📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"".
Ministru kabineta noteikumi Nr.631
Rīgā 2005.gada 23.augustā (prot. Nr.47 29.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves".
2
2. Šie noteikumi nav attiecināmi uz būvprojektiem, kuri Būvniecības likumā un citos būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptam līdz 2005.gada 31.augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām.
3
3. Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām organizē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju.
4
4. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.septembri.
5
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.631
Latvijas būvnormatīvs LBN 224-05 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"
1. Vispārīgie jautājumi
1. Būvnormatīvā lietotie termini:
1.1. aizsargdambis – grunts hidrotehniska būve teritorijas aizsardzībai pret applūšanu;
1.2. aizsprosts – hidrotehniska būve ūdens noteces aizturēšanai un ūdens līmeņa regulēšanai augšpus tās;
1.3. aizvars – hidrotehniskās būves ietaise, ar kuru noslēdz ūdens caurplūdes ailu;
1.4. aplēses hidroloģiskie lielumi – ar noteiktu pārsniegšanas varbūtību aprēķināti hidroloģiskie lielumi (caurplūdumi, ūdens līmeņi), kas kalpo par pamatu meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju svarīgāko izmēru noteikšanai un ūdens resursu plānošanai;
1.5. apslapētais perimetrs – ūdens plūsmu raksturojošs lielums, kas ir ūdens un gultnes saskares līnijas garums no ūdens līnijas vienā krastā līdz ūdens līnijai otrā krastā;
1.6. apūdeņošana – mākslīga ūdens padeve un sadale augsnes mitruma krājumu papildināšanai augu veģetācijas periodā;
1.7. apūdeņošanas norma – ūdens daudzums vai ūdens slāņa biezums, kāds jāpadod ar apūdeņošanu, lai visā veģetācijas periodā apūdeņojamam kultūraugam uzturētu optimālo augsnes mitruma režīmu;
1.8. apūdeņošanas sistēma – specializētu būvju un ierīču kopums zemes apūdeņošanai;
1.9. bjefs – virszemes ūdensobjekta posms, kas robežojas ar uzstādināšanas būvi (aizsprostu) un atrodas katrā tās pusē, augšējā pusē – augšas bjefs, lejas pusē – lejas bjefs;
1.10. caurplūdums – ūdens daudzums, kas vienā laika vienībā izplūst caur ūdensteces vai būves aktīvā šķērsgriezuma laukumu;
1.11. caurvades spēja – caurplūdums, ko spēj izvadīt ūdensteces gultne vai hidrotehniskā būve, ja ir nepieciešamais ūdens plūsmas dziļums un citi nosacījumi;
1.12. dambis – hidrotehniska būve ūdens plūsmas sadalīšanai, regulēšanai vai ūdens uzkrāšanai;
1.13. dibena slīpums – ūdensteces gultnes posma dibena augstumu starpības attiecība pret šī posma garumu;
1.14. divpusējās darbības meliorācijas sistēma – nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai;
1.15. drena – meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pazemes konstrukcija augsnes un filtrācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai, kas izveidota kā caurule vai dobumains ķermenis no grunts, vietējiem vai rūpnieciski ražotiem materiāliem;
1.16. drenu aka – drenu sistēmas būve drenāžā iekļuvušo sanesumu izgulsnēšanai, kolektoru pievienošanai, kolektoru trases virziena krasai maiņai, virszemes noteces vai ūdens pieteces ievadīšanai drenu sistēmā un drenāžas darbības vizuālai kontrolēšanai;
1.17. drenu filtrs – drenu sistēmas būve drenāžas darbības efektivitātes paaugstināšanai reljefa ieplakās, ūdeni mazcaurlaidīgās, sablīvētās augsnēs, kas aizsargā drenu vadu no suspendēto cieto grunts daļiņu iekļūšanas drenā;
1.18. drenu kolektors – drenu cauruļvads, kas savāc susinātājdrenu uzņemtos augsnes vai filtrācijas ūdeņus un novada atklātā gultnē;
1.19. drenu sistēma (drenāža) – hidrauliski saistītu un pakārtotu drenu vadu un būvju kopa, kas uztver un novada augsnes vai filtrācijas ūdeņus atklātā gultnē caur vienu izteku;
1.20. ekoloģiskais caurplūdums – ūdens pieteces daļa, kāda jebkuros aizsprosta hidromezgla ekspluatācijas apstākļos jānovada hidromezgla lejas bjefā;
1.21. fašīna – no zariem vai žagariem sasiets cilindriskas formas saišķis, ko lieto meliorācijas sistēmu vai hidrotehnisko būvju gultņu, uzbērumu vai ierakumu nogāžu nostiprināšanai;
1.22. filtrs, apgrieztais – hidrotehniskās būves ietaise filtrācijas deformāciju novēršanai gruntī ar divām vai vairākām dažāda rupjuma ūdens caurlaidīgas grunts kārtām, kuras sakārtotas grunts daļiņu izmēru pieaugošā secībā filtrācijas plūsmas virzienā;
1.23. gultne – dabisks vai mākslīgi veidots iedziļinājums zemes virsmā, pa kuru notiek ūdens plūsma;
1.24. gultnes raupjums – gultnes nelīdzenumu kopums, kas rada pretestību ūdens plūsmai un tās spiediena zudumus;
1.25. hidrauliskais rādiuss – ūdens plūsmu raksturojošs lielums – gultnes aktīvā šķērsgriezuma laukuma attiecība pret apslapēto perimetru;
1.26. hidrotehniskās būves – būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens un kuras kalpo ūdens resursu izmantošanai un ūdeņu kaitīgās iedarbības novēršanai;
1.27. inženieraizsardzība – ūdenstilpes piekrastes teritorijas aizsardzība pret applūšanu vai pārmitrināšanu;
1.28. izteka – drenu sistēmas būve drenu kolektora izvadīšanai atklātā gultnē;
1.29. jūras un ostu hidrotehniskās būves – specializētas hidrotehniskās un navigācijas būves jūrā, ostās, kuģu būves uzņēmumos un kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kurās noteiktas speciālas prasības kuģošanai;
1.30. kartu grāvis – kūdras atradnes nosusināšanas sistēmas susinātājgrāvis;
1.31. kolmatāža:
1.31.1. grunts vai filtra poru aizpildīšanās vai sīko grunts daļiņu un ķīmisko savienojumu izgulsnēšanās uz grunts vai filtra poru virsmas ūdens filtrācijas procesā, samazinot grunts un filtra ūdenscaurlaidību;
1.31.2. mākslīga zemes virsmas paaugstināšana ar pievestu vai uzpludinātu grunti;
1.32. kontrolaka – drenu aka ar virszemes daļu, kura rada iespēju vizuāli kontrolēt drenāžas darbību;
1.33. liela diametra kolektors – nosusināšanas sistēmas cauruļvads, pa kuru novada drenu sistēmas un virszemes ūdeņu noteci un kura diametrs ir 300 mm lielāks;
1.34. meliorācijas sistēma – specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai;
1.35. nogāzes slīpuma koeficients – attiecība starp uzbēruma vai ierakuma nogāzes horizontālo un vertikālo projekciju;
1.36. nosusināšanas sistēma – specializētu būvju kopums zemes nosusināšanai;
1.37. notece – ūdens aprites dabā sauszemes posms, kurš notiek pa zemes virsmu (virszemes notece), augsni un iežu slāņiem (pazemes notece);
1.38. noteces slānis – noteces apjoms no sateces baseina laukuma vienības, kas izteikts ūdens slāņa milimetros;
1.39. novadgrāvis – nosusināšanas sistēmas būve, kura uztver ūdens pieteci no vienas nosusināšanas sistēmas regulējošā un norobežojošā tīkla un novada to līdz ūdensnotekai, ūdenstilpei vai jūrai;
1.40. pali – virszemes ūdensobjekta hidroloģiskā režīma fāze, kam pavasarī raksturīgs augsts ūdens līmenis sniega un ledus kušanas rezultātā;
1.41. paliene – ūdensteces ielejas daļa, kas palos vai plūdos periodiski applūst;
1.42. pārbaudes hidroloģiskie lielumi – ar noteiktu pārsniegšanas varbūtību aprēķinātie hidroloģiskie lielumi (caurplūdums, ūdens līmeņi) ūdens uzstādināšanas un novadbūvju svarīgāko izmēru pārbaudei, būves darbībai ekstremālos apstākļos;
1.43. pārgāzne – ūdens novadbūve, kurā ūdens plūst pāri slieksnim, veidojot brīvu plūsmas virsu;
1.44. pārsniegšanas varbūtība – hidroloģisko aplēses un pārbaudes lielumu gadījumu skaits procentos no kopējā lielumu gadījumu skaita, kad kāds lielums tiek pārsniegts;
1.45. plūdi – virszemes ūdensobjekta hidroloģiskā režīma fāze, kam raksturīgs straujš caurplūduma pieaugums un ūdens līmeņa celšanās;
1.46. polderis – nosusināta platība, kas ar aizsargdambi norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem un no kuras ūdens noteci novada ar sūknēšanu;
1.47. poldera baseins – teritorija (laukums hektāros), no kuras tiek novadīta virszemes un pazemes ūdeņu notece no poldera platības, kā arī no piegulošās platības;
1.48. poldera platība – teritorija (laukums hektāros), kura līdz aizsargdambju ierīkošanai applūda aplēses palos vai plūdos un tiek aizsargāta no pārmitrināšanas un kuras notece tiek pārsūknēta ar sūkņu staciju;
1.49. sateka – drenu sistēmas būve drenu kolektoru savienošanai;
1.50. segtā aka – drenu aka, kura atrodas zem zemes virsas līmeņa;
1.51. sprostsija – horizontāli hidrotehnisko būvju caurplūdumu ailā ievietota brusa ailas nosprostošanai un ūdens līmeņa regulēšanai;
1.52. uztvērējaka – drenu aka virszemes noteces un kontūrgrāvja vai ceļa grāvja ūdens pieteces ievadīšanai drenāžā, kā arī drenāžas darbības vizuālai kontrolei;
1.53. ūdensnoteka – dabiska vai regulēta ūdenstece (upe, strauts), kā arī speciāli rakta gultne (novadgrāvis, kanāls), kura aizvada ūdeni no vairākām meliorācijas sistēmām, citām teritorijām, ūdenstilpēm vai ūdenstecēm. Ūdensnotekas ir tiešs novadgrāvja turpinājums ārpus nosusināšanas sistēmas. Ūdensnotekai nepieskaita hidroenerģētikas vajadzībām raktus derivācijas kanālus;
1.54. ūdens ņēmējietaise – hidrotehniskās būves ietaise ūdens ieņemšanai no virszemes vai pazemes ūdensobjekta;
1.55. ūdens resursi – noteiktā laikā un vietā (teritorijā) potenciāli izmantojamais ūdens apjoms;
1.56. virszemes noteces novadīšanas tekne – nosusināšanas sistēmas būve virszemes ūdeņu novadīšanai no nosusināmās platības novadgrāvī vai ūdensnotekā;
1.57. virszemes ūdens uztvērējs – drenu sistēmas būve virszemes noteces uztveršanai un ievadīšanai drenāžā.
6
2. Būvnormatīvs nosaka prasības jaunbūvējamo, rekonstruējamo un renovējamo lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmu, meža zemju nosusināšanas sistēmu, apdzīvotu vietu meliorācijas sistēmu un inženieraizsardzības būvju un hidrotehnisko būvju projektēšanai.
7
3. Būvnormatīvs neattiecas uz:
3.1. ostu un jūras hidrotehniskajām būvēm;
3.2. ūdens novadbūvēm, kuru caurvades spēja ir lielāka par 1000 m3/s;
3.3. hidroelektrostaciju "A" drošuma klases hidrotehniskajām būvēm, kuras nosaka likums "Par HES hidrotehnisko būvju drošumu".
8
4. Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves projektē saskaņā ar Būvniecības likumu, Meliorācijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē melioratīvās būvniecības jomu, un būvnormatīviem, plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumiem, kā arī ievērojot projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības.
9
5. Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju projektēšanā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
10
2. Hidroloģiskie aprēķini
6. Meliorācijas sistēmu ierīkošanas iespējas, apdzīvotu vietu inženieraizsardzības, hidrotehnisko un transporta būvju parametrus un noturību nosaka atkarībā no ūdensteču (upju, strautu, kanālu, novadgrāvju) un ūdenstilpju (ezeru, ūdenskrātuvju, dīķu) hidroloģiskā režīma.
11
7. Meliorācijas sistēmu, apdzīvotu vietu inženieraizsardzības, hidrotehnisko un transporta būvju hidroloģiskajos aprēķinos lieto aplēses caurplūdumus Q (m3/s), ūdens līmeņus H (m), straumes ātrumus v (m/s), noteces moduļus (l/s x ha) ar ikgadējo pārsniegšanas varbūtību procentos (1.pielikums).
12
8. Aplēses hidroloģiskos lielumus nosaka, izmantojot:
8.1. matemātiskās statistikas metodes saskaņā ar tiešajiem hidrometriskajiem novērojumiem, ja projektējamā sateces baseinā ir veikti hidrometriskie novērojumi un ir pieejami dati ar vismaz 25 gadus ilgu nepārtrauktu novērojumu rindu. Rindu statistisko parametru noteikšanai izmanto momentu metodi (ar attiecīgu pamatojumu pieļaujama citu metožu izmantošana, piemēram, ūdens līmeņu datu apstrādei – empīriskās nodrošinājuma līknes) un Pirsona III varbūtību sadalījumu, bet maksimālajiem caurplūdumiem – Gumbela varbūtību sadalījumu;
8.2. empīriskās formulas un izolīniju kartes, kas sastādītas, apkopojot Latvijā veiktos hidrometriskos novērojumus, ja projektējamā sateces baseinā novērojumi nav veikti;
8.3. novērojumu rindu pagarināšanas statistiskās metodes, ja nepārtrauktu novērojumu rinda sateces baseinā ir īsāka par 25 gadiem. Novērojumu rindu statistisko pagarināšanu var lietot, ja korelācijas koeficients starp caurplūdumiem noteces sakritīgās veidošanās fāzēs pagarināmajam un atbalstpostenim nav mazāks par 0,75.
13
9. Pavasara palu maksimālo caurplūdumu ar 1 % pārsniegšanas varbūtību Q1% (m3/s) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
14
Q1 % = K1 % x δ x δ1 x δ2 (A + 1)–0,14 x A, kur (1)K1 % – parametrs, kas raksturo pavasara palu straujumu ar 1 % pārsniegšanas varbūtību. Tā vērtības norādītas šī būvnormatīva 2.pielikuma 1.kartogrammā;δ – koeficients, kas raksturo ūdenstilpju regulējošo ietekmi;δ1 – koeficients, kas raksturo maksimālo caurplūdumu atkarībā no mežu platības sateces baseinā;δ2 – koeficients, kas raksturo maksimālo caurplūdumu atkarībā no purvu platības sateces baseinā;A – sateces baseina laukums (km2);9.1. koeficientu δ aprēķina, reizinot visu sateces baseina ūdenstilpju atsevišķos ietekmes koeficientus: δ = r1 x r2 ... ri ... rn–1... rn, kur (2)ri – i-tās ūdenstilpes (ezera) ietekmes koeficients, kas attiecināts uz aprēķina vērumu;9.2. katras ūdenstilpes ietekmes koeficientus uz maksimālo caurplūdumu aprēķina vērumā nosaka, izmantojot šādu formulu: r1 = 1-14,2 x Si0,355 x Ai0,73,kur (3) h1%0,5 x AAi – sateces baseina laukums i-tai ūdenstilpei (km2);A – sateces baseina laukums aprēķina vērumā (km2);Si – i-tās ūdenstilpes virsmas laukums (km2);h1 % – pavasara palu noteces slānis (mm) ar 1 % pārsniegšanas varbūtību. Tā vērtības norādītas šī būvnormatīva 2.pielikuma 2.kartogrammā;9.3. mežu ietekmes koeficientu δ1 aprēķina, izmantojot šādu formulu: δ1 = (Am + 1) –0,22, kur (4)Am – relatīvā mežu platība baseinā (%). Ja relatīvā mežu platība ir mazāka par 5 %, pieņem, ka Am = 5 %;9.4. purvu ietekmes koeficientu δ2 aprēķina, izmantojot šādu formulu: δ2 = 1 – 0,7 x lg (0,1 Ap + 1), kur (5)Ap – relatīvā purvu platība baseinā (%);9.5. caurplūdumu ar citu pārsniegšanas varbūtību iegūst, piemērojot šādus pārejas koeficientus:9.5.1. Q2 % = 0,88 x Q 1 %;9.5.2. Q 3 % = 0,82 x Q 1 %;9.5.3. Q 5 % = 0,74 x Q 1 %;9.5.4. Q 10 % = 0,63 x Q 1 %.
10. Vasaras–rudens plūdu maksimālo caurplūdumu Qp % (m3/s) nosaka, izmantojot šādu formulu:
15
q200 – vasaras–rudens plūdu maksimālās noteces modulis (m3/s x km2) ar 1 % ikgadējo pārsniegšanas varbūtību sateces baseinam ar laukumu 200 km2, ja δ = δ2 = 1 (3.pielikuma kartogramma);λp%– pārejas koeficients no maksimālā caurplūduma ar 1 % pārsniegšanas varbūtību uz citiem varbūtības lielumiem:λ1%= 1,00;λ2%=0,85;λ3%=0,77;λ5%=0,67;λ10%=0,55;A – sateces baseina laukums (km2);δ – koeficients, kas raksturo ūdenstilpju regulējošo ietekmi;δ2 – koeficients, kas raksturo purvu regulējošo ietekmi;10.1. koeficientu δ aprēķina, izmantojot šādas formulas: δ = (1 + 0,4 x Aez)–1, kur (7) Aez – reducētā ūdenstilpju platība (%); Aez = ∑(100 x Si x Ai),kur (8) A2n – ūdenstilpju skaits;i – ūdenstilpes kārtas numurs;Si – ūdenstilpes virsmas laukums (km2);Ai – ūdenstilpes sateces baseina laukums (km2);10.2. koeficientu δ2 aprēķina, izmantojot šādu formulu: δ2 = 1 – 0,5 x lg (0,1 x Ap + 1), kur (9)Ap – relatīvā purvu platība baseinā (%).
11. Ilggadīgās gada vidējās noteces slāni (mm) nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 4.pielikuma kartogrammu. Dalot minētā noteces slāņa lielumu ar 31,56, iegūst ilggadīgās vidējās noteces moduli q (l/s x km2).
16
12. Vasaras pusgada vidējās noteces moduli qv (l/s x km2) nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 5.pielikuma kartogrammu.
17
13. Vasaras un ziemas mazūdens periodu 30 dienu minimālos caurplūdumus Qmin. 30 d. (l/s) aprēķina, izmantojot šādu formulu:
18
Qmin. 30 d. = a x (A – c)1,22, kur (10)A – sateces baseina laukums (km2);a un c – parametri, kas atkarīgi no baseina ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī ģeomorfoloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;13.1. atkarībā no ģeomorfoloģiskajiem un grunts apstākļiem Latvijas teritorijā izdala četras zonas (6.pielikuma 1.kartogramma):13.1.1. mālainie līdzenumi (R1);13.1.2. morēnu un smilšainie līdzenumi (R2);13.1.3. morēnu pauguraines (R3);13.1.4. piekāpļu zonas (R4);13.2. ja sateces baseins ietilpst vairākās zonās, nosaka to proporcionālo sadalījumu pa attiecīgajām zonām, vispārīgajā gadījumā: R1 + R2 + R3 + R4 = 100. Ņemot vērā sateces baseina sadalījumu pa zonām, aprēķina parametrus a un c, izmantojot šādas formulas: a = g x (a1 x R1 + a2 x R2 + a3 x R3 + a4 x R4); (11) c = b x (a1 x R1 + a2 x R2 + a3 x R3 + a4 x R4)–1, kur (12)g – minimālās noteces formēšanās klimatisko apstākļu parametrs, kuru nosaka ar šī būvnormatīva 6.pielikuma 2. un 3.kartogrammu;a1, a2, a3, a4, b – parametri, kas norādīti šī būvnormatīva 6.pielikuma 1.tabulā.
3. Lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas
3.1. Vispārīgās prasības
14. Lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas nodrošina kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens–gaisa režīmu augsnē.
19
15. Pārmitrās augsnēs projektē nosusināšanas (drenu vai grāvju) sistēmas. Ja augsnes mitrums dabiskos apstākļos nenodrošina kultūraugu vajadzības pēc ūdens, projektē apūdeņošanas vai divpusējās darbības meliorācijas sistēmas.
20
16. Lauksaimniecības zemju nosusināšana ar sistemātisku drenāžu ir efektīvākais un radikālākais zemes uzlabošanas un augsnes auglības ilglaicīgas paaugstināšanas paņēmiens. Vieglās (smilts vai vairākslāņu) gruntīs pieņemama arī susinātājgrāvju tīkla projektēšana, bet drenāža projektējama zemēs, kuras paredz izmantot intensīvi, un māla gruntīs.
21
17. Platības ar sarežģītiem hidroģeoloģiskiem apstākļiem nosusina vairākos paņēmienos vai iesaka neizmantot kā lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Ja platību nosusināšanu projektē lauksaimnieciskai izmantošanai vairākās kārtās, tad pirmajā nosusināšanas kārtā novadgrāvi, norobežojošos grāvjus un galvenos susinātājgrāvjus rok tikai izteikti pārmitrās vietās. Otrajā kārtā ierīko pārējo nosusināšanas grāvju tīklu vai drenāžu.
22
18. Vienlaikus ar meliorācijas sistēmu būvniecību projektē virszemes noteces regulēšanu, augsnes dziļirdināšanu un nepieciešamos kultūrtehnikas pasākumus.
23
3.2. Ūdensnotekas un novadgrāvji
19. Ūdens noteces uztveršanai un aizvadīšanai no nosusināmās platības projektē ūdensnotekas un novadgrāvjus. Ūdensnoteka parasti ir tiešs novadgrāvja turpinājums ārpus nosusināmās teritorijas.
24
20. Novadgrāvis sākas ar drenu sistēmas izteku, divu susinātājgrāvju, kontūrgrāvju vai ceļa grāvju sateci.
25
21. Ūdensnoteka un novadgrāvis nodrošina:
21.1. aplēses caurplūduma – pavasara palu maksimālo caurplūdumu ar 10 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējās tīrumu platības vai atkarībā no zālāju sugas pieļaujot zālāju īslaicīgu applūšanu ne ilgāk par 10–30 diennaktīm;
21.2. aplēses caurplūduma – vasaras–rudens plūdu maksimālo caurplūdumu ar 2 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējos tīrumus un ganības;
21.3. pārbaudes caurplūduma – vasaras–rudens plūdu maksimālo caurplūdumu ar 10 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējās pļavas vai mežus;
21.4. lai vasaras pusgada vidējie ūdens līmeņi ūdensnotekā vai novadgrāvī garantētu nosusināšanas tīkla (drenāžas, susinātājgrāvju, kontūrgrāvju, ceļa grāvju) aplēses caurplūduma uztveršanu un novadīšanu bez ūdens līmeņa uzstādinājuma.
26
22. Ja ūdenstece dabiskā stāvoklī nespēj nodrošināt šī būvnormatīva 21.punktā minētās prasības, projektē tās regulēšanu – palielina gultnes šķērsgriezumu vai garenslīpumu, samazina gultnes raupjumu vai apkārtējās platības aizsargā no applūšanas ar aizsargdambi un noteces pārsūknēšanu, ierīkojot polderi.
27
23. Ūdensnotekas vai novadgrāvja gultnes caurvades spēju nosaka ar gultnes hidraulisko aprēķinu un pārbauda izvēlēto gultnes parametru pietiekamību aplēses caurplūduma novadīšanai atbilstoši šī būvnormatīva 21.punktā minētajām prasībām. Projektētās gultnes šķērsgriezums ir stabils, un aplēses caurplūdums tajā nedrīkst attīstīt lielāku velkmes spēku vai straumes ātrumu par gultnes attiecīgajai gruntij vai nostiprinājumiem pieļaujamo:
28
23.1. ja ūdens plūsma ir vienmērīga, izmanto šādas formulas: Qap. ≤ Q = ω x vvid, kur (13)Qap. – aplēses caurplūdums (m3/s);Q – gultnes caurvades spēja (m3/s);ω – ūdens plūsmas aktīvā šķērsgriezuma laukums (m2);vvid – straumes vidējais ātrums (m/s); vvid = C √¯R x i, kur (14)C – ātruma (Šezī) koeficients (m0,5/s);R – aktīvā šķērsgriezuma laukuma hidrauliskais rādiuss (m);i – gultnes dibena garenslīpums;23.2. Šezī koeficienta C skaitliskās vērtības atkarībā no gultnes raupjuma koeficienta nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 15.formulu vai speciālas aprēķinu palīgtabulas: C = 1 / n x R1/6, kur (15)n – raupjuma koeficients, kura vērtības ūdensnoteku un novadgrāvju projektēšanai pieņem: n = 0,035–0,040, ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir mazāks par 3 m3/s;n = 0,030–0,0325, ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir 3–25 m3/s;n = 0,025–0,0275, ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir lielāks par 25 m3/s;n = 0,040 novadgrāvim.Mazākās n vērtības lieto, ja grunts ir bez akmeņiem vai oļiem, bet lielākās – ja grunts ir ar akmeņiem vai oļiem.
24. Regulētas ūdensteces, rakti novadgrāvji vai to posmi ar laiku piesērē, aizaug ar ūdensaugiem, krūmiem vai citādi zaudē ūdens uztveršanas un aizvadīšanas spējas. Lai atjaunotu gultnes parametrus un nodrošinātu nepieciešamos ūdens līmeņus, projektē ūdensnotekas vai novadgrāvja rekonstrukcijas vai renovācijas darbus.
29
25. Novadgrāvju trases projektē kompleksi ar detālās nosusināšanas, apūdeņošanas un ceļu tīklu projektēšanu, racionālas formas un lieluma lauku veidošanu, kā arī ievērojot konkrētos inženierģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus meliorējamā platībā.
30
26. Divus taisnus novadgrāvja trases posmus savieno ar līkni, kuras liekuma minimālo rādiusu r (m) pieņem r = 5 x B, kur B – gultnes platums ūdens līmenī (m) pie aplēses caurplūduma.
31
27. Divus taisnus ūdensnotekas trases posmus savieno ar līkni, kuras liekuma minimālo rādiusu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
32
rmin =ν2 x R4/3,kur (16)(ν02 - ν2/2) x cos φv – straumes ātrums (m/s) pie aplēses caurplūduma;vo – pieļaujamais straumes ātrums (m/s), ko nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 7.pielikuma 1. un 2.tabulu;R – hidrauliskais rādiuss (m);cos φ – gultnes ārējās (ieliektās) nogāzes slīpuma leņķa kosinusa funkcija. Trapecveida gultnēm ar nogāzes slīpuma koeficientu m = 1,5, cos φ = 0,832; m = 2, cos φ = 0,894. Paraboliska, riņķa segmenta un kombinēta šķērsgriezuma gultnēm cos φ =1.
28. Pieļaujamos straumes ātrumus v0 (m/s) nenostiprinātās un nostiprinātās gultnēs atkarībā no grunts raksturojuma un ūdens dziļuma gultnē pie aplēses caurplūduma nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 7.pielikuma 1. un 2.tabulu.
33
29. Ja jānostiprina gultnes taisnie posmi un v > v0, līknes rādiusu aprēķina atkarībā no izvēlētajam nostiprinājuma veidam atbilstošā pieļaujamā straumes ātruma v0 (7.pielikuma 2.tabula). Rekonstruējamām ūdensnotekām, kuru aprēķina caurplūdums ir lielāks par 5 m3/s, līkņu liekuma rādiusu pieņem robežās no 5 x B līdz 20 x B, pieskaņojoties dabā pastāvošajai gultnes trasei, kur B – gultnes platums ūdens līmenī (m) pie aplēses caurplūduma.
34
30. Gultnes nostiprinājumu veida izvēlei līknes ieliektai (ārējai) nogāzei aprēķina iedarbīgo straumes ātrumu uz ārējo nogāzi v1 (m/s), izmantojot šādu formulu:
35
v – straumes ātrums taisnā posmā pie tā paša aktīvā šķērsgriezuma laukuma (m/s);r1 – brīvi izvēlēts vai pastāvošais gultnes liekuma rādiuss (m).Ja aprēķinātais v1 ir lielāks par pieļaujamo ātrumu taisnā posmā v0 (7.pielikuma 1.tabula), līknes ārējo (ieliekto) nogāzi nostiprina. Ja ar šī būvnormatīva 16.formulu aprēķinātais līknes liekuma rādiuss pārsniedz 20 x B vai izrādās negatīvs, jāizvēlas piemērots gultnes nostiprinājums, kuram līknes liekuma rādiuss ir norādītajās robežās, bet nav mazāks par 5 x B.
31. Ūdensnoteku un novadgrāvju gultnes dziļums un šķērsgriezums ir tāds, lai nodrošinātu šī būvnormatīva 21.punktā minēto prasību izpildi un ietekošo drenu izteku dibena atzīmes būtu vismaz 0,5 m virs gultnes dibena un 0,2 m virs vasaras pusgada vidējā ūdens līmeņa. Novadgrāvju augšgalos drenu izteku atzīmes pieļaujams projektēt 0,3 m virs gultnes dibena.
36
32. Ja drenas izvada ūdenstilpē, drenu izteku atzīmes atrodas vismaz 0,2 m virs normālā uzstādinājuma ūdens līmeņa ūdenskrātuvē un vidējā ūdens līmeņa ezerā vai dīķī.
37
33. Savienojot divus mazbaseina novadgrāvjus, kuru sateces baseina platība mazāka par 0,5 km<>sup>2, to gultņu dibena atzīmes projektē uz vienas atzīmes. Ja pievienojamais novadgrāvis ir seklāks, tā lejasdaļā palielina gultnes dibena garenslīpumu vai nostiprina to.
38
34. Mazbaseina novadgrāvi pievieno gultnei ar pastāvīgu ūdens teci tā, lai novadgrāvja dibens būtu uz vienādas atzīmes ar vasaras pusgada vidējo ūdens līmeni ietekošajā gultnē.
39
35. Savienojot gultnes ar pastāvīgu ūdens teci, tās savieno tā, lai ūdens līmeņi pie aplēses caurplūdumiem būtu uz vienādas atzīmes.
40
36. Novadgrāvju un ūdensnoteku šķērsprofilu parametrus (dziļumu, dibena platumu) nosaka ar hidraulisko aprēķinu, bet nogāžu slīpuma koeficientus pieņem atkarībā no grunts apstākļiem:
36.1. m = 1,5 māla un smaga smilšmāla gruntīs;
36.2. m = 3,0 putekļainās smilts gruntīs;
36.3. m = 2,0 pārējās gruntīs;
36.4. m = 1,5 mežos neatkarīgi no grunts apstākļiem.
41
37. Novadgrāvju šķērsprofilu projektē trapecveidā ar minimālo dibena platumu 0,4 m un nogāžu slīpuma koeficientu atbilstoši šī būvnormatīva 36.punktam.
42
38. Ja ūdensnotekas sateces baseins ir 50–100 km2 vai hidrauliskais aprēķins nosaka, ka ūdensnotekas trapecveida šķērsprofila dibena platumam jābūt lielākam par 2,0 m, projektē parabolisku vai riņķa segmenta šķērsprofilu.
43
39. Gultņu nogāžu noturību vieglās (smilts, mālsmilts) gruntīs pārbauda, aprēķinot nogāžu noturības koeficientu h, izmantojot šādu formulu:
44
γ – grunts īpatnējā masa (t/m3);P – grunts porozitāte (%);a – gultnes nogāzes slīpuma leņķis;φ – ar ūdeni piesātinātas grunts iekšējās berzes leņķis.Ja koeficients η > 1, grāvja nogāze ir noturīga; ja koeficients η
40. Gruntsūdens plūsmas izsauktās nogāžu deformācijas novērš, ierīkojot gultnes nostiprinājumus vai krasta drenāžu gruntsūdens plūsmas pārtveršanai. Krasta drenas ar caurules diametru 75 mm vai lielāku iebūvē ne tālāk par 1/4 drenu atstatuma un ne tuvāk par 4 m no gultnes krotes.
45
41. Ja gultnes nenoturību rada straumes ātrumi ūdensnotekas vai novadgrāvja palielināta dibena garenslīpuma dēļ, gultni nostiprina visā garumā vai garenslīpumu koncentrē īsos speciāli nostiprinātos gultnes posmos, projektējot straujteku vai kritni.
46
42. Gultnes nogāzes nostiprina 0,1–0,2 m augstāk par aplēses caurplūduma ūdens līmeni.
47
43. Koncentrētas virszemes ūdens ieplūdes vietās ierīko virszemes noteces novadīšanas teknes.
48
44. Novadgrāvja dibena minimālais garenslīpums ir 0,5 ‰. Ūdensnotekas dibena minimālais garenslīpums nodrošina vasaras pusgada vidējā caurplūduma straumes ātrumu vismaz 0,1 m/s.
49
45. Ja kūdras slānis ir dziļāk par projektētās gultnes dibena atzīmi, ūdensnotekas un novadgrāvja dziļumu kūdrājā projektē, novērtējot kūdrāja virsmas un gultnes dibena (pamatnes) nosēšanos. Gultnes garenslīpumu projektē tā, lai pēc kūdras nosēdes gultne iegūtu vienmērīgu dibena garenslīpumu.
50
46. Transporta un pārvietošanās iespējai starp dažādām nosusināmās platības teritorijām, kā arī meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas nodrošināšanai projektē caurtekas, tiltus, kājnieku tiltus un laipas.
51
47. Meliorācijas sistēmu caurtekas aprēķina bezspiediena darba režīmam – ar aplēses caurplūduma pildījumu līdz 3/4 caurules diametra vai līdz 5/6 taisnstūra caurtekas augstuma. Ja paredz daļēja spiediena vai spiediena darba režīmu, zem caurulēm un gala sieniņām iebūvē speciālus pamatus, bet uzbērumu virs caurtekas paredz noturīgu pret filtrāciju:
47.1. ja caurtekas garums susinātājgrāvjos un kontūrgrāvjos nepārsniedz 10 m, tās minimālais diametrs ir 0,3 m;
47.2. ja caurtekas garums novadgrāvjos un ūdensnotekās nepārsniedz 10 m, tās minimālais diametrs ir 0,5 m. Ja caurtekas garums novadgrāvjos un ūdensnotekās ir 10–15 m, tās minimālais diametrs ir 0,8 m;
47.3. ceļa klātnes virsas atzīme ir tāda, lai atkarībā no caurules materiāla un izmēriem nodrošinātu minimālo caurules pārsegumu 0,5 m un bezspiediena darbības režīmā tā būtu vismaz par 0,5 m augstāk par aplēses caurplūduma ūdens līmeni caurtekā, bet daļēja spiediena vai spiediena darba režīmā – vismaz 1,0 m augstāk par uzstādinājuma ūdens līmeni.
52
48. Tiltu, kājnieku tiltu un laipu laiduma apakšas atzīme ir vismaz 0,5 m virs aplēses caurplūduma ūdens līmeņa un 0,75 m virs augstākā ūdens līmeņa ledus iešanas laikā.
53
3.3. Norobežojošais tīkls
49. Nosusināmās lauksaimniecībā izmantojamās zemes norobežošanai no apkārtējo platību (meža, purva, paaugstinātām reljefa vietām) virszemes ūdens noteces un pieplūstošajiem gruntsūdeņiem projektē kontūrgrāvjus un uztvērējgrāvjus.
54
50. Kontūrgrāvi virszemes ūdens noteces uztveršanai gar meža kontūru projektē neatkarīgi no meža ekspozīcijas pret debespusēm, ja zemes virsa, pārejot mežā, paaugstinās, bet gar meža ziemeļu, ziemeļaustrumu un austrumu malu – arī tad, ja zemes virsa, pārejot mežā, nepaaugstinās.
55
51. Uztvērējgrāvi projektē gruntsūdeņu uztveršanai palienē (kur tā pāriet virsas pacēlumā), slīpās nogāzēs un citās reljefa lūzuma vietās, kā arī vietās, kur iespējami spiedienūdeņi.
56
52. Kontūrgrāvi un uztvērējgrāvi ievada tieši novadgrāvī, ūdensnotekā vai ūdenstilpē, atsevišķos gadījumos – arī uztvērējakā, no kuras noteci uz novadgrāvi novada pa atsevišķu novadkolektoru.
57
53. Kontūrgrāvja un uztvērējgrāvja šķērsprofilus projektē trapecveidā, ar dibena platumu 0,4 m un nogāžu slīpuma koeficientu m = 1,5, bet smilts un mālsmilts gruntīs m = 2,0. Slīpā nogāzē uztvērējgrāvja augšējo nogāzi var veidot lēzenāku, bet nogāzes lejaspuses atbērtni – kā aizsargvalnīti.
58
54. Kontūrgrāvja un uztvērējgrāvja dziļumu minerālgruntīs un seklos (līdz 0,8 m dziļos) kūdrājos projektē 1,1–1,2 m, dziļos kūdrājos – 1,2–1,3 m. Ja kūdras dziļums ir 0,8–2,0 m, kontūrgrāvja un uztvērējgrāvja dziļumu projektē līdz minerālgrunts pamatnei.
59
55. Kontūrgrāvja un uztvērējgrāvja dibena garenslīpumu projektē robežās no 0,5 līdz 5,0 ‰.
60
3.4. Regulējošais (detālās nosusināšanas) tīkls
56. Lauksaimniecības zemes detālai nosusināšanai projektē regulējošo (detālās nosusināšanas) tīklu – drenu vai susinātājgrāvju sistēmas.
61
57. Drenu sistēmu veido susinātājdrenas un kolektori ar drenāžas būvēm, kas uztver augsnes lieko ūdeni un novada līdz novadošajam tīklam (novadgrāvim, ūdensnotekai vai ūdenstilpei).
62
58. Atkarībā no nosusināmās platības hidroģeoloģiskajiem un topogrāfiskajiem apstākļiem un zemes izmantošanas veida projektē sistemātisko (vienlaidu) vai vietumējo (izlases) drenāžu:
58.1. vienmērīgi pārmitru purva augšņu, trūdainu gleja un glejotu minerālaugšņu nosusināšanai maz mainīga reljefa apstākļos projektē sistemātisko drenāžu, kurā susinātājdrenas visā nosusināmā platībā izvietotas regulāri vienādos vai maz mainīgos atstatumos;
58.2. paugurainā reljefā starppauguru ieplaku, atsevišķu avotainu un pārmitru vietu nosusināšanai projektē vietumējo drenāžu, kurā susinātājdrenas izvietotas neregulāri, atsevišķās kopās ar mainīgiem drenu atstatumiem, kas nepārklāj visu nosusināmo platību.
63
59. Platībās, kurās gaidāma virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu pieplūde no blakus platībām, avotu vai spiedienūdeņu izplūdes vietās, nogāžu lejasdaļā, pakājē un vietās, kur zemes virsas slīpums pārsniedz 3 %, projektē šķērsdrenāžu, lai susinātājdrenas ar reljefa horizontālēm veidotu šauru leņķi.
64
60. Platībās ar nelielu zemes virsas vidējo slīpumu (līdz 3 %) projektē garendrenāžu, lai susinātājdrenas būtu aptuveni stateniski reljefa horizontālēm.
65
61. Susinātājdrenu optimālais garenslīpums ir 1,0–1,5 %. Ja zemes virsas slīpums ir lielāks par 0,5 %, susinātājdrenas nedrīkst projektēt ar minimālo (8.pielikuma 2.tabula) vai mākslīgo garenslīpumu.
66
62. Drenāžai lieto māla un polimēru materiālu (plastmasas) drenu caurules. Par 1,5 m dziļāku kūdrāju nosusināšanai var lietot koka kastīšu vai žagaru fašīnu drenas. Plastmasas cauruļu drenas nedrīkst lietot vietās, kur dzelzs savienojumu koncentrācija gruntsūdenī ir lielāka par 3 mg/l.
67
63. Parastos hidroģeoloģiskos apstākļos projektē 50 mm diametra māla susinātājdrenas vai 63 (65) mm diametra plastmasas susinātājdrenas. Vietās, kur gaidāma spiedienūdens vai virszemes ūdens pieplūde no blakus esošās platības, starppauguru ieplakās, pauguru pakājēs un avoksnājos susinātājdrenu diametru palielina par vienu gradāciju – projektē 75 mm diametra māla drenu caurules vai 90 (80) mm diametra plastmasas drenu caurules.
68
64. Susinātājdrenu savstarpējo atstatumu aprēķina atkarībā no drenējamās augsnes mehāniskā sastāva un fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām:
69
64.1. viendabīgās minerālaugsnēs drenu atstatumu Ep (m) aprēķina, izmantojot šādu formulu: Ep = En x Kū x Kv x Kk x Ki, kur (19)En – normatīvais drenu atstatums (m); saistīgās augsnēs (māls, smilšmāls) En nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 9.pielikuma 1.grafiku, bet nesaistīgās augsnēs (smilts, mālsmilts) –, izmantojot šī būvnormatīva 9.pielikuma 2.nomogrammu;Kū – koeficients, kas atkarīgs no attiecīgā rajona ūdenīguma pakāpes (9.pielikuma 1.kartogramma);Kv – vietējo apstākļu kompleksais koeficients (9.pielikuma 1.tabula);Kk – koeficients, kas atkarīgs no minerālaugšņu ķīmiskajām īpašībām (9.pielikuma 2.tabula);Ki – koeficients, kas atkarīgs no minerālaugšņu izmantošanas veida:aramzemei – 1,0;ganībām – 1,1;pļavām – 1,2augļu dārziem – 0,6–0,7;64.2. slāņainās augsnēs normatīvo drenu atstatumu En (m) nosaka, izmantojot šādu formulu:En =E1 x h1 + E2 x h2 + E3 x (h3 + 0,2),kur (20)t - a + 0,2E1 – virsējam viendabīgam augsnes slānim atbilstošais normatīvais drenu atstatums (m);E2, E3 – pārējiem viendabīgiem augsnes slāņiem atbilstošie normatīvie drenu atstatumi (m);h1 – virsējā augsnes slāņa biezums bez aramkārtas (m);a – aramkārta, m;h2, h3 – pārējo augsnes slāņu biezumi (m). Zemākā slāņa biezumam pieskaita 0,2 m;t – drenu dziļums (m) (t = a + h1 + h2 + h3);64.3. ja viendabīgās nesaistīgās augsnes slāņa biezums ir mazāks par drenu dziļumu plus 0,2 m vai reljefs ir paugurains, En (m) noteikšanai lieto saistīgām minerālaugsnēm atbilstošo šī būvnormatīva 9.pielikuma 1.grafiku;64.4. kūdrājos ar kūdras slāņa biezumu līdz 0,6 m drenu atstatumu Ep (m) nosaka tāpat kā minerālaugsnēm, bet novērtē kūdras dziļumu pēc tās pirmreizējās nosēšanās. Ja zem kūdras ir mazcaurlaidīga minerālaugsne un pēc pirmreizējās nosēšanās kūdras slāņa biezums ir 0,3–0,6 m, purva pamatnei noteikto nominālo drenu atstatumu koriģē ar koeficientu 1,1–1,2. Ja kūdras dziļums pēc pirmreizējās nosēšanās ir 0,3 m un mazāks, pieņem purva pamatnei noteikto nominālo drenu atstatumu;64.5. kūdrājos, kur kūdras slāņa biezums ir lielāks par 0,6 m, drenu atstatumu Ep (m) nosaka, izmantojot šādu formulu: Ep = En' x Kū x Kh' x Ka' x Kk', kur (21)En' – normatīvais drenu atstatums (m) atmosfēriskās barošanās apstākļos zemajos purvos, kas atkarībā no kūdras botāniskā sastāva un ar vāji filtrējošu minerālo (māla, smilšmāla, mālsmilts) pamatni norādīts šī būvnormatīva 9.pielikuma 3.tabulā, bet ar labi filtrējošu minerālo (grants, rupja smilts, smilts) pamatni – šī būvnormatīva 9.pielikuma 4.tabulā;Kū – koeficients, kas atkarīgs no attiecīgā rajona ūdenīguma pakāpes (9.pielikuma 1.kartogramma);Kh' – koeficients, kas atkarīgs no purva hidroģeoloģiskajiem apstākļiem (9.pielikuma 5.tabula);Ka' – koeficients, kas atkarīgs no purva hidroloģiskajiem apstākļiem (9.pielikuma 6.tabula);Kk' – koeficients, kas atkarīgs no dzelzs savienojumu koncentrācijas purva gruntsūdenī (9.pielikuma 7.tabula).
65. Paugurainā reljefā aprēķināto drenu atstatumu diferencē atkarībā no zemes virsas slīpuma, grunts mehāniskā sastāva, glejošanās pakāpes un no platību izmantošanas veida. Smilts un mālsmilts gruntīs bez gleja pazīmēm drenāžu neprojektē.
70
66. Drenu sistēmas projektē, ievērojot šī būvnormatīva 9.pielikuma 8.tabulā norādīto nosusināšanas sistēmas elementu izvietojumu attiecībā pret aprēķināto susinātājdrenu savstarpējo atstatumu Ep.
71
67. Susinātājdrenas kolektoram pievieno pēc iespējas stateniski pret kolektoru, bet ne šaurāk kā 60° leņķī.
72
68. Drenu kolektoru trases projektē taisnas, bez liekiem pagriezieniem, pa tuvāko ceļu uz novadgrāvi, ūdensnoteku vai ūdenstilpi.
73
69. Drenu vadu trases koku un krūmu tuvumā virza tā, lai nodrošinātu šādu minimālo atstatumu:
69.1. 30 m – līdz skuju kokiem;
69.2. 20 m – līdz lapu kokiem;
69.3. 15 m – līdz vītoliem, kārkliem, alkšņiem;
69.4. 10 m – līdz citiem krūmiem un ogulājiem;
69.5. 7 m – līdz augļu kokiem.
74
70. Kolektora dziļumam nodrošina projektētā dziļuma susinātājdrenu pievienošanas iespējas. Virs kolektora caurules virsas ir vismaz 0,9 m biezs grunts pārsegums, bet virs liela diametra kolektora – 0,8 m biezs grunts pārsegums.
75
71. Drenu kolektora šķērsojumos ar citiem cauruļvadiem atstarpe starp caurulēm vertikālā plaknē ir vismaz 0,3 m. Šķērsojot ar kolektoru ceļa vai citu seklu grāvi, atstarpe starp kolektora caurules virsu un grāvja dibenu ir vismaz 0,6 m.
76
72. Projektētais drenu dziļums un atstatums nodrošina lauku apstrādei un lauksaimniecības kultūru normālai attīstībai nepieciešamo optimālo gruntsūdens dziļumu – nosusināšanas normu. Projektējamās nosusināšanas vidējās normas (m) dažādiem platību izmantošanas veidiem norādītas šī būvnormatīva 9.pielikuma 9.tabulā. Nosusināšanas normas mazākās vērtības attiecas uz smilts un mālsmilts augsnēm, bet lielākās – uz māla augsnēm un kūdrājiem.
77
73. Drenu iebūves dziļums ir vertikālais atstatums starp zemes virsas un drenas apakšmalas atzīmēm. Susinātājdrenu vidējais iebūves dziļums atkarībā no platību izmantošanas veida, augsnes sastāva un ūdenīguma koeficienta (9.pielikuma 1.kartogramma un 10.tabula).
78
74. Drenu sistēmu dimensionēšanai ar hidroloģiskiem aprēķiniem ir noteikta ūdens novadīšanas intensitāte – noteces moduļi:
74.1. drenu noteces moduļi aramzemē un ganībās (l/s x ha) norādīti šī būvnormatīva 8.pielikuma 1.kartogrammā. Drenu noteces moduļa vērtību pļavās nosaka 80 % apjomā no aramzemei noteiktās vērtības. Starppauguru ieplakās bez izteiktas spiedienūdeņu pieplūdes kartogrammā noteikto drenu noteces moduli palielina par 20 %;
74.2. virszemes ūdens noteci no lauksaimniecības zemēm aprēķina atkarībā no uztvērējbūves sateces baseina platības un diennakts maksimālo nokrišņu intensitātes ar 10 % pārsniegšanas varbūtību. Nokrišņu intensitāte aramzemē (l/s x ha) norādīta šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.kartogrammā. Virszemes noteces moduli (l/s x ha) aramzemē atkarībā no augsnes mehāniskā sastāva un sateces baseina vidējā zemes virsas slīpuma nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 8.pielikuma 1.tabulu. Virszemes ūdens noteces moduli no pļavām un ganībām nosaka 70 %, bet meža un purva – 60 % apmērā no aramzemei noteiktā;
74.3. virszemes noteci no platībām ar ūdeni mazcaurlaidīgu segumu (asfaltu, betonu, bruģi u.tml.) un ēku un būvju jumtiem aprēķina, izmantojot šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.kartogrammā noteikto nokrišņu intensitātes skaitlisko vērtību (l/s x ha), reizinot to ar segto platību laukumu (ha) un koeficientu 0,85.
79
75. Izmantojot drenu sistēmas kolektoru hidrauliskā aprēķina grafoanalītisko vai analītiskās skaitļošanas metodi atkarībā no noteiktajiem noteces moduļiem un speciālas drenu hidrauliskās dimensionēšanas nomogrammas vai tabulas, izvēlas tādus drenu parametrus (šķērsgriezumu un dibena slīpumu), kas nodrošina drenu un virszemes noteces savlaicīgu aizvadīšanu optimālā plūsmas režīmā:
75.1. lielākais pieļaujamais plūsmas ātrums drenu vados nesaistīgās augsnēs ir 1,5 m/s, bet saistīgās augsnēs – 2,0 m/s;
75.2. susinātājdrenu un kolektoru minimālie garenslīpumi uzrādīti šī būvnormatīva 8.pielikuma 2.tabulā;
75.3. liela diametra drenu kolektoru garenslīpums nodrošina plūsmas ātrumu, kas nav mazāks par 0,30 m/s.
80
76. Lai aizsargātu drenu vadus no mehāniskas sērēšanas visos iespējamos būvdarbu izpildes apstākļos un visā drenāžas kalpošanas laikā un lai nodrošinātu pietiekami intensīvu ūdens ieplūdi drenā, drenu caurules vai to saduru vietas pārsedz ar dabisku vai sintētisku filtrējošu materiālu, ievērojot, ka:
76.1. sintētisku filtrmateriālu nedrīkst lietot māla, smilšmāla un kūdras augsnēs, kā arī iebūvējot drenas ar ūdeni piesātinātā plūstošā gruntī;
76.2. ar salmiem aptītas plastmasas drenu caurules drīkst lietot māla, smilšmāla un kūdras augsnēs, bet nedrīkst – smilts augsnēs;
76.3. paklājam zem māla drenu caurulēm nedrīkst lietot sintētiska materiāla plēvi.
81
77. Ja projektējamās platības gruntsūdenī ir paaugstināta divvērtīgās dzelzs savienojumu koncentrācija, veic papildu pasākumus, lai novērstu māla cauruļu drenu aizsērēšanu ar dzelzs savienojumiem:
77.1. ja dzelzs savienojumu koncentrācija ir 3–8 mg/l:
77.1.1. palielina minimālo drenu garenslīpumu vismaz līdz 0,4 %;
77.1.2. drenu kolektora garenslīpumu 10–15 m garā lejasgala posmā palielina vismaz līdz 1,0 %;
77.1.3. par 10 % samazina drenu savstarpējos atstatumus;
77.2. ja dzelzs savienojumu koncentrācija gruntsūdenī ir lielāka par 8 mg/l, drenāžu projektēt nav ieteicams. Nosusināšanu var veikt ar iepriekšējās nosusināšanas grāvjiem, un tikai pēc 3–5 gadiem, ja dzelzs savienojumu koncentrācija būs samazinājusies zem 8 mg/l, var projektēt drenāžu.
82
78. Drenu sistēmas normālas darbības nodrošināšanai un kontrolei projektē drenāžas būves: drenu iztekas, drenu akas, uztvērējakas, filtrus, virszemes ūdens uztvērējus un citas būves, ievērojot šādus nosacījumus:
78.1. katras drenu sistēmas ūdeņu izvadīšanai novadgrāvī, ūdensnotekā vai ūdenstilpē lieto drenu izteku;
78.2. drenu akas projektē šādos gadījumos:
78.2.1. ja vienā drenu sistēmas mezglā savieno vairāk par trim kolektoriem;
78.2.2. ja kolektora trases pagrieziens ir lielāks par 60°;
78.2.3. ja ūdens plūsmas ātrums kolektorā samazinās līdz minimālajam pieļaujamam ātrumam;
78.2.4. pēc katriem 500 metriem, ja kolektors ir garāks par kilometru;
78.3. atklātas drenu akas virszemes daļas augstums ir vismaz 0,2 m, bet ne vairāk par 0,5 m;
78.4. virs segtās akas vāka ir vismaz 0,6 m biezs grunts slānis;
78.5. smagās, mazcaurlaidīgās augsnēs lokālās zemes virsas ieplakās lieto labi filtrējoša materiāla (piemēram, koksnes šķeldu, keramzīta, grants, salmu) filtru kolonnas, filtrus, drenu apbērumus vai drenu tranšejas aizbērumus;
78.6. sevišķi izteiktas, intensīvas gruntsūdens pieplūdes vietās lieto drenu tranšejas aizbērumus ūdens nesošā slāņa biezumā ar granti vai šķeldu un drenu pārklājumus ar fašīnu vai presētu salmu ķīpām;
78.7. virszemes noteces uztveršanai no nosusināmās platības seklām, izteiktām reljefa ieplakām un ievadīšanai drenu sistēmā projektē virszemes ūdens uztvērējus;
78.8. virszemes ūdeņu novadīšanai novadgrāvjos, ūdensnotekās vai ūdenstilpēs projektē velēnu vai dzelzsbetona teknes.
83
79. Ja saskaņā ar šī būvnormatīva 17.punktu un 77.2.apakšpunktu nepieciešama platību iepriekšējā nosusināšana, susinātājgrāvju sistēmas vai atsevišķus susinātājgrāvjus projektē ar pagaidu nozīmi.
84
80. Smilts un mālsmilts augsnēs un līdz 2 m dziļos kūdrājos uz minerālgrunts pamatnes susinātājgrāvju sistēmas var pietiekami intensīvi pazemināt gruntsūdens līmeni augsnē, bet smagās, mazcaurlaidīgās minerālaugsnēs susinātājgrāvju galvenais uzdevums ir virszemes ūdens noteces uztveršana un novadīšana novadgrāvī.
85
81. Susinātājgrāvjus projektē ieslīpi pret reljefa horizontālēm, lai grāvis šķērsotu virszemes ūdens tecēšanas un gruntsūdens plūsmas galveno virzienu.
86
82. Susinātājgrāvju minimālais garenslīpums ir 0,5 ‰, bet maksimālais – 5 ‰.
87
83. Susinātājgrāvju dibena platums ir 0,4 m, maksimālais garums 1500 m, bet galvenos parametrus izvēlas atkarībā no nosusināmās platības reljefa, situācijas un augsnes apstākļiem, izmantojot šī būvnormatīva 8.pielikuma 3.tabulu. Susinātājgrāvju vidējo dziļumu kūdrājos nosaka, novērtējot kūdras slāņa nosēšanos.
88
3.5. Virszemes noteces regulēšana
84. Ar virszemes noteces regulēšanu sekmē nosusināmās platības virszemes ūdeņu ātrāku novadīšanu regulējošajā un norobežojošajā tīklā, ūdensnotekā, novadgrāvī vai ūdenstilpē un infiltrāciju augsnes pamatslānī, novērš ūdens uzkrāšanās iespēju nosusināmās platības ieplakās un citos reljefa pazeminājumos un mazina augsnes sablīvēšanos.
89
85. Planējot platības, ierīkojot virszemes noteces vagas, aizberot noslēgtas nelielas ieplakas, bedres, grāvjus, vecupes un nolīdzinot ežmalas un kraujiņas, nodrošina, lai pēc grunts pārvietošanas un grunts sēšanās tiktu saglabāts projektētais drenu dziļums.
90
86. Ierīkojot noteces vagas, novērtē zemes apstrādāšanas iespējas un izbūvētās drenu sistēmas, vagu nogāzes veido ar slīpumu 1:10 vai lēzenāk, garenslīpumu, kas nav mazāks par 0,1 %, un dziļumu, kas nav lielāks par 0,4 m. Noteces vagu trases nedrīkst sakrist ar drenu kolektoru trasēm.
91
87. Zemaramkārtas dziļirdināšana piemērota smagās glejotās māla un smilšmāla augsnēs, kuru filtrācijas koeficients ir mazāks par 0,2 m/d, pauguraina reljefa minerālgrunts ieplakās un augsnēs ar ortšteina horizontu.
92
88. Dziļirdināšanu var veikt pēc drenu iebūves un laikā, kad augsnei ir optimāla mitruma pakāpe:
88.1. dziļirdinātāja darba virziens ir statenisks susinātājdrenu virzienam, savstarpējais atstatums starp spraugām māla un smaga smilšmāla augsnēs un augsnēs ar ortšteina horizontu ir 0,8 m, pārējās augsnēs – 1,6 m;
88.2. irdināšanas dziļums ir vismaz par 0,2–0,3 m mazāks par iebūvēto drenu dziļumu.
93
3.6. Divpusējās darbības meliorācijas sistēmas
89. Lai nosusināmās platībās veģetācijas periodā augsnes aktīvajā slānī veidotu kultūraugiem optimālo gaisa un mitruma režīmu, nosusināšanas sistēmas var piemērot gruntsūdens līmeņa regulēšanai un ierīkot divpusējās darbības meliorācijas sistēmas.
94
90. Divpusējās darbības meliorācijas sistēmas projektē:
90.1. līdzenās platībās, kurās zemes virsas slīpums ir mazāks par 0,5 ‰;
90.2. smilts, mālsmilts un zemo purvu kūdras augsnēs, kuru filtrācijas koeficients ir lielāks par 0,5 m/d;
90.3. ja mazūdens periodā ir iespējams nodrošināt ūdens resursus, kuru apjoms ir vismaz 0,5 l/s x ha.
95
91. Atkarībā no apūdeņošanai izmantojamiem ūdens resursiem, augsnes caurlaidības un audzējamām kultūrām ar divpusējās darbības meliorācijas sistēmām zemaugsnes mitrināšanu var veikt:
91.1. uzturot nosacīti pastāvīgu gruntsūdens līmeni visā veģetācijas periodā;
91.2. ar ciklisku ūdens uzstādināšanu un novadīšanu, uzturot paaugstinātu gruntsūdens līmeni periodiski 3–6 reizes veģetācijas periodā.
96
92. Optimālo gruntsūdens līmeni (m), kādu, uzstādinot nosusinātā platībā, nodrošina veģetācijas periodā, var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 8.pielikuma 4.tabulā norādītos datus.
97
93. Ja gruntsūdens līmenis tiek regulēts cikliski, ūdens līmeni paceļ līdz 0,3–0,4 m no zemes virsas un uztur nemainīgu 3–4 dienas.
98
94. Ja novadgrāvī vasaras pusgadā ir pietiekami liels caurplūdums, tad, novadgrāvī ierīkojot ūdens līmeņa uzstādināšanas būves, var uzstādināt ūdens līmeni un pastāvīgi visā veģetācijas periodā vai cikliski ūdeni ievadīt regulējošajā tīklā. Ūdens no regulējošā tīkla caur drenu sadurām vai perforāciju un susinātājgrāvju gultnēm spiediena ietekmē izplūst augsnē un paceļ gruntsūdens līmeni optimālajā dziļumā.
99
95. Vasaras pusgada 30 dienu minimālais caurplūdums ar 75 % pārsniegšanas varbūtību Q (l/s) novadgrāvī ir lielāks par kultūraugu ūdens patēriņu un iztvaikošanu no augsnes, ko raksturo apūdeņošanas vidējais diennakts hidromodulis qm (l/s x ha) (10.pielikuma 1.tabula):
Q ≥ qm x F, kur (22)
F – mitrināmā platība, ha.
100
96. Ja novadgrāvī vasaras pusgadā nav pietiekamas pieteces gruntsūdens līmeņa pacelšanai, nepieciešamo ūdeni speciāli pievada no ūdens avota – ūdensteces vai ūdenstilpes. Ūdens pievadīšanai projektē pašteces cauruļvadu vai spiedvadu.
101
97. Lai gruntsūdens līmeņa regulēšanai izmantotu nosusināšanas sistēmas regulējošo tīklu:
97.1. vismaz par vienu gradāciju palielina drenu cauruļu diametru;
97.2. par 30–40 % samazina susinātājdrenu un susinātājgrāvju savstarpējos atstatumus;
97.3. līdz 150 m samazina susinātājdrenu garumu;
97.4. drenas caurules perimetru visā garumā nosedz ar filtrējošu segmateriālu;
97.5. novadgrāvjos, susinātājgrāvjos vai drenu akās ierīko ūdens līmeņa regulēšanas būves;
97.6. gultņu nostiprinājumiem lieto materiālus, kas pieļauj ilgstošu appludinājumu;
97.7. gruntsūdens līmeņu novērošanai ierīko novērošanas aciņas (urbumus).
102
3.7. Apūdeņošanas sistēmas
98. Lauksaimniecības kultūraugu (galvenokārt dārzeņu, kultivēto zālāju un intensīvo augļu un ogulāju) attīstībai veģetācijas periodā nepieciešamā augsnes mitruma un barības vielu režīma optimizēšanai projektē apūdeņošanas sistēmas.
103
99. Laikā, kad kultūraugi veģetācijas periodā cieš no mitruma deficīta, to attīstībai nepieciešamo ūdeni (ar izšķīdinātām barības vielām vai bez tām) var nodrošināt ar speciālām iekārtām vai mašīnām, izsmidzinot mākslīgo lietu (laistīšana) vai ar nelielu intensitāti padodot ūdeni pa neliela diametra cauruļvadu tīklu caur speciālām ūdens izlaidēm – pilinātājiem – tieši augu sakņu zonā (pilienveida apūdeņošana).
104
100. Apūdeņošanas sistēmas nepieciešamo apūdeņošanas režīmu – apūdeņošanas devas un termiņus – nosaka vidēji sausam veģetācijas periodam, kurā klimatiskā ūdens patēriņa deficīts aprēķināts ar 75 % pārsniegšanas varbūtību:
100.1. apūdeņošanas norma ir atkarīga no iztvaikošanas un transpirācijas intensitātes, nokrišņu daudzuma, mitruma krājuma augsnē veģetācijas perioda sākumā, augsnes īpašībām, agrotehnikas un kultūrauga īpatnībām;
100.2. apūdeņojuma termiņi un devas ir atkarīgas no mitruma deficīta veģetācijas periodā, laistāmo kultūraugu bioloģiskajām īpatnībām un augsnes aktīvā slāņa mitrumietilpības;
100.3. lauksaimniecības kultūru vidējās apūdeņošanas normas dažādos Latvijas agroklimatiskajos rajonos (10.pielikuma 1.kartogramma) apkopotas šī būvnormatīva 10.pielikuma 1.tabulā, bet konkrētā projektā tās nosaka ar augsnes aktīvā slāņa ūdens bilances vienādojumu.
105
101. Par apūdeņošanas sistēmas ūdens avotu var izmantot ar ūdens resursiem pietiekoši nodrošinātas ūdensteces, ūdenstilpes vai pazemes ūdens resursus, ievērojot šādus nosacījumus:
101.1. kultūraugu laistīšanai bez ierobežojumiem var izmantot ūdeni, kura mineralizācijas pakāpe nepārsniedz 1,5 mg/l, ūdens aktīvās reakcijas skaitlis pH ir lielāks par 5,5 un temperatūra pārsniedz 10 °C;
101.2. ūdens piemērotību kultūraugu apūdeņošanai nosaka arī nātrija un kalcija katjonu attiecība miligramekvivalentos, tai jābūt mazākai par 1;
101.3. pilienveida apūdeņošanas sistēmas sastāvā projektē speciālus filtrus mehānisko sīko piemaisījumu un hidrobiantu (piemēram, aļģu) atdalīšanai no ieņemtā ūdens, kā arī, ja nepieciešams, īpašas ierīces dzelzs hidroksīda, karbonātu un citu sāļu samazināšanai ūdenī.
106
102. Ūdens ieņēmējbūves tips ir atkarīgs no ūdens ieguves avota, izvēlētā apūdeņošanas paņēmiena un tehnikas. Sūkņu stacija nodrošina ūdens padevi ar nepieciešamo spiedienu atbilstoši visu vienlaikus strādājošo laistīšanas ierīču vai pilinātāju ūdens patēriņam, ieskaitot zudumus pievadtīklā. Sūkņu attīstītais maksimālais spiediens nedrīkst pārsniegt spiedvadu caurulēm pieļaujamo spiedienu.
107
103. Laistīšanas sistēmas ūdens patēriņu Qs (l/s) nosaka, izmantojot šādu formulu:
108
Qs =24 x F x qm, kur (23)t x kF – sistēmas platība (ha);qm – apūdeņošanas diennakts vidējais hidromodulis (l/s x ha). Tā vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 10.pielikumu;t – sistēmas darbināšanas laiks (h);k – iekārtas izmantošanas laika koeficients.
104. Laistīšanas sistēmas atkarībā no lietojamo sūkņu staciju, spiedvadu un laistīšanas iekārtu veida projektē stacionāras, pusstacionāras vai pārvietojamas:
104.1. pārvietojamās sistēmās visi elementi (ieskaitot sūkņu staciju) ir pārvietojami;
104.2. pusstacionārās sistēmās kāds no sistēmas pamatelementiem var būt izvietots arī stacionāri;
104.3. stacionārās sistēmās visi sistēmas elementi ir izvietoti stacionāri.
109
105. Atkarībā no laistīšanas iekārtai nepieciešamā darba spiediena, ražīguma, strūklas tāluma un izsmidzināšanas veida izvēlas laistīšanas sistēmas pievadtīkla materiālu un izvietojumu.
110
106. Stacionāru laistīšanas sistēmu ūdens pievadtīklu projektē atbilstoši hidrauliskajam aprēķinam kā spiedvadu ar nepieciešamo armatūru (hidrantiem, aizbīdņiem, ūdens izlaidēm, vienvirziena vārstiem, drošības ventiļiem, ūdens mērītājiem un citu armatūru), ievērojot šādus nosacījumus:
106.1. uz visiem spiedvada atzarojumiem ir aizbīdņi;
106.2. spiedvadu lūzumu punktos vertikālajā plaknē, kur iespējama gaisa uzkrāšanās caurulē, paredz gaisa izlaides vārstus;
106.3. spiedvada iztukšošanai spiedvada zemākajās vietās projektē ūdens izlaides, un tā garenslīpums izlaides virzienā ir lielāks par 0,1 %;
106.4. ja spiedvada pagrieziena leņķis horizontālā vai vertikālā plaknē, kā arī cauruļvadu galos pārsniedz 10°, projektē betona balstus;
106.5. ja aprēķinātais spiediens hidrauliskā trieciena gadījumā pārsniedz attiecīgajam cauruļvadam pieļaujamo spiedienu, uzstāda prettrieciena vārstus;
106.6. laistīšanas ierīču pievienošanas hidranta augstumu nodrošina atbilstošu pievienojamās ierīces prasībām, bet, ja nelieto hidrauliski izbīdāmos hidrantus, ne mazāku par 0,5 m virs zemes virsas.
111
107. Projektējot laistīšanas sistēmu izvietojumu, nodrošina nepieciešamo drošības joslu gar elektrolīnijām. Laistīšanas iekārtas ūdens strūklas pilieni, ņemot vērā iespējamo vēja radīto novirzi, nedrīkst krist tuvāk par 10 metriem no 20 kV elektrolīnijas malējā vada horizontālās projekcijas uz zemes un ne tuvāk par 20 m no augstāka sprieguma elektrolīnijas.
112
108. Projektējot pilienveida apūdeņošanas sistēmas, diennaktī pievadāmo aprēķina ūdens daudzumu W (m3/d) nosaka, izmantojot šādu formulu:
W = 0,864 x qm x F x P, kur
qm – apūdeņošanas diennakts vidējais hidromodulis (l/s x ha) saskaņā ar šī būvnormatīva 10.pielikuma 1.tabulu;
F – apūdeņošanas sistēmas platība (ha);
P – daļa no apūdeņošanas sistēmas platības, kurā izvietota augu sakņu zona un kuru nosaka kā augu virszemes daļu projekcijas laukumu uz zemes virsas (%). Ja augu virszemes daļas pilnīgi iekļaujas visā platībā, tad P = 100 %. Intensīvos augļu dārzos (pundurābeles, plūmes, ķirši u.c.) P ir robežās no 30 % līdz 60 %.
113
109. Pilienveida apūdeņošanas sistēmas ūdens patēriņš Qs (l /s) ir atkarīgs no sistēmas platības, pilinātāju izvietojuma, skaita un caurplūduma, kas nodrošinātu vismaz 25 % augu sakņu zonas platības samitrināšanu.
114
110. Pilienveida apūdeņošanas sistēmās maģistrālos, sadalošos un apūdeņošanas spiedvadus projektē no polimēru materiāla caurulēm. Aiz sistēmas filtra uz cauruļvada nav pieļaujama korozijai pakļautu metāla veidgabalu un armatūras lietošana. Cauruļu savienošanai lietojami plastmasas kompresijas veidgabali, metināmi plastmasas veidgabali (polietilēna caurulēm) vai līmējami veidgabali (polivinilhlorīda caurulēm).
115
111. Pilienveida apūdeņošanas spiedvadu tīkla izvietojumu nosaka atkarībā no platības topogrāfiskajiem apstākļiem, apūdeņojamo kultūru izvietojuma, apūdeņošanas apakšsistēmu skaita, nepieciešamā darba spiediena un caurplūduma. Sistēmas parametrus nosaka ar cauruļvadu hidraulisko aprēķinu.
116
112. Pilienveida apūdeņošanas pusstacionārās sistēmās maģistrālos spiedvadus, bet stacionārās sistēmās arī sadalošos spiedvadus iebūvē zemē, nodrošinot cauruļvadu iztukšošanu un atgaisošanu. Cauruļvadu iebūves minimālais dziļums no zemes virsas līdz caurules virsai nav mazāks par 0,8 m. Pilinātāju caurules izvieto stādījumu rindās virs zemes, bet mulčētajās platībās – arī zem mulčas.
117
4. Meža zemju nosusināšanas sistēmas
113. Meža zemju nosusināšanas sistēmas nodrošina tehniski un mežsaimnieciski pamatotu, atkarībā no meža augšanas apstākļu un meža tipa diferencētu nosusināšanas pakāpi, ar kuru nosusināšanas efekts līdz ar attālināšanos no susinātājgrāvja nesamazinās vairāk kā par vienu bonitāti un kas nodrošina meža infrastruktūras (tai skaitā nepieciešamā meža autoceļu tīkla) izveidošanu.
118
114. Meža ceļu trases un ceļa klātnes veidošanu projektē vienlaikus ar regulējošā nosusināšanas tīkla projektēšanu.
119
4.1. Regulējošais tīkls
115. Meža zemju mitruma regulēšanu nodrošina regulējošais tīkls – susinātājgrāvji, noteces vadziņas un ceļa grāvji. Dziļas kūdras un avotainās vietās vai noslēgtās ieplakās pirms pastāvīgā regulējošā tīkla ierīkošanas ieteicams rakt pagaidu nosusināšanas grāvjus – pioniergrāvjus.
120
116. Susinātājgrāvju trases projektē, izvērtējot:
116.1. meža augšanas apstākļu un meža tipus;
116.2. meža ierīcības elementus (kvartālstigas, īpašu cirsmu virzienus, kokmateriālu izvešanas iespējas un citus aspektus);
116.3. reljefu;
116.4. augsnes un hidroģeoloģiskos apstākļus;
116.5. esošo hidrogrāfisko tīklu;
116.6. esošo un projektējamo ceļu tīklu.
121
117. Susinātājgrāvjus meža kvartālu robežās projektē līdz kvartālu stigām un ievada gar stigas augstāko malu virzītajā novadgrāvī vai ceļa grāvī:
117.1. lai neaizkavētu virszemes noteci, grāvja atbērtni veido susinātājgrāvja zemākajā pusē un pietuvina ceļam vai kvartāla stigas braucamajai joslai;
117.2. virszemes ūdens noteci novada caur grāvja atbērtni pa caurulēm vai fašīnām.
122
118. Meža izcirtumos un mazcaurlaidīgās augsnēs ātrākai atkušņa un nokrišņu ūdeņu novadīšanai pa reljefa zemākajām vietām uz susinātājgrāvjiem projektē noteces vadziņas.
123
119. Susinātājgrāvju savstarpējos atstatumus (m) nosaka diferencēti atkarībā no meža augšanas apstākļu un meža tipa, augsnes un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem tā, lai vienas bonitātes robežās nodrošinātu līdzīgu nosusināšanas pakāpi saskaņā ar šī būvnormatīva 11.pielikuma 1.tabulu.
124
120. Susinātājgrāvju vidējo dziļumu (m) nosaka atkarībā no augsnes apstākļiem saskaņā ar šī būvnormatīva 11.pielikuma 2.tabulu.
125
121. Susinātājgrāvju dziļums kūdrājā pēc kūdras nosēšanās nav mazāks par 1 m.
126
122. Susinātājgrāvju dibena platums ir 0,4 m, bet nogāzes slīpuma koeficientu nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 11.pielikuma 3.tabulu.
127
123. Susinātājgrāvju dibena minimālais garenslīpums ir 0,5 ‰.
128
124. Susinātājgrāvjus novadgrāvim pievieno aptuveni 60–90° leņķī, un savienojumu veido ar līkni, kuras rādiusu pieņem aptuveni 5 m.
129
125. Noteces vadziņu vidējo dziļumu projektē 0,4 m.
130
126. Ceļa grāvju parametrus projektē analogi susinātājgrāvju parametriem. Ja nepieciešams nodrošināt grunti ceļa klātnes veidošanai, ceļa grāvja platumu vai dziļumu var palielināt.
131
4.2. Norobežojošais tīkls
127. Kontūrgrāvjus projektē gar nosusināmās platības kontūru ar parametriem, kas analogi susinā …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.