Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam"

Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 1194 Rīgā 2024. gada 18. decembrī (prot. Nr. 53 172. §) Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam" 1. Apstiprināt plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam" (turpmāk – plāns). 2 2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3 3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2026., 2027. un 2028. gada 1. jūlijam iesniegt Veselības ministrijā informāciju par plānā noteikto uzdevumu izpildi un rezultātiem. 4 4. Atbildīgajām ministrijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025. un 2026. gadā nodrošināt atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2027. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, plāna izpildē iesaistītajām ministrijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus kārtējā gadā var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 5 Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Veselības ministrs H. Abu Meri (Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojums Nr. 1194) Plāns "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam" Rīga, 2024SatursSAĪSINĀJUMU SARAKSTS1. PLĀNA KOPSAVILKUMS2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS2.1. MĒRĶIS, REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI UN PAMATPRINCIPI3. RĪCĪBAS VIRZIENI3.1. I RĪCĪBAS VIRZIENS: PLĀNOŠANA UN FINANSĒŠANA3.1.1. Plānošanas un prognozēšanas modelis3.1.2. Kartējums3.1.3. Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra modernizācija3.1.4. Personāla plānošana ārstniecības iestādēs ietvaros3.1.5. Plānotie pasākumi 1.rīcības virziena3.2. II.VIRZIENS: IZGLĪTĪBA un NODARBINĀTĪBA3.2.1. Tālākizglītības organizācijas pārvaldības modelis3.2.2. Koordinēta simulētās medicīna attīstība medicīnas izglītībā3.2.3. Izglītības saturs3.2.4. Plānotie pasākumi 2.rīcības virziena ietvaros3.3. III. DARBA VIDE un SNIEGUMS3.3.1. Plānotie pasākumi 3.rīcības virziena ietvaros3.4. Teritoriālā perspektīva3.5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetuSAĪSINĀJUMU SARAKSTSANMEiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānsĀIĀrstniecības iestādeĀP/ĀAP reģistrsVeselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrsBKUSVSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca"CSPCentrālā statistikas pārvaldeDigiVesVienotās veselības nozares elektroniskās IS (skat. E-veselības sistēma) centrālā komponente, kas nodrošina standartizētu integrāciju un/vai savstarpēju datu apmaiņu e-veselības moduļiem un pastarpināti nodrošina servisus, tai skaitā datu plūsmas, ārējām IS. DigiVesIS "kodola" primārais uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu un vienotus spēles noteikumus sadarbspējas nodrošināšanai. Tā nodrošina arī centralizētu, vienotu un kvalitatīvu pacienta medicīnas pierakstu krātuvi – pacienta elektronisko veselības karti.DiMVADiasporas māsu un vecmāšu asociācijaDUDaugavpils UniversitāteDVIDatu valsts inspekcijaEKEiropas KomisijaEK DG REFORMEiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātsEMEkonomikas ministrijaERAFEiropas Reģionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaESF+Eiropas Sociālais fonds PlusFMFinanšu ministrijaISInformācijas sistēmaITInformācijas tehnoloģijasIZMIzglītības un zinātnes ministrijaKUSKlīniskās universitātes slimnīcaLĀBLatvijas Ārstu biedrībaLĀPPOSLatvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienībaLFAALatvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijaLFBLatvijas Farmaceitu biedrībaLĢĀALatvijas Ģimenes ārstu asociācijaLJMALatvijas Jauno māsu apvienībaLLĢĀALatvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijaLLSALatvijas lielo slimnīcu asociācijaLMLabklājības ministrijaLMaLatvijas Māsu asociācijaLRPOALatvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienībaLULatvijas UniversitāteLVAVSALatvijas Veselības Aprūpes Vadības Speciālistu asociācijaLVSADALatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībaLZPLatvijas Zinātnes padomeMetodiskais centrsMetodiskās vadības institūcija – iestāde vai tās struktūrvienība, kas izstrādā vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošina sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, veicot ārstniecības iestāžu metodisko vadību attiecīgajā veselības aprūpes jomāMITCRīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrsMKMinistru kabinetsNAPLatvijas nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadamNMPDNeatliekamās medicīniskās palīdzības dienestsNMPNeatliekamā medicīniskā palīdzībaNPONozares profesionālās organizācijasNVDNacionālais veselības dienestsOECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaPētījumsEiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta atbalstīts projekts Nr.REFORM/SC2021/09 "Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā" (on Health Workforce Strategy in Latvia)PMLPPilsonības un migrācijas lietu pārvaldePPPPolitikas prioritārais pasākumsPSKUSVSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca"PVAPrimārā veselības aprūpePVOPasaules Veselības organizācijaRAKUSSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"RSReģionālās slimnīcasRSURīgas Stradiņa universitāteSAIRISStacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēma"Skill mix""prasmju kombinācijas", tostarp pārkvalificēšanās, atšķirīga pieeja uzdevumu un lomu sadalē, pienākumu deleģēšana, uzlabota sadarbība un koordinācija. Prasmju kombinācijas izmaiņas ietver novatorisku uzdevumu pārdali starp profesijām; jaunas papildu lomas; un/vai lielākas komandas darba un elastības ieviešanu. Prasmju kombinācijas ir: (1) Uzdevumu un lomu maiņa, lai panāktu jaunu darba sadalījumu; (2) Aprūpes pārvietošana uz citām iestādēm, piemēram, uz māsu vadītām klīnikām vai pacientu mājām. (3) (skaidras) aprūpes koordinācijas lomas ieviešana ar dažādiem profesionāļiem (gadījumu vadītājiem, pacientu koordinatoriem), kas izstrādā kopīgus aprūpes plānus un uzrauga pacientu veselību un labklājību. (4) Pacientu un aprūpētāju iespēju nodrošināšana, izmantojot speciālistus (pedagogus, kopienas veselības aprūpes darbiniekus), kas sniedz informāciju un apmācību; (5) Īpašu profilakses funkciju ieviešana primārajā aprūpē (koordinatori, kas veicina veselības pratību, piedāvā padomus un konsultācijas un veicina veselīgu dzīvesveidu); (6) Komandas darba un sadarbības izveide daudzprofesionālās komandās, kas ļauj dažādām profesijām (ģimenes ārsti, speciālisti, māsas, terapeiti, sociālie darbinieki, sabiedrības veselības aprūpes darbinieki u.c.) sadarboties pāri nozaru robežām, lai organizētu un koordinētu kopīgu aprūpi un sasaistītu veselības un aprūpes pakalpojumus.1SlodzeDarba apjoms, kas noteikts vienam darbiniekam atbilstoši normālajam darba laikam (168 h mēnesī) Darba likuma izpratnē.SPKCSlimību profilakses un kontroles centrsSVPSabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadamTSTehniskā specifikācijaVADDAVeselības aprūpes darba devēju asociācijaVARAMViedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaVBValsts budžetsVDARVispārīgā datu aizsardzības regulaVIVeselības inspekcijaVienotais reģistrsNākotnes redzējums Veselības aprūpes speciālistu reģistram, kas izstrādāts uz Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra bāzes2VIDValsts ieņēmumu dienestsVIISValsts izglītības informācijas sistēmaVISValsts informācijas sistēmasVKValsts kancelejaVMVeselības ministrijaVPPValsts pētījumu programmaZVAZāļu valsts aģentūra1. PLĀNA KOPSAVILKUMS[1] Plāns "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025.gada līdz 2029.gadam" (turpmāk – Stratēģija) nosaka turpmākos virzienu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes sistēmā. Tas ir kā informatīvs materiāls un ceļa karte līdz 2029.gadam veicamajām rīcībām, kas ir vērstas uz kopīgo mērķi – drošāks, efektīvāks un labāks veselības aprūpes pakalpojumus, ko sniedz apmierināts, augsti novērtēts un motivēts personāls.[2] Veselības aprūpes nozares darbinieki ir veselības aprūpes sistēmas pamatvērtība.[3] Stratēģija aptver visus veselības aprūpē strādājošos, neatkarīgi no to lomas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, ciktāl to neierobežo Stratēģijas rīcības virzienu tvērums.[4] Lai arī administratīvā resursa kapacitāte valsts pārvaldē ir būtiska valsts deleģēto funkciju īstenošanai veselības darbaspēka attīstības jomā, Stratēģijas koncentrējas uz veselības aprūpes nozarē nodarbinātā personāla attīstību, kas ir tiešā veidā saistīts ar veselības aprūpes pakalpojuma pieejamības sniegšanu iedzīvotājiem.[5] Veselības aprūpē iesaistīto personu loks kļūst arvien plašāks, pacientu aprūpē iesaistās ne vien ārstniecības personas, bet arī, piemēram, farmaceiti, psihologi, aprūpētāji u.c. jomu profesionāļi. Skaidri definējot šo profesionāļu lomu un iesaistes pakāpi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, ilgtermiņā paredzams, ka kopējais veselības jomas darbaspēka attīstības politikas ietvars būtiski paplašināsies.[6] Kopumā veselības un aprūpes darbaspēks visā pasaulē saskaras ar problēmām, kas saistītas ar nepietiekamo cilvēkresursu nodrošinājumu, novecošanos, nepietiekamo finansējumu, nevienmērīgu reģionālo izvietojumu, kas ietekmē pakalpojumu pieejamību, hronisku saslimšanu pieaugumu, sabiedrības pieaugošās gaidas pret sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un veselības ārkārtas situācijām, nepietiekamu prasmju kombināciju un attīstību ("skill mix"), lai apmierinātu mainīgās veselības vajadzības.[7] Veselības jomas cilvēkresursu attīstībā sasniedzamie mērķi, izaicinājumi un veicamie uzdevumi definēti Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam3 (turpmāk – SVP) 4.rīcības virzienā "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide".[8] SVP viens no 4.rīcības virziena 22 veicamajiem uzdevumiem paredz "4.2.2.izstrādāt un ieviest veselības nozares cilvēkresursu stratēģiju, kurā ietverti šādi galvenie darbības virzieni: 1) nozares cilvēkresursu plānošanas modeļa izstrāde un cilvēkresursu kartējums; 2) tālākizglītības modeļa izstrāde, darbības plāns tā ieviešanai (tai skaitā ievērojot NAP 2021.–2027. 3. rīcības virziena "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe" 69. uzdevuma tvērumu); 3) prasību izstrāde datu bāzes (ārstniecības personu reģistra) uzlabošanai un modernizācijai; 4) koordinēta simulētās medicīnas attīstība medicīnas izglītībā (iekārtas, izvietojums)".[9] Lai nodrošinātu SVP 4.rīcības virziena 4.2.2.punktā minētās veselības nozares cilvēkresursu stratēģijas izstrādi, 2022.–2024.gadā pēc Veselības ministrijas (turpmāk – VM) pasūtījuma īstenots Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta atbalstīts projekts Nr.REFORM/SC2021/09 "Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā" (turpmāk – Pētījums)4. Pētījums izstrādāts ciešā sadarbībā ar VM un tās padotības iestādēm, IZM, EM, veselības aprūpes darbinieku profesionālajām biedrībām un apvienībām (LĀB, LMa, LĀPPOS, LJĀA, veselības aprūpes izglītības sektoru (RSU, LU, DU, medicīnas koledžas), slimnīcām (PSKUS, BKUS, RAKUS u.c.). Plaša starpnozaru pārstāvniecība nodrošināta Pētījuma rezultātu noslēguma diskusijā, gūstot konceptuālu atbalstu Pētījuma rezultātiem un secinājumiem.5[10] Stratēģija izstrādāta papildinot SVP izvirzītos mērķus cilvēkresursu politikas jomā, kā arī ievērojot Pētījuma rezultātus, ciktāl to pieļauj piedāvāto risinājumu un rekomendāciju izstrādes detalizācijas pakāpe. Proti, tikai pēc Pētījumu rezultātu aprobācijas un atkārtotas pārskatīšanas kopā ar veselības nozares pārstāvjiem ir iespējama Pētījumu rezultātu integrācija veselības aprūpes darbaspēka plānošanā un izglītības sistēmas attīstībā.[11] Stratēģija izstrādāta arī saskaņā ar ANM plānu6, kas paredz, ka Latvijas iestādes pieņem visaptverošu veselības aprūpes darbaspēka stratēģiju, kas ietver mūžizglītības un veselības aprūpes darbaspēka plānošanas modeļus. Veselības aprūpes darbaspēka stratēģijā jāietver veselības aprūpes darbaspēka plānošanas mehānisma izstrāde, t. sk. nepieciešamība pēc augstākās izglītības līmeņa studiju un pēcdiploma studiju vietām, stabilas informācijas sistēmas, kas ietver atjauninātu informāciju individuālā līmenī par ārstniecības personu prasmju un kompetenču pilnveidi viņu karjeras laikā, kā arī efektīvu mūžizglītības plānošanu un vadību.[12] Papildus SVP 4.rīcības virzienā definētajiem galvenajiem darbības virzieniem, Stratēģijā iekļauti vidējā termiņa pasākumi māsu nodrošinājuma veicināšanai, kas izriet no Ministru kabineta sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Par māsu nodarbinātību un profesijas attīstību"7.[13] Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) Eiropas rīcības ietvars veselības un aprūpes darbaspēka jomā 2023.–2030.8 akcentē darba vidi kā galveno faktoru līdzsvarotā cilvēkresursu politikas attīstībā, veicinot personāla fizisko un psihoemocionālo labbūtību, mazinot vardarbību darba vietā. Tā pat Latvijas Jauno ārstu asociācijas (turpmāk – LJĀA) veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse jauno ārstu darba vietā ir saskārušies vai bijuši liecinieki vardarbībai darba vietā, kas aktualizē nulles tolerances politiku pret vardarbību, uzmākšanos, diskrimināciju un mobingu darba vietā9. Līdz ar to darba vides pilnveide ir izvirzīta kā prioritāri risināms aspekts turpmākajā cilvēkresursu attīstības politikā.[14] Stratēģijā ietvertie rīcības virzieni izriet un ir cieši saistīti ar PVO Eiropas veselības cilvēkresursu rīcības ietvarā10 definētajām 10 prioritārajām rīcībām:1. rīcība: Saskaņojiet izglītību ar iedzīvotāju vajadzībām un veselības pakalpojumu prasībām.2. rīcība. Nostipriniet nepārtrauktu profesionālo attīstību.3. rīcība. Paplašiniet digitālo rīku izmantošanu, kas atbalsta darbaspēku.4. rīcība. Izstrādājiet stratēģijas, kas piesaista un notur veselības aprūpes darbiniekus laukos un attālos reģionos.5. rīcība. Radiet darba apstākļus, kas veicina veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru.6. rīcība. Aizsargājiet darbaspēka veselību un garīgo labklājību.7. rīcība. Pilnveidojiet vadības spējas darbaspēka pārvaldībai un plānošanai.8. rīcība. Stipriniet veselības informācijas sistēmas labākai datu vākšanai un analīzei.9. rīcība. Palieliniet valsts ieguldījumus darbaspēka izglītībā, attīstībā un aizsardzībā.10. rīcība. Optimizējiet līdzekļu izlietojumu, izmantojot novatorisku darbaspēka politiku.[15] Veselības nozares cilvēkresursu izaicinājumu izzināšana un datos balstītas politikas veidošana nav iedomājama bez kvalitatīvas pētniecības un zinātnes atbalsta. Kopš 2024.gada pētniecības attīstība cilvēkresursu jomā plānota Valsts pētījumu programmas (turpmāk - VPP) "Sabiedrības veselība" ietvaros.[16] Stratēģija iekļauj pētniecības rezultātu integrāciju vidēja termiņa un ilgtermiņa cilvēkresursu piesaistes un noturēšanas politikā, tajā skaitā, plānojot un nodrošinot ārstniecības personu piesaistes aktivitātes Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un noturību" 4.1.2.5.pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros"11 projekta ietvaros. Kopējais projekta finansējums ir 6 690 300 eiro, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 5 686 755 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 003 545 eiro.[17] Atalgojuma līmenis ir izšķirošs aspekts, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru veselības aprūpes nozarē. PVO Veselības personāla starptautiskās rekrutēšanas kodeksā (The WHO Global Code of Practice on the International Recruitment of Helath Personnel) 5. sadaļā (Article 5 – Health workforce development and health systems sustainability) norādīts, ka nozares darbinieki ir veselības sistēmas ilgtspējas pamats, un PVO dalībvalstīm jāpieliek visas pūles (tostarp – finanšu jomā), lai nodrošinātu savas veselības sistēmas ar vietējās izcelsmes darbiniekiem pietiekamā skaitā. Līdz ar to ir nepieciešama politiskā griba un aktīva darbība, lai panāktu veselības darbaspēka darba samaksas konkurētspējas celšanu12, kas ir uzsākta un tiek pakāpeniski īstenota kopš 2005.gada13.[18] Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un noturīgu (resilient) veselības nozares cilvēkresursu stratēģisku attīstības virzienu definēšanu, kas iekļauj cilvēkresursu piesaisti, darbaspēka pārprofilēšanu, jaunu profesiju attīstību nepieciešamā darbaspēka nodrošināšanai veselības nozarē, nepieciešama turpmāka VM un EM, Cilvēkkapitāla attīstības padomes sadarbība virzot veselības nozari kā stratēģisko prioritāti kopējā valsts nodarbinātības politikā14. Lai sabiedrībai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un tie būtu ērtāk sasniedzami, primāri jānodrošina cilvēkresursu piesaiste un noturēšana primārajā veselības aprūpē, kā arī stacionārajās ārstniecības iestādēs, vienlaikus apzinoties arī ambulatorā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju būtisko lomu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.[19] Vienlaikus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas noturību, ir nepieciešami ieguldījumi veselības aprūpes darbinieku pieņemšanā un noturēšanā, jo veselības darbspēka nodrošinājums cieši korelē ar sabiedrības mirstības rādītājiem (skat. 1.attēlu). Ja atalgojuma pieaugums veselības nozarē atpaliek no tā, ko saņem darbinieki citās nozarēs, var sagaidīt, ka tas stimulēs veselības aprūpes darbiniekus apsvērt darba maiņu. Tomēr pašreizējā situācijā, kad trūkst veselības aprūpes darbinieku, ir jāveicina algu pieaugums15. No 2021.–2027. gadam darba samaksas konkurētspējas veicināšana ir noteikta SVP16, līdz ar to ir būtiski turpināt pakāpenisku atalgojuma palielinājumu arī turpmākajos gados.1.attēlsKorelācija starp veselības aprūpes darbaspēka lielumu un virsnormas mirstību (excess mortality)[20] Stratēģija izstrādāta kā papildinājums SVP plānotajiem uzdevumiem cilvēkresursu jomā, saskaņā ar Pētījumā secināto, ANM plānu un PVO rekomendācijām17, PVO definētajiem rīcības virzieniem18 un izvirzītajiem mērķiem veselības cilvēkresursu jomā, akcentējot plānošanas, izglītības un darba vides lomu, un personāla labbūtību veselības aprūpes sistēmā.[21] Stratēģija iekļauj vispārīgus principus, paskaidrojumus un citu informāciju, kuru praksē var izmantot jebkura ārstniecības iestāde, lai nodrošinātu visu veselības aprūpes darbaspēka attīstībā un izaugsmē iesaistīto pušu vienotu izpratni un redzējumu par veselības jomas cilvēkresursu attīstības prioritātēm, tādējādi veicinātu valsts pārvaldes, ārstniecības iestāžu un nozares sadarbību veselības darbaspēka plānošanā, piesaistē un noturēšanā Latvijas tautsaimniecībā kopumā. Stratēģijas darbības periods noteikts līdz 2029.gadam, jo galvenais stratēģijas investīciju avots ir ES struktūrfondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda finansējums, kura izmantošanas termiņš ir 2029.gada 31.decembris.[22] Stratēģija izstrādāta ciešā VM, IZM, EM un veselības nozares profesionālo organizāciju, ārstniecības iestāžu, augstskolu un nevalstisko organizāciju sadarbībā, kā arī ņemot vērā starptautisko organizāciju rekomendācijas19.[23] Stratēģijas projekta sabiedriskajā apspriedē20 piedalījās pārstāvji no LVSADA, LLĢĀA, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla, LĢĀA, LJMA, LVAVSA, PSKUS, LMa, LU, VADDA, LFB, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, DiMVA, LLSA, Latvijas Ambulatorā Dienesta Ārstu Palīgu Profesionālā biedrības, LĀB, LSB.[24] Stratēģijā rīcības virzienu ietvaros realizējamajām darbībām papildus valsts budžeta finansējuma nepieciešamība un tās apmērs tiks noteikts sadarbības rezultātā ar iesaistītajām pusēm izstrādājot konkrētus soļus Stratēģijas pasākumu īstenošanai. Ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijas nosacījumiem tiks novērtēta izstrādājot konkrētus soļus Stratēģijas pasākumu īstenošanai. Stratēģijā minēto uzdevumu īstenošanai nepieciešamie pasākumi tiks ieviesti, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu.2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS[25] Veselības aprūpes sistēmas virsmērķis ir vesels cilvēks un sabiedrība kopumā. [26] Tikai vesels, izglītots un emocionāli līdzsvarots darbaspēks veselības aprūpes sistēmā un darba vietā spēs īstenot kopējo sabiedrības veselības mērķu sasniegšanu, rūpēties par pacienta interesēm un nodrošinot cieņpilnu attieksmi pret pacientiem un viņu tuviniekiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikā.[27] Latvijas iedzīvotāju skaits ilgtermiņā samazinās – 2030.gadā Latvijā būs par 80 tūkst. iedzīvotājiem mazāk kā 2023.gadā, jeb 1,78 miljons iedzīvotāju. Saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm vecuma grupa virs 50 gadiem 2030.gadā palielināsies vismaz par 2 procentpunktiem (2023.gadā 42%, 2030.gadā – 44%)21. [28] Veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā ES jau tagad trūkst aptuveni 2 miljonu darba ņēmēju, un paredzams, ka līdz 2030.gadam būs pieejams līdz pat 1 miljonam jaunu darbvietu veselības aprūpes speciālistiem un ilgtermiņa aprūpes darbiniekiem. [29] Latvijā ārstniecības personu nodrošinājums uz iedzīvotāju skaitu ir viens no zemākajiem ES22: ES valstīs vidēji ārstniecības personas ir 121 uz 10 000, tad Latvijā vien 73 uz 10 000 iedzīvotājiem.[30] Praktizējošo ārstu nodrošinājums uz 1 000 iedzīvotājiem OECD valstīs vidēji ir 3,7, kamēr Latvijā – 3,4. Savukārt, māsu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir uz pusi mazāks kā OECD valstīs vidēji (OECD – 9,2, LV – 4,2 uz 1 000 iedzīvotājiem)23. [31] Absolventu skaits ārsta studiju programmās ir otrs augstākais OECD valstu vidū – 23,5 uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr OECD valstīs vidēji – 13,5, ko daļēji ietekmē augstais ārvalstu studentu īpatsvars, līdz ar to absolventu skaits, kurš pretendē uz Latvijas veselības aprūpes darba tirgu, ir nozīmīgi mazāks. Kopumā medicīnas studiju programmu absolventu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem atbilst ES valstu vidējam līmenim - 2,3.[32] Māszinību studiju absolventu rādītājs ir uz pusi mazāks kā ES valstīs (Latvijā 2,7, ES – 5,8 uz 10 000 iedzīvotājiem). [33] Māsu/ārstu attiecība ir uz pusi mazāka kā OECD valstīs – Latvijā 1,3, OECD – 2,6. [34] Lai arī ārstu vecuma struktūra ir novecojoša (vecumā virs 55 gadiem ir 47% ārstu (ES vidēji – 35%)), tomēr jauno ārstu īpatsvars pieaug un ir augstāks kā vidēji ES valstīs - vecumā līdz 35 gadiem ir 22,6 % ārstu, ES - 20,2%.[35] Slimnīcās strādājošā ārstniecības personāla nodrošinājuma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir viens no zemākajiem OECD valstīs un zemākais Baltijas valstīs – Latvijā 11,45, OECD valstīs vidēji – 14,8 (Lietuvā – 15,32, Igaunijā – 12,4).Pozitīvās tendences [36] Desmit gadu laikā jauno ārstu skaits Latvijā ir palielinājies par 95% (749 ārsti līdz 35 gadiem 2013.gadā, 1468 – 2021.gadā), kamēr vecumā virs 64 gadiem ārstu skaits pieaudzis par 10%. Jauno speciālistu skaita palielināšanās ir priekšnoteikums sekmīgai paaudžu nomaiņai, pie nosacījuma, ka emigrācijas līmenis nepieaugs.[37] Profesijā praktizējošo māsu skaits palielinās - kopš 2018.gada profesijā nodarbināto skaits nedaudz, tomēr pieaudzis par 4,7% (no 8707 māsām 2018.g uz 9117 māsām 2023.gada 1.oktobrī24).[38] Panākts māszinību studiju vietu palielinājums par 296 no valsts budžeta finansētām studiju vietām kopš 2023.gada 1.septembra.[39] Kopš 2022.gada rasts papildus finansējums papildus 30 no valsts budžeta finansētajām rezidentūras vietām, kas mērķtiecīgi novirzītas ārsta pamatspecialitāšu apguvei ar augstāko īpatsvaru ģimenes ārsta specialitātē. [40] Kopš 2022.gada rasta iespēja no valsts budžeta finansēt arī maksas rezidentu atlīdzību. [41] Kopš 2022.gada izmaiņas izglītības jomas normatīvajā regulējumā pieļauj elastīgu mācību pieeju arī medicīnas studijās līdz pat rezidentūras līmenim25.VM īstenojot cilvēkresursu attīstības politiku26, sadarbībā ar veselības jomas ekspertiem ir apzinājusi šādus aktuālākos izaicinājumus veselības cilvēkresursu jomā:[42] Veselības aprūpes sistēmā nodarbināto skaits, ārstniecības iestāžu plānotais slodžu skaits un paredzētais finansējums, īpaši, veselības aprūpes personālam (māsas, māsu palīgs) ir nepietiekams kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem publiskajā veselības aprūpes sektorā; [43] Ārstniecības personu un to atbalstošā personāla trūkst, vienlaikus ārstniecības personu kompetences veselības aprūpes sistēmā netiek pilnvērtīgi izmantotas; [44] Atbalsta personāla pilnveide veselības aprūpes izglītības sistēmā ir nepietiekama; [45] Personālu atbalstošu tehnoloģiju un aizvietojošu tehnoloģiju pielietojums veselības aprūpes sistēmā nav pietiekams un efektīvs (piemēram, telemedicīnas attīstība u.c.27); [46] Veselības datu, tajā skaitā cilvēkresursu plānošanas datu kvalitāte nav pietiekama datos balstītu lēmumu pieņemšanai; [47] Darba samaksa ārstniecības personālam par veikto darbu nav atbilstoša darba pienākumu apjomam, struktūrai un atbildības pakāpei, kā arī tā nav konkurētspējīga Latvijas darba tirgū; [48] Darba vidē personāls nejūtas novērtēts, motivācija strādāt un pilnveidoties ir zema, personālam ir augsts profesionālās izdegšanas risks; [49] Personāla profesionālās karjeras attīstība un izaugsme netiek mērķtiecīgi vadīta28; [50] Profesionālās darbības uzturēšanas un pilnveides process ir smagnējs un neelastīgs29.[51] Kā pierādīja Covid-19 pandēmija, strauji palielinoties Covid-19 gadījumu skaitam, radās krīze gan primārās veselības aprūpes, gan stacionāru darbaspēka nodrošinājumā. Vakcinācija pret Covid-19 samazināja infekcijas ietekmes smagumu uz sabiedrību un samazinājās slogs veselības aprūpei. Apzinoties Covid-19 pandēmijas laikā gūtās mācības, nepieciešams stiprināt veselības veicināšanas un slimību profilakses personāla kapacitāti un potenciālu (epidemiologi, sabiedrības veselības analītiķi, organizatori, inspektori u.c.), lai ļautu efektīvāk izmantot veselības darbaspēku kopumā. Šobrīd minēto speciālistu resursi nav pietiekami.2.1. MĒRĶIS, REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI UN PAMATPRINCIPIVeselības darbaspēka attīstības stratēģija līdz 2029.gadamMērķis: Uzlabot veselības aprūpes sistēmai nepieciešamā veselības aprūpes personāla kvantitāti, kvalitāti un efektivitāti1.rīcības virziens: Plānošana un finansēšana(Vienotais reģistrs, Plānošanas modelis, cilvēkresursu kartējums)2.rīcības virziens:Izglītība30 un nodarbinātība(ilgtspējīga medicīnas izglītības sistēma, tālākizglītības koordinācijas mehānisms)3.rīcības virziens:Darba vide un veiktspēja(nulles tolerance pret vardarbību, droša darba vides, personāla labbūtība, motivēšana, atlīdzība)[52] Plāna mērķa sasniegšanai izvirzīti apakšmērķi31:Optimizēt esošo veselības darbaspēku, veidojot un pārdalot pienākumus, kas veicina progresu pakalpojumu sniegšanāVeidot veselības aprūpes darbaspēka daudzveidību, pieejamību un kapacitāti, līdz 2030.gadam novēršot kritisko trūkumuStiprināt veselības un aprūpes darbinieku aizsardzību un veiktspēju, lai nodrošinātu veselību visiem un reaģētu uz ārkārtas situācijām veselības jomā[53] Stratēģisko rīcības virzienu ietvaros plānotie pasākumi ir vērsti uz šādu SVP definēto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu:Politikas rezultāts: Pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa, kā arī ārstniecības personām ir iespēja īstenot savu profesionālo izaugsmiRezultatīvais rādītājs (RR)2019.2024.2027.2029.Praktizējošo ārstu/māsu skaits uz 100 000 iedzīvotāju (avots: SPKC)337/434(2018)342/440345/460345/460Stacionāros pamatdarbā strādājošo ārstu/māsu skaits uz 1 000 iedzīvotāju (avots: SPKC)1,94/2,92 (2019)2/42/52/5Medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kas uzsāk darbu Latvijas veselības aprūpes sistēmā (%) (avots: VI)64677070Veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu vecuma grupā 25-40 gadiem īpatsvars no kopējā veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu skaita, (%) (avots: VI)27,131,333,833,8[54] PAMATPRINCIPI mērķu sasniegšanai:► Dati – lai pieņemtu informētus lēmumus plānošanas un investīciju jomā;► Dialogs – plaša nozares viedokļu veidotāju iesaiste un starpnozaru sadarbības stiprināšana;► Saskaņotība – mērķu īstenošana atbilst iedzīvotāju un veselības sistēmas vajadzībām;► Vienlīdzība – spēja sasniegt mazaizsargātās sabiedrības grupas, tajā skaitā reģionos;► Prioritāte valsts līmenī – nodrošinot saskaņotu pārvaldību un vadību.3. RĪCĪBAS VIRZIENI[55] Stratēģija aptver veselības jomas cilvēkresursu politiku trīs PVO definētajos stratēģiskos VIRZIENOS32:3.1. RĪCĪBAS VIRZIENS: PLĀNOŠANA UN FINANSĒŠANAPieprasījuma piedāvājuma līdzsvars[56] Cilvēkresursu plānošanas mērķis ir veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpes pakalpojumu un cilvēkresursu attīstības politikā.[57] Pārskatot un efektivizējot cilvēkresursu plānošanas iespējas starpnozaru sadarbības kontekstā ir jāpanāk, ka piedāvājums, ko veido veselības aprūpes sistēmā strādājošais personāls ir atbilstošs sabiedrības un veselības aprūpes sistēmas pieprasījumam un spēj savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām dinamiskajos darba tirgus apstākļos.[58] Valsts jeb makrolīmeņa līmeņa veselības nozares cilvēkresursu politikas veidošanas pamats ir kvalitatīvu un ticamu datu pieejamība, lai plānotu ārstniecības personāla atjaunotni, savlaicīgu paaudžu nomaiņu, reģionālo izvietojumu.[59] VM, sadarbībā ar IZM nodrošina makrolīmeņa veselības jomas cilvēkresursu attīstības politiku medicīnas pamatstudiju un rezidentūras studiju vietu plānošanas, kā arī tālākizglītības pasākumu plānošanas ietvaros.[60] Lai panāktu līdzsvarotu veselības jomas cilvēkresursu attīstību, veselības aprūpes cilvēkresursu piesaistei un nodrošinājumam ir jākļūst par valsts nozīmes nodarbinātības politikas prioritāti.3.1.1. Plānošanas un prognozēšanas modelis33[61] ES dalībvalstīs joprojām nepastāv vienots redzējums vai atbilstoša politika, kura palīdzētu konkrēti aprēķināt nepieciešamo veselības aprūpes darbaspēka skaitu, veiktspēju, slodzi un dažādu profesiju pieejamības rādītājus valstī. Kopumā pastāv četras dažādas variācijas ārstniecības personu pieprasījuma plānošanai, kuru atsevišķi elementi pilnībā vai daļēji ieviesti ES valstu ārstniecības personu plānošanas modeļos. Pētījumā secināts, ka Latvijā ir atbilstoša darbaspēka pret iedzīvotāju skaitu plānošanas metode, kura balstās nākotnes projekcijās par nepieciešamo ārstniecības personu skaitu, kas aprēķināts uz iedzīvotāju skaitu, kas vienlaikus papildinātas ar apsvērumiem par iespējamajām nākotnes ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanas veida izmaiņām un tehnoloģiskās attīstības ietekmi uz nepieciešamo ārstniecības personu skaitu34.[62] Lai veidotu datos balstītu veselības cilvēkresursu plānošanas politiku valsts līmenī, kā arī plānotu investīciju sadalījumu, Pētījuma35 ietvaros veikta esošā ārstniecības personu nodrošinājuma izpēte un izstrādāts risinājums ilgtermiņa cilvēkresursu plānošanai un prognozēšanai jeb plānošanas modelis, tostarp veicot cilvēkresursu nodrošinājuma kartējumu.[63] Ņemot vērā Pētījuma metodoloģiju un datu pieejamības un apstrādes ierobežojumus saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu (turpmāk – VDAR), Pētījumā izstrādātais plānošanas modelis paredz makrolīmeņa plānošanas iespējas ārstniecības personu profesijās un specialitātēs, kas izteikts uz iedzīvotāju skaitu, bet piedāvātais cilvēkresursu kartējums atspoguļo cilvēkresursu nodrošinājumu slimnīcu sadarbības teritoriju ietvaros.[64] Lai vērtētu plānošanas modeļa pielietošanas iespējas, tajā skaitā mikrolīmenī ārstniecības iestāžu personāla plānošanā, secīgi nepieciešama Pētījumā izstrādātā plānošanas modeļa aprobācija un sekmīga prototipa pilnveide.[65] Cilvēkresursu plānošanas modelis un kartējums ir izstrādāts pamatojoties uz Veselības inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu (turpmāk – ĀP/ĀAP) reģistra datiem par profesijās un specialitātēs reģistrētajām ārstniecības personām, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) datiem par ārstniecības personu nodarbinātību, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) sniegto informāciju par iedzīvotāju skaitu. Modelis paredz ilgtermiņa prognozes, kas veidotas pamatojoties uz dialogu ar nozares profesionāļiem un ņemot vērā starptautiskās rekomendācijas36.[66] Apkopojums par elementiem, kas veido plānošanas un prognozēšanas modeli37 attēlots 2.attēlā.2.attēls. Plānošanas modeļa elementi[67] Ņemot vērā, ka ir plānots modernizēt ĀP/ĀAP reģistru, Pētījuma ietvaros ir izstrādāts tehniskās specifikācijas projekts ĀP/ĀAP reģistra modernizācijai, jeb Vienotā reģistra izstrādei, kas nākotnē nodrošinās iespēju izgūt datus arī plānošanas modeļa vajadzībām.[68] Nākotnes konceptuālā tehniskā risinājuma ietvaros ir paredzēts veidot vairākas sistēmu saskarnes ar jauno Vienoto reģistru, kas nozīmē dažādu kategoriju lietotāju lomas vairākām valsts institūcijām, kā piemēram, VM, NVD, VID, IZM un citi. Īstenojot minēto informācijas sistēmas modernizāciju, paredzams, ka Latvijas darbaspēka plānošanas ietvaros tiks būtiski uzlabota datu kvalitāte, koncentrējot vienā reģistrā visu nepieciešamo informāciju plānošanas modeļa atjaunināšanai.[69] Pētījumā piedāvātais ārstniecības personu plānošanas modelis ir izstrādāts PowerBI programmatūrā, ielādējot datus atbilstoši izgūtajām datu kopām.[70] Pētījumā izstrādātais modelis satur vairākas izklājlapas (skat.3.attēlu), kurām plānošanas modeļa aprobācijas ietvaros nepieciešama pilnveide no lietotāja pieredzes (UX) aspekta.3.attēls. Plānošanas modeļa izklājlapas38[71] Plānošanas modelī ir iestrādāts Microsoft Azure risinājums, kas ļauj paplašināt plānošanas modeļa funkcionalitāti. Azure paplašinājums nodrošina, ka izklājlapās ir iespējams koriģēt un atjaunināt šādus mainīgos lielumus: nepieciešamais ārstniecības personu skaits uz 100 tūkst. iedzīvotāju; ārstniecības personu vidējā noslodze profesijā/ specialitātē; koeficients, cik no paredzamajiem absolventiem potenciāli uzsāks darbu veselības aprūpē; koeficients, cik no ārstniecības personām, kas nodarbinātas citā nozarē, potenciāli varētu atgriezt veselības aprūpes nozarē; koeficients, cik no ārstniecības personu, kas atgriežas darba tirgū citu iemeslu dēļ, varētu atgriezt vai pievienot veselības aprūpes nozarei; koeficients, cik ārstniecības personu potenciāli varētu pamest veselības aprūpes nozari citu, izņemot dabiskās nomaiņas, iemeslu dēļ.[72] Plānošanas modelis balstīts uz šādu aprēķinu:SĀP jeb sagaidāmais ārstniecības personu pārpalikums vai iztrūkums aprēķināts, no NĀP atņemot PĀP, pieskaitot ADN, atņemot JABS, JAKT, JATGR un pieskaitot APAM, kur: NĀP – Nepieciešamās ārstniecības personu pilnas slodzes PĀP – Praktizējošo ārstniecības personu slodzes, ņemot vērā vidējo slodzi profesijā/ specialitātē ADN – Ārstniecības personu slodžu atbirums (dabiskās nomaiņas, t.sk. ārstniecības personu novecošanās un nāves rezultātā) JABS – Papildu slodzes, ko veidos absolventi, kas uzsāks darbu veselības aprūpē konkrētajā profesijā/ specialitātē JAKT – Papildu slodzes, ko veidos ārstniecības personas, kas no nodarbinātības citā nozarē potenciāli varētu atgriezties veselības aprūpē JATGR – Paredzamās papildu slodzes, ko veidos ārstniecības personas, kas potenciāli varētu atgriezties vai pievienoties veselības aprūpes nozarei citu iemeslu dēļ (reemigrācija, ārvalstu darbaspēks, atgriešanās no bērnu kopšanas atvaļinājuma u.tml., izņemot absolventus) APAM – Slodžu atbirums, ko veidos ārstniecības personas, kas potenciāli varētu pamest veselības aprūpes nozari citu, izņemot dabiskās nomaiņas, iemeslu dēļ (piemēram, emigrācija, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.).[73] Saskaņā ar Pētījumā pielietoto metodiku, ārstniecības personu plānošanas modelis paredz ārstniecības personu nākotnes pieprasījuma scenārijus 5, 10 un 15 gadu periodā, kas izteikts uz iedzīvotāju skaitu.[74] Nākotnes pieprasījuma scenāriji Pētījumā veidoti pamatojoties uz nozares profesionālo organizāciju un politikas veidotāju viedokļiem par sagaidāmajām izmaiņām sabiedrības veselības, demogrāfijas, tehnoloģiju un pakalpojumu organizācijas attīstības tendencēs.[75] Pētījumā secināts, ka ņemot vērā medicīnas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību veselības nozarē, kā arī pakalpojumu organizācijas attīstību, paredzams, ka 5, 10 un 15 gadu laikā strauji attīstīsies inovatīvi pakalpojumu sniegšanas modeļi, kas jaunu metožu, procesu automatizācijas un klīnisko lēmumu atbalsta rezultātā ietekmēs (attiecīgi samazinās vai palielinās) ne vien nepieciešamo ārstniecības personu skaitu, bet arī nepieciešamību pēc jaunām profesijām, lomu, prasmju un kompetenču apvienošanas.[76] Ekspertu vērtējums un modelī izmantotie rādītāji (dati, koeficienti u.c.), turpinot darbu pie plānošanas modeļa aprobācijas regulāri ir jāaktualizē sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām un Metodiskajiem centriem, tādējādi nodrošinot saskaņotību ar reālo situāciju darba tirgū.[77] Saskaņā ar Pētījumā secināto, kopējais paredzamais ārstniecības personu iztrūkums kopumā pieaugs, 2038.gadā sasniedzot ~10 124 ārstniecības personas, bet slodžu izteiksmē - 9866 slodzes (skat.4.attēlu).4.attēls. Kopējais paredzamais ārstniecības personu iztrūkums[78] Pētījumā apzinātās ārstniecības personu iztrūkuma prognozes būtiski atšķiras no VM 2017.gada Konceptuālā ziņojuma "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" ietvaros rekomendētā ārstniecības personu nodrošinājuma lielā daļā ārstniecības personu profesiju, ņemot vērā atšķirīgo datu apstrādes metodoloģiju un datu interpretāciju.[79] Ja 2017.gada Konceptuālā ziņojuma "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" norādītās rekomendētās ĀP slodzes aprēķinātas pamatojoties uz ārstniecības iestādēs un to struktūrvienībās nepieciešamo personālu veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai, tad Pētījumā izmantotais ĀP slodžu aprēķins veidots pēc atšķirīgas formulas40.[80] Neskatoties uz atšķirīgajām datu apstrādes tehnikām, Pētījuma rezultāti pierāda, ka ārstniecības personu nodrošinājums ir vērtējams kā kritiski nepietiekams visās ārstniecības personu profesiju grupās gan šobrīd, gan ilgtermiņā. Atsevišķās profesijās un specialitātēs nodrošinājuma rādītāji, iespējams, ir uzlabojušies41, līdz ar to vērtējamas šo profesiju lomu paplašināšanas iespējas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, lai atslogotu ĀP profesijas un specialitātes, kurās personāla nodrošinājums saglabājas kritisks. Piemēram, vērtējama iespēja stiprināt un vēl vairāk paplašināt māsu, ārsta palīgu u.c. iesaisti primārās veselības aprūpes sektorā, atslogojot ģimenes ārsta prakses darbu (skat.1.tabulu).1.tabula. Ārstniecības personu nodrošinājums42ProfesijaĀP skaita iztrūkums (-)/ pārpalikums (+)*Vidējā slodze uz 1ĀP**ĀP nodrošinājums ņemot vērā vid.slodzi uz 1ĀPĀrsta pamatspecialitātes-1 6750,82-1 984Zobārsts-5000,69-657Māsa-4 9281,01-4 898Vecmāte-1610,94-170Ārsta palīgs1951,06184Māsas palīgs-1 5530,98-1 585*ĀP skaita iztrūkums/pārpalikums ir aprēķināts, salīdzinot 2017.gadā rekomendēto ĀP skaitu uz 2025.gadu ar 2023.gada jūnijā pieejamajiem datiem par nodarbināto ĀP skaitu atbilstoši Ārstniecības personu un Ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem. ** Vidējā slodze ir noteikta, analizējot tikai VID darba devēja datus (vidējās slodzes aprēķinā nav iekļautas pašnodarbināto un mikrouzņēmumos nodarbināto ĀP slodzes, kuras nav pieejamas datos)[81] Pētījumā, pamatojoties uz VID datiem secināts, ka iegūtajā profesijā vai specialitātē nestrādājošo personu skaits vidēji sasniedz 8%, kas norāda uz veselības aprūpes sistēmai piesaistāmā darbaspēka potenciālu. Savukārt, dati par ĀP, par kurām nav datu VID IS (3%) ļauj izdarīt pieņēmumus par ĀP migrācijas apmēru (skat.5.attēlu). ĀP, kas nodarbinātas ārpus savas profesijas (nestrādā veselības aprūpes nozarē), atalgojums ir vidēji 33% augstāks kā personām, kas strādā savā profesijā43.5.attēls. Ārstniecības personu nodarbinātības īpatsvars profesijā/specialitātē[82] ĀP vidējais vecums Latvijā 2022.gada maijā sasniedza 44 gadus, savukārt aptuveni 40% ĀP ir vecākas par 55 gadiem, un tikai 4% ārstniecības personu ir vecuma grupā līdz 28 gadiem. ĀP vidējais vecums pa ārsta pamatspecialitātēm Latvijā 2022.gada maijā sasniedza 54 gadus, savukārt vairāk kā puse (57%) ārstniecības personu ir gados vecākas par 55 gadiem (skat.6.attēlu)44.6.attēls. Ārstniecības personu vecuma struktūra[83] Sagaidāms, ka plānošanas modelis pēc aprobācijas un pilnveides sadarbībā ar nozares profesionāļiem45, tajā skaitā ārstniecības iestāžu aprūpes un ārstniecības vadības un personāla vadības speciālistiem, ilgtermiņā būs būtisks atbalsts veselības darbaspēka politikas veidotājiem, lai nodrošinātu datos balstītu politiku kopējā ārstniecības personu skaita plānošanai, piesaistei un noturēšanai veselības aprūpes sektorā. Līdz šim pamatstudiju vietu skaits augstskolās tika plānots saskaņā ar IZM un VM resorā pieejamajiem datiem un noteiktiem plānošanas nosacījumiem (VM – pamatojoties uz ĀP/ĀAP reģistra datiem, IZM – VIIS datiem). Līdz ar jaunajā plānošanas modeļa aprobāciju paredzēts padarīt efektīvāku plānošanai nepieciešamās informācijas apmaiņu starp abiem resoriem, t.i., VM un IZM, attiecīgi nodrošinot, ka valsts budžeta finansēto pamatstudiju vietu skaita noteikšanā tiek pielietoti vienoti plānošanas nosacījumi un no valsts budžeta līdzekļiem ikgadēji un ilgtermiņā tiek nodrošināta tādu profesiju un specialitāšu sagatavošanu, kas veselības aprūpes sistēmā trūkst visvairāk46. Vienlaikus, ir nepieciešama turpmāka iestāžu un starpnozaru sadarbība, lai izveidotu optimālāko sadarbības mehānismu, tajā skaitā skaidri definējot informācijas apmaiņas kārtību, aktualizāciju un izmantošanu (plānošanas modeļa aprobācijas ietvaros). Plānošanas modelis un kartējums kopumā ievērojami atvieglos arī rezidentūras vietu skaita noteikšanu, piemēram, vērtējot reģionālā sadalījuma proporciju sasaistē ar veselības aprūpes pakalpojuma izvietojumu u.c.3.1.2. Kartējums[84] Pētījumā izstrādātā cilvēkresursu plānošanas modeļa un cilvēkresursu kartējuma47 tehniskais risinājums, kas ir veidots uz Power BI bāzes kā Excel faili, piedāvā ĀP pieprasījuma un piedāvājuma kartējumu dalījumā pa novadiem, valstspilsētām un slimnīcu sadarbības teritorijām48 un ir paredzēts makrolīmeņa cilvēkresursu politikas plānošanas vajadzībām.[85] Tā kā plānošanas modelis un kartējums fiksē cilvēkresursu nodrošinājuma situāciju datu ievades brīdī (2022.gada maijs), turklāt pieejamie dati par personāla nodarbinātību pilna laika slodzēs pēc apstrādes ir pietuvināti Pētījuma vajadzībām, tad lai apzinātu reālās plānošanas modeļa un kartējuma pielietošanas iespējas un apmēru cilvēkresursu politikas plānošanā, nepieciešams sistemātisks darbs pie modeļa aprobācijas un risinājuma integrācijas veselības nozares informācijas sistēmās, vienlaikus novēršot datu pieejamības izaicinājumus, kas izriet no VDAR prasībām identificējamas informācijas apmaiņai starp valsts pārvaldes iestādēm un tām definētajiem mērķiem datu apstrādē. Neskatoties uz to, ka Pētījumā izstrādātais kartējums iezīmē makrolīmeņa cilvēkkapitāla attīstības tendences, tomēr tas ļaus izdarīt secinājumus un pieņemt lēmumus turpmākajām rīcībām veselības aprūpes politikas jomās - gan lemjot par stacionāro pakalpojumu plānojumu, primārās veselības attīstību, psihiatrijas jomas pakalpojumu attīstību valstī kopumā un reģionos, kā arī citās veselības politikas jomās. Tā pat rezidentūras un pamatstudiju plānošanas procesa ietvaros kartējums ļaus iezīmēt valsts reģionus un veselības aprūpes pakalpojumu līmeņus, kuros personāla kritiski trūkst un kuros jauno speciālistu piesaiste rezidentūras laikā ir būtiska veselības pamatpakalpojumu nodrošināšanai. Svarīgi, ka plānošanas modelis un kartējums sniedz ilgtermiņa prognozes, kas dod iespēju savlaicīgi uzsākt speciālistu sagatavošanu specialitātēs un profesijās, kurās sagaidāms iztrūkums tuvākajos gados, veicinot savlaicīgu cilvēkkapitāla atjaunotni.[86] Saskaņā ar Pētījuma rezultātiem, ĀP reģionālais izvietojums saglabājas nevienmērīgs (skat.7.attēlu).7.attēls. Ārstniecības personu kopējo nostrādāto slodžu īpatsvars pa statistiskajiem reģioniem49[87] Lai vērtētu plānošanas modeļa un kartējuma tehniskā risinājuma iespējas, nepieciešama minēto risinājumu aprobācija VM informācijas sistēmā, kā arī atbilstoša VM resursu un analītiskās kapacitātes stiprināšana VM resorā, ņemot vērā jau šobrīd apzinātās Pētījuma rezultātu nepilnības, piemēram: Ierobežotās iespējas plānošanas modelī izmantoto datu un metadatu atjaunošanai; Ierobežotā datu pieejamība un atšķirīgā datu apstrādes metodoloģija, kas nenodrošina datu retrospektīvu salīdzināmību un ilgtermiņa atkārtojamību; Datu ierobežojumi mikrolīmeņa plānošanas vajadzībām; Nepilnīga profesiju aptvere – piemēram, nav aptverta farmācijas jomas profesionāļu nodrošinājuma analīze50 u.c.[88] Saskaņā ar plānošanas modelī izstrādātajām vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, cilvēkresursu nodrošinājums primārajā aprūpē, kā arī aprūpes personāla piesaiste veselības aprūpes sistēmā izvirzāmas kā cilvēkresursu politikas prioritātes, paredzot horizontālus risinājumus visā Stratēģijas ietvarā.3.1.3. Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra modernizācija51[89] Šī brīža Latvijas veselības nozares datu apmaiņa un resursu plānošana notiek decentralizēti un cieš no analītiskās kapacitātes trūkuma. Tieši šo iemeslu dēļ ir nepieciešams centralizēts un moderns datu uzglabāšanas un plānošanas rīks.[90] Pētījuma ietvaros izstrādāta ĀP/ĀAP reģistra modernizācijas tehniskā specifikācija (TS), kuras mērķis ir definēt integrētu un centralizētu vienoto reģistru, kas ļaus veikt datos balstītu veselības aprūpes darbaspēka plānošanu valstiskā līmenī. TS ietvaros veikta funkcionālo, nefunkcionālo un biznesa prasību definēšana.[91] Jaunā Vienotā reģistra risinājums tiecas apvienot esošo ĀP/ĀAP reģistru, ārstniecības personu darba vietu reģistru, ārstniecības iestāžu reģistru, farmaceitu reģistru, psihologu reģistru (izgūt datus no VIIS), kā arī veidot jaunu reģistra moduli – rezidentu reģistrs, sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm un IZM, veidojot vienotu patieso veselības aprūpes darbaspēka datu avotu.[92] Galvenais tehniskās specifikācijas tvērums ir jau eksistējošo ĀP/ĀAP reģistra un Ārstniecības iestāžu reģistra modernizēšana, paplašināšana un uzlabošana.[93] Jaunais risinājums paredz nodrošināt modernu un digitalizētu veidu kā ievākt, uzglabāt, organizēt un izgūt datus. Vienotais reģistrs kalpos kā vienots datu avots veselības aprūpes darbinieku un iestāžu datiem, kas nodrošinātu kvalitatīvus, aktuālus un no pirmavota iegūtus datus. Tā pat vienotais reģistrs ietvers informāciju individuālā līmenī par ĀP prasmju un kompetenču pilnveidi karjeras laikā (TIP), kā arī ļaus nodrošināt efektīvu mūžizglītības plānošanu un vadību. Papildus, piedāvātais risinājums nodrošinās drošu un stabilu digitālo vidi. Svarīgs vienotā reģistra aspekts ir sabiedrības (pacientu) pieejamība plašākai veselības nozares darbaspēka datu kopai, kas nodrošinās datu uzkrāšanas un apstrādes iespējas individuālā līmenī.[94] Vienotajam reģistram nākotnē būs jākļūst kā daļai no DigiVes ekosistēmas.8.attēls. Vienotā reģistra nākotnes arhitektūra52* veicot ĀP/ĀAP reģistra modernizāciju, jāņem vērā, ka datu izmaiņu serviss uz Fizisko personu reģistra datiem API pārvaldniekā nav pieejams.3.1.4. Personāla plānošana ārstniecības iestādēs[95] Viens no veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes rādītājiem ir cilvēkresursu pieejamība un nodrošinājums ārstniecības iestādēs.[96] Personāla plānošanas principi ārstniecības iestādēs iekļauti gan 2017.gada Konceptuālā ziņojuma "Par veselības aprūpes sistēmas reformu"53, gan informatīvajā ziņojumā "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu"54 un pārejas periodā līdz plānošanas un prognozēšanas modeļa aprobācijai ir pielietojami mikrolīmeņa personāla plānošanas nolūkā.[97] Metodiskās vadības institūciju, jeb Metodisko centru55 darba stiprināšana ir viens no vidēja termiņa risinājumiem, lai veidotu vienotu personāla plānošanas pieeju kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem56. Metodiskā darba ietvaros nepieciešams pārskatīt personāla plānošanas pieeju ārstniecības iestāžu struktūrvienībās57, sniedzot aktuālās rekomendācijas personāla plānošanas metodikai un plānošanas rīku izmantošanai.[98] Situācijā, kad pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka pārsniedz piedāvājumu, aktuāls kļūst jautājums par pētniecības attīstību un investīcijām, paredzot ieguldījumus novatoriskās cilvēkresursu attīstības pieejās, lai atslogotu un padarītu efektīvāku personāla darbu.[99] Lai veicinātu atbilstošu cilvēkresursu piesaisti un noturēšanu veselības aprūpes sistēmā kopumā un ārstniecības iestādēs saskaņā ar iestāžu definētajiem mērķiem pakalpojumu sniegšanā, tādējādi nodrošinot augstas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, ilgtermiņā nepieciešams veidot tādu veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas modeli, kas motivē ārstniecības iestādes veidot pilnvērtīgu personāla komandu, rodot risinājumus nepieciešamo resursu piesaistei.[100] Svarīgi panākt, ka veselības aprūpes pakalpojumu samaksa tiek veidota paredzot pietiekamus finanšu resursus pakalpojuma nodrošināšanai un nepieciešamā personāla apmaksai, kas ir saskaņā ar sniegto pakalpojuma veidu un pacientu pašaprūpes līmeni. Svarīgi, ka tiek radīti mehānismi un attiecīgi arī rasts finansējums atbilstoša skaita aprūpes un atbalsta personāla noteikšanai un apmaksai (māsas, māsu palīgs, ārsta palīgs, koordinators, reģistrators u.c.) visos veselības aprūpes pakalpojumu līmeņos.[101] Jau šobrīd personāla plānošanas politiku ārstniecības iestādēs īsteno ārstniecības iestāžu personāla plānošanas struktūrvienības izmēģinājuma projektu veidā.[102] Secināts, ka nepieciešams attīstīt atbilstošus tehniskos risinājumus personāla slodžu uzskaitei un ilgtermiņa plānošanai ārstniecības iestādēs, radot apstākļus savlaicīgai un efektīvai trūkstošo resursu apzināšanai un personāla aizvietošanas politikas izstrādei. Piemēram, primārās aprūpes pakalpojumu līmenī turpināt vērtēt un diskutēt par iespēju, ka ģimenes ārsta prakses personāls tiek īpaši apmācīts, lai koordinētu palīdzības sniegšanu, pielietojot digitālās tehnoloģijas, telemedicīnas iespējas, kā arī attīstot vai paplašinot pakalpojumu sniegšanu (piemēram, ultrasonogrāfijas pakalpojums) u.c.[103] Lai uzkrātu aktuālo informāciju par ārstniecības iestādē plānotajām personāla darba slodzēm un apzinātu situāciju ar personāla nodrošinājumu stacionārajās ārstniecības iestādēs, nepieciešams pilnveidot Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas58 (SAIRIS) cilvēkresursu datu kopu, nosakot vienotus tās atjaunošanas un uzturēšanas principus, vienlaikus nepalielinot administratīvu slogu ārstniecības iestādēm datu sniegšanā.[104] Tā kā SAIRIS ir vienīgā veselības nozares informācijas sistēma, kurā slimnīcas ziņo par kopējo personāla nodarbinātību darba slodžu izteiksmē, tad ilgtermiņā jāvērtē SAIRIS loma veselības nozares digitalizācijas kontekstā, tajā skaitā, vērtējot iespēju radīt automātisku datu integrāciju ar ārstniecības iestādēs izmantotajām IS (piemēram, Horizon), vērtējot plānošanas modeļa pilnveidi, pakalpojumu apmaksas sistēmu u.c.[105] Atbilstoši PVO ieteikumiem, nepieciešams stiprināt gan veselības informācijas sistēmas, gan veselības aprūpes cilvēkresursu administrēšanas sistēmas, kas tikai netieši var būt saistītas ar veselības (medicīnas) informācijas sistēmām.Virziena ietvaros plānots: Nodrošināt cilvēkresursu datu pieejamību vienotā informācijas platformā; Uzlabot datu kvalitāti; Veicināt datos balstītu veselības cilvēkresursu plānošanu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības politikas līmenī; Radīt apstākļus efektīvai personāla plānošanai ārstniecības iestādēs; Stiprināt administratīvo, metodisko, pētniecisko un zinātnisko kapacitāti cilvēkresursu plānošanā un attīstībā; Veicināt kvalitatīva veselības pakalpojuma sniegšanu, paredzot atbilstošus resursus.3.1.5. Plānotie pasākumi 1.rīcības virziena ietvarosNr.p.k.Darbības rezultātsRezultatīvais rādītājsAtbildīgā institūcijaLīdzatbildīgā institūcijaTermiņšFinansējuma avotsIndikatīvais finansējums3.1.5.1.Izveidot un ieviest Vienoto reģistru3.1.5.1.1.Izveidots, ieviest un uzturēts Vienotais reģistrs, modernizējot ĀP/ĀAP reģistru saskaņā ar Pētījumā izstrādāto TS, veidojot vienotu informācijas platformu atbilstoši DigiVes konceptam59.Modernizēts reģistrs.VMVI (reģistra biznesa procesu turētājs un galvenais datu validētājs);1. NVD (reģistra tehnisko resursu pārvaldītājs), IZM, VARAM, ĀI (PSKUS, RAKUS, BKUS u.c.), izglītības iestādes, sertifikācijas institūcijas (LĀB, LMa, LĀPPOS, LFB), VID, SPKC2027.g. IV ceturksnisES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.1.1.SAM "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4.pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros (Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029.gadam60 3.1.1. un 3.1.2.pasākums);2 000 000 (Vienotā veselības nozares speciālistu reģistra izveide)1 000 000 (Ārstniecības iestāžu reģistrācijas digitālā transformācija)3.1.5.1.2.Izvērtēta un nodrošināta nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrāde, precizējot VIS uzkrāto veselības nozares cilvēkresursu datu savietojamības un apstrādes tiesības, tajā skaitā, nodarbinātības informācijas (slodzes) izmantošanu veselības darbaspēka plānošanas vajadzībām.Izstrādāti normatīvie akti atbilstoši izvērtējumam.VMEM, VID, VI, NVD, ĀI2027.g. IV ceturksnisValsts budžets (turpmāk – VB)Esošā VB ietvaros3.1.5.2.Izveidot valstī vienotu medicīnas studiju plānošanas metodiku3.1.5.2.1.Aprobēts cilvēkresursu plānošanas modeļa un kartējuma tehniskais risinājums.Aprobēts plānošanas modeļa un kartējuma tehniskais risinājums.VM 2026. IV ceturksnisANM137 188  EUR (ANM 4.2.1.r. reformas "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide" ietvaros)3.1.5.2.2.Pilnveidots plānošanas modelis, lai noteiktu vienotus veselības jomas studiju vietu skaita plānošanas un finansēšanas principus augstskolās, tajā skaitā, farmācijas jomas speciālistus, epidemiologus, sabiedrības veselības analītiķus, veselības veicināšanas un slimību profilakses jomas speciālistus, vecmātes u.c., vienlaikus ievērojot jauno augstskolu institucionālās finansēšanas modeli61.Pilnveidots plānošanas modeļa tehniskais risinājums.VMIZM, Augstskolas, LĀB, LMa, LĀPPOS, LFB, NVO, NVD, ĀI, TMEC, SPKC, VI, ZVA, VADC2029. IV ceturksnisVBEsošā VB ietvaros3.1.5.2.3.Precizēti rezidentūras vietu skaita un sadalījuma plānošanas nosacījumi, veicinot piesaisti valsts budžeta finansētam veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējiem, vienlaikus paredzot paaudžu nomaiņu.Veikti grozījumi normatīvajā regulējumā62.VMĀI, NPO, augstskolas2025. III ceturksnisVBEsošā VB ietvaros3.1.5.3.Veicināt pierādījumos balstītu cilvēkresursu attīstības un piesaistes politiku3.1.5.3.1.Attīstītas jaunas zināšanas, pieejas un metodes veselības aprūpes cilvēkkapitāla attīstīšanai un efektīvai izmantošanaiĪstenots vismaz 1 pētījums cilvēkresursu jomā VPP "Sabiedrības veselība" ietvaros.VMPētnieciskās organizācijas, LZP2026. IV ceturksnisVB(IZM valsts budžeta finansējums 2023.-2025.g. prioritārajam pasākumam "Valsts pētījumu programmas īstenošana (IZM, ZM, VARAM, KM, VM"))600 0003.1.5.3.2.Veicināta pierādījumos balstīta reģionālās cilvēkresursu piesaistes un attīstības politika ESF 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" ietvaros (reģioniem piesaistīto personu skaits).Piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē:- 458 ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu pasākuma mērķa ietvaros un kuras atbalsta rezultātā strādā ārstniecības iestādē, sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp 45 ārstniecības personas ar vidējo izglītību un 413 ārstniecības personas ar augstāko izglītību.VMĀI2027.g. IV ceturksnisESF+ 6 690 300 (ESF+ 2021.-2027.gada plānošanas perioda 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" ietvaros)3.1.5.3.3.Īstenoti kompleksi pasākumi primārās veselības aprūpes komandas attīstībai, tajā skaitā:- pasākumi jauno speciālistu (ģimenes ārstu) piesaistei, tajā skaitā reģioniem;- atbalsta pasākumi primārās veselības komandas jaunajiem speciālistiem un senioriem (ģimenes ārstiem, māsām, ārsta palīgiem u.c.);- finansiālās motivācijas instrumenti primārās aprūpes komandā strādājošajiem, tajā skaitā reģionos;- atbalsta pasākumi medicīnas personāla (māsa, vecmāte, ārsta palīgs) piesaistei primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem;- medicīnas studentu motivācijas un papildus informācijas sniegšanas pasākumi, kas veicinātu ģimenes medicīnas specialitātes izvēli, vienlaicīgi izskaužot diskriminējošas attieksmes un nostājas veidošanu pret ģimenes ārstiem mācību procesa laikā;- multiprofesionālas rehabilitācijas pakalpojumu un komandas attīstīšana, tajā skaitā reģionos, atbalsts pēc akūtās ārstēšanas pabeigšanas.Izstrādāts un iesniegts MK informatīvais ziņojums par kompleksu pasākumu īstenošanu primārās veselības aprūpes komandas attīstībai.VMNVD, LĢĀA, LLĢĀA, LJĀA, LRPOA,pašvaldības2026.g. II ceturksnisVBPapildus VB finansējums prioritāro pasākumu ietvaros 2027.gadam un turpmāk ik gadu *3.1.5.4.Nodrošināt personāla pieprasījuma/piedāvājuma līdzsvaru ārstniecības iestādēs3.1.5.4.1.3. Atbilstoši veselības aprūpes jomai veicināta Metodisko centru iesaiste plānošanas modeļa aprobācijā makrolīmenī un mikrolīmenī ārstniecības iestādēs (cilvēkresursu nodrošinājuma kritēriju izstrādē un plānošanas rīku pielietošanā, veicinot kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma attīstību), ņemot vērā informatīvajā ziņojumā "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu" paredzētos atalgojuma aprēķina un slodžu plānošanas principus.Pilnveidots plānošanas modelis.VMĀI, Metodiskie centri2029.g. IV ceturksnis8. VB9. Esošā VB ietvaros3.1.5.4.2.Pilnveidot pakalpojumu apmaksas sistēmu (tarifi), paredzot, ka pakalpojumu plānošana un apmaksa tiek veikta saskaņā ar vadlīnijām kvalitatīvam veselības aprūpes pakalpojumam, tajā skaitā nepieciešamajiem cilvēkresursiem (atbilstoša skaita nodrošināšanai).Izstrādāts un iesniegts MK informatīvais ziņojums par pakalpojumu apmaksas sistēmas (tarifi) pilnveidošanu, paredzot, ka pakalpoju …