Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.600 "Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība"

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.600 "Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr.1061 Rīgā 2009.gada 15.septembrī (prot. Nr.57 24.§) Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.600 "Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība" Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 3. un 6.punktu Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumos Nr.600 "Veterināro zāļu reģistrēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 127.nr.; 2007, 161.nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt 2.6.apakšpunktu šādā redakcijā: "2.6. veterinārās zāles: 2.6.1. jebkura viela vai vielu savienojums dzīvnieku slimību ārstēšanai vai profilaksei; 2.6.2. jebkura viela vai vielu savienojums, ko var lietot vai ievadīt dzīvniekiem, lai atjaunotu, koriģētu vai pārveidotu to fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai lai noteiktu veterinārmedicīnisku diagnozi;". 2. Izteikt 2.9.apakšpunktu šādā redakcijā: "2.9. zāļu nosaukums: 2.9.1. ražotāja piešķirtais nosaukums, kas atšķiras no vispārīgā nosaukuma (Pasaules Veselības organizācijas ieteiktais starptautiskais nepatentētais nosaukums (INN) vai, ja tāds nav ieteikts, plaši lietotais nosaukums); 2.9.2. vispārīgais vai zinātniskais nosaukums, kas papildināts ar preču zīmi vai reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) nosaukumu." 3. Izteikt 5.6.apakšpunktu šādā redakcijā: "5.6. zālēm, ko izgatavo aptiekā." 4. Svītrot 5.7.apakšpunktu. 5. Izteikt 8.1 punktu šādā redakcijā: "8.1 Reģistrējot veterinārās zāles, Zāļu valsts aģentūra nosaka to piederību bezrecepšu vai recepšu veterināro zāļu grupai." 6. Papildināt I nodaļu ar 8.4 un 8.5 punktu šādā redakcijā: "8.4 Tikai praktizējošam veterinārārstam atļauts veikt darbības ar šādām zāļu grupām: 8.4 1. imunoloģiskās zāles; 8.4 2. vispārējās anestēzijas līdzekļi; 8.4 3. narkotiskie pretsāpju līdzekļi; 8.4 4. psihotropie līdzekļi; 8.4 5. specifiskas farmakoterapeitisko grupu zāles, ja to lietošanā jāievēro īpaši piesardzības pasākumi vai tās var iespējami kaitīgi ietekmēt cilvēka vai dzīvnieka veselību. 8.5 Ja zāles ir izplatītas Latvijā vai zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks ir iesniedzis Zāļu valsts aģentūrā paziņojumu par zāļu faktisko izplatīšanas (tirdzniecības) uzsākšanas datumu Latvijā vai paziņojumu par zālēm, kuras beidz laist tirgū Latvijā (uz laiku vai pastāvīgi), Zāļu valsts aģentūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Zāļu valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi nosaka atvieglojumus veterināro zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības gada maksai, ja ir spēkā šādi nosacījumi: 8.5 1. iepriekšējā kalendāra gadā attiecīgās veterinārās zāles tika izplatītas Latvijā un to apgrozījums gadā nepārsniedza 1500 latu; 8.5 2. veterināro zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) ir iesniedzis Zāļu valsts aģentūrā paziņojumu par veterināro zāļu faktisko izplatīšanas (tirdzniecības) uzsākšanas datumu Latvijā vai par veterinārajām zālēm, kuras beidz laist tirgū Latvijā (uz laiku vai pastāvīgi)." 7. Aizstāt 10.punktā skaitli un vārdus "VI sējumā "Veterinārās zāles"" ar vārdiem un skaitli "dokumentu krājuma VI sējuma B daļā "Paziņojums iesnieguma iesniedzējam, veterinārās zāles, dokumentācijas saturs un noformēšana"". 8. Izteikt 13.2.apakšpunktu šādā redakcijā: "13.2. veterināro zāļu nosaukums;". 9. Aizstāt 28.punktā vārdus "Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir lietotas reģistrētu veterināro zāļu sastāvā" ar vārdiem "ir vispāratzītas Eiropas Kopienas veterinārajā praksē". 10. Izteikt 31. un 32.punktu šādā redakcijā: "31. Ja veterinārās zāles satur aktīvās vielas, kas izmantotas reģistrētu veterināro zāļu sastāvā (kombinētās veterinārās zāles), bet līdz šim nav izmantotas vienā veterināro zāļu sastāvā terapeitiskiem nolūkiem, par šādu zāļu aktīvajām vielām iesniedz neklīnisko un klīnisko pētījumu rezultātus un, ja nepieciešams, drošuma un atliekvielu pārbaužu rezultātus. 32. Attiecībā uz šo noteikumu 31.punktā minētajām veterinārajām zālēm nesniedz zinātniskās atsauces par katru aktīvo vielu atsevišķi (informētas personas piekrišanas iesniegums)." 11. Izteikt 37.punktu šādā redakcijā: "37. Iesnieguma iesniedzējs sagatavo reģistrācijas iesniegumam pievienojamo dokumentāciju atbilstoši šādām prasībām: 37.1. noformējot reģistrācijas iesniegumam pievienojamo dokumentāciju, ievēro šo noteikumu II nodaļā, 2., 3., 3.1 un 3.2 pielikumā noteiktās prasības un Farmācijas likuma 28.1 pantā minētos Eiropas Komisijas ieteikumus (turpmāk - vadlīnijas), kas publicēti Eiropas Kopienas Zāļu tiesiskā regulējuma dokumentu krājuma VI sējuma B daļā "Paziņojums iesnieguma iesniedzējam, veterinārās zāles, dokumentācijas saturs un noformēšana"; 37.2. ņem vērā jaunākās zinātniskās atziņas par veterinārajām zālēm un Eiropas Komisijas vadlīnijas par veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu, kuras Eiropas Komisija publicējusi Eiropas Kopienas Zāļu tiesiskā regulējuma dokumentu krājumā; 37.3. veterinārajām zālēm, kas nav imunoloģiskās veterinārās zāles, attiecībā uz kvalitāti (fizikāli ķīmiskie, bioloģiskie un mikrobioloģiskie testi) un imunoloģiskajām veterinārajām zālēm attiecībā uz kvalitāti, drošumu un iedarbīgumu dokumentācijā piemēro attiecīgās monogrāfijas, arī Eiropas Farmakopejas vispārīgās monogrāfijas un to vispārīgās nodaļas; 37.4. dokumentācijā aprakstītais veterināro zāļu ražošanas process atbilst labas ražošanas prakses principiem un Eiropas Kopienas Zāļu tiesiskā regulējuma dokumentu krājuma IV sējumā norādītajām vadlīnijām, kā arī veterināro zāļu ražošanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 37.5. dokumentācijā iekļauj informāciju par reģistrējamo veterināro zāļu novērtēšanas rezultātu. Iesnieguma iesniedzējs Zāļu valsts aģentūrā iesniedz informāciju par reģistrējamām veterinārajām zālēm veiktajiem testiem vai pētījumiem, kas ir nepilnīgi vai nav pabeigti; 37.6. dokumentācijā aprakstītās farmakoloģiskās, toksikoloģiskās, atliekvielu noteikšanas un drošuma pārbaudes veic saskaņā ar labu laboratorijas praksi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; 37.7. eksperimentus ar dzīvniekiem veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicamas darbības ar izmēģinājumdzīvniekiem, un kārtību, kādā izmēģinājumdzīvniekiem nodrošināmas labturības prasības; 37.8. dokumentācijā norāda vides riska novērtējumu tādām veterinārajām zālēm, kas satur vai sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem. Informāciju iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulai (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, ņemot vērā Eiropas Komisijas vadlīnijas." 12. Papildināt II nodaļu ar 37.1, 37.2 un 37.3 punktu šādā redakcijā: "37.1 Zāļu valsts aģentūra var noteikt izņēmumus veterināro zāļu reģistrācijai, ja veterinārās zāles paredzētas konkrētām dzīvnieku sugām un mazām tirgus daļām (vienai dzīvnieku sugai, retām diagnozēm, retu veterinārmedicīnisku manipulāciju veikšanai). Nosakot izņēmumus, Zāļu valsts aģentūra ņem vērā attiecīgās zinātniskās vadlīnijas vai veic zinātniskas konsultācijas. 37.2 Visu informāciju, kas sākotnēji nav iekļauta iesniegumam pievieno­tajā dokumentācijā, kā arī zāļu lietošanas drošuma uzraudzības (farmako­vigilan­ces) informāciju iesnieguma iesniedzējs iesniedz Zāļu valsts aģentūrā, lai izvēr­tētu riska un ieguvuma attiecību. 37.3 Veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks (turētājs) informāciju par izmaiņām reģistrācijas dokumentācijas saturā iesniedz saskaņā ar Komisijas 2003.gada 3.jūnija Regulu (EK) Nr. 1084/2003 par izmaiņu izska­tīšanu tās tirdzniecības atļaujas (zāļu reģistrācijas apliecības) nosacījumos, ko dalīb­valsts kompetentā iestāde izsniegusi attiecībā uz cilvēkiem paredzētajām zā­lēm un veterinārajām zālēm (turpmāk - regula Nr. 1084/2003) vai Komisijas 2003.gada 3.jūnija Regulu (EK) Nr. 1085/2003 par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas (zāļu reģistrācijas apliecības) nosacījumos, uz ko attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 2309/93 (turpmāk - regula Nr. 1085/2003), ja attiecīgo veterināro zāļu reģistrācijas apliecību tās īpašnieks (turētājs) ir saņēmis atbilstoši regulas 1084/2003 1.pantam vai regulas 1085/2003 1.pantam." 13. Aizstāt 44.punktā skaitli un vārdus "un 37.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "37., 37.1 un 37.2 punktā". 14. Aizstāt 60.1.apakšpunktā skaitli un vārdus "un 37.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "37., 37.2 un 37.3 punktā". 15. Izteikt 67., 68. un 69.punktu šādā redakcijā: "67. Reģistrācijas apliecība uzskatāma par nederīgu, ja neviena zāļu forma vai to tirdzniecības iepakojuma veids: 67.1. triju gadu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par attiecīgo veterināro zāļu reģistrāciju nav laists tirgū; 67.2. pēc to laišanas tirgū trīs gadus pēc kārtas netiek tirgots. 68. Zāļu valsts aģentūra, ņemot vērā ārkārtas apstākļus un cilvēku vai dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumus, ir tiesīga izdarīt izņēmumus attiecībā uz šo noteikumu 67.punktā minētajiem nosacījumiem, ja saņemts veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieka (turētāja) iesniegums par attiecīgo veterināro zāļu reģistrācijas apliecības darbības saglabāšanu. 69. Veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks (turētājs) šo noteikumu 68.punktā minēto iesniegumu iesniedz Zāļu valsts aģentūrā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šo noteikumu 67.1. vai 67.2.apakšpunktā minēto nosacījumu iestāšanās, norādot pamatojumu veterināro zāļu reģistrācijas apliecības darbības saglabāšanai." 16. Papildināt noteikumus ar 69.1 punktu šādā redakcijā: "69.1 Zāļu valsts aģentūra: 69.1 1. pēc šo noteikumu 68.punktā minētā iesnieguma saņemšanas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izvērtē: 69.1 1.1. iesniegumā minēto pamatojumu; 69.1 1.2. attiecīgo veterināro zāļu nozīmi cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzībā (arī ja zāles nepieciešamas dzīvnieku retu slimību ārstēšanai, retu medicīnisku manipulāciju veikšanai, retu, eksotisku vai mazskaitlīgu dzīvnieku sugu slimību ārstēšanai vai profilaksei), konsultējoties ar Pārtikas un veterināro dienestu un Latvijas Veterinārārstu biedrību; 69.1 2. pieņem lēmumu par veterināro zāļu reģistrācijas apliecības darbības saglabāšanu vai reģistrācijas apliecības darbības pārtraukšanu; 69.1 3. nosaka iesniegumā minēto veterināro zāļu reģistrācijas apliecības darbības termiņa pagarinājumu uz laiku, kas nav ilgāks par trijiem gadiem; 69.1 4. informē reģistrācijas apliecības īpašnieku par pieņemto lēmumu." 17. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) Komisijas 2009.gada 10.februāra Direktīvas 2009/9/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas veterināro zāļu kodeksu." 18. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā: "2.pielikums Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.600 Prasības veterinārajām zālēm, kas nav imunoloģiskās veterinārās zāles 1. Dokumentācijas kopsavilkums 1. Veterināro zāļu reģistrācijas iesniegumā: 1.1. veterinārās zāles identificē pēc nosaukuma un aktīvās vielas nosaukuma kopā ar stiprumu, zāļu formu, ievadīšanas ceļu un metodi (saskaņā ar šo noteikumu 13.6.apakšpunktu) un gatavā produkta izskata aprakstu, tai skaitā iepakojumu, marķējumu un lietošanas instrukciju (saskaņā ar šo noteikumu 13.13., 13.14.apakšpunktu un 17.punktu); 1.2. norāda iesnieguma iesniedzēja nosaukumu un adresi, veterināro zāļu ražotāja nosaukumu un adresi, objektus, kas iesaistīti dažādos ražošanas, testēšanas un izlaides posmos, gatavā produkta ražotāju un aktīvās vielas ražotāju, importētāja nosaukumu un adresi (ja ir); 1.3. precīzi norāda to dokumentu skaitu un nosaukumus, ko iesniedz kopā ar iesniegumu, kā arī informāciju par iesniegtajiem veterināro zāļu paraugiem; 1.4. pievieno dokumentu, kas apliecina, ka ražotājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgo veterināro zāļu ražošanai saskaņā ar veterināro zāļu ražošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām; 1.5. pievieno informāciju ar to valstu sarakstu, kurās ir piešķirta speciālā atļauja (licence) attiecīgo veterināro zāļu ražošanai; 1.6. pievieno veterināro zāļu aprakstu kopijas saskaņā ar šo noteikumu 35.punktā minētajām prasībām. Aprakstu kopijas ir apstiprinājušas iesaistīto valstu attiecīgās kompetentās iestādes; 1.7. pievieno informāciju ar to valstu sarakstu, kurās iesniegts vai atteikts reģistrācijas iesniegums. 2. Iesnieguma iesniedzējs iesniedz veterināro zāļu aprakstu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 35.punktā minētajām prasībām, un primārā iepakojuma un sekundārā iepakojuma marķējuma maketu kopā ar lietošanas instrukciju, ja tāda nepieciešama, kas sagatavoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles kārtību. Iesnieguma iesniedzējs norāda vienu vai vairākus veterināro zāļu gatavos tirdzniecības paraugus vai maketus, kuros ir informācija vismaz vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Maketus var iesniegt drukātā formā vai elektroniski, ja Zāļu valsts aģentūra ir iepriekš devusi piekrišanu. 3. Detalizēto kopsavilkumu (turpmāk - kopsavilkums) noformē atbilstoši šo noteikumu 13., 15. un 17.punktā minētajām prasībām. Kopsavilkumā norāda: 3.1. farmaceitisko (fizikāli ķīmisko, bioloģisko vai mikrobioloģisko), drošuma un atliekvielu noteikšanas pētījumu un pārbaužu rezultātus; 3.2. pirmsklīnisko un klīnisko pētījumu rezultātus; 3.3. veterināro zāļu iespējamā videi radītā riska novērtējuma testu rezultātus. 4. Kopsavilkumu sagatavo, ievērojot šādas prasības: 4.1. ņem vērā iesnieguma iesniegšanas laikā pieejamos zinātniskos datus; 4.2. kopsavilkumā norāda un novērtē dažādas pārbaudes, testus un pētījumus, kas pamato reģistrācijas apliecībai pievienoto dokumentāciju; 4.3. kopsavilkumā iekļauj un apraksta jautājumus, kas attiecas uz veterināro zāļu kvalitātes, drošuma un iedarbīguma novērtējumu; 4.4. sniedz sīki izstrādātus iesniegto pārbaužu, testu un pētījumu rezultātus un precīzas bibliogrāfiskas atsauces; 4.5. būtiskos kopsavilkuma datus apkopo pielikumā, ja iespējams, tabulas vai grafiskā veidā; 4.6. kopsavilkumā un tā pielikumos iekļauj precīzas savstarpējas norādes uz reģistrācijas iesniegumam pievienoto dokumentāciju. 5. Kopsavilkumā pievieno informāciju par eksperta izglītību, apmācību un darba pieredzi, kā arī atspoguļo eksperta un iesnieguma iesniedzēja profesionālās saistības. Kopsavilkumu datē un paraksta eksperts. 6. Ja reģistrējamo veterināro zāļu sastāvā iekļautā aktīvā viela ir iekļauta arī cilvēkiem paredzētajās zālēs, kas reģistrētas saskaņā Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumiem Nr.376 "Zāļu reģistrēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr.376), šā pielikuma 3.punktā minēto kopsavilkumu var aizstāt ar attiecīgās aktīvās vielas vispārējo kvalitātes kopsavilkumu, kas sniegts saskaņā ar noteikumu Nr.376 3.pielikuma 2.moduļa 14.punktu. 7. Ja Zāļu valsts aģentūra ir publiski paziņojusi, ka gatavā produkta ķīmisko, farmaceitisko un bioloģisko vai mikrobioloģisko informāciju var iekļaut dokumentācijā tikai kopējā tehniskā dokumenta formā (CDT), kopsavilkumu par farmaceitisko testu rezultātiem iesniedz vispārējā kvalitātes kopsavilkuma veidā. 8. Vispārējo kvalitātes kopsavilkumu bez iepriekšējas Zāļu valsts aģentūras piekrišanas var izmantot iesniegumam par veterinārajām zālēm konkrētai dzīvnieku sugai vai par indikācijām, kas skar mazu tirgus daļu (vienai dzīvnieku sugai, retām diagnozēm, retu veterinārmedicīnisku manipulāciju veikšanai). 2. Farmaceitiskā (fizikāli ķīmiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā) informācija (Kvalitātes daļa) 2.1. Vispārīgā informācija 9. Informācija un dokumenti, ko pievieno iesniegumam par veterināro zāļu reģistrācijas apliecības saņemšanu atbilstoši šo noteikumu 13.10.apakšpunktam, ir šādi: 9.1. informācija par aktīvās vielas farmaceitiskajiem (fizikāli ķīmiskie, bioloģiskie vai mikrobioloģiskie) datiem, kā arī informācija par gatavo veterināro zāļu ražošanas procesu, aprakstu un īpašībām, kvalitātes kontroles procedūrām un prasībām, stabilitāti, kā arī veterināro zāļu sastāva aprakstu, izstrādi un izskatu; 9.2. izstrādātas testu procedūras, kas atbilst izejvielu un galaproduktu kvalitātes analīzes un kontroles prasībām, ņemot vērā attiecīgajiem procesiem noteiktās vadlīnijas un prasības. Uzrāda apstiprināšanas (turpmāk - validācijas) pētījumu rezultātus; 9.3. detalizēti un precīzi testu procedūru apraksti, lai tos var atkārtot kontroles testos, ko veic pēc Zāļu valsts aģentūras pieprasījuma. Detalizēti speciālās aparatūras un iekārtu apraksti, ko var izmantot testos (ja iespējams, pievienojot diagrammas); 9.4. informācija par laboratorijas reaģentu formulām, kuras papildina ar pagatavošanas metodi (ja nepieciešams); 9.5. procedūras aprakstu aizstāj ar detalizētu atsauci uz attiecīgo farmakopeju, ja testa procedūras ir iekļautas Eiropas Farmakopejā vai dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās. Testos galvenokārt izmanto Eiropas Farmakopejas ķīmisko un bioloģisko references materiālu. Ja izmanto citus references preparātus un standartus, tos identificē un sīki apraksta; 9.6. ķīmiskā, farmaceitiskā, bioloģiskā vai mikrobioloģiskā informācija, kas sniegta saskaņā ar noteikumu Nr.376 3.pielikuma 3.moduļa (19., 20., 21., 22. un 23.punkts) nosacījumiem. Šo informāciju var aizstāt ar attiecīgiem dokumentiem, kas saistīti ar reģistrējamām veterinārajām zālēm, ja reģistrējamās veterinārajās zālēs iekļautā aktīvā viela izmantota arī cilvēkiem paredzētajās zālēs, kas reģistrētas saskaņā ar noteikumos Nr.376 minētajām prasībām; 9.7. dokumentācija par aktīvās vielas vai gatavo veterināro zāļu ķīmisko, farmaceitisko un bioloģisko vai mikrobioloģisko informāciju, ko iekļauj kopējā tehniskā dokumenta formā, ja Zāļu valsts aģentūra publiski paziņojusi, ka tas ir atļauts. Kopējo tehnisko dokumentu bez Zāļu valsts aģentūras iepriekšējas piekrišanas var izmantot iesniegumam par veterinārajām zālēm konkrētai dzīvnieku sugai vai indikācijām, kas skar mazu tirgus daļu (vienai dzīvnieku sugai, retām diagnozēm, retu veterinārmedicīnisku manipulāciju veikšanai). 10. Šā pielikuma 9.punktā minētās informācijas un dokumentu izstrādē ņem vērā Eiropas Farmakopejas vispārīgās monogrāfijas un nodaļas vai, ja tas nav iespējams, piemēro dalībvalstu oficiāli lietoto farmakopeju monogrāfijas. 2.2. Sastāvdaļu kvalitāte un kontrole 11. Veterināro zāļu sastāvdaļu (komponentu) kvalitatīvās informācijas jēdziens ietver šādu informāciju: 11.1. par aktīvo vielu; 11.2. par palīgvielu sastāvdaļām neatkarīgi no to veida un lietotā daudzuma, ieskaitot krāsvielas, konservantus, papildvielas, stabilizatorus, biezinātājus, emulgatorus, garšas un aromātiskās vielas; 11.3. datus par zāļu ārējā apvalka (kapsulu, želatīna kapsulu) sastāvdaļām, ko paredzēts caur gremošanas traktu vai citādi ievadīt dzīvniekiem; 11.4. datus par zāļu primāro iepakojumu un, ja nepieciešams, par sekundāro iepakojumu. Dati par iepakojuma noslēgšanas (aizvēršanas) veidu, kā arī par zāļu lietošanas un ievadīšanas ierīcēm, ko piegādā kopā ar zālēm. 12. Vispārpieņemtā terminoloģija ir terminoloģija, ko lieto, aprakstot veterināro zāļu sastāvdaļas neatkarīgi no šo noteikumu 13.3.apakšpunktā minēto nosacījumu piemērošanas: 12.1. sastāvdaļām, kas ierakstītas Eiropas Farmakopejā vai, ja tādas nav, dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās, izmanto farmakopejas monogrāfijā lietoto galveno nosaukumu, norādot atsauci uz attiecīgo farmakopeju; 12.2. sastāvdaļām, kas nav ierakstītas Eiropas Farmakopejā vai dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās, norāda Pasaules Veselības organizācijas ieteikto starptautisko nepatentēto nosaukumu, kam atļauts pievienot citu nepatentētu nosaukumu, vai, ja tāda nav, norāda precīzu zinātnisko nosaukumu. Sastāvdaļas, kam nav piešķirts starptautiskais nepatentētais nosaukums vai zinātniskais nosaukums, apraksta, izklāstot, kā un no kādām sastāvdaļām tās ir pagatavotas, attiecīgi papildinot ar citām svarīgām ziņām; 12.3. krāsvielas apzīmē ar E kodu, kas tām piešķirts atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma prasībām. 13. Lai sniegtu informāciju par veterināro zāļu sastāvā iekļauto aktīvo vielu kvantitatīvo sastāvu, zāļu formai nosaka katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienību skaitu devas, masas vai tilpuma vienībā. 14. Bioloģiskās aktivitātes vienības izmanto vielām, ko nevar noteikt ķīmiski. Ja Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi starptautisku bioloģiskās aktivitātes vienību, lieto šo vienību. 15. Ja nav noteikta starptautiska bioloģiskās aktivitātes vienība, tad bioloģiskās aktivitātes vienības izsaka tā, lai sniegtu nepārprotamu informāciju par vielas aktivitāti, attiecīgajā gadījumā izmantojot Eiropas Farmakopejas vienības. 16. Ja iespējams, norāda bioloģisko aktivitāti masas vai tilpuma vienībā un šādu papildinformāciju: 16.1. vienas devas veterinārajām zālēm - aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienības vienas devas iepakojumā (konteinerā), ja nepieciešams, ņemot vērā zāļu lietošanas apjomu pēc sagatavošanas lietošanai; 16.2. veterinārajām zālēm, ko ievada pilienos, - aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienības, kas ir vienā pilienā vai tādā pilienu skaitā, kurš atbilst 1 ml vai 1 g preparāta; 16.3. sīrupiem, emulsijām, granulu preparātiem un citām zāļu formām, kas ievadāmas mērāmos daudzumos, - aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienības noteiktā zāļu daudzumā. 17. Aktīvās vielas, kas ir savienojumu vai atvasinājumu veidā, apraksta kvantitatīvi attiecībā uz to kopējo masu un, ja nepieciešams vai tas ir lietderīgi, - attiecībā uz molekulas aktīvā elementa vai elementu masu. 18. Ja veterinārās zāles satur aktīvo vielu, uz ko visās dalībvalstīs pirmo reizi attiecas reģistrācijas apliecības iesniegums, šīs aktīvās vielas (sāls vai hidrāta) kvantitātes paziņojumu sistemātiski izsaka molekulas aktīvā elementa vai elementu masas veidā. Visām vēlāk reģistrējamām veterinārajām zālēm dalībvalstīs to kvantitatīvo sastāvu attiecībā uz vienu un to pašu aktīvo vielu norāda vienā un tajā pašā veidā. 19. Zāļu formas izstrādes gaitā: 19.1. sniedz skaidrojumu par veterināro zāļu sastāva izvēli, sastāvdaļām, primāro iepakojumu, iespējamo turpmāko iepakojumu, sekundāro iepakojumu, ja tāds ir, kā arī par palīgvielu paredzēto funkciju galaproduktā un par galaprodukta ražošanas metodi. Skaidrojumu pamato ar zinātniskiem datiem par zāļu formas izstrādi; 19.2. nosaka devas palielinājumu, to pamatojot; 19.3. pierāda, ka veterināro zāļu mikrobioloģiskās īpašības (mikrobiolo­ģiskā tīrība un pretmikrobu aktivitāte) un lietošanas instrukcija atbilst veterināro zāļu paredzētajam lietojumam, kas aprakstīts reģistrācijas apliecībai pievienotajā dokumentācijā. 2.3. Ražošanas metodes apraksts 20. Norāda katra ražotāja un katras paredzētās ražošanas vietas vai ražošanā un testēšanā iesaistītā uzņēmuma nosaukumu, adresi un atbildību. 21. Reģistrācijas apliecības iesniegumam pievieno ražošanas metodes aprakstu, ko saskaņā ar šo noteikumu 13.4.apakš­punktu sagatavo tā, lai sniegtu atbilstošu kopsavilkumu par ražošanas procesu. Ražošanas metodes aprakstā iekļauj: 21.1. ražošanas posmu uzskaitījumu, lai varētu novērtēt, vai zāļu formas izgatavošanā izmantotās ražošanas darbības izraisa negatīvas pārmaiņas zāļu sastāvdaļās; 21.2. pilnīgu informāciju par piesardzības pasākumiem, ko veic, lai nodrošinātu galaprodukta viendabīgumu, ja ražošanas process ir nepārtraukts; 21.3. faktisko ražošanas formulu, kurā norāda: 21.3.1. ražošanā lietoto vielu kvantitatīvo informāciju. Palīgvielu daudzu­mu atļauts norādīt aptuveni, ciktāl tas nepieciešams zāļu formas aprakstam; 21.3.2. vielas, kas ražošanas gaitā var izzust; 21.3.3. devas palielinājuma pamatojumu; 21.4. pārskatu par ražošanas posmiem, kuros ņem paraugus kontrolei ražošanas laikā, un piemērojamos limitus (daudzumus), ja citi dati iesniegumam pievienotajos dokumentos liecina, ka minētās pārbaudes ir nepieciešamas galaprodukta kvalitātes kontrolei; 21.5. eksperimentālu pētījumu aprakstu, ar ko validē ražošanas procesu, un, ja nepieciešams, procesa validācijas shēmu sērijas apjomu ražošanai; 21.6. datu aprakstu par sterilizācijas metodi vai izmantotajām aseptikas procedūrām steriliem produktiem, kuru sterilizācijai izmantota farmakopejā nenoteikta standarta sterilizēšanas metode. 2.4. Izejvielu kontrole 22. Izejvielas ir veterināro zāļu un - attiecīgajā gadījumā - veterināro zāļu primārā iepakojuma (trauka) komponenti, tai skaitā noslēgšanas (aizvēršanas) veids, kā minēts šā pielikuma 11.punktā. 23. Izejvielu kontroles dokumentācijā iekļauj specifikācijas un informāciju par visām izejvielu sērijām veiktajiem kvalitātes kontroles testiem. 24. Reģistrācijas apliecības iesniegumā norāda regulāros testus, ko veic katrai izejvielu sērijai. Ja izejvielu sērijai lieto testus, kas nav minēti attiecīgajā farmakopejā, testu lietojumu pamato, sniedzot pierādījumus, ka izejvielas atbilst attiecīgās farmakopejas kvalitātes prasībām. 25. Ja Eiropas Zāļu kvalitātes direktorāts izsniedzis izejvielas, aktīvās vielas vai palīgvielas atbilstības sertifikātu, sertifikātā ir atsauce uz attiecīgo Eiropas Farmakopejas monogrāfiju. 26. Ja ir atsauce uz šā pielikuma 25.punktā minēto atbilstības sertifikātu, veterināro zāļu ražotājs iesnieguma iesniedzējam sniedz rakstisku apliecinājumu, ka attiecīgo zāļu ražošanas process nav mainīts kopš Eiropas Zāļu kvalitātes direktorāta atbilstības sertifikāta izsniegšanas. 27. Lai apliecinātu atbilstību noteiktajai specifikācijai, iesniedz izejvielu analīzes sertifikātu. 28. Aktīvās vielas kontroles laikā norāda katra ražotāja un katras paredzētās ražošanas vietas vai ražošanā un testēšanā iesaistītā uzņēmuma (objekta) nosaukumu, adresi un atbildību. 29. Aktīvās vielas ražotājs vai iesnieguma iesniedzējs var vienoties, ka plaši aprakstītās aktīvās vielas informāciju aktīvās vielas ražotājs iesniedz tieši Zāļu valsts aģentūrā atsevišķa dokumenta veidā kā aktīvās vielas pamatlietu, kurā iekļauj šādu informāciju: 29.1. ražošanas procesa sīku aprakstu; 29.2. ražošanas procesa kvalitātes kontroles aprakstu; 29.3. procesa validācijas aprakstu. 30. Ja izstrādā aktīvās vielas pamatlietu, ražotājs: 30.1. sniedz iesnieguma iesniedzējam visus datus, kas nepieciešami, uzņemoties atbildību par veterinārajām zālēm; 30.2. rakstiski apliecina iesnieguma iesniedzējam, ka ražotājs nodrošina visu sēriju atbilstību paraugam un bez iesnieguma iesniedzēja ziņas nemaina ražošanas procesu vai specifikācijas; 30.3. dokumentus un informāciju, kas apliecina šā pielikuma 30.2.apakš­punktā minētās izmaiņas, iesniedz Zāļu valsts aģentūrā, kā arī iesnieguma iesniedzējam, ciktāl tas skar iesniedzēja aktīvās vielas pamatlietas daļu. 31. Ja aktīvās vielas atbilstības sertifikāts nav pieejams, iesnieguma iesniedzējs vai ražotājs sniedz informāciju par ražošanas metodi, kvalitātes kontroli un piemaisījumiem, kā arī liecību par vielas molekulāro struktūru, ņemot vērā šādus nosacījumus: 31.1. informācijā par ražošanas procesu iekļauj aktīvās vielas ražošanas procesa aprakstu, kurā ataino iesnieguma iesniedzēja iesaisti aktīvās vielas ražošanā. Uzskaita visus aktīvās vielas ražošanai nepieciešamos materiālus, norādot, kā katru materiālu izmanto ražošanas procesā. Sniedz informāciju par šo materiālu kvalitāti un kontroli, kā arī informāciju, kas apliecina, ka materiāli atbilst paredzētās izmantošanas standartiem; 31.2. informācijā par kvalitātes kontroli iekļauj katrā no kritiskajiem ražošanas posmiem veiktos testus (arī apstiprināšanas kritērijus), informāciju par starpproduktu kvalitāti un kontroli un informāciju par procesa validācijas un (vai) novērtēšanas pētījumiem. Ja nepieciešams, informācija satur arī validācijas datus par lietoto aktīvās vielas analīzes metodi; 31.3. informācijā par piemaisījumiem norāda (indicē) paredzamos piemaisījumus, arī piemaisījumu līmeni un īpatnības, kā arī - attiecīgajos gadījumos - informāciju par šo piemaisījumu drošumu; 31.4. biotehnoloģisko veterināro zāļu molekulārās struktūras liecībā iekļauj shematisku aminoskābju secību un relatīvo molekulāro masu. 32. Farmakopejās norādītās aktīvās vielas kontroli veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 32.1. piemēro Eiropas Farmakopejas vispārīgās un speciālās monogrāfijas aktīvajām vielām, kas minētas Eiropas Farmakopejā; 32.2. komponentus, kas atbilst Eiropas Farmakopejas prasībām vai dalībvalstu oficiāli lietoto farmakopeju prasībām, uzskata par atbilstīgiem, ja tie atbilst šo noteikumu 13.9.apakšpunktā minētajām prasībām. Šajā gadījumā analīzes metožu un procedūru aprakstus katrā iedaļā aizstāj ar atbilstošu atsauci uz konkrēto farmakopeju; 32.3. ja specifikācija Eiropas Farmakopejā vai dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās ir nepietiekama, lai nodrošinātu aktīvās vielas kvalitāti, Zāļu valsts aģentūra iesnieguma iesniedzējam pieprasa atbilstīgākas specifikācijas un detalizētus specifisku piemaisījumu ierobežojumus (limitus) ar validētām testēšanas procedūrām. Zāļu valsts aģentūra informē iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgo farmakopeju. Reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) sniedz šo farmakopeju pārzinošajām iestādēm sīku informāciju par varbūtējo nepilnību un par papildus izmantotajām specifikācijām; 32.4. ja Eiropas Farmakopejā trūkst monogrāfijas par aktīvo vielu, bet šī aktīvā viela ir aprakstīta dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās, atļauts izmantot dalībvalstu oficiāli lietoto farmakopeju monogrāfiju; 32.5. ja aktīvā viela nav aprakstīta Eiropas Farmakopejas monogrāfijā un dalībvalstu oficiāli lietoto farmakopeju monogrāfijās, atļauts izmantot trešās valsts farmakopejas monogrāfiju, ja tiek apliecināta šīs monogrāfijas atbilstība. Iesnieguma iesniedzējs iesniedz attiecīgās monogrāfijas kopiju un tulkojumu, ja nepieciešams, kā arī datus, ar kuriem apliecina monogrāfijā iekļauto testēšanas procedūru atbilstību aktīvās vielas kvalitātes kontrolei. 33. Aktīvās vielas, kas nav norādītas farmakopejā, apraksta, norādot šādu informāciju (komponentus, kas nav iekļauti nevienā farmakopejā, apraksta monogrāfijas formātā): 33.1. komponenta nosaukumu, kas atbilst šā pielikuma 12.punktā minētajām prasībām un ko papildina ar komerciāliem vai zinātniskiem sinonīmiem; 33.2. vielas definīciju atbilstoši Eiropas Farmakopejai. Pievieno nepieciešamos paskaidrojumus, īpaši tādus, kas skar molekulāro struktūru. Ja vielas var aprakstīt tikai pēc to ražošanas metodes, sniedz precīzu aprakstu, lai raksturotu tādu vielu, kura ir nemainīga (konstanta) gan sastāva, gan iedarbības ziņā; 33.3. norāda identifikācijas metodes, kas var tikt aprakstītas kā vielas ražošanas pilnās metodes un kā regulāri veicami testi; 33.4. apraksta tīrības testus saistībā ar to kopējo daudzumu. Kopējo daudzumu veido prognozētie piemaisījumi, īpaši tādi, kas var radīt kaitīgas sekas, un, ja nepieciešams, piemaisījumi, kas var negatīvi ietekmēt veterināro zāļu stabilitāti vai izmainīt analīžu rezultātus, ņemot vērā vielu salikumu, uz kuru attiecas reģistrācijas iesniegums; 33.5. apraksta testus un ierobežojumus. Testus veic, lai uzraudzītu galaprodukta parametrus, piemēram, daļiņu lielumu un sterilitāti, un, ja nepieciešams, veic metodes validāciju; 33.6. kompleksām augu vai dzīvnieku izcelsmes vielām norāda atšķirību, ja daudzveidīgas farmakoloģiskās iedarbības dēļ nepieciešama galveno sastāvdaļu fizikāli ķīmiska vai bioloģiska kontrole vai ja aktīvās vielas ir no vienas vai vairāku galveno vielu grupas ar līdzīgu iedarbību, kam var piemērot vispārēju novērtējuma metodi. 34. Šā pielikuma 33.punktā minētais testēšanas procedūru kopums ir pietiekams, lai kontrolētu tādu aktīvo vielu kvalitāti, kas iegūtas no definētā resursu avota. 35. Ja aktīvās vielas ietekmē veterināro zāļu bioloģisko pieejamību, šo vielu vispārīgajā aprakstā neatkarīgi no tā, vai vielas ir minētas farmakopejā vai nav, sniedz šādu informāciju (norāda aktīvo vielu fizikāli ķīmiskās īpašības, kas var ietekmēt bioloģisko pieejamību): 35.1. vielas kristāliskā forma un šķīdības koeficienti; 35.2. daļiņu lielums (attiecīgā gadījumā - pēc pulverizācijas); 35.3. hidrācijas pakāpe; 35.4. eļļas/ūdens sašķelšanās koeficienti; 35.5. pK/pH vērtības. 36. Šā pielikuma 35.1., 35.2. un 35.3.apakš­punktu nepiemēro vielām, ko lieto tikai šķīdumos. 37. Palīgvielu kontroli veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 37.1. visām vielām, kas minētas Eiropas Farmakopejā, piemēro Eiropas Farmakopejas vispārīgās un īpašās monogrāfijas; 37.2. kontrolē palīgvielu atbilstību prasībām, kas noteiktas attiecīgajā Eiropas Farmakopejas monogrāfijā. Ja šādas Eiropas Farmakopejas monogrāfijas nav, var izmantot dalībvalstu oficiāli lietotās farmakopejas. Ja dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās nav atbilstošas monogrāfijas, var izmantot trešās valsts farmakopeju. Ja izmanto trešās valsts farmakopejas monogrāfiju, apliecina šīs monogrāfijas atbilstību. Norāda papildu testus parametru kontrolei (piemēram, daļiņu lielums, sterilitāte, šķīdinātāju atlikumi), papildinot monogrāfijas prasības. Ja nav attiecīgās farmakopejas monogrāfijas, ierosina un pamato specifikāciju. Attiecībā uz specifikācijām ievēro šā pielikuma 32.punktā minētās prasības. Norāda ierosinātās metodes un to validācijas datus; 37.3. kontrolē veterinārajās zālēs iekļauto krāsvielu atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par zālēm pievienojamām krāsvielām, izņemot veterinārās zāles, kas paredzētas lokālai lietošanai (piemēram, ar insekticīdiem piesūcinātas kakla siksnas un krotālijas, kurās ir pamatota krāsvielu izmantošana); 37.4. kontrolē veterinārajās zālēs iekļauto krāsvielu tīrības kritēriju atbilstību kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas; 37.5. jaunas palīgvielas (palīgvielas, ko veterinārajās zālēs izmanto pirmo reizi, vai zāļu ievadīšanas veids ir jauns) aprakstā norāda detalizētu informāciju par palīgvielu ražošanu, raksturojumu un kontroli, sniedz savstarpējas norādes uz drošuma datiem, kas iegūti gan klīniskajos, gan pirmsklīniskajos pētījumos. 38. Iepakojuma noslēgšanas sistēmas kontroli veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 38.1. sniedz informāciju par aktīvās vielas iepakojuma noslēgšanas sistēmu. Sniedzamās informācijas līmeni nosaka atbilstoši aktīvās vielas fizikālajam stāvoklim (piemēram, šķidrs, ciets); 38.2. sniedz informāciju par galaprodukta iepakojuma noslēgšanas sistēmu. Nepieciešamās informācijas līmeni nosaka atbilstoši veterināro zāļu ievadīšanas veidam un devas veida fizikālajam stāvoklim (piemēram, šķidrs, ciets); 38.3. kontrolē, lai galaprodukta iepakojuma materiāli atbilstu prasībām, kas noteiktas attiecīgajā Eiropas Farmakopejas monogrāfijā. Ja šādas monogrāfijas nav, atļauts izmantot dalībvalstu oficiāli lietotās farmakopejas. Ja dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās nav attiecīgās monogrāfijas, atļauts izmantot trešās valsts farmakopeju, apliecinot tās atbilstību. Ja nav nepieciešamās farmakopejas monogrāfijas, ierosina un pamato iepakojuma materiāla specifikāciju; 38.4. norāda zinātniskos datus par galaprodukta iepakojuma materiāla izvēli un atbilstību; 38.5. sniedz informāciju par jaunā ar galaproduktu saskarē nonākošā iepakojuma materiāla sastāvu, ražošanu un drošumu; 38.6. norāda specifikācijas un ierīces darbības datus par dozēšanas vai ievadīšanas ierīci, kas ietilpst komplektā ar veterinārajām zālēm. 39. Bioloģiskas izcelsmes vielas kontroli veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 39.1. ja veterināro zāļu ražošanā izmanto mikroorganismus, augu vai dzīvnieku izcelsmes audus, šūnas vai šķidrumus (ieskaitot asinis), kas iegūti no dzīvniekiem vai cilvēkiem, vai biotehnoloģiskas šūnu struktūras, apraksta un dokumentē izejvielu izcelsmi un vēsturi; 39.2. izejvielas aprakstā iekļauj informāciju par ražošanas stratēģiju, attīrīšanas vai inaktivācijas procedūrām un to validāciju, visām ražošanas procesa iekšējās kontroles procedūrām, ko veic, lai nodrošinātu galaprodukta kvalitāti, drošumu un sēriju viendabīgumu; 39.3. ja izmanto šūnu bankas, atspoguļo šūnu raksturlielumu nemainī­gumu pirms un pēc ražošanā veiktās pasāžas; 39.4. veic testus, lai noteiktu, vai kultūru materiālos, šūnu bankās, seruma fondos un, ja iespējams, izejvielās, no kurām tie iegūti, nav svešas izcelsmes ierosinātāju; 39.5. ja izmanto dzīvnieku vai cilvēku izcelsmes izejvielas, apraksta pasākumus, ko veic, lai nepieļautu potenciāli patogēnu ierosinātāju klātbūtni šajās izejvielās. Ja nav iespējams izvairīties no potenciāli patogēnu ierosinātāju klātbūtnes, izejvielu drīkst izmantot tikai gadījumā, ja izejvielas tālākā apstrāde nodrošina patogēno ierosinātāju likvidēšanu vai inaktivāciju un šī darbība ir validēta; 39.6. iesniedzējs sniedz dokumentārus pierādījumus, ka kultūru materiāli, šūnu uzsējumi, seruma sērijas un citi dzīvnieku izcelsmes materiāli, kas attiecas uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) pārnešanu, atbilst Eiropas Komisijas norādījumiem dzīvnieku sūkļveida encefalopātijas ierosinātāju izplatīšanas riska samazināšanai ar cilvēkiem paredzētajām un veterinārajām zālēm, kā arī attiecīgajai Eiropas Farmakopejas monogrāfijai. Eiropas Zāļu kvalitātes direktorāta izsniegtos atbilstības sertifikātus ar atsauci uz attiecīgo Eiropas Farmakopejas monogrāfiju var izmantot atbilstības pierādīšanai. 2.5. Ražošanas starpposmos veiktie kontroles testi 40. Ražošanas starpposmu kontroles testus dokumentē. Dokumentācijā iekļauj datus par kontroles testiem, ko var veikt ražošanas procesa starpposmā, lai nodrošinātu ražošanas tehnisko parametru un ražošanas procesa secīgumu. 41. Kontroles testiem ir būtiska nozīme, pārbaudot veterināro zāļu atbilstību formulai, ja: 41.1. iesnieguma iesniedzējs izņēmuma kārtā piedāvā galaprodukta testēšanai tādu analīzes metodi, kurā nav iekļauts vērtējums visām aktīvajām vielām vai visām palīgvielu sastāvdaļām, uz kurām attiecas tās pašas prasības kā uz aktīvajām vielām; 41.2. galaprodukta kvalitātes kontrole ir atkarīga no kontroles ražošanas gaitā, jo īpaši, ja attiecīgo vielu būtiski ietekmē tās ražošanas metode. 42. Ja starpproduktu pirms turpmākas pārstrādes vai sākotnējās komplektācijas uzglabā, starpprodukta glabāšanas laiku nosaka, pamatojoties uz stabilitātes pētījumos iegūtajiem datiem. 2.6. Galaprodukta kontrole 43. Galaprodukta sērija ir zāļu formas visas vienības, kas izgatavotas no viena un tā paša sākotnējā materiāla daudzuma un kam veic vienu un to pašu ražošanas un (vai) sterilizācijas operāciju virkni vai - nepārtrauktā ražošanas procesa gadījumā - visas noteiktā laikposmā saražotās zāļu formas vienības. 44. Galaprodukta kontroli veic galaprodukta sērijai. 45. Reģistrācijas iesniegumam pievienotajā dokumentācijā norāda testus, ko regulāri veic katrai galaprodukta sērijai, kā arī to testu biežumu, kurus neveic regulāri. Norāda veterināro zāļu izlaides ierobežojumus (izlaides robežas). 46. Reģistrācijas iesniegumam pievienotajā dokumentācijā ietver datus par galaprodukta kontroles testiem, ko veic, izlaižot gatavās veterinārās zāles. Dokumentāciju iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 46.1. izmanto Eiropas Farmakopejas attiecīgo monogrāfiju un vispārīgo sadaļu vai, ja tādas nav, dalībvalstu oficiāli lietoto farmakopeju monogrāfiju noteikumus, kas attiecas uz visiem monogrāfijās definētajiem izstrādājumiem; 46.2. ja lieto citas testēšanas procedūras un robežlielumus, nevis tos, kas ierakstīti Eiropas Farmakopejas attiecīgajā monogrāfijā un vispārīgajā sadaļā vai dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās, pierāda, ka, galaproduktu testējot saskaņā ar šīm monogrāfijām, konkrēto zāļu formu testēšanas rezultāti atbilst attiecīgās farmakopejas kvalitātes kontroles prasībām. 47. Galaprodukta vispārīgo īpašību pārbaudē iekļauj noteiktus testus par izstrādājuma vispārīgajām īpašībām. Šie testi attiecas uz galaprodukta vidējās masas un maksimālo noviržu kontroli, mehānikas, fizikālajiem vai mikrobioloģiskajiem rādītājiem, organoleptiskajām īpašībām, fizikālajām īpašībām (piemēram, blīvumu, pH, atstarošanas indeksu). 48. Šā pielikuma 47.punktā minētajā testēšanā iesnieguma iesniedzējs katrai no īpašībām katrā konkrētajā gadījumā nosaka standartus un pielaides robežas. 49. Iesnieguma iesniedzējs: 49.1. detalizēti un precīzi apraksta galaprodukta vispārīgo īpašību testēšanas apstākļus, attiecīgajā gadījumā izmantotās iekārtas, aparatūru un standartus, ja tie nav norādīti Eiropas Farmakopejā vai dalībvalstu oficiāli lietotajās farmakopejās vai farmakopejās paredzētās metodes nav piemērojamas; 49.2. cieto zāļu formām, kas paredzētas iekšķīgai (per os) ievadīšanai, veic testu, lai in vitro noteiktu aktīvās vielas vai vielu atbrīvošanās un izšķīšanas ātrumu, ja vien nav pamatota prasība rīkoties citādi. Zāļu valsts aģentūra var pieprasīt veikt šādus testus arī tad, ja cieto zāļu formu ievadīšanas veids ir cits. 50. Aktīvās vielas identifikāciju un pārbaudi veic, ņemot produkcijas sērijas raksturīgu paraugu vai vairākas dozējumu vienības, ko analizē individuāli. 51. Gatavās produkcijas aktīvās vielas satura maksimālā pieļaujamā novirze ražošanas laikā nedrīkst pārsniegt ± 5 %, ja nav pamatojuma lielākai pieļaujamai novirzei. 52. Pamatojoties uz stabilitātes testiem, ražotājs ierosina un pamato maksimālās pieļaujamās novirzes robežas gatavo veterināro zāļu aktīvās vielas saturā līdz ieteiktā derīguma termiņa beigām. 53. Ja maisījumā iekļautās aktīvās vielas ir daudzskaitlīgas vai aktīvo vielu apjomi ir tik mazi, ka testa veikšanai būtu nepieciešama sarežģīta un grūti īstenojama pārbaude attiecībā uz katru veterināro zāļu sēriju, vienas vai vairāku aktīvo vielu pārbaudi var neveikt ar nosacījumu, ka attiecīgās pārbaudes veic ražošanas procesa starpposmos. Šādu atkāpi prasībās neattiecina uz attiecīgo vielu aprakstu. Vienkāršoto metodi papildina ar kvantitātes novērtēšanas metodi, kas ļauj Zāļu valsts aģentūrai pārbaudīt veterināro zāļu atbilstību specifikācijām pēc šo zāļu laišanas tirgū. 54. Ja fizikāli ķīmiskās metodes nevar sniegt adekvātu informāciju par veterināro zāļu kvalitāti, izmanto in vivo vai in vitro bioloģisko testu. Ja iespējams, minētajā testā iekļauj atsauces materiālus un statistikas analīzi, kas ļauj aprēķināt ticamības robežas. Ja nevar veikt gatavo veterināro zāļu testēšanu, testu veic pēc iespējas vēlākā ražošanas starpposmā. 55. Ja ražošanas procesā ir novērojama produkta noārdīšanās, maksimāli pieļaujamos līmeņus individuāliem un kopējiem noārdīšanās produktiem norāda nekavējoties pēc ražošanas beigu posma. 56. Ja saskaņā ar šā pielikuma 20. un 21.punkta nosacījumiem sniegtie dati liecina, ka veterināro zāļu ražošanas procesā ievērojami palielinās aktīvās vielas deva, vai ja stabilitātes dati norāda, ka aktīvās vielas aktivitāte uzglabāšanās laikā mazinās, gatavo veterināro zāļu kontroles testu aprakstā iekļauj minētās vielas pārmaiņu ķīmisko izpēti un, ja nepieciešams, toksikoloģiski farmakoloģisko izpēti, kā arī noārdīšanās produktu raksturojumu vai testu. 57. Palīgvielas sastāvdaļu identifikācijas pārbaudē: 57.1. identifikācijas, augšējās un apakšējās robežas testu veic katram individuālajam antimikrobioloģiskajam konservantam un palīgvielai, kas var ietekmēt aktīvās vielas bioloģisko pieejamību, ja vien bioloģisko pieejamību negarantē citi atbilstīgi testi; 57.2. identifikācijas un augšējās robežas testu veic katram antioksidantam un palīgvielai, kas var negatīvi ietekmēt organisma fizioloģiskās funkcijas, ietverot arī apakšējās robežas testu antioksidantiem to izlaišanas laikā. 58. Līdztekus toksikoloģiski farmakoloģiskajiem testiem, kas iekļauti reģistrācijas iesniegumam pievienotajā dokumentācijā, analīzes datos iekļauj informāciju par drošuma pārbaudēm, piemēram, attiecībā uz sterilitāti, bakteriālajiem endotoksīniem, ja šādi testi jāveic regulāri, lai nodrošinātu veterināro zāļu kvalitāti. 59. Aktīvās vielas stabilitātes testu veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 59.1. norāda aktīvās vielas atkārtotas testēšanas laiku un uzglabāšanas nosacījumus, izņemot gadījumu, ja aktīvā viela ir iekļauta Eiropas Farmakopejas monogrāfijā un galaprodukta ražotājs nekavējoties pilnībā veic aktīvās vielas atkārtotu testēšanu pirms tās izmantošanas galaprodukta ražošanā; 59.2. stabilitātes datus sniedz, lai pamatotu noteikto atkārtoto testu veikšanas laiku un uzglabāšanas nosacījumus. Apraksta veikto stabilitātes testu, izmantoto testa protokolu, analītisko procedūru, tās validācijas veidu un detalizēti izklāsta testa rezultātus. Iesniedz aktīvās vielas stabilitātes prasības (saistības) testa protokola kopsavilkumā; 59.3. ja no aktīvās vielas izcelsmes avota, kas norādīts iesnieguma dokumentācijā, ir pieejams aktīvās vielas atbilstības sertifikāts, kurā norādīts atkārtots testu veikšanas laiks un uzglabāšanas nosacījumi, atļauts nesniegt aktīvās vielas stabilitātes datus. 60. Galaproduktam stabilitātes testu veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 60.1. iesniedz aprakstu par pētījumu, ar ko ir noteikts iesnieguma iesniedzēja piedāvātais galaprodukta derīguma termiņš, ieteiktie uzglabāšanas nosacījumi un specifikācijas derīguma termiņa beigās; 60.2. apraksta veikto stabilitātes testu, izmantoto testa protokolu, analītisko procedūru, tās validācijas veidu un detalizēti izklāsta testa rezultātus; 60.3. ja pirms ievadīšanas paredzēts gatavās veterinārās zāles sagatavot lietošanai vai atšķaidīt, detalizēti izklāsta informāciju attiecībā uz atjaunoto vai atšķaidīto zāļu ieteicamo derīguma termiņu un specifikāciju, kam pievieno attiecīgos datus par stabilitāti; 60.4. ja ir daudzdevu iepakojums, sniedz stabilitātes datus, lai pamatotu galaprodukta derīguma termiņu pēc iepakojuma pirmās atvēršanas reizes, un nosaka izmantošanas specifikāciju; 60.5. ja no gatavām veterinārām zālēm var rasties noārdīšanās produkti, iesnieguma iesniedzējs norāda to identifikācijas metodes un testēšanas procedūras; 60.6. atzinumā iekļauj analīžu rezultātus, kas pamato piedāvāto derīguma termiņu un izmantošanas derīguma termiņu ieteiktajos uzglabāšanas nosacījumos un gatavo veterināro zāļu specifikācijas uzglabāšanas un izmantošanas derīguma termiņa beigās ieteiktajos uzglabāšanas nosacījumos; 60.7. norāda maksimāli pieļaujamo individuālo un kopējo noārdīšanās produktu līmeni veterināro zāļu derīguma termiņa beigās; 60.8. iesniedz pētījumu par veterināro zāļu un iepakojuma mijiedarbību, ja šo mijiedarbību uzskata par iespējamu, īpaši injicējamiem preparātiem; 60.9. iesniedz gatavo veterināro zāļu stabilitātes prasības (saistības) testa protokola kopsavilkumā. 61. Dokumentācijā atļauts iekļaut citu šajā pielikumā neminētu ar veterināro zāļu kvalitāti saistītu informāciju. 62. Par ārstnieciskajiem premiksiem sniedz šādu informāciju: 62.1. barībai pievienojamo premiksu apjoms vai deva; 62.2. norādījumi par premiksu iekļaušanu barībā; 62.3. ārstnieciskās barības (barības, kurai pievienots ārstnieciskais premikss) viendabīgums; 62.4. barības sastāvdaļu saderīgums ar premiksu; 62.5. premiksa stabilitāte barībā; 62.6. ārstnieciskās barības derīguma termiņš. 63. Norāda specifikāciju ārstnieciskajai barībai, kuras ražošanā izmantots attiecīgais ārstnieciskais premikss saskaņā ar ieteiktajiem lietošanas norādījumiem. 3. Drošuma pārbaudes un atliekvielu noteikšanas testi 3.1. Drošuma pārbaužu veikšana 64. Dokumentācijā par drošumu norāda šādu informāciju: 64.1. veterināro zāļu iespējamā toksicitāte un lietošanas izraisītas bīstamas vai nevēlamas blakusparādības, kas var rasties dzīvniekiem ieteicamos zāļu lietošanas apstākļos. Blakusparādības izvērtē atbilstoši attiecīgā patoloģiskā stāvokļa smaguma pakāpei; 64.2. iespējamā kaitīgā ietekme uz cilvēkiem, ko var izraisīt veterināro zāļu atliekvielas vai vielas pārtikas produktos, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri tika apstrādāti ar attiecīgajām zālēm. Norāda, kādas problēmas šīs atliekvielas var radīt pārtikas produktu rūpnieciskajā pārstrādē; 64.3. iespējamais risks cilvēkam, kurš ir pakļauts veterināro zāļu iedarbībai, piemēram, ievadot zāles dzīvniekam; 64.4. iespējamais apdraudējums videi, ko var izraisīt veterināro zāļu lietošana. 65. Šā pielikuma 64.punktā minēto informāciju norāda ar ticamiem un pamatotiem datiem. Eksperimenta metodes izstrādāšanā un rezultātu novērtēšanā lieto matemātikas un statistikas metodes. Sniedz informāciju par veterināro zāļu jaunāko terapeitisko potenciālu un par risku, kas saistīts ar šo zāļu lietošanu. 66. Atļauts testēt izejas savienojumu metabolītus, ja tie veido attiecīgas atliekvielas. 67. Ja izmanto farmācijā pirmo reizi lietotu palīgvielu, rīkojas tāpat kā ar aktīvo vielu. 68. Produkta un tā aktīvās vielas precīzai identifikācijai norāda šādu informāciju: 68.1. starptautisko nepatentēto nosaukumu (INN); 68.2. starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC) nosaukumu; 68.3. ķīmijas analītisko apskatu indeksa (Chemical Abstract Service - CAS) numuru; 68.4. terapeitisko, farmakoloģisko un ķīmisko klasifikāciju; 68.5. sinonīmus un saīsinājumus; 68.6. struktūrformulu; 68.7. molekulāro formulu; 68.8. molekulmasu; 68.9. piemaisījumu līmeni; 68.10. piemaisījumu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu; 68.11. fizikālo īpašību aprakstu; 68.12. kušanas punktu; 68.13. viršanas punktu; 68.14. tvaika spiedienu; 68.15. šķīdību ūdenī un organiskos šķīdinātājos, kas izteikta g/l, norādot temperatūru; 68.16. blīvumu; 68.17. refrakcijas, rotācijas spektru; 68.18. zāļu formu. 69. Farmakoloģiskos pētījumus veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 69.1. iekļauj informāciju par farmakoloģiskiem pētījumiem, ko veic ar izmēģinājuma (laboratorijas) dzīvniekiem un mērķa sugām saskaņā ar šā pielikuma 4.nodaļu; 69.2. ja veterinārajām zālēm ir farmakoloģiska iedarbība, tajā pašā laikā neparādoties toksiskai reakcijai, vai arī veterināro zāļu iedarbība ir pie tik zemām devām, kas nevar izraisīt toksisku reakciju, šo farmakoloģisko iedarbību ņem vērā, novērtējot veterināro zāļu drošumu. Farmakoloģisko pētījumu rezultāti var palīdzēt izprast parādības toksikoloģijā; 69.3. dokumentācijā par veterināro zāļu drošumu iekļauj detalizētu informāciju par farmakoloģiskajiem testiem, kas veikti ar izmēģinājuma (laboratorijas) dzīvniekiem, un attiecīgo informāciju par klīniskajiem pētījumiem ar mērķa sugas dzīvniekiem. 70. Farmakoloģiskajos pētījumos novērtē: 70.1. farmakodinamiku. Sniedz informāciju par aktīvās vielas iedarbības mehānismu un informāciju par primāro un sekundāro farmakodinamisko iedarbību, lai izprastu un aprakstītu blakusparādības, ko novēro pētījumos ar dzīvniekiem; 70.2. farmakokinētiku. Apraksta aktīvās vielas un tās metabolītu darbību toksikoloģiskajos testos izmantotajās dzīvnieku sugās, iekļaujot informāciju par veterināro zāļu absorbciju, izplatīšanos, metabolismu un izdalīšanos (ADME). Izvērtē ar veterināro zāļu devu vai iedarbību saistītos datus farmakoloģiskajos un toksikoloģiskajos pētījumos, lai noteiktu atbilstošu veterināro zāļu iedarbību un iedarbības ilgumu. Dokumentācijā, ko sagatavo saskaņā ar šā pielikuma 4.nodaļu, sniedz salīdzinājumu ar farmakokinētiskajiem datiem, kas iegūti pētījumos ar mērķa sugas dzīvniekiem, lai noteiktu toksikoloģiskajos testos iegūto rezultātu nozīmīgumu attiecībā uz veterināro zāļu toksicitāti mērķa sugai; 70.3. toksikoloģiju. Toksikoloģijas dokumentāciju sagatavo saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras norādījumiem par vispārīgo pieeju pārbaužu veikšanai un norādījumiem par konkrētiem pētījumiem. Dokumentācijā iekļauj informāciju par: 70.3.1. pamattestiem, ko veic jaunajām produktīvajiem dzīvniekiem paredzētajām veterinārajām zālēm, lai novērtētu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos esošo atliekvielu drošuma pakāpi; 70.3.2. papildu testiem, ko var veikt, ņemot vērā specifiskus toksikoloģiskus apsvērumus, piemēram, saistībā ar aktīvās vielas struktūru, klasi un darbības veidu; 70.3.3. testiem, ar ko var skaidrot pamata vai papildu testos iegūto datu interpretāciju. 71. Galaproduktam veic vienas devas toksicitātes testu. Testos par vienas devas toksicitāti atklāj vielas akūto toksisko iedarbību, kā arī šīs iedarbības iestāšanās un izzušanas laiku. Veicamos testus atlasa, lai sniegtu informāciju par drošumu cilvēkam, kurš ievada veterinārās zāles dzīvniekam, piemēram, ja paredzama ilgstoša vai būtiska veterināro zāļu iedarbība inhalācijas vai ādas kontakta veidā, pārbauda attiecīgās lietošanas veidu. Testus par vienas devas toksicitāti veic, lai noteiktu: 71.1. iespējamās sekas mērķa sugai, ja ir notikusi akūta pārdozēšana; 71.2. iespējamās sekas cilvēkam, ja aktīvo vielu kļūmīgi ievada cilvēkam; 71.3. devas, ko var lietderīgi izmantot atkārtotas devas toksicitātes testos. 72. Atkārtotas devas toksicitātes testus veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 72.1. atkārtotas devas toksicitātes testi ir paredzēti, lai atklātu jebkādas fizioloģiskās vai patoloģiskās pārmaiņas, ko rada pētāmās aktīvās vielas vai aktīvo vielu kombinācijas atkārtota lietošana, un lai noteiktu šīs pārmaiņas atbilstoši devas dozējumam; 72.2. farmakoloģiski aktīvām vielām vai veterinārajām zālēm, ko paredzēts izmantot vienīgi dzīvniekiem, no kuriem neiegūst pārtikas produktus, atļauts veikt atkārtotas devas toksicitātes pētījumu ar vienu eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku sugu. Šā pētījuma vietā var veikt pētījumu ar mērķa dzīvnieku. Lietošanas veidu un biežumu, kā arī pētījuma ilgumu izvēlas, ievērojot paredzētos klīniskos lietošanas apstākļus. Persona, kas atbildīga par pētījumu vai testu veikšanu (turpmāk - pētnieks), aprakstā pamato pētījuma apjoma, ilguma un devu izvēli; 72.3. ja farmakoloģiski aktīvās vielas vai veterinārās zāles paredzēts izmantot produktīviem dzīvniekiem, veic atkārtotas devas toksicitātes pētījumu grauzēju sugām un dzīvnieku sugām, kas nav grauzēji, lai noteiktu mērķa orgānus un mērķa raksturlielumus, kā arī atbilstošas sugas un devas apjomu, ko izmantot hroniskas toksicitātes pētījumos, ja tādus paredzēts veikt. Atkārtotas devas toksicitātes pētījumu ilgums ir ne mazāk kā 90 dienas; 72.4. pētnieks pamato sugu izvēli, ņemot vērā zinātniskos atklājumus par produkta metabolismu dzīvnieku un cilvēka organismā. Pētāmo vielu ievada iekšķīgi (per os). Pētnieks skaidri nosaka un argumentē lietošanas veidu un biežumu, kā arī pētījumu ilgumu; 72.5. maksimālo devu izvēlas tā, lai varētu atklāt veterināro zāļu kaitīgo iedarbību. Zemākais devas līmenis neuzrāda toksicitātes pazīmes; 72.6. toksiskās iedarbības novērtējumu pamato ar novērojumiem par dzīvnieku uzvedību, augšanu, hematoloģiskiem un fizioloģiskiem testiem, īpaši attiecībā uz izvadorgāniem, kā arī sekcijas rezultātiem un pievienotajiem histoloģijas datiem. Katras testa grupas izvēle un diapazons ir atkarīgs no izmantotās dzīvnieku sugas un no attiecīgā laikposma zinātnes atziņām; 72.7. ja vielas, kas izpētītas saskaņā ar šo noteikumu prasībām, savieno jaunās kombinācijās, pētnieks var modificēt atkārtotas devas toksicitātes testus, pamatojot modifikācijas, ja vien toksicitātes testi neliecina par potencēšanu vai jaunu toksisku iedarbību. 73. Tolerance mērķa sugās. Sniedz kopsavilkumu par veterināro zāļu nepanesības (intolerance) pazīmēm, ko novēro, veicot pētījumu ar mērķa sugas dzīvniekiem saskaņā ar šā pielikuma 108.punktā minētajām prasībām (parasti pēta galaproduktu). Norāda attiecīgo pētījumu, devas, kuras lietojot tika konstatēta nepanesība, kā arī attiecīgo dzīvnieku sugas un šķirnes. Detalizēti apraksta neparedzētās fizioloģiskās izmaiņas. Pilnu ziņojumu par attiecīgo pētījumu iekļauj dokumentācijā saskaņā ar šā pielikuma 4.nodaļu. 74. Reproduktīvās toksicitātes testus, ieskaitot ontoģenēzes (organisma individuālā attīstība) toksicitāti, veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 74.1. pētījumu par ietekmi uz reproduktīvo jomu veic, lai konstatētu iespējamo vīrišķās vai sievišķās reproduktīvās funkcijas pasliktināšanos vai kaitīgu iedarbību uz pēcnācējiem, ko izraisa veterināro zāļu vai pētāmās vielas izmantošana; 74.2. ja farmakoloģiski aktīvās vielas vai veterinārās zāles paredzēts izmantot produktīvajiem dzīvniekiem, pētījumu par ietekmi uz reproduktīvo funkciju veic kā vairāku paaudžu reprodukcijas pētījumu, kas ir paredzēts, lai noteiktu ietekmi uz zīdītāju reproduktīvo jomu. Pētījumā apraksta ietekmi uz tēviņu vai mātīšu auglību, pārošanos, augļa aizmešanos un nostiprināšanos, mātītes spēju saglabāt grūsnību līdz noteiktajam termiņam, atnešanos, laktāciju, pēcnācēju izdzīvošanu, augšanu un attīstību no dzimšanas līdz atšķiršanai, pēcnācēju kā pieaugušu dzīvnieku dzimumgatavību un secīgu reproduktīvo funkciju. Izmanto vismaz trīs dažādas devas. Maksimālo devu izvēlas tā, lai varētu atklāt kaitīgo iedarbību. Zemākais devas līmenis neuzrāda toksicitātes pazīmes. 75. Ontoģenēzes toksicitātes testu veic un apraksta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 75.1. ja farmakoloģiski aktīvas vielas vai veterinārās zāles paredzēts izmantot produktīviem dzīvniekiem, veic ontoģenēzes toksicitātes testu. Šo testu veic, lai noteiktu zāļu vai vielu lietošanas izraisītās blakusparādības dzīvnieku mātītēm un embriju un augļu attīstībai, ja mātītes pakļautas attiecīgo vielu vai zāļu iedarbībai visā grūsnības periodā no olšūnas implantēšanās brīža līdz dienai pirms paredzētās atnešanās. Iespējamas šādas blakusparādības: pastiprināta toksicitāte salīdzinājumā ar negrūsnām mātītēm novērojamo toksicitāti, embrija vai augļa bojāeja, augļa augšanas traucējumi un strukturālas augļa izmaiņas; 75.2. ontoģenēzes toksicitātes testu veic žurkām. Izvērtējot rezultātus, var būt nepieciešamība veikt testus ar citas sugas dzīvniekiem saskaņā ar noteiktajām vadlīnijām; 75.3. ja farmakoloģiski aktīvās vielas vai veterinārās zāles paredzēts izmantot tādiem dzīvniekiem, no kuriem neiegūst pārtikas produktus, ontoģenēzes toksicitātes testu veic vismaz vienai sugai, kas var būt mērķa suga, ja zāles paredzēts lietot vaislas dzīvnieku mātītēm. Tomēr, ja veterināro zāļu lietošana izraisītu ievērojamu tā cilvēka pakļaušanu attiecīgo zāļu iedarbībai, k …