Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima  ir  pieņēmusi  un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā Izdarīt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 14., 15., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51.nr.) šādus grozījumus: 1. Aizstāt visā likumā vārdus "saīsinātais prospekts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija" (attiecīgā locījumā). 2. 1.pantā: izteikt 1.punktu šādā redakcijā: "1) fonda ieguldītājs - persona, kurai pieder ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecība;"; izteikt 15.punktu šādā redakcijā: "15) pārvaldes pakalpojumi - ieguldījumu fondu pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšana;"; papildināt pantu ar 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39. un 40.punktu šādā redakcijā: "27) fonda pārrobežu pārvalde - pārvaldes pakalpojums, ko sabiedrība sniedz tādam atvērtajam ieguldījumu fondam, kura izcelsmes valsts nav fondu pārvaldošās sabiedrības izcelsmes valsts; 28) dalībvalsts - Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 29) fonda izcelsmes valsts - valsts, kurā fonds ir reģistrēts; 30) fonda uzņēmējvalsts - valsts, kura nav fonda izcelsmes valsts un kuras teritorijā ir atļauts laist publiskā apgrozībā šā fonda ieguldījumu apliecības; 31) filiāle - teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu pārvaldes sabiedrības struktūrvienība, kam nav juridiskās personas statusa un kas sniedz pārvaldes pakalpojumus, kurus atbilstoši dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtajai licencei ir tiesīga sniegt šī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība; 32) fondu apvienošana - tiesisko pasākumu kopums, kura rezultātā: a)    pievienojamais fonds - viens vai vairāki fondi vai apakšfonds - tiek pievienots iegūstošajam fondam - citam pastāvošam fondam vai apakšfondam. Pievienojamais fonds nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret pievienojamā fonda ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības, b)    pievienojamais fonds - divi vai vairāki fondi vai apakšfonds -, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam - jaundibinātajam fondam vai apakšfondam. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret savām ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības, c)    pievienojamais fonds - viens vai vairāki fondi vai apakšfonds -, kas turpina pastāvēt līdz saistību izpildei, nodod visus savus aktīvus iegūstošajam fondam - tā paša fonda apakšfondam, jaundibinātajam fondam vai citam pastāvošam fondam vai tā apakšfondam; 33) fondu pārrobežu apvienošana - tādu fondu apvienošana: a)    no kuriem vismaz divi ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs, b)    kuri reģistrēti vienā dalībvalstī un kurus apvieno jaunizveidotā fondā, ko reģistrē citā dalībvalstī; 34) fondu iekšzemes apvienošana - divu vai vairāku Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu apvienošana; 35) pastāvīgs informācijas nesējs - jebkurš instruments, kas ieguldītājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un izmantošanu nemainītā veidā par informācijas sniegšanai nepieciešamo laikposmu; 36) galvenās un pakārtotās struktūras darījumi - galvenā un pakārtotā fonda veiktie savstarpējie struktūras darījumi, kas tiek veikti starp diviem atvērtajiem ieguldījumu fondiem un kuru rezultātā pakārtotais fonds iegulda vismaz 85 procentus no saviem aktīviem galvenajā fondā; 37) pakārtotais fonds - atvērtais ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kurš ir saņēmis atļauju galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanai un kuram, neievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus ieguldījumu fondos, ir atļauts vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldīt citā atvērtajā ieguldījumu fondā vai apakšfondā; 38) galvenais fonds - atvērtais ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kura ieguldītājs ir cits atvērtais ieguldījumu fonds, kas vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldījis šajā fondā vai apakšfondā; 39) ar sabiedrību saistīta persona - sabiedrības amatpersona, sabiedrības darbinieks, kā arī cita fiziskā persona, kura ir iesaistīta to pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, ko veic sabiedrība, un kuras darbību šī sabiedrība kontrolē, vai fiziskā persona, kura ir tieši iesaistīta deleģētā pakalpojuma sniegšanā tādai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus; 40) klients - ieguldījumu fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privāto pensiju fondu izveidotais pensiju plāns, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos pārvaldes pakalpojumus, vai persona, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus." 3. Aizstāt 3.panta trešās daļas 2.punktā vārdus "Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk - dalībvalsts)" ar vārdu "dalībvalstī". 4. 4.pantā: papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Sabiedrība uzskatāma par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma izpratnē, un uz to attiecas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma normas."; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Komisija savā mājaslapā internetā nodrošina pieejamību sabiedrības un ieguldījumu fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem." 5. 5.pantā: izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Sabiedrība papildus ieguldījumu fondu pārvaldei drīkst veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti. (3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos un veikt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu."; papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Sabiedrība nav tiesīga sniegt šajā pantā neminētus pakalpojumus." 6. Izteikt 7.1 panta piecpadsmito daļu šādā redakcijā: "(15) Izvērtējot personas finansiālā stāvokļa stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām." 7. Papildināt likumu ar 7.2 un 7.3 pantu šādā redakcijā: "7.2 pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru sabiedrībā, ņem vērā attiecīgās personas (turpmāk šajā pantā - konkrētā persona) šādas sabiedrībā iegūtās balsstiesības: 1)    balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz sabiedrības pārvaldi; 2)    balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3)    balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4)    balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā periodā; 5)    balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem; 6)    balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 7)    balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8)    balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 9)    balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām. 7.3 pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona, kas tiek turēta aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 7.1 panta trešajā daļā minēto informāciju un tās līdzdalība kopā aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā nevar izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un sabiedrību. (2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības, bet akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros." 8. 8.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu "eiro" ar vārdu "euro"; izslēgt pirmajā daļā vārdus "ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa"; papildināt otrās daļas 5.punktu pēc vārdiem "zvērināta revidenta" ar vārdiem "vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk - zvērināts revidents)"; izteikt trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250 000 000 euro, sabiedrībai nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 000 000 euro. (4) Sabiedrības minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummai nav nepieciešams būt lielākai par 10 000 000 euro. (5) Nosakot sabiedrības pašu kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata: 1)    sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot tos līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanā citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, ko tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības; 2)    sabiedrības pārvaldīto citā valstī reģistrēto ieguldījumu fondu līdzekļus, ja ieguldījumu fondi ir juridiskās personas; 3)    sabiedrības pārvaldīto privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus un valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus. (6) Sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem: 1)    minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummu; 2)    25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu (izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no sabiedrības komercdarbības apjoma) kopsummas. (7) Sabiedrība, saņemot Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētā papildu pašu kapitāla, ja tā gūst labumu no tāda paša apmēra garantijas, kuru izsniegusi: 1)    kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kura ietilpst Desmit valstu grupā; 2)    dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai."; izslēgt astotajā daļā vārdus "riska darījumu ierobežojumu"; papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: "(10) Šajā likumā noteiktās naudas summas euro uzskatāmas par ekvivalentām summām latos, kas pārrēķinātas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu." 9. 10.panta sestajā daļā: izteikt 4.punktu šādā redakcijā: "4)  būtisku darbības risku pārvaldīšanas politikas un procedūru apraksts;"; papildināt daļu ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: "8)  fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras apraksts; 9)    interešu konflikta novēršanas politika; 10)    darījumu izpildes politika." 10. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Komisija par licences izsniegšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi." 11. 13.pantā: izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā: "13.pants. Sabiedrības darbības vispārīgie noteikumi (1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības: 1)    nodrošina, lai tiktu ievērotas sabiedrības darbību regulējošās prasības atbilstoši šim likumam un Komisijas normatīvajiem noteikumiem; 2)    nodrošina tās pārvaldes pakalpojumu raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, šajā sistēmā ietverot šādus pamatelementus: a)    sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvaru sadalījumu attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, b)    sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu, c)    iekšējās kontroles procedūras; 3)    nodrošina, lai tās darbībā tiktu ievēroti iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanai izstrādātie noteikumi, politikas un procedūras, tai skaitā sabiedrības noteiktā kārtība, kādā veicami personīgie darījumi vai darījumi ar finanšu instrumentiem uz sabiedrības pašas rēķina, kā arī ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikumu izpildes kārtība; 4)    nodrošina tās sniegtajiem pārvaldes pakalpojumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti, kā arī tāda elektronisko datu glabāšanas, aizsardzības un kontroles mehānisma izveidi, lai būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī lai tiktu pārraudzīta fonda ieguldījumu atbilstība fonda prospektam, pārvaldes nolikumam un šā likuma prasībām; 5)    nodrošina darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu 10 gadus, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu; 6)    nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva sabiedrības interešu konfliktu novēršanas politika. Sabiedrība veic visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas var rasties pakalpojumu sniegšanas laikā, un, ja tos nav iespējams novērst, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret tās pārvaldītajiem fondiem; 7)    nodrošina, ka pašas sabiedrības un tās klientu finanšu instrumenti un naudas līdzekļi tiek turēti, iegrāmatoti un uzskaitīti šķirti; 8)    nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti un izskatīti ieguldītāju un iespējamo ieguldītāju iesniegumi un sūdzības (strīdi) un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šīm sūdzībām (strīdiem)."; papildināt pantu ar 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā: "(12) Sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī nodibinātu fondu vai izplata ieguldījumu fondu apliecības citā dalībvalstī, papildus šā panta pirmās daļas prasībām izstrādā un ievēro procedūru, kura nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma. Minētajā procedūrā sabiedrība nosaka par šajā daļā minētās informācijas pieprasījumu izpildi atbildīgo kontaktpersonu. (13) Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem pirms ieguldījumu apliecību iegādes tiek bez maksas sniegta attiecīgā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu apliecības piedāvā iegādāties vai konsultācijas par ieguldījumiem šajā fondā sniedz sabiedrība vai jebkura cita juridiskā vai fiziskā persona, kuru sabiedrība ir pilnvarojusi šādu darbību veikšanai. Sabiedrība ir atbildīga par šīs daļas prasību ievērošanu."; aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "pārvaldes pakalpojumus" ar vārdiem "ieguldījumu pakalpojumus"; izslēgt otrās daļas 1.punktu; izslēgt piekto daļu; izteikt desmito daļu šādā redakcijā: "(10) Komisijai 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām, ir tiesības neatļaut šīm personām uzsākt pienākumu pildīšanu, ja minētās personas neatbilst vai Komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šā likuma prasībām."; papildināt pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā: "(15) Prasības attiecībā uz sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidi nosaka Komisija." 12. Papildināt likumu ar 13.1, 13.2, 13.3, 13.4 un 13.5 pantu šādā redakcijā: "13.1 pants.     Sabiedrības pienākumi, sniedzot pārvaldes pakalpojumus (1) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā godīgam, gādīgam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt, lai attiecīgie pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs un neapdraudot finanšu tirgus stabilitāti. (2) Sabiedrība fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs nodrošina: 1)    skaidru, precīzu un caurskatāmu finanšu instrumentu novērtēšanas metožu izmantošanu, lai pierādītu, ka pārvaldīšanā esošo portfeļu vērtība ir noteikta pareizi; 2)    ka fonda ieguldītājiem un pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem netiek noteiktas nepamatotas izmaksas. (3) Sabiedrība nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pārvaldīšanā esošo fondu ieguldītājiem, nevērtējot kāda fonda ieguldītāja vai kādas fonda ieguldītāju grupas intereses augstāk par citu fonda ieguldītāju interesēm. (4) Sabiedrība izstrādā un ievēro procedūru, kas novērš ļaunprātīgu rīcību, kura var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti, lai nepieļautu tādu situāciju, ka atsevišķu fonda ieguldītāju interesēs veiktu sabiedrības darbību rezultātā tiek īstenota negodīga attieksme pret citiem fonda ieguldītājiem vai apdraudēta finanšu tirgus stabilitāte un integritāte. (5) Sabiedrībai ir aizliegts saistībā ar ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāna ieguldījumu pārvaldīšanu vai administratīvo vadību, kā arī privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu ieguldījumu pārvaldīšanu veikt vai saņemt maksājumus, kā arī sniegt vai pieņemt cita veida labumu, izņemot maksājumus: 1)    ko veic vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā; 2)    ko veic vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja: a)    maksājuma vai labuma esība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir izskaidrota pārvaldes pakalpojuma saņēmējam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas. Šo informāciju var sniegt kopsavilkuma veidā, bet fonda ieguldītājam ir tiesības saņemt arī detalizētu informāciju, b)    maksājuma veikšanas vai cita veida labuma sniegšanas nolūks ir paaugstināt attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un šis nolūks neietekmē sabiedrības pienākumu rīkoties klientu interesēs; 3)    kas nodrošina attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešami šā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, norēķinu un tirdzniecības vietas izmaksas, administratīvās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, ja maksājumi pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klientu interesēs. 13.2 pants. Pienācīga rūpība pārvaldes pakalpojumu sniegšanā (1) Sabiedrība ievēro pienācīgu rūpību ieguldījumu izvēlē un pārvaldīšanā ne tikai pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs, bet arī tādēļ, lai neapdraudētu finanšu tirgus stabilitāti un integritāti. (2) Sabiedrība nodrošina, ka: 1)    tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis, kā arī fonda pārvaldnieks ir ieguldījumu jautājumos kompetentas personas; 2)    ieguldījumi tiek veikti tikai tādos finanšu instrumentos, par kuru būtību sabiedrības amatpersonām ir izpratne un ir pieejama risku izvērtēšanai nepieciešamā informācija. (3) Sabiedrība izstrādā un dokumentē darījumu veikšanas un kontroles kārtību, lai nodrošinātu, ka lēmumi, kas tiek pieņemti par ieguldījumiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, ir izvērtēti un izpildīti ar pienācīgu rūpību un saskaņā ar fonda prospektā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un ieguldījumu ierobežojumiem. (4) Sabiedrība ar pienācīgu rūpību pieņem lēmumus par risku pārvaldīšanas funkcijas deleģēšanu vai deleģētā pakalpojuma saņemšanas pārtraukšanu. Šai nolūkā sabiedrība izstrādā un ievēro kārtību, kādā izvērtējama un pārbaudāma persona, kurai tiks deleģēta riska pārvaldīšanas funkcija, šīs personas kompetence un spēja uzticami, profesionāli un efektīvi veikt fonda risku pārvaldīšanu, kā arī pastāvīgu šīs personas darbības novērtēšanas procedūru. 13.3 pants. Labāko rezultātu nodrošināšana (1) Sabiedrība, izpildot lēmumus par darījumu slēgšanu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšanas ietvaros, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu pēc iespējas labākus rezultātus, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apmēru un specifiku vai jebkurus citus apsvērumus attiecībā uz darījuma rīkojuma izpildi. (2) Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto faktoru nozīmīgumu darījumu rīkojumu izpildē, ņem vērā arī šādus kritērijus: 1)    fonda prospektā vai pārvaldes nolikumā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un riskus; 2)    rīkojuma veidu; 3)    finanšu instrumenta - rīkojuma priekšmeta - veidu; 4)    iespējamo darījumu rīkojuma izpildes vietu (regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, sistemātisks internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs). Sabiedrība izstrādā un īsteno darījumu izpildes politiku, kas paredz, kā tiek izvērtēti minētie kritēriji un šā panta pirmajā daļā minētie faktori, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu. (3) Šā panta pirmās un otrās daļas prasības attiecināmas arī uz tādai personai nodoto darījumu rīkojumu izpildi, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām (turpmāk šajā pantā - persona). (4) Sabiedrība darījumu izpildes politikā attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu norāda personu, kurai var tikt nodoti darījumu rīkojumi to izpildei. Sabiedrība ir tiesīga slēgt vienošanos ar personu par rīkojumu izpildi tikai tad, ja ir ievērotas visas šā panta prasības. (5) Lai varētu atklāt trūkumus un konstatētos trūkumus novērst, sabiedrība regulāri izvērtē darījumu izpildes politiku un ar to saistīto procedūru efektivitāti, īpaši pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā citai personai nodoto rīkojumu izpildes kvalitāti. Darījumu izpildes politiku sabiedrība pārskata reizi gadā vai gadījumā, kad rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē sabiedrības spēju arī turpmāk nodrošināt pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem labāko iespējamo rezultātu. (6) Sabiedrībai, kas plāno sniegt pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī reģistrētam fondam, kas dibināts kā komercsabiedrība, ir pienākums pirms tam, kad tā sāk sniegt pārvaldes pakalpojumus, saņemt fonda piekrišanu tās izstrādātajai darījumu izpildes politikai. (7) Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē darījumu izpildes politiku, kā arī informāciju par šajā politikā veiktajām būtiskajām izmaiņām. (8) Sabiedrībai ir pienākums pierādīt, ka pārvaldes pakalpojumu saņēmēja vārdā izpildītie darījumu rīkojumi, tai skaitā citai personai izpildei nodotie darījumu rīkojumi, atbilst darījumu izpildes politikai. 13.4 pants. Darījumu rīkojumu izpildes noteikumi (1) Sabiedrība izstrādā procedūras un ievieš nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju, godīgu un ātru to darījumu rīkojumu izpildi, kuri saistīti ar pārvaldes pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem. Rīkojoties pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, sabiedrība nodrošina šādu prasību izpildi: 1)    rīkojumi, kas izpildīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, tiek nekavējoties un precīzi reģistrēti; 2)    salīdzināmi pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumi tiek izpildīti nekavējoties to iesniegšanas secībā, ja vien rīkojumu īpatnības vai tirgus apstākļi tos nepadara neizpildāmus šādā veidā vai minēto personu intereses neprasa citādu rīcību; 3)    darījuma rezultātā saņemtie finanšu instrumenti vai naudas līdzekļi tiek nekavējoties un pilnībā ieskaitīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēja finanšu instrumentu kontā vai naudas līdzekļu kontā. (2) Sabiedrība, kā arī ar sabiedrību saistītas personas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumiem. (3) Sabiedrībai ir tiesības apvienot darījuma rīkojumu klienta vārdā ar darījuma rīkojumu pašas sabiedrības vārdā vai cita klienta vārdā tikai tad, ja tai ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta darījumu izpildes politikā un paredz: 1)    apvienot rīkojumus tikai tad, ja nekas neliecina, ka rīkojumu apvienošana varētu kaitēt to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno; 2)    apvienoto rīkojumu godīgu sadalījumu un skaidrojumu par to, kā rīkojumu apmērs un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu un izpildi; 3)    kārtību, kādā tiek sadalīti ar apvienoto rīkojumu saistītie darījumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji; 4)    kārtību, kas nodrošina šā panta ceturtās un piektās daļas prasību izpildi attiecībā uz rīkojumu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vai citu klientu vārdā un rīkojumu par darījumiem pašas sabiedrības vārdā sadalīšanu vai pārdalīšanu. (4) Ja sabiedrība ir apvienojusi rīkojumus par darījumiem savā vārdā ar vienu vai vairākiem rīkojumiem klientu vārdā, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm. (5) Ja sabiedrība apvieno rīkojumu klienta vārdā ar rīkojumu par darījumu savā vārdā un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā - vispirms par labu klientam un tad - sabiedrībai. Ja sabiedrība var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi rīkojumu izpildīt ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai vispār nebūtu varējusi izpildīt, tā attiecībā uz darījumu savā vārdā var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu. 13.5 pants. Iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšana (1) Sabiedrība nodrošina, ka fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama sabiedrības atrašanās vietā un elektroniskā veidā sabiedrības mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota. (2) Fonda ieguldītāji un iespējamie ieguldītāji var bez maksas iesniegt sabiedrības norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus un sūdzības par saņemtajiem pārvaldes pakalpojumiem. (3) Sabiedrība 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts rakstveida iesniegums vai sūdzība (strīds) par pārvaldes pakalpojumu, sniedz rakstveida atbildi. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, sabiedrība ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības (strīda) iesniedzējam. (4) Sabiedrība, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī vai izplata Latvijā reģistrēta atvērtā ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, nodrošina fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras tulkojumu un attiecīgo iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanu sabiedrības un fonda uzņēmējvalsts noteiktajā valodā. (5) Fonda ieguldītāji, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tie saistīti ar pārvaldes pakalpojumu sniegšanu. (6) Ja fonda ieguldītājs cieš zaudējumus sabiedrības sniegtās nepareizās informācijas dēļ vai tādēļ, ka sabiedrība nav pildījusi šā likuma prasības, fonda ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā." 13. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā: "14.pants. Interešu konflikts (1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp: 1)    sabiedrību un tās klientiem; 2)    sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem; 3)    sabiedrības klientiem; 4)    sabiedrības klientiem un sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem. (2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot pārvaldes pakalpojumus un veicot tādas darbības, kas var kaitēt fonda interesēm, sabiedrība ņem vērā situācijas, kad sabiedrība vai ar sabiedrību saistīta persona, vai persona, kura kontrolē (tieši vai netieši) sabiedrību: 1)    varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz fonda rēķina; 2)    ir ieinteresēta fondam vai citam klientam sniedzama pakalpojuma vai fonda vārdā veicama darījuma rezultātā, kas neatbilst fonda interesēm; 3)    finansiāli vai citādi ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai, nevis fonda interesēs; 4)    veic tādas pašas darbības gan fonda, gan klienta interesēs vai tādas klientu grupas interesēs, kura nav fonds; 5)    saņem vai saņems par fondam sniegto pārvaldes pakalpojumu no citas personas, kura nav fonds, atlīdzību tādā naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu. (3) Sabiedrība, identificējot interešu konfliktu veidus, ņem vērā: 1)    sabiedrības intereses, tai skaitā intereses, kas izriet no sabiedrības piederības pie kādas grupas vai no pakalpojumu un darbību izpildes, kā arī klientu intereses un sabiedrības pienākumus pret fondu; 2)    divu vai vairāku pārvaldīto fondu intereses. (4) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, sabiedrība atbilstoši tās lielumam un organizācijai, kā arī darījumu specifikai, apjomam un sarežģītībai izstrādā interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja sabiedrība ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kuri var rasties citas grupā ietilpstošas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ. (5) Sabiedrība interešu konfliktu novēršanas politikā: 1)    identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu fondam vai viena vai vairāku klientu interesēm sakarā ar pārvaldes pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrība vai trešā persona sabiedrības vārdā; 2)    nosaka interešu konflikta novēršanai nepieciešamās procedūras un pasākumus. (6) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, sabiedrība nodrošina, ka tie ir samērīgi ar pašas sabiedrības vai tās grupas lielumu un profesionālo darbību, kurā sabiedrība ietilpst, kā arī ar klientu interešu apdraudējuma būtiskumu. (7) Izpildot šā panta piektās daļas 2.punkta prasības, sabiedrība atbilstoši tās struktūrai un sniegto pakalpojumu veidiem paredz: 1)    efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp tām ar sabiedrību saistītām personām, kuras iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā un kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm; 2)    atsevišķu uzraudzību ar sabiedrību saistītām personām, kuru galvenie pienākumi ir pārvaldes pakalpojumu sniegšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai fonda ieguldītājiem, kuru intereses var būt konfliktā vai kuri citādā veidā pārstāv atšķirīgas intereses, kas var nonākt konfliktā, tai skaitā ar sabiedrības interesēm; 3)    novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst ar sabiedrību saistītas personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām; 4)    pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz pārvaldes pakalpojumiem un ko veic ar sabiedrību saistīta persona; 5)    pasākumus, kas novērš vai kontrolē ar sabiedrību saistītu personu vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādās pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā ietilpstošās darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pārvaldību; 6)    citas papildu procedūras un pasākumus, kas nepieciešami un piemēroti, lai novērstu interešu konflikta rašanos, ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami. (8) Sabiedrība glabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par ieguldījumu fondu pārvaldes darbībām, kuras veikusi pati vai kuras veiktas tās vārdā un izraisījušas vai, ja šīs darbības turpinās, var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku fondu vai citu klientu intereses. (9) Pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas informē sabiedrības valdi par gadījumu, kad organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks fonda vai tā ieguldījumu apliecību turētāju interesēm būs novērsts. Pēc tam kad sabiedrības valde tiek informēta par šajā daļā minēto gadījumu, tā pieņem attiecīgus lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu fonda un tā ieguldījumu apliecību turētāju interešu aizsardzību. (10) Sabiedrība, izmantojot jebkuru piemērotu pastāvīgu informācijas nesēju, informē ieguldītājus par šā panta devītajā daļā minētajiem gadījumiem un pieņemto lēmumu. (11) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem: 1)    sabiedrībai piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei; 2)    fonda ieguldījumu un klientu finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei; 3)    finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošana. (12) Sabiedrībai ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tā var izmantot balsstiesības, kas izriet no fonda ieguldījumu portfelī esošajiem finanšu instrumentiem. Minētajā kārtībā nosaka darbības, kas nepieciešamas, lai: 1)    uzraudzītu un nodrošinātu to, ka balsstiesības tiek izmantotas saskaņā ar attiecīgā fonda ieguldījumu mērķiem un politiku; 2)    novērstu vai pārvaldītu visus no balsstiesību izmantošanas izrietošos interešu konfliktus. (13) Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē īsu šā panta divpadsmitajā daļā minētās kārtības izklāstu, kā arī pēc pieprasījuma bez maksas informē fonda ieguldītājus par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šo kārtību. (14) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības. (15) Šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrība veic attiecīgus pasākumus, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem. (16) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts." 14. Papildināt likumu ar 14.1 pantu šādā redakcijā: "14.1 pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi (1) Personīgais darījums ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentiem, ko veikusi ar sabiedrību saistīta persona, vai darījums, kas veikts šīs personas vārdā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1)    darījums nav izpildīts ar sabiedrību saistītas personas darba pienākumu vai profesionālās darbības ietvaros; 2)    darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītai personai; 3)    darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītas personas laulātajam, bērnam, pabērnam (laulātā bērns, kas nav minētās personas bērns) vai citam radiniekam, kuram vismaz vienu gadu pirms darījuma veikšanas bijusi kopīga saimniecība ar minēto personu; 4)    darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder citai personai, kura ir tieši vai netieši mantiski ieinteresēta darījuma iznākumā, kas nav maksa par darījuma izpildi. (2) Ar sabiedrību saistītām personām ir aizliegts: 1)    veikt personīgo darījumu, pamatojoties uz tādu iekšējo informāciju atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, kas personai ir pieejama, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību sabiedrībā, kā arī veikt personīgo darījumu, izmantojot vai izpaužot darījuma noslēpumu saturošu informāciju, vai veikt personīgo darījumu, kas ir pretrunā ar šajā likumā sabiedrībai noteiktajām prasībām; 2)    ieteikt trešajai personai veikt ar finanšu instrumentiem tādu darījumu, kurš personai, kas darījumu ieteikusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.2 panta trešās daļas 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, kad darījums tiek ieteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību; 3)    atklāt trešajai personai informāciju vai izteikt viedokli, ja persona, kas informāciju atklājusi, zina vai tai vajadzētu zināt, ka informācijas atklāšanas rezultātā trešā persona veiks vai varētu veikt vai ieteikt citai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas informāciju atklājusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.2 panta trešās daļas 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, ja informācija tiek atklāta vai viedoklis tiek izteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību. Piemērojot šajā daļā norādīto atsauci uz Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.2 panta trešās daļas 1. un 2.punktu, atsauci uz Finanšu instrumentu tirgus likuma 101.panta 3.1 daļā norādītajām personām saprot kā atsauci uz šajā likumā noteiktajām ar sabiedrību saistītām personām. (3) Ar sabiedrību saistītas personas informē sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem. (4) Sabiedrība nodrošina, ka ar sabiedrību saistītām personām tiek darīts zināms šajā pantā noteiktais pienākums informēt sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem un attiecībā uz personīgo darījumu veikšanu noteiktajiem ierobežojumiem. (5) Sabiedrībai ir tiesības noteikt, ka ar sabiedrību saistītai personai personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama sabiedrības izsniegta atļauja. (6) Sabiedrība uzrauga, kā ar sabiedrību saistītas personas ievēro šā panta prasības. (7) Sabiedrība izveido un uztur reģistru, kurā glabā informāciju par darījumiem, ko veikušas ar sabiedrību saistītas personas, pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto vai uzraudzības gaitā atklāto informāciju. Ja sabiedrība kādu pārvaldes pakalpojumu deleģē citai personai, ārpakalpojumu līgumā paredz ar sabiedrību saistītu personu personīgo darījumu reģistra uzturēšanas kārtību un kārtību, kādā sabiedrība no deleģētā pakalpojuma sniedzēja var saņemt informāciju par šo personu veiktajiem personīgajiem darījumiem. (8) Ja sabiedrība ir noteikusi, ka personīgo darījumu veikšanai nepieciešama atļauja, tā glabā informāciju par personīgo darījumu veikšanai izsniegtajām atļaujām vai atteikumiem izsniegt atļauju. (9) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja: 1)    personīgais darījums ir veikts ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālas pārvaldīšanas ietvaros un sakarā ar šo darījumu nav notikusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un ar sabiedrību saistītu personu vai citu personu, kuras vārdā darījums tiek veikts; 2)    personīgais darījums ir veikts ar atvērtā fonda ieguldījumu apliecībām un ar sabiedrību saistīta persona vai cita persona, kuras vārdā darījums veikts, nav iesaistīta fonda pārvaldē." 15. Papildināt 15.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Ja sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu atvērto ieguldījumu fondu, vēlas deleģēt kādu šā fonda pārvaldes pakalpojumu, Komisija pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no sabiedrības nekavējoties par to informē fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju." 16. Papildināt 16.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ja sabiedrība vēlas nodot fonda pārvaldes tiesības citā dalībvalstī licencētai sabiedrībai, sabiedrība, kurai tiek plānots nodot šīs fonda pārvaldes tiesības, papildus šajā pantā noteiktajam ievēro šā likuma 77.1 panta noteikumus." 17. 21.pantā: izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Atvērtais ieguldījumu fonds ir fonds, kura mērķis ir apvienot publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai pārvedamos vērtspapīros un citos likvīdos finanšu instrumentos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu."; papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Ja sabiedrība vēlas reģistrēt atvērto ieguldījumu fondu, kura nosaukumā tiek lietoti vārdi "naudas tirgus fonds", minētā fonda darbības noteikumus tā izstrādā un ievēro atbilstoši Komisijas normatīvo noteikumu prasībām."; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Šajā likumā ieguldījumu fondam noteiktās prasības un ierobežojumi fondam ar apakšfondiem ir attiecināmi uz katru apakšfondu atsevišķi." 18. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Komisija citā dalībvalstī licencētas sabiedrības iesniegumu atvērtā ieguldījumu fonda dibināšanai izskata atbilstoši šā likuma 77.1 pantā noteiktajai kārtībai." 19. 23.pantā: aizstāt trešajā daļā skaitli "20" ar skaitli "60"; papildināt ceturto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: "5)  sabiedrībai nav spēkā esošas licences pārvaldes pakalpojumu sniegšanai." 20. Izteikt 31.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja atvērto ieguldījumu fondu līdzekļi tiek ieguldīti ieguldījumu fondos, ko pārvalda pati sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai šī sabiedrība deleģējusi pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru šai sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai kurā šai sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, nevienai no minētajām sabiedrībām nav tiesību uz komisijas naudu un kompensāciju par darījumiem, kas saistīti ar fonda mantas ieguldīšanu attiecīgajās ieguldījumu apliecībās vai to atpakaļpirkšanu." 21. 33.pantā: izslēgt septītās daļas otro teikumu; izslēgt divpadsmitās daļas otro teikumu. 22. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā: "34.pants. Fonda reorganizācija (1) Fonda sadalīšana nav atļauta. (2) Ieguldījumu fondus vai apakšfondus var apvienot tādos veidos, kādi noteikti šā likuma 1.panta 32.punktā, veicot gan iekšzemes apvienošanu, gan pārrobežu apvienošanu. (3) Slēgto ieguldījumu fondu nedrīkst apvienot ar atvērto ieguldījumu fondu. (4) Fondu vai apakšfondu iekšzemes apvienošanu un pārrobežu apvienošanu, ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, atļauj Komisija. (5) Šā likuma 1.panta 32.punkta "a" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1)    visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2)    pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības; 3)    apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu. (6) Šā likuma 1.panta 32.punkta "b" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1)    visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod jaunizveidotajam iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2)    pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par jaunizveidotā iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības; 3)    apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu. (7) Šā likuma 1.panta 32.punkta "c" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1)    pievienojamā fonda neto aktīvus nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2)    pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem; 3)    pievienojamais fonds turpina pastāvēt līdz saistību pilnīgai izpildei. (8) Iegūstošā fonda pārvaldes sabiedrība sagatavo procedūru, kas ietver kārtību, kādā fonda turētājbankai tiek paziņots par aktīvu un, ja nepieciešams, saistību nodošanas pabeigšanu. (9) Iegūstošais fonds sešus mēnešus pēc apvienošanas atļaujas saņemšanas var pārsniegt šā likuma 66.pantā, izņemot tā septīto un trīspadsmito daļu, noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. (10) Fondu apvienošanas procesā iesaistīto fondu ieguldītājiem ir tiesības bez maksas, izņemot fondu ieturēto maksu ieguldījumu samazināšanas vai realizēšanas izmaksu segšanai, pieprasīt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai, ja iespējams, apmainīt tās pret tāda cita fonda ieguldījumu apliecībām, kuram ir līdzīga ieguldījumu politika un kuru pārvalda tā pati sabiedrība vai cita sabiedrība, ko ar attiecīgo sabiedrību saista ciešas attiecības vai būtiska līdzdalība. Šīs tiesības rodas brīdī, kad pievienojamā fonda un iegūstošā fonda ieguldītāji ir informēti par ierosināto apvienošanu saskaņā ar šā likuma 34.1 panta ceturto daļu vai 34.2 panta devīto daļu, un izbeidzas piecas darbdienas pirms dienas, kad tiek aprēķināts šā likuma 34.1 panta sešpadsmitajā daļā minētais apmaiņas koeficients. (11) Komisijai fondu apvienošanas procesā ir tiesības ieguldītāju tiesisko interešu aizsardzības nolūkā pieprasīt vai atļaut, lai sabiedrība uz laiku pārtrauc apvienošanā iesaistīto fondu ieguldījumu apliecību pārdošanu, atpakaļpirkšanu vai atpakaļpieņemšanu. Ja Komisija pieņēmusi šajā daļā minēto lēmumu, sabiedrība netiek atbrīvota no šā panta desmitās daļas noteikumu ievērošanas, bet lēmuma darbības laikā ir tiesīga neievērot šā likuma 54.panta pirmās daļas prasības. (12) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības nodrošina, ka apvienošanas procesa izmaksas tiek segtas no šo sabiedrību pašu līdzekļiem." 23. Papildināt likumu ar 34.1 un 34.2 pantu šādā redakcijā: "34.1 pants. Fondu iekšzemes apvienošana (1) Lai saņemtu Komisijas atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai, pievienojamo fondu pārvaldošā sabiedrība Komisijai iesniedz: 1)    ierosinātās apvienošanas vispārīgo noteikumu projektu, ko apstiprinājušas pievienojamo fondu un iegūstošo fondu pārvaldošās sabiedrības; 2)    pievienojamā fonda un iegūstošā fonda turētājbankas apliecinājumu, ka šā panta septītās daļas 1., 6. un 7.punktā minētā informācija par attiecīgo fondu atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām; 3)    informāciju, ko pievienojamais fonds un iegūstošais fonds plāno sniegt to ieguldītājiem par ierosināto apvienošanu; 4)    grozījumus turētājbankas līgumā, ja tādi nepieciešami. (2) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības nodrošina, ka pievienojamā un iegūstošā fonda ieguldītājiem sagatavotā informācija, kas norādīta šā panta pirmās daļas 3.punktā, patiesi atspoguļo apvienošanas procesu, lai ieguldītāji varētu izvērtēt apvienošanas ietekmi uz savu ieguldījumu un pieņemt lēmumu par šā likuma 34.panta desmitajā daļā ieguldītājiem paredzēto tiesību izmantošanu. (3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā norādītajā informācijā iekļauj šādas ziņas: 1)    ierosinātās apvienošanas apraksts un pamatojums; 2)    ierosinātās apvienošanas paredzamā ietekme gan uz pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem, tai skaitā būtiskās atšķirības attiecībā uz ieguldījumu politiku un stratēģiju, izmaksām, gaidāmo rezultātu, periodisku pārskatu sagatavošanu un iespējamiem darbības rezultātiem, kā arī gadījumā, ja mainās ieguldītājiem piemērojamie nodokļi vai nodevas, informāciju par turpmāko nodokļu vai nodevu piemērošanas kārtību; 3)    ieguldītājiem saistībā ar ierosināto apvienošanu piešķirtās tiesības, tai skaitā tiesības iegūt papildu informāciju, tiesības pēc pieprasījuma saņemt šā panta devītajā daļā minētā atzinuma kopiju un tiesības bez maksas pieprasīt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai - atbilstoši šā likuma 34.panta desmitajai daļai - apmaiņu, un datums, līdz kuram šīs tiesības var izmantot; 4)    būtiskākie apvienošanas procedūras aspekti un plānotās fondu apvienošanas spēkā stāšanās diena; 5)    iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija. (4) Informāciju gan pievienojamā, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedz pēc tam, kad Komisija ir atļāvusi ierosināto apvienošanu saskaņā ar šā panta divpadsmito daļu. Informāciju sniedz vismaz 30 kalendāra dienas pirms pēdējās dienas, kad fondu ieguldītāji bez maksas var izmantot šā likuma 34.panta desmitajā daļā noteiktās tiesības atpakaļpārdot fondu vai apakšfondu apliecības vai attiecīgā gadījumā apmainīt tās pret citām ieguldījumu apliecībām. (5) Ja Komisija konstatē, ka ieguldītājiem sagatavotā informācija neatbilst šā likuma, fonda prospekta vai pārvaldes nolikuma prasībām, Komisija var rakstveidā pieprasīt, lai šī informācija tiek precizēta. (6) Ja pievienojamā vai iegūstošā fonda apliecības tiek izplatītas citā dalībvalstī, šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju fondu pārvaldošā sabiedrība sagatavo arī attiecīgās fonda uzņēmējvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko akceptējusi šīs valsts attiecīgā uzraudzības institūcija. Tulkojumos norādītās informācijas atbilstību informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos, apliecina persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus pievienojamā fonda vārdā. (7) Apvienošanas vispārīgo noteikumu projektā iekļauj šādu informāciju: 1)    apvienošanas veids un iesaistītie fondi; 2)    ierosinātās apvienošanas apraksts un pamatojums; 3)    ierosinātās apvienošanas paredzamā ietekme gan uz pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem; 4)    kritēriji, kas pieņemti aktīvu un - ja nepieciešams - saistību vērtēšanai dienā, kad aprēķina apmaiņas koeficientu, un ko nosaka atbilstoši šā panta sešpadsmitajā daļā minētajai kārtībai; 5)    ieguldījumu apliecību apmaiņas koeficienta aprēķināšanas metode; 6)    diena, kad paredzēta apvienošanas spēkā stāšanās; 7)    noteikumi, ko piemēro attiecīgi aktīvu nodošanai un ieguldījumu apliecību apmaiņai; 8)    ja apvienošana notiek saskaņā ar šā likuma 1.panta 32.punkta "b" un "c" apakšpunktu, jaundibinātā fonda prospekta, pārvaldes nolikuma un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas projekts. (8) Apvienošanas vispārīgo noteikumu projektā var papildus iekļaut arī šā panta septītajā daļā neminētu informāciju. (9) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības pilnvaro vienu no fonda turētājbankām vai revidentiem sagatavot atzinumu par: 1)    kritērijiem, kas pieņemti aktīvu un - ja nepieciešams - saistību vērtēšanai dienā, kad aprēķina apmaiņas koeficientu saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu; 2)    samaksas apmēru naudā par vienu ieguldījumu apliecību; 3)    apmaiņas koeficienta aprēķināšanas metodi, kā arī faktisko apmaiņas koeficientu, kas noteikts dienā, kad aprēķina minēto koeficientu saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu. (10) Šā panta devītajā daļā norādīto atzinumu iesniedz Komisijai, kā arī pēc pieprasījuma bez maksas izsniedz gan pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem. (11) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē tai iesniegtos šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus un informāciju. Minēto papildu informāciju Komisija pieprasa 10 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas. (12) Komisija lēmumu par atļauju vai aizliegumu apvienot fondus pieņem 20 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šā panta pirmajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā minētie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pieņemot lēmumu par atļauju apvienot fondus saskaņā ar šā likuma 1.panta 32.punkta "b" vai "c" apakšpunktu, Komisija vienlaikus pieņem arī lēmumu par jaundibinātā fonda reģistrēšanu. (13) Komisija pieņem lēmumu atļaut fondu apvienošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1)    iesniegtie dokumenti atbilst šā likuma prasībām; 2)    fondu apvienošana neaizskar apvienojamo fondu ieguldītāju likumīgās intereses; 3)    iegūstošajam fondam ir atļauts izplatīt savas ieguldījumu apliecības pievienojamā fonda izcelsmes valstī, kā arī visās dalībvalstīs, kurās pievienojamais fonds saņēmis atbilstošu atļauju ieguldījumu apliecību izplatīšanai; 4)    informācija, ko pievienojamais fonds un iegūstošais fonds plāno sniegt to ieguldītājiem par ierosināto apvienošanu, atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām. (14) Komisijas lēmums atļaut fondu vai apakšfondu apvienošanu un reģistrēt jaundibināmo fondu stājas spēkā trīsdesmitajā kalendāra dienā pēc lēmuma paziņošanas sabiedrībai. Pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas apvienošanu nevar pasludināt par spēkā neesošu. (15) Pēc Komisijas atļaujas saņemšanas sabiedrība fondu vai apakšfondu prospektos noteiktajā kārtībā nosūta šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju par ierosināto apvienošanu to ieguldītājiem, kā arī pirms fondu vai apakšfondu apvienošanas uzsākšanas veic to ieguldītāju ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, kuri izteikuši vēlēšanos sabiedrībai atpakaļpārdot fondu vai apakšfondu apliecības.  (16) Šā panta četrpadsmitajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienā tiek aprēķināts ieguldījumu apliecību apmaiņas koeficients pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību apmaiņai pret iegūstošā fonda ieguldījumu apliecībām, kā arī, ja apvienošanas noteikumi paredz naudas samaksu, tiek norādīta diena, kad tiks noteikta neto aktīvu vērtība samaksai. (17) Komisija nosaka pievienojamā fonda un iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedzamās informācijas detalizētu saturu, formātu un sniegšanas veidu. 34.2 pants. Fondu pārrobežu apvienošana (1) Lai veiktu fondu pārrobežu apvienošanu, izmanto fondu apvienošanas veidu, kas ir atļauts saskaņā ar pievienojamā fonda izcelsmes valsts normatīvajiem aktiem. Fondu pārrobežu apvienošanas procesā sabiedrība ievēro šā likuma 34. un 34.1 pantā noteikto kārtību, ja tā nav pretrunā ar šā panta noteikumiem. (2) Ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, pirms šādas apvienošanas uzsākšanas pievienojamo fondu pārvaldošā sabiedrība iesniedz Komisijai šā likuma 34.1panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī iegūstošā fonda prospekta, pārvaldes nolikuma vai tam pielīdzināma dokumenta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas jaunāko redakciju. (3) Šā likuma 34.1 panta pirmajā daļā un šā panta otrajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz Komisijai gan latviešu valodā, gan iegūstošā fonda izcelsmes valsts valodā vai valodā, ko akceptējusi attiecīgā uzraudzības institūcija. (4) Kad Komisijai ir iesniegti visi šā likuma 34.1 panta pirmajā daļā un šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, kas noformēti atbilstoši šā likuma prasībām, Komisija nekavējoties nosūta šo dokumentu kopijas iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai. (5) Ja iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija lūdz precizēt iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzēto informāciju, Komisija lēmumu par fondu apvienošanu pieņem tikai pēc tam, kad iesniegtie dokumenti ir precizēti atbilstoši iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas norādījumiem. (6) Ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais iegūstošais fonds ir reģistrēts Latvijā, Komisija 15 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas no pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas var pieprasīt, lai iegūstošo fondu pārvaldošā sabiedrība precizē tā ieguldītājiem paredzēto informāciju. Šajā gadījumā Komisija informē par to pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un 20 darbdienu laikā pēc precizētās informācijas saņemšanas pārsūta to pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai. (7) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā Komisija, pieņemot šā likuma 34.1 panta divpadsmitajā daļā minēto lēmumu, ņem vērā arī iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas sniegto informāciju par iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētās informācijas atbilstību minētās valsts normatīvo aktu prasībām. Ja 20 darbdienu laikā no dienas, kad Komisija atbilstoši šā panta ceturtajai daļai nosūtījusi dokumentu kopijas iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai, Komisija nav saņēmusi norādi par to, ka iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētā informācija ir precizējama, Komisija var pieņemt lēmumu par fondu apvienošanas atļaušanu vai aizliegšanu. (8) Komisija par savu lēmumu atļaut vai aizliegt fondu apvienošanu informē iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. (9) Fondu pārrobežu apvienošanas gadī …