Tāpēc var prognozēt, ka palielināsies visu tautsaimniecības nozaru pasūtījumi būvniecībai. Tas īpaši attiecas uz infrastruktūras objektiem. Tehnikas/tehnoloģiju progresa rezultātā infrastruktūras elementi morāli strauji nolietojas un kļūst par šķērsli citu tautsaimniecības elementu attīstībai. Tāpēc tiem nepieciešami jauninājumi, kas ietver arī būvdarbus.5.3. Valsts investīciju programmaBūvniecības attīstību pozitīvi ietekmē tirgus stabilitāte. Būvniecības tirgus stabilākais sektors ir tas, kuru finansē no valsts investīcijām. Arī ES būvniecības pieprasījums ir stipri atkarīgs no valsts investīcijām. Būvniecības nozares attīstību pozitīvi ietekmē ilgtermiņa infrastruktūras attīstības plānu, sociālo māju celtniecības un sabiedrisko ēku celtniecības ilgtermiņa nodomu, investīciju politikas paziņošana atklātībai un stingra ievērošana.Starp valdības noteiktiem prioritāriem attīstības virzieniem, t.sk. arī VIP, ir enerģētikas, satiksmes un vides aizsardzības infrastruktūras sakārtošana. 2001.gadā no visa VIP finansējuma 66% paredzēti šiem sektoriem.
\nProjekti tiek finansēti: no valsts budžeta – 35%, no speciālā budžeta – 3%, no kredītiem – 38%, no citiem finansu avotiem – 24%, kopumā paredzēts izlietot VIP projektu realizācijai 144,5 milj.Ls. Pašlaik tiek izstrādāta jauna VIP plānošanas un ieviešanas koncepcija, kā rezultātā var mainīties noteiktās investīciju prioritātes un to noteikšanas procedūra.Kaut valsts investīciju īpatsvars Latvijā no 1996. – 2000.gadam vidēji sastādīja 3,8% no IKP, kas atpaliek no tā līmeņa, kas attiecīgajā periodā bija vairākumā Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, tās tiek uzskatītas par drošām un pievilcīgāko finansēšanas avotu būvniecībā. [35].5.4. Ārvalstu investīcijasLiela nozīme valsts ekonomikas attīstībā ir tiešu ārvalstu investīciju piesaistīšanai.
\nPēdējos gados tās ekonomikā ienāk vairāk kā 5% apjomā no IKP. 2000.gada beigās uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas bija 1275,8 milj. Ls. Lielākās investētājvalstis ir Zviedrija (12,6%), Igaunija (11,2%), Vācija (11,1%), Dānija (10,5%), ASV (9,4%) u.c.[15]. Visvairāk līdz šim ir investēts finansu starpniecībā (22,6%), apstrādes rūpniecībā (16.6%) un sakaros (11,0%). Būvniecībā ārvalstu investīcijas sastāda 0,7% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām valstī.Lielie valsts investīciju projekti saņem arī finansējumu no starptautiskajām sadarbības programmām, it īpaši infrastruktūras objektu projekti (vides aizsardzības būvju, citu infrastruktūras būvju). Te jāmin PHARE, Baltijas jūras Pārrobežu sadarbības programmas, atsevišķu Rietumeiropas valstu finansējums.Būvniecība saņem daļu līdzekļu no starptautiskām sadarbības programmām, it īpaši tām, kas saistītas ar lielu infrastruktūras objektu (vides aizsardzības būvju, citu infrastruktūras objektu) būvniecību (Phare, Baltijas jūras Pārrobežu sadarbības programma, citas Phare programmas, atsevišķu Rietumeiropas valstu finansēti projekti Latvijā), ko finansē ES un Latvijas valdība un pašvaldības.
\nBūvniecībā ārvalstu investīcijas sastāda 0,4 % no visām ārvalstu investīcijām valstī, taču no 1997.gada būvniecībā tās pieaugušas divkārt.Ekonomiskā un politiskā situācija Latvijā pašreiz ir stabila, tāpēc ārējo investīciju piesaistīšanas pieauguma tempi saglabāsies arī programmas īstenošanas laikā.6. Būvniecības nacionālās programmas izmaksas un finansēšanas avoti6.1. Būvniecības nacionālās programmas izmaksasBūvniecības nacionālās programmas realizēšanas izmaksas dotas 1.pielikumā “Pasākumu plāns Būvniecības nacionālas programmas realizācija Latvijā 2002.–2012.gadam”, kurā norādīti pasākumi un to realizācijai nepieciešamie līdzekļi, t.sk. – vēlamais finansējums no valsts budžeta un citi esošie un iespējamie finansēšanas avoti.Būvniecības nacionālās programmas esošie un iespējamie finansēšanas avoti:1.
\nValsts un pašvaldību budžets;2. Privātie ieguldījumi konkrētu projektu realizācijai;3. Starptautisko organizāciju finansu palīdzība (PHARE mērķprogrammas, Pasaules Bankas, ERAB mērķprogrammas u.c.);4. Kredīti (tai skaitā valsts garantētie);5. Fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi.Būvniecības nacionālās programmas īstenošanai jau ir apzināti un ieplānoti 3632,5 tūkst. Ls, kas sastāda 47% no kopējām programmas izmaksām.Visvairāk līdzekļi nepieciešami 4.apakšprogrammas “Mājokļu būvniecība un atjaunošana” pasākumam “Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas īstenošana”, kam paredzēts ārvalstu banku aizdevums ar valsts galvojumu. No kopējām Programmas izmaksām pasākumam 4.8.paredzētie 3400 tūkst.Ls sastāda 44%.
\nOtrais lielākais pasākums ir Mājokļu aģentūras izveidošana un uzturēšana, kas līdz 2012.gadam sastāda 3604 tūkst.Ls jeb 47% no visām Programmas īstenošanas izmaksām.Ja atskaita šos 4.apakšprogrammas izdevumus, tad no atlikušajiem nepieciešamajiem līdzekļiem (692,5 tūkst.Ls) visvairāk vajadzīgs ir 1.apakšprogrammai – normatīvās bāzes sakārtošanai būvniecībā – 408 tūkst.Ls. Šīs apakšprogrammas īstenošana svarīga ar to, ka tā var ietekmēt Latvijas gatavību iestāties Eiropas Savienībā.Izdevumu apjoma ziņā seko apakšprogramma Būvizstrādājumi (123 tūkst.Ls), taču šie izdevumi programmas realizācijas beigās jau būs atmaksājušies.Apakšprogrammas Izglītība un būvzinātne īstenošanai ir nepieciešami 38 tūkst.Ls.
\nLatvijas zinātnieki ir sevi apliecinājuši pasaulē kā konkurētspējīgus, taču izglītībai un būvzinātnei līdz šim nav pievērsta pietiekoša vērība, kā sekas būs jūtamas jau tuvākā nākotnē.Ēku siltumnoturības paaugstināšanas apakšprogramma ir svarīga energoresursu un vides aizsardzības ziņā, tās īstenošanai nepieciešami nosacīti nedaudz – 31 tūkst.Ls.6.2. Latvijas Būvniecības padomes fondsTā kā trūkst līdzekļu daudzu Būvniecības nacionālās programmas uzdevumu realizācijai, labs risinājums ir īpaša fonda – Latvijas Būvniecības padomes fonda izveidošana. 25.06.1996. MK noteikumos Nr. 225 “Latvijas Būvniecības padomes nolikums” 17.punktā ir teikts: “Kultūrvēsturiskās vides arhitektūras, būvniecības un būvizstrādājumu rūpniecības stāvokļa uzlabošanai Padome var izveidot savu fondu no dāvinājumiem, ziedojumiem un citiem līdzekļiem”.
\nLatvijas Būvniecības padomes speciālisti kopā ar VARAM Būvniecības departamentu ir strādājuši pie šā fonda izveidošanas pamatojuma.Fonda līdzekļus būtu nepieciešams izlietot:– atsauksmju un priekšlikumu sagatavošanai par konceptuāliem un stratēģiskiem jautājumiem būvniecībā;– būvniecības tiesību aktu sistēmas pilnveidošanai un saskaņošanai ar ES;– svarīgu konkursu un būvprojektu izvērtēšanai;– būvtirgus attīstības analizēšanai un prognozēšanai;– veselībai un videi draudzīgu tehnoloģiju atbalstīšanai;– jaunu, progresīvu apmācības formu ieviešanas atbalstīšanai;– konkursu, skatu un izstāžu organizēšanai nozares un tās attīstības un pozitīvās pieredzes popularizēšanā;– izdevējdarbības atbalstīšanai par nozares tematiku;– sabiedrības informēšanai par jautājumiem, kas saistīti ar nozares problēmām;– nozares vajadzību apmierināšanai orientētu pētniecības darbu atbalstīšanai.Šādu fondu veidošanas prakse nav jauna.
\nGan Latvijā gan ārzemēs darbojas daudz dažādu fondu, tostarp arī tādi, kuri strādā vai nu ar valsts izdarītām vai arī noteiktām iemaksām. Latvijā, piemēram, daudzus vides aizsardzības jautājumus sekmīgi risina Vides aizsardzības fonds, kurā tiek izdarīti atskaitījumi no nodokļiem. Vācijā 1991.g.izveidots Vācijas Federālais vides fonds, kura dibināšanas kapitālā valsts iemaksāja no privatizācijas iegūtus 2,5 miljardus DEM. Čehijā un Ungārijā daudzus nozares vispārējus jautājumus finansiāli palīdz risināt Būvinženieru un tehniķu kameras, kurās sakarā ar šo valstu likumiem obligāti par biedriem jābūt visiem praktizējošiem speciālistiem, maksājot mūsu apstākļiem ļoti lielas biedru naudas.7. Pēc Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas sagaidāmais ekonomiskais un sociālais efektsPēdējos gados valsts makroekonomiskā attīstība ir stabilizējusies un ir panākts iekšzemes kopprodukta pieaugums.
\nTaču būvniecības apjomu pieauguma tempi pēc straujā krituma kopš 1993.gada ir vēl augstāki un paredzams, ka tie tādi saglabāsies.7.1.zīmējumsAvots – “Makroekonomiskās attīstības scenārijs un fiskālā politika 2003–2007”, FM, Rīga, 2002.Turpmākajos gados, saglabājoties tautsaimniecības augstiem attīstības tempiem, pieaugs pieprasījums pēc būvniecības produkcijas, un būvniecības attīstības tempi pārsniegs IKP pieauguma tempus. Stabila ekonomiskā izaugsme ir labs signāls investoriem, kā pašmāju, tā ārvalstu. Pieprasījums pēc būvniecības produkcijas pozitīvi ietekmēs arī hipotekārās kreditēšanas attīstība.Būvniecības attīstības ekonomiskais efekts ietver sevī vairākus veidus:• tiešais (iekšējais) būvindustrijas ekonomiskais efekts,• netiešais (ārējais) ekonomiskais efekts,• tiešais ekonomiskais efekts sociālajā sfērā – sociālās sfēras izdevumu samazināšanās.Programmas īstenošanas tiešais ekonomiskais efekts:1) Programmas realizācijas rezultātā tiks sakārtota nozares iekšējā darbība – likumdošana, institucionālais mehānisms, normatīvi tehniskā un informatīvā bāze;2) nozares konkurētspējas paaugstināšana palielinās pievienotās vērtības kāpumu nozarē, kā arī nozarē strādājošo ienākumus;3) konkurētspējas paaugstināšana un sekmīga darbība ārējā tirgū ļaus uzlabot valsts ārējo bilanci;4) vietējā būvniecība un būvizstrādājumu ražošana radīs iespēju apmierināt vietējo pieprasījumu pēc būvniecības darbiem ar mazākām izmaksām, jo darbaspēka izmaksas Latvijā pagaidām ir salīdzinoši zemākas;5) veicinās kapitālieguldījumu pieaugšanu būvindustrijas nozarē;6) veicinās jaunāko tehnoloģiju un kvalitatīvu materiālu izmantošanu (vieglāks darbs un izmaksu samazināšanās noteiktā laika periodā);7) veicinās nodarbinātības daudzveidību;8) uzlabos nozares resursu izmantošanu;9) aptuveni par 30% samazināsies energoresursu patēriņš.Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas netiešais ekonomiskais efekts:1) kvalitatīvas būves – labāki ražošanas apstākļi uzlabos preču kvalitāti, kas paaugstinās citu nozaru konkurētspēju;2) samazinās izmaksas citās nozarēs – samazināsies preču un pakalpojumu cena, kas paaugstinās konkurētspēju:• samazināsies ēku un inženiertehnisko būvju uzturēšanas un remontu izmaksas;• ēku un telpu piemērotība izmantošanas mērķim racionalizēs darbu un resursu izmantošanu, tā samazinot izmaksas;3) nozares multiplikatīvā efekta rezultātā paaugstināsies nodarbinātība visā tautsaimniecībā;4) pieaugs investīcijas;5) tiks veicināta Latvijas ārējās tirdzniecības un citu valsts ekonomisko un sociālo programmu realizācija;6) celsies ekonomiskā aktivitāte ar būvniecību un būvizstrādājumu ražošanu saistītajās nozarēs;7) mazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars, samazināsies neprofesionālu un nelikumīgu darbu izpilde.Sociālais efekts:1) veidosies veselīga dzīves un darba vide, estētiska, komfortabla, ar paaugstinātu darba drošību gan būvniecībā un būvizstrādājumu ražošanā, gan nozarēs, kas saņem būvniecības produkciju;2) uzlabosies vides aizsardzība un saglabāšana;3) palielināsies kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas, kas sekmēs indivīda konkurētspēju vietējā un ārējā darba tirgū;4) paaugstināsies darba algas, palielināsies sociālā nodrošinātība;5) palielināsies iespējas strādāt daudzveidīgu, interesēm atbilstošu darbu;6) paaugstināsies patērētāju tiesību un interešu aizsardzība.Kopējā Būvniecības nacionālās programmas realizācijas efektivitāte veidojas, integrējoties atsevišķu pasākumu efektivitātei.8.
\nBūvniecības nacionālās programmas īstenošanas vadībaBūvniecības nacionālās programmas izstrādāšana un īstenošana notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 24.03.1999. rīkojumu Nr. 146 “Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai”, “Nacionālo programmu koncepciju”, Latvijas Republikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 1998.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.03 “Par Būvniecības valsts nacionālās programmas koordinācijas padomes izveidošanu”.Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 9.maija noteikumiem nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība” Būvniecības nacionālās programmas izstrādi, aktualizāciju un tās īstenošanu vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.Būvniecības nacionālās programmas vadītājs:• izveido nacionālās programmas koordinācijas padomi;• vada nacionālās programmas izstrādi;• akceptē izstrādāto nacionālo programmu un iesniedz to Ministru kabinetā apstiprināšanai;• kontrolē nacionālās programmas izpildi;• iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par nacionālās programmas iepriekšējā gada plāna izpildi, kā arī nākamā gada plānu un aktualizētu kārtējā gada plānu.Būvniecības nacionālās programmas koordinācijas padome:• izvērtē normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar nacionālās programmas īstenošanu;• izskata izstrādāto nacionālās programmas projektu;• novērtē nacionālās programmas kārtējo mērķu un uzdevumu izpildi.Būvniecības nacionālās programmas sekretariāta funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departaments, kas ir atbildīgs par nacionālās programmas izstrādi un īstenošanu, kā arī nodrošina nacionālās programmas koordinācijas padomes darbību.Programmas sekretariāta tiesības un pienākumi ir:• koordinēt institūciju sadarbību programmas īstenošanas procesā;• iegūt un apkopot informāciju par programmas īstenošanas gaitu;• aktualizēt nacionālo programmu;• sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt budžeta projektu programmas “Būvniecība” (ir nacionālās programmas realizācijas instruments) pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma saņemšanai;• informēt sabiedrību par nacionālās programmas izpildes gaitu.Institūcijas, kuras ir atbildīgas par nacionālās programmas pasākumu īstenošanu, iesniedz gada atskaiti par programmas pasākumu īstenošanas gaitu un rezultātiem programmas sekretariātam – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamentam.Ekonomikas ministrija veic nacionālo programmu, tai skaitā, Būvniecības nacionālās programmas vispārējo koordināciju un kontroli.
\nVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības veic operatīvās vadības koordinējošas un kontroles darbības ar Būvniecības nacionālās programmas pasākumu izpildītājiem.Nacionālās programmas vadīšanas organizatoriskā struktūra pastāvīgi pilnveidojas, ņemot vērā apstākļu maiņu programmas organizēšanā, plānošanā un vadīšanā, kā arī izmaiņas programmas vadības pilnvaru, atbildības, funkciju, tiesību un pienākumu sfērā. Programmas aktualizācija tiek veikta katru gadu.
\nBūvuzņēmējdarbība2.1.Būvniecības institucionālās struktūras optimizācija.Institucionālā pārstrukturēšana1.1.EMAtbilstošās nozaru ministrijasNVO2008.–1 normatīvais akts2.2.Konjunktūras aptauju veikšana investīciju un būvniecības jomā1.4.EMCentrālā statistikas pārvalde2008.–2012.–4 ceturkšņa aptaujas gadā2.3.Eiropas Būvniecības kontroles konsorcija konferences un Būvkontroles politikas komitejas sanāksmes organizēšana Latvijā2.4.EMVBI2008.–1 vadības grupas sanāksme1 starptautiskā konference2.4.Informatīvu pasākumu organizēšana par vides pieejamības prasību ieviešanu būvniecībā1.1.EMPašvaldību būvvaldes2008.–2012.–1 seminārs gadā2.5.Vides pieejamības monitoringa un konkursa “Zelta kruķis 2008” organizēšana2.1.EMNVO2008.81 konkurss2.6.Konference “Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas”1.1.EMBEMVANVOpašvaldību institūcijas2008.–1 konference3.
\nBūvizstrādājumi3.1.Latvijas interešu ievērošanas nodrošināšana Eiropas tehnisko apstiprinājumu (ETA) prasībās, būvizstrādājumu tehniskā apstiprinājuma institūcijas izveidošana2.4.EMNVO2008.2009.2010.2011.2012.–7***7***7***7***1 apstiprināts ETA2 apstiprināti ETA3 apstiprināti ETA3 apstiprināti ETA3.2.CEN standartu adaptēšana reglamentētajā sfērā būvizstrādājumu jomā2.3.EMSIA “Latvijas standarts” BSTKNVO2008.–2012.–10 adaptēti standarti gadā3.3.Reglamentētās sfēras Latvijas nacionālo standartu izstrādāšana būvizstrādājumiem, kuriem nav harmonizēto CEN standartu2.3.EMSIA “Latvijas standarts” BSTKNVO2008.–2012.–2 standarti gadā3.4.Konkurētspējīgu būvizstrādājumu ražošanas sekmēšana Latvijā4.1.EMNVO2008.–2012–1 seminārs gadā4.
\nMājokļu būvniecība un atjaunošana 4.1.Mērķdotāciju piešķiršana sociālo (īres) namu būvniecībai, nepabeigto būvju rekonstrukcijai un dzīvokļa īpašumu iegādei2.5.2.6.EM 2008.4 500 Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumiem Nr.237 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai” ar valsts atbalstu īstenoti projekti, lai nodrošinātu pašvaldību pastāvīgo funkciju – palīdzības sniegšana iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā 4.2.Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (II posms) pilnveidošana, palielinot izsniegto galvojumu skaitu mājokļa iegādei vai būvniecībai, kā arī daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijai vai renovācijai2.2.EMLHZBkomercbankas2008. –130 galvojumi 4.3.Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaiste dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un sociālo dzīvojamo māju atjaunošanai2.7.EMBEMVA2008.2009.2010.–832 ***1663 ***Renovētas 49 sociālās dzīvojamās mājasRenovētas 120 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas 4.4.Daudzdzīvokļu māju renovācijas veicināšanas programmas izstrāde un īstenošana2.7.EMBEMVALPSpašvaldības 2008. 2009.––1 politikas dokuments1 normatīvais aktsSagatavoti informatīvie un izglītojošie materiāli 4.5.Tādu dzīvojamo ēku atjaunošanas veicināšana, kuras ir kultūrvēsturiski pieminekļi2.1.EMBEMVA2009.––1 politikas dokuments1 normatīvais akts 4.6.Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas politikas izstrādāšana un īstenošana4.3.EMBEMVAIEM2009.2010.––3 normatīvie akti1 politikas dokuments 4.7.Sociālo mājokļu attīstības koncepcijas izstrāde un tajā paredzētās politikas ieviešana4.3.EMBEMVA2008.2009.––1 politikas dokuments1 normatīvais akts 4.8.Iedzīvotāju informētības un sapratnes paaugstināšana mājokļu attīstības jomā2.7.EMBEMVA2008.2009.2010.–––Gadā: 15 semināri un konferences2 informatīvie bukleti5. Ēku siltumnoturības paaugstināšana5.1.Normatīvu izstrāde par ēku energoefektivitātes paaugstināšanu Eiropas Savienības Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti ieviešanai, t.sk. ēku energoefektivitātes aprēķina metodikas izstrāde2.1.2.7.EMBEMVALIAANVO2008.–3 normatīvie akti5.2.CEN standartu adaptēšana par ēku energoefektivitāti1.1.EMSIA “Latvijas standarts”2008.2009.2010.–––3 adaptēti standarti3 adaptēti standarti3 adaptēti standarti5.3.Ēku energosertificēšanas informatīvās bāzes izveide un uzturēšana (ēku energosertifikātu reģistrs, energoauditoru reģistrs)1.4. EMBEMVA 2009.2010.2011.2012.––––2 izveidoti reģistri2 reģistru uzturēšana5.4.Informācijas sniegšana sabiedrībai par energoekonomiju ēkās un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu mājokļos2.7.EMBEMVALIAANVO2008.2009.––Gadā 1 pētījums, 10 informatīvi semināri reģionosMājaslapas internetā uzturēšana6.
\nIzglītība un būvzinātne6.1.Priekšlikumu izstrāde profesionālās izglītības sistēmas un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas pilnveidošanai būvniecības specialitātēs3.3.EMIZMNVOLCAizglītības iestādes2008.–Priekšlikumi par normatīvo aktu grozījumiem6.2.Kvalifikācijas struktūras izstrāde būvniecības nozarē3.3.IZMNVO2012.–Izstrādāta kvalifikācijas struktūra6.3.Profesiju standartu izstrāde un aktualizācija būvniecības nozarē3.3.IZMNVO2012.–Izstrādāti atbilstoši standarti6.4.Neformāli un darba dzīvē iegūto prasmju novērtēšanas un atzīšanas sistēmas pilnveide būvniecības specialitātēs3.3.IZMNVO2012.–Izveidota sistēma6.5.Jaunas būvniecības mācību un tehniskās literatūras izdošana latviešu valodā3.3.IZMNVOizglītības iestādes2008.–2012.–Izdotas 4 jaunas mācību grāmatas gadā6.6.Apmācību organizēšana, lai veicinātu Eirokodeksa standartu ieviešanu būvkonstrukciju projektēšanā3.3.EMNVO2008.–4 apmācību semināri6.7.Atbalsta programmas īstenošana būvniecības speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai3.3.EMLMNVO2008.–2012.–25 apmācīti speciālistiKopā gadā: No tā papildus ietvaram 2009.–2011.gadam*: 2008.gadā4 535–– 2009.gadā1885pasākumam 1.7.46 2010.gadā2695pasākumam 1.7.25 2011.gadā507 2012.gadā7 Pavisam 2008.–2012.gadam: 9 629 71Piezīmes.1. * Pasākuma 1.7. finansējums ir nepieciešams papildus Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra sēdē pieņemtajam Vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram 2009.–2011.gadam.2. ** Pasākums 1.3. “Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) izstrāde un ieviešana” atbilst Eiropas struktūrfondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1.apakšaktivitātei “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”. Šīs programmas īstenošanai Ministru kabinets 2008.gada 21.jūlijā pieņēmis noteikumus Nr.576 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitāti “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība””.
\nAtbilstoši šiem noteikumiem Ekonomikas ministrijai projekta īstenošanai paredzētais finansējums ir LVL 2 500 000. Finanšu ministrija: programmā 41.08.00 rezervēti līdzekļi, lai nodrošinātu Eiropas struktūrfondu programmas apguvi. Iepirkums par BIS izstrādi un ieviešanu tiks izsludināts pēc attiecīgo noteikumu pieņemšanas Ministru kabinetā. BIS izstrādes un ieviešanas projekts īstenojams 2008.–2011.gadā.3. *** Pasākumam 3.1. nepieciešamais finansējums ir iekļauts Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra sēdē pieņemtajā Vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā 2009.–2011.gadam. Pasākumam 4.3. nepieciešamais finansējums ir iekļauts darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā (Finanšu ministrija, 2008.gads).
\nPasākuma 4.3.aktivitātei “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” paredzēto valsts budžeta līdzekļu kopējais apmērs ir LVL 2 495 215. Kopējais paredzētais ERAF finansējums minētajai aktivitātei ir LVL 14 139 550. Aktivitātes “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” īstenošanai nav paredzēti valsts budžeta līdzekļi, kopējais paredzētais ERAF finansējums šai aktivitātei ir LVL 6 922 500.Paskaidrojumi.1. 3.ailē norādīts galvenais uzdevums, kurš tiek īstenots saskaņā ar Būvniecības nacionālās programmas otro daļu.2. 5.ailē sabiedriskās organizācijas minētas kā sadarbības partneri.3. 7.ailē zīme “–” nozīmē, ka pasākums tiek īstenots ar jau esošajiem iekšējiem resursiem. Saīsinājumi.1.BEMVABūvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra2.BISBūvniecības informācijas sistēma3.BSTKBūvmateriālu standartizācijas tehniskā komiteja4.CENEiropas Standartizācijas organizācijas5.EMEkonomikas ministrija6.ESEiropas Savienība7.ETAEiropas tehniskie apstiprinājumi8.IEMIekšlietu ministrija9.IZMIzglītības un zinātnes ministrija10.ĪUMEPLSĪpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts11.LADLauku atbalsta dienests12.LBNLatvijas būvnormatīvs13.LCALatvijas Celtnieku arodbiedrība14.LIAALatvijas Investīciju un attīstības aģentūra15.LHZBLatvijas Hipotēku un zemes banka16.LMLabklājības ministrija17.LPSLatvijas Pašvaldību savienība18.LVSLatvijas valsts nacionālais standarts19.LZALatvijas Zinātņu akadēmija20.MKMinistru kabinets21.NVONevalstiskās organizācijas22.SMSatiksmes ministrija23.STKStandartizācijas tehniskā komiteja24.VBIValsts Būvinspekcija25.VIDMVides aizsardzības ministrija26.ZMZemkopības ministrija 2. pielikums 3. pielikums 4. pielikums 5. pielikums 6. pielikums 7. pielikums 8. pielikums Būvniecības nacionālās programmas izstrādē lietotās literatūras saraksts Nr.Literatūras avots12001.gada aptauja par uzņēmējdarbības vidi Latvijā (LAA, Rīga, 2001.g.maijs)22001.gada CSP preses izdevumi internetā, CSP mājas lapā3Apakšprogramma “Būvizstrādājumi” (Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija, līgumdarbs ar VARAM Nr.26, Rīga, 1998.)4Bijušo PSRS būvniecības tehnisko normatīvu pārstrādes termiņu un finansēšanas stratēģijas koncepcija (akceptēta MK 28.09.1999.)5Būvniecība Latvijā 1998 (CSP statistikas biļetens, Rīga, 1999.)6Būvniecība Latvijā 2000 (CSP statistikas biļetens, Rīga, 2001.)7Būvniecības nozares attīstības perspektīvas sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, Zinātniski lietišķs pētījums (SIA ZA Ekonomikas institūts, Rīga, 1998.)8Būvnieku kadru sagatavošana (L.
\nOkolovičas līgumdarbs ar VARAM, Nr.46, Rīga, 1998.)9Centrāl- un Austrumeiropas valstu ietekme uz būvniecību Latvijā - Pētījums (SIA BO Ekonomikas institūts, Rīga, 1998.)10Darbaspēks Latvijā (CSP biļetens, Rīga, 2000.gada maijs)11Eiropas komisijas ziņojums “Būvniecības nozares konkurētspēja” (Brisele, 04.11.1997.)12Ēku energoefektivitātes un gāzu izmešu analīzes vērtējums, (SIA Baltijas profesionālais būvserviss, Rīga, 2001.)13Ēku energopatēriņa optimizēšana, harmonizējot Latvijas būvnormatīvus ar Eiropas būvnormatīviem” (zinātnisks pētījums, SIA “Termoaudits”, Rīga, 1999.)14Energoefektivitātes realizēšanas ekonomiskie aspekti, SIA “Arsis”, Rīga, 1999.15Investīcijas Latvijā 2001 (CSP, Rīga, 2001.jūlijs)16Konjunktūras apsekojumu rezultāti Latvijas būvniecībā (Latvijas Statistikas institūts, Rīga, 2001.g.)17Latvijas Būvniecības padomes fonda izveidošanas pamatojums (B.
\nBundule, līgumdarbs Nr.13 ar VARAM, Rīga, 1997.)18Latvijas būvuzņēmumu darbības ekonomiskā analīze (D.Rubene, 2001.g. līgumdarbs nr.54 ar VARAM, Rīga, 2001)19Latvijas demogrāfijas gadagrāmata (CSP, Rīga, 2001.)20Latvijas dzīvojamais fonds 2000. (CSP statistikas biļetens, Rīga, 2001.)21Latvijas Enerģētikas nacionālā programma (SIA “Strasa konsultanti”, Rīga, 1997.g.)22Latvijas reģioni skaitļos 2000 (CSP, Rīga, 2001.)23Latvijas statistikas gadagrāmata 2001. (CSP, Rīga, 2001.)24Mājokļu attīstības kreditēšanas programma (akceptēta MK 13.06.2000.)25Mājokļu būves un atjaunošanas programma (Blezūrs - konsultāciju birojs, Rīga, 2001.g..septembris)26Mājokļu būvniecības, rekonstrukcijas un modernizācijas ilgtermiņa kreditēšanas izveides koncepcija (VARAM BD, FM, akceptēta MK 19.11.1997.)27Mājokļu monitoringa izveide (SIA “ARSIS”, Rīga, 1997.)28Mājokļu un īres likumdošanas pilnveidošanas koncepcija (VARAM BD, Rīga, 1999.)29Publisko ēku siltumefektivitātes paaugstināšanas programma (VARAM BD, Rīga, 2000.)30Valsts energoefektivitātes stratēģija (akceptēta MK 21.11.2000.)31Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (LR Ekonomikas ministrija, Rīga,2001.jūnijs)32Annual Bulletin of Hosing and Building statistics for Europe and North America (ANO, Ņujorka un Ženēva, 1998.)33Enterprises in Europe, Forth Report (SME project, EUROSTAT) Luxembourg: Office for Official Publications of the European Commission, 1996)33Latvia Energy Review (LR Ekonomikas ministrija, Rīga, 1999.)34Stock of dwellings 1998 (Vilnius, 1999.)35Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību (LR Ekonomikas ministrija, Rīga, 2001 decembris)Šie materiāli ir pieejami VARAM Būvniecības departamentā.