{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">pārstāvēt Latvijas pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu - un tai ir nepieciešamie resursi un sadarbības tīkli, lai nodrošinātu plānoto rezultātu sasniegšanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Projekts arī veicinās Programmas LV07 sasniegto rezultātu ilgtspēju un turpmākus uzlabojumus, un turpinās sadarbību ar līdzvērtīgu organizāciju Norvēģijā - Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju. Projekts tiks īstenots sadarbībā ar LLPA. Kopš 2001.gada LLPA pārstāv nacionālās nozīmes attīstības centrus (deviņas lielākās Latvijas pilsētas) - Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru, Ventspili. LLPA pārstāv vairāk nekā 50% visu Latvijas iedzīvotāju interešu un veido vairāk nekā 70% no Latvijas IKP.</p>\n<p class=\"lf-p\">LLPA īstenoja Norvēģijas FI 2004.-2009.gada perioda projektu \"Lielās Latvijas pilsētas - valsts policentriskās attīstības virzītājs\". LLPA eksperti uzlaboja kompetences pilsētu politikas jomā, stiprināja vietējo ekspertu tīklu, ieviesa labo praksi un stiprināja LLPA spēju pārstāvēt savu pilsētu intereses valsts un ES līmenī.</p>\n<p class=\"lf-p\">Divpusējā sadarbība Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija tiks iesaistīta visos projekta sagatavošanas un ieviešanas posmos.</p>\n<p class=\"lf-p\">Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas līdzdalība ietvers, bet neaprobežosies ar dalību reģionālo tīklu aktivitātēs, daloties Norvēģijas starppašvaldību sadarbības pieredzē, gūtajām atziņām; dalību labas pārvaldības vadlīniju un rīku izstrādē vietējām pašvaldībām saistībā ar ētikas pašnovērtējumu, pamatojoties uz Norvēģijas pieredzi; dalību apmācības semināros par labas pārvaldības principu ieviešanu pašvaldībās; apmācību vizīšu sagatavošanu Norvēģijai; dalību ieteikumu izstrādē, projekta rezultātu izplatīšanā, publicitātes pasākumos utt.</p>\n<p class=\"lf-p\">Projekta mērķa grupas Primārā mērķa grupa - ievēlētie pašvaldību domes deputāti un pašvaldību darbinieki, sekundārā mērķa grupa - valsts institūcijas un pašvaldību iedzīvotāji. Paredzētā ietekme uz ievēlētiem pašvaldību deputātiem ir nodrošināt lēmumu pieņēmējus ar jaunām zināšanām un rīkiem efektīvai publisko pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai vietējā līmenī.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aktivitātes 1. Pašreizējās pašvaldību sadarbības prakses Latvijā un tās uzlabošanas iespēju padziļināta analīze:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>reģionālie semināri un praktiskie semināri (pieredzes apmaiņa, pašreizējo sadarbības formu analīze, nodrošinot pašvaldību būvvaldes, pašvaldību policijas, uzņēmējdarbības atbalsta, izglītības, sociālās aprūpes, atkritumu apsaimniekošanas, tūrisma, kultūras, sabiedriskā transporta, uzņēmējdarbības atbalsta u.c. pakalpojumus, datu apkopošana un analīze);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>iepazīšanās ar Norvēģijas starppašvaldību sadarbības pieredzi, tās piemērotības Latvijas apstākļiem analīze;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti Latvijā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Piecu pilot aktivitāšu īstenošana, lai uzlabotu vai paplašinātu jau funkcionējošas starppašvaldību sadarbības formas, vai ieviestu jaunas. Katrā reģionā tiks izvēlēta viena pilot aktivitāte, nodrošinot dažādas starppašvaldību sadarbības formas projekta ietvaros, dažādu lielumu pašvaldību iesaistīšanu un reģionu prioritāšu ievērošanu. Pasākumi ietvers organizatoriskās struktūras izveidi izvēlētajai starppašvaldību sadarbībai (piem., nolikuma izstrāde jaunai sadarbības iestādei, esošās starppašvaldību sadarbības paplašināšanas stratēģijas izstrādāšana utt.) un ierosinātās darbības īstenošana.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Labas pārvaldības uzlabošanas pasākumi Latvijas pašvaldībās:</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>labas pārvaldības vadlīniju un instrumentu izstrāde pašvaldībām;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">•</span>apmācību semināri vietējiem politiķiem un pašvaldību darbiniekiem par labas pārvaldības principu ieviešanu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Apmācību vizītes uz Norvēģiju, Poliju un Somiju par labu pārvaldību un pašvaldību sadarbību. Vizītes Polijā un Somijā nodrošinās plašākas perspektīvas un pieredzes apgūšanas iespējas par pārbaudītiem risinājumiem vietējā un reģionālā līmenī dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs. Šīs valstis ir atlasītas, pamatojoties uz Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācijas un VARAM ieteikumiem, pamatojoties uz līdzībām un labo praksi, un LPS iepriekšējo projektu pieredzi.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Pilot aktivitāšu rezultātu analīze un izplatīšana, ieteikumu izstrāde.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Priekšlikumu izstrāde LLPA stratēģijai līdz 2027.gadam par pilsētu lomu un Latvijas pilsētu policentrisku attīstību, tai skaitā priekšlikums par ES fondu plānošanu un īstenošanu pēc 2020.gada, ieteikumi ieguldījumu piesaistīšanai valsts nozīmes attīstības centros, priekšlikumi aktīvi pārstāvēt pilsētu juridiskās intereses.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7.</span>Diskusiju platformas izveide, lai pozicionētu pilsētu viedokļus par Latvijas Nacionālo attīstības plānu pēc 2020.gada;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8.</span>LLPA ekspertu tīkla stiprināšana, lai uzlabotu Latvijas pilsētu spēju risināt jaunas pilsētu attīstības izaicinājumu dimensijas. Ir plānots piesaistīt vietējos ekspertus specifiskās jomās, lai risinātu jaunos pilsētvides attīstības izaicinājumus, piemēram, ilgtspējīga mobilitāte, aprites ekonomika, viedā enerģija utt., lai nodrošinātu labākos risinājumus izaicinājumiem ar kuriem saskaras pilsētas šajās jomās, ņemot vērā nacionālo nozīmību un Eiropas un globālās tendences. Eksperti analizēs citu valstu labo praksi konkrētās jomās un sagatavos priekšlikumus starptautiski pielietoto pieeju vislabākajai piemērošanai Latvijā identificēto problēmu risināšanā.</div>\n<p class=\"lf-p\">Rezultāti 1. 5 vietējo pašvaldību reģionālie tīkli, lai padziļināti analizētu esošo pašvaldību sadarbības praksi Latvijā un tās uzlabošanas iespējas.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Veikts pētījums par pašvaldību sadarbības produktivitāti un efektivitāti Latvijā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Īstenotas 5 pilot aktivitātes (viena darbība katram plānošanas reģionam, dažādas formas un iesaistīto pašvaldību dažādība), kas uzlabo starppašvaldību sadarbību.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Izstrādātas labas pārvaldības vadlīnijas un rīki pašvaldībām saistībā ar ētikas pašnovērtējumu.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Apmācību semināri 5 reģionos par labas pārvaldības principu ieviešanu pašvaldībās.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Vizītes Norvēģijā, Polijā un Somijā, lai veiktu pieredzes apmaiņu par pārbaudītajiem risinājumiem dažādās reģiona valstīs pašvaldību sadarbībā un labā pārvaldībā.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">7.</span>Izstrādāti ieteikumi turpmākajai sadarbībai starp pašvaldībām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">8.</span>Raksti, kas iesniegti recenzējamās publikācijās, piedalīšanās konferencēs.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">9.</span>Izstrādāts priekšlikums LLPA stratēģijai līdz 2027.gadam un priekšlikums par ES līdzekļu plānošanu un īstenošanu pēc 2020.gada;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">10.</span>Izveidota diskusiju platforma pilsētu viedokļu pozicionēšanai par Latvijas Nacionālo attīstības plānu pēc 2020.gada.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">11.</span>Stiprināts LLPA ekspertu tīkls un pilnveidota Latvijas pilsētu spēja risināt pilsētu attīstības izaicinājumus jaunās dimensijas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Iepriekš noteiktais projekts 7 Projekta nosaukums:</p>\n<p class=\"lf-p\">Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos Projekta iesniedzējs:</p>\n<p class=\"lf-p\">Ropažu novada pašvaldība Projekta partneris(-i): n/a Donoru projekta partneris (-i):</p>\n<p class=\"lf-p\">Trēgstadas pašvaldība48 (tiks nolemts) Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 750 000 Projekta piešķīruma daļa:</p>\n<p class=\"lf-p\">100% Projekta piešķīruma summa*: € 750 000 Plānotais ilgums:</p>\n<p class=\"lf-p\">36 mēneši * Maksimālais finansējums no programmas budžeta Projekta mērķis Stiprināt integrācijas pasākumus Muceniekos un ar to saistītajā patvēruma meklētāju uzņemšanas centrā, veicinot daudzkultūru dialogu un ciešāku sadarbību starp pašvaldības kopienām, nodrošinot sporta un brīvā laika infrastruktūru.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem Kultūras ministrija atbild par valsts sociālās integrācijas politikas izstrādi, organizāciju un koordināciju. Iekšlietu ministrija atbild par imigrantu integrācijas politikas izstrādi un īstenošanu. Arī Izglītības un zinātnes ministrija un Latviešu valodas aģentūra ir iesaistītas integrācijas politikā. Latvijas pašvaldībām nav konkrētas autonomas funkcijas integrācijas politikas īstenošanā, taču Ropažu pašvaldībai ir īpašs statuss, jo Ropažu pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas vienīgais patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Latvijā - \"Mucenieki\". Ropažu pašvaldība vienmēr ir centusies uzskatīt šo unikālo statusu par priekšrocību, aktīvi iesaistot dažādas novada kopienas sociālajā dzīvē un veicinot starpkultūru dialogu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar Eiropas Padomes izstrādātajiem labas pārvaldības principiem49 pašvaldības ietekmes sfēras ietvaros uzlabota infrastruktūra pozitīvi ietekmēs cilvēku tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Aktivitātes ietvers sporta infrastruktūras pasākumus sporta un kultūras pasākumu organizēšanai vietējai kopienai un patvēruma meklētājiem. Izmantojot veselības, kultūras, izglītības un sporta aktivitātes, cīņa pret jebkura veida diskrimināciju noritēs sekmīgāk. Tāpat arī tiks veicināti labas pārvaldības principi - sociālā saliedētība un tās sabiedrības daļas integrācija, kas ir neizdevīgā stāvoklī.</p>\n<p class=\"lf-p\">Vietējā kopiena tiks aktīvi iesaistīta sporta, kultūras un brīvā laika aktivitātēs kopā ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saskaņā ar pēdējo četru gadu statistiku patvēruma meklētāju vidējais skaits ir ievērojami pieaudzis, 2017.gadā tas sasniedza augstāko punktu - 395 patvēruma meklētājus, bet 2013.gadā šis skaits bija 185. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs atrodas līdzās vietējām dzīvojamajām mājām. Tādējādi patvēruma meklētāji tiek iesaistīti vietējā sabiedrībā jau no pirmās dienas. Ropažu novads ir RPR pašvaldība ar 7000 iedzīvotāju. Šajā teritorijā ietilpst vairāki ciemati - Ropaži, Silakrogs, Zaķumuiža, Tumšupe un Mucenieki - ar 600 reģistrētiem iedzīvotājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Cilvēki uzturas patvēruma meklētāju uzturēšanās centrā, kamēr gaida lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Uzturēšanās laikā patvēruma meklētājiem ir iespēja saņemt izglītību, tostarp mācīties latviešu valodu. Pēc statusa piešķiršanas lielākā daļa bēgļu un personu ar alternatīvo statusu Latvijā dodas uz citām valstīm, it īpaši Vāciju. Bēgļi dodas projām, jo ir grūti atrast darbu un dzīvesvietu. Lai gan it kā ir daudz darba piedāvājumu, bēgļiem var rasties grūtības valodas barjeras dēļ un grūtības pierast pie jaunas kultūras. Tādēļ ļoti svarīgi ir sākt integrācijas darbu ar vietējo kopienu jau no ierašanās pirmās dienas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem pašvaldības nav tieši iesaistītas bēgļu sociālās iekļaušanas aktivitātēs, Ropažu pašvaldība ir ieinteresēta citu valstu pieredzē. Īpaši Norvēģijai ir sena bēgļu imigrācijas un integrācijas vēsture, no kuras var smelties vērtīgas mācības bēgļu integrācijas stratēģiju izveidē pašvaldības līmenī. Projekta īstenotājs ir ieinteresēts sadarboties ar donorvalstu iestādēm, lai pārņemtu Norvēģijas pašvaldību labo praksi starpkultūru attiecību jomā un sociālajā iekļaušanā Latvijas pašvaldībās. Paredzams, ka Norvēģijas partneris būs iesaistīts projekta īstenošanā, sniedzot zināšanas, kā arī piedaloties projekta pasākumos vai pieredzes apmaiņas pasākumos Norvēģijā un Latvijā. Kapacitātes celšana, īstermiņa mācības un mācību vizītes tiek plānotas divpusējā sadarbības fonda ietvaros.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pēc pievienošanās brīvprātīgajai ES pārvietošanas programmai, Ropažu novada pašvaldība pievērš uzmanību faktam, ka patvēruma meklētāji ne vien uzturas iestādes telpās, bet arī brīvi pārvietojas Mucenieku teritorijā un regulāri izmanto esošos ciemata pakalpojumus un infrastruktūru - bērnu rotaļu laukumus, stadionu. Stadions atrodas līdzās patvēruma meklētāju izmitināšanas centram Latvijā un vietējām dzīvojamām ēkām, kurās mīt vairāk nekā 600 iedzīvotāju.</p>\n<p class=\"lf-p\">Teritoriju aktīvi izmanto gan vietējie iedzīvotāji, gan patvēruma meklētāji. Infrastruktūra palīdz nodrošināt veiksmīgākus ikdienas kontaktus un integrāciju. Sports un fiziskās aktivitātes ir ārkārtīgi vērtīgas sociālās iekļaušanas un integrācijas kontekstā. Kopīgas sporta un kultūras aktivitātes mazina aizspriedumus un veicina sadarbību. Šādas aktivitātes dod iespējas atstumtām un maznodrošinātām grupām, tādām kā migranti un cilvēki, kas pakļauti diskriminācijas riskam, sadarboties un integrēties kopā ar citām sabiedrības grupām. Aktivitātēm ir jābūt brīvi pieejamām gan vietējiem iedzīvotājiem, gan patvēruma meklētājiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Infrastruktūras attīstības aktivitātes ir ļoti būtiskas šajā projektā. Pašlaik Muceniekos vienkārši ir neaprīkots laukums, kur notiek sporta un citas aktivitātes. Pielāgots Mucenieku stadions un tam pieguļošā teritorija radīs labākus dzīves apstākļus dažādām novada kopienām un radīs patvēruma meklētājiem pozitīvu iespaidu par Latviju. Tāpat arī ir svarīgi nodrošināt ne tikai tiesisko regulējumu un iespēju bēgļiem sākt piepildošu dzīvi vietējā sabiedrībā, bet arī sagatavot vietējo kopienu un strādāt ar to. Sociālā iekļaušana ir vismaz divvirzienu process, kurā ietilpst bēgļu vēlme pielāgoties vietējās kopienas kultūrai un tradīcijām, kā arī vietējās kopienas vēlme pieņemt bēgļus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ropažu pašvaldība sadarbībā ar Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru iesaista patvēruma meklētājus kopīgās aktivitātēs ar vietējo kopienu. Dažādas aktivitātes tiek rīkotas gan Muceniekos, gan arī Ropažu novada multifunkcionālajā centrā, kas ir pašvaldības iestāde. Galvenais multifunkcionālā centra uzdevums ir piedāvāt vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem sabiedriskās dzīves bagātināšanas iespēju, organizējot izglītojošas un brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, tādējādi veicinot integrāciju un starpkultūru dialogu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Multifunkcionālais centrs veido efektīvu sociālā atbalsta tīklu, nodrošinot sociālos pakalpojumus patvēruma meklētājiem un Ropažu novada vietējiem iedzīvotājiem, it īpaši sociāli neaizsargātām grupām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ar projekta palīdzību tiks rīkotas vairāk aktivitātes Muceniekos dažādām vecuma grupām un abiem dzimumiem. Pašlaik pašvaldība var piedāvāt dažādas sociālas aktivitātes bērniem un viņu vecākiem. Sporta infrastruktūra palīdzēs dažādot aktivitātes, it īpaši veselības veicināšanai, kā arī iesaistīt citas vecuma grupas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Projekts veicinās vairākus ar integrāciju saistītus pasākumus Muceniekos ar dažādām veselības veicināšanas, sporta un kultūras aktivitātēm. Aktivitātēm visai ģimenei ir vislielākā pievienotā vērtība. Uzlabota stadiona infrastruktūra palīdzēs palielināt ģimenes pasākumu skaitu. Tur varēs organizēt dažādas dienas nometnes bērniem un jauniešiem, tostarp vairāk izglītības, kultūras un sporta aktivitāšu. Sports un kultūra tiks izmantoti kā galvenie sociālās iekļaušanas un integrācijas rīki. Projekts veicinās starpkultūru dialogu un paplašinātu sadarbību starp novada kopienām, jo sporta aktivitātes var \"būvēt tiltus tur, kur nospraustas robežas\".</p>\n<p class=\"lf-p\">Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, visas aktivitātes tiks īstenotas sadarbībā ar Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ropažu pašvaldība organizē aktivitātes novada kopienām, lai veicinātu integrāciju un starpkultūru dialogu. Patvēruma meklētāji un bēgļi tiks iesaistīti sporta un kultūras aktivitātēs kopā ar vietējiem iedzīvotājiem (viņi tiks iekļauti jauktās sporta komandās un sacensībās, kā arī tiks iesaistīti vairāku pasākumu vadības grupā, tādējādi dodot viņiem iespēju izlemt par pasākumu koncepciju un darbībām). Sporta aktivitātes (futbols, basketbols, volejbols, stafetes u.c.) radīs pozitīvu atmosfēru vietējās kopienas saskarsmei ar patvēruma meklētājiem, kā arī dos iespēju iepazīstināt ar kultūru. Komandu sports tiek uzskatīts par efektīvu rīku šīs ciešās saiknes izveidē starp komandas dalībniekiem.</p>\n<p class=\"lf-p\">Aktivitātes 1. Sporta un brīvā laika infrastruktūras pasākumi - futbola laukuma, divu multifunkcionālu laukumu izbūve, skriešanas celiņa pielāgošana (aptuveni 500 000 euro no projekta piešķīruma summas).</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Veselības veicināšanas pasākumi - veselības diena sadarbībā ar valsts organizācijām; regulāras veselības veicināšanas sporta aktivitātes dažādām grupām bezmaksas piekļuves laukumos;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Sporta aktivitātes - komandas sporta treniņi (futbols, basketbols, volejbols), ar interesēm saistīta sporta izglītība, vasaras sporta dienas nometnes bērniem un jauniešiem, sporta turnīri sadarbībā ar izglītības iestādēm;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Kultūras pasākumi - brīvdabas koncerti, tautas tradīciju svinēšanas diena u.c.;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Projekta vadība un publicitāte;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Divpusēja sadarbība - mācību vizītes, kapacitātes celšana un kopīgi sporta un kultūras pasākumi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Paredzamie rezultāti 1. Uzlabota sporta un brīvā laika pavadīšanas vide Muceniekos;</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Labas sadarbības izveide ar Norvēģijas pašvaldību un partnerorganizācijas labākās prakses īstenošana Ropažu novadā;</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">3.</span>Organizēti sporta pasākumi (treniņi, sporta sacensības, sporta dienas, dienas nometnes) vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem, tādējādi veicinot aktīvu dzīvesveidu un sporta aktivitātes (2500 dalībnieki 3 gadu posmā);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">4.</span>Organizēti veselības veicināšanas pasākumi (veselības diena, veselības pārbaudes, darba semināri) vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem, tādējādi veicinot aktīvu dzīvesveidu un sporta aktivitātes (1000 dalībnieki 3 gadu posmā);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">5.</span>Organizēti kultūras pasākumi (koncerti, tautas tradīciju svinēšanas dienas, filmu vakari) vietējiem iedzīvotājiem un patvēruma meklētājiem, tādējādi veicinot aktīvu dzīvesveidu un sporta aktivitātes (1500 dalībnieki 3 gadu posmā);</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">6.</span>Mazināti aizspriedumi pret patvēruma meklētājiem un veicināta viņu sekmīga integrācija sabiedrībā ar sporta un kultūras pasākumu palīdzību.</div>\n<p class=\"lf-p\">Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce 1 Latvijas vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni un studenti (indikatīvi vecuma grupā aptuveni 6-18 gadi) 2 IKP uz vienu iedzīvotāju, patēriņš uz vienu iedzīvotāju un cenu līmeņa indekss, Eurostat,&lt;http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/GDP_per_capita,_consumption_per_capita_and_price_level_indices&gt; [Skatīts 2018.gada 12.martā].</p>\n<p class=\"lf-p\">3 IKP statistikas reģionos, Latvijas centrālās statistikas birojs, http://data.csb.gov.lv [Skatīts 2018. gada 12. martā].</p>\n<p class=\"lf-p\">4 Pieejams https://en.unesco.org/creativity/activities/cdis [Skatīts 2018.gada 26.aprīlī].</p>\n<p class=\"lf-p\">5 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014-2020 \"Radošā Latvija\" www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/KM_dokumenti/ CULTURAL_ POLICY_GUIDELINES_2014-2020_CREATIVE_LATVIA.pdf 6 Produkti un pakalpojumi, kas ietver mākslu (skatuves māksla, vizuālā māksla, arhitektūra, mūzika).</p>\n<p class=\"lf-p\">Programmas ietvaros nav paredzēta televīzijas pārraižu, filmu veidošana.</p>\n<p class=\"lf-p\">7 www.lv100.lv/tag/144/school/?hl=en 8 Plānota VARAM iesaiste Latgales plānošanas reģiona iepriekš noteiktā projektā. VARAM lomu un iesaisti skatīt pielikumā Nr. 1.</p>\n<p class=\"lf-p\">9 Detalizētas norādes, kuros projektos VARAM un nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības ir plānotas kā partneri, skatīt plānošanas reģionu iepriekš noteiktu projektu aprakstos (pielikums Nr.1).</p>\n<p class=\"lf-p\">10 Finansējums tiks sadalīts atbilstoši bezdarba rādītājiem Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada datiem \"Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%)\". Pieejams: http://data.csb.gov.lv [Skatīts 2018. gada 26. aprīlī].</p>\n<p class=\"lf-p\">11 Visu reģionālo attīstības padomju sastāvā ir katras reģiona pašvaldības vadītājs un to vada ievēlēts pašvaldības vadītājs.</p>\n<p class=\"lf-p\">12 Uzņēmēji ir visi saimnieciskās darbības veicēji, tostarp pašnodarbinātas personas.</p>\n<p class=\"lf-p\">13 Jauniešu mērķgrupā var ietilpt gan jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem, gan arī skolas vecuma jaunatne.</p>\n<p class=\"lf-p\">14 Ar jaunu ideju īstenošanu tiek saprasti arī ieguldījumi, kuri plānoti pakalpojumu kapacitātes vai ražošanas jaudas pieaugumam; produkcijas daudzveidošanu ar produktiem, kuri esošās saimnieciskās darbības ietvaros iepriekš nav ražoti; ražošanas procesu būtisku maiņu.</p>\n<p class=\"lf-p\">15 Produkti un pakalpojumi, kas ietver mākslu (skatuves māksla, vizuālā māksla, arhitektūra, mūzika).</p>\n<p class=\"lf-p\">Programmas ietvaros nav paredzēta televīzijas pārraižu, filmu veidošana.</p>\n<p class=\"lf-p\">16 Pieejams https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/6066c082-e68a-11e5-8a50-01aa75ed71a1/language-en [Skatīts 2018.gada 26.aprīlī ].</p>\n<p class=\"lf-p\">17 96,35865 % 18 92,20471 % 19 Projektu likme tiks noteikta saskaņā ar valsts atbalsta tiesisko regulējumu 20 85% līdzfinansējuma likme juridiskām personām;</p>\n<p class=\"lf-p\">90% - NVO; 100% - valsts un pašvaldību institūcijām 21 Gadījumā, ja projekta īstenotājs ir pašvaldība, tad tai būs obligāta prasība izveidot partnerību ar kultūras organizācijām, kas darbojas profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras jomā 22 Operacionālā kapacitāte - parāda vai tieši atbalstītie MVU var palielināt (paaugstināt) savu spēju sasniegt augstākus rezultātus (ieviešot jaunus produktus vai pakalpojumus, uzlabojot ražošanas procesu vai nodrošinot produktus vai pakalpojumus u.c.) savā uzņēmējdarbībā. Šī rādītāja mērījumus veiks iepriekš noteiktā projekta īstenotāji (plānošanas reģioni) gadu pēc konkrētās aktivitātes (pasākuma) īstenošanas. Iepriekš noteiktā projekta īstenotāji veiks visu to MVU aptauju, kuri piedalījās projekta aktivitātēs, lai noskaidrotu, vai MVU ir ieviesuši jaunus produktus vai pakalpojumus, vai MVU ir uzlabojuši ražošanas procesu vai produktu vai pakalpojumu piegādi u.c.</p>\n<p class=\"lf-p\">23 Uzņēmējdarbības centri, kas ir nodibināti kā struktūrvienības katrā no pieciem plānošanas reģioniem 24 Sadalījumi tiek reģistrēti tikai ziņošanai, nevis mērķu noteikšanai 25 Attiecas uz kapacitātes attīstību, ko finansē šī Programma.</p>\n<p class=\"lf-p\">26 Attiecas uz nefinansiālu atbalstu, piem., pieeju apmācībām vai uzņēmējdarbības vietu, dalību mācību braucienos 27 Produkti un pakalpojumi, kas ietver mākslu (skatuves māksla, vizuālā māksla, arhitektūra, mūzika).</p>\n<p class=\"lf-p\">Programmas ietvaros nav paredzēta filmu pārraide un televīzijas programmas.</p>\n<p class=\"lf-p\">28 Latvijas vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni un studenti (indikatīvā vecuma grupa: aptuveni 6-18 gadi).</p>\n<p class=\"lf-p\">29 Rādītājs tiks pārskatīts pēc 1 gada kopš projekta sākuma, lai noteiktu, vai pakalpojums ir iekļauts 30 Bāzes līnija tiks noteikta 6 mēnešu laikā pēc pašvaldību atlases 31 Bāzes līnija tiks noteikta 6 mēnešu laikā pēc projekta līguma parakstīšanas 32 Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%) 2017.gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/.</p>\n<p class=\"lf-p\">33 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.</p>\n<p class=\"lf-p\">34 Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.</p>\n<p class=\"lf-p\">35 Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos. Centrālās Statistikas pārvaldes dati.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pieejams: http://data.csb.gov.lv 36 Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos. Centrālās Statistikas pārvaldes dati.</p>\n<p class=\"lf-p\">Pieejams: http://data.csb.gov.lv 37 Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%) 2017.gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv 38 Pieejams: http://invest.vidzeme.lv/en 39 96,35865% 40 Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%) 2017.gadā. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv 41 Iedzīvotāji pēc ekonomiskās aktivitātes Latvijas reģionos 2007. un 2017.gadā. Pieejams: http://data.csb.gov.lv 42 \"Zināšanu ekonomika Latvijas lauku un reģionu dzīvotspējai\" Valsts pētījumu programma EKOSOC-LV, 2018.gads, 229 lpp. Pieejams: http://www.lza.lv/images/stories/EKOSOC-LV/Monografija_ZELLRD.pdf 43 Nabadzības riska indekss Latvijas reģionos pēc vecuma un dzimuma (%) 2016.gadā. Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv 44 Vidējā alga 2017.gadā. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv 45 92,20471 % 46 Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%) 2017.gadā. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejams: http://data.csb.gov.lv 47 Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Latvijas Centrālās statistikas pārvalde. Pieejams: http://data.csb.gov.lv 48 Pašlaik noris apvienošanās process un sākot ar 2020.gada 1.janvāri tā būs Indre-Ēstfoldes pašvaldība 49 Pieejams www.coe.int/en/web/good-governance/12-principles-and-eloge#{%2225565951%22:[10]} [Skatīts 2018. gada 26. aprīlī].</p></div>", "next": 0}