Zaudējis spēku - Par akciju sabiedrībām

Zaudējis spēku - Par akciju sabiedrībām Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 1993. gada 18. maija likumu: Par akciju sabiedrībām. LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Par akciju sabiedrībām Pirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI Likums nosaka kārtību, kādā dibināmas akciju sabiedrības Latvijas teritorijā, to tiesisko stāvokli un darbības pamatus. Valsts uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās regulē īpašs likums. 1.pants. Likumdošana par akciju sabiedrībām Attiecības, kas saistītas ar akciju sabiedrību dibināšanu, to darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu, regulē Latvijas Republikas civilkodekss, likums "Par uzņēmējdarbību", šis likums un citi saskaņā ar tiem izdotie normatīvie akti. 2 2.pants. Akciju sabiedrība 1. Akciju sabiedrība ir uzņēmējsabiedrība (statūtsabiedrība) ar juridiskas personas tiesībām, kuras pamatkapitāls (statūtu fonds) sastāv no akciju noteiktās nominālvērtības kopsummas. 2. Akciju sabiedrība neatkarīgi no tās izveidošanas mērķiem saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par uzņēmējdarbību» ir uzņēmējs. 3 3. pants. Akciju sabiedrības akcionāri un dibinātāji 1. Akciju sabiedrības akcionāri ir akciju sabiedrības dalībnieki — juridiskās vai fiziskās personas, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iegādājušās akciju sabiedrības akcijas. 2. Par akciju sabiedrības dibinātājiem uzskatāmi akcionāri, kas parakstījuši akciju sabiedrības statūtus un iegādājušies vismaz vienu sabiedrības akciju. 4 4. pants. Akciju sabiedrības, akcionāru un valsts atbildības norobežošana 1. Akciju sabiedrība atbild par savām saistībām ar tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem var vērst piedziņu. 2. Valsts neatbild par akciju sabiedrības saistībām, bet akciju sabiedrība neatbild par valsts saistībām. 3. Akcionāri atbild par akciju sabiedrības saistībām tikai ar ieguldījumiem akciju sabiedrības pamatkapitālā, bet neatbild ar savu mantu. Akciju sabiedrība neatbild par savu akcionāru saistībām. 5 5. pants. Akciju sabiedrības tiesībspēja 1. Akciju sabiedrības dibinātāju civilā tiesībspēja rodas ar brīdi, kad tiek parakstīts līgums par akciju sabiedrības dibināšanu. 2. Akciju sabiedrības dibinātāju neierobežotā solidārā civiltiesiskā atbildība iestājas ar brīdi, kad tiek parakstīts līgums par akciju sabiedrības dibināšanu. 3. Akciju sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas tiesībspēju ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā; ar šo brīdi akciju sabiedrība iegūst tiesības nodarboties ar komercdarbību. 4. Akciju sabiedrība var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus. Akciju sabiedrība var būt prasītāja un atbildētāja tiesā, arbitrāžā vai šķīrējtiesā. 6 6. pants. Akciju sabiedrības nosaukums (firma) 1. Akciju sabiedrības nosaukumā (firmā) jābūt vārdiem «akciju sabiedrība» (vai tās saīsinājumam — «A/s»); var būt arī norādījums uz sabiedrības darbības priekšmetu. Akciju sabiedrības nosaukums (firma) jāveido latviešu valodā, atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām. Izņēmums ir to ārvalstu akciju sabiedrību un jaukta kapitāla akciju sabiedrību nosaukumi, kurās ārvalstu kapitāls pārsniedz 40 procentus no pamatkapitāla (statūtu fonda). 2. Akciju sabiedrībai, kura uztur ārējos sakarus vai darbojas arī ārpus Latvijas, nosaukuma (firmas) apzīmējums var būt arī svešvalodā. 7 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1992.) 7. pants. Akciju sabiedrības statūti Akciju sabiedrības uzdevumus, tiesībspēju, struktūru, pārvaldi, mantas iegūšanas kārtību un tās sastāvu, vērtspapīru izlaides kārtību, sabiedrības rašanās un darbības izbeigšanas kārtību, akcionāru savstarpējās attiecības un citus jautājumus nosaka akciju sabiedrības statūti (16. pants). 8 8. pants. Akciju sabiedrības vērtspapīri 1. Akciju sabiedrības vērtspapīri ir akcijas un obligācijas. 2. Akcija ir vērtspapīrs, kas apstiprina akcionāra — akciju īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt akciju sabiedrības pelņas daļu — dividendi. Akcija nodrošina visiem akcionāriem vienādas tiesības, izņemot gadījumus, kad šajā likumā vai akciju sabiedrības statūtos noteikts citādi. 3. Obligācija ir vērtspapīrs, kas apliecina obligācijas īpašnieka — obligacionāra līdzdalību sabiedrībā un dod viņam tiesības saņemt garantētu ienākumu no akciju sabiedrības iepriekš fiksētas procentu likmes apjomā, bet nedod tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē. 9 Otrā nodaļa AKCIJU SABIEDRĪBU DIBINĀŠANA 9. pants. Akciju sabiedrību dibināšanas veidi 1. Akciju sabiedrības dibina: 1) pārveidojot pastāvošus uzņēmumus par akciju sabiedrībām; 2) nodibinot akciju sabiedrību kā jaunu uzņēmumu. 2. Dibinot akciju sabiedrību no jauna, tās dibinātāji var: 1) sadalīt visas pirmā laidiena akcijas savā starpā un veidot slēgtu akciju sabiedrību; 2) pieaicināt par akcionāriem citas fiziskās un juridiskās personas, izsludinot parakstīšanos uz pirmā laidiena akcijām, kuras savā starpā nesadala dibinātāji, un veidot atklātu akciju sabiedrību. 10 10. pants. Akciju sabiedrības dibinātāji 1. Par akciju sabiedrības dibinātājiem var būt: 1) Latvijas Republikas pilsoņi, pastāvīgie iedzīvotāji, kas Latvijas Republikas teritorijā nodzīvojuši ne mazāk kā 25 gadus, un Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas; 2) ārvalstu pilsoņi un ārvalstīs reģistrētās juridiskās personas (ievērojot 35. panta noteikumus); 3) starptautiskās organizācijas. 2. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trim, izņemot gadījumus, kad tiek dibināta viena akcionāra sabiedrība; tad vienīgais akcionārs var būt tikai valsts. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1992.) 11. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti 1. Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti ir statūti, līgums par akciju sabiedrības dibināšanu, sabiedrības prospekts, dibinātāju ziņojums, dibinātāju vienošanās, pārbaudes ziņojums, pārbaudes akts, akciju parakstītāju saraksts, dibināšanas sapulces protokols, pieteikums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. 2. Līgums par akciju sabiedrības dibināšanu jāizstrādā un jāslēdz saskaņā ar šā likuma 14. panta prasībām. 3. Sabiedrības statūti jāizstrādā saskaņā ar šā likuma 16. panta prasībām. 4. Sabiedrības prospektu sastāda, ja dibina atklātu akciju sabiedrību, un tam jāatbilst šā likuma 17. panta prasībām. 5. Akciju parakstītāju sarakstu sastāda saskaņā ar šā likuma 18. panta prasībām. 6. Dibinātāju ziņojums jāsastāda, ja par akcijām maksā, ieguldot sabiedrībā mantu vai intelektuālo īpašumu, un tam jāatbilst šā likuma 21. panta prasībām. 7. Dibinātāju vienošanos sastāda saskaņā ar šā likuma 24. panta prasībām. 8. Pārbaudes ziņojumu sastāda pēc tam, kad ir veikta sabiedrības dibināšanas darbības pārbaude, un tam jāatbilst šā likuma 25. panta prasībām. 9. Pārbaudes aktu sastāda šā likuma 25. panta 5. punktā minētajos gadījumos. 10. Dibināšanas sapulces protokolam jāatbilst šā likuma 30. panta prasībām. 11. Pieteikums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram jāsastāda saskaņā ar prasībām, kas noteiktas likumā «Par uzņēmumu reģistru». 12 12. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas kārtība Dibinot akciju sabiedrību, dibinātājiem šajā likumā noteiktajā secībā jāveic darbības, kas paredzētas četros akciju sabiedrības dibināšanas posmos. Katrā posmā veiktā darba rezultātus noformē ar protokolu, kuru pievieno līgumam par akciju sabiedrības dibināšanu. 13 13. pants. Pirmais akciju sabiedrības dibināšanas posms Pirmajā akciju sabiedrības dibināšanas posmā dibinātāji; 1) nosaka akciju sabiedrības dibināšanai nepieciešamo dokumentu izstrādāšanas kārtību un termiņus; 2) izstrādā un paraksta līgumu par akciju sabiedrības dibināšanu; 3) ievēlē dibinātāju pilnvarotos pārstāvjus un apstiprina naturālo (mantas) iemaksu revidentu; 4) izlemj ar akciju sabiedrības dibināšanu saistīto izdevumu finansēšanas kārtību. 14 14. pants. Līgums par akciju sabiedrības dibināšanu 1. Akciju sabiedrības dibinātāji noslēdz savā starpā līgumu par akciju sabiedrības dibināšanu, kurš ir spēkā līdz tam brīdim, kad dibināšanas sapulce pieņem lēmumu par to, ka akciju sabiedrība uzskatāma par nodibinātu (ja pašā līgumā par akciju sabiedrības dibināšanu nav noteikts citādi). 2. Līgumā par akciju sabiedrības dibināšanu jānorāda: 1) dibinātāju — juridisko personu nosaukumi, to pilnvaroto pārstāvju (13. pants) amats, vārds un uzvārds, juridisko personu atrašanās vieta un norēķinu konti; 2) dibinātāju — fizisko personu vārds un uzvārds, adrese, pilsonība un pases dati; 3) akciju sabiedrības nosaukums (firma) un atrašanās vieta; 4) akciju sabiedrības mērķi un darbības virzieni; 5) akciju sabiedrības dibināšanas kārtība; 6) pamatkapitāla veidošanas un norēķinu kartības principi; 7) dibinātāju atbildība; 8) līguma darbības termiņš. 15 15. pants. Otrais akciju sabiedrības dibināšanas posms Otrajā akciju sabiedrības dibināšanas posmā dibinātāji: 1) apspriež akciju sabiedrības statūtu pamatnoteikumus; 2) vienojas par akciju sabiedrības pamatkapitāla lielumu un struktūru; ja nepieciešams, sastāda dibinātāju ziņojumu; 3) vienojas par to, vai dibinās slēgtu vai atklātu akciju sabiedrību; 4) nosaka to akciju veidus un nominālvērtību, ko akciju sabiedrība emitēs pirmajā laidienā, to parakstīšanas un samaksas kārtību un termiņus; 5) ievēlē pārstāvi, kam jāsaņem finansu ministra atļauja šādos gadījumos: ja dibina bankas, lombarda vai apdrošināšanas akciju sabiedrību, ja sabiedrības pamatkapitāla sastāvā ir valsts kapitāls, ja starp dibinātājiem vai pirmā laidiena akciju parakstītajiem ir ārvalstu pilsoņi vai ārvalstīs reģistrētās juridiskās personas; 6) publicē sabiedrības prospektu, ja dibina atklātu akciju sabiedrību; 7) atver kontu bankā naudas glabāšanai, ko iekasē par parakstītajām akcijām. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1992.) 16. pants. Akciju sabiedrības statūti 1. Akciju sabiedrības statūtos jānorāda: 1) sabiedrības nosaukums (firma) un atrašanās vieta; 2) akciju sabiedrības mērķi, tiesības, pienākumi un darbības termiņš; sabiedrības statuss (Latvijas Republikas akciju sabiedrība ar Latvijas kapitālu vai Latvijas Republikas akciju sabiedrība ar ārzemju kapitālu): 3) līgumā par akciju sabiedrības dibināšanu paredzētās ziņas par visiem dibinātājiem, izņemot ziņas par norēķinu kontiem un pases datus: 4) akciju sabiedrības pamatkapitāla lielums, akciju veids, skaits un nominālvērtība, kā arī pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas un samazināšanas kartība; akciju parakstīšanas un samaksas kārtība: 5) akciju sabiedrības un akcionāru savstarpējās tiesiskās attiecības; 6) akciju sabiedrības pārvaldes struktūra, valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļu, zvērinātu revidentu (auditoru) un likvidatoru skaits, viņu ievēlēšanas kārtība, tiesības un pienākumi; 7) akcionāru pilnsapulču sasaukšanas un jautājumu izlemšanas kārtība; pilnsapulču tiesībspēja: 8) gada pārskatu sastādīšanas, pārbaudīšanas un pieņemšanas kārtība; 9) gada pārskatu un citu sabiedrības dokumentu publicēšanas kārtība; 10) peļņas sadales noteikumi, dividenžu noteikšanas un izmaksas kārtība; 11) rezerves kapitāla un citu kapitālu veidošanas kārtība; 12) sabiedrības likvidācijas kārtība; 13) pārējie noteikumi, kādi atbilstoši sabiedrības darbības raksturam vajadzīgi. 2. Statūti jāparaksta visiem dibinātājiem, un viņu parakstiem jābūt attiecīgi apliecinātiem. 17 17. pants. Akciju sabiedrības prospekts 1. Akciju sabiedrības prospektā dibinātājiem jānorāda: 1) līgumā par akciju sabiedrības dibināšanu (14. pants) paredzētās ziņas par dibinātājiem, izņemot ziņas par organizāciju norēķinu kontiem un pilsoņu pases datus; 2) akciju sabiedrības nosaukums (firma), darbības mērķi un atrašanās vieta, apmeklētāju pieņemšanas adrese un telefons; 3) pamatkapitāla lielums, akciju skaits un nominālvērtība; tas, vai statūtos paredzētas priekšrocību akcijas un kādas (42. pants), kā arī tas, kādu akciju skaitu ieguvuši dibinātāji; 4) padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļu, zvērinātu revidentu un likvidatoru skaits; 5) akciju samaksas kārtība un termiņi. Prospektu paraksta dibinātāji, un viņu parakstiem jābūt attiecīgi apliecinātiem. 2. Akciju sabiedrības dibinātāju prospekts izsludināms likumdošanā noteiktajā kārtībā. 18 18. pants. Kārtība, kādā notiek parakstīšanās uz akcijām 1. Parakstīšanos uz pirmā laidiena akcijām fiksē parakstītāju sarakstā, ja dibina atklāto akciju sabiedrību. 2. Akciju parakstītāju sarakstā jāietver šādi dati: 1) līgumā par akciju sabiedrības dibināšanu (14. pants) paredzētās ziņas par dibinātājiem; 2) akciju izlaiduma kopsumma un, ja akciju samaksa atļauta pa daļām, iemaksu termiņi un apmēri; 3) iemaksu pieņemšanas vieta, laiks un kārtība; 4) termiņš, līdz kuram akcijas jāsadala; pēc šā termiņa izbeigšanās parakstīšanās uz akcijām nesaista parakstītāju; 5) ziņas par to akciju veidu, skaitu un nominālvērtību, uz kurām izsludināta parakstīšanās; 6) līgumā par akciju sabiedrības dibināšanu (14. pants) paredzētās ziņas par parakstītājiem; 7) akciju parakstītāja paraksts. 3. Parakstītāju saraksts, kurā šajā pantā minētie dati nav pilnīgi vai kurā bez šā panta 2. punkta 4. apakšpunkta ierobežojuma paredzēti vēl citi akciju parakstītāja atbildības ierobežojumi, ir nederīgs. 4. Parakstītājs var pieprasīt, lai viņam uzrāda sabiedrības statūtus (dibinot sabiedrību — statūtu projektu). 5. Ja akcijas parakstītas par lielāku summu, nekā paredzēts, dibinātāji var atteikties pieņemt daļu no parakstīšanās summas (anulēt visvēlāk izdarītos parakstījumus) vai arī jautājuma izlemšanu atstāt dibināšanas sapulcei. 6. Dibinātājiem jāiegūst savā īpašumā kopskaitā vismaz 25 procenti akciju. 19 19. pants. Samaksa par parakstītajām akcijām 1. Par parakstītajām akcijām var maksāt: 1) naudā; 2) sedzot akciju (visu vai kādas to daļas) vērtību ar sabiedrībā ieguldīto mantu, ar pārņemamā uzņēmuma aktīva atlikumu; 3) ar nomas maksu par sabiedrībai iznomāto mantu; 4) ieguldot intelektuālo īpašumu. Ja visas parakstītās akcijas netiek segtas, to pārējā daļa jānomaksā naudā. 2. Akciju sabiedrības, kuru mērķis ir nodarboties ar banku, lombardu vai apdrošināšanas operācijām, var dibināt, par akcijām maksājot tikai naudā. 3. Akcijas nevar apmaksāt ar paredzamo peļņu vai paredzamo darbību akciju sabiedrībā. 4.Ne mazāk kā divām trešdaļām no akciju sabiedrības pamatkapitāla jābūt apmaksātām naudā vai ar akciju sabiedrības īpašumā nodoto (šā panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunkts). 20 20. pants. Parakstīto akciju samaksas kārtība 1. Parakstoties uz akcijām, parakstītājam jāiemaksā vismaz 10 procenti no parakstāmo akciju vērtības. 2. Līdz akciju sabiedrības dibināšanas sapulcei katram akciju parakstītājam jāiemaksā vismaz 25 procenti no viņa parakstīto akciju vērtības. 3. Parakstītājiem pret iemaksāto summu nekavējoties izsniedz kvīti, ko paraksta dibinātāju iecelts kasieris. 4. Akciju sabiedrības dibinātāju pilnvarotie pārstāvji organizē par parakstītajām akcijām saņemtās naudas iemaksāšanu bankā, vienojas ar mantas vai uzņēmuma īpašnieku par mantas, intelektuāla īpašuma vai uzņēmuma (19. panta 1. punkts) cenu, pārņemšanas noteikumiem un pieņem mantu vai pārņem uzņēmumu, kā arī ved akcionāru grāmatu. 5. Akcionāru grāmatā jāieraksta visi akciju īpašnieki, kā arī visas akciju īpašnieku maiņas. Akcionāru grāmata caurauklojama un tās lapas numurējamas. Auklojumu apzīmogo un lapu numerāciju apstiprina Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Akcionāru grāmatas vietā var ieviest uzskaiti ar skaitļošanas tehnikas palīdzību. 6. Akciju sabiedrības dibinātāju iemaksātās summas atrodas bankā, līdz akciju sabiedrības valde tās atprasa. Ja sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāji atprasa šīs summas un atdod tās atpakaļ iemaksātājiem (izņemot summas, kas izlietotas sabiedrības dibināšanas darbības finansēšanai). 7. Strīdus šajos jautājumos izšķir tiesa. 21 21. pants. Dibinātāju ziņojums 1. Ja par akcijām maksā ar ieguldīto mantu, kā arī, pieņemot mantu vai pārņemot kādu pastāvošu uzņēmumu, — ar tā aktīviem un pasīviem, ar ieguldīto intelektuālo īpašumu vai ar īpašumu, kas pieņemts uz laiku (šā panta 4. punkts), dibinātāji par to sastāda ziņojumu, kurā norāda: 1) ziņas par sabiedrības dibinātājiem, kādas paredzētas līgumā par akciju sabiedrības dibināšanu (14. pants); 2) sabiedrības nosaukumu (firmu) un mērķus; 3) pamatkapitāla lielumu; 4) to, kāda manta vai uzņēmums, no kā un kādā vērtībā tiek pieņemts vai pārņemts. Ziņojumam pievienojams pieņemtās mantas vai pārņemto uzņēmumu saraksts, uzrādot to vērtību. 2. Ja pārņem pastāvošu uzņēmumu, (izņemot valsts īpašumu) ar tā aktīviem un pasīviem, tos inventarizē, ievērojot šādus noteikumus: 1) pamatfondu atlikušo vērtību nosaka faktiskajās cenās; 2) materiālos apgrozāmos līdzekļus novērtē iegādes cenās vai pēc pašizmaksas, bet ne dārgāk kā vairumcenās, kas ir spēkā inventarizācijas brīdī; 3) maksājumu saistības uzskaita faktiskajās summās. 3. Ieguldot akciju sabiedrībā intelektuālo īpašumu, dibinātāji to novērtē pēc vienošanās. 4. Ja akciju parakstītājs savu mantu vai uzņēmumu nodevis akciju sabiedrībai tikai lietošanā, viņa ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā atbilst nomas maksai par vienu gadu. 22 22. pants. Trešais akciju sabiedrības dibināšanas posms Trešajā akciju sabiedrības dibināšanas posmā dibinātāji: 1) izskata Latvijas Republikas Ministru Padomes izdotās atļaujas (licences) noteikumus (ja tāda atļauja (licence) nepieciešama); 2) apspriež akciju parakstīšanas un samaksas rezultātus, izstrādā un paraksta dibinātāju vienošanos (24. pants); 3) precizē akciju sabiedrības statūtu un citu tās darbību reglamentējošo dokumentu projektu galīgos variantus; 4) ievēlē akciju sabiedrības pagaidu padomi, pagaidu valdi un pagaidu revīzijas komisiju, ja izveido atklātu akciju sabiedrību; 5) organizē akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudei (25. pants). 23 23. pants. Akciju sabiedrības pārvaldes veidošana 1. Ja veido atklātu akciju sabiedrību un ja ir samaksāti 10 procenti no parakstāmo akciju vērtības, tiek ievēlēta pagaidu padome, pagaidu valde un pagaidu revīzijas komisija. Pagaidu pārvaldes vēlēšanās piedalās dibinātāji un akcionāri, kas ir samaksājuši vismaz 10 procentus no parakstīto akciju vērtības. 2. Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam, zvērinātam revidentam un likvidatoriem ir jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgiem tās iedzīvotājiem, kas nodzīvojuši Latvijas Republikā ne mazāk kā 25 gadus. Ierobežojums attiecībā uz valdes priekšsēdētāju nav spēkā Latvijas Republikas akciju sabiedrībās, kurās piedalās ārvalstu kapitāls, ja vismaz 40 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla ir ieguldīti brīvi konvertējamā valūtā. 3. Par Latvijas Republikas akciju sabiedrību valdes locekļiem, revīzijas komisijas locekļiem, zvērinātiem revidentiem un likvidatoriem nevar būt personas, kam ar tiesas nolēmumu vai likumā noteiktajā kārtībā atņemtas tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību, darbu, kurš saistīts ar naudu un materiālajām vērtībām, vai kas sodītas par mantkārīgu noziegumu izdarīšanu. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1991. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1991.) 24. pants. Akciju sabiedrības dibinātāju vienošanās 1. Akciju sabiedrības dibinātāji izstrādā un paraksta vienošanos par fikciju sadali un samaksu, kurā jānorāda: 1) ka visas sabiedrības akcijas ir sadalītas; 2) ka par visām akcijām ir samaksāts šajā likumā noteiktajos apmēros; 3) kādu akciju skaitu ir ieguvis katrs dibinātājs, kā arī katrs parakstītājs —ārvalsts fiziskā vai juridiskā persona; 4) kāds ir akciju sabiedrības pagaidu pārvaldes un revīzijas komisijas sastāvs, ja tādas tiek izveidotas. 2. Vienošanos paraksta dibinātāji, un viņu parakstiem jābūt attiecīgi apliecinātiem. 25 25. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaude 1. Atklātās akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi organizē akciju sabiedrības pagaidu padome un pagaidu valde. Slēgtās akciju sabiedrības dibināšanas pārbaudi pilnvarotie pārstāvji nodod lietpratējiem — īpašuma vērtēšanas ekspertiem. 2. Akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudes rezultātus atspoguļo pārbaudes ziņojumā. 3. Ja par akcijām tiek samaksāts, pieņemot mantu, pārņemot uzņēmumu vai ieguldot intelektuālo īpašumu; ja kāds no padomes (pagaidu padomes) vai valdes (pagaidu valdes) locekļiem pieder pie akciju sabiedrības dibinātājiem vai kādam no viņiem par akciju sabiedrības dibināšanu noteikts zināms atalgojums vai piešķirts cits labums, sabiedrības dibināšanas darbība bez tam vēl papildus jāpārbauda lietpratējiem— īpašuma vērtēšanas ekspertiem, Lietpratējus ieceļ Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Pārbaude aptver visu sabiedrības dibināšanas darbību. It īpaši jāraugās, vai dibinātāju parakstītā vienošanās (24. pants) par akciju sadalīšanu un samaksu atbilst īstenībai; ja sabiedrība nodibinās, pieņemot mantu vai pārņemot uzņēmumu, — vai dibinātāju sastādītajā ziņojumā (21. pants) minētais pieņemamās mantas vai pārņemamā uzņēmuma sastāvs un vērtība atbilst īstenībai. Tāpat jāpārbauda, vai dibinātāju izveidotā akciju kapitāla sastāvs un sadalījums atbilst šā likuma 35. panta prasībām. Dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem (pagaidu valdei un pagaidu padomei) jādod lietpratējiem visi sabiedrības dibināšanas dokumenti, cita nepieciešamā dokumentācija pēc lietpratēju pieprasījuma, kā arī jāsniedz cita veida nepieciešamā palīdzība. 5. Par notikušo pārbaudi lietpratēji sastāda pārbaudes aktu divos eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz Uzņēmumu reģistram, bet otru — dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem (pagaidu valdei). Ja starp lietpratējiem un dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem (pagaidu valdi vai padomi) rodas domstarpības, tās izšķir Uzņēmumu reģistrs. 6. Ja lietpratēji konstatē, ka dibinātāju ziņojums (21. pants), vienošanās (24. pants) vai pārbaudes ziņojums (šā panta 2. punkts) ir nepilnīgi vai neatbilst šā likuma noteikumiem un tādēļ pret sabiedrības reģistrēšanu ceļami iebildumi, bet dibinātāju pilnvarotie pārstāvji (pagaidu valde) šos iebildumus neievēro, var rasties situācija, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs varētu atteikties reģistrēt sabiedrību. Par šādas situācijas iespējamību lietpratējiem jāziņo dibināšanas sapulcei. 26 26. pants. Ceturtais akciju sabiedrības dibināšanas posms Ceturtajā akciju sabiedrības dibināšanas posmā: 1) tiek sasaukta sabiedrības dibināšanas sapulce; 2) valde piesaka izveidoto sabiedrību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. 27 27. pants. Akciju sabiedrības dibināšanas sapulces sasaukšanas noteikumi Akciju sabiedrības dibināšanas sapulci var sasaukt, ja akciju ieguvēji iemaksājuši vismaz 25 procentus sabiedrības pamatkapitāla un ja pabeigta dibināšanas darbības pārbaude (25. pants). 28 28. pants. Dibināšanas sapulces sasaukšanas kartība 1. Dibinātāju pilnvarotie pārstāvji (pagaidu valde) sasauc sabiedrības dibināšanas sapulci, nosakot arī sapulces darba kārtību. 2. Ja dibina atklātu akciju sabiedrību, dibināšanas sapulce sasaucama 6 mēnešu laikā no sabiedrības prospekta izsludināšanas dienas (17. pants). 3. Ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms atklātas akciju sabiedrības dibināšanas sapulces dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem (pagaidu valdei) jāpublicē likumdošanā noteiktajā kārtībā sludinājums par sabiedrības dibināšanu, tajā norādot sabiedrības nosaukumu, darbības mērķus, dibināšanas sapulces vietu un laiku, parakstītā pamatkapitāla lielumu. 4. Akciju parakstītājiem jārada iespēja ne vēlāk kā nedēļu pirms dibināšanas sapulces iepazīties ar līgumu par akciju sabiedrības dibināšanu, akciju parakstītāju sarakstu un akciju samaksas rezultātiem. 5. Dibināšanas sapulcē lēmēja balsstiesības ir tikai tiem, kas iemaksājuši vismaz 25 procentus no parakstīto akciju vērtības. 29 29. pants. Dibināšanas sapulcē izskatāmie jautājumi 1. Dibināšanas sapulce sasaucama un lēmumi šajā sapulcē pieņemami saskaņā ar noteikumiem par akcionāru pilnsapulcēm (63., 64. un 65. pants). 2. Dibināšanas sapulcē dibinātāju pilnvarotie pārstāvji (pagaidu valde) sniedz ziņojumu par dibināšanas darbības pārbaudi. Ja dibināšanas darbības pārbaudei pieaicināti lietpratēji — īpašuma vērtēšanas eksperti (26. pants), sapulcē nolasāms lietpratēju sastādītais pārbaudes akts. Ja sapulce nepiekrīt pārbaudes akta izteiktajiem iebildumiem pret sabiedrības dibināšanas darbību, domstarpības izšķir likumdošanā noteiktajā kārtībā. 3. Dibināšanas sapulce apstiprina dibinātāju ziņojumu un vienošanos ar mantas vai uzņēmuma īpašnieku par mantas vai uzņēmuma novērtējumu un pārņemšanas noteikumiem. Ja dibināšanas sapulce šādu vienošanos neapstiprina, ar mantas vai uzņēmuma īpašnieku jāpanāk jauna vienošanas, bet, ja tādu vienošanos panākt nevar, sabiedrība uzskatāma par nenodibinātu. 4. Dibināšanas sapulce akceptē sabiedrības prospektu (17. pants); pārbauda, vai iemaksāta pamatkapitāla nepieciešamā daļa; pieņem lēmumu par akciju kapitāla palielināšanu vai par iemaksu daļas noraidīšanu, ja akcijas parakstītas par lielāku summu, nekā sākumā paredzēts; lemj par pamatkapitāla samazināšanu, ja parakstīšanās summa ir mazāka par paredzēto pamatkapitālu; pārbauda un apstiprina dibināšanas darbības izdevumus; apstiprina dibinātāju parakstītos statūtus. 5. Dibināšanas sapulce ievēlē sabiedrības valdi un padomi, kā arī zvērinātus revidentus vai — attiecīgos gadījumos — revīzijas komisiju un nosaka arī šo institūciju locekļu atalgojumu. 6. Dibināšanas sapulce pieņem lēmumu par to, ka sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un pēc reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā var sākt savu darbību; tā dod konkrētākus norādījumus valdei par turpmāko darbību. 7. Dibināšanas sapulce ir tiesīga apstiprināt dibinātāju priekšrocības (33. pants). 8. Banku, lombardu un apdrošināšanas akciju sabiedrības savu darbību sāk to statūtos paredzētajā laikā un kārtībā. 30 30. pants. Dibināšanas sapulces lemtspēja 1. Dibināšanas sapulce ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās vismaz trīs piektdaļas akciju parakstītāju, kuri kopā pārstāv 75 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla. 2. Akciju sabiedrības nodibināšanai nepieciešams, lai par to balsotu ne mazāk par trim ceturtdaļām no klātesošo akcionāru pārstāvētā kapitāla balsīm. Jautājumā par naturālo iemaksu novērtējuma samazinājumu, ja tam nepiekrīt mantas īpašnieks, un par dibinātāju priekšrocību apstiprināšanu nepieciešams vienbalsīgs lēmums. Pārējos jautājumus sapulce izlemj ar klātesošo akcionāru pārstāvētā kapitāla vienkāršu balsu vairākumu.. 3. Ja nav ievērotas šā likuma 29. panta 3. punkta prasības, sabiedrība uzskatāma par nenodibinātu, prospekts — par anulētu un par akcijām saņemtā nauda nekavējoties jāatmaksā akciju parakstītājiem, bet nodotā manta un intelektuālā īpašuma tiesības jāatdod to īpašniekiem. 31 31. pants. Dibināšanas sapulces protokols l. Dibināšanas sapulces protokolā jāmin; 1) fakts, ka visas sabiedrības akcijas ir parakstītas; 2) akciju skaits, kādu ieguvis katrs akcionārs; 3) fakts, ka par visām akcijām ir samaksāts likumā un statūtos paredzētajā apmērā; 4) sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijās ievēlēto personu vārdi un uzvārdi. 2. Dibināšanas sapulces protokolu paraksta sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī visi dibinātāji; visiem parakstiem jābūt attiecīgi apliecinātiem. 32 32. pants. Akciju sabiedrības reģistrācija 1. Ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc dibināšanas sapulces valde iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram sabiedrības reģistrācijas pieteikumu. 2. Reģistrācijas pieteikumam pievieno: 1) sabiedrības statūtus; 2) sabiedrības prospektu, ja tāds ir; 3) dibinātāju ziņojumu un dibinātāju vienošanos; 4) norakstus no visiem dokumentiem, kas attiecas uz dibināšanas darbības pārbaudi; 5) dibināšanas sapulces protokola norakstu; 6) bankas iestādes dokumentu par pamatkapitāla nepieciešamās daļas iemaksu; 7) finansu ministra atļauju, ja starp dibinātājiem vai pirmā laidiena akciju parakstītājiem ir ārvalstu pilsoņi vai ārvalstīs reģistrētās juridiskās personas vai ja sabiedrības pamatkapitāla sastāvā ir valsts kapitāls; 8) citus likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un citos likumdošanas aktos norādītos dokumentus. Visiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu norakstiem jābūt attiecīgi apliecinātiem. 3. Sabiedrība iegūst juridiskās personas tiesības tikai pēc reģistrēšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. 4. Paziņojumu par sabiedrības reģistrāciju Uzņēmumu reģistrs publicē likumdošanā noteiktajā kārtībā. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1992.) 33. pants. Dibinātāju priekšrocības 1. Dibinātāji var rezervēt sev vēlamo daļu priekšrocību akciju (38. panta 2. punkts, 42. pants). 2. Dibinātāji līgumā par akciju sabiedrības dibināšanu var rezervēt sev tiesības izveidot sabiedrības pārvaldi un kontroles dienestu pirmajam darbības gadam. 34 Trešā nodaļa AKCIJU SABIEDRĪBAS KAPITĀLS UN AKCIJAS 34. pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls 1. Akciju sabiedrības pamatkapitāls ir nauda un citas mantiskas vērtības, kas nepieciešamas akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tālākai attīstībai. 2. Sabiedrības pamatkapitālu veido visu akciju nominālvērtības kopsumma. 3. Pamatkapitālu veido akcionāru iemaksas (pretim saņemot akcijas), kā arī tīrais ienākums. 4. No pamatkapitāla tiek veidoti akciju sabiedrības pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi. 35 35. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) lielums 1. Minimālais pamatkapitāla (statūtu fonda) lielums banku un biržu akciju sabiedrībām ir 5 000 000 rubļu, apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 3 000 000 rubļu, lombardu akciju sabiedrībām — 2 000 000 rubļu, pārējām sabiedrībām 100 000 rubļu. 2. Akciju sabiedrībās, ko dibina Latvijas Republikas teritorijā, ārvalstīs reģistrētās juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kā arī starptautiskās organizācijas var iegūt jebkuru daļu akciju likumdošanā noteiktajā kārtībā. 3. Latvijas Republikas akciju sabiedrības ar Latvijas Republikas kapitālu ir tādas Latvijas Republikā reģistrētās akciju sabiedrības, kuru pamatkapitālā vairāk nekā 60 procenti ir Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu, Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju (Latvijas Republikas teritorijā nodzīvojuši ne mazāk kā 25 gadus) kapitāls, 4. Latvijas Republikas akciju sabiedrības ar ārzemju kapitālu ir tādas Latvijas Republika reģistrētās akciju sabiedrības, kuru pamatkapitālā vairāk nekā 40 procenti ir ārvalstīs reģistrēto juridisko personu, ārvalstu pilsoņu un starptautisko organizāciju kapitāls. 36 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1992.) 36. pants. Akciju sabiedrības rezerves kapitāls 1. Sabiedrībai obligāti jāuzkrāj rezerves kapitāls, kas izmantojams neparedzētu izdevumu segšanai. 2. Sabiedrības rezerves kapitālu veido obligātie peļņas atskaitījumi (79. panta 1. punkts), papildmaksa par jaunu izlaidumu akcijām (54. panta 2. punkts) un citi ienākumi. 3. Obligātie peļņas atskaitījumi rezerves kapitālā ir ieguldāmi tik ilgi, līdz rezerves kapitāls ir sasniedzis trešdaļu no pamatkapitāla, ja statūti nenosaka augstāku atskaitījumu normu. Obligātie atskaitījumi atjaunojami, tiklīdz rezerves kapitāls ir mazāks par šo normu. Rezerves kapitāls jānogulda tā, lai to katrā laikā var netraucēti realizēt. 4. Rezerves kapitāls izlietojams vienīgi bilancē norādīto zaudējumu segšanai. Statūtos var paredzēt, ka tam nepieciešama ikreizēja akcionāru pilnsapulces atļauja. 5. Banku, lombardu un apdrošināšanas akciju sabiedrību rezerves kapitāla un speciālā rezerves kapitāla lielumu, kā arī kapitālu glabāšanas kārtību nosaka šo akciju sabiedrību statūti un attiecīgie likumi. 37 37. pants. Citi akciju sabiedrības kapitāli Akciju sabiedrībai var būt arī citi kapitāli, piemēram, uzkrājumi paredzamajām investīcijām. 38 38. pants. Akciju veidi Akciju sabiedrības izlaiž parastās, priekšrocību un darbinieku (personāla) akcijas. 2. Priekšrocību akcijas ir akcijas, kas dod tiesības to ieguvējiem saņemt lielāku dividendi nekā pārējās akcijas. 3. Darbinieku (personāla) akcijas ir akcijas, kuras var iegādāties tikai akciju sabiedrības darbinieki. 4. Visas akcijas, ko izlaiž akciju sabiedrība, ir vārda akcijas; tas nozīmē, ka akcijā ierakstīts īpašnieka uzvārds vai firma un šīs akcijas var atsavināt tikai šajā likumā un statūtos noteiktajā kārtībā, informējot par to akciju sabiedrību. 5. Akcijas līdz ar ziņām par īpašnieka vārdu, uzvārdu, pilsonību un dzīvesvietu (juridiskās personas gadījumā — firmu) ierakstāmas akcionāru grāmatā. Akcijas ieguvējs iegūst akcionāra tiesības tikai ar to brīdi, kad akcijas iegūšana fiksēta akcionāru grāmatā. 6. Akcijas nav dalāmas. Ja vienai akcijai ir vairāki īpašnieki, akcionāru grāmatā jāatzīmē, kurš no īpašniekiem ir grupas pārstāvis. 39 39. pants. Akciju izgatavošana 1. Akcijas, kā arī pagaidu apliecības (46. pants) un kuponi (47. pants) jāizgatavo saskaņā ar likumu par vērtspapīriem. 2. Akcijās jāuzrāda šādas ziņas: 1) dokumenta nosaukums «Akcija»; akcijas veids, akciju sabiedrības nosaukums, reģistrēšanas vieta un juridiskā adrese; 2) akcijas kārtas numurs, nominālvērtība, īpašnieka vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums (firma); 3) akcijas veids un ar to saistītās statūtos paredzētās tiesības un pienākumi; 4) akcijas izlaišanas datums, sabiedrības pamatkapitāla lielums akciju izlaišanas brīdī. Uz katras akcijas ir valdes locekļu paraksti un zīmogs. 3. Akciju izlaide atļauta pēc akciju sabiedrības reģistrēšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. 40 40. pants. Akciju nominālvērtība 1. Akciju nominālvērtību nosaka katras atsevišķās sabiedrības statūti. Katras akcijas nominālvērtība jāizsaka ar skaitli, kas dalās ar 100. 2. Sabiedrība nedrīkst izlaist akcijas, kuru nominālvērtība būtu zemāka par statūtos noteikto. 41 41. pants. Akciju iegādāšanās, parakstoties uz tām 1. Parakstītās akcijas apmaksā saskaņā ar šā likuma 19. panta noteikumiem. 2. Akcijas var pirkt par naudu (arī par ārzemju valūtu), pārskaitot to sabiedrības kontā. Akcijas var iegūt, nododot savu mantu sabiedrības īpašumā vai to iznomājot. Mantas vērtību nosaka, pusēm vienojoties, saskaņā ar šā likuma 21. panta prasībām. 3. Ziņas par operācijām, kas izdarītas ar akcijām, ierakstāmas akcionāru grāmatā (20. panta 5. punkts) un parakstītāju sarakstā (18. pants). 4. Katram akcionāram ir tiesības iepazīties ar sabiedrības akcionāru sarakstu, kā arī pieprasīt, lai valde viņam izsniedz no akcionāru grāmatas izrakstu, kas attiecas uz viņu. 42 42. pants. Priekšrocību akcijas 1. Ja statūtos paredzēts, sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas. Lēmumu par priekšrocību piešķiršanu pieņem akcionāru pilnsapulce, kurā piedalās akcionāri, kas personiski vai uz pilnvaru pamata pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no pamatkapitāla. Lēmuma pieņemšanai nepieciešamas ne mazāk kā četras piektdaļas no klātesošo akcionāru pārstāvētā kapitāla balsīm. 2. Priekšrocību akciju izlaiduma kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no pamatkapitāla. 43 43. pants. Priekšrocību akciju ieguvēju tiesības 1. Akciju sabiedrības statūtos jāparedz priekšrocību akciju ieguvēju tiesības dividenžu saņemšanā. 2. Akciju sabiedrību statūtos var paredzēt, ka šā likuma 42. pantā minēto priekšrocību akciju ieguvēji bauda tādas pašas balsstiesības kā pārējo akciju ieguvēji. Var paredzēt arī, ka šo priekšrocību akciju ieguvēju balsstiesības ir ierobežotas vai ka viņiem vispār nav balsstiesību. Ja akcionāru pilnsapulce pieņēmusī lēmumu par priekšrocību ierobežošanu, grozīšanu vai atcelšanu, attiecīgie grozījumi izdarāmi arī statūtos. 44 44. pants. Darbinieku (personāla) akcijas 1. Akciju sabiedrība var izlaist darbinieku (personāla) akcijas, ja to paredz sabiedrības statūti. 2. Darbinieku (personāla) akcijas izsniedz sabiedrības darbiniekiem ar atvieglotiem noteikumiem vai bez maksas. 3. Darbinieku (personāla) akciju nominālvērtības kopsumma nedrīkst pārsniegt summu, par kādu akciju sabiedrības īpašums pārsniedz tās pamatkapitāla lielumu, un nedrīkst pārsniegt arī 10 procentus no pamatkapitāla; vienlaikus attiecīgi ir jāpalielina pamatkapitāls. 4. Darbinieku (personāla) akcijas to īpašnieks nevar atsavināt. Darbiniekam aizejot no darba akciju sabiedrībā (izņemot aiziešanu pensijā), viņam jāsamaksā pilna darbinieku (personāla) akciju nominālvērtība vai valdei jāizpērk šis akcijas par tām samaksātajā apjomā. Darbinieka nāves gadījumā šāda kārtība attiecināma uz viņa mantiniekiem. Šo nosacījumu neizpildīšanas gadījumā akcijas tiek anulētas. 5. Darbinieku (personāla) akcijas īpašniekam ir visas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldīšanā. 45 45. pants. Akciju vērtības samaksa 1. Akciju ieguvējam pilna to nominālvērtības summa jāsamaksā valdes noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai par katru akciju būtu pilnīgi samaksāts ne vēlāk kā gadu no akcijas parakstīšanas dienas. Banku, lombardu un apdrošināšanas akciju sabiedrības par savām akcijām samaksā statūtos paredzētajā kārtībā. Par visu sabiedrības akciju pilnīgu samaksu valde paziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. 2. Akcijas pirmieguvējs atbild par iegūto akciju pilnīgu samaksu valdes noteiktajos termiņos. Nesamaksātu akciju tālāka atsavināšana nav pieļaujama. Ja pagaidu apliecības ieguvējs mēneša laikā pēc valdes nosacītā termiņa neiemaksā noteikto summu, valde izsniegtās pagaidu apliecības (46. pants) anulē un paziņo par to likumdošanā noteiktajā kārtībā, bet pagaidu apliecības ieguvējs zaudē savas tiesības. Anulēto pagaidu apliecību vietā valde izgatavo jaunas ar tiem pašiem numuriem un pārdod tās pēc saviem ieskatiem statūtos paredzētajā kartībā; iespējama arī akciju pārdošana izsolē. 3. Ja summa, ko valde iegūst, pārdodot jaunās pagaidu apliecības, ir mazāka par vēl neiemaksāto summu, tā var iesniegt prasību par neiekasēto summu piedzīšanu no bijušā pagaidu apliecības ieguvēja. Iegūtais ienākums pāriet akciju sabiedrības īpašumā. Statūtos var noteikt nokavējuma naudu par termiņā nesamaksāto akcijas vērtības daļu. 46 46. pants. Pagaidu apliecības 1. Par pilnībā nesamaksātajām akcijām sabiedrība izdod uz akcionāra vārda izrakstītas pagaidu apliecības, kuras var nodot tālāk, tikai izrakstot pagaidu apliecību uz jaunā apliecības ieguvēja vārda. Pagaidu apliecības sešu mēnešu laikā pēc akciju pilnīgas samaksas, bet ne vēlāk kā pusotra gada laikā no sabiedrības reģistrēšanas dienas apmaināmas pret akcijām. 2. Valde pagaidu apliecību izsniedz akcionāram ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc sabiedrības reģistrēšanas dienas apmaiņā pret kvītīm par akcionāra izdarītajām iemaksām par parakstītajām akcijām. 3. Pagaidu apliecībā jāieraksta šādas ziņas: 1) akciju sabiedrības nosaukums (firma) un atrašanās vieta; 2) apliecības kārtas numurs; 3) akciju skaits, to nominālvērtība, akciju veids (parastās, priekšrocību, darbinieku); 4) akciju īpašnieka vārds un uzvārds vai firma; 5) apliecības izdošanas datums, sabiedrības pamatkapitāla lielums izdošanas brīdī; 6) visu iemaksu summa un iemaksu izdarīšanas datumi. Pagaidu apliecību paraksta valdes priekšsēdētājs (prezidents) un galvenais grāmatvedis; to apliecina ar zīmogu. 47 47. pants. Akciju kuponu lapa 1. Katrai akcijai pievieno kuponu lapu; uz šiem kuponiem, pret kuriem dividendes saņemamas 10 gadu laikā, atzīmē to akciju numurus, pie kurām katrs no tiem pieder, kā arī gadus hronoloģiskā secībā. Pēc 10 gadiem akcionāriem izdodamas jaunas kuponu lapas turpmākajiem 10 gadiem. 2. Akciju kuponus nevar nodot citai personai atsevišķi no akcijām, izņemot kuponus, kuriem termiņš ir beidzies, un kārtējā termiņa kuponus. 48 48. pants. Akciju pāriešana citas personas īpašumā 1. Vārda akcijas, kā arī pagaidu apliecības var pāriet citas personas īpašumā (kā pirkums, dāvinājums, mantojums u. c.) ar attiecīgu uzrakstu par vārda maiņu. Šādas akcijas līdz ar akciju atdevēja paziņojumu iesniedzamas sabiedrības valdei, lai tā atzīmētu īpašnieku maiņu akcionāru grāmatā. Atzīme akcionāru grāmatā par vārda akciju un pagaidu apliecību pāriešanu citas personas īpašumā jāizdara 3 dienu laikā no brīža, kad saņemti dokumenti, kas pierāda, ka akcijas vai pagaidu apliecības likumīgi pārgājušas citas personas īpašumā. 2. Akciju sabiedrību statūtos var noteikt, ka gadījumā, ja akcionārs vēlas vārda akcijas realizēt citām personām, tās līdz ar rakstveida paziņojumu iesniedzamas sabiedrības valdei. Ja statūtos nav paredzēts citādi, valde atdotās akcijas vispirms piedāvā esošajiem akcionāriem. Ja uz atdotajām akcijām piesakās vairāki akcionāri, akcijas pārdod proporcionāli viņiem piederošo akciju skaitam. Ja esošie akcionāri nepiesakās uz akcijām, valdei ir tiesības tās pārdot pēc saviem ieskatiem. Pārdodamo akciju cenu aprēķina saskaņā ar statūtu noteikumiem. Ja mēneša laikā no akciju saņemšanas dienas valde akcijas nav pārdevusi, tās izsniedzamas atpakaļ to īpašniekam, kas var tās realizēt pēc saviem ieskatiem. Ja statūtos šāda kārtība nav paredzēta, akcijas tiek brīvi pirktas un pārdotas ar biržas iestāžu starpniecību, bet, ja sabiedrība nav reģistrējusies savu akciju pirkšanai un pārdošanai biržā, — ar sabiedrības valdes starpniecību. Turklāt jāievēro ierobežojumi, kādi likumdošanas aktos noteikti attiecībā uz akciju realizēšanu ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām. Akciju sabiedrības valdes pienākums ir pastāvīgi sekot akciju ieguvēju statusam saskaņā ar šā likuma 35. panta prasībām. Akciju pārdošanas, apmaiņas, mantošanas, dāvinājuma vai citādas atsavināšanas gaitā valde kontrolē Latvijas Republikas un ārvalstu kapitālu proporciju. Ja pārkāptas šā likuma 35. panta 3. punktā noteiktās kapitāla izcelsmes maksimālās robežas, valde darījumu noraida un nereģistrē īpašnieku maiņu akcionāru grāmatā. 3. Kamēr akciju sabiedrība vēl nav ierakstīta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, tās akcijas un pagaidu apliecības nevar nodot citai personai, izņemot gadījumus, kad akciju īpašnieks mirst un tās tiek mantotas. 4. Akciju turētājs, ja viņš ir akciju sabiedrības valdes un padomes loceklis vai direktors rīkotājs, vai vismaz 10 procentu sabiedrības akciju īpašnieks, nedrīkst pārdot akcijas agrāk par sešiem mēnešiem pēc to pirkšanas un pirkt tās pašas sabiedrības akcijas agrāk par sešiem mēnešiem pēc to pārdošanas. 5. Akciju pārdevēja pienākums ir paziņot pircējam akciju pārdošanas motīvus, ja tie radušies sabiedrības iekšējās informācijas noplūdes gadījumā. 6. Par akciju sabiedrības iekšējās informācijas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā vai tās pārdošanu par maksu vainīgajam jāatlīdzina sabiedrībai radītie zaudējumi trīskāršā apmērā. 49 49. pants. Noteikumi, ar kādiem akciju sabiedrība iegūst pati savas akcijas Akciju sabiedrībai aizliegts pirkt pašai savas akcijas, izņemot šādus gadījumus: 1) ja akciju sabiedrība atbilstoši statūtu noteikumiem ar iegūtajām akcijām amortizē pamatkapitālu; šajā gadījumā amortizētās akcijas nekavējoties anulējamas. Banku, lombardu un apdrošināšanas akciju sabiedrībām pamatkapitāla amortizācija aizliegta; 2) ja sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju. No apgrozības izņemtās akcijas anulējamas; 3) ja sabiedrība akcijas iegūst, kādu uzņēmumu pārņemot savā īpašumā. Šajā gadījumā iegūtās akcijas jārealizē statūtos paredzētajā kārtībā; 4) ja sabiedrība akcijas iegūst izsolē, piedzenot savus prasījumus. 50 50. pants. Obligācijas 1. Obligācija ir vērtspapīrs, kas apliecina akciju sabiedrības saistības pēc zināma laika izmaksāt obligacionāram obligācijas nominālvērtību, bet katru gadu — noteiktu summu pēc iepriekš fiksētas procentu likmes (8. panta 3. punkts). 2. Akciju sabiedrības var izlaist obligācijas, ja tas paredzēts to statūtos. Obligāciju kopējā vērtība nevar pārsniegt 20 procentus no pamatkapitāla vērtības. Jaunu akciju izlaides gadījumā obligāciju īpašniekiem ir priekšrocības tiesības iegādāties akcijas obligāciju vērtības ietvaros, ja tas paredzēts statūtos, iespējama arī visu obligāciju apmaiņa pret akcijām, ja sabiedrības pilnsapulcē ar balsu vairākumu tā izlemj akcionāri, kas pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām pamatkapitāla. 3. Pirmo obligāciju izlaidumu sabiedrība drīkst īstenot tikai pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē. Par obligāciju emisiju lemj akcionāru pilnsapulce; tā var pilnvarot valdi realizēt obligācijas. Obligāciju emisijai nepieciešams pilnsapulcē klātesošo akcionāru trīs ceturtdaļu balsu vairākums, ja statūtos nav noteikts citādi. 4. Visas izlaižamās obligācijas ir vārda obligācijas. Tās reģistrējamas sabiedrības obligacionāru žurnālā. Tur jāieraksta obligacionāra vārds un uzvārds (firma), adrese, obligāciju pārdošanas datums, katra obligacionāra obligāciju skaits, to numuri un vērtība. 51 51. pants. Obligāciju īpašnieku tiesības 1. Obligacionārs saņem vērtspapīru pēc tam, kad samaksāta visa obligācijas nominālvērtība. 2. Obligacionāru pārstāvji ir tiesīgi iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru pilnsapulces noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņi ir tiesīgi arī piedalīties akcionāru pilnsapulcē bez lēmēja balsstiesībām, taču nedrīkst iejaukties sabiedrības pārvaldīšanā. 52 Ceturtā nodaļa PAMATKAPITĀLA PALIELINĀŠANA UN SAMAZINĀŠANA 52. pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu 1. Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, ja statūtos izdarīti attiecīgi grozījumi. 2. Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauja pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas gadījumos nepieciešama šādām sabiedrībām: 1) sabiedrībām, kuru pamatkapitāla sastāvā ir valsts kapitāls; 2) sabiedrībām, kuru akcionāru vidū ir ārvalstīs reģistrētās juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi; 3) banku, lombardu vai apdrošināšanas akciju sabiedrībām. 3. Sabiedrības valdei ir tiesības reizi darbības gadā palielināt sabiedrības pamatkapitālu ne vairāk kā par 30 procentiem, nesasaucot pilnsapulci, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos. Šādā gadījumā attiecīgos grozījumus statūtos izdara kārtējā pilnsapulce, un valdei par to jāziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. 53 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1992.) 53. pants. Pamatkapitāla (statūtu fonda) palielināšanas veidi 1. Sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu) var palielināt, iesaistot papildu kapitālu vai pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu (statūtu fondu). 2. Ja pamatkapitālu (statūtu fondu) palielina, iesaistot papildu kapitālu, sabiedrība izlaiž jaunas akcijas un atklāj parakstīšanos uz tām. Parakstīšanos var atklāt tikai pēc tam, kad iepriekšējais akciju laidiens pilnīgi samaksāts un akcijas izsniegtas. 3. Ja akciju sabiedrības pamatkapitālā (statūtu fondā) ieskaita to sabiedrības īpašuma daļu, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla (statūtu fonda) apjomu, tiek papildus izlaistas jaunas akcijas, kuras tiek sadalītas starp akcionāriem proporcionāli tam akciju skaitam, kas jau ir katra akcionāra īpašumā. Sabiedrības statūtos jaunu akciju izlaišanas vietā var paredzēt agrāk izlaisto akciju nominālvērtības palielināšanu; šādā gadījumā uz agrāk izlaistajām akcijām, tiek atzīmēta un ar parakstiem apstiprināta to jaunā nominālvērtība. Ja sabiedrības īpašums pārsniedz pamatkapitāla (statūtu fonda) apjomu, pamatkapitāla palielināšana nav obligāta. 54 (12.05.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.05.1992.) 54. pants. Pamatkapitāla palielināšanas kārtība 1. Jaunizlaižamajām akcijām nosakāma tāda pati nominālvērtība kā agrāko laidienu akcijām. 2. Par katru jaunā laidiena akciju parakstītājam jāiemaksā tās nominālvērtība, kā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai sabiedrības rezerves kapitāla daļai, kura saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru iepriekšējo laidienu akciju. Tādā veidā iegūtā papildsamaksa pieskaitāma sabiedrības rezerves kapitālam. 3. Sabiedrības līdzšinējie akcionāri bauda priekšrocības tiesības jauno akciju iegūšanā proporcionāli viņiem piederošo akciju skaitam. Ja visi līdzšinējie akcionāri neizmanto savas priekšrocības tiesības iegādāties šīs akcijas akcionāru pilnsapulces noteiktajā termiņā (šā panta 5. punkta 5. apakšpunkts), kurš nedrīkst būt īsāks par trim nedēļām, jaunās akcijas vismaz vienu nedēļu piedāvājamas līdzšinējiem akcionāriem bez to skaita ierobežojuma. Akcijas, kuras līdzšinējie akcionāri neiegādājas, piedāvājamas brīvai parakstīšanai vai pārdodamas izsolē. 4. Akcionāru pilnsapulce, ja par to nobalso akcionāri, kas pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām pamatkapitāla, var nolemt šā panta 3. punktā minētās priekšrocības tiesības jauno akciju iegūšanā līdzšinējiem akcionāriem ierobežot vai pavisam nepiešķirt. 5. Akcionāru pilnsapulce apstiprina jaunā akciju laidiena noteikumus. Noteikumos jānorāda: 1) iemesli, kādēļ tiek palielināts pamatkapitāls; 2) līdzšinējais pamatkapitāls un akciju skaits, kā arī palielinātais pamatkapitāls un akciju skaits; 3) vai jaunā laidiena akcijas būs parastās vai priekšrocību akcijas; vai priekšrocības piešķirtas visam akciju laidienam vai tikai noteiktai akciju grupai un kādas; 4) akcijas nominālvērtība, papildmaksa un minimālā iemaksa, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām; 5) datums, kad atklās parakstīšanos uz akcijām; termiņi, kādos līdzšinējie «kcionāri bauda priekšrocības tiesības parakstīties uz jaunā laidiena akcijām; datums, kad sāks, un datums, kad izbeigs brīvo parakstīšanos; 6) ar kādu datumu jaunās akcijas piedalīsies dividenžu saņemšanā; 7) vieta un laiks, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām. 6. Mainoties akciju sabiedrības pamatkapitāla summai, nedrīkst mainīties šā likuma 35. panta 3. punktā noteiktā attiecība starp Latvijas Republikas un ārzemju kapitālu. 55 55 pants. Parakstīšanās uz jauna laidiena akcijām 1. Parakstoties uz jaunā laidiena akcijām, parakstītājam jāiemaksā vismaz 25 procenti no parakstāmo akciju nominālvērtības, bet pārējā akciju nominālvērtības daļa līdz ar varbūtējo papildmaksu jāiemaksā valdes noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi samaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā fiksēts akcionāru pilnsapulces lēmums par jaunu akciju izlaišanu. Turklāt attiecīgi piemērojami šā likuma 45. panta noteikumi. 2. Ja jaunā laidiena akcijas sedz ar sabiedrības īpašumā atsavināto mantu, akcionāru pilnsapulces lēmumā un jaunā laidiena noteikumos norāda, ar kādu mantu un kādā vērtībā šīs akcijas tiek segtas un no kā šo mantu sabiedrība iegūst. Mantas pārbaude izdarāma saskaņā ar šā likuma 25. panta noteikumiem. 3. Parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām var atklāt tikai pēc tam, kad lēmums par šo laidienu pieteikts Latviias Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno akcionāru pilnsapulces protokola noraksts, statūtu grozījumu teksts, jaunā akciju laidiena noteikumi un paziņoiums par iepriekšējā akciju laidiena pilnīgu samaksu un akciju izsniegšanu, bet šā likuma 52. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos — arī finansu ministra atļauja. 4. Akciju laidiena noteikumi pirms parakstīšanas atklāšanas jāpublicē likumdošanā noteiktajā kārtībā. 5. Jaunu (jaunu laidienu) akciju ieguvēji nedrīkst tās pārdot agrāk par sešiem mēnešiem pēc to parakstīšanas beigām. 6. Ja pilnsapulces noteiktajā termiņā visas akcijas nav parakstītas, akciju laidiens uzskatāms par nenotikušu, iekasētā nauda jāizmaksā atpakaļ un nākamajā akcionāru pilnsapulcē jāizdara attiecīgie statūtu grozījumi. 56 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1992.) 56. pants. Akciju kapitāla samazināšana 1. Akcionāru pilnsapulce, pieņemot lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu, norāda pamatkapitāla samazināšanas iemeslu, kā arī nosaka samazināšanas kārtību. Lēmums par pamatkapitāla samazināšanu piesakāms Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pieteikumam jāpievieno akcionāru pilnsapulces protokola noraksts, statūtu grozījumu teksts un noteikumi par to, kādā kārtībā samazināšana notiks, bet šā likuma 52. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos — arī finansu ministra atļauja. 2. Sabiedrības pamatkapitālu var samazināt, apvienojot akcijas vai samazinot katras akcijas nominālvērtību, vai pašai sabiedrībai iegūstot savas akcijas zern to nominālvērtības un par šo akciju nominālvērtību samazinot pamatkapitālu, vai dzēšot pamatkapitāla samazināšanai iesniegtās akcionāru akcijas. 3. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi pēc tam, kad tie reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, jāpublicē likumdošanā noteiktajā kārtībā. 4. Samazinot pamatkapitālu, jāievēro sabiedrības likvidācijas gadījumā paredzētie noteikumi (89. pants) par sabiedrības kreditoru interešu aizsardzību. 5. Sludinājumā par pamatkapitāla samazināšanu sabiedrības valde nosaka termiņu, līdz kuram iesniedzamas akcijas to apvienošanai vai dzēšanai vai arī apmaiņai pret jaunām akcijām. Šis termiņš nevar būt mazāks par 3 mēnešiem. Tās akcijas, kas sludinājumā noteiktajā laikā nav iesniegtas, valde var izsludināt par anulētām. Ja viena akcionāra iesniegto akciju skaits nav pietiekams, lai to vietā iegūtu tiesības uz vienu jaunās nominālvērtības akciju, vairāki akcionāri apvieno savas akcijas. 6. Anulēto akciju vietā valde izgatavo attiecīgu skaitu jaunu akciju, kuras pārdod. No summas, kas ieņemta, pārdodot akcijas, atvelk izsludināšanas un pārdošanas izdevumus, bet pārējo summu valde izsniedz anulēto akciju turētājiem proporcionāli viņiem piederošo anulēto akciju skaitam. 7. Apmainot akcijas pret jaunām vai tās anulējot, no apgrozības izņemamo akciju numuri tiek izlozēti. 57 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.1992. likumu, kas stājas spēkā 27.05.1992.) Piektā nodaļa AKCIJU SABIEDRĪBAS ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA 57. pants. Akciju sabiedrības pārvalde Akciju sabiedrību pārvalda akcionāru pilnsapulce, padome un valde. 58 58. pants. Akcionāru pilnsapulce (kopsapulce) 1. Akcionāru pilnsapulce (kopsapulce) ir augstākā akciju sabiedrības pārvaldes institūcija. Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno pilnsapulcē. 2. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru pilnsapulces. 3. Pilnsapulces sasauc sabiedrības valdes atrašanās vietā, ja sabiedrības statūtos nav noteikts citādi. 59 59. pants. Kārtējā pilnsapulce 1. Kārtējo pilnsapulci sasauc valde ik gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām. Šī pilnsapulce pārbauda un apstiprina sabiedrības darbības gada pārskatu, sabiedrības kārtējā gada budžetu un darbības plānu, atbrīvo valdi no atbildības, kā arī ievēlē padomes (68. pants) un valdes locekļus, zvērinātus revidentus un revīzijas komisijas locekļus. 2. Ja akciju sabiedrības valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru pilnsapulci šajā likumā un sabiedrības statūtos paredzētajā laikā, pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs uzdod valdei sasaukt akcionāru pilnsapulci ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad lēmums paziņots valdei. 3. Ja valde šā panta 2. punktā minēto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu noteiktajā laikā neizpilda, Uzņēmuma reģistra valsts notārs sasauc un atklāj sabiedrības akcionāru pilnsapulci, kurā apspriežami jautājumi par sabiedrības gada pārskatu un budžetu, par sabiedrības pārvaldes institūciju amatpersonu pārvēlēšanu, kā arī citi jautājumi, kurus valde un akcionāri notāram iesnieguši statūtos paredzētajā laikā. 60 60. pants. Ārkārtas pilnsapulce 1. Ārkārtas pilnsapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa sabiedrības padome, revīzijas komisija vai akcionāri, kas kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla. Pieprasījumā jāuzrāda sapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība. Valdei sapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas. 2. Ja akciju sabiedrības valde šā panta 1. punktā minētajā laikā nesasauc akcionāru ārkārtas pilnsapulci, sapulces sasaukšanas ierosinātāji var griezties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu sasaukt sapulci. Uzņēmuma reģistra valsts notāram sapulce jāsasauc un arī jāatklāj. Šāda sapulce sasaucama un lēmumi tajā pieņemami saskaņā ar noteikumiem par akcionāru pilnsapulci. 3. Izdevumi, kas saistīti ar pilnsapulces sasaukšanu, kurā piedalās Uzņēmumu reģistra valsts notārs, piedzenami no sabiedrības. 61 61. pants. Pilnsapulces sasaukšana, ja sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās 1. Ja pēc sabiedrības bilances sastādīšanas izrādās, ka zaudēts viss rezerves kapitāls un trešā daļa no pamatkapitāla vai arī ja valde konstatē, ka sabiedrība kļuvusi maksātnespējīga un ar esošo īpašumu nevar segt savas parādu saistības, valdei par to nekavējoties jāziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā jāsasauc akcionāru pilnsapulce, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai likvidāciju. 2. Banku, lombardu un apdrošināšanas akciju sabiedrības pamatkapitāla un rezerves kapitāla zaudēšanas gadījumos rīkojas saskaņā ar likumu par šiem sabiedrību veidiem, kā arī to statūtu noteikumiem. 62 62. pants. Akcionāru pilnsapulces tiesības Vienīgi akcionāru pilnsapulcei ir tiesības: 1) izskatīt sabiedrības pārvaldes institūciju ziņojumus, apstiprināt darbības gada pārskatu un atbrīvot valdes locekļus no atbildības par aizvadīto darbības gadu; 2) sadalīt aizvadītā darbības gada peļņu; 3) apstiprināt sabiedrības kārtējā gada budžetu un darbības plānu; 4) atcelt no amata un ievēlēt amatā padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļus, padomes un valdes locekļu kandidātus, zvērinātus revidentus, revīzijas komisiju un likvidatorus, lemt par prasību vai sūdzību celšanu pret tiem vai par prasību vai sūdzību izbeigšanu, lemt par sabiedrības pārvaldes institūciju darbinieku algām; 5) apstiprināt un grozīt valdei, padomei, direktoriem rīkotājiem, revīzijas komisijai un likvidatoriem paredzētās instrukcijas; 6) ievēlēt mantas vērtības pieauguma vai samazinājuma konstatēšanai speciālu vērtēšanas komisiju, kā arī apstiprināt tās doto novērtējumu; 7) lemt jautājumus par sabiedrības statūtu grozīšanu, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, priekšrocību akciju un darbinieku akciju izlaišanu, sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, tās turpināšanu un apvienošanos ar citām sabiedrībām; 8) lemt jautājumus par sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju; 9) izraudzīties bankas, kuru apliecības par akciju pieņemšanu glabāšanā var iesniegt oriģinālakciju vietā, lai varētu piedalīties akcionāru pilnsapulcēs; 10) ja akciju sabiedrība ir holdingsabiedrība, izskatīt kontrolētu sabiedrību finansiālās darbības jautājumus. 63 63. pants. Akcionāru pilnsapulču sasaukšana 1. Sabiedrības pilnsapulču sasaukšana jāizsludina likumdošanā noteiktajā kārtībā vismaz 30 dienas iepriekš. Sludinājumā jānorāda pilnsapulces vieta un laiks, kā arī tās darba kārtība. Pilnsapulce var apspriest tikai darba kārtībā iekļautos jautājumus, izņemot šā panta 5. punktā paredzēto gadījumu. 2. Ja pilnsapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sludinājumā un uzaicinājumā akcionāriem jānorāda, kādus statūtu pantus nodomāts grozīt un kāds ir grozījumu saturs. Akcionāriem jādara zināmi arī citu sapulcē pieņemamo lēmumu projekti. 3. Vārda akciju un pagaidu apliecību īpašnieki uzaicināmi uz sapulci neatkarīgi no sludinājuma publicēšanas ar ierakstītām vēstulēm, kuras izsūtāmas vismaz 25 dienas pirms pilnsapulces uz akcionāru grāmatā uzrādītajām adresēm. Uzaicinājumus var izsūtīt arī telegrāfiski. Ierakstītajās vēstulēs vai telegrammās jānorāda sapulces vieta, laiks un darba kārtība, kā arī lēmumu projekti un citas nepieciešamās ziņas. 4. Akcionāriem., kuri pārstāv vismaz desmito daļu no pamatkapitāla, ir tiesības 7 dienu laikā pē …