teritorijas plānojuma grozījumu 2008. -2020. gadam\" īstenošanas iespējamo ietekmju uz vidi vērtējums\" sadaļas \"Maģistrālās inženierkomunikācijas, tehniskās infrastruktūras objekti un sakaru tīkli\" ailē \"Mērķi\" minēts: \"Vēja ģeneratori paredzēti alternatīvās elektroenerģijas ieguvei, to darbībai jāatbilst izstrādātajiem projektiem\", savukārt ailē \"Iespējamie riski un aspekti, kuri jāizvērtē, īstenojot plānotās darbības\" secināts: \"Paredzamā ietekme nav būtiska vai ir kopumā neitrāla. Lai izvairītos no iespējamām negatīvām ietekmēm, jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem - kur nepieciešams, konkrētām darbībām jāpiemēro ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Jāveic plānotās infrastruktūras attīstības ietekmes uz dabas pamatni izvērtējums, jāizvēlas tādi infrastruktūras attīstības risinājumi, kas iespējami mazāk samazina dabas pamatni vai tās vērtības\" (sk. Vides pārskats. Liepājas rajona teritorijas plānojuma grozījumi 2008.-2020. gadam. Kuldīga, 2008, 52. lpp. http://old.kurzemesregions.lv/media/uploads/liepaja_plan.pdf.pdf).
\nKā tas expressis verbis norādīts Apstrīdētā teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, Dunikas pagasta padome, ņemot vērā LOB viedokli (sk. šā sprieduma 6.5. punktu), secināja, ka šis teritorijas plānojums nevar ietekmēt Natura 2000 teritorijas, citas putniem svarīgās vietas, un iezīmēja vēja enerģijas ieguves zonu teritorijas plānojumā tā, lai tai nebūtu būtiskas ietekmes uz šīm teritorijām. Pēc pašvaldības ieskata, Apstrīdētais teritorijas plānojums nevar būtiski ietekmēt vidi.
\nTātad, no materiāli tiesiskā viedokļa raugoties, pašvaldība bija tiesīga pieņemt Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgo redakciju, neveicot tai stratēģisko novērtējumu. Taču, no procesuālā viedokļa raugoties, pašvaldībai par sava lēmuma pareizību vajadzēja pārliecināties, pieprasot attiecīgu Biroja viedokli, bet to pašvaldība neizdarīja. Birojs uzskata, ka 2007. gadā tas būtu iestājies par stratēģiskā novērtējuma piemērošanu Apstrīdētajam teritorijas plānojumam, ņemot vērā to, ka 1) tādu VES būvniecība, kuru augstums pārsniedz 20 metrus, minēta Novērtējuma likuma 2. pielikumā; 2) Dunikas pagasta padome ir izdalījusi atsevišķu specifisku teritoriju, kurā pieļaujama vēja enerģijas ieguve kā atļautā papildu izmantošana visā šīs teritorijas laukumā; 3) netiek paredzēti citi regulējoši priekšnosacījumi šādas darbības realizēšanas apjomiem un iespējām (sk. lietas materiālu 4. sēj. 191. lpp.).
\nLaikā no 2009. gada septembra līdz 2010. gada jūlijam Rucavas novada dome apstiprinājusi Dunikas pagasta teritorijai 23 detālplānojumus, kuros paredzēta VES būvniecība. Šo detālplānojumu izstrādāšanas laikā Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde veikusi sākotnējo izvērtējumu, un, pamatojoties uz to, Birojs pieņēmis vairākus lēmumus par ietekmes novērtējuma procedūras nepiemērošanu Dunikas pagasta teritorijā ierosinātajām darbībām - VES būvniecībai (sk. Biroja 2009. gada 1. jūnija lēmumu Nr. 277, 2009. gada 2. jūlija lēmumu Nr.
\n333, 2010. gada 4. jūnija lēmumu Nr. 153 un 2009. gada 3. septembra lēmumu Nr. 395 lietas materiālu 2. sēj. 61.-73. lpp. un 3. sēj. 102.-106. lpp.).
\nNevar piekrist no atbildes rakstiem izrietošajam viedoklim, ka Apstrīdētajam teritorijas plānojumam veikt stratēģisko novērtējumu nebija pamata jau tādēļ vien, ka vēlāk, veicot sākotnējo izvērtējumu paredzētajām darbībām, tika konstatēts, ka tām nav tik būtiskas vai kompleksas ietekmes uz vidi, lai būtu nepieciešams piemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.
\nStratēģisko novērtējumu piemēro plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, bet konkrētai paredzētajai darbībai piemēro sākotnējo izvērtējumu un, ja nepieciešams, ietekmes novērtējuma procedūru. Piemērojot stratēģisko novērtējumu, kopumā tiek vērtēta konkrēta politikas plānošanas dokumenta ietekme, ņemot vērā Novērtējuma likuma 23.5 pantā noteiktos kritērijus. Stratēģiskā novērtējuma detalizācijas pakāpe ir mazāka, bet konteksts - plašāks. Tas nozīmē, ka stratēģiskā novērtējuma procedūra atšķiras no ietekmes novērtējuma procedūras.
\nStratēģiskā novērtējuma piemērošana Apstrīdētajam teritorijas plānojumam būtu atbildusi gan to personu interesēm, kurām izveidojusies negatīva attieksme pret VES, gan arī to personu interesēm, kuras vēlas attīstīt vēja enerģijas ražošanu Dunikas pagastā. Pasaules vēja enerģijas asociācijas izstrādāto Ilgtspējības vadlīniju 5.3. punktā norādīts, ka viens no potenciālajiem ieguvumiem stratēģiskā novērtējuma rezultātā ir iespēja novērst vēja enerģijas attīstītāju nedrošību, nosakot prioritātes un priekšrocības (sk. World Wind Energy AssociatioSustainability Guidelines http://www.wwindea.org/home/images/stories/pdfs/wwea_05_11-10.pdf).
\nTomēr arī RAPLM pirms Apstrīdētā teritorijas plānojuma pieņemšanas procedūras pārkāpumus nesaskatīja. Tāpat lietā netiek apstrīdēts fakts, ka pašvaldība informēja normatīvajos aktos paredzētās institūcijas par teritorijas plānojuma galīgo redakciju, kas bija izstrādāta no jauna. Turklāt daļa no jautājumiem, kas būtu izvērtējami, lai izšķirtos par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, kā arī tā ietvaros, šā sprieduma pieņemšanas laikā jau ir izvērtēti sākotnējā izvērtējuma ietvaros. Atbildīgās institūcijas, veicot sākotnējo izvērtējumu, nesaskatīja būtiskas problēmas, kas varētu apdraudēt vidi.
\nTātad nevar secināt, ka gadījumā, ja Dunikas pagasta padome būtu rīkojusies atbilstošākā procesuālā kārtībā, būtu pieņemts citāds lēmums nekā tas, kas paredzēts apstrīdētajos aktos.
\nTiesiskuma princips prasa, lai teritorijas plānojuma un detālplānojuma normas atbilstu augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Tikpat nozīmīgas un aizsargājamas ir arī to personu tiesības un likumiskās intereses, kurām teritorijas plānojums piešķir noteiktas tiesības un kuras, ilgtermiņā plānojot savu saimniecisko darbību, ir tiesīgas paļauties uz teritorijas plānojuma stabilitāti (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā Nr. 2007-17-05 23. punktu, 2009. gada 13. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-23-03 10. punktu un 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05 12. punktu).
\nLīdz ar to minēto procesuālo pārkāpumu vairs nevar uzskatīt par tik būtisku šā sprieduma pieņemšanas laikā, lai Apstrīdēto teritorijas plānojumu atzītu par neatbilstošu Satversmes 105. vai 115. pantam.
\n9.4. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā pieļauti vairāki trūkumi.
\n9.4.1. Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgās redakcijas apspriešana bijusi formāla, jo viņi par to nav zinājuši un nav varējuši tajā iesaistīties. Kā jau minēts iepriekš (sk. šā sprieduma 9. punktu), teritorijas plānošanas procesā personas savas tiesības uz līdzdalību bauda likumā noteiktā kārtībā un apmērā. Par Apstrīdētā teritorijas plānojuma galīgās redakcijas atkārtoto sabiedrisko apspriešanu savlaicīgi publicēti paziņojumi oficiālajā laikrakstā \"Latvijas Vēstnesis\", laikrakstā \"Kursas laiks\" un arī Dunikas pašvaldības izdevumā \"Dunikas Vēstis\" (sk.: Latvijas Vēstnesis, 2007. gada 21. februāris, Nr. 31, Kursas Laiks, 2007. gada 21. februāris un Dunikas pašvaldības izdevums \"Dunikas Vēstis\", 2007. gada janvāris-februāris).
\nPersonām, kuras patiešām vēlējušās iesaistīties pagasta attīstības plānošanā, bija reāla iespēja iesniegt savus priekšlikumus. Piemēram, iesniegums saņemts no sabiedrības ar ierobežotu atbildību \"Rema kokaudzētavas\". Šis iesniegums tika skatīts Dunikas pagasta padomes sēdē, tajā tika pieņemts lēmums ņemt vērā izvirzīto priekšlikumu un izdarīt labojumus plānojuma galīgās redakcijas materiālos (sk.
\nPārskatu par Dunikas pagasta teritorijas plānojuma gala redakcijas atkārtotu sabiedrisko apspriešanu lietas materiālu 2. sēj. 5. lpp.).
\nSatversmes tiesa jau ir norādījusi, ka \"piedalīšanās tādu lēmumu pieņemšanas procesā, kuri saistīti ar īpašām darbībām vides jomā, nav sabiedrības pienākums, bet gan tikai tiesības\" (Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 2. punkts).
\nPiemēram, lietā Nr. 2002-14-04 Satversmes tiesa norādīja uz trūkumiem sabiedriskās apspriešanas organizācijā, tomēr apstrīdēto aktu par neatbilstošu Satversmes 115. pantam neatzina.
\nSabiedriskās apspriešanas mērķis ir dot ieinteresētajām personām iespēju izteikt savu viedokli. Šī iespēja tiek nodrošināta, izpildot prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par projekta saturu un apspriešanas vietu. Savukārt tas, cik aktīvi personas izmanto šo iespēju, visupirms ir pašu personu ziņā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 19.8. punktu).
\n9.4.2. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka sabiedriskā apspriešana noteikta no 2007. gada 1. marta līdz 22. martam, un jau 22. martā plkst. 14.00 notikusi Dunikas pagasta padomes sēde, kurā izskatīta teritorijas plānojuma galīgā redakcija. Taču tas, ka šī sēde notiks konkrētajā laikā, tika norādīts tā paša paziņojuma 4. punktā. Turklāt lietā nav materiālu, kas liecinātu, ka kāda persona 22. marta pēcpusdienā būtu iesniegusi savu priekšlikumu par Apstrīdēto teritorijas plānojumu.
\n9.4.3. Vietējās pašvaldības pienākums teritorijas plānojuma (detālplānojuma) izstrādāšanas gaitā ir būt par objektīvu un neitrālu vidutāju starp konkrētas teritorijas attīstītāja un ieinteresētās sabiedrības interesēm, uzklausīt un objektīvi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētās teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03 7. punktu un 2009. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 2008-39-05 10. punktu). Ideāltipiskā situācijā pašvaldība, pieliekot papildu pūles, lai jau teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā sniegtu īpašniekiem objektīvu informāciju par VES pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, būtu varējusi novērst nevajadzīgu spriedzi vēlākajos projekta apspriešanas posmos.
\nTomēr tas, ka pašvaldība šo savu funkciju neizpildīja iespējami labākajā veidā, vēl nav uzskatāms par būtisku procedūras pārkāpumu.
\nTātad, no procesuālā aspekta raugoties, Apstrīdētais teritorijas plānojums atzīstams par tiesisku.
\n9.5. Nav strīda par to, ka Detālplānojuma izstrādāšanas laikā tā teritorijā paredzēto VES būvei ir veikts sākotnējais izvērtējums. Novērtējuma likums neprasa, lai Detālplānojumam tiktu veikts stratēģiskais novērtējums. Tāpat Novērtējuma likums neparedz, ka tad, ja sākotnējā izvērtējuma rezultāts to neprasa, projektam tiktu piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
\nNo novērtējuma procedūras regulējuma Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) secina, ka novērtējuma mērķis ir iegūt visplašāko informāciju par paredzēto darbību, arī sabiedrības sniegtu informāciju, viedokļus un priekšlikumu. Šādas kompleksas, dārgas un ilgstošas procedūras veikšana nav attaisnojama, ja paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi ir noskaidrojama arī vienkāršākā procedūrā.
\nBūtiskākos iespējamās nelabvēlīgās ietekmes gadījumus likumdevējs ir nošķīris, nosakot obligātu ietekmes novērtējuma procedūras veikšanu (Novērtējuma likuma 1. pielikumā norādītās darbības).
\nSavukārt darbībām, kuru iespējamā ietekme uz vidi var būt un var nebūt tāda, kurai vajadzīgs ietekmes novērtējums (Novērtējuma likuma 2. pielikumā norādītās darbības), ir paredzēts sākotnējais izvērtējums (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 23. decembra lēmuma lietā Nr. SKA 1064/2010 10. un 11. rindkopu).
\nLietā nav materiālu, kas liktu apšaubīt to, ka Biroja lēmumi par ietekmes novērtējuma procedūras nepiemērošanu nebūtu pieņemti tiesību normām atbilstošā kārtībā.
\n9.6. Pieteikumā norādīts uz trūkumiem Detālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā.
\n9.6.1. Nav pamatots Pieteikuma iesniedzējas viedoklis, ka nevarētu rīkot sabiedrisko apspriešanu vairākiem detālplānojumiem vienlaikus (vienas sanāksmes ietvaros).
\nPašvaldībai likums atvēl rīcības brīvību izlemt, cik daudzos atsevišķos detālplānojumos plānojama kāda teritorija. Tāpat pašvaldība bauda rīcības brīvību izlemt, kurus detālplānojumus iespējams un vēlams apspriest vienlaikus.
\n9.6.2. Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatējami atsevišķi trūkumi dokumentu noformēšanā. Piemēram, protokolā nav norādītas personas, kuras tiek apzīmētas kā \"Austriešu kolēģi\", nav norādīta persona, kas veic tulkojumu (sk. 2009. gada 17. aprīļa Dunikas pagasta Vēja parka informatīvās sanāksmes protokolu lietas materiālu 3. sēj.
\n41.-50. lpp.). Tomēr, ņemot vērā arī presē publicēto informāciju, iespējams pārliecināties, ka tulkojums ir bijis un personas, kurām bijusi patiesa interese par ārvalsts speciālistu sniegto informāciju, varējušas šo tulkojumu saprast.
\n9.6.3. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka trokšņa un apēnojuma kartēm, kas tika demonstrētas Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, nav pievienots rakstveida tulkojums latviešu valodā. Taču mūsdienu zinātnes un tehnikas globālās attīstības apstākļos nevar novērst to, ka zinātniskā un tehniskā informācija tiek sniegta ne tikai valsts valodā.
\nSabiedriskajā apspriešanā vienlaikus var piedalīties gan speciālisti, kas vēlas saņemt informāciju profesionālā līmenī, gan arī citas personas, kurām attiecīgā informācija pēc iespējas būtu jāsaņem populārzinātniskā līmenī.
\nKonkrētajā gadījumā lietotas ar datorprogrammas palīdzību sagatavotas trokšņa un noēnojuma kartes (sk. lietas materiālu 3. sēj. 144.-145. lpp.). Vietvārdi šajās kartēs rakstīti latviešu valodā. Tā kā teksts angļu valodā pēc apjoma ir neliels, ar tulka palīdzību būtu iespējams šajās kartēs ietverto informāciju izprast. Turklāt jāņem vērā, ka kartogrāfiska rakstura informācija daudzām personām sagādā grūtības neatkarīgi no tā, kāda valoda lietota kartes leģendā.
\nAttiecīgās trokšņa un noēnojuma kartes uzskatāmas vien par papildu uzskates līdzekli. Normatīvie akti neprasa nedz šādas kartes sagatavot, nedz arī pievienot detālplānojumam. Šo karšu demonstrēšana un to nepievienošana Detālplānojumam nav procedūras pārkāpums.
\n9.6.4. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka Detālplānojuma izstrādātāju mutvārdu atbildes uz sabiedrības izvirzītajiem jautājumiem bijušas īsas un nepārliecinošas, balstītas tikai uz apgalvojumiem par praksi citās valstīs, turklāt arī nepatiesiem. Taču no attiecīgo sanāksmju protokoliem nav gūstams apliecinājums tam, ka tikusi sniegta nepatiesa informācija. Turklāt pašvaldība papildus normatīvajos aktos noteiktajiem sabiedriskās apspriešanas pasākumiem organizējusi vēl arī papildu informatīvo sanāksmi. Viens no minētajiem pasākumiem ildzis pat vairāk nekā četras stundas.
\n9.6.5. Pieteikuma iesniedzēja apgalvo, ka Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā neesot nodrošināta patiesa sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā un viņa neesot pienācīgi uzklausīta. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja Detālplānojuma izstrādāšanas laikā vērsusies pašvaldībā ar vairāk nekā desmit dažādiem iesniegumiem (sk. lietas materiālu 4. sēj. 14.-16., 19.-22., 24, 26., 28., 30., 32. lpp.), tostarp iesakot papildināt Dunikas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus ar vārdiem \"vēja ģeneratorus, kuru jauda lielāka par 20 kilovatiem, atļauts uzstādīt ne tuvāk kā 2 kilometrus no dzīvojamām mājām klusā lauku apvidū\", kā arī norādot uz neprecizitātēm sabiedriskās apspriešanas kopsavilkuma materiālos atainotajos viedokļos un lūdzot rīkot jaunu sabiedrisko apspriešanu. Rucavas novada dome vairākkārt sniegusi Pieteikuma iesniedzējai rakstveida atbildes (sk. lietas materiālu 4. sēj.
\n17.-18., 23., 25., 27. un 31. lpp.), kā arī 2009. gada 27. augustā sēdē izvērtējusi un noraidījusi minēto priekšlikumu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 29. lpp.). Pieteikuma iesniedzējai rakstveidā izskaidrotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz novērtējuma procedūras piemērošanu detālplānojumam, Pieteikuma iesniedzējas norāde uz kļūdaini ierakstīto viensētas nosaukumu ir ņemta vērā, un sakarā ar viņas iesniegto priekšlikumu Detālplānojumā iestrādāts 2.10. punkts par to, ka pirms tehniskā projekta izstrādāšanas zemes gabals instrumentāli uzmērāms, pēc instrumentālās uzmērīšanas vēja ģeneratora drošības aizsargjosla nedrīkst skart citus nekustamos īpašumus kā vienīgi tos, kas noteikti šajā detālplānojumā, izņemot gadījumus, kad ir panākta vienošanās ar apgrūtināmā zemes gabala īpašnieku.
\nDunikas pagasta padomes priekšsēdētāja atbilde uz 2009. gada 14. aprīlī Dunikas pagasta padomei iesniegto 182 iedzīvotāju parakstīto vēstuli (sk. šā sprieduma 1. punktu) publicēta arī izdevumā \"Dunikas Vēstis\". Tajā, atsaucoties uz Satversmes 105. pantu, citastarp norādīts, ka Dunikas pagasta padomei lēmumu pieņemšanā jāņem vērā arī to pagasta iedzīvotāju intereses, kuri vēlas uz savā īpašumā esošās zemes izvietot vēja ģeneratorus (sk. Dunikas Vēstis, Nr. 3, 2009. gada maijs-jūnijs, lietas materiālu 3. sēj. 157.-158. lpp.).
\nTātad nav šaubu par to, ka Rucavas novada domei bija zināma Pieteikuma iesniedzējas absolūti noraidošā nostāja pret VES ierīkošanu viņas īpašumam piegulošajā zemes gabalā un Rucavas novada dome bija informēta, ka viedokļi par Detālplānojuma skartās teritorijas izmantošanu ir atšķirīgi.
\nSatversmes tiesa jau ir norādījusi, ka vietējām pašvaldībām jābūt godīgām pret sabiedrību jautājumā par tiešās piedalīšanās formu ierobežojumiem un jāizvairās no pārspīlētu cerību veicināšanas attiecībā uz iespējām apmierināt dažādas paustās intereses, it sevišķi tad, kad tiek pieņemti lēmumi par konfliktējošām interesēm vai resursu normēšanu. Lēmumu par to, kuram no pretrunīgajiem viedokļiem dodama priekšroka, dome ir tiesīga pieņemt savas rīcības brīvības ietvaros (sk.
\nSatversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr.
\n2008-03-03 20.4. punktu). \"Lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem.
\nPersonu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem\" (Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punkts).
\nLai arī Teritorijas plānošanas likums paredz, ka izvērtējums jāizdara pašvaldībai, tas nenozīmē, ka ikviens detālplānojuma apspriešanas laikā izteiktais priekšlikums būtu jāizvērtē pašvaldības vēlētas institūcijas plenārsēdē. Kārtību, kādā dome sadala un organizē darbu plenārsēdē, komitejās un struktūrvienībās, un subjektu, kas katrā konkrētā gadījumā veic izvērtēšanu pašvaldības vārdā, dome nosaka atbilstoši likumam \"Par pašvaldībām\" (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 19.8. punktu).
\nVērtējot kopsakarā Detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas sapulču protokolus, Pieteikuma iesniedzējas saraksti ar Rucavas domi un Rucavas domes sēdes protokolu, nav gūstams ieskats, ka Pieteikuma iesniedzēja Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā nebūtu uzklausīta vai viņas viedoklis nebūtu izvērtēts.
\n9.7. Detālplānojuma izstrādāšanas gaitā Ekonomikas ministrija divas reizes mainījusi savu viedokli par aizsargjoslas noteikšanas metodiku. Sakarā ar to pašvaldība pieņēmusi attiecīgus lēmumus par izmaiņām Detālplānojuma redakcijās.
\nSatversmes tiesa šajā spriedumā jau iepriekš ir secinājusi, ka pašvaldībai bija jāņem vērā Ekonomikas ministrijas viedoklis (sk. šā sprieduma 6.11. punktu). Līdz ar to šīs izmaiņas nevar uzskatīt par Detālplānojuma izstrādāšanas procedūras pārkāpumu.
\nDetālplānojuma galīgajā redakcijā iezīmētā aizsargjosla atbilst skaidrojumam, kas to paredz aprēķināt, ģeneratora maksimālajā augstumā ieskaitot gan torņa augstumu, gan arī rotora spārnu rādiusu, tātad atbilstoši variantam, kuru par labvēlīgāku sev uzskata Pieteikuma iesniedzēja. Aizsargjosla neapgrūtina Pieteikuma iesniedzējas īpašumu. Konstitucionālās sūdzības mērķis ir novērst iespējamu Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu. Tātad pēc konkrētā pieteikuma nebūtu lemjams jautājums par to, vai aizsargjosla nav iezīmēta par platu un vai līdz ar to Detālplānojums neaizskar attiecīgā īpašuma īpašniekam Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.
\n9.8. Administratīvās rajona tiesas 2010. gada 12. oktobra lēmumā lietā Nr. A420697510 secināts, ka atbilstoši detālplānojumiem aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem (kopējais augstums - 149 m) ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru maksimālais augstums - tas ir 223,5 metri, savukārt tehniskajā projektā noteiktā drošības aizsargjosla ap vēja ģeneratoru ir 165,0 metri. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka konkrētās būvieceres atbilstība detālplānojumam nav izvērtējama normu kontroles procesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 21. punktu).
\nBūvieceres tiesiskums vērtējams, ņemot vērā detālplānojumā noteikto, nevis otrādi.
\nTātad Detālplānojums pieņemts pienācīgā procesuālā kārtībā.
\nLīdz ar to apstrīdētie akti uzskatāmi par pieņemtiem tiesiskā veidā un pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.
\nLīdztekus tam apstrīdētie akti sekmē enerģētikas sektora attīstību Latvijā un Latvijas enerģētisko neatkarību no ārvalstīm. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vislielākajā mērā ir atkarīgas no importētajiem energoresursiem. Gandrīz visa nafta un gāze tiek importēta no Krievijas. Vietējā pieprasījuma mazināšanās, aizvien plašākā vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un pakāpenisks energoefektivitātes pieaugums ir faktori, kas ļāvuši samazināt Latvijas energoatkarību no 80-90 procentiem pēc valsts neatkarības atgūšanas līdz 60-70 procentiem (sk.: Autoru kolektīvs Dr. Andra Sprūda vadībā. Pētījums \"Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru\". Rīga, Sorosa fonds Latvija, 19. lpp.).
\nVisbeidzot apstrīdētie akti vērsti arī uz to personu īpašuma tiesību īstenošanu, kuras vēlas izmantot savus īpašumus, izvietojot uz tiem VES un gūstot no šīs saimnieciskās darbības peļņu. VES izvietošanas rezultātā ienākumus budžetā gūst arī vietējā pašvaldība, līdz ar to rodot iespēju šos līdzekļus izlietot novada attīstībai, tostarp personu sociālo tiesību nodrošināšanai.
\nTātad pamattiesību uz īpašumu ierobežojumam ir leģitīms mērķis
\n2008-05-03 11. punktu).
\n11.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētie akti minēto leģitīmo mērķi nesasniedz. Taču Satversmes tiesa šajā spriedumā jau ir izvērtējusi un atzinusi par nepamatotu Pieteikuma iesniedzēju viedokli, ka enerģijas ražošana VES neesot piemērota tam, lai valsts izpildītu no Satversmes 115. panta izrietošos pienākumus (sk. šā sprieduma 6. punktu). Jau iepriekš tika norādīts uz importēto energoresursu lielo īpatsvaru Latvijā (sk. šā sprieduma 10. punktu), tātad nav pamatots pieteikumā izteiktais viedoklis, ka Latvija sev nepieciešamo elektroenerģiju var saražot hidroelektrostacijās (sk. lietas materiālu 1. sēj. 45. lpp.).
\nPieteikumos izteikts viedoklis, ka īpašnieki, kuri piekrituši VES projektu īstenošanai uz tiem piederošās zemes, gūstot salīdzinoši nelielu ekonomisko labumu. Taču Satversmes tiesas kompetencē nav privātpersonu civiltiesisko darījumu izvērtēšana.
\nApstrīdētie akti neparedz īpašniekam pienākumu sakarā ar VES projekta realizāciju uzņemties civiltiesiskas saistības, ja viņš to nevēlas.
\nKonkrētās lietas ietvaros nav vērtējams arī tas, vai pašvaldība no VES ekspluatācijas gūs samērīgu finansiālu labumu salīdzinājumā ar peļņu, ko varētu gūt atsevišķas personas.
\nNekustamā īpašuma un personu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kā arī attiecīgajos nodokļos samaksātās naudas sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem regulē likumi, nevis apstrīdētie akti.
\nTātad apstrīdētie akti ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.
\n11.2. \"Izvērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī saudzējošāk, Satversmes tiesa ņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē\" (Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 19. punkts). Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, alternatīvs līdzeklis varētu būt VES izvietošana ne tuvāk kā 2 kilometru attālumā no viņu īpašumiem.
\nTaču šāds risinājums vispār liegtu citiem īpašniekiem izmantot savus īpašumus vēja enerģijas ieguvei un līdz ar to nesasniedz leģitīmo mērķi tikpat efektīvi kā apstrīdētie akti.
\n11.3. Izvērtējot, vai sabiedrības ieguvums atsver Pieteikuma iesniedzējiem noteikto ierobežojumu, jāņem vērā vairāki aspekti.
\nPirms Dunikas pagasta padomes 2006. gada 10. novembra lēmuma Dunikas pagastam vispār nebija teritorijas plānojuma. Tātad personām nevarēja rasties tiesiska paļāvība uz to, ka pagasta teritorija tiks saglabāta vai attīstīta kādā konkrētā veidā.
\nAtbilstoši Teritorijas attīstības likuma 1. panta 3. punktam teritorijas attīstības līmeni raksturo attīstības indekss.
\nMinistru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 730 \"Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtība\" Dunikas pagastam aprēķinātais attīstības indekss bija \"-0,325\", kas to ierindoja tikai 259. vietā no visiem Latvijas pagastiem. Šādos apstākļos pašvaldības izšķiršanos par teritorijas attīstīšanu, nevis vides nemainības saglabāšanu nevar uzskatīt par nesamērīgu.
\nŅemot vērā to, ka Apstrīdētās teritorijas plānojums tiek precizēts detālplānojumos, kuros iespējams paredzēt VES izbūvi pienācīgā attālumā no esošajām dzīvojamām mājām, kā arī to, ka Detālplānojums paredz VES izbūvi pienācīgā attālumā no Pieteikuma iesniedzējas dzīvojamās mājas, personu tiesībām uz īpašumu noteiktais ierobežojums nav liels un ir mazāks nekā labums, ko sabiedrība gūst no leģitīmā mērķa sasniegšanas un VES attīstības konkrētā projekta ietvaros.
\nTātad pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētie akti atbilst Satversmes 105. un 115. pantam.
\nNolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Rucavas novada domes 2009. gada 3. novembra saistošos noteikumus Nr. 27 \"Par Rucavas novada teritorijas plānojumiem\" daļā par vēja enerģijas zonas noteikšanu Dunikas pagasta teritorijā un 2009. gada 17. decembra saistošos noteikumus Nr. 41 \"Detālplānojums nekustamajam īpašumam \"Šuķi\" (kad. Nr. 6452 012 0156, kad. Nr. 6452 011 0012), \"Skrandas\" (kad. Nr. 6452 012 0007)\" par atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. un 115. pantam.
\nSpriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
\nSpriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
\nTiesas sēdes priekšsēdētājs V.Skudra