Zaudējis spēku - Pārapdrošināšanas likums

Zaudējis spēku - Pārapdrošināšanas likums Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2015. gada 18. jūnija likumu: Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Pārapdrošināšanas likums I nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) pārapdrošināšana — cedēto risku pieņemšana no apdrošināšanas komersanta, pārapdrošināšanas komersanta vai privātā pensiju fonda; 2) cedētā pārapdrošināšana — apdrošināto risku nodošana apdrošināšanas komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam; 3) retrocesija — pārapdrošināto risku nodošana apdrošināšanas komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam; 4) pārapdrošinātājs — Latvijā reģistrēta: a) komercsabiedrība, kas reģistrēta kā akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vai Eiropas komercsabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu (turpmāk — pārapdrošināšanas sabiedrība), b) ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu; 5) dalībvalsts pārapdrošinātājs — ārvalsts pārapdrošinātājs, kurš reģistrēts dalībvalstī un kuram mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu; 6) ārvalsts pārapdrošinātājs — ārpus Latvijas reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu; 7) nedalībvalsts pārapdrošinātājs — ārpus dalībvalsts reģistrēta persona, kurai mītnes (reģistrācijas) valstī ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu; 8) filiāle — pārapdrošināšanas komersanta filiāle. Šā likuma izpratnē filiālei pielīdzināma pārapdrošināšanas komersanta pastāvīga klātbūtne dalībvalstī, un šo klātbūtni pārapdrošināšanas komersants nodrošina, izveidojot dalībvalstī biroju vai arī nodarbinot kādu neatkarīgu personu, kurai pārapdrošināšanas komersants piešķir pastāvīgas pilnvaras rīkoties tā vārdā tādā veidā, kādā to darītu filiāle; 9) pārapdrošināšanas sabiedrības filiāle — ārvalstī pārapdrošināšanas sabiedrības izveidota un reģistrēta filiāle, kura darbojas pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā; 10) ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijā izveidota un reģistrēta ārvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kura darbojas kā: a) dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijā izveidota un reģistrēta dalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, b) nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle — Latvijā izveidota un reģistrēta nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle; 11) pārapdrošināšanas komersants — juridiskā persona, kas dalībvalstī ir tiesīga nodarboties ar pārapdrošināšanu; 12) pārapdrošinājuma ņēmējs — apdrošināšanas komersants, pārapdrošināšanas komersants vai privātais pensiju fonds, kas noslēdz cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumu, ar kuru apdrošināšanas komersants vai pārapdrošināšanas komersants cedē apdrošinātos vai pārapdrošinātos riskus citam apdrošināšanas komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam vai ar kuru privātais pensiju fonds cedē biometriskos riskus apdrošināšanas komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam; 13) mītnes (reģistrācijas) valsts — valsts, kurā atrodas pārapdrošināšanas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); 14) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 15) filiāles dalībvalsts — dalībvalsts, kurā atrodas pārapdrošināšanas sabiedrības filiāle; 16) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, kas izpaužas tādā veidā, ka: a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata, b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata, c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta “a” vai “b” apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības; 17) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību; 18) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balss­tiesīgo akciju vai daļu skaita, b) kontroles veidā, c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 19) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību; 20) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība. Jebkuras meitas sabiedrības meitas sabiedrība ir uzskatāma par tās mātes sabiedrības meitas sabiedrību; 21) dalības sabiedrība — mātes sabiedrība vai komercsabiedrība, kura tiešā vai kontroles veidā ieguvusi 20 vai vairāk procentu balsstiesību kādā komercsabiedrībā vai arī tiešā vai kontroles veidā ieguvusi komercsabiedrībā līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 22) saistītā sabiedrība — meitas sabiedrība vai komercsabiedrība, kurā tiešā vai kontroles veidā ir iegūti 20 vai vairāk procentu balsstiesību vai arī tiešā vai kontroles veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita; 23) finanšu uzņēmums ir: a) kredītiestāde, finanšu iestāde Kredīt­iestāžu likuma izpratnē vai komercsabiedrība, kuras pamatdarbība ir nekustamā īpašuma iegāde vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu sniegšana vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu pamatdarbību, b) apdrošināšanas komercsabiedrība, pārapdrošināšanas komercsabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, c) ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, d) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; 24) pārapdrošināšanas gadījums — ar pārapdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta pārapdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši pārapdrošināšanas līgumam; 25) pārapdrošināšanas prēmija — pārapdrošināšanas, cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumā noteiktais maksājums par apdrošināto, pārapdrošināto vai biometrisko risku nodošanu apdrošināšanas komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam; 26) pārapdrošināšanas atlīdzība — par pārapdrošināšanas gadījumu atbilstoši pārapdrošināšanas līgumam izmaksājamā naudas summa; 27) pārapdrošinātāju uzraudzības institūcijas — valsts iestādes, kurām saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesības uzraudzīt pārapdrošināšanas komersantus; 28) ārpakalpojumu sniedzējs — persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar pārapdrošināšanas sabiedrību vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāli, apņemas sniegt vai sniedz ārpakalpojumus pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei; 29) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem; 30) starptautiskā reitinga aģentūra — dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (turpmāk — OECD dalībvalsts) reģistrēta reitinga aģentūra, kura sniedz vērtējumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, tostarp pārapdrošināšanas komersantu, finanšu drošību un kuras vērtējumu atzīst dalībvalstu apdrošinātāju uzraudzības institūcijas; 31) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko veic pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu iespējamo ietekmi uz pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles spēju pilnībā izpildīt no pārapdrošināšanas līgumiem izrietošās saistības un nodrošināt finansiālās darbības stabilitāti. (2) Likumā ir lietoti arī termini, kuri atbilst Finanšu konglomerātu likumā lietotajiem terminiem. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 10.12.2009. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.) 2.pants. (1) Likums nosaka pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas kārtību. (2) Kārtību, kādā bankrota gadījumā izbeidz pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles darbību, un to likvidācijas kārtību regulē Maksātnespējas likums, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu. (3) Kārtību, kādā likvidē pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāli, nosaka normatīvie akti, kas regulē akciju sabiedrību, sabiedrību ar ierobežotu atbildību, Eiropas komercsabiedrību vai ārvalstu komersantu filiāļu likvidāciju, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 3 3.pants. Šis likums neattiecas uz: 1) apdrošināšanas komersantiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi; 2) Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 3.pantā noteiktajām personām; 3) pārapdrošināšanas pakalpojumiem, ko sniedz vai pilnībā garantē dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā pārapdrošinātājs, kā arī apstākļos, kad atbilstoša pārapdrošināšanas seguma iegūšana tirgū nav iespējama. 4 4.pants. Komersantam aizliegts izmantot firmā vārdu “pārapdrošināšana” vai vārdu “pārapdrošinātājs” jebkurā locījumā un vārdu savienojumā tādā veidā, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par tā tiesībām nodarboties ar pārapdrošināšanu vai pārapdrošināšanas starpniecību. 5 5.pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle veic: 1) pārapdrošināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajā pārapdrošināšanas licencē norādītajos pārapdrošināšanas veidos; 2) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanu; 3) komercdarbību, kas tieši saistīta ar pārapdrošināšanas starpniecību. (2) Pārapdrošināšanas komersants nedrīkst: 1) veikt komercdarbību, kas nav noteikta šā panta pirmajā daļā; 2) izpaust pārapdrošināšanas gaitā uzzināto informāciju, izņemot šajā likumā un citos likumos paredzētos gadījumus. Ja informācija tiek izpausta likumos paredzētajos gadījumos, pārapdrošināšanas komersants nav atbildīgs par informācijas izpaušanas sekām. (3) Pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle nedrīkst emitēt parāda vērtspapīrus un ņemt aizņēmumus. Šis ierobežojums neattiecas uz aizņēmumiem, kuri tiek iekļauti pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles pašu līdzekļu aprēķinā, un uz aizņēmumiem, kuru termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem, ja šie aizņēmumi ņemti, lai nodrošinātu pārapdrošināšanas atlīdzību (par kuru izmaksu pieņemts pārapdrošinātāja lēmums) savlaicīgas izmaksas, un pirms ņemšanas saskaņoti ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. (4) Nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle drīkst pārapdrošināt tos apdrošinātos riskus, ar kuriem saistītie apdrošināšanas objekti atrodas Latvijā. 6 6.pants. (1) Pārapdrošināšanai Latvijā pārapdrošinātājs un dalībvalsts pārapdrošinātājs drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus Latvijā. (2) Pārapdrošināšanai ārvalstī pārapdrošināšanas sabiedrība, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, drīkst izmantot tikai tādu pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, kuri ir tiesīgi sniegt pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus attiecīgajā valstī. 7 7.pants. (1) Vienīgi pārapdrošināšanas komersantam, kurš ir tiesīgs nodarboties ar pārapdrošināšanu Latvijā, ir tiesības reklamēt sniedzamos pārapdrošināšanas pakalpojumus Latvijas teritorijā. (2) Pārapdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot attiecīgās valsts normatīvos aktus, ir tiesības reklamēt sniedzamos pārapdrošināšanas pakalpojumus vienīgi tajā valstī, kurā pārapdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības atvērt filiāli vai kurā tai ir tiesības sniegt pārapdrošināšanas pakalpojumus, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, neatverot filiāli. 8 8.pants. Pārapdrošināšanas komersantam un šā likuma 86.panta pirmajā daļā minētajām personām nedrīkst piederēt pārapdrošinātājs, kas nodrošina pārapdrošināšanas segumu tikai tiem riskiem, kas attiecas uz komersantu vai komersantu grupu, kurai tas pieder vai kurā tas ietilpst (kaptīvs pārapdrošinātājs). 9 9.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru un pārapdrošināšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai pārapdrošināšanas Eiropas komercsabiedrības dalībnieku identitāti, bet, ja pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāri vai pārapdrošināšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai pārapdrošināšanas Eiropas komercsabiedrības dalībnieki ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem vai dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt. 10 10.pants. (1) Latvijā ir aizliegts dibināt sabiedrību īpašam nolūkam. (2) Par īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību uzskatāma komercsabiedrība, kura nav apdrošināšanas komercsabiedrība vai pārapdrošināšanas komercsabiedrība, kura uzņemas apdrošināšanas komercsabiedrības vai pārapdrošināšanas komercsabiedrības riskus un kura savu pakļautību šādiem riskiem pilnībā finansē ar aizņēmumiem vai ar kādu citu finansēšanas mehānismu, ja šāda aizņēmuma ņemšana vai cits finansēšanas mehānisms ir pakļauts šādas komercsabiedrības pārapdrošināšanas saistībām. 11 11.pants. (1) Pārapdrošinātājs uzskatāms par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma izpratnē, un uz to attiecas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma normas, kas regulē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību. (2) Pārapdrošinātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai maksā līdz 0,7 procentiem no ceturksnī saņemto pārapdrošināšanas prēmiju kopsummas. (3) Pārapdrošinātājs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz pārskatu, kas nepieciešams šā panta otrajā daļā noteikto maksājumu aprēķināšanai, un līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam veic attiecīgos maksājumus. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta trešajā daļā minēto pārskatu iesniegšanas un maksājumu aprēķināšanas kārtību. 12 II nodaļa. Pārapdrošināšanas darbības uzsākšana un licencēšana 12.pants. (1) Pārapdrošinātājs var uzsākt pārapdrošināšanu tikai pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā, pārapdrošināšanas licences saņemšanas un šā likuma prasību izpildes. (2) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto kārtību. 13 13.pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtā pārapdrošināšanas licence ir derīga dalībvalstīs. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz pārapdrošināšanas licenci šādiem pārapdrošināšanas veidiem: 1) dzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai; 2) nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai; 3) dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai. (3) Pārapdrošināšanas licenci izsniedz katram pārapdrošināšanas veidam atsevišķi, ievērojot šā likuma nosacījumus. (4) Licence dzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt dzīvības apdrošināšanas riskus. (5) Licence nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt nedzīvības apdrošināšanas riskus. (6) Licence dzīvības apdrošināšanas risku un nedzīvības apdrošināšanas risku pārapdrošināšanai ļauj pārapdrošināt dzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas riskus. 14 14.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka kārtību, kādā pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles sniedz informāciju par personām, ar kurām pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātājam, kurš atvēris filiāli Latvijā, ir ciešas attiecības. 15 15.pants. (1) Lai saņemtu pārapdrošināšanas licenci, pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātājs iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences izsniegšanu; 2) akcionāru vai dalībnieku sarakstu un grupas struktūru; 3) to personu sarakstu, ar kurām pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātājam ir ciešas attiecības; 4) bankas dokumentu, kas apstiprina naudas iemaksu garantijas fonda izveidei; 5) (izslēgts ar 26.02.2009. likumu); 6) ziņas par amatpersonām saskaņā ar šā likuma 20. un 21.panta prasībām; 7) darbības nodrošināšanas struktūru, arī administratīvo dienestu izveidei nepieciešamo izdevumu aprēķinu un informāciju par līdzekļu avotiem šo izdevumu segšanai; 8) darbības plānu pirmajiem trim darbības gadiem. Plānā ietver: a) pārapdrošināmo risku aprakstu, b) informāciju par pārapdrošināšanas līgumu veidiem, kādus pārap­drošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle plāno slēgt ar cedentiem, c) galvenos retrocesijas principus un procedūru, d) informāciju par plānotajiem administratīvajiem izdevumiem, kas nav izveidošanas izmaksas, proti, kārtējiem vispārējiem izdevumiem un komisijas atlīdzībām, e) informāciju par plānotajām pārapdrošināšanas prēmijām vai citām iemaksām, kā arī par pārapdrošināšanas atlīdzībām, f) tarifu aprēķināšanas politiku un procedūru, g) tehnisko rezervju aprēķināšanas politiku un procedūru, h) pārapdrošinātā riska parakstīšanas un pārapdrošināšanas prēmijas noteikšanas politiku un procedūru, i) ieguldījumu veidošanas politiku un procedūru, j) informāciju par finanšu resursiem pārapdrošināšanas saistību izpildes un maksātspējas prasības izpildes nodrošināšanai, k) pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskata projektu par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā; 9) pārvaldības sistēmas politiku un procedūru, ietverot šādu informāciju: a) pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles organizatorisko struktūru ar skaidri norādītu tās vadītāju pilnvaru un pienākumu sadali, struktūrvienību uzdevumiem un to vadītāju pienākumiem, b) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galvenos principus, c) risku pārvaldīšanas politiku un procedūru, d) vadības informācijas sistēmas aprakstu, e) informācijas sistēmu aizsardzības politiku un procedūru, f) iekšējās revīzijas funkciju nodrošināšanas aprakstu, g) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru; 10) bankas dokumentu, kas apstiprina, ka nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle ir noguldījusi kā drošības naudu Latvijā reģistrētā kredītiestādē ne mazāk kā 25 procentus no garantijas fonda minimālā lieluma. (2) Lai saņemtu pārapdrošināšanas licenci citam pārapdrošināšanas veidam, pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai: 1) iesniegumu par pārapdrošināšanas licences izsniegšanu citam pārapdrošināšanas veidam; 2) jaunā pārapdrošināšanas veida ieviešanai nepieciešamo papildu izdevumu aprēķinu un informāciju par to segšanai nepieciešamo līdzekļu avotiem; 3) darbības plānu trim gadiem attiecībā uz to pārapdrošināšanas veidu, kuram tiek pieprasīta pārapdrošināšanas licence, norādot tehnisko rezervju plānoto apmēru. 16 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009., 10.12.2009. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 16.pants. (1) Par pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru un pārapdrošināšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai pārapdrošināšanas Eiropas komercsabiedrības dalībnieku ir tiesīga būt: 1) fiziskā persona; 2) juridiskā (reģistrēta) persona, kuras: a) darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem, b) finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmat­vedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, revidēti saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, un tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums. Dalībvalstī reģistrētas juridiskās personas finanšu pārskati var būt sagatavoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem; 3) valsts vai pašvaldība. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir nepieciešama nevainojama reputācija un brīvais kapitāls vismaz pilna paredzamā ieguldījuma (akciju vai daļu iegādes darījumā) apjomā. (3) Izvērtējot personas reputāciju un brīvā kapitāla pietiekamību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par brīvo kapitālu, kuri ļauj pārliecināties par brīvā kapitāla pietiekamību izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī pārbaudīt, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. (4) Par pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāriem un pārapdrošināšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai pārapdrošināšanas Eiropas komercsabiedrības dalībniekiem nevar būt fiziskās personas, kā arī tās juridiskās personas, uz kuru akcionāriem vai dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām — var attiecināt šā likuma 22.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktu vai kuras ir pildījušas padomes vai valdes locekļa pienākumus finanšu uzņēmumā, kas atzīts par maksātnespējīgu minēto pienākumu pildīšanas laikā, vai kuras ir pildījušas padomes vai valdes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedušas šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pārbaudīt pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru, pārapdrošināšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pārapdrošināšanas Eiropas komercsabiedrības dalībnieku identitāti, bet, ja jaunizveidotas pārapdrošināšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pārapdrošināšanas Eiropas komercsabiedrības dalībnieki ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem vai dalībniekiem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt. 17 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.) 17.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizsniedz pārapdrošināšanas licenci, ja: 1) pārapdrošināšana nav ekonomiski pamatota; 2) pretendenta ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tā stabilitāti un ierobežot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt uzraudzības funkcijas; 3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar pretendentu, ierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt uzraudzības funkcijas; 4) pretendenta iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 5) viena vai vairākas no šā likuma 20.pantā minētajām personām neatbilst likuma prasībām; 6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kuri ieguldīti pamatkapitālā vai nodoti nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles rīcībā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve; 7) nav iespējams pārliecināties par pretendenta akcionāru vai dalībnieku un to īpašnieku (patieso labuma guvēju) — fizisko personu — identitāti, nevainojamu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, kā arī pārbaudīt, vai brīvais kapitāls nav iegūts neparastos vai aizdomīgos darījumos; 8) pretendenta akcionāri vai dalībnieki un to īpašnieki (patiesie labuma guvēji) neatbilst šā likuma prasībām; 9) pretendenta organizatoriskās struktūras dēļ nav iespējama tā uzraudzība; 10) pretendenta plānotā darbība neatbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām; 11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nesaņem vai pārapdrošināšanas sabiedrība atsakās sniegt šā likuma 16.pantā noteikto informāciju; 12) tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns. (2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei neizsniedz pārapdrošināšanas licenci, ja: 1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav vienojusies ar nedalībvalsts pārapdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts pārapdrošinātāju uzraudzības institūciju par uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu un sadarbību pārapdrošināšanas uzraudzības jomā; 2) saskaņā ar nedalībvalsts pārapdrošinātāja mītnes (reģistrācijas) valsts likumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas tiesības veikt nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles uzraudzības funkcijas. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav tiesīga atteikt pārapdrošināšanas licences izsniegšanu, pamatojoties uz tirgus ekonomiskajām vajadzībām. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumam par atteikšanos izsniegt pārapdrošināšanas licenci jābūt pamatotam. Lēmumu par atteikšanos izsniegt pārapdrošināšanas licenci var pārsūdzēt tiesā. 18 18.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par pārapdrošināšanas licences izsniegšanu izskata un lēmumu pieņem triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. 19 19.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms pārapdrošināšanas licences izsniegšanas tādai pārapdrošināšanas sabiedrībai: 1) kura ir dalībvalsts apdrošinātāja vai dalībvalsts pārapdrošinātāja, vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība; 2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība; 3) kuru kontrolē tāda fiziskā vai juridiskā persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju vai dalībvalsts pārapdrošinātāju, vai dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, vai ieguldījumu brokeru sabiedrību. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms pārapdrošināšanas licences izsniegšanas, kā arī licencētās pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības gaitā konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju, novērtējot akcionāru vai dalībnieku atbilstību šā likuma prasībām, kā arī to valdes locekļu reputāciju un pieredzi, kuri iesaistīti tāda dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadībā, kas ietilpst vienā grupā ar attiecīgo pārapdrošināšanas sabiedrību. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja nepieciešams, informē šā panta pirmajā daļā noteiktās dalībvalsts uzraudzības institūcijas par visiem apstākļiem, kas attiecas uz akcionāru vai dalībnieku atbilstību šā likuma prasībām un amatpersonu reputāciju un pieredzi un kas ir svarīgi citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuras piešķir licences, kā arī pastāvīgi uzrauga darbības nosacījumu izpildi. 20 III nodaļa. Pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles amatpersonas 20.pants. (1) Par pārapdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju, nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vārdā, rada pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, var būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru ir atbildīga, nodrošinot, ka pārapdrošināšanas sabiedrības valde tiek izveidota tā, lai pārapdrošināšanas sabiedrība būtu spējīga pastāvīgi, profesionāli, kvalitatīvi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām nodarboties ar pārapdrošināšanu; 2) tai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze attiecīgajā jomā; 3) tai ir nevainojama reputācija; 4) tai nav atņemtas un nav bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (2) Pirms šā panta pirmajā daļā minētās personas sāk pildīt pienākumus, pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. (3) Pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties at­saukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka: 1) tā neatbilst amatam; 2) tās rīcība ir kaitējusi pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles finansiālo stabilitāti; 3) tā neievēro pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdroši­nātāja filiāles izstrādāto politiku un procedūras; 4) tā neatbilst šā panta pirmās daļas un šā likuma 21.panta prasībām. (4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 21 21.pants. (1) Par pārapdrošināšanas sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju, nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vadītāju, kā arī personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vārdā, rada pārapdrošināšanas sabiedrībai vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona: 1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu; 2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju; 3) pret kuru ierosinātais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju; 4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata. (2) Pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja pienākums ir pašam vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta nosacījumus. (3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 22 22.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai iesniedzamie dokumenti, kas apliecina šā likuma 21.panta pirmās daļas nosacījumu izpildi, nedrīkst būt vecāki par trim mēnešiem. 23 23.pants. (1) Par pārapdrošināšanas sabiedrības padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta prasībām. Par pārapdrošināšanas sabiedrības padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināmi šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punkta nosacījumi. (2) Akcionāru vai dalībnieku sapulces pienākums ir pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minēto personu, ja tiek konstatēts, ka tā neatbilst amatam, ka tās rīcība ir kaitējusi pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālajai stabilitātei vai radījusi situāciju, kas var apdraudēt pārapdrošināšanas sabiedrības finansiālo stabilitāti, kā arī ja tā neatbilst šā panta prasībām. (3) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 24 24.pants. (1) Lai pārliecinātos par šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā noteikto personu atbilstību šā likuma prasībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības uzaicināt uz pārrunām šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētās personas. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas ir tiesības neatļaut šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētajai personai sākt uzticēto pienākumu pildīšanu pārapdrošināšanas sabiedrībā vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālē, ja tā neatbilst šā likuma prasībām vai ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām. Šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētās amatpersonas var sākt pildīt savus pienākumus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas. (21) Ja šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minētā amatpersona netiek ievēlēta (iecelta) amatā vai beidz pildīt amata pienākumus, pārapdrošināšanas sabiedrība rakstveidā, norādot iemeslus, paziņo to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Pārapdrošināšanas sabiedrība šajā daļā minēto informāciju sniedz 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē šā likuma 20.panta pirmajā daļā un 23.panta pirmajā daļā minēto personu atbilstību šā likuma prasībām. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) IV nodaļa. Pārapdrošināšanas veikšana 25.pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav tiesību neatzīt pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles noslēgto retrocesijas līgumu ar pārapdrošināšanas komersantu vai ar apdrošināšanas komersantu, pamatojoties uz tādiem apsvērumiem, kas saistīti ar attiecīgā pārapdrošināšanas komersanta vai attiecīgā apdrošināšanas komersanta finansiālo stabilitāti. 26 26.pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai atbilstošas visaptverošas un efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka minimālās prasības pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles pārvaldības sistēmas izveidei un darbībai. (3) Pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vadība ir atbildīga par pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles politiku un procedūru izstrādi un nosaka atbildīgo par politiku un procedūru ievērošanu. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.) 26.1 pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vismaz reizi gadā veic kritiskās situācijas analīzi, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma un scenāriju testus. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa riska faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, un scenāriju testus veic, lai noteiktu vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi, novērtējot ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu cēloni. Pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vadība, ņemot vērā būtiskos riskus un tiem atbilstošos riska faktorus, izstrādā un apstiprina kritiskās situācijas analīzes veikšanas kārtību un ir atbildīga par šīs kārtības ievērošanu. (2) Pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles vadība apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu iestāšanās gadījumā. Pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle kritiskās situācijas analīzes rezultātus un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības kritiskās situācijas analīzes veikšanai un šīs analīzes veikšanas kārtību. (4) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt, lai pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle veic kritiskās situācijas analīzi, un noteikt testējamos faktorus un scenārijus. 28 (10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 27.pants. (1) Pārapdrošināšana ir brīvprātīga. Pārapdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka pārapdrošinātājs. (2) Pārapdrošināšanas prēmija ir tik liela, lai izpildītu pārapdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu pārapdrošināšanas izdevumus. (3) Pārapdrošinātājs kārto tieši un ar pārapdrošināšanas starpnieku palīdzību noslēgto pārapdrošināšanas līgumu reģistru. 29 28.pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle var visus noslēgtos pārapdrošināšanas līgumus vai daļu no tiem nodot citam pārapdroši­nāšanas komersantam vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei, kurai ir tiesības nodarboties ar pārapdrošināšanu dalībvalstī, vai nodot apdrošināšanas komer­santam vai nedalībvalsts apdrošināšanas filiālei, kurai ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanu dalībvalstī. Pārapdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība nedrīkst nodot pārapdrošināšanas līgumus nedalībvalsts pārapdrošinātājam vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei, kura reģistrēta nedalībvalstī. (2) Atļauju visu noslēgto pārapdrošināšanas līgumu vai to daļas nodošanai izsniedz un pārapdrošināšanas līgumu nodošanas kārtību nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. (3) Apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kas pārņem pārapdrošināšanas līgumus, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju, kura apliecina šā likuma vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasību izpildi pēc pārapdrošināšanas līgumu pārņemšanas. (4) Ja visi noslēgtie pārapdrošināšanas līgumi vai to daļa tiek nodota apdrošināšanas sabiedrībai, pārapdrošināšanas sabiedrībai, nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja tā pārliecinājusies, ka pēc pārapdrošināšanas līgumu pārņemšanas tiks izpildītas šā likuma vai Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasības. (5) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu, tā nosūta dalībvalsts pārapdrošinātāja uzraudzības institūcijai vai dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijai apliecinājumu, kurā norāda, ka pēc pārapdrošināšanas līgumu pārņemšanas apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle izpildīs maksātspējas prasību. (6) Ja visi noslēgtie pārapdrošināšanas līgumi vai to daļa tiek nodota dalībvalsts apdrošinātājam vai dalībvalsts pārapdrošinātājam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu pēc tam, kad saņemts attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas vai dalībvalsts pārapdrošinātāja uzraudzības institūcijas apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc pārapdrošināšanas līgumu pārņemšanas dalībvalsts apdroši­nātājs vai dalībvalsts pārapdrošinātājs izpildīs maksātspējas prasību. (7) Ja visi noslēgtie pārapdrošināšanas līgumi vai to daļa tiek nodota nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālei, kurai citā dalībvalstī ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu pēc tam, kad saņemts attiecīgās dalībvalsts apdrošinātāja uzraudzības institūcijas vai dalībvalsts pārapdrošinātāja uzraudzības institūcijas apliecinājums, kurā norādīts, ka pēc pārapdrošināšanas līgumu pārņemšanas tiks izpildīta maksātspējas prasība. 30 29.pants. (1) Pārapdrošināšanas līgumus citam apdrošināšanas komersantam vai pārapdrošināšanas komersantam nodod kopā ar tiem atbilstošajiem tehnisko rezervju seguma nodrošināšanai nepieciešamajiem aktīviem. (2) Ja pārapdrošināšanas līgumi tiek nodoti bez atbilstošajiem tehnisko rezervju seguma nodrošināšanai nepieciešamajiem aktīviem, apdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle, kas pārņem šos līgumus, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tehnisko rezervju seguma atjaunošanas plānu. 31 30.pants. Pārapdrošināšanas līguma nodošana no šā darījuma spēkā stāšanās dienas ir saistoša pārapdrošinājuma ņēmējiem un citām personām, kurām ir tiesības un pienākumi atbilstoši noslēgtajiem un nodotajiem pārapdrošināšanas līgumiem. Pēc pārapdrošināšanas līgumu pārņemšanas paliek spēkā visas no šiem līgumiem izrietošās pušu tiesības un pienākumi. 32 V nodaļa. Būtiska līdzdalība 31.pants. (1) Būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā drīkst iegūt vienīgi persona, kura atbilst šā likuma 16.panta prasībām un nodrošina 32.panta piektajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai vismaz pēdējos trīs gadus, lai tā, ja nepieciešams, spētu veikt papildu ieguldījumu pārapdrošināšanas sabiedrības pašu līdzekļu atjaunošanai, nodrošinot pārapdrošināšanas sabiedrības garantijas fonda un maksātspējas normas atbilstību likuma prasībām un pārapdrošināšanas sabiedrību darbību regulējošo prasību izpildi. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 32.panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu akcionārus vai dalībniekus un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama šo personu identificēšanai, ja informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt. (4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu pārapdrošināšanas sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to līdzdalība aptver 10 un vairāk procentu no pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šie akcionāri vai dalībnieki nevar izmantot visu tiem piederošo akciju vai daļu balsstiesības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un pārapdrošināšanas sabiedrību. 33 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.) 32.pants. (1) Persona, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā. (2) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ja pārapdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona iepriekš rakstveidā par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. Paziņojumam pievieno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā internetā. (3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šā panta piektajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās pārapdrošināšanas sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz pārapdrošināšanas sabiedrības vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā arī šādus kritērijus: 1) personas nevainojama reputācija un atbilstība šā likuma 16.panta prasībām; 2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs pārapdrošināšanas sabiedrības darbību; 3) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu pārapdrošināšanas sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību; 4) vai pārapdrošināšanas sabiedrība spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, neierobežo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp pārapdrošinātāju uzraudzības institūcijām un noteikt pārapdrošinātāju uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu; 5) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar šā panta sesto daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita. (6) Pieprasot šā panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā, nav pakļauta kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta nav dalībvalstī. (7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā, ja: 1) persona neatbilst šā panta piektajā daļā noteiktajiem kritērijiem; 2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu informāciju; 3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasīto papildu informāciju. (8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta piektajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta septītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā. (9) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta piektajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai pārapdrošināšanas sabiedrībā. (10) Šā panta septītās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība. (11) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai pārapdrošināšanas sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu. (12) Šā panta septītajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 34 (26.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) 33.pants. (1) Izvērtējot šā likuma 32.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, dalībvalsts pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā arī dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, pārapdrošināšanas sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē. (2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc dalībvalsts uzraudzības institūciju pieprasījuma informē šīs institūcijas par visiem apstākļiem, kas attiecas uz dalībvalsts pārapdrošinātāja akcionāru vai dalībnieku atbilstību šā likuma prasībām. 35 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.03.2009.) 34.pants. (1) Ja persona vēlas izbeigt savu būtisko līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Iesniegumā norāda personai paliekošo pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaitu procentos. (2) Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai pārapdrošināšanas sabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, šī persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. 36 35.pants. (1) Pārapdrošināšanas sabiedrība nekavējoties, tiklīdz par to ir uzzinājusi, rakstveidā paziņo, iesniedzot iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Iesniegumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu. (2) Pārapdrošināšanas sabiedrība, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai gada pārskatu, vienlaikus iesniedz arī visu to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem pieder būtiska līdzdalība pārapdrošināšanas sabiedrībā. Tajā norāda saskaņā ar likumu akcionāru sapulcei sagatavojamā akcionāru sarakstā vai dalībnieku sarakstā ietveramo informāciju un attiecīgo akcionāru vai dalībnieku būtiskas līdzdalības apmēru procentos no pārapdrošināšanas sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita. 37 36.pants. (1) Ja pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāra vai dalībnieka ietekme uz pārapdrošināšanas sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību vai būtisku līdzdalību ieguvusī persona neatbilst šajā likumā pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām, tā nav finansiāli stabila, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 31.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga: 1) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme; 2) pieprasīt, lai tiek atsaukta pārapdrošināšanas sabiedrības padome vai valde vai kāds padomes vai valdes loceklis; 3) aizliegt akcionāram vai dalībniekam izmantot visu viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības. (2) Akcionāram vai dalībniekam nav tiesību izmantot visu viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības pārapdrošināšanas sabiedrībā, un akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju vai daļu balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža, un nedrīkst prasīt, lai uz šo lēmumu pamata tiktu izdarīti ieraksti komercreģistrā un citos publiskajos reģistros, ja: 1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija šajā likumā minētajos gadījumos ir aizliegusi personai izmantot tai piederošo akciju vai daļu balsstiesības; 2) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā pirms šā likuma 32.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai; 3) persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību pārapdrošināšanas sabiedrībā šā likuma 32.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma izskatīšanas laikā. (3) Ja pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāram vai dalībniekam ir aizliegts izmantot viņam piederošo akciju vai daļu balsstiesības pārapdrošināšanas sabiedrībā, kopējo lemttiesīgo akciju vai daļu skaitu aprēķina, no visām balsstiesīgajām akcijām vai daļām atņemot tās akcijas vai daļas, kuru balsstiesību izmantošana ir aizliegta. (4) Šā likuma noteikumi par būtisku līdzdalību nav attiecināmi uz pārapdrošināšanas sabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuram būtiska līdzdalība pārapdrošināšanas sabiedrībā rodas citam akcionāram vai dalībniekam piemērotā balsstiesību aizlieguma dēļ. (5) Šā panta pirmajā daļā minētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 38 37.pants. Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru pārapdrošināšanas sabiedrībā, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības pārapdrošināšanas sabiedrībā: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām vai daļām, ko konkrētā persona saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balss­tiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem; 6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām vai daļām, kas nodotas glabāšanā konkrētajai personai, un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi; 7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām vai daļām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām vai daļām. 39 VI nodaļa. Ārpakalpojumi 38.pants. (1) Darbības (ārpakalpoju­mus), kuras nepieciešamas pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles darbības nodrošināšanai un pārapdrošināšanas veikšanai, pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem. Pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle nedrīkst deleģēt: 1) pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles pārvaldes institūciju pienākumus; 2) galvojumu un citu tādu saistību dokumentu izsniegšanu, ar kuriem pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; 3) ārpakalpojumu sniedzējiem visus ārpakalpojumus, kas nodrošina pārapdrošināšanas licencē atļauto pārapdrošināšanas veikšanu. (2) Pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle ārpakalpojumu sniegšanu drīkst deleģēt tādam ārpakalpojumu sniedzējam, kam ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus pārapdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle plāno deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam. (3) Ārpakalpojumi, par kuriem šajā pantā noteiktajā kārtībā …