik bīstama ir minētās kravas transportēšana.
\n
2.Bīstamo kravu, par kuras bīstamību apstākļos, kas norādīti šā panta 1. punktā, pārvadātājs nav bijis informēts, viņš jebkurā laikā vai vietā var izkraut, iznīcināt vai padarīt nekaitīgu, nemaksājot kompensāciju; par visām izmaksām un zaudējumiem, kas radušies, nododot kravu transportēšanai vai to transportējot, atbild nosūtītājs.
\n
23. pants1. Kad saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem pārvadātājam ir
\n
jāmaksā kompensācija par pilnīgu vai daļēju kravas zudumu, šo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā kravas vērtību vietā un laikā, kad tā pieņemta pārvešanai.
\n
2.Kravas vērtību nosaka atbilstoši cenai preču biržā vai, ja tādas nav, atbilstoši attiecīgai tirgus cenai, vai, ja nav ne preču biržas cenas, ne tirgus cenas, atbilstoši tāda paša veida un kvalitātes preču parastajai cenai.
\n
3.Tomēr kompensācija nedrīkst pārsniegt 25 frankus par trūkstošā bruto svara kilogramu. Ar jēdzienu \"franks\" saprot zelta franku, kura sastāvā ir 10/31 g zelta ar raudzi 900.
\n
4.Turklāt gadījumā, kad ir zaudēta visa krava, pārvadāšanas maksājumi, muitas nodevas un citi ar pārvadāšanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi pilnīgi, bet tad, ja ir zaudēta daļa kravas - proporcionāli zaudētās daļas apmēram; citi zaudējumi nav jāatlīdzina.
\n
5.Piegādes aizkavēšanās gadījumā, ja prasītājs pierāda, ka piegādes aizkavēšanās dēļ viņam ir radušies zaudējumi, pārvadātājs par šiem zaudējumiem maksā kompensāciju, kas nepārsniedz pārvadāšanas izmaksas.
\n
6.Lielāku kompensāciju var pieprasīt tādā gadījumā, ja saskaņā ar 24. un 26. pantu ir deklarēta kravas vērtība vai izteikta īpaša interese par tās piegādi.
\n
24. pantsPar iepriekš saskaņotu piemaksu nosūtītājs kravas pavadzīmē
\n
var norādīt kravas vērtību, kas pārsniedz 23. panta 3. punktā noteikto ierobežojumu; šādā gadījumā minēto ierobežojumu aizvieto ar deklarēto vērtību.
\n
25. pants1. Kravas bojājumu gadījumā pārvadātājs uzņemas atmaksāt
\n
summu, par kādu ir samazinājusies kravas vērtība; šo summu aprēķina, pamatojoties uz kravas vērtību, kas ir noteikta saskaņā ar 23. panta 1., 2. un 4. punktu.
\n
2.Tomēr šī kompensācija nedrīkst pārsniegt:
\n
a)summu, kāda būtu jāmaksā kravas pilnīga zuduma gadījumā (ja ir sabojāts viss sūtījums);
\n
b)summu, kas būtu jāmaksā par bojātās sūtījuma daļas zudumu (ja bojāta ir tikai daļa no sūtījuma).
\n
26. pants1. Nosūtītājs drīkst ierakstīt kravas pavadzīmē iepriekš
\n
saskaņotās piemaksas summu, kas jāmaksā kravas bojājumu, zudumu vai piegādes termiņa neievērošanas gadījumā attiecībā uz sūtījumu, par kura piegādi tam ir īpaša interese.
\n
2.Ja ir izteikta īpaša interese par kāda sūtījuma piegādi, tad neatkarīgi no kompensācijas, kas noteikta 23., 24. un 25. pantā, par pierādītu kravas zudumu vai bojājumiem var pieprasīt kompensāciju, kas nepārsniedz kopējo summu, kas noteikta attiecībā uz minētā sūtījuma piegādi.
\n
27. pants1. Prasītājam ir tiesības pieprasīt kompensācijas maksājuma
\n
procentus. Šie procenti, rēķinot piecus procentus gadā, sāk uzkrāties no dienas, kad pārvadātājam ir nosūtīta rakstveida prasība vai - ja šāda prasība nav iesniegta - no dienas, kurā uzsākta tiesvedība.
\n
2.Ja summa, pēc kuras aprēķina kompensāciju, nav izteikta tās valsts valūtā, kur maksājums pieprasīts, pārrēķinu veic pēc valūtas kursa, kuru kompensācijas izmaksas dienā piemēro attiecīgajā valstī.
\n
28. pants1. Attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajos gadījumos, kad
\n
saskaņā ar šo konvenciju veikto pārvadājumu laikā radušos kravas zudumu, bojājumu vai piegādes aizkavēšanās dēļ rodas ārpuslīguma prasība, pārvadātājs var pamatoties uz šīs konvencijas noteikumiem, saskaņā ar kuriem viņš ir atbrīvots no atbildības vai kuros ir noteikts vai ierobežots maksājamās kompensācijas apmērs.
\n
2.Gadījumos, kad ārpuslīguma atbildība par kravas zudumu, sabojāšanu vai piegādes aizkavēšanos ir jāuzņemas kādai no personām, par kuras rīcību saskaņā ar 3. panta noteikumiem ir atbildīgs pārvadātājs, minētā persona var pamatoties uz šīs konvencijas noteikumiem, saskaņā ar kuriem tā ir atbrīvota no atbildības vai kuros ir noteikts vai ierobežots maksājamās kompensācijas apmērs.
\n
29. pants1. Pārvadātājam nav tiesību pamatoties uz šīs nodaļas
\n
noteikumiem, kuri atbrīvo viņu no atbildības vai to ierobežo, vai atceļ pienākumu pierādīt, ka bojājums ir radies pārvadātāja apzināti ļaunprātīgas rīcības vai tādas viņa saistību neizpildes dēļ, ko tiesa, kas izskata lietu, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā atrodas, uzskata par pielīdzināmu apzināti ļaunprātīgai rīcībai.
\n
2.Tādi paši noteikumi ir piemērojami arī tad, ja šādā apzināti ļaunprātīgā rīcībā vai saistību nepildīšanā, veicot savus darba pienākumus, ir vainojami pārvadātāja pārstāvji, darbinieki vai citas personas, kuru pakalpojumus pārvadātājs izmanto, veicot pārvadājumu. Turklāt šādā gadījumā iesaistītajiem pārstāvjiem, darbiniekiem vai citām personām nav tiesību pamatoties uz šīs nodaļas 1. punktā minētajiem noteikumiem attiecībā uz savu personīgo atbildību.
\n
V nodaļa
\n
PRASĪBAS
\n
30. pants1. Ja zudumi vai bojājumi ir neapšaubāmi, bet saņēmējs pieņem
\n
kravu, kopā ar pārvadātāju rūpīgi nepārbaudot tās stāvokli vai nesniedzot vispārīgas norādes par zudumiem vai bojājumiem pārvadātājam adresētos iebildumos, kuri jānosūta ne vēlāk kā kravas pieņemšanas dienā, vai - ja zudums vai bojājums nav uzreiz pamanāms - septiņu dienu laikā pēc kravas pieņemšanas dienas, izņemot svētdienas un svētku dienas, tad kravas pieņemšanas fakts ir prima facie pierādījums tam, ka krava ir saņemta tādā stāvoklī, kā norādīts kravas pavadzīmē. Ja kravas zudumi vai bojājumi nav uzreiz pamanāmi, minētie iebildumi ir jāizsaka rakstveidā.
\n
2.Ja saņēmējs un pārvadātājs ir rūpīgi pārbaudījuši kravas stāvokli, pierādījumi, kas ir pretrunā šādas pārbaudes rezultātiem, ir pieņemami tad, ja zudumi vai bojājumi nav pamanāmi uzreiz un ja saņēmējs noteiktajā kārtībā septiņu dienu laikā pēc kravas pārbaudes dienas, izņemot svētdienas un svētku dienas, ir nosūtījis pārvadātājam rakstiskus iebildumus.
\n
3.Kompensācija par piegādes aizkavēšanos nav jāmaksā, ja divdesmit vienas dienas laikā no dienas, kad krava ir nodota saņēmēja rīcībā, pārvadātājam nav nosūtīti rakstiski iebildumi.
\n
4.Aprēķinot šajā pantā paredzēto laika ierobežojumu, kravas pieņemšanas dienu vai kravas pārbaudes dienu, vai dienu, kad krava ir nodota saņēmēja rīcībā, neņem vērā.
\n
5.Pārvadātājs un saņēmējs sniedz viens otram pienācīgu atbalstu nepieciešamās izmeklēšanas un pārbaužu veikšanā.
\n
31. pants1. Ja saistībā ar pārvadājumiem, kas veikti saskaņā ar šo
\n
konvenciju, tiek uzsākta tiesvedība, prasītājs var iesniegt prasību jebkurā Konvencijas dalībvalsts tiesā, kuru, savstarpēji vienojoties, izraudzījušās puses, kā arī tās valsts tiesā, kur atrodas:
\n
a)atbildētāja dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta, filiāle vai pārstāvniecība, ar kuru ir noslēgts līgums par pārvadājumu, vai
\n
b)vieta, kur pārvadātājs pārņēmis kravu, vai kravas piegādes vieta.
\n
2.Ja šā panta 1. punktā minēto prasību izskata tiesa, kura saskaņā ar šo punktu ir kompetenta to darīt, vai ja šī tiesa ir pasludinājusi spriedumu attiecībā uz konkrēto prasību, tad starp tām pašām strīda pusēm un par tiem pašiem jautājumiem nevar ierosināt jaunu prāvu, izņemot gadījumus, kad pirmās tiesas spriedums nav izpildāms valstī, kurā ierosināta jaunā tiesas prāva.
\n
3.Kad vienas Konvencijas dalībvalsts tiesa, kura saskaņā ar šo pantu ir kompetenta, par šā panta 1. punktā minēto prasību ir pasludinājusi spriedumu, kas ir izpildāms šajā valstī, attiecīgais spriedums kļūst izpildāms arī jebkurā citā Konvencijas dalībvalstī, tiklīdz ir nokārtotas šajā valstī noteiktās formalitātes. Šo formalitāšu dēļ nav pieļaujama lietas atkārtota izskatīšana.
\n
4.Šā panta 3. punkta noteikumi ir piemērojami spriedumiem, kas piespriesti pēc iztiesāšanas vai aizmuguriski, kā arī ar tiesas rīkojumiem apstiprinātiem darījumiem, bet nav piemērojami starplēmumiem vai lēmumiem, saskaņā ar kuriem prasītājam, kura prasība pilnīgi vai daļēji noraidīta, ir noteikts pienākums papildus izdevumiem atlīdzināt arī zaudējumus.
\n
5.No Konvencijas dalībvalstu pilsoņiem, kuru dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta atrodas vienā no šīm valstīm, neprasa tiesas izdevumu nodrošinājumu par tiesvedību, kas uzsākta saistībā ar pārvadājumiem, kuri veikti saskaņā ar šo konvenciju.
\n
32. pants1. Noilguma termiņš prasībai saistībā ar pārvadājumiem, kas
\n
veikti saskaņā ar šo konvenciju, ir viens gads. Tomēr ļaunprātīgas rīcības gadījumā vai tādā saistību neizpildes gadījumā, kuru tiesa, kas izskata lietu, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā atrodas, uzskata par pielīdzināmu apzināti ļaunprātīgai rīcībai, prasības noilguma termiņš ir trīs gadi. Prasības noilguma laiku sāk skaitīt:
\n
a)sākot ar kravas nodošanas dienu, ja ir radušies daļēji kravas zaudējumi, bojājumi vai ir nokavēts piegādes termiņš;
\n
b)kravas pilnīga zuduma gadījumā - sākot ar trīsdesmito dienu pēc saskaņotā piegādes termiņa beigām vai - ja šāds termiņš nav saskaņots - sākot ar sešdesmito dienu pēc dienas, kad kravu ir pārņēmis pārvadātājs;
\n
c)sākot ar dienu, kad pēc līguma par kravas pārvadājumu noslēgšanas ir pagājuši trīs mēneši, visos pārējos gadījumos.
\n
Dienu, kurā iestājas prasības noilgums, noilguma termiņā neieskaita.
\n
2.Rakstisks pieprasījums aptur prasības noilgumu līdz dienai, kad pārvadātājs ar rakstisku paziņojumu noraida šo pieprasījumu un nosūta atpakaļ tam pievienotos dokumentus. Pieprasījuma daļējas atzīšanas gadījumā prasības noilguma laiku atsāk skaitīt tikai attiecībā uz to pieprasījuma daļu, kas joprojām tiek apstrīdēta. To, ka pieprasījums ir saņemts un ka uz to sniegta atbilde, kā arī to, ka dokumenti ir nosūtīti atpakaļ, pierāda tā puse, kura uz šiem faktiem pamatojas. Prasības noilguma laika skaitīšana netiek apturēta, saņemot papildu pieprasījumus attiecībā uz šo pašu jautājumu.
\n
3.Saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, prasības noilguma termiņa pagarināšanu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa, kas izskata attiecīgo lietu. Tāpat šie tiesību akti reglamentē arī no jauna radušās prasījuma tiesības.
\n
4.Prasību, kurai ir beidzies noilguma termiņš, nevar piemērot, iesniedzot pretprasību vai iebildumu.
\n
33. pantsPārvadājuma līgumā var iekļaut pantu, ar kuru piešķir
\n
kompetenci šķīrējtiesai, ja šajā pantā ir noteikts, ka attiecīgā šķīrējtiesa piemēro šo konvenciju.
\n
VI nodaļa
\n
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PĀRVADĀJUMIEM, KURUS VEIC SECĪGI PĀRVADĀTĀJI
\n
34. pantsJa pārvadājumu, uz kuru attiecas vienots līgums, secīgi veic
\n
vairāki autopārvadātāji, tad ikviens no viņiem ir atbildīgs par visu pārvadājumu, turklāt otrais un katrs nākamais pārvadātājs, pārņemot kravu un kravas pavadzīmi, saskaņā ar pavadzīmes noteikumiem kļūst par pārvadājuma līguma dalībniekiem.
\n
35. pants
\n
1.Pārvadātājs, kas pārņem kravu no iepriekšējā pārvadātāja, izsniedz pēdējam parakstītu un datētu kvīti. Kravas pavadzīmes otrajā eksemplārā viņš ieraksta savu vārdu un adresi. Attiecīgā gadījumā viņš kravas pavadzīmes otrajā eksemplārā un kvītī ieraksta iebildumus, kas līdzīgi 8. panta 2. punktā minētajiem.
\n
2.9. panta noteikumus piemēro, regulējot attiecības starp pārvadātājiem, kas secīgi veic pārvadājumu.
\n
36. pants
\n
Prasību attiecībā uz atbildību par kravas zaudējumu, bojājumiem vai piegādes aizkavēšanos var iesniegt tikai pret pirmo pārvadātāju, pēdējo pārvadātāju vai pārvadātāju, kurš ir veicis to pārvadājuma daļu, kuras laikā radies zaudējums vai bojājumi vai notikusi piegādes aizkavēšanās, izņemot gadījumus, kad, izskatot sūdzības, kas saņemtas saistībā ar to pašu pārvadājuma līgumu, tiek iesniegta pretprasība vai iebildums; prasību var iesniegt vienlaicīgi pret vairākiem pārvadātājiem.
\n
37. pantsPārvadātājam, kas, ievērojot šīs konvencijas noteikumus, ir
\n
samaksājis kompensāciju, ir tiesības atgūt kompensācijā izmaksāto summu, kā arī procentus un visas ar prasību saistītās izmaksas no pārējiem pārvadātājiem, kas piedalījušies pārvadājuma veikšanā, saskaņā ar šādiem noteikumiem:
\n
a)par kompensācijas izmaksu ir atbildīgs tikai tas pārvadātājs, kura vainas dēļ ir radušies zudumi vai bojājumi, neatkarīgi no tā, vai to samaksājis viņš vai cits pārvadātājs;
\n
b)ja zudumi vai bojājumi ir radušies divu vai vairāku pārvadātāju vainas dēļ, tad katrs no viņiem maksā summu, kas ir proporcionāla to atbildībai; ja atbildību nav iespējams dalīt, tad katra pārvadātāja atbildība ir proporcionāla viņam paredzētajai samaksas daļai par pārvadājuma veikšanu;
\n
c)ja nav iespējams noteikt, uz kuru no pārvadātājiem ir attiecināma atbildība par zudumiem vai bojājumiem, tad kompensācijas summu sadala starp visiem pārvadātājiem, kā noteikts b) apakšpunktā.
\n
38. pantsJa kāds no pārvadātājiem ir maksātnespējīgs, tad viņam
\n
aprēķināto un nesamaksāto kompensācijas summas daļu sadala starp pārējiem pārvadātājiem proporcionāli samaksas daļai, kas katram no tiem ir paredzēta par pārvadājuma veikšanu.
\n
39. pants1. Pārvadātājs, pret kuru saskaņā ar 37. un 38. pantu ir
\n
iesniegta prasība, nav tiesīgs apstrīdēt tāda maksājuma pamatotību, kuru veicis prasību iesniegušais pārvadātājs, ja kompensācijas summu ir noteikusi tiesas iestāde, pirms tam pienācīgi brīdinot pirmo minēto pārvadātāju par tiesas procesu un dodot viņam iespēju tajā piedalīties.
\n
2.Pārvadātājs, kas vēlas ierosināt tiesvedību, lai īstenotu savas tiesības atgūt kompensācijā izmaksāto naudas summu, var iesniegt savu prasību kompetentai tiesai valstī, kur dzīvo kāds no iesaistītajiem pārvadātājiem vai kur atrodas viņa uzņēmējdarbības vieta, filiāle vai pārstāvniecība, ar kuru ir noslēgts līgums par pārvadājumu. Vienā un tajā pašā tiesas procesā atbildētāji var būt visi iesaistītie pārvadātāji.
\n
3.Noteikumus, kas minēti 31. panta 3. un 4. punktā, piemēro tiesas spriedumiem tiesvedībās, kurās izskata 37. un 38. pantā minētās prasības.
\n
4.Noteikumus, kas minēti 32. pantā, piemēro prasībām, kuras viens pārvadātājs iesniedzis pret otru. Prasības noilgumu sāk skaitīt no dienas, kad ar galīgo tiesas lēmumu ir noteikta kompensācijas summa, kas jāmaksā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, vai - ja šāda tiesas lēmuma nav - no faktiskās iemaksas dienas.
\n
40. pants
\n
Par noteikumiem, kuri nav paredzēti 37. un 38. pantā, pārvadātāji var savstarpēji vienoties.
\n
VII nodaļa
\n
KONVENCIJAI NEATBILSTOŠU LĪGUMA NOTEIKUMU ANULĒŠANA
\n
41. pants
\n
1.Līguma noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar 40. pantu, bet kuros tieši vai netieši tiek pieļauta atkāpe no šīs konvencijas noteikumiem, atzīst par spēkā neesošiem. Šādu noteikumu anulēšanas dēļ netiek atcelti citi līguma noteikumi.
\n
2.Piemēram, par spēkā neesošiem atzīst līguma pantus, saskaņā ar kuriem pārvadātājs gūst labumu no apdrošināšanas, vai līdzīgus pantus, kā arī tādus līguma pantus, saskaņā ar kuriem pierādīšanas pienākums tiek nodots citai līgumslēdzējai pusei.
\n
VIII nodaļa NOBEIGUMA NOTEIKUMI
\n
42. pants1. Šo konvenciju parakstīt vai tai pievienoties var Eiropas
\n
Ekonomikas komisijas dalībvalstis, kā arī valstis, kurām saskaņā ar minētās komisijas Statūtu 8. punktu šajā komisijā ir atļauts piedalīties kā padomdevējām.
\n
2.Valstis, kuras saskaņā ar minēto Statūtu 11. punktu var piedalīties noteiktos Eiropas Ekonomikas komisijas pasākumos, var kļūt par Konvencijas dalībvalstīm, tai pievienojoties pēc tās stāšanās spēkā.
\n
3.Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai līdz 1956. gada 31. augustam. Pēc minētā datuma šai konvencijai var pievienoties.
\n
4.Šī konvencija ir jāratificē.
\n
5.Šo konvenciju ratificē vai tai pievienojas, deponējot ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
\n
43. pants
\n
1.Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad piecas no 42. panta 1. punktā minētajām valstīm ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.
\n
2.Attiecībā uz ikvienu valsti, kas ratificē šo konvenciju vai tai pievienojas pēc tam, kad piecas valstis ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad attiecīgā valsts ir deponējusi savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu.
\n
44. pants
\n
1.Jebkura Konvencijas dalībvalsts šo konvenciju var denonsēt, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
\n
2.Denonsēšana stājas spēkā tad, kad pagājuši divpadsmit mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.
\n
45. pantsJa pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Konvencijas dalībvalstu
\n
skaits denonsēšanas dēļ ir kļuvis mazāks par piecām, tad dienā, kad stājas spēkā pēdējā denonsācija, šī konvencija zaudē spēku.
\n
46. pants1. Ikviena valsts, deponējot ratifikācijas vai pievienošanās
\n
dokumentu, vai arī jebkurā laikā pēc tam var paziņot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ka šī konvencija attiecas uz visām vai atsevišķām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām konkrētā valsts ir atbildīga. Paziņojumā norādītajai teritorijai vai teritorijām konvenciju piemēro, sākot ar deviņdesmito dienu, pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu, vai - ja šajā dienā konvencija vēl nav stājusies spēkā - sākot ar dienu, kad tā stājas spēkā.
\n
2.Jebkura valsts, kas saskaņā ar iepriekšējo punktu ir paziņojusi, ka šī konvencija ir piemērojama kādai no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, saskaņā ar 44. panta noteikumiem šo konvenciju attiecībā uz attiecīgo teritoriju var denonsēt atsevišķi.
\n
47. pantsIkvienu strīdu, kurš izceļas starp divām vai vairākām
\n
Konvencijas dalībvalstīm par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu un kuru tās nevar atrisināt sarunu ceļā vai citādi, pēc jebkuras Konvencijas dalībvalsts lūguma var nodot izskatīšanai starptautiskajā tiesā.
\n
48. pants1. Ikviena Konvencijas dalībvalsts, parakstot vai ratificējot
\n
šo konvenciju vai tai pievienojoties, var paziņot, ka neuzskata šīs konvencijas 47. pantu par saistošu. Šādā gadījumā 47. pants nav saistošs arī citām Konvencijas dalībvalstī attiecībā uz to Konvencijas dalībvalsti, kura izteikusi minēto atrunu.
\n
2.Ikviena Konvencijas dalībvalsts, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu paredzējusi minēto atrunu, var šo atrunu jebkurā laikā atsaukt, informējot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru.
\n
3.Nekādas citas atrunas attiecībā uz šo konvenciju nav pieļaujamas.
\n
49. pants1. Trīs gadus pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā jebkura no
\n
Konvencijas dalībvalstīm, nosūtot paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, var lūgt sasaukt konferenci, lai pārskatītu konvencijas tekstu. Ģenerālsekretārs par saņemto lūgumu informē visas Konvencijas dalībvalstis un sasauc pārskatīšanas konferenci, ja četru mēnešu laikā pēc informēšanas dienas ne mazāk kā viena ceturtā daļa Konvencijas dalībvalstu paziņo, ka piekrīt konferences sasaukšanai.
\n
2.Ja konferenci sasauc saskaņā ar šā panta 1. punktu, tad ģenerālsekretārs paziņo par to visām Konvencijas dalībvalstīm un uzaicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt priekšlikumus par konferencē apspriežamajiem jautājumiem. Ģenerālsekretārs vismaz trīs mēnešus pirms paredzētās konferences visām Konvencijas dalībvalstīm nosūta konferences darba kārtības projektu, kā arī iesniegtos priekšlikumus par konferencē apspriežamiem jautājumiem.
\n
3.Uz ikvienu konferenci, kas sasaukta saskaņā ar šo pantu, ģenerālsekretārs uzaicina visas 42. panta 1. punktā minētās valstis un valstis, kuras kļuvušas par Konvencijas dalībvalstīm saskaņā ar šā nolīguma 42. panta 2. punktu.
\n
50. pantsPapildus paziņojumiem, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas
\n
ģenerālsekretārs sniedz saskaņā ar 49. pantu, viņš informē 42. panta 1. punktā minētās valstis un valstis, kas kļuvušas par Konvencijas dalībvalstīm saskaņā ar 42. panta 2. punktu, arī par:
\n
a)ratifikāciju un pievienošanos atbilstoši 42. pantam;
\n
b)šīs konvencija spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 43. pantu;
\n
c)denonsēšanu saskaņā ar 44. pantu;
\n
d)šīs konvencijas anulēšanu saskaņā ar 45. pantu;
\n
e)paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 46. pantu;
\n
f)paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 48. panta 1. un 2. punktu.
\n
51. pantsPēc 1956. gada 31. augusta šīs konvencijas
\n
oriģināleksemplāru deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kas šīs konvencijas apliecinātās kopijas nosūta ikvienai 42. panta 1. un 2. punktā minētajai valstij.
\n
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.
\n
Ženēvā tūkstoš deviņi simti piecdesmit sestā gada deviņpadsmitajā maijā, vienā eksemplārā angļu un franču valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski.
\n
PARAKSTĪŠANAS PROTOKOLS Parakstot šo konvenciju par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu, attiecīgi pilnvarotās personas, kas parakstījušas šo protokolu, ir vienojušās par šādu nostādni un paskaidrojumu.
\n
1.Šī konvencija neattiecas uz pārvadājumiem starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku.
\n
2.Attiecībā uz 1. panta 4. punktu Pilnvarotās personas, kas parakstījušas šo protokolu, apņemas apspriest konvencijas, kas reglamentē līgumus attiecībā uz mēbeļu pārvešanu un kombinētajiem pārvadājumiem.
\n
TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas, ir parakstījušas šo protokolu.
\n
Ženēvā tūkstoš deviņi simti piecdesmit sestā gada deviņpadsmitajā maijā, vienā eksemplārā angļu un franču valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski.