Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018.–2020. gadam

Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018.–2020. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 259 Rīgā 2018. gada 6. jūnijā (prot. Nr. 27 36. §) Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018.-2020. gadam 1. Apstiprināt Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2018.-2020. gadam (turpmāk - plāns). 2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju. 3. Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām 2019. un 2020. gadā sagatavot un līdz 30. martam iesniegt Veselības ministrijā informāciju par plāna īstenošanas gaitu. 4. Veselības ministrijai līdz 2019. gada 1. jūnijam un 2020. gada 1. jūnijam pārskatīt plānu un aktualizēt atbilstoši situācijai. 5. Veselības ministrijai plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2018. gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai plāna īstenošanai 2019.-2020. gadā izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. 6. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2021. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi. Ministru prezidents Māris Kučinskis Veselības ministre Anda Čakša (Ministru kabineta 2018. gada 6. jūnija rīkojums Nr. 259) Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.-2020. gadam Saturs Izmantotie saīsinājumi I. Kopsavilkums II. Esošās situācijas raksturojums 1. Veselības veicināšana un profilakse 2. Grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušo aprūpe 3. Ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošana bērnu veselības aprūpē 4. Hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana III. Plānā paredzētie pasākumi Izmantotie saīsinājumi ANO Apvienoto Nāciju Organizācija BKUS VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ES Eiropas Savienība LĀRA Biedrība "Latvijas Ārstu rehabilitologu asociācija" LGDzSA Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija LĢĀA Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" LLĢĀA Biedrība "Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija" LM Labklājības ministrija LNB Latvijas Neonatologu biedrība LPA Biedrība "Latvijas Pediatru asociācija" LRPOA Biedrība "Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība" LVA Profesionālā biedrība "Latvijas Vecmāšu asociācija" MK Ministru kabinets NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Noteikumi Nr.1529 Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" Noteikumi Nr.611 Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumi Nr.611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" NMPON Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļa NRC "Vaivari" VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" NVD Nacionālais veselības dienests NVO Nevalstiskās organizācijas PAC Perinatālās aprūpes centrs Pamatnostādnes Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam PSKUS VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" PVO Pasaules Veselības organizācija RSU Rīgas Stradiņa universitāte SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs SSK - 10 Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija STI Seksuālās transmisijas infekcijas UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija VI Veselības inspekcija VM Veselības ministrija VSMC Valsts Sporta medicīnas centrs ZM Zemkopības ministrija I. Kopsavilkums Reproduktīvās veselības rādītāji ir nozīmīgi indikatīvi rādītāji, kas raksturo visas sabiedrības veselības stāvokli. Ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.589 "Par sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam" tika apstiprinātas Pamatnostādnes, kuru mērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Lai to sasniegtu, Pamatnostādnēs ir definēts apakšmērķis - uzlabot mātes, tēva un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību, kā arī apakšmērķis - nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un racionālu resursu izmantošanu, lai sekmētu veselības aprūpes veselības sistēmas darbības ilgtspējību un visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgu pieeju kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem. Pamatnostādnēs ir ietverta seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana, jaundzimušo veselības aprūpes uzlabošana, tai skaitā zīdīšanas veicināšana, kā arī veselības aprūpes uzlabošana savlaicīgi identificējot riskus grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, tai skaitā pamatojoties uz izstrādātajām veselības aprūpes tīklu vadlīnijām prioritārajās veselības aprūpes jomās, veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, tai skaitā attiecībā uz bērnu veselību sākot no perinatālā un neonatālā perioda. ANO Ilgtspējīgas attīstības 3.mērķis paredz nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, 3.1.apakšmērķis paredz līdz 2030.gadam samazināt mātes mirstību visā pasaulē līdz mazāk nekā 70 gadījumiem uz 100 000 dzīvi dzimušiem. 3.2.apakšmērķis paredz līdz 2030.gadam panākt, ka vairs nenotiek novēršami jaundzimušo un bērnu vecumā līdz 5 gadiem nāves gadījumi, visām valstīm izvirzot mērķi samazināt jaundzimušo mirstību līdz vismaz 12 gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušiem, un bērnu vecumā līdz 5 gadiem mirstību līdz vismaz 25 gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušiem. 3.4.apakšmērķis paredz līdz 2030.gadam par vienu trešdaļu samazināt nelipīgu slimību izraisītu priekšlaicīgu mirstību, veicot profilakses un ārstēšanas pasākumus un uzlabojot garīgo veselību un labklājību. 3.7.apakšmērķis paredz līdz 2030.gadam nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp ģimenes plānošanas, informēšanas un izglītošanas nolūkos, un iekļaut reproduktīvo veselību valstu stratēģijās un programmās. ES fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros veselības jomā tiek plānots īstenot virkni pasākumu bērnu veselības jomā, kopumā paredzot ieguldījumus 287 milj. EUR1. apmērā 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros: - 9.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai" ietvaros tiek izstrādātas veselības tīklu attīstības vadlīnijas, tai skaitā bērnu veselības aprūpes jomā. Tāpat šī mērķa ietvaros paredzēta kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide veselības jomā, tai skaitā sistēmas izveide un ieviešana bērnu veselības aprūpes (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) jomā. - 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" ietvaros uzsākta projektu īstenošana veselības veicināšanai un slimību profilaksei prioritārajās jomās, tai skaitā bērnu veselības aprūpes (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) jomā kā vienā no četrām prioritārajām jomām. - 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" ietvaros tiek īstenots projekts ar mērķi piesaistīt ārstniecības personas darbam reģionos ārpus Rīgas prioritārajās jomās, tai skaitā bērnu veselības aprūpes (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) jomā. - 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros tiek īstenots projekts ar mērķi uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju prioritārajās jomās, tai skaitā bērnu veselības aprūpes (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) jomā. - 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" ietvaros tiek īstenoti projekti veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanai primārajā, sekundārajā un terciārajā veselības aprūpē prioritārajās jomās, tai skaitā bērnu veselības aprūpes (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) jomā. Atbilstoši Ārstniecības likuma 3.panta otrajai daļai grūtnieces, bērna un personas ar prognozējamu invaliditāti veselības aprūpe ir prioritāra. Šīs prioritātes organizēšanas, finansēšanas un cilvēkresursu nodrošināšanas kārtību nosaka MK. VM ir mērķtiecīgi veikusi pasākumus grūtnieču aprūpes, dzemdību palīdzības un jaundzimušā aprūpes uzlabošanai. Lai uzlabotu mātes un bērna veselību (tai skaitā samazinātu perinatālo mirstību un mātes mirstību), nodrošinot plānotu, saskaņotu un koordinētu pasākumu veikšanu, tika izstrādāts Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2012.-2014.g. Plāna ietvaros ieviestas papildus izmeklēšanas metodes grūtniecēm, lai mazinātu iedzimto anomāliju attīstību jaundzimušajiem, uzlabota pakalpojumu pieejamība grūtnieču aprūpē, noteiktas kvalitātes prasības ultraskaņas izmeklējumiem grūtniecēm, noteiktas obligātās prasības PAC, uzsākta valsts apmaksāta neauglības ārstēšana un mātes mirstības konfidenciālā analīze. Diemžēl, neskatoties uz paveikto mātes un bērna aprūpes uzlabošanā, Latvijā joprojām katru gadu tiek reģistrēti mātes nāves gadījumi. Īpaši satraucoši rādītāji bija 2015.gadā, kad mātes mirstības rādītājs bija 55,2 uz 100 000 dzīvi dzimušiem. Absolūtos skaitļos tie bija 12 mātes nāves gadījumi, no kuriem 8 gadījumi bija ar grūtniecību tieši saistīto cēloņu dēļ. Attiecībā uz bērnu veselību, perinatālajai mirstībai ir tendence samazināties, taču salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, perinatālās mirstības rādītājs Latvijā joprojām saglabājas relatīvi augsts. Ņemot vērā minēto, VM ir sagatavojusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.-2020.gadam" (turpmāk - Plāns). Plāns izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām - SPKC, NVD, VI un nozares profesionāļiem (LGDzSA, LVA, LNB, LPA, LĢĀA, LLĢĀA, BKUS). Plāna projekts 2017.gada 19.jūnijā tika ievietots Veselības ministrijas tīmekļa vietnē sabiedriskās apspriedes sanāksmei. 2017.gada 4.jūlijā Veselības ministrijā tika organizēta sabiedriskā apspriede. Sabiedriskajā apspriedē piedalījās pārstāvji no LPA, LNB, biedrības "Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība", biedrības "Latvijas Māsu asociācija" Bērnu aprūpes māsu apvienības, biedrības "Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija". Plāna projekts izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 13.punktā noteiktajam, Pamatnostādnēs identificēto problēmu mātes un bērna veselības jomā risināšanai. Plāna mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, īstenojot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, kā arī veicinot agrīnu diagnostiku, savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju. Plāna mērķis sasniedzams realizējot četrus rīcības virzienus: 1. Veselības veicināšana un profilakse 2. Grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces2 un jaundzimušā aprūpe 3. Ambulatoro pakalpojumu pieejamības uzlabošana bērnu veselības aprūpē 4. Hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana Lai sekotu līdzi un nodrošinātu plāna izpildi, pēc dokumenta apstiprināšanas plāns regulāri (vismaz reizi gadā) tiks pārskatīts un aktualizēts atbilstoši aktuālajai situācijai. Nepieciešamais papildu finansējums Plāna pasākumu īstenošanai: 2019.g. - nepieciešamais papildu finansējums - 8 535 281 eiro; 2020.g. - nepieciešamais papildu finansējums - 7 657 095 eiro; Turpmāk ik gadu nepieciešamais papildu finansējums - 7 657 095 eiro. II. Esošās situācijas raksturojums 1. Veselības veicināšana un profilakse Bērna veselību un attīstību pirms un pēc dzimšanas galvenokārt nosaka mātes un tēva veselība, vecāku zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par bērnu, kā arī dzīvesveida paradumi grūtniecības periodā. Līdz ar to ļoti būtiski seksuālās un reproduktīvās veselības izglītošanas jautājumiem pievērsties jau pusaudžu vecumā. Situācija seksuālās un reproduktīvās veselības jomā Latvijā liecina, ka ir nepieciešams turpināt pastāvīgi izglītot sabiedrību (īpaši jauniešus) par reproduktīvās veselības jautājumiem un seksuāli transmisīvo infekciju profilaksi, tai skaitā par atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu, par kontracepcijas lietošanu, samazinot nevēlamu grūtniecību un seksuāli transmisīvo infekciju gadījumu skaitu, kā arī veicināt grūtnieču un jauno vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces, bērna veselību un augļa attīstību. Viens no rādītājiem, kas raksturo sabiedrības zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā izpratni par atbildīgām savstarpējām attiecībām, kā arī par pusaudžu un jauniešu spēju šīs zināšanas īstenot, ir nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām jaunietēm. Lai gan vērojama situācijas uzlabošanās, un samazinās gan nepilngadīgo grūtnieču skaits, gan īpatsvars, Latvijā ik gadu aptuveni 200 mazuļu jeb 1-1,5% no visiem jaundzimušajiem piedzimst mātēm, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (dinamikā nepilngadīgām mātēm dzimušo bērnu skaits samazinājies, 2016.gadā sasniedzot 179 bērnus3). Pozitīvi vērtējams ir arī fakts, ka Latvijā samazinās mākslīgi veikto abortu skaits, tai skaitā arī 15- 17 gadus vecām jaunietēm. Kopš 2013.gada mākslīgo abortu rādītājs ir samazinājies no 274 gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem līdz 202 gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem 2016.gadā. Salīdzinot ar vidējo ES dalībvalstu rādītāju, situācija Latvijā pamazām tuvojas vidējam ES rādītājam.4 Savukārt 15-17 gadus vecām jaunietēm mākslīgo abortu rādītājs ir samazinājies uz pusi no 100 gadījumiem 2013.gadā uz 53 gadījumiem 2016.gadā5. Lai arī pēdējos gados situācija pamazām tuvojas vidējiem ES rādītājiem, Latvija joprojām ir to ES valstu vidū, kurās ir salīdzinoši liels nepilngadīgo grūtnieču īpatsvars, līdzās tādām valstīm kā Lietuva, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Bulgārija6, kas norāda uz agrīnu dzimumattiecību uzsākšanu un nepietiekošām zināšanām par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem (drošu kontracepcijas metožu izvēli)un atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu. Lai mazinātu mākslīgi veikto abortu skaitu jaunietēm vecumā līdz 17 gadiem, kā arī nepilngadīgo grūtnieču skaitu, ir jānovērš gadījumi, kad iestājas neplānota grūtniecība. Kā galvenie iemesli neplānotai grūtniecībai, kas minēti pētījuma "Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība" ietvaros sagatavotajā pārskatā par situāciju Latvijā no 2003.-2011.gadā7, ir neizsargāšanās vispār, nedrošu kontracepcijas metožu izvēle (piemēram, pārtrauktais dzimumakts), kā arī kļūdaina izsargāšanās metožu lietošana, kas norāda uz nepietiekošu izpratni par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā par drošas un pareizas kontracepcijas lietošanas nozīmi. Pieejas, kādā seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības jautājumu risināšana notiek katrā valstī, atšķiras, ņemot vērā katras valsts situāciju, sabiedrības veselības problēmas, ekonomiskos un sociālos rādītājus, izglītības sistēmu, pedagogu sagatavotību un zināšanas, izglītojamo paradumus, vērtību sistēmu, ģimenes lomu veselības izglītībā un daudz citus faktorus. Kā vienu no labās prakses piemēriem nepilngadīgo grūtnieču skaita samazināšanā var minēt tieši Igauniju, kas ar mērķtiecīgu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības programmu, tai skaitā iekļaujot neformālās izglītības attīstību (jauniešu centrus) un jauniešiem draudzīgus, pieejamus pakalpojumus ir strauji samazinājusi nepilngadīgo grūtnieču īpatsvaru, mākslīgos abortus pusaudžu vecumā, kā arī saslimstību ar STI un HIV 15-24 vecu jauniešu vidū, tajā pašā laikā palielinot jauniešu īpatsvaru, kas pirmā dzimumakta laikā lieto drošu kontracepciju8. Igaunijas seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības mērķis ir nodrošināt bērnus un jauniešus ar zināšanām un prasmēm, kuras palīdzētu izdarīt atbildīgu izvēli savās seksuālās un sociālās attiecībās. Uz tiesībām balstīta pieeja visaptverošai, seksuālai izglītībai aptver plašu jautājumu loku, kas saistīti ar fizisko, bioloģisko, emocionālu un sociālu seksualitātes aspektu. Tā atzīst un pieņem visus cilvēkus kā seksuālas būtnes, un ir saistīta ar vairāk nekā tikai slimības profilaksi (STI, HIV) vai nevēlamas grūtniecības novēršanu8. Kā liecina SPKC dati, Latvijā jauniešiem vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem saslimstība ar STI ir ievērojami augstāka, nekā sabiedrībā kopumā. Lai gan pēdējo piecu gadu laikā ir novērojama saslimstības ar STI samazināšanās šajā vecuma grupā no 383,2 uz 100 000 jauniešu 2012.gadā līdz 337,7 uz 100 000 jauniešiem 2016.gadā, tomēr saslimstības samazināšanās norit ļoti lēni, kas liecina par to, ka joprojām jauniešiem nav izpratnes par drošām dzimumattiecībām. Tādēļ, ņemot vērā iepriekšminēto labās prakses piemēru no Igaunijas, kā arī Latvijā esošo situāciju seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, plānā kā viena no realizējamajām aktivitātēm tiek iekļauta vienotas mācību programmas izstrāde par seksuālās un reproduktīvās jautājumiem, tai skaitā par atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu. Šobrīd Latvijā dažādas NVO, t.sk. jauniešu organizācijas, veic bērnu un jauniešu izglītošanu par seksuālās un reproduktīvās veselības, ģimenes plānošanas, atbildīgu savstarpējo attiecību un drošas kontracepcijas jautājumiem, bet trūkst vienotas apmācības programmas, pēc kuras jaunieši tiktu apmācīti visās pašvaldībās, piesaistot atbilstošus, kvalificētus speciālistus. Katra organizācija īsteno savu apmācību programmu, balstoties uz esošo pieredzi un pieejamiem resursiem. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt vienotu metodiku šādu mācību organizēšanai, lai nodrošinātu, ka jaunieši saņem uz pierādījumiem balstītu informāciju un mācības norit atbilstošā kvalitātē veidojot vienotu pieeju. Latvijā nozīmīgākie nāves cēloņi ir neinfekciju slimības - sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi.9 Līdz ar to ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību neinfekciju slimību riska faktoru (tai skaitā neveselīgu uztura paradumu, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, atkarību izraisošo vielu lietošanas u.c.) izplatības mazināšanai gan pirms, gan pēc grūtniecības iestāšanās. Grūtniecēm un sievietēm, kas plāno grūtniecību, jāmazina risks, ko rada liekā ķermeņa masa vai aptaukošanās, vai pārāk zema ķermeņa masa, jāveicina veselīga uztura paradumi, tādējādi nodrošinot vitamīnu un mikroelementu pietiekamu uzņemšanu, jāatmet smēķēšana un jāizvairās no pasīvās smēķēšanas riska, jāizvairās no alkoholisko dzērienu un citu atkarību izraisošo vielu lietošanas, kā arī jāveicina aktīvs dzīvesveids. Jaundzimušo un zīdaiņu veselības veicināšanā un infekcijas slimību profilaksē viens no būtiskākajiem faktoriem ir mātes piens. Svarīgi ir izglītot un informēt sabiedrību par zīdīšanas veicināšanu un šajā jomā īstenotajiem pasākumiem, sniedzot atbalstu jaunajām māmiņām ar zīdīšanu saistītu problēmu risināšanā. Ļoti svarīgas ir arī jauno vecāku zināšanas un iemaņas bērna kopšanas jautājumos un dzemdību palīdzības iestāžu personāla sniegtā informācijas kvalitāte jaunajiem vecākiem. Bērniem, kas atrodas sociālās aprūpes institūcijās, kā arī reizēm tiem bērniem, kas atrodas aizbildnībā vai dzīvo audžuģimenēs, ir potenciāli augstāks risks nonākt sociālās atstumtības vai citu sociālo risku ietekmē10, tādēļ ir jāvelta īpaša uzmanība, lai šiem bērniem veidotu izpratni par atbildīgām attiecībām, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības aspektiem, atkarību profilaksi, tai skaitā veicinot tiesību izpratni šiem jauniešiem. Tādēļ ir svarīgi, lai ar šiem bērniem par seksuālās un reproduktīvās veselības un atkarību profilakses jautājumiem runātu cilvēki, kas ir profesionāli sagatavoti šim darbam un pārzina atbilstošas izglītošanas metodes. Tādēļ ir nepieciešams apzināt šo bērnu vajadzības, lai veicinātu viņu zināšanas seksuālās un reproduktīvās veselības, kā arī atkarību profilakses jautājumos, kā arī pasākumus, lai uzlabotu sociālās aprūpes institūciju, aizbildņu un audžuģimeņu iemaņas runāt ar bērniem par šiem jautājumiem atbilstoši mūsdienu labākās prakses piemēriem. Lai bērnu sociālās aprūpes institūciju darbinieki, aizbildņi un audžuģimenes būtu gatavi savu bērnu izglītošanai, ir nepieciešams pilnveidot viņu iemaņas izglītojošam darbam par iepriekš minētajiem jautājumiem, izstrādājot vienotu metodiku. Dažādas krīzes situācijas, zemi ienākumi un nepietiekama izglītība, vientulība, fiziskās un garīgās veselības problēmas, patstāvīgas darba vai dzīves vietas neesamība, piedzīvota seksuālā un emocionālā vardarbība, atkarības un līdzīgās situācijās sievietei var būt nepieciešams atbalsts ģimenes plānošanai. Taču nonākot minētajās krīzes situācijās sievietei finansiālo resursu trūkuma dēļ, reizēm nav iespējas izvēlēties piemērotākās ģimenes plānošanas metodes. Lai sievietēm krīzes situācijā dotu iespēju izvēlēties viņai piemērotāko ģimenes plānošanas metodi, plānā ir ietverts pasākums nodrošināt valsts apmaksātu kontracepcijas pakalpojumu iespējas sievietēm, kuras ir pakļautas sociālajam riskam. Šis pasākums paredz ginekologa konsultācijas, laboratorisko izmeklējumu un atbilstošu kontracepcijas līdzekļu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Lai šos pakalpojumus ieviestu dzīvē, plāns paredz veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiks kārtību šo pakalpojumu organizēšanai un finansēšanai, kā arī noteiks speciālistu kompetences šo pakalpoju sniegšanai. Ja sieviete nonāk ģimenes ārsta vai reproduktīvās veselības speciālista redzeslokā, viņš novērtējot sievietes stāvokli var rekomendēt viņai piemērotāko ģimenes plānošanas metodi vai ieteikt izmantot attiecīgo pakalpojumu. Tomēr ne vienmēr šīs sievietes nonāk veselības aprūpes speciālista redzeslokā. Lai risinātu krīzes situācijas radītās problēmas, arī sociālie darbinieki ir tie, kuriem ir regulārs kontakts ar minētajām sievietēm. Šajos gadījumos sociālajam darbiniekam ir vislielākais potenciāls no sievietes noskaidrot, vai pašam identificēt ar ģimenes plānošanu saistītās problēmas, uz kā pamatojoties, sociālais darbinieks ir pirmais, kas var sievietei krīzes situācijā attiecīgi piedāvāt iespēju saņemt valsts apmaksātos ģimenes plānošanas pakalpojumus, tādējādi sievieti laicīgi novirzot pie speciālista. Tādēļ ir nepieciešams pilnveidot to sociālo darbinieku iemaņas, kas ikdienas darbā saskaras ar minētajām sievietēm, nodrošinot viņus ar informāciju par ģimenes plānošanas pakalpojumu sniegšanas kārtību valstī, lai viņi būtu pietiekami kompetenti sniegt informāciju par pieejamajiem valsts apmaksātajiem ģimenes plānošanas pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību. Viens no biežākajiem bērnu līdz 5 gadu vecumam nāves un saslimšanas iemesliem ir traumas. Atbilstoši SPKC datiem 2015.gadā no ārējiem nāves cēloņiem miruši 11 bērni vecumā līdz 11 gadiem. Traumas ir nāves cēlonis, ko var novērst, ievērojot drošības principus. Saskaņā ar SPKC datiem bērni līdz 5 gadu vecumam traumas visbiežāk gūst mājās un to iemesls ir tas, ka vecāki nav nodrošinājuši pietiekamu bērnu pieskatīšanu, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu jauno vecāku izglītošanu par traumatisma profilaksi. Slimības, kuras ir iespējams novērst ar vakcināciju ir vakcīnregulējamās infekcijas slimības. Vakcinācija noteikti ir viens no izmaksu efektīvākajiem sabiedrības veselības pasākumiem, kuru īsteno visā pasaulē, lai novērstu potenciāli nāvējošu slimību izplatīšanos, saslimstību un mirstību. Vienlaikus vakcinācija arī cieš no saviem panākumiem, jo vakcinācijas rezultātā samazinās saslimstība ar vakcīnregulējamām slimībām un līdz ar to mazinās sabiedrības motivācija vakcinēties un ārstiem veikt vakcināciju. Mūsdienās sabiedrībā pieaug viltus drošuma izjūta un skeptiska attieksme pret vakcināciju ("vilcināšanas ar imunizāciju"), kas ir būtisks imunizācijas politikas īstenošanas šķērslis ES dalībvalstīs un citur pasaulē. Neraugoties uz to, ka vakcīnu efektivitāte un pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību ir pierādīta, ar katru gadu palielinās atteikumu no vakcinācijas skaits. Viens no iemesliem vakcinācijas aptveres sarukumam ir ģimenes ārstu nepietiekamās zināšanas, lai skaidrotu vakcinācijas pretinieku kustības pārstāvju izplatīto informāciju par vakcīnu negatīvo ietekmi. Piemēram, SPKC veiktā pētījuma "Bērnu imunizācijas rādītāju pārraudzības un vakcinācijas kavējošo iemeslu apzināšanas pētījums 2015.gadā" ietvaros konstatēts, ka 17,8% primārās veselības aprūpes speciālistu uzskatīja, ka viņiem ir nepietiekamas vai novecojušas zināšanas vakcinācijas jautājumos. Jāatzīmē, ka primārās veselības aprūpes speciālistiem lielākas šaubas un bažas par vakcinācijas nepieciešamību radīja vakcinācija pret gripu un nesen uzsāktās vakcinācijas pret vējbakām, cilvēka papilomas vīrusu infekciju un pneimokoku infekciju. Tajā pašā laikā konstatēts, ka bērnu vecāku skatījumā ārstniecības personas (ģimenes ārsts vai pediatrs, māsa vai ārsta palīgs) bija galvenais informācijas avots par vakcinācijas jautājumiem, un lielākā daļa vecāku tiem arī visvairāk uzticējās. Ņemot vērā minēto, nepieciešams paaugstināt ģimenes ārstu kapacitāti vakcinācijas nozīmes skaidrošanai pacientiem. Gripa ir viena no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, kas katru gadu gripas sezonas laikā ir par iemeslu mirstības pieaugumam. Grūtnieces un bērni līdz 5 gadu vecumam atbilstoši PVO rekomendācijām ir atzītas par riska grupām, kam pirmkārt jānodrošina vakcinācija pret gripu. Tajā pat laikā PVO rekomendācijās ir noteikts, ka bērniem līdz 2 gadu vecumam ir īpaši augti riski saistībā ar gripas infekciju11. Gripas infekcija grūtniecēm var veicināt ne tikai dažādas veselības problēmas, bet arī būt par iemeslu nedzīvi dzimuša bērna piedzimšanai, jaundzimušā nāvei, priekšlaicīgām dzemdībām un jaundzimušā samazinātam svaram12. Pētījumi ir pierādījuši, ka bērni līdz piecu gadu vecumam un īpaši līdz divu gadu vecumam ir pakļauti augstākam nāves gadījumu no gripas izraisītām komplikācijām riskam, kā arī pētījumi parāda, ka šie bērni, ja nav vakcinēti pret gripu, biežāk tiek ārstēti stacionārā saistībā ar gripu.13 Pētījumi arī parāda, ka vakcinācija pret gripu samazina antibiotiku patēriņu elpceļu infekciju ārstēšanai, kas ir viens no atbildīgas antibiotiku lietošanas pamatprincipiem un pasākumiem antimikrobās rezistences mazināšanai.14 Ņemot vērā minētās rekomendācijas šobrīd no ambulatorai aprūpei nepieciešamo zāļu kompensācijas līdzekļiem gripas vakcīna tiek kompensēta grūtniecēm 50% apmērā un bērniem līdz divu gadu vecumam 100% apmērā. Esošā vakcīnu kompensācijas sistēma paredz no valsts budžeta kompensējamo zāļu receptes izrakstīšanu, vakcīnas pasūtīšanu aptiekā, kas ir sarežģīta procedūra un ierobežo vakcinācijas procesu, kā arī var ietekmēt pretgripas vakcīnu efektivitāti un drošumu, ja netiek ievērots vakcīnu uzglabāšanas režīms posmā starp aptieku un vakcinācijas kabinetu. Tādēļ Latvijā bērnu vecumā no 6 mēnešiem līdz 23 mēnešiem vakcinācijas aptvere pret gripu ir ļoti zema: 2014./2015.gada gripas sezonā tā bija 0,27%, bet 2015./2016.sezonā samazinājās līdz 0,16%. Lai mazinātu slogu ārstiem un uzlabotu pretgripas vakcīnas pieejamību un mazinātu šķēršļus grūtnieču un bērnu līdz 2 gadu vecumam vakcinācijai pret gripu, kā arī nodrošinātu vienotu pieeju no valsts budžeta apmaksātu vakcīnu nodrošināšanai, nepieciešams to iekļaut vakcinācijas kalendārā un nodrošināt 100% valsts kompensāciju pretgripas vakcinācijai. Saistībā ar mutes veselību rutīnas statistikas dati liecina, ka pēdējos gados 12 gadīgo bērnu pastāvīgo zobu KPE indekss (kariozo, plombēto un izrauto zobu kopsumma dalīta ar pacientu skaitu) vidēji ir 2,915. Mutes veselības pētījums skolēniem Latvijā (2015./2016.mācību gads)16, kura mērķis bija noskaidrot mutes saslimšanu izplatību un smaguma pakāpi 12 gadīgiem skolēniem Latvijā un novērtēt iespējamos saslimšanu riska faktorus, liecina, ka 12 gadīgajiem bērniem ir vidēji 6 zobi ar agrīnu emaljas kariesu. Ņemot vērā minēto, jāizvērtē tādas agrīnās kariesa ārstēšanas metožu lietošanas iespējas kā fluorīda lakas aplikācijas un okluzālie silanti, kas vienlaikus veic arī kariesa profilaksi. Pieaugusi arī dažādu industriāli ražotu pārtikas produktu ar augstu pievienotā cukura daudzumu lietošana. Pēc pētījuma rezultātiem varam secināt, ka 12 gadīgi skolēni katru dienu ēd vismaz 3 dažādus cukura saturošus industriāli ražotus pārtikas produktus17. Šo produktu ierobežošana, pēc pasaules prakses, ir īpaši liels izaicinājums, tādēļ kaitīgo ietekmi jāmazina ar fluorīdu saturošos zobu pastu (vismaz 1000 ppm) lietošanu 2 reizes dienā. Šobrīd to dara tikai puse 12 gadus veci skolēni. Fluorīdi kopumā ir efektīvākā kariesa profilakses un agrīnās ārstēšanas metode. Papildus ikdienas zobu tīrīšanai ar fluorīdu saturošajām zobu pastām, jāveicina fluorīdu lakas aplikācijas 2 līdz 4 reizes gadā visiem bērniem Latvijā. Viena no efektīvākajām metodēm agrīnā kariesa ārstēšanā un profilaksē ir silanti, kas izmaksu dēļ šobrīd nav iekļauti valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos. Lai identificētu agrīnā bērnu zobu kariesa (kariesa līdz 6 gadu vecumam) problēmu Latvijā, kas šobrīd ir prioritāte daudzās ES valstīs, jāplāno kariesa izplatības pētījums bērniem no 2 līdz 6 gadiem. Lai izvērtētu cik ātri attīstās 12 gadīgo konstatētie agrīnie kariozie bojājumi, SPKC plāno veikt atkārtotu pētījumu 2018./2019.mācību gadā 15 gadīgajiem jauniešiem. Vienlaikus aktuāls jautājums ir valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu bērniem. 2017.gadā līgumus par no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem ir noslēgušas par 15% mazāk ārstniecības iestādes nekā 2014.gadā. Šis noslēgto līgumu samazinājums ir saistāms ar normatīvajos aktos noteiktajiem zobārstniecības pakalpojumu tarifiem. Tādējādi, nepārskatot zobārstniecības tarifus, šī tendence turpinās pieaugt un ar katru gadu valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamība bērniem samazināsies (2015.gadā ir bijuši 545 865 apmeklējumi zobārstniecībā, kas ir par 37 590 apmeklējumiem mazāk nekā 2014.gadā, bet 2014.gadā bijuši 583 455 apmeklējumi zobārstniecībā, kas ir par 4 575 apmeklējumiem mazāk nekā 2013.gadā). 1.tab. Bērnu aptvere NVD teritoriālās nodaļās 2015.-2016.gadā Teritoriālā nodaļa 2015.gads 2016.gads Atšķirība starp 2015 un 2016.gadu Kurzemes nodaļa 54.21% 49.10% -5.11% Latgales nodaļa 59.75% 60.04% 0.29% Rīgas nodaļa 52.33% 51.60% -0.73% Vidzemes nodaļa 63.57% 58.57% -5.00% Zemgales nodaļa 49.16% 47.78% -1.38% VALSTĪ 55.02% 52.93% -2.09% Avots: NVD Pēc SPKC datiem no pētījuma par mutes veselību 12 gadu veciem skolēniem18 - tikai valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus izmanto 40,8% skolēnu (Rīgā 30,4%), 19,2% izmanto gan maksas, gan valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus, bet 20,1% apmeklē tikai maksas (privāti praktizējošus) zobārstus. Savukārt 19,9% skolēnu nav apmeklējuši zobārstu. Vismaz reizi gadā zobu higiēnistu apmeklē 68,4% skolēnu, bet 9% joprojām nekad nav apmeklējuši higiēnistu. Gaidīšanas rindas garums uz valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem19 ir atšķirīgs: sākot no tā, ka rindas nav vai tā mazāka par 5 dienām līdz pat 480 dienām. Vismazākā gaidīšanas rinda ir Latgales un Zemgales NVD teritoriālajās nodaļās. Gaidīšanas rindas garums vidēji valstī 20 dienas. Ņemot vērā to, ka zobārstniecības pakalpojumi bieži nepieciešami akūtās situācijās, gaidīšanas laiks tādos gadījumos ir īpaši būtisks. Arī pie zobu higiēnista rindas garums ir atšķirīgs: sākot no tā, ka rindas nav vai tā mazāka par 5 dienām līdz pat 200 dienām. Vismazākā gaidīšanas rinda ir Latgales NVD teritoriālajā nodaļā, lai gan tur ir mazākais pakalpojumu sniedzēju skaits. Ārstniecības iestāžu, kas sniedz zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus, kapacitāte atsevišķās teritorijās ir nepietiekama, īpaši uzsverot Rīgas teritoriju, kur pakalpojumu sniedzēju interesi un aktivitāti lielā mērā nosaka finansējums. Gaidīšanas rindas garums vidēji valstī 10 dienas, kas vērtējams kā optimāls. Minētais skaidrojams ar zobārstu finansiālo izvēli nesniegt valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus, kā rezultātā saglabājas garas rindas pie zobārstiem, tajā skaitā pakalpojuma sniedzēju samazinājuma dēļ: ar katru gadu mazinās ārstniecības iestāžu skaits, kas noslēdz līgumu ar NVD par valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, kā galveno iemeslu norādot nepietiekamus tarifus par zobārstniecības manipulācijām. Zobārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai zobārstniecības palīdzību bērniem līdz 18 gadiem reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu sniedz mobilā zobārstniecība. Valstī strādā divas mobilās zobārstniecības kabineta vienības. Mobilie zobārstniecības autobusu maršruti plānoti tikai lauku teritorijās, atbilstoši pakalpojumu pieejamībai bērniem, kuru dzīvesvietas tuvumā zobārstu resursi ir nepietiekoši. Izbraukumi tiek plānoti izglītības iestādēs, kuras atrodas ne tuvāk par 15 km no zobārstniecības prakses, kas ir līgumattiecībās ar NVD20. Bērnu brīvdienu laikā autobusi, iespēju robežās, tiek novirzīti uz bērnu namiem. Apmeklētas izglītības iestādes Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē un Latgalē: 2014.gadā 87 skolas un bērnudārzi, 2015. gadā 92 iestādes, 2016.gada 3 mēnešos 25 iestādes. Kopējais apmeklējumu skaits: 2014.gadā 6843, 2015.gadā 7952 un 2016.gadā 7431. 2017.gada 6 mēnešos sniegto pakalpojumu skaits ir palielinājies, apmeklējumu kopskaits - 3504, kas ir vidēji 28 apmeklējumi dienā. Mobilo vienību noslogojums, patlaban, ir liels. Lai paplašinātu pieņemto bērnu skaitu, jāpalielina šo mobilo zobārstniecības vienību skaits. Tāpat zobārstniecības tarifus nepieciešamas pārskatīt saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija Regulu 2017/852 par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 prasību piemērošanu, kas paredz no 2019.gada 1.janvāra neizmantot dzīvsudrabu zobārstniecībā, kā arī pakāpeniski samazināt zobārstniecības amalgamas izmantošanu, tai skaitā no 2018.gada 1.jūlija nodrošinot zobārstniecības amalgamu neizmantošanu piena zobu ārstēšanai, bērnu vecumā līdz 15 gadiem un grūtnieču vai sieviešu, kas baro ar krūti, ārstēšanai, izņemot gadījumus, kad zobārsts uzskata, ka tas noteikti nepieciešams sakarā ar pacienta īpašām medicīniskajām vajadzībām. Bērnu zobārstniecības pieejamības reformas ietvaros 2018.gadā tiks palielināts pakalpojumu tarifs, nodrošinot, ka neturpinās samazināties pakalpojumu sniedzošo ārstniecības iestāžu skaits un par 20% pieaug manipulāciju skaits. Savukārt 2019.gadā, atjaunojot pakalpojumu sniedzēju apjomu, plānots palielināt zobārstniecības pakalpojumu apjomu līdz 40%. Identificētās problēmas: 1. Latvijā ir augsta saslimstība un mirstība no neinfekciju slimībām, kuru attīstību lielā mērā ietekmē cilvēka, tai skaitā grūtnieču un jauno vecāku, dzīvesveids (uztura paradumi, fiziskās aktivitātes un atkarību izraisošo vielu lietošana u.c.). 2. Nepietiekamas iedzīvotāju zināšanas par grūtnieces veselības aprūpes savlaicīgas uzsākšanas nozīmi un atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību. 3. Iedzīvotāju, jo īpaši vecāku zināšanas, par bērnu drošības jautājumiem un profilakses pasākumiem traumatisma mazināšanai bērniem nav pietiekamas. 4. Nepietiekama vakcinācijas aptvere pret nozīmīgākajām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām. 5. Latvijā samazinās gan nepilngadīgo grūtnieču skaits, gan arī mākslīgi veikto abortu skaitu jaunietēm 15- 17 gadu vecumā, tomēr joprojām Latvija atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. 6. Agrīna dzimumattiecību uzsākšana un nedrošu kontracepcijas metožu izvēle norāda uz nepietiekošām jauniešu zināšanām un izpratnes trūkumu par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā par atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu, ģimenes plānošanu un drošu kontracepcijas metožu izvēli. 7. Nepietiekamas izglītojamo tai skaitā sociālās aprūpes institūcijās esošo bērnu zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā par atbildīgām savstarpējām attiecībām un drošām dzimumattiecībām. 8. Nav pietiekamā apjomā pieejami ģimenes plānošanas pakalpojumi sievietēm, kas pakļautas sociālajam riskam. 9. Šobrīd tikai aptuveni puse no 12 gadus veciem skolēniem lieto fluorīdu saturošu zobu pastu (vismaz 1000 ppm) 2 reizes dienā. 10. Agrīnās kariesa ārstēšanas metodes kā fluorīda lakas aplikācijas un okluzālie silanti, kas vienlaikus veic arī kariesa profilaksi, nav iekļautas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstā. 11. Samazinās ārstniecības iestāžu skaits, kas slēdz līgumus ar NVD par valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem. 2. Grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušo aprūpe Pēc dzimstības līmeņa samazinājuma no 2008.gada līdz 2011.gadam, dzimstība pakāpeniski ir pieaugusi, sasniedzot 11,1 dzimušos uz 1000 iedzīvotājiem (skat.1.att). Prognozēts, ka 2025.gadā piedzims gandrīz 24 000 bērnu. 1.att. Dzemdību skaits Avots: SPKC Prasības grūtnieču, dzemdētāju, jaundzimušo aprūpei un aprūpei pēcdzemdību periodā, tai skaitā prasības veicamajiem izmeklējumiem un konsultācijām, aprīkojumam, ir noteiktas Noteikumos Nr.611, Noteikumos Nr.1529, u.c. normatīvajos aktos. Atbilstoši Noteikumiem Nr.611 dzemdību palīdzību grūtniecības periodā jeb grūtnieces aprūpi veic ginekologs (dzemdību speciālists), ģimenes ārsts vai vecmāte, ja grūtniecība norit fizioloģiski. Pēc statistikas datiem secināms, ka pārsvarā sievietes izvēlas grūtniecības aprūpi veikt pie ginekologa (dzemdību speciālista). Pēc NVD datiem 2016.gadā aprūpi pie ginekologa (dzemdību speciālista) veica 98.33% grūtnieču, pie ģimenes ārsta - 0.19%, pie vecmātes - 0.87%. Sievietes un bērna veselībai būtiski ir savlaicīgi uzsākt grūtniecības aprūpi jeb stāties grūtnieču uzskaitē līdz 12.grūtniecības nedēļai un regulāri apmeklēt ārstu vai vecmāti visā grūtniecības laikā un veikt visus nepieciešamos izmeklējumus. Lai samazinātu antenatāli neaprūpētu grūtnieču skaitu, no 2012.gada 1.septembra tiek īstenots princips "nauda seko grūtniecei", valsts finansētajā grūtnieču aprūpē iesaistot privāti praktizējošus ginekologus un citus speciālistus21, un paaugstināti tarifi par vecmātes, ģimenes ārsta, ginekologa vai dzemdību speciālista veiktu grūtnieces apskati, kā arī par ultrasonogrāfijas izmeklējumiem dzemdniecībā. Pēc statistikas datiem antenatāli neaprūpēto dzemdētāju īpatsvars pakāpeniski samazinās (skat. 2.tab.). 2.tab. Grūtnieču aprūpes rādītāji22 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Aprūpe uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai, % 89,9 88,4 87,5 88,3 89,6 91,0 88,6 90,9 90,9 Antenatāli neaprūpēto dzemdētāju īpatsvars, % 2,3 2,7 2,7 1,8 1,6 1,1 1,0 0,9 0,7 No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta grūtniecības novērošana, tajā skaitā ārsta konsultācijas, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi noteiktās grūtniecības nedēļās atbilstoši Noteikumos Nr.1529 un Noteikumos Nr.611 noteiktajai kārtībai. Izmeklējumi atbilstoši grūtniecības novērošanas plānam tiek apmaksāti virs ārstniecības iestādei noteiktiem budžeta līdzekļiem - ievērojot principu "nauda seko grūtniecei". Līdz ar to grūtniece var brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi, kurā saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu. Grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām (no 2018.gada 1.janvāra pacienta iemaksa nebūs jāmaksā pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām) nav jāmaksā pacienta iemaksa, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi. Informācija par valsts apmaksātu grūtniecības novērošanu pieejama NVD tīmekļa vietnē23. Lai uzsāktu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu grūtniecības novērošanu, sieviete var vērsties pie jebkura ārsta ginekologa, kurš ir līgumattiecībās ar NVD un sniedz no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, tajā skaitā grūtnieču aprūpi. Saskaņā ar Noteikumos Nr.1529 noteikto, ginekologs ir tiešās pieejamības speciālists. Turklāt, pēc NVD pieejamiem datiem (NVD tīmekļa vietnes sadaļa rindapiearsta.lv), rindas no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu ginekologa pakalpojumu saņemšanai vairumā gadījumu nav vai tās ir nebūtiskas (mazākas par piecām dienām). Vienlaikus norādāms, ka plānojot, kādi sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir nepieciešami attiecīgajā teritorijā, NVD ņem vērā Noteikumu Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 25.pielikumā noteiktos nosacījumus par minimālo specialitāšu un veselības aprūpes pakalpojumu veidu nepieciešamību attiecīgās veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas vienībās. Tas nozīmē, ka to, cik daudz un kāda veida speciālisti (t.sk. ginekologi) ir nepieciešami konkrētā teritoriālā vienībā, nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam. Papildus jāatzīmē, ka atbilstoši Noteikumiem Nr.611 dzemdību palīdzību grūtniecības periodā jeb grūtnieces aprūpi var veikt arī ģimenes ārsts vai vecmāte, ja grūtniecība norit fizioloģiski. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kompetence veikt grūtnieču aprūpi ir noteikta Ministru kabineta 2009.gada 24.marta noteikumu Nr.268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" 41.10.apakšpunktā, paredzot, ka ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kompetencē ir grūtniecības diagnosticēšana un fizioloģiski noritošas grūtniecības pilna novērošana un vadīšana, kā arī patoloģiskas grūtniecības un grūtnieču ar paaugstinātu grūtniecības risku novērošana un vadīšana, sadarbība ar konsultējošo ginekologu, dzemdību speciālistu. Līdz ar to visi ģimenes (vispārējās prakses) ārsti var veikt grūtnieču aprūpi. Vienlaikus, ņemot vērā SPKC sniegto informāciju par 2016.gadu, atsevišķos novados grūtnieču aprūpe tiek uzsākta vēlāk kā vidēji valstī, piemēram, Apes novadā 24.2% grūtnieču jeb 8 grūtniecēm, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Apes novads aprūpe uzsākta pēc 12.grūtniecības nedēļas, Neretas novadā novēlota grūtnieču aprūpe uzsākta 23.1% jeb 9 grūtniecēm, savukārt Rucavas, Pāvilostas un Rugāju novadā attiecīgi 18.8% (3 grūtniecēm), 18.5% (5 grūtniecēm) un 18.2% (2 grūtniecēm) minētajos novados dzīvesvietu deklarējušām grūtniecēm. Attiecībā uz ginekologu un ģimenes ārstu pieejamību minētajos novados norādāms, ka Alūksnes veselības aprūpes plānošanas vienībā, kurā ietilpst Apes novads, ir 2 ginekologi, kā arī Apes novadā ir 2 ģimenes ārsta prakses. Aizkraukles veselības aprūpes plānošanas vienībā, kurā ietilpst Neretas novads valsts apmaksātu grūtnieču aprūpi veic 3 ginekologi, kā arī minētajā novadā ir reģistrētas 3 ģimenes ārstu prakses. Rucavas novadā un Pāvilostas novadā ir reģistrētas 2 ģimenes ārsta prakses, kā arī Liepājas veselības aprūpes plānošanas vienībā, kurā ietilpst minētie novadi valsts apmaksātu grūtnieču aprūpi sniedz 35 ginekologi. Savukārt Rugāju novadā ir reģistrēta 1 ģimenes ārsta prakse un 1 feldšerpunkts, kā arī Balvu veselības aprūpes plānošanas vienībā, kurā ietilpst Rugāju novads, ir 2 valsts apmaksātas veselības aprūpes sniedzoši ginekologi. Papildus minētajam, ārstniecības personu sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits un blīvums, piemēram, Rugāju un Rucavas novados ir raksturīgs zems iedzīvotāju blīvums - 4 iedzīvotāji uz 1 km2. Vienlaikus būtiski norādīt, ka grūtnieču aprūpe pēc 12.grūtniecības nedēļas ir uzsākta 277 Rīgā dzīvesvietu deklarējošām grūtniecēm, kas gan kopumā sastāda tikai 3.71% no visām 2016.gadā Rīgā dzīvesvietu deklarējošām dzemdētājām. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka grūtnieču novēlota aprūpe nav saistīta ar ģimenes ārsta, kas ir kompetents veikt grūtnieču aprūpi, nepieejamību, kā arī finansiāliem izdevumiem par minētās aprūpes saņemšanu. Grūtniecības aprūpes novēlota uzsākšana iepriekš minētajos novados varētu būt saistīta ar ginekologa pakalpojumu un grūtniecei veicamo diagnostisko izmeklējumu teritoriālo pieejamību (piemēram, Apes un Neretas novados nav ginekologa prakses) - izmaksām par transportu, lai nokļūtu pie ginekologa un veiktu diagnostiskos izmeklējumus. Līdz ar to pašvaldībām attālos reģionos būtu nepieciešams risināt jautājumus par transporta izdevumu kompensēšanu grūtniecēm, lai uzlabotu grūtnieču aprūpes teritoriālo pieejamību. Tāpat aktualizējams jautājums par sabiedrības informēšanu un izpratnes par savlaicīgas grūtniecības aprūpes uzsākšanas būtiskumu. Lai mazinātu mātes un jaundzimušo saslimstības un mirstības risku, nepieciešams attīstīt labi funkcionējošu dzemdībpalīdzības sniegšanu, sniedzot to atbilstoša līmeņa ārstniecības iestādēs, ņemot vērā grūtniecības norises un dzemdību komplikāciju riskus24. Vienlaikus ir svarīgi savlaicīgi noteikt riskus, kas var radīt veselības problēmas grūtniecības laikā, dzemdībās vai pēcdzemdību periodā, kā mātei, tā arī bērnam, un atbilstoši rīkoties, nodrošinot adekvātu augsta riska pacientu aprūpes vadību. Nepieciešams uzlabot prenatālo iedzimto un pārmantoto anomāliju diagnostiku un mātes veselību, jo tieši tā ietekmē augļa bojā ejas risku. Jāpilnveido izmeklējumi grūtniecības periodā. Piemēram, ņemot vērā, ka urīnceļu infekcija ir priekšlaicīgu dzemdību riska faktors, jāizvērtē iespējas papildināt I trimestra izmeklējumus ar urīna uzsējuma analīzi urīnceļu infekcijas diagnostikai, jo minētais izmeklējums ir jutīgāks un specifiskāks nekā nitrīta tests. Glikozes tolerances traucējumi grūtniecēm rada apstākļus neinfekciju slimību (piemēram, aptaukošanās) izplatībai nākamajām paaudzēm. Orālais glikozes tolerances tests ļauj diagnosticēt gestācijas diabētu un attiecīgi ar vienkāršām metodēm - diētu un fizisku aktivitāti ierobežot mātes un augļa svara pieaugumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.611 1.pielikuma tabulas 1. un 2.punktā minētajam visām grūtniecēm grūtniecības pirmajā trimestrī tiek veikta prenatālā diagnostika (augļa attīstības anomāliju noteikšana grūtniecības laikā). Prenatālā diagnostika ietver ultraskaņas skenēšanu, dažādu bioķīmisko marķieru noteikšanu mātes asinīs vai augļūdeņos, arī tādas invazīvas diagnostikas metodes kā horija bārkstiņu biopsija un amniocentēze. No 2013.gada ir ieviestas izmaiņas riska grupas grūtnieču izmeklēšanas kārtībā, kas ietver ne tikai grūtniecības pirmā trimestra skrīningu (divi bioķīmiskie asins seruma izmeklējumi kopā ar ultrasonogrāfisku izmeklēšanu) visām grūtniecēm, bet paredz arī tālākas padziļinātas izmeklēšanas kārtību tām grūtniecēm, kurām pirmā trimestra skrīninga rezultāti uzrāda augstu vai vidēji augstu iedzimto hromosomālo augļu patoloģiju risku (tai skaitā atkārtotu ultrasonogrāfiju ar dopleru). Ņemot vērā, ka sievietes vecums ir viens iedzimtu patoloģiju riskiem, jāizvērtē iespējas visām grūtniecēm, vecākām par 35 gadiem, veikt augļa padziļinātu ultrasonogrāfijas izmeklēšanu ar dopleru, izvērtējot pirmā trimestra ultrasonogrāfijas marķierus - augļa deguna kaula, venozā vada (ductus venosus) plūsma un trīsviru vārstuļu plūsma (grūtniecības 11.-13.+6).Vienlaikus svarīgi ir pilnveidot ambulatoro konsultāciju pieejamību grūtniecēm ar sistēmiskām slimībām, kā arī nodrošināt mātes un jaundzimušā veselības aprūpes pēctecību. Ņemot vērā minēto, ir veikti grozījumi Noteikumos Nr.61125, paredzot rūpīgāk izvērtēt pacientes anamnēzi un grūtniecības riska faktorus, pievēršot uzmanību arī tādiem faktoriem, kā grūtnieces vai nedēļnieces psihoemocionālais stāvoklis, psihiskā veselība, vardarbība ģimenē, sociālais stāvoklis; informējot grūtnieci par mutes veselības nozīmi, nepieciešamību vakcinēties pret sezonālo gripu u.c. Ārstniecības personai, kas veic grūtnieces aprūpi, jāizveido grūtniecības vadīšanas plāns, izvērtējot grūtniecības riska faktorus, ja nepieciešams iesaistot grūtnieces aprūpē citus speciālistus, kā arī nodrošinot izmeklējumu un speciālistu atzinumu apkopošanu un izvērtēšanu. Izmaiņas Noteikumos Nr.611, nosaka kvalitātes uzraudzības prasības dzemdību palīdzībai grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, tai skaitā ārstniecības iestādē atbilstoši tās darba profilam un apjomam jābūt izstrādātai kārtībai grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanai un rīcībai šādos gadījumos, noteiktai rīcībai sarežģījumu, neatliekamu situāciju un komplikāciju gadījumos dzemdniecībā. Kvalitātes prasības ietver grūtnieču un dzemdētāju aprūpē iesaistītā personāla regulāru apmācību (profesionālo pilnveidi) par grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpi un neatliekamo palīdzību dzemdniecībā un neonatoloģijā. Grūtniecības laikā ir svarīgi izvairīties no infekcijas slimībām, tai skaitā novērst infekciju mutes dobumā. Mātes mutes veselība jau grūtniecības laikā ietekmē bērna mutes veselību. Tā kā grūtniecība saistās ar dažādām hormonālām izmaiņām, attiecībā uz mutes veselību bieži sastopams ir iekaisums smaganās vai pat periodontā, kas var ietekmēt grūtniecības iznākumu (priekšlaicīgu dzemdību, samazināta dzimšanas svara risks). Grūtniecība ir kritiskais laiks bērna mutes veselības uzlabošanai un mazu bērnu kariesa profilakses nodrošināšanai, jo bērna zobi veidojas grūtniecības laikā un dzimšanas brīdī bērnam ir visu zobu aizmetņi. Kariess ir biežākā hroniskā infekcijas saslimšana bērnu vecumā, ko izraisa specifiski mikrobi ogļhidrātu ietekmē. Līdz ar to bērns šos mikrobus var iegūt kontakta ceļā no mammas vai citiem ģimenes locekļiem. Tādēļ ieteicams "sakārtot" mutes veselību jau pirms grūtniecības iestāšanās. Grūtniecības laikā ieteicams veikt primāro apskati pirmā trimestra laikā, profilaksi un ārstēšanu otrā trimestra laikā. Valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus saņem bērni līdz 18 gadu vecumam; personas līdz 22 gadiem (iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos); Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14.pantā noteiktās personas26, taču grūtniecēm zobārstniecības pakalpojumi netiek apmaksāti. Pēc statistiskas datiem vecuma grupā 25-49 gadi 14,3% sieviešu pēdējā gada laikā nav veikušas zobu pārbaudi vai ārstēšanu, lai gan ir bijusi tāda nepieciešamība, kā iemeslu tam 83,8% gadījumu norādot, ka nevarēja to atļauties (pārāk dārgi).27 Ņemot vērā, ka zobārstniecības pakalpojumi bieži vien nav pieejami naudas trūkuma dēļ būtu jāizvērtē iespējas, kā uzlabot pieejamību zobārstniecības pakalpojumiem maznodrošinātām grūtniecēm. Atbilstoši dzemdību norisei - fizioloģiskās dzemdības (arī ģimenes dzemdības stacionārā un neplānotas ārpus stacionāra dzemdības), dzemdības patoloģijas gadījumā un dzemdības ķeizargrieziena rezultātā tiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem (skat. 3.tab.). Šos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apjomā nodrošina valsts ar to ārstniecības iestāžu (stacionāru) starpniecību, kurām ar NVD ir noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, un grūtniecei ir tiesības brīvi izvēlēties dzemdību nodaļu, kurā plānot dzemdības. Plānotas ārpusstacionāra dzemdības jeb mājdzemdības netiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem, jo atbilstoši Noteikumiem Nr.1529 plānotu dzemdību palīdzība no valsts budžeta līdzekļiem šobrīd tiek apmaksāta tikai gadījumos, ja tā tiek saņemta stacionārā ārstniecības iestādē. Plānotu ārpusstacionāra dzemdību skaits ar katru gadu pieaug un pēdējos gados tas ir virs 200 dzemdībām gadā (2013.g. - 238; 2014.g. - 292; 2015.g. - 283). 3.tab. Valsts apmaksāto dzemdību gadījumu skaits un īpatsvars pa ārstniecības iestādēm 2016.g. Ārstniecības iestāde Dzemdības dzemdību patoloģijas gadījumā Fizioloģiskās dzemdības Ķeizargrieziens Kopā Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 423 795 676 1 894 22% 42% 36% Daugavpils reģionālā slimnīca 114 619 188 921 12% 67% 20% Jelgavas pilsētas slimnīca 177 734 166 1 077 16% 68% 15% Jēkabpils reģionālā slimnīca 82 446 181 709 12% 63% 26% Liepājas reģionālā slimnīca 203 752 187 1 142 18% 66% 16% Rēzeknes slimnīca 58 387 88 533 11% 73% 17% Vidzemes slimnīca 212 596 312 1 120 19% 53% 28% Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca 120 375 132 627 19% 60% 21% Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 31 208 58 297 10% 70% 20% Cēsu klīnika 69 240 130 439 16% 55% 30% Dobeles un apkārtnes slimnīca 76 439 78 593 13% 74% 13% Jūrmalas slimnīca 206 1 104 414 1 724 12% 64% 24% Kuldīgas slimnīca 55 397 126 578 10% 69% 22% Madonas slimnīca 29 171 64 264 11% 65% 24% Ogres rajona slimnīca 40 239 100 379 11% 63% 26% Preiļu slimnīca 107 271 91 469 23% 58% 19% Tukuma slimnīca 19 223 37 279 7% 80% 13% Rīgas Dzemdību nams 2091 3 469 1 445 7 005 30% 50% 21% Siguldas slimnīca 122 680 214 1 016 12% 67% 21% Kopā 4 234 12 145 4 687 21 066 Avots: NVD Pasaules Bankas pētījumā28 norādīts, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts nemedicīniski nozīmētu plānveida pirmstermiņa dzemdību skaits (plānveida dzemdības pirms 39.grūtniecības nedēļas attiecas uz nemedicīniski nozīmētām dzemdībām, kas saistītas ar medicīnisku iejaukšanos vai ķeizargriezienu no 37. līdz 39. grūtniecības nedēļai). Šādas dzemdības ir saistītas ar ievērojami lielāku risku jaundzimušajam un ir saistītas ar dažādām komplikācijām, piemēram, jaundzimušā pārejas tahipnoja, elpošanas traucējumu sindroms, plaušu ventilācijas nepieciešamība, aizdomas par sepsi vai sepse, jaundzimušā barošanas grūtības u.c. Pirmstermiņa plānotas dzemdības bija vienlīdz bieži sastopamas visos aprūpes līmeņos. Laikā no 2012. līdz 2014.gadam nemedicīniskas pirmstermiņa dzemdības svārstījās no 19% I līmeņa slimnīcās līdz 35% III līmeņa slimnīcā. I līmeņa slimnīcās, kur tika pieņemti 43% vienaugļa dzemdību, tās veidoja 35% gadījumu, salīdzinājumā ar 13% III līmeņa slimnīcā. Šīs proporcijas ir dažādas starp slimnīcām, sākot ar 6 % līdz 36%. Vienlaikus Pasaules Bankas pētījumā29 vērsta uzmanība, ka kopumā ķeizargriezienu skaits Latvijā ir augsts, pat zema apjoma slimnīcās, un svārstās no 16 līdz 35%, vidēji 21 % periodā no 2012. līdz 2014.gadam. Vismaz divās zema apjoma slimnīcās (ap 400 dzemdību gadā) ķeizargriezienu rādītājs tuvojas 30% un abas šīs slimnīcas atrodas tuvu gan reģionālajām, gan terciārās aprūpes slimnīcām. Rīgas Dzemdību namā ķeizargriezienu rādītājs bija 22%, bet PSKUS šis rādītājs bija visaugstākais (35%). Latvijā no 2012. līdz 2014.gadam 17% zema riska sievietes dzemdēja savu pirmo bērnu ar ķeizargrieziena palīdzību. Daudzas slimnīcas pārsniedz PVO mērķi - 15% ķeizargriezienu zema riska sievietēm. Vismaz trīs slimnīcās ķeizargriezienu proporcija pārsniedz 20%. Ķeizargriezieni zema riska sievietēm attiecas uz situāciju, kad iepriekš dzemdējušas sievietes vai pirmo reizi dzemdējušas sievietes vienaugļa pakauša priekšguļas laicīgās dzemdībās dzemdē ar ķeizargrieziena palīdzību. Ķeizargriezienu skaita samazināšanai zema riska, pirmo grūtniecību gadījumā var būt vairākas priekšrocības, jo tas mazinātu atkārtota ķeizargrieziena nepieciešamību nākotnē, mazinātu risku mātei un bērnam un samazinātu dzemdību un pēcdzemdību aprūpes izmaksas. Lai rastu vienotu izpratni par ķeizargrieziena veikšanas indikācijām profesionāļu vidū, jāturpina veselības aprūpes profesionālo asociāciju sadarbība un speciālistu izglītošana grūtnieču aprūpes jautājumos par fizioloģisko dzemdību priekšrocībām un indikācijām ķeizargrieziena operācijai. Tāpat Pasaules Bankas pētījumā secināts, ka zema riska dzemdības tiek atbilstoši pieņemtas I un II līmeņa slimnīcās, taču dzemdību komplikācijas zema riska gadījumos bija biežākas zema apjoma slimnīcās. Savukārt augsta riska dzemdības tika pieņemtas visos slimnīcu līmeņos, kas liecina, ka nepieciešams pilnveidot hospitalizācijas kārtību, lai augsta riska dzemdības tiktu vadītas PAC. Augsta riska grūtniecība saistīta ar sarežģītām dzemdībām un tām būtu jānotiek specializētas aprūpes līmenī, lai novērstu negatīvus mātes un jaundzimušā veselības iznākumus. Grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo pārvešanas kārtība uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi jau šobrīd ir noteikta ar NVD un stacionārajām ārstniecības iestādēm noslēgtajos līgumos. Līgumā par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu ir iekļauti pielikumi "Grūtnieču un dzemdētāju hospitalizācijas un jaundzimušo pārvešanas kārtība. Nedēļnieču, kurām nepieciešama terciārā līmeņa specializēta palīdzība, pārvešanas kārtība" un "Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns."30 Šajos pielikumos ir atrunāta kārtība kā tiek veikta pacientu (grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo) pārvešana uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi, lai maksimāli nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi atbilstoši medicīniskajām indikācijām. Vienlaikus jāatzīmē, ka 2017.gada 1.oktobrī stājas spēkā Noteikumu Nr.611 2.2 8. un 2.2 9.apakšpunkts, kas paredz nodrošināt informācijas apmaiņu starp ārstniecības iestādēm par grūtnieču un dzemdētāju, un jaundzimušo pārvešanu atbilstoši medicīniskajām indikācijām uz ārstniecības iestādi ar atbilstošu medicīnisko tehnoloģiju un speciālistu nodrošinājumu. Ārstniecības iestāde analizē grūtnieču un dzemdētāju, jaundzimušo pārvešanu atbilstoši medicīniskajām indikācijām, tai skaitā pārvešanas savlaicīgumu, indikācijas, sarežģījumus. Latvijā joprojām katru gadu tiek reģistrēti mātes nāves gadījumi. ES pēdējos gados vidēji gadā ir 5 mātes nāves gadījumi uz 100 000 dzīvi dzimušajiem (samazinājies no 5,5/100 000 2011.gadā uz 4,7/100 000 2014.gadā), Eiropas reģionā kopumā rādītājs ir vidēji divas reizes augstāks - 11,5/100 000, pēdējos gados būtiskas izmaiņas nav vērojamas, 2014.gadā rādītājs bija 11,9/100 00031. Mātes mirstīb …