Segto obligāciju likums

Segto obligāciju likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Segto obligāciju likums I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likumā lietotie termini (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) aizstājējaktīvi — seguma aktīvi, kas nav primārie aktīvi; 2) aktīvu izlietošana — maksājumu saņemšana, ķīlas realizācija, piedziņa un citas pārvaldības darbības; 3) atsavinājuma līgums — darījums, ar kuru atsavinātājs nodod segto obligāciju sabiedrībai seguma aktīvus nolūkā iekļaut tos seguma portfelī; 4) atsavinātājs — emitents vai cita kredītiestāde, kas atsavina seguma aktīvu segto obligāciju sabiedrībai nolūkā iekļaut to seguma portfelī; 5) atvasināto finanšu instrumentu līgums (turpmāk — atvasināto instrumentu līgums) — darījums, kura rezultātā emitents vai segto obligāciju sabiedrība iegūst vai iegādājas seguma portfelī ietvertu atvasināto instrumentu; 6) ārvalsts kredītiestādes filiāle — tādas valsts kredītiestādes filiāle, kura nav dalībvalsts; 7) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 8) dažādu aktīvu klašu segtā obligācija — segtā obligācija, kuras primārie aktīvi vismaz 85 procentu apmērā no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības sastāv no aktīvu kopuma, kas atbilst vairāku šajā likumā noteikto aktīvu klašu prasībām; 9) emitents — tiesību subjekts, kas saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem ir tiesīgs īstenot segto obligāciju programmu; 10) ieguldītājs — ikviena persona, kam pieder segtā obligācija; 11) īpašais administrators — persona, kuru ieceļ, lai likumā noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā īstenotu segto obligāciju programmu emitenta vietā, tostarp, ja nepieciešams, pārvaldītu seguma aktīvus; 12) neto likviditātes izejošās naudas plūsma — visi izejošie maksājumi, kuru izpildes termiņš ir viena diena, tostarp pamatsummas, procentu maksājumi un maksājumi saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumiem segto obligāciju programmas ietvaros, no kuriem atskaitīti visi ienākošie maksājumi, kas tajā pašā dienā maksājami par prasījumiem, kuri saistīti ar seguma aktīviem; 13) nodrošinājums — ķīla, finanšu nodrošinājums, galvojums vai cits saistību pastiprinājums (arī garantija), kas sniegts vai nodibināts saistībā ar seguma aktīviem; 14) pagarināma termiņa struktūra — mehānisms, kas dod iespēju iepriekš noteikto segto obligāciju samaksas termiņu pagarināt uz noteiktu laiku vai arī tad, ja iestājas konkrēts šajā likumā vai segto obligāciju programmas noteikumos paredzēts izraisītājnotikums; 15) parādnieks — kredītņēmējs vai cita persona, pret kuru emitentam vai atsavinātājam ir prasījuma tiesības, kas ir iekļautas seguma aktīvos; 16) pārvaldnieks — persona, kas saskaņā ar šo likumu vai līgumu pārvalda seguma aktīvus vai seguma portfeli; 17) piespiedu izpilde — prasības nodrošinājuma un pagaidu aizsardzības piemērošana tiesā vai citu likumos paredzētu publiski tiesisku (izņemot kriminālprocesuālus līdzekļus, ar kuriem mantu atzīst par noziedzīgi iegūtu) vai privāttiesisku pastāvīgu vai pagaidu rakstura izpildes līdzekļu piemērošana, tostarp tiesas nolēmumā vai iestādes amatpersonas izpildrīkojumā vai citā izpildu dokumentā paredzēta piedziņas vēršana, pienākumu vai aizliegumu noteikšana jebkādu prasījumu gadījumā un uz jebkāda tiesiska pamata; 18) primārie aktīvi — aktīvi, kas veido lielāko seguma portfeļa daļu, nosaka seguma portfeļa būtību un atbilst šā likuma prasībām; 19) saistību restrukturizācijas process — tiesiska rakstura pasākumu kopums tiesību subjekta maksātspējas atjaunošanai, kuru uzrauga tiesa, kompetenta iestāde vai šim nolūkam saskaņā ar normatīvajiem aktiem iecelta persona; 20) segtā obligācija — parāda vērtspapīrs, kuru emitējusi kredītiestāde saskaņā ar segto obligāciju programmu, no kura izrietošās saistības pastiprina no emitenta aktīviem nodalīts seguma portfelis un attiecībā uz kuru ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem ir prasījuma tiesības, kas apmierināmas prioritāri, salīdzinot ar citu kreditoru prasījuma tiesībām; 21) segto obligāciju kreditors — persona, kura ar seguma aktīviem saistīto tirgus risku pārvaldīšanai saskaņā ar noslēgto atvasināto instrumentu līgumu pārdod finanšu instrumentu emitentam vai segto obligāciju sabiedrībai; 22) segto obligāciju pārrobežu programma (turpmāk — pārrobežu programma) — tāda segto obligāciju programma, saskaņā ar kuru seguma portfelī daļa seguma aktīvu atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā segto obligāciju programmas īstenošana ir atļauta (reģistrēta); 23) segto obligāciju prasījumi — ieguldītāju prasījumi par segto obligāciju pamatsummas, procentu un citu segto obligāciju programmas noteikumos paredzēto maksājumu samaksu un segto obligāciju kreditoru prasījumi, kas izriet no noslēgtajiem atvasināto instrumentu līgumiem; 24) segto obligāciju programma — noteikumu kopums, kas ietver segto obligāciju strukturālās iezīmes un citus segto obligāciju programmas īstenošanai nepieciešamos noteikumus, tostarp attiecībā uz emitenta politikām un procedūrām, kuras izstrādā emitents; 25) segto obligāciju programmas nodošana — emitēto segto obligāciju, kā arī no segto obligāciju programmas izrietošo emitenta segto obligāciju saistību, tiesību un pienākumu nodošana citai kredītiestādei, kas emitenta vietā iestājas kā jauns emitents segto obligāciju programmā; 26) segto obligāciju programmas valsts (turpmāk — programmas valsts) — dalībvalsts, kurā attiecīgās segto obligāciju programmas īstenošana ir atļauta (reģistrēta); 27) segto obligāciju sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas saistībā ar segto obligāciju programmu ir nodibināta, lai nošķirtu seguma portfeli no emitenta aktīviem un galvotu par emitenta saistībām, kuras izriet no segto obligāciju programmas; 28) segto obligāciju saistības — maksājumu saistības, kas izriet no segto obligāciju programmas un ietver: a) saistības maksāt neatmaksāto segto obligāciju pamatsummu, b) saistības maksāt procentus par visām neatmaksātajām segtajām obligācijām; 29) segto obligāciju strukturālās iezīmes — raksturlielumi, kas ietver visas tās prasības, kuru mērķis ir aizsargāt segto obligāciju seguma portfeli, tostarp prasības par seguma aktīvu nošķiršanu; 30) seguma aktīvi — aktīvi, kas tiek atsavināti iekļaušanai seguma portfelī vai ir iekļauti seguma portfelī, kā arī ieņēmumi un cita manta, kuru iegūst, pārvaldot seguma aktīvus, vai tie finanšu līdzekļi, kurus segto obligāciju sabiedrība tur, lai apmierinātu ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumus; 31) seguma aktīvu atsavināšana — seguma aktīvu atsavināšana segto obligāciju programmas īstenošanai, arī seguma portfeļa likvidācijai vai nodošanai citam emitentam; 32) seguma aktīvu nošķiršana — darbības, kuras veic emitents, lai identificētu seguma aktīvus un nošķirtu tos no pārējiem emitenta aktīviem, nolūkā aizsargāt ieguldītājus vai segto obligāciju kreditorus; 33) seguma portfelis — precīzi identificējams aktīvu kopums, kas ir nošķirts no citiem paša emitenta vai emitenta turējumā esošiem aktīviem un pietiekams, lai segtu saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem; 34) seguma portfeļa likvidācija — pilnīga vai daļēja seguma portfelī ietilpstošo seguma aktīvu pārdošana, lai veiktu segto obligāciju pirmstermiņa atmaksu nolūkā apmierināt segto obligāciju prasījumus; 35) tūlītēja automātiska saistību izpilde (turpmāk — tūlītēja saistību izpilde) — normatīvajā aktā vai līgumā noteikta saistību izpildes termiņa grozīšana tādējādi, ka, iestājoties noteiktam apstāklim, saistības ir nekavējoties izpildāmas pirms sākotnēji noteiktā termiņa; 36) uzticības persona — persona, kura pārstāv ieguldītāju tiesības un likumiskās intereses (turpmāk arī — ieguldītāju intereses) jautājumos, kas saistīti ar attiecīgajām segtajām obligācijām; 37) vienas aktīvu klases segtā obligācija — segtā obligācija, kuras primārie aktīvi vismaz 85 procentu apmērā no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības sastāv no aktīviem, kas atbilst šajā likumā minētās vienas noteiktas aktīvu klases prasībām; 38) virsnodrošināšana — šajā likumā, segto obligāciju programmas noteikumos vai brīvprātīgi noteikts seguma līmeņu kopums, kas pārsniedz šajā likumā ietvertās seguma prasības. (2) Likumā lietotie termini "maksātnespējas process", "likvidācija", "pašlikvidācija", "reorganizācijas pasākumi", kas tiek piemēroti kredītiestādei, atbilst Kredītiestāžu likumā lietotajiem terminiem, termins "noregulējums" atbilst Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā lietotajam terminam, bet termins "publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība" — Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā lietotajam terminam. (3) Likumā lietotais termins "kredītiestāde" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā lietotajam terminam, termins "tirgus vērtība" atbilst regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 76. apakšpunktā lietotajam terminam, termins "grupa" atbilst regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 138. apakšpunktā lietotajam terminam, bet termins "riska darījumi" lietots regulas Nr. 575/2013 5. panta 1. punkta izpratnē. 2 2. pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir veicināt finanšu resursu pieejamību, finanšu sistēmas attīstību un stabilitāti, kā arī nodrošināt ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību. 3 3. pants. Likuma darbības joma (1) Šis likums nosaka: 1) segto obligāciju strukturālās iezīmes Latvijā; 2) segto obligāciju sabiedrību dibināšanu, darbību, likvidāciju, uzraudzību un segto obligāciju sabiedrību dalībnieku vai akcionāru maiņu; 3) seguma aktīvu atsavināšanas noteikumus un seguma aktīvu aizsardzību pret trešo personu prasījumiem; 4) emitenta, atsavinātāja un segto obligāciju sabiedrības maksātnespējas procesa īpatnības; 5) ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesības un aizsardzību; 6) informācijas atklāšanas un publiskošanas prasības; 7) Latvijas Bankas segto obligāciju programmu īstenošanas uzraudzību; 8) pārrobežu programmas īstenošanu. (2) Latvijā segto obligāciju programmu īsteno un tās ietvaros emisiju veic kredītiestāde, kura reģistrēta Latvijā un ir saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbības veikšanai, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai. (3) Segto obligāciju emisijai piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr. 236/2012. (4) Ja emitents ir saņēmis atļauju saskaņā ar šā likuma 37. panta pirmo daļu segto obligāciju programmas īstenošanai un ja to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regula (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK, emitents sagatavo emisijas prospektu. (5) Attiecībā uz segto obligāciju jomu Civillikumu, Komerclikumu, Maksātnespējas likumu, Civilprocesa likumu, Kredītiestāžu likumu un Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu piemēro, ciktāl šis likums nenosaka citādi. 4 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 4. pants. Noteiktu terminu lietošanas ierobežojumi (1) Terminu "segtā obligācija" vai terminu "Eiropas segtā obligācija", to atvasinātās formas un tulkojumu jebkuras dalībvalsts valodā drīkst lietot tikai attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dalībvalstī emitētām segtajām obligācijām. (2) Terminu "segto obligāciju sabiedrība" savā darbībā drīkst lietot tikai tiesību subjekts, kas kā segto obligāciju sabiedrība ir izveidots saskaņā ar šo likumu, kā arī segto obligāciju sabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī un iesaistīta pārrobežu programmā Latvijā. (3) Jebkuros dokumentos, tostarp finanšu instrumentu emisijas dokumentos, reklāmas vai informatīvajos materiālos, jebkādā veidā, maldinot citas personas, aizliegts lietot šādas vārdkopas: 1) Eiropas segtā obligācija (Premium) — attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas neatbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta prasībām; 2) mājokļu hipotēku segtā obligācija — attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav minēti šā panta ceturtajā daļā. (4) Segtās obligācijas drīkst uzskatīt par mājokļu hipotēku segtajām obligācijām, ja vismaz 80 procentus no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības veido šā likuma 48. panta 2. punktā noteiktie aktīvi un tikai tad, ja seguma portfelī ietilpst hipotēkas, kas nodibinātas attiecībā uz dalībvalstī esošu mājokļa nekustamo īpašumu regulas Nr. 575/2013 4. panta 75. punkta izpratnē. (5) Segtās obligācijas drīkst uzskatīt par Eiropas segtajām obligācijām (Premium), ja tās atbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta prasībām. 5 5. pants. Informācijas aizsardzība (1) Segto obligāciju sabiedrība, pārvaldnieks, seguma portfeļa uzraugs un īpašais administrators ievēro informācijas aizsardzības prasības, kādas noteiktas Kredītiestāžu likumā attiecībā uz personu, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpuma (turpmāk — neizpaužamās ziņas) aizsardzību kredītiestādei — emitentam vai atsavinātājam. (2) Emitents, atsavinātājs, segto obligāciju sabiedrība, pārvaldnieks, seguma portfeļa uzraugs un īpašais administrators to rīcībā esošās ziņas, tostarp neizpaužamās ziņas, par seguma aktīviem un nodrošinājumu ir tiesīgi sniegt: 1) personām, kuras ir iesaistītas segto obligāciju programmas īstenošanā vai seguma aktīvu pārvaldīšanā, seguma aktīvu atsavināšanā vai seguma portfeļa likvidēšanā, lai šīs personas varētu izpildīt šajā likumā vai segto obligāciju programmas noteikumos minētās funkcijas, ievērojot nosacījumu, ka šīs personas nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību; 2) Latvijas Bankai segto obligāciju programmas īstenošanas uzraudzībai; 3) tiesām, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un citām iestādēm un personām, ciktāl tas nepieciešams šajā likumā noteiktās seguma portfeļa aizsardzības nodrošināšanai pret trešo personu prasījumiem un piespiedu izpildi; 4) citos gadījumos, ja šādas tiesības pirms attiecīgā seguma aktīva iekļaušanas seguma portfelī bija emitentam vai atsavinātājam. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) II nodaļa Segto obligāciju sabiedrības dibināšana, darbība un darbības izbeigšana 6. pants. Segto obligāciju sabiedrības dibināšana (1) Segto obligāciju sabiedrību kā kapitālsabiedrību dibina emitents. Ja emitents ir ārvalstu kredītiestādes filiāle Latvijā, lēmumu par segto obligāciju sabiedrības dibināšanu pieņem ārvalsts kredītiestāde kā juridiskā persona. (2) Segto obligāciju sabiedrības dibināšanas dokumentos nenorāda termiņu, uz kādu sabiedrība nodibināta, vai to, ka tās darbība tiek izbeigta, sasniedzot statūtos noteiktos mērķus. 7 7. pants. Segto obligāciju sabiedrības firma Segto obligāciju sabiedrības firmā iekļauj norādi "segto obligāciju sabiedrība". 8 8. pants. Segto obligāciju sabiedrības dalībnieks vai akcionārs (1) Segto obligāciju sabiedrības dalībnieks vai akcionārs ir pats emitents. (2) Segto obligāciju sabiedrības dalībnieka vai akcionāra maiņu var veikt vienlaikus ar segto obligāciju programmas nodošanu jaunam emitentam. (3) Iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram dokumentus par segto obligāciju sabiedrības dalībnieka vai akcionāra maiņu, pievieno Latvijas Bankas rakstveida apliecinājumu, ka Latvijas Bankai pret šādām darbībām nav iebildumu. 9 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 9. pants. Segto obligāciju sabiedrības reģistrācijas valsts (1) Emitents un segto obligāciju sabiedrība ir reģistrēti vienā dalībvalstī. (2) Atsavinātājs, kas nav emitents, var būt reģistrēts arī citā dalībvalstī nekā emitents vai segto obligāciju sabiedrība. 10 10. pants. Licencēšanas prasību izņēmumi Segto obligāciju sabiedrībai, kas pati veic šā likuma 11. panta trešās daļas 4. punktā minētās pārvaldnieka funkcijas, nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai. 11 11. pants. Segto obligāciju sabiedrības darbība un darbības ierobežojumi (1) Segto obligāciju sabiedrība vienlaikus ir iesaistīta tikai vienā segto obligāciju programmā, bet kā seguma aktīvus var izmantot gan emitenta, gan cita atsavinātāja atsavinātos aktīvus. (2) Segto obligāciju sabiedrība var veikt darbības un slēgt darījumus, kas nepieciešami segto obligāciju sabiedrības darbības nodrošināšanai vai segto obligāciju programmas pienācīgai īstenošanai un nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības dibināšanas mērķi. (3) Segto obligāciju sabiedrība: 1) iegūst, atsavina un izlieto seguma aktīvus, kā arī slēdz šā mērķa īstenošanai nepieciešamos darījumus ar emitentu un citām personām; 2) slēdz atvasināto instrumentu līgumus šajā likumā noteikto risku pārvaldībai; 3) sniedz galvojumu par emitenta saistībām, kas izriet no segto obligāciju programmas; 4) pati var pildīt pārvaldnieka funkcijas, ja netiek noslēgts šā likuma 22. pantā minētais seguma portfeļa vai seguma aktīvu pārvaldīšanas līgums vai ja emitents nevar izpildīt šā likuma 43. pantā minēto seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu; 5) ieņēmumus, kurus iegūst, pārvaldot seguma aktīvus, drīkst izmantot segto obligāciju sabiedrības darbības finansēšanai, nepārsniedzot segto obligāciju programmā noteiktos limitus. (4) Segto obligāciju sabiedrība ir tiesīga izmantot seguma aktīvus un uzņemties saistības attiecībā uz seguma aktīviem, ja šie darījumi ir saistīti ar segto obligāciju programmu un tiek noslēgti ieguldītāju vai segto obligāciju kreditoru labā un interesēs, tostarp lai nodrošinātu segto obligāciju sabiedrības darbību. (5) Segto obligāciju sabiedrība nedrīkst sniegt nodrošinājumu, izmantojot seguma aktīvus, izņemot gadījumu, kad nepieciešams nodrošināt segto obligāciju sabiedrības saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem. (6) Segto obligāciju sabiedrība nedrīkst izmantot seguma aktīvus jebkāda aizdevuma (kredīta) atmaksai un citu saistību izpildei, izņemot maksājumus, kas tiek veikti: 1) saistību pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem izpildei; 2) pamatojoties uz darījumiem, kas minēti šā panta ceturtajā daļā un izriet no šā likuma 47. panta pirmās daļas 1. un 5. punkta; 3) lai segtu: a) izmaksas, kas saistītas ar seguma portfeļa un seguma aktīvu pārvaldīšanas līgumā noteiktām pakalpojumu maksām un izdevumiem, b) seguma aktīvu pārvaldīšanas izmaksas, c) seguma portfeļa uzrauga atlīdzību, d) īpašā administratora izdevumus, e) uzraudzības maksu. (7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto darījumu slēgšanai segto obligāciju sabiedrība saņem emitenta vai īpašā administratora (ja tāds ir iecelts) piekrišanu. (8) Segto obligāciju sabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nevar ieķīlāt vai pakļaut piespiedu izpildei, kā arī tās nevar atsavināt, izņemot šā likuma 8. panta otrajā daļā minētajā gadījumā. (9) Segto obligāciju sabiedrības darījumi, kas noslēgti, neievērojot šajā likumā sabiedrības darbībai noteiktos ierobežojumus, nav spēkā. 12 12. pants. Darījumi ar iesaistītajām personām Darījumiem, kas tiek slēgti starp emitentu, atsavinātāju, segto obligāciju sabiedrību, pārvaldnieku vai citu segto obligāciju programmas īstenošanā iesaistītu personu par segto obligāciju programmas īstenošanu, nepiemēro Komerclikuma tiesību normas par saistīto personu darījumiem. 13 13. pants. Segto obligāciju sabiedrības finanšu pārskati Segto obligāciju sabiedrība gatavo finanšu pārskatus atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — regula Nr. 1606/2002). 14 14. pants. Segto obligāciju sabiedrības reorganizācija un darbības izbeigšana (1) Segto obligāciju sabiedrības reorganizācija, tās uzņēmuma pāreja vai jebkāda cita rīcība ar segto obligāciju sabiedrību vai tās uzņēmumu, kas samazinātu iespēju izpildīt tās sniegto galvojumu vai kā dēļ nebūtu iespējams izpildīt šo galvojumu, nav atļauta, ja šī rīcība kaitētu ieguldītāju vai segto obligāciju kreditoru interesēm. (2) Segto obligāciju sabiedrība tiek likvidēta, ja: 1) segto obligāciju programma ir izpildīta; 2) segto obligāciju sabiedrībai vairs nav seguma aktīvu un tiesību uz jauniem seguma aktīviem saskaņā ar seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu. (3) Ja par segto obligāciju sabiedrības darbības izbeigšanu vai likvidāciju lemj cita iestāde vai tiesa saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, segto obligāciju sabiedrības likvidēšana pieļaujama tikai tad, ja ir ievērots šā panta pirmajā daļā noteiktais, izņemot gadījumus, kad uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos nepieciešama Latvijas Bankas piekrišana. Ja par segto obligāciju sabiedrības darbības izbeigšanu lemj tiesa, tā pirms lēmuma pieņemšanas uzklausa Latvijas Banku. Ja par segto obligāciju sabiedrības darbības izbeigšanu lemj cita iestāde, tai pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams saņemt Latvijas Bankas piekrišanu. (5) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izslēdz segto obligāciju sabiedrību no komercreģistra pēc tam, kad ir saņemta Latvijas Bankas rakstveida piekrišana segto obligāciju sabiedrības likvidācijai vai attiecīgs tiesas nolēmums. 15 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) III nodaļa Seguma aktīvu atsavināšana segto obligāciju sabiedrībai 15. pants. Atsavinājuma līguma forma Atsavinājuma līgumu emitents vai atsavinātājs un segto obligāciju sabiedrība slēdz rakstveidā. Atsavinājuma līgums, kas noslēgts, neievērojot šo prasību, nav spēkā. 16 16. pants. Atsavinājuma līguma tiesiskās sekas (1) Emitents vai atsavinātājs nodod seguma aktīvus segto obligāciju sabiedrībai saskaņā ar atsavinājuma līgumu. (2) Ja saņemta Latvijas Bankas atļauja segto obligāciju programmas īstenošanai, seguma aktīvu atsavināšanai saskaņā ar atsavinājuma līgumu nav papildus nepieciešama Kredītiestāžu likumā noteiktā atļauja kredītiestādes uzņēmuma pārejai. Uz seguma aktīvu atsavināšanu neattiecas Komerclikuma noteikums par uzņēmuma nodevēja un uzņēmuma ieguvēja solidāro atbildību. (3) Atsavinājuma līgums starp līdzējiem ir spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, ja vien atsavinājuma līgumā nav noteikts citādi. (4) Segto obligāciju sabiedrības tiesības uz seguma aktīviem ir spēkā esošas un izmantojamas bez jebkādiem ierobežojumiem un ierunām. (5) Segto obligāciju sabiedrības tiesības nodot atpakaļ emitentam vai atsavinātājam seguma aktīvu vai to kopumu, tiesības prasīt atlīdzinājumu vai celt regresa prasību pret emitentu vai atsavinātāju saistībā ar seguma aktīvu neietekmē atsavinājuma līguma spēkā esību. (6) Ar seguma aktīva atsavināšanas brīdi visi izpildījumi, kurus parādnieks vai nodrošinājuma devējs sniedz emitentam vai atsavinātājam saistībā ar prasījumu, kas iekļauts aktīvā, un jebkādi citi maksājumi, prasījumi, tiesības un lietas, kuras emitents vai atsavinātājs saņem saistībā ar seguma aktīvu, piekrīt šim seguma aktīvam un pieder segto obligāciju sabiedrībai. (7) Emitents vai atsavinātājs nodala šā panta sestajā daļā minēto mantu no savas un citu personu mantas un nodod to segto obligāciju sabiedrībai saskaņā ar atsavinājuma līgumu vai īpašā administratora (ja tāds ir iecelts) rīkojumu. (8) Pēc seguma aktīvu atsavināšanas segto obligāciju sabiedrībai emitents un segto obligāciju sabiedrība attiecībā uz seguma aktīvu uzskaiti saskaņā ar regulu Nr. 1606/2002 veic finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas izvērtējumu. (9) Emitents vai atsavinātājs nav tiesīgs piemērot ieskaitu saviem vai trešo personu prasījumiem uz seguma aktīviem. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 17. pants. Ar seguma aktīviem saistītā nodrošinājuma pāreja (1) Seguma aktīvu atsavināšana ietver ar šiem aktīviem saistītā nodrošinājuma, kurā emitents vai atsavinātājs ir nodrošinājuma ņēmējs, pāreju segto obligāciju sabiedrībai (turpmāk — nodrošinājuma pāreja). (2) To dokumentu vēlāka iesniegšana, kuri paredz izmaiņas attiecībā uz nodrošinājuma reģistrāciju publiskajos reģistros, saskaņā ar šo likumu neietekmē nodrošinājuma pāreju segto obligāciju sabiedrībai un tās spēkā esību. Ja normatīvie akti, kas piemērojami nodrošinājumam, saista nodrošinājuma izlietošanu ar publisko reģistru ierakstu pārgrozījumiem attiecībā uz nodrošinājuma ņēmēju, segto obligāciju sabiedrība izlieto nodrošinājumu pēc tam, kad veikti attiecīgie publisko reģistru ierakstu pārgrozījumi. (3) Segto obligāciju sabiedrība šā panta otrajā daļā minēto reģistrāciju publiskajos reģistros nodrošina, pamatojoties uz Latvijas Bankas lēmumu par atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai vai emitenta maiņai. Nodrošinājuma reģistrēšanai, arī ja to atsavina jaunam emitentam, nav nepieciešama parādnieka vai nodrošinājuma devēja piekrišana. (4) Prasījumi, kas saistīti ar nodrošinājumu, tiek nodoti segto obligāciju sabiedrībai vienlaikus ar nodrošinājumu un tādā pašā apmērā, kādā tie radušies vai rastos atsavinātājam saskaņā ar šo likumu, ja seguma aktīvi netiktu atsavināti segto obligāciju sabiedrībai. (5) Pēc seguma aktīvu atsavināšanas segto obligāciju sabiedrībai finanšu nodrošinājuma ņēmējs ir emitents vai atsavinātājs. Segto obligāciju sabiedrībai ir pirmtiesības uz finanšu līdzekļiem, kas tiek iegūti, realizējot finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājuma realizēšanas kārtību prasījumiem, kas nodoti segto obligāciju sabiedrībai, ievērojot šīs pirmtiesības, nosaka seguma portfeļa vai seguma aktīvu pārvaldīšanas līgumā. (6) Šā panta piektajā daļā minētās pirmtiesības ir arī emitenta vai atsavinātāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu vai kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā, vai tad, kad segto obligāciju programmu nodod citam emitentam. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 18. pants. Ar seguma aktīviem saistītās tiesības (1) Ja līdzēji atsavinājuma līgumā nevienojas citādi, seguma aktīvi segto obligāciju sabiedrībai tiek atsavināti un nodoti kopā ar visām spēkā esošajām tiesībām, prasījumiem un augļiem, tostarp tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību, kuru atsavinātājs saistībā ar seguma aktīviem ir tiesīgs saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem līgumiem. (2) Ja atsavinātie seguma aktīvi ietver tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atsavinātāja prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ietilpst seguma aktīvos, ja līdzēji atsavinājuma līgumā nevienojas citādi. (3) Šā panta otrajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas tiek ieskaitītas seguma aktīvos tādā apmērā, kādā to paredz normatīvie akti apdrošināšanas jomā vai noslēgtie līgumi. Segto obligāciju sabiedrība ir tiesīga atļaut parādniekam vai nodrošinājuma devējam izlietot apdrošināšanas atlīdzību (pilnībā vai daļēji) apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai. (4) Segto obligāciju sabiedrības vienpusējs paziņojums apdrošinātājam, ka apdrošinātie seguma aktīvi, pamatojoties uz atsavinājuma līgumu, ir pārgājuši segto obligāciju sabiedrībai, dod tiesības šai sabiedrībai saņemt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, kas attiecas uz šo seguma aktīvu. (5) Seguma aktīvu atsavināšana segto obligāciju sabiedrībai nav pamats apdrošināšanas līguma grozīšanai vai izbeigšanai. 19 19. pants. Personas datu apstrāde seguma aktīvu atsavināšanā Lai izmantotu šajā likumā noteiktās tiesības un izpildītu pienākumus, emitents vai atsavinātājs nodod segto obligāciju sabiedrībai ar seguma aktīviem saistītos personas datus, attiecībā uz kuriem tas rīkojas kā datu pārzinis un kurus tas apstrādā saistībā ar to, ka izsniedzis aizdevumu (kredītu), no kura izrietošās prasījuma tiesības ietilpst seguma aktīvos, un kuriem tas veic kredītriska pārvaldību. Segto obligāciju sabiedrība kļūst par saņemto personas datu pārzini bez datu subjekta piekrišanas. 20 20. pants. Ziņu iekļaušana Kredītu reģistrā un kredītinformācijas biroju datubāzēs (1) Ziņas par seguma aktīvos ietvertajiem prasījumiem Kredītu reģistrā iekļauj pārvaldnieks saskaņā ar Kredītu reģistra likumu. Ja pārvaldnieks nav Kredītu reģistra dalībnieks, ziņas Kredītu reģistrā iekļauj segto obligāciju sabiedrība. (2) Ja attiecīgais prasījums izriet no aizdevuma (kredīta), kas sniegts saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, pārvaldnieks kā kredītinformācijas lietotājs ziņas kredītinformācijas birojiem par parādu vai saistībām sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka šādu ziņu sniegšanu. 21 21. pants. Parādnieku un nodrošinājuma devēju tiesības un pienākumi (1) Seguma aktīvu iekļaušana seguma portfelī saskaņā ar šā likuma 16. pantu vai turpmāka seguma aktīvu atsavināšana saskaņā ar šā likuma 27. pantu neietekmē un nemaina parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. (2) Vienošanās starp parādnieku un emitentu, ar kuru ir aizliegta vai ierobežota seguma aktīvu atsavināšana vai nodošana citai personai, nav spēkā, ja seguma aktīvu atsavināšanu veic emitents vai atsavinātājs šajā likumā noteiktajos gadījumos. (3) Tāda darījuma noteikumi, ar kuru sniegts nodrošinājums, kas ietekmē paša nodrošinājuma spēkā esību vai nodrošinājuma devēja saistību izpildījuma apjomu, nav spēkā šajā likumā noteiktajos seguma aktīvu atsavināšanas gadījumos. (4) Seguma aktīvu atsavināšanai nav nepieciešama parādnieka vai nodrošinājuma devēja informēšana vai piekrišana. (5) Seguma aktīvu atsavināšana segto obligāciju sabiedrībai neietekmē parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus, kādus paredz normatīvie akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā. (6) Parādnieka un nodrošinājuma devēja ar seguma aktīviem saistīto prasījumu ieskaits ir aizliegts. 22 IV nodaļa Seguma aktīvu pārvaldīšana un rīcība ar seguma aktīviem 22. pants. Seguma aktīvu pārvaldīšana (1) Emitents un segto obligāciju sabiedrība rakstveidā slēdz seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu saskaņā ar šā likuma 43. pantā noteikto. Emitents par seguma portfeļa pārvaldīšanas līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu informē Latvijas Banku. (2) Seguma aktīvu pārvaldīšanai rakstveidā var slēgt līgumu par seguma aktīvu pārvaldīšanu vai noteiktu pārvaldīšanas darbību izpildi (turpmāk — seguma aktīvu pārvaldīšanas līgums). Seguma aktīvu pārvaldīšanas līgumu slēdz segto obligāciju sabiedrība un atsavinātājs, kurš nodevis seguma aktīvus segto obligāciju sabiedrībai, bet nav emitents, vai segto obligāciju sabiedrība un trešā persona, kas ir kredītiestāde vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs. Atsavinātājs vai minētā trešā persona ir uzskatāma par pārvaldnieku. (3) Pārvaldniekam nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai, ciktāl pārvaldnieks pārvalda seguma portfeli vai seguma aktīvus. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 23. pants. Seguma aktīvu nodalīšana no pārvaldnieka mantas (1) Seguma aktīvi, tostarp finanšu līdzekļi Finanšu nodrošinājuma likuma izpratnē (turpmāk — finanšu līdzekļi), kurus pārvaldnieks pārvalda saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu, neietilpst pārvaldnieka mantā, un pārvaldnieka maksātnespējas procesā vai likvidācijā, noregulējumā vai reorganizācijas pasākumos tie netiek izmantoti pārvaldnieka kreditoru prasījumu segšanai. Pārvaldnieks nav tiesīgs piemērot ieskaitu saviem vai trešo personu prasījumiem uz seguma aktīviem, kurus tas pārvalda. (2) Pārvaldnieks, tostarp atsavinātājs, kas pilda pārvaldnieka funkciju, tur, pārvalda un uzskaita seguma aktīvus atsevišķi no savas un trešo personu mantas tā, lai seguma aktīvus jebkurā brīdī var identificēt kā seguma aktīvus. (3) Ja pārvaldnieks emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu dēļ nevar veikt savus pienākumus, pārvaldnieks nekavējoties pēc segto obligāciju sabiedrības vai īpašā administratora pieprasījuma nodod seguma aktīvu vai seguma portfeļa pārvaldīšanu segto obligāciju sabiedrībai vai citai īpašā administratora norādītajai personai, kas pārvaldīs seguma aktīvus. 24 24. pants. Seguma aktīvu aizsardzība (1) Uz seguma aktīviem nevar vērst piespiedu izpildi, kā arī nevar celt prasības pret emitentu, atsavinātāju, segto obligāciju sabiedrību vai pārvaldnieku saistībā ar seguma aktīviem, izņemot gadījumus, kad tas izriet no segto obligāciju prasījumiem. Šis noteikums neierobežo trešo personu tiesības vērst piespiedu izpildi uz seguma aktīviem gadījumos, kad tās ceļ prasības pret pašu parādnieku vai nodrošinājuma devēju. Piespiedu izpildi var vērst uz seguma aktīviem, kā arī celt prasības pret emitentu, atsavinātāju, segto obligāciju sabiedrību vai pārvaldnieku saistībā ar tādiem seguma aktīviem, kas paliek pēc segto obligāciju sabiedrības saistību izpildes pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem. (2) Faktu par seguma aktīviem segto obligāciju emitentu un programmu sarakstā iekļautajā segto obligāciju programmā var pierādīt vai apliecināt ar segto obligāciju sabiedrības vai īpašā administratora apliecinājumu, kas tiek sagatavots, pamatojoties uz seguma aktīvu saraksta uzskaites datiem. (3) Pārrobežu programmas gadījumā seguma aktīvu iekļaušanu seguma portfelī, kas izveidots saskaņā ar citā dalībvalstī atļautu (reģistrētu) segto obligāciju programmu, apliecina emitents vai cits tiesību subjekts, kam Latvijā vai citā dalībvalstī pieder attiecīgajā segto obligāciju programmā ietvertie seguma aktīvi. 25 25. pants. Ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesības uz seguma aktīviem (1) Ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem ir tiesības prasīt piespiedu izpildi pret seguma aktīviem, ja netiek pildītas saistības atbilstoši šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem. (2) Ieguldītāji un segto obligāciju kreditori prasījuma tiesības uz seguma aktīviem izmanto segto obligāciju programmas noteikumos paredzētajā kārtībā. (3) Ieguldītājs un segto obligāciju kreditors individuāli vai atsevišķa ieguldītāju vai segto obligāciju kreditoru grupa nav tiesīga atsevišķi prasīt piespiedu izpildi uz seguma aktīviem, izņemot gadījumu, kad šādas tiesības paredz segto obligāciju programmas noteikumi. 26 26. pants. Segto obligāciju sabiedrības atbildības ierobežojums Segto obligāciju sabiedrības atbildība par visiem segto obligāciju prasījumiem ir ierobežota ar segto obligāciju sabiedrībai piederošo seguma aktīvu apmēru. 27 27. pants. Seguma aktīvu atsavināšana (1) Segto obligāciju sabiedrība atsavina seguma aktīvus tikai šādos gadījumos: 1) ja seguma aktīvs saskaņā ar seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu tiek aizstāts ar citu līdzvērtīgu seguma aktīvu vai neatbilst seguma aktīvam noteiktajām prasībām un tiek aizstāts ar citu atbilstošu seguma aktīvu; 2) pēc visu segto obligāciju saistību izpildes pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, pārdodot attiecīgo aktīvu; 3) emitentam vai atsavinātājam — ja seguma aktīvi vairs nav nepieciešami, lai ievērotu seguma portfeļa atbilstību šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais neierobežo īpašā administratora tiesības atsavināt seguma aktīvus, ja seguma portfelis tiek likvidēts. 28 28. pants. Seguma aktīvu saraksts (1) Segto obligāciju sabiedrība pastāvīgi uztur seguma aktīvu pilnīgu, aktuālu sarakstu, kurš ļauj identificēt seguma portfelī iekļautos seguma aktīvus. (2) Segto obligāciju sabiedrība seguma aktīvu sarakstu veido pārskatāmā veidā un sarakstā iekļauj vismaz informāciju par: 1) seguma aktīvu veidu atbilstoši šā likuma 47., 48. un 49. pantā minētajam; 2) aizdevuma (kredīta) ņēmēju, valūtu, aizdevuma (kredīta) atlikumu, aizdevuma (kredīta) līguma datumu un numuru; 3) seguma aktīvu nodrošinājumu un nodrošinājuma devēju; 4) seguma aktīvu samaksas termiņu. (3) Segto obligāciju sabiedrība seguma aktīvu sarakstu aktualizē ikreiz, kad seguma aktīvu aizstāj ar citu seguma aktīvu, bet ne retāk kā reizi ceturksnī kalendāra gadā. (4) Latvijas Bankai ir tiesības noteikt seguma aktīvu saraksta struktūru un tajā ietveramo informāciju papildus šā panta otrajā daļā minētajām prasībām. (5) Lietu tiesību nostiprinājums zemesgrāmatā par labu noteiktai personai nemaina faktu, ka seguma aktīvs ir iekļauts seguma aktīvu sarakstā. Kreditora tiesiskajās attiecībās ar parādnieku, tostarp piedziņas vēršanas gadījumā, noteicošais ir tiesību nostiprinājums zemesgrāmatā. 29 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) V nodaļa Segto obligāciju sabiedrības pienākumi segto obligāciju programmā 29. pants. Galvojums (1) Emitenta saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem segto obligāciju prasījumos pastiprina segto obligāciju sabiedrības galvojums, saskaņā ar kuru segto obligāciju sabiedrība atbilstoši galvojuma noteikumiem uzņemas atbildēt ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem par to segto obligāciju prasījumiem gadījumā, kad emitents neveic vai kavē segto obligāciju programmā noteiktos pamatsummas un procentu maksājumus vai atvasināto instrumentu līgumā noteiktos maksājumus. (2) Galvojuma līgumu emitents un segto obligāciju sabiedrība slēdz rakstveidā atbilstoši šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem. Galvojuma līgumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu galvojuma līguma kopiju, kā arī jebkādus turpmākus grozījumus un papildinājumus galvojuma līgumā emitents iesniedz Latvijas Bankai. (3) Segto obligāciju sabiedrības galvojuma saistības nepārsniedz segto obligāciju sabiedrībai piederošo seguma aktīvu apmēru. (4) Noslēdzot galvojuma līgumu, ieguldītāji un segto obligāciju kreditori iegūst patstāvīgas tiesības prasīt galvojuma līguma izpildi un nav nepieciešama ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru pievienošanās galvojuma līgumam. (5) Ieguldītāji un segto obligāciju kreditori ir tiesīgi prasīt no galvojuma līguma izrietošo saistību izpildījumu atbilstoši šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem. (6) Emitents tīmekļvietnē publicē un uztur galvojuma līguma aktuālo redakciju, lai tā jebkurā laikā būtu pieejama ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem. (7) Galvojums nav atsaucams. (8) Galvojuma līgumu var grozīt ar ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru piekrišanu, kas saņemta segto obligāciju programmas noteikumos paredzētajā kārtībā. (9) Ar dienu, kad emitents pieļauj segto obligāciju saistību maksājumu kavējumu, segto obligāciju sabiedrībai ir pienākums šos maksājumus veikt no seguma aktīviem. Emitentam un segto obligāciju sabiedrībai ir tiesības piemērot ieskaitu tādā apmērā, kādā segto obligāciju sabiedrība ir veikusi maksājumus ieguldītājiem vai segto obligāciju kreditoriem saskaņā ar galvojuma līgumu. Ieskaits ir pieļaujams arī emitenta maksātnespējas procesā vai likvidācijā, noregulējumā vai reorganizācijas pasākumos. 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 30. pants. Segto obligāciju sabiedrības pienākums atklāt informāciju (1) Ja emitents nevar atklāt šā likuma 44. panta pirmajā daļā minēto informāciju sakarā ar to, ka ir pasludināts emitenta maksātnespējas process, uzsākta tā likvidācija, piemērots noregulējums vai reorganizācijas pasākumi, informāciju atklāj segto obligāciju sabiedrība, izņemot gadījumu, kad segto obligāciju programmu nodod jaunam emitentam. (2) Segto obligāciju sabiedrība gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) nekavējoties pēc tā apstiprināšanas publicē savā tīmekļvietnē vai norāda citu atbilstošu informācijas nesēju vai vietu, kur šī informācija tiek publiskota. 31 VI nodaļa Ieguldītāju interešu pārstāvība 31. pants. Piemērojamās prasības ieguldītāju interešu pārstāvībai Emitents segto obligāciju programmas noteikumos var paredzēt kādu no šajā nodaļā minētajām prasībām ieguldītāju tiesību un likumisko interešu pārstāvībai. 32 32. pants. Ieguldītāju sapulce (1) Emitents sasauc ieguldītāju sapulci, ja to paredz segto obligāciju programmas noteikumi, lai lemtu par ieguldītāju interešu pārstāvību, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu. (2) Ieguldītāju sapulces sasaukšanas kārtību, tās lemttiesīgumu, nepieciešamo balsu vairākumu lēmumu pieņemšanai, balsošanas, arī attālinātas balsošanas, kārtību un citus ar sapulces sasaukšanu un norisi saistītus jautājumus nosaka segto obligāciju programmas noteikumos. (3) Ieguldītāju sapulce var nolemt, ka ieguldītāju ar segtajām obligācijām saistītās kopīgās intereses atbilstoši šā likuma 33. pantam pārstāv uzticības persona vai tāda persona, kuru iecēlis emitents atbilstoši šā likuma 34. pantam. Ieguldītāju sapulce nosaka uzticības personas tiesības, pienākumus, norēķina došanu, atlīdzību un izdevumu segšanas kārtību un citus jautājumus. (4) Šā panta trešajā daļā minēto pilnvarojumu neietekmē ieguldītāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšana, noregulējuma vai saistību restrukturizācijas procesa piemērošana. (5) Emitents sedz visus ar ieguldītāju sapulces organizēšanu un lēmumu pieņemšanu un izziņošanu saistītos izdevumus. 33 33. pants. Ieguldītāju sapulces iecelta uzticības persona (1) Ieguldītāju sapulce var lemt, ka uzticības persona pārstāv visus ieguldītājus, veicot pilnvarojumā noteiktās darbības. Vienlaikus ieguldītājs nevar patstāvīgi izmantot tās savas tiesības, kuras ir piešķirtas uzticības personai. (2) Ievērojot ieguldītāju sapulces lēmumā uzticības personai noteiktās pilnvaras un ierobežojumus, uzticības persona ir tiesīga uzsākt procesus visu ieguldītāju vārdā un aizstāvēt to kopīgās intereses, tostarp tiesvedībā, bez pienākuma noskaidrot ieguldītāju identitāti. Īstenojot šīs tiesības, ir pietiekami, ja uzticības persona norāda, ka rīkojas kā uzticības persona, un pievieno ieguldītāju sapulces lēmumu, kas apliecina šīs personas pilnvaras un pilnvarojuma robežas. (3) Aizsargājot ieguldītāju intereses, uzticības personai ir tiesības pieprasīt, lai tiktu atsaukti visi vai kāds no segto obligāciju sabiedrības padomes vai valdes locekļiem, iesniedzot pamatotu iesniegumu emitentam un Latvijas Bankai. Emitents šādu pieprasījumu var neņemt vērā, sniedzot uzticības personai un Latvijas Bankai attiecīgu pamatojumu, kādēļ uzticības personas iesniegums netiek ņemts vērā. (4) Emitents vai īpašais administrators (ja tāds ir iecelts) pēc uzticības personas pieprasījuma iesniedz uzticības personai aktuālo ieguldītāju sarakstu un, ja to savu pilnvaru realizēšanai ir pieprasījusi uzticības persona, sarakstā iekļauj arī ziņas par aktuālo prasījumu apmēru un pamatu. (5) Ja segtās obligācijas ir laistas publiskā apgrozībā vai tiek tirgotas tirdzniecības vietā Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, uzticības persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt ieguldītāju sarakstu no centrālā vērtspapīru depozitārija, kurā ir iegrāmatotas segtās obligācijas. (6) Uzticības persona ir tiesīga iegūt informāciju par emitenta maksātnespējas procesu vai likvidāciju, ciktāl tas skar ieguldītāju to prasījumu apmierināšanu, kuri pieteikti emitenta maksātnespējas procesā vai likvidācijā. (7) Ja uzticības persona ir pilnvarota iegūt aktīvus ieguldītāju vārdā vai labā, tie tiek turēti un uzskaitīti atsevišķi no uzticības personas pašas aktīviem un no jebkuriem citiem tās pārvaldīšanā nodotajiem aktīviem. Uzticības personas kreditori savus prasījumus nevar vērst uz aktīviem (arī finanšu līdzekļiem), kurus uzticības persona ir saņēmusi ieguldītāju vārdā vai labā, pildot tai noteiktos uzticības personas pienākumus. 34 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 34. pants. Emitenta iecelta uzticības persona (1) Uzticības personu — no emitenta neatkarīgu finanšu iestādi, zvērinātu advokātu biroju, zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību — var iecelt arī emitents, to norādot segto obligāciju programmas noteikumos. (2) Ja uzticības personu ir iecēlis emitents un to ieguldītāju interešu pārstāvībai nav pilnvarojusi ieguldītāju sapulce, tai ir tikai šā likuma 33. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās tiesības, kā arī tiesības piedalīties ieguldītāju sapulcē. 35 VII nodaļa Atļauja segto obligāciju programmas īstenošanai 35. pants. Nosacījumi segto obligāciju programmas uzsākšanai (1) Emitents ir tiesīgs īstenot segto obligāciju programmu Latvijā, ja ir saņemta Latvijas Bankas atļauja. Emitents uzsāk segto obligāciju emisiju pēc tam, kad ir izpildīti segto obligāciju programmas atļaujā noteiktie nosacījumi, ir izveidots un segto obligāciju sabiedrībai nodots seguma portfelis, ir noslēgts galvojuma līgums starp emitentu un segto obligāciju sabiedrību un ir izpildīti pārējie normatīvajos aktos un segto obligāciju programmas noteikumos paredzētie nosacījumi. (2) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu segto obligāciju programmas īstenošanai, tā ievieto informāciju savā tīmekļvietnē. Latvijas Bankas atļauja ir attiecināma uz visām emitenta segto obligāciju emisijām, kas tiek veiktas saskaņā ar segto obligāciju programmu, izņemot šā likuma 36. panta trešajā daļā un 38. pantā noteiktos gadījumus. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 36. pants. Iesniegums par segto obligāciju programmu un paziņojums par nodomu emitēt segtās obligācijas (1) Emitents, kas vēlas īstenot segto obligāciju programmu, iesniedz iesniegumu Latvijas Bankai. Iesniegumam pievieno programmu un citus dokumentus, kas noteikti atbilstoši šā panta ceturtajai daļai. (2) Latvijas Banka izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu segto obligāciju programmas īstenošanai vai atteikumu izsniegt atļauju triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti. Latvijas Bankai ir tiesības triju mēnešu termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem, par to paziņojot emitentam. (3) Ja kopš dienas, kad izsniegta atļauja segto obligāciju programmas īstenošanai, ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši, emitents vismaz 30 dienas pirms segto obligāciju emisijas, arī jaunas segto obligāciju emisijas, paziņo Latvijas Bankai par savu nodomu emitēt segtās obligācijas saskaņā ar apstiprināto segto obligāciju programmu, lai Latvijas Banka, ja nepieciešams, varētu īstenot tai šā likuma 38. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības. (4) Latvijas Banka nosaka iesniedzamos dokumentus un tajos ietveramo informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai vai izskatītu šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu, kā arī nosaka minēto dokumentu izskatīšanas kārtību. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 37. pants. Prasības atļaujas izsniegšanai segto obligāciju programmas īstenošanai (1) Latvijas Banka izsniedz atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: 1) emitents paredz segto obligāciju programmas īstenošanu un segto obligāciju programma atbilst emitenta izvirzītajiem mērķiem; 2) segto obligāciju programma, tostarp paredzamais seguma portfelis, tā izveidošanas, aizstāšanas un uzraudzības kārtība, seguma aktīvi, kurus paredzēts izmantot seguma portfeļa izveidei, un seguma portfeļa uzraugs atbilst šā likuma prasībām; 3) emitenta saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem nodrošina šā likuma prasībām atbilstošs segto obligāciju sabiedrības galvojums; 4) seguma aktīvu uzskaites kārtība un tehniskie līdzekļi nodrošina seguma aktīvu nošķiršanu atbilstoši šā likuma prasībām; 5) emitents ir izstrādājis un ieviesis atbilstošu, visaptverošu, pamatotu un efektīvu politiku, procedūru un metodoloģiju kopumu segto obligāciju programmas īstenošanai, ņemot vērā tās veidu, apjomu un sarežģītību, tostarp segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānu; 6) emitents ir nodrošinājis, ka segto obligāciju programmu īsteno kompetentas (atbilstoši kvalificētas un pieredzējušas) personas (turpmāk — kompetentas personas); 7) emitentam ir vai būs pieejami pietiekami daudz seguma aktīvu, lai nodrošinātu seguma portfeļa atbilstību šā likuma prasībām, ņemot vērā pat iespējami nelabvēlīgus tirgus apstākļus; 8) emitents ir ieviesis un ievēro noteikumus, kas paredz, ka seguma aktīvi — ķermeniskas lietas — tiek pienācīgi apdrošināti pret zaudējumiem; 9) emitenta veiktās stresa testēšanas rezultāti norāda uz seguma prasību un likumiskās virsnodrošināšanas līmeņu ievērošanu atbilstoši šā likuma prasībām; 10) emitents ir izvērtējis un paredzējis risku novēršanu saistībā ar to, ka seguma portfelī paredzēts iekļaut aktīvus, kurus segto obligāciju sabiedrībai atsavina arī tāds atsavinātājs, kurš nav emitents, kā arī tādus aktīvus, kuri atrodas citā dalībvalstī. (2) Latvijas Banka neizsniedz atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai, ja: 1) emitentam vai emitenta mātessabiedrībai tiek piemērots noregulējums vai grupas noregulējums; 2) segto obligāciju programmas īstenošanas veids un kārtība, tostarp programmai nepiemērots civiltiesisko attiecību noregulējuma veids, apdraud vai var apdraudēt finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas šajā likumā noteiktās tiesības veikt segto obligāciju sabiedrības vai emitenta uzraudzību; 3) segto obligāciju programmas kopējais plānotais obligāciju apmērs nesamērīgi palielinātu emitenta saistības un pieejamais kapitāls neatbilstu piemērojamām kapitāla prasībām, ja segtās obligācijas tiktu emitētas; 4) emitenta politikas, procedūras, metodoloģijas un identificēto risku pārvaldīšanai paredzēto pasākumu kopums nedod skaidru priekšstatu vai neparedz atbilstošus organizatoriskus un tehniskus pasākumus segto obligāciju programmas īstenošanai; 5) emitenta noteiktajām kompetentajām personām, kas veic segto obligāciju programmas īstenošanu, nav pietiekamas kvalifikācijas vai pieredzes; 6) atļaujas izsniegšana segto obligāciju programmas īstenošanai radītu kaitējumu ieguldītājiem vai Latvijas finanšu tirgus reputācijai tādu iemeslu dēļ, kuri ir saistīti ar emitentu, segto obligāciju sabiedrību vai seguma aktīviem vai to kvalitāti. (3) Ja triju gadu laikā no atļaujas izsniegšanas segto obligāciju programmas īstenošanai nav veikta neviena segto obligāciju emisija, atļauja zaudē spēku. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 38. pants. Aizliegums emitēt segtās obligācijas un īstenot jaunu segto obligāciju emisiju (1) Latvijas Bankai ir tiesības aizliegt emitentam emitēt segtās obligācijas, tostarp īstenot jaunu segto obligāciju emisiju, saskaņā ar segto obligāciju programmu, ja: 1) segto obligāciju emisija nesamērīgi palielinātu emitenta saistības (ieskaitot no emitenta jau emitētām, bet vēl neapmaksātām segtām obligācijām izrietošās), salīdzinot ar emitenta finanšu pārskatā vai konsolidētajā finanšu pārskatā norādītajiem aktīviem; 2) emitents, segto obligāciju programma, seguma portfelis, seguma portfeļa uzraugs, segto obligāciju sabiedrība vai tās darbība neatbilst šā likuma prasībām; 3) emitents ir sniedzis Latvijas Bankai nepatiesas ziņas saistībā ar jaunu segto obligāciju emisiju. (2) Aizliegums veikt jaunu segto obligāciju emisiju neietekmē iepriekš emitēto segto obligāciju spēkā esību un ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesības saskaņā ar segto obligāciju programmu. (3) Emitents nav tiesīgs veikt nākamās segto obligāciju programmā paredzētās emisijas ar dienu, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā segto obligāciju programmas īstenošanai ir iecelts īpašais administrators. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 39. pants. Emitentu un segto obligāciju programmu saraksts (1) Emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu kārto Latvijas Banka un publicē to savā tīmekļvietnē. (2) Sarakstā norāda informāciju par: 1) segto obligāciju programmu, ietverot: a) nosaukumu, b) atļaujas izsniegšanas datumu, c) valūtu, d) kopējo segto obligāciju nominālvērtību, e) centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā paredzēts iegrāmatot emisiju, f) emisijai piemērojamo likumu, g) īstenošanas termiņu, h) termiņa struktūras veidu, i) segto obligāciju tirdzniecības vietu, j) citas būtiskākās segto obligāciju iezīmes; 2) segto obligāciju programmas grozījumiem; 3) emitentu un atsavinātāju, kas nav emitents; 4) segto obligāciju sabiedrību, kas sniedz galvojumu; 5) seguma portfeļa uzraugu; 6) ieguldītājiem paredzētās informācijas pieejamības vietu; 7) Latvijas Bankas lēmumu par aizliegumu emitēt jaunas segtās obligācijas. (3) Pēc emitenta lūguma Latvijas Banka segto obligāciju programmu šā panta pirmajā daļā minētajā sarakstā atzīmē kā pabeigtu un izpildītu, ja ir izpildītas visas emitenta saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, kas izriet no segto obligāciju programmas. Emitenta pienākums ir iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas to apliecina. 40 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) VIII nodaļa Emitenta pienākumi 40. pants. Emitenta pienākumi segto obligāciju programmas nodrošināšanai (1) Emitents nodrošina, ka visā segto obligāciju programmas darbības laikā: 1) segto obligāciju programma, seguma portfelis un seguma aktīvi atbilst šā likuma prasībām un seguma portfelis, seguma aktīvi un segtās obligācijas, kas emitētas saskaņā ar segto obligāciju programmu, atbilst segto obligāciju programmas noteikumiem; 2) seguma portfelim ir iecelts seguma portfeļa uzraugs, kas atbilst šā likuma prasībām; 3) ir ievērotas visas segto obligāciju programmā paredzētās segto obligāciju strukturālās iezīmes, tostarp tas, ka pēc atsavinājuma līguma noslēgšanas seguma aktīvi ir nošķirti no emitenta aktīviem; 4) ir izstrādāta un tiek ievērota procedūra, kas paredz, ka seguma aktīvi — ķermeniskas lietas — tiek pienācīgi apdrošināti pret zaudējumiem; 5) segto obligāciju sabiedrības padomes vai valdes locekļi ievēro šajā likumā noteikto, kas attiecas uz segto obligāciju sabiedrības darbību, darījumiem un rīcību ar seguma aktīviem; 6) tiek ievērotas prasības par segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānu. (2) Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punkts nav piemērojams, ja ir iecelts īpašais administrators. 41 41. pants. Latvijas Bankai sniedzamā informācija (1) Emitents saistībā ar segto obligāciju programmu reizi ceturksnī sniedz Latvijas Bankai vismaz informāciju par: 1) seguma portfelī iekļautajiem aktīviem, tostarp: a) seguma portfeļa sastāvu atbilstoši šā likuma 47. panta prasībām, tostarp par seguma portfelī iekļautajiem primārajiem aktīviem un aizstājējaktīviem atbilstoši šā likuma 48. un 49. panta prasībām, b) atvasināto instrumentu līgumu izmantošanu saskaņā ar šā likuma 56. panta prasībām; 2) seguma aktīviem, kas iepriekšējā ceturksnī tika aizstāti un kas ir iekļauti seguma portfelī; 3) seguma portfeļa uzrauga iepriekšējā ceturksnī veiktajām darbībām seguma portfeļa uzraudzības nodrošināšanā atbilstoši šā likuma 61. panta prasībām; 4) seguma prasību izpildi atbilstoši šā likuma 54. panta prasībām; 5) seguma portfeļa likviditātes rezervēm atbilstoši šā likuma 57. un 58. panta prasībām; 6) pagarināma termiņa struktūrām, ja tās piemēro atbilstoši šā likuma 68. panta prasībām; 7) stresa testēšanu un tās rezultātiem atbilstoši šā likuma 59. panta prasībām; 8) segto obligāciju sabiedrības slēgtajiem darījumiem atbilstoši šā likuma 11. panta prasībām, izņemot gadījumu, kad iecelts īpašais administrators. (2) Latvijas Bankai ir tiesības noteikt iesniedzamo informāciju papildus šā panta pirmajā daļā minētajai, kā arī iesniedzamā pārskata struktūru un iesniegšanas kārtību. (3) Emitents nekavējoties informē Latvijas Banku, ja seguma portfelis vairs neatbilst šā likuma vai segto obligāciju programmas prasībām. 42 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 42. pants. Segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plāns (1) Emitents izstrādā un ievieš segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānu, kurā noteiktas procedūras, kas nodrošina pienācīgu segto obligāciju programmas īstenošanu īpašā administratora iecelšanas gadījumā. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt plāna labošanu, ja tas neatbilst šā likuma prasībām. Minētajā plānā paredz segto obligāciju sabiedrības rīcību gadījumā, kad ir iecelts īpašais administrators vai kļūst apgrūtināta seguma portfeļa vai seguma aktīvu pārvaldīšanas līguma izpilde, vai rodas cits pamatots šķērslis vai risks sabiedrības darbībai. (2) Lai nodrošinātu segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānā paredzētās izmaksas, ieskaitot izmaksas par publisko reģistru ierakstu pārgrozījumiem un īpašā administratora veikto segto obligāciju programmas īstenošanu, kādas var rasties turpmākajās 180 dienās, emitents papildus šā likuma prasībām par likviditātes rezervēm nodod segto obligāciju sabiedrībai attiecīgus finanšu līdzekļus. 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023.) 43. pants. Emitenta pienākumi seguma portfeļa pārvaldīšanā (1) Seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumā, kas tiek noslēgts saskaņā ar šā likuma 22. pantu, nosaka vismaz šādus emitenta pienākumus: 1) veikt seguma portfelī iekļauto seguma aktīvu uzskaiti; 2) nodrošināt, ka seguma aktīvu apjoms ir pietiekams, lai pienācīgi segtu segto obligāciju saistības, pārvaldīšanas izmaksas un segto obligāciju sabiedrības darbības izmaksas; 3) veikt laikus segto obligāciju saistību maksājumus ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem; 4) nodrošināt, lai seguma aktīvi ir un būtu pietiekami kvalitatīvi, tādējādi garantējot ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, ka visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā tiek saglabāts zems risks iespējamībai, ka segto obligāciju sabiedrība nespēs segt laikus segto obligāciju prasījumus; 5) nodrošināt, ka seguma portfelis, seguma aktīvi, likviditātes rezerves un atvasināto instrumentu līgumi atbilst šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem; 6) nodrošināt virsnodrošinājuma līmeņa izpildi. (2) Seguma portfeļa pārvaldīšanas līgums nosaka noteikumus un kārtību seguma aktīvu izlietošanai, segto obligāciju sabiedrības darbības izmaksu finansēšanai un emitenta pienākumus gadījumā, kad noteiktais finansējums nav pietiekams segto obligāciju sabiedrības darbības izmaksu segšanai. (3) Seguma portfeļa pārvaldīšanas izmaksas un segto obligāciju sabiedrības darbības maksimāli pieļaujamās izmaksas, kuras sedz emitents, nosaka segto obligāciju programmas noteikumi. 44 44. pants. Emitenta pienākums sniegt informāciju ieguldītājiem (1) Emitents reizi ceturksnī 20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām sniedz ieguldītājiem informāciju par segto obligāciju programmu, lai ieguldītāji varētu novērtēt minētās segto obligāciju programmas profilu un riskus un paši veikt sava i …