Nolīgums, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantoša

Nolīgums, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Nolīgums, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas PREAMBULA Šā nolīguma Puses, atgādinot relevantos Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumus, kas ietver pienākumu aizsargāt un saglabāt jūras vidi, uzsverot vajadzību respektēt konvencijā noteikto tiesību, pienākumu un interešu līdzsvaru, atzīstot vajadzību saskanīgi un sadarbīgi risināt bioloģiskās daudzveidības zuduma un okeāna ekosistēmu degradācijas problēmu, ko izraisa it īpaši klimata pārmaiņu ietekme uz jūras ekosistēmām, piemēram, sasilšana un okeānu atskābekļošanās, kā arī okeānu paskābināšanās, piesārņošana, ieskaitot piesārņošanu ar plastmasu, un neilgtspējīga izmantošana, apzinoties, ka ir vajadzīgs visaptverošs globāls režīms konvencijas satvarā, lai sekmīgāk risinātu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jautājumus teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, atzīstot, ka ir svarīgi palīdzēt veidot godīgu un taisnīgu starptautisko ekonomisko kārtību, kurā ņemtas vērā visas cilvēces intereses un vajadzības un jo sevišķi attīstības valstu - gan piekrastes valstu, gan valstu, kurām nav izejas uz jūru - īpašās intereses un vajadzības, atzīstot arī to, ka attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, ir būtiski sniegt atbalstu, veidojot spējas un izstrādājot un nododot jūras tehnoloģijas, lai sasniegtu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķus teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, apstiprinot, ka neviens šā nolīguma elements nav interpretējams kā tāds, kas mazina vai anulē pirmiedzīvotāju tautu esošās tiesības, arī tās, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, vai attiecīgā gadījumā vietējo kopienu esošās tiesības, atzīstot konvencijā noteikto pienākumu, ciktāl praktiski iespējams, novērtēt valsts jurisdikcijā vai kontrolē esošu darbību iespējamo ietekmi uz jūras vidi, ja valstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šādas darbības var radīt būtisku jūras vides piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē, paturot prātā konvencijā noteikto pienākumu veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka piesārņojums, kas rodas negadījumu vai darbību rezultātā, neizplatās ārpus teritorijām, kurās saskaņā ar konvenciju tiek īstenotas suverēnās tiesības, vēloties teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, pašreizējo un nākamo paaudžu vārdā rīkoties "okeāna sargu" lomā, aizsargājot jūras vidi, rūpējoties par to un nodrošinot tās atbildīgu izmantošanu, uzturot okeāna ekosistēmu integritāti un saglabājot bioloģiskās daudzveidības piemītošo vērtību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, atzīstot, ka digitālās sekvenču informācijas par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās ģenerēšana, piekļuve tai un tās izmantošana, kā arī godīga un taisnīga no tās izmantošanas gūto ieguvumu sadale veicina pētniecību un inovāciju un šā nolīguma vispārīgā mērķa sasniegšanu, ievērojot visu valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību, atgādinot, ka to valstu un organizāciju juridisko statusu, kas nav konvencijas vai citu saistītu nolīgumu puses, reglamentē starptautisko līgumu tiesību normas, turklāt atgādinot, ka saskaņā ar konvencijā noteikto valstis ir atbildīgas par savu starptautisko saistību izpildi attiecībā uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu un var tikt sauktas pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, apņēmušās sasniegt ilgtspējīgu attīstību, tiecoties panākt vispārēju līdzdalību, ir vienojušās šādi. I DAĻA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. pants Lietotie termini Šajā nolīgumā: 1) "teritorijai specifisks pārvaldības rīks" ir instruments, arī aizsargājamā jūras teritorija, kurš attiecas uz ģeogrāfiski noteiktu teritoriju un ar kuru pārvalda vienu vai vairākas nozares vai darbības nolūkā sasniegt konkrētus saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas mērķus saskaņā ar šo nolīgumu; 2) "teritorijas, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas" ir atklātā jūra un Rajons; 3) "biotehnoloģija" ir jebkurš tehnoloģisks pielietojums, kas izmanto bioloģiskas sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai radītu vai pārveidotu produktus vai procesus noteiktā nolūkā; 4) "in situ vākšana" attiecībā uz jūras ģenētiskajiem resursiem ir jūras ģenētisko resursu vākšana vai paraugu ņemšana teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas; 5) "konvencija" ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija; 6) "kumulatīvā ietekme" ir kopīga un inkrementāla ietekme, ko rada dažādas darbības, tajā skaitā zināmas iepriekš veiktas un pašlaik veiktas un pamatoti paredzamas darbības, vai līdzīgu darbību atkārtošanās laika gaitā, kā arī klimata pārmaiņu, okeānu paskābināšanās un saistītās ietekmes sekas; 7) "ietekmes uz vidi novērtēšana" ir process, kura mērķis ir noteikt un izvērtēt kādas darbības iespējamo ietekmi, lai sagādātu lēmumu pieņemšanai noderīgu informāciju; 8) "jūras ģenētiskie resursi" ir jebkurš jūras augu, dzīvnieku, mikroorganismu vai citas izcelsmes materiāls, kas satur iedzimtības funkcionālās vienības ar faktisku vai potenciālu vērtību; 9) "aizsargājamā jūras teritorija" ir ģeogrāfiski noteikta jūras teritorija, kura ir izraudzīta un tiek pārvaldīta, lai sasniegtu konkrētus bioloģiskā daudzveidības saglabāšanas ilgtermiņa mērķus, un kurā vajadzības gadījumā var atļaut ilgtspējīgu izmantošanu, ja tā ir saderīga ar saglabāšanas mērķiem; 10) "jūras tehnoloģijas" cita starpā ietver lietotājam draudzīgā formā sniegtu informāciju un datus par jūras zinātnēm un ar tām saistītām jūras operācijām un pakalpojumiem; rokasgrāmatas, vadlīnijas, kritērijus, standartus un atsauces materiālus; paraugu ņemšanas un ar metodiku saistītu aprīkojumu; novērošanas iekārtas un aprīkojumu in situ un laboratorijā veiktiem novērojumiem, analīzēm un eksperimentiem; datorus un datoru programmatūru, ieskaitot modeļus un modelēšanas metodes; saistītās biotehnoloģijas; kompetenci, zināšanas, prasmes, tehnisko, zinātnisko un juridisko zinātību un analītiskās metodes, kas saistītas ar jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu; 11) "Puse" ir valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kura piekritusi uzņemties saistības, ko uzliek šis nolīgums, un attiecībā uz kuru šis nolīgums ir spēkā; 12) "reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija" ir organizācija, kuru veido suverēnas konkrēta reģiona valstis un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci jautājumos, ko reglamentē šis nolīgums, un kura saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām ir pienācīgi pilnvarota parakstīt, ratificēt, apstiprināt, pieņemt šo nolīgumu vai tam pievienoties; 13) "ilgtspējīga izmantošana" ir bioloģiskās daudzveidības elementu izmantošana tādā veidā un apmērā, kas ilgtermiņā nenoved pie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un tādējādi saglabā tās spēju nodrošināt tagadējo un nākamo paaudžu vajadzības un ieceres; 14) "jūras ģenētisko resursu izmantošana" ir ar jūras ģenētisko resursu ģenētisko un/vai bioķīmisko sastāvu saistīta pētniecība un izstrāde, kurai izmanto arī biotehnoloģiju, kas definēta šā panta 3. punktā. 2. pants Vispārīgais mērķis Šā nolīguma mērķis ir, rezultatīvi īstenojot attiecīgos konvencijas noteikumus un turpinot starptautisko sadarbību un koordināciju, patlaban un ilgtermiņā nodrošināt jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. 3. pants Piemērošanas joma Šo nolīgumu piemēro teritorijām, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. 4. pants Izņēmumi Šo nolīgumu nepiemēro karakuģiem, militārajiem gaisa kuģiem un kara flotes palīgkuģiem. Izņemot II daļu, šo nolīgumu nepiemēro citiem kuģiem un gaisa kuģiem, kas pieder kādai Pusei vai ko Puse ekspluatē un pagaidām izmanto tikai nekomerciālā valdības dienestā. Tomēr katra Puse, pieņemot atbilstošus pasākumus, kas nepasliktina šādu tās īpašumā vai lietošanā esošo kuģu vai gaisa kuģu darbības vai ekspluatācijas iespējas, nodrošina, ka šādi kuģi vai gaisa kuģi darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, ciktāl tas ir saprātīgi un praktiski iespējams. 5. pants Saistība starp šo nolīgumu un konvenciju un attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem, kā arī attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām 1. Šo nolīgumu interpretē un piemēro konvencijas kontekstā un ar to saskanīgā veidā. Nekas šajā nolīgumā neskar konvencijā noteiktās valstu tiesības, jurisdikciju un pienākumus, arī attiecībā uz ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu 200 jūras jūdžu robežās un aiz tās. 2. Šo nolīgumu interpretē un piemēro tā, ka tas nekaitē attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, un tā, ka tas veicina saskaņotību un koordināciju ar minētajiem instrumentiem, satvariem un struktūrām. 3. To valstu juridisko statusu attiecībā uz minētajiem instrumentiem, kuras nav konvencijas vai citu saistītu nolīgumu puses, šis nolīgums neietekmē. 6. pants Neskaršanas noteikums Šis nolīgums, tajā skaitā jebkurš Pušu konferences vai jebkuras tās palīgstruktūras lēmums vai ieteikums, kā arī jebkura rīcība, pasākumi vai darbības, kas veikti, pamatojoties uz to, neskar suverenitāti, suverēnās tiesības un jurisdikciju un nevar būt par pamatu, lai izvirzītu vai noliegtu jebkādas pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju, arī attiecībā uz jebkādiem ar tām saistītiem strīdiem. 7. pants Vispārīgie principi un pieejas Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Puses ievēro šādus principus un pieejas: a) princips "piesārņotājs maksā"; b) konvencijā noteiktais cilvēces kopīgā mantojuma princips; c) jūras zinātniskās pētniecības brīvība kopā ar citām brīvībām, ko iespējams īstenot atklātajā jūrā; d) taisnīguma princips un godīga un taisnīga ieguvumu sadale; e) piesardzības princips vai attiecīgā gadījumā piesardzīga pieeja; f) ekosistēmas pieeja; g) integrēta pieeja okeānu pārvaldībai; h) pieeja, kas uzlabo ekosistēmas izturētspēju, arī pret klimata pārmaiņu un okeānu paskābināšanās nelabvēlīgo ietekmi, kā arī saglabā un atjauno ekosistēmas integritāti, ieskaitot oglekļa aprites cikla uzturēšanas pakalpojumus, uz kuriem balstās okeāna loma klimata regulēšanā; i) labāko pieejamo zinātnes atziņu un zinātniskās informācijas izmantošana; j) pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu relevanto pārmantoto zināšanu izmantošana, ja tādas pieejamas; k) ar pirmiedzīvotāju tautu vai attiecīgā gadījumā vietējo kopienu tiesībām saistīto savu attiecīgo pienākumu attiecīga ievērošana, veicināšana un ņemšana vērā, kad rīkojas, lai pievērstos jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas jautājumiem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas; l) kaitējuma vai apdraudējumu tieša vai netieša nepārnešana no vienas teritorijas uz citu un viena veida piesārņojuma nepārvēršana citā, kad tiek veikti jūras vides piesārņojuma novēršanas, mazināšanas un kontroles pasākumi; m) mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašo apstākļu pilnīga atzīšana; n) attīstības valstu, kurām nav izejas uz jūru, īpašo interešu un vajadzību atzīšana. 8. pants Starptautiskā sadarbība 1. Puses saskaņā ar šo nolīgumu sadarbojas, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, cita starpā stiprinot un uzlabojot sadarbību ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, kā arī veicinot to savstarpējo sadarbību nolūkā sasniegt šā nolīguma mērķus. 2. Puses, piedaloties lēmumu pieņemšanā saskaņā ar citiem attiecīgiem tiesību instrumentiem, satvariem vai globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūrās, attiecīgi cenšas veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu. 3. Lai atbalstītu šā nolīguma mērķu sasniegšanu, Puses veicina ar konvenciju saderīgu starptautisko sadarbību jūras zinātniskajā pētniecībā un jūras tehnoloģiju izstrādē un nodošanā. II DAĻA JŪRAS ĢENĒTISKIE RESURSI, ARĪ GODĪGA UN TAISNĪGA IEGUVUMU SADALE 9. pants Mērķi Šīs daļas mērķi ir šādi: a) godīgi un taisnīgi sadalīt ieguvumus, kas izriet no darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, un kuru mērķis ir saglabāt un ilgtspējīgi izmantot jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas; b) veidot un attīstīt Pušu, jo īpaši attīstības valstu, kas ir šā nolīguma Puses (jo sevišķi vismazāk attīstīto valstu, sauszemes ieskauto attīstības valstu, ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošu valstu, mazo salu attīstības valstu, Āfrikas piekrastes valstu, arhipelāga valstu un attīstības valstu ar vidējiem ienākumiem), spējas veikt darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās; c) kā būtisku ieguldījumu šā nolīguma īstenošanā radīt zināšanas, zinātnisko izpratni un tehnoloģiskās inovācijas, arī attīstot un veicot jūras zinātnisko pētniecību; d) izstrādāt un nodot jūras tehnoloģijas saskaņā ar šo nolīgumu. 10. pants Piemērošana 1. Šā nolīguma noteikumus piemēro darbībām, kas attiecas uz tādiem jūras ģenētiskajiem resursiem un tādu digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, kuri savākti un ģenerēti pēc tam, kad šis nolīgums stājies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Šā nolīguma noteikumus piemēro arī tādu jūras ģenētisko resursu un tādas digitālās sekvenču informācijas par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izmantošanai, kas savākti vai ģenerēti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ja vien Puse, parakstot, ratificējot, apstiprinot, pieņemot šo nolīgumu vai pievienojoties tam, rakstiski nepiemēro 70. pantā paredzēto izņēmumu. 2. Šīs daļas noteikumus nepiemēro: a) zvejai, ko reglamentē attiecīgās starptautiskās tiesības, un ar zveju saistītām darbībām; vai b) zivīm vai citiem dzīvajiem jūras resursiem, par kuriem ir zināms, ka tie ir iegūti, zvejojot vai veicot citas ar zveju saistītas darbības teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, izņemot gadījumus, kad šo zivju vai citu dzīvo jūras resursu izmantošanu reglamentē kā izmantošanu saskaņā ar šo daļu. 3. Šajā daļā noteiktos pienākumus nepiemēro Puses veiktām militārām darbībām, tajā skaitā militārām darbībām, ko veic valdības kuģi un gaisa kuģi, kuri iesaistīti nekomerciālā dienestā. Puses veiktām nemilitārām darbībām piemēro šajā daļā noteiktos pienākumus, kas attiecas uz jūras ģenētisko resursu un digitālās sekvenču informācijas par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izmantošanu. 11. pants Darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas 1. Darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, var veikt visas Puses neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas un fiziskas vai juridiskas personas, kas ir Pušu jurisdikcijā. Minētās darbības veic saskaņā ar šo nolīgumu. 2. Puses veicina sadarbību visās darbībās, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās. 3. Jūras ģenētisko resursu in situ vākšanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, veic saskaņā ar konvenciju, pienācīgi ņemot vērā piekrastes valstu tiesības un leģitīmās intereses teritorijās, kas atrodas šo valstu jurisdikcijā, un pienācīgi ņemot vērā citu valstu intereses teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. Šajā nolūkā Puses cenšas attiecīgi sadarboties, lai īstenotu šo nolīgumu, arī izmantojot īpašu koordinācijas mehānisma darbības kārtību, kas noteikta saskaņā ar 51. pantu. 4. Neviena valsts nevar izvirzīt pretenzijas uz suverenitāti vai suverēnajām tiesībām attiecībā uz jūras ģenētiskajiem resursiem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, vai īstenot tās. Šādas pretenzijas uz suverenitāti vai suverēnajām tiesībām vai to izmantošana netiek atzīta. 5. Jūras ģenētisko resursu in situ vākšana teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, nevar būt juridisks pamats nekādām pretenzijām nedz uz kādu jūras vides daļu, nedz uz tās resursiem. 6. Darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un sekvenču digitālo informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, ir visu valstu interesēs un tiek veiktas visas cilvēces labā, jo īpaši nolūkā attīstīt cilvēces zinātniskās atziņas un sekmēt jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, īpaši ņemot vērā attīstības valstu intereses un vajadzības. 7. Darbības, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, veic tikai miermīlīgiem mērķiem. 12. pants Paziņojums par darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un sekvenču digitālo informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās 1. Puses veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka koordinācijas mehānismam tiek paziņota informācija saskaņā ar šo daļu. 2. Sešus mēnešus vai pēc iespējas drīzāk pirms jūras ģenētisko resursu in situ vākšanas teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, koordinācijas mehānismam paziņo šādu informāciju: a) vākšanas veids un mērķi, vajadzības gadījumā norādot arī visas programmas, kurās šāda vākšana ietilpst; b) pētniecības priekšmets vai, ja zināms, jūras ģenētiskie resursi, kurus paredzēts pētīt vai vākt, un mērķi, kādiem šie resursi tiks vākti; c) ģeogrāfiskie apgabali, kuros vākšana paredzēta; d) kopsavilkums par vākšanas metodi un līdzekļiem, tajā skaitā kuģu vārds, tilpība, tips un klase, zinātniskais aprīkojums un/vai izmantotās pētījumu metodes; e) informācija par citiem ieguldījumiem ierosinātajās galvenajās programmās; f) paredzamais pētniecības kuģu pirmās ieiešanas un galīgās iziešanas datums vai attiecīgā gadījumā aprīkojuma izvietošanas un izņemšanas datums; g) sponsorējošās iestādes vai iestāžu nosaukums un par projektu atbildīgā persona; h) iespējas visu valstu zinātniekiem, jo īpaši zinātniekiem no attīstības valstīm, iesaistīties projektā vai būt ar to asociētiem; i) tas, cik lielā mērā uzskatāms, ka valstīm, kurām var būt vajadzīga tehniskā palīdzība un kuras var to pieprasīt (jo īpaši attīstības valstīm), vajadzētu būt iespējai piedalīties vai būt pārstāvētām projektā; j) datu pārvaldības plāns, kas sagatavots saskaņā ar atvērtu un atbildīgu datu pārvaldību, ņemot vērā aktuālo starptautisko praksi. 3. Pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas koordinācijas mehānisms automātiski ģenerē BBNJ ("jūras bioloģiskā daudzveidība teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas") standartizēto partijas identifikatoru. 4. Ja pirms plānotās resursu vākšanas koordinācijas mehānismam sniegtajā informācijā ir notikušas būtiskas izmaiņas, koordinācijas mehānismam saprātīgā termiņā un, ja praktiski iespējams, ne vēlāk kā līdz in situ vākšanas sākumam paziņo atjauninātu informāciju. 5. Puses nodrošina, ka tālāk uzskaitīto informāciju kopā ar BBNJ standartizēto partijas identifikatoru paziņo koordinācijas mehānismam, tiklīdz tā kļūst pieejama, bet ne vēlāk kā vienu gadu pēc jūras ģenētisko resursu in situ vākšanas teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas: a) repozitorijs vai datubāze, kurā ir ievietota vai tiks ievietota digitālā sekvenču informācija par jūras ģenētiskajiem resursiem; b) vieta, kur ir vai tiks ievietoti vai tiek vai tiks glabāti visi in situ savāktie jūras ģenētiskie resursi; c) ziņojums, kurā detalizēti norādīts ģeogrāfiskais apgabals, kur savākti jūras ģenētiskie resursi, tajā skaitā informācija par vākšanas ģeogrāfisko platumu, ģeogrāfisko garumu un dziļumu, un, ciktāl iespējams, veiktās darbības rezultātā izdarītie konstatējumi; d) visi nepieciešamie saskaņā ar šā panta 2. punkta j) apakšpunktu sniegtā datu pārvaldības plāna atjauninājumi. 6. Puses nodrošina, ka to jurisdikcijā esošos repozitorijos vai datubāzēs glabātos paraugus no jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās var saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi, ciktāl tas praktiski iespējams, identificēt kā cēlušos teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. 7. Puses nodrošina, ka to jurisdikcijā esoši repozitoriji, ciktāl tas praktiski iespējams, un datubāzes reizi divos gados sagatavo kopsavilkuma ziņojumu par piekļuvi jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālajai sekvenču informācijai, norādot ar tiem saistīto BBNJ standartizēto partijas identifikatoru, un dara šo ziņojumu pieejamu Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai, kas izveidota ar 15. pantu. 8. Ja jūras ģenētiskos resursus ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās un, ja praktiski iespējams, sekvenču digitālo informāciju par šādiem resursiem izmanto (arī komercializē) fiziskas vai juridiskas personas, kas ir Pušu jurisdikcijā, Puses nodrošina, ka koordinācijas mehānismam tiek paziņota tālāk uzskaitītā informācija (arī BBNJ standartizētais partijas identifikators, ja tāds pieejams), tiklīdz šāda informācija kļūst pieejama: a) informācija par to, kur var atrast izmantošanas rezultātus, piemēram, publikācijas, piešķirtos patentus, ja tādi pieejami un ciktāl iespējams, un izstrādātos produktus; b) ja pieejama, sīkāka informācija par paziņojumu, kas pēc savākšanas iesniegts koordinācijas mehānismam saistībā ar jūras ģenētiskajiem resursiem, kuri bija izmantošanas priekšmets; c) informācija par to, kur tiek glabāts oriģinālais paraugs, kas bija izmantošanas priekšmets; d) kārtība, kādā paredzēts piekļūt izmantotajiem jūras ģenētiskajiem resursiem un sekvenču digitālajai informācijai par jūras ģenētiskajiem resursiem, un ar piekļuvi saistītais datu pārvaldības plāns; e) pēc laišanas tirgū - informācija par attiecīgo produktu pārdošanu un turpmāku izstrādi, ja tāda pieejama. 13. pants Pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas, kuras saistītas ar jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās Puses vajadzības gadījumā veic attiecīgus leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus ar mērķi nodrošināt, ka pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotajām zināšanām, kuras saistītas ar jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, piekļūst tikai ar šo pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu vai apstiprinājumu un līdzdalību. Piekļuvi šādām pārmantotām zināšanām var atvieglot, izmantojot koordinācijas mehānismu. Piekļuve šādām pārmantotām zināšanām un to izmantošana notiek saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. 14. pants Godīga un taisnīga ieguvumu sadale 1. Ieguvumus, kas izriet no darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, sadala godīgi un taisnīgi saskaņā ar šo daļu, un tie veicina jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. 2. Nemonetārus ieguvumus sadala saskaņā ar šo nolīgumu, un tie cita starpā ietver šādus ieguvumus: a) piekļuve paraugiem un paraugu kolekcijām saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi; b) piekļuve digitālajai sekvenču informācijai saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi; c) atvērta piekļuve atrodamiem, piekļūstamiem, savietojamiem un atkalizmantojamiem (FAIR) zinātniskajiem datiem saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi un atvērtu un atbildīgu datu pārvaldību; d) paziņojumos ietvertā informācija kopā ar BBNJ standartizētajiem partijas identifikatoriem, kas sniegta saskaņā ar 12. pantu, publiski meklējamā un piekļūstamā veidā; e) jūras tehnoloģiju nodošana saskaņā ar attiecīgo šā nolīguma V daļā paredzēto kārtību; f) spēju veidošana, ko cita starpā īsteno, finansējot pētniecības programmas, un partnerības iespējas (jo īpaši, ja tās ir tieši relevantas un būtiskas) zinātniekiem un pētniekiem pētniecības projektos, kā arī specializētas iniciatīvas, jo sevišķi attīstības valstīm, ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus; g) ciešāka tehniskā un zinātniskā sadarbība, jo īpaši ar attīstības valstu zinātniekiem un zinātniskajām iestādēm; h) citi ieguvumu veidi, ko nosaka Pušu konference, ņemot vērā ar 15. pantu izveidotās Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus. 3. Puses veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošu fizisku vai juridisku personu izmantotie jūras ģenētiskie resursi un digitālā sekvenču informācija par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās kopā ar to BBNJ standartizētajiem partijas identifikatoriem ne vēlāk kā trīs gadus pēc šādas izmantošanas sākuma vai tiklīdz tie kļūst pieejami, saskaņā ar aktuālo starptautisko praksi tiek ievietoti publiski pieejamos repozitorijos un datubāzēs, ko uztur valsts vai starptautiskā līmenī. 4. Piekļuvei Puses jurisdikcijā esošajos repozitorijos un datubāzēs glabātiem jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālajai sekvenču informācijai par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās var piemērot šādus saprātīgus nosacījumus: a) vajadzība saglabāt jūras ģenētisko resursu fizisko integritāti; b) pamatotas izmaksas, kas saistītas ar tās relevantās gēnu bankas, bioloģisko datu bankas vai datubāzes uzturēšanu, kurā tiek glabāts attiecīgais paraugs, dati vai informācija; c) pamatotas izmaksas, kas saistītas ar piekļuves nodrošināšanu jūras ģenētiskajam resursam, datiem vai informācijai; d) citi saprātīgi nosacījumi, kas atbilst šā nolīguma mērķiem; pētniekiem un pētniecības iestādēm no attīstības valstīm var nodrošināt iespējas piekļūt minētajam ar taisnīgiem un maksimāli labvēlīgiem noteikumiem, tajā skaitā ar koncesionāliem un preferenciāliem noteikumiem. 5. Monetārus ieguvumus, kas rodas, izmantojot (arī komercializējot) jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, taisnīgi un vienlīdzīgi sadala, izmantojot ar 52. pantu izveidoto finanšu mehānismu, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. 6. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā attīstītās Puses veic ikgadējas iemaksas 52. pantā minētajā īpašajā fondā. Puses iemaksas likme ir 50 % no attiecīgajai Pusei aprēķinātās iemaksas budžetā, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar 47. panta 6. punkta e) apakšpunktu. Šādu maksājumu turpina veikt, līdz Pušu konference pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 7. punktu. 7. Pušu konference, ņemot vērā ar 15. pantu izveidotās Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus, lemj par kārtību, kādā sadala monetāros ieguvumus no jūras ģenētisko resursu un digitālās sekvenču informācijas par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izmantošanas. Ja visi centieni panākt vienprātību ir bijuši veltīgi, lēmumu pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. Maksājumus veic no īpašā fonda, kas izveidots ar 52. pantu. Ieguvumu sadales kārtība var ietvert šādus maksājumu veidus: a) starpposma maksājumi; b) maksājumi vai iemaksas, kas saistīti ar produktu komercializāciju, tajā skaitā procentu maksājums no produktu pārdošanas ieņēmumiem; c) periodiski maksājama diferencēta maksa, kuras pamatā ir diversificēts rādītāju kopums, ar ko nosaka Puses darbību kopējo līmeni; d) citi veidi, par kuriem Pušu konference lemj, ņemot vērā Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus. 8. Lai Pusei būtu pietiekami daudz laika īstenošanai, brīdī, kad Pušu konference pieņem minēto ieguvumu sadales kārtību, attiecīgā Puse var nākt klajā ar deklarāciju, ka minētā kārtība attiecībā uz konkrēto Pusi nestājas spēkā vēl kādu laiku, kas nevar būt ilgāks par četriem gadiem. Puse, kas nāk klajā ar šādu deklarāciju, turpina veikt šā panta 6. punktā minēto maksājumu, līdz stājas spēkā jaunā ieguvumu sadales kārtība. 9. Saskaņā ar šā panta 7. punktu pieņemot lēmumu par kārtību, kādā sadala monetāros ieguvumus, kas rodas, izmantojot jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, Pušu konference ņem vērā Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus, atzīstot, ka šādai ieguvumu sadales kārtībai vajadzētu būt tādai, lai tā atbalstītu citus piekļuves un ieguvumu sadales instrumentus un šie instrumenti atbalstītu minēto kārtību un lai minēto kārtību varētu pielāgot šiem citiem instrumentiem. 10. Pušu konference, ņemot vērā ar 15. pantu izveidotās Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumus, reizi divos gados izskata un novērtē monetāros ieguvumus, kas rodas, izmantojot jūras ģenētiskos resursus un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās. Pirmo izskatīšanu veic ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Izskatīšanā ņem vērā arī šā panta 6. punktā minētās ikgadējās iemaksas. 11. Puses attiecīgā gadījumā veic leģislatīvus, administratīvus vai politiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ieguvumus, kas izriet no to jurisdikcijā esošu fizisku vai juridisku personu veiktām darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, sadala saskaņā ar šo nolīgumu. 15. pants Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja 1. Ar šo tiek izveidota Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja. To cita starpā izmanto par līdzekli ieguvumu sadales vadlīniju izstrādei saskaņā ar 14. pantu, pārredzamības nodrošināšanai un godīgas un taisnīgas gan monetāro, gan nemonetāro ieguvumu sadales nodrošināšanai. 2. Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas sastāvā ir 15 locekļu, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija saistītajās jomās, lai tādā veidā nodrošinātu komitejas funkciju rezultatīvu izpildi. Komitejas locekļus izvirza Puses un ievēlē Pušu konference, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru un taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu un paredzot, ka komitejā jābūt pārstāvētām attīstības valstīm, tajā skaitā vismazāk attīstītajām valstīm, mazo salu attīstības valstīm un sauszemes ieskautām attīstības valstīm. Komitejas pilnvaras un darbības kārtību nosaka Pušu konference. 3. Komiteja var sniegt ieteikumus Pušu konferencei par jautājumiem, kas saistīti ar šo daļu, tajā skaitā šādiem jautājumiem: a) vadlīnijas vai rīcības kodekss par darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, saskaņā ar šo daļu; b) pasākumi saskaņā ar šo daļu pieņemto lēmumu īstenošanai; c) likmes vai mehānismi monetāro ieguvumu sadalei saskaņā ar 14. pantu; d) ar šo daļu saistīti jautājumi, kas attiecas uz koordinācijas mehānismu; e) ar šo daļu saistīti jautājumi, kas attiecas uz finanšu mehānismu, kurš izveidots ar 52. pantu; f) jebkuri citi ar šo daļu saistīti jautājumi, kurus Pušu konference var lūgt izskatīt Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai. 4. Katra Puse, izmantojot koordinācijas mehānismu, Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai dara pieejamu šajā nolīgumā prasīto informāciju, kas ietver šādas ziņas: a) leģislatīvi, administratīvi vai politiski pasākumi saistībā ar piekļuvi un ieguvumu sadali; b) kontaktinformācija un cita būtiska informācija par valstu kontaktpunktiem; c) cita informācija, kas vajadzīga saskaņā ar Pušu konferences pieņemtajiem lēmumiem. 5. Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja var apspriesties un veicināt informācijas apmaiņu ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām par darbībām, kas ietilpst tās pilnvarās, tajā skaitā par ieguvumu sadali, to, kā izmantojama digitālā sekvenču informācija par jūras ģenētiskajiem resursiem, paraugpraksi, rīkiem un metodiku, datu pārvaldību un gūto pieredzi. 6. Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja var sniegt ieteikumus Pušu konferencei saistībā ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 5. punktu. 16. pants Uzraudzība un pārredzamība 1. To darbību uzraudzību un pārredzamību, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, nodrošina, paziņojot par tām koordinācijas mehānismam, izmantojot BBNJ standartizētos partijas identifikatorus saskaņā ar šo daļu un saskaņā ar Pušu konferences pieņemtajām procedūrām, kuras ieteikusi Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja. 2. Puses periodiski iesniedz Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai ziņojumus par to, kā tās īsteno šīs daļas noteikumus par darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, kā arī no šīm darbībām gūto ieguvumu sadali saskaņā ar šo daļu. 3. Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot koordinācijas mehānismu, un dara to pieejamu Pusēm, kas var iesniegt piezīmes. Piekļuves un ieguvumu sadales komiteja ziņojumu, kas ietver arī saņemtās piezīmes, iesniedz izskatīšanai Pušu konferencē. Pušu konference, ņemot vērā Piekļuves un ieguvumu sadales komitejas ieteikumu, var noteikt attiecīgas vadlīnijas par šā panta īstenošanu, kurās ņem vērā katras attiecīgās Puses valsts iespējas un apstākļus. III DAĻA TĀDI PASĀKUMI KĀ TERITORIJAI SPECIFISKI PĀRVALDĪBAS RĪKI, ARĪ AIZSARGĀJAMĀS JŪRAS TERITORIJAS 17. pants Mērķi Šīs daļas mērķi ir: a) saglabāt un ilgtspējīgi izmantot teritorijas, kam nepieciešama aizsardzība, arī izveidot teritorijai specifisku pārvaldības rīku visaptverošu sistēmu ar ekoloģiski reprezentatīviem un labi savienotiem aizsargājamo jūras teritoriju tīkliem; b) stiprināt sadarbību un koordināciju starp valstīm, attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām saistībā ar teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, izmantošanu; c) aizsargāt, saglabāt, atjaunot un uzturēt biodaudzveidību un ekosistēmas, arī ar mērķi uzlabot to produktivitāti un veselību, un stiprināt izturētspēju pret stresoriem, arī tiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, okeānu paskābināšanos un jūras piesārņojumu; d) atbalstīt nodrošinātību ar pārtiku un citus sociālekonomiskos mērķus, arī kultūras vērtību aizsardzību; e) ņemot vērā mazo salu attīstības valstu īpašos apstākļus, ar spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju izstrādi un nodošanu atbalstīt attīstības valstis, kas ir šā nolīguma Puses, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, sauszemes ieskautās attīstības valstis, ģeogrāfiski nelabvēlīgā stāvoklī esošas valstis, mazo salu jaunattīstības valstis, Āfrikas piekrastes valstis, arhipelāga valstis un attīstības valstis ar vidējiem ienākumiem, lai palīdzētu tām izstrādāt, īstenot, uzraudzīt, pārvaldīt teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas, un panākt to izpildi. 18. pants Piemērošanas apgabals Veidojot teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas, tajos neiekļauj nekādas teritorijas, kas ir valsts jurisdikcijā, un tos nevar izmantot par pamatu, lai izvirzītu vai noliegtu jebkādas pretenzijas uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju, arī attiecībā uz jebkādiem ar tām saistītiem strīdiem. Pušu konference neizskata priekšlikumus pieņemt lēmumu par šādu teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, izveidi, un šādus priekšlikumus nekādā gadījumā neinterpretē kā jebkādu pretenziju uz suverenitāti, suverēnajām tiesībām vai jurisdikciju atzīšanu vai neatzīšanu. 19. pants Priekšlikumi 1. Priekšlikumus izveidot teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas, saskaņā ar šo daļu Puses atsevišķi vai kopīgi iesniedz sekretariātam. 2. Lai izstrādātu priekšlikumus, kā izklāstīts šajā daļā, Puses sadarbojas un attiecīgā gadījumā apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tajā skaitā valstīm un globālām, reģionālām, apakšreģionālām un nozariskām struktūrām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību, zinātnieku aprindām, privāto sektoru, pirmiedzīvotāju tautām un vietējām kopienām. 3. Priekšlikumus formulē, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un, ja tādas ir pieejamas, relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, ņemot vērā piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju. 4. Priekšlikumos par noteiktajām teritorijām iekļauj šādus galvenos elementus: a) priekšlikumā ietvertās teritorijas ģeogrāfiskais vai telpiskais apraksts, kas izveidots, atsaucoties uz I pielikumā norādītajiem indikatīvajiem kritērijiem; b) informācija par attiecīgās teritorijas noteikšanā izmantotajiem I pielikumā norādītajiem kritērijiem, kā arī par visiem kritērijiem, kas var tikt turpmāk izstrādāti un pārskatīti saskaņā ar šā panta 5. punktu; c) cilvēka darbības teritorijā, tajā skaitā veidi, kā to izmanto pirmiedzīvotāju tautas un vietējās kopienas, un to iespējamā ietekme, ja tāda ir; d) apraksts par jūras vides un bioloģiskās daudzveidības stāvokli noteiktajā teritorijā; e) apraksts par saglabāšanas un attiecīgā gadījumā ilgtspējīgas izmantošanas mērķiem, kas piemērojami teritorijai; f) pārvaldības plāna projekts, kurā aprakstīti ierosinātie pasākumi un izklāstītas ierosinātās uzraudzības, pētniecības un izskatīšanas darbības noteikto mērķu sasniegšanai; g) ierosinātās teritorijas statusa piemērošanas un pasākumu (ja tādi ir) īstenošanas ilgums; h) informācija par apspriešanos ar valstīm, tajā skaitā ar blakus esošām piekrastes valstīm un/vai attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, ja šādas apspriešanās ir notikušas; i) informācija par teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamām jūras teritorijām, kas īstenoti attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru ietvaros; j) attiecīgais zinātniskais ieguldījums un pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas, ja tādas pieejamas. 5. Šādu teritoriju noteikšanas indikatīvie kritēriji ietver attiecīgos I pielikumā norādītos kritērijus, un vajadzības gadījumā Zinātniskā un tehniskā padome tos var izstrādāt sīkāk un pārskatīt, lai tos nodotu izskatīšanai un pieņemšanai Pušu konferencē. 6. Zinātniskā un tehniskā padome vajadzības gadījumā izstrādā papildu prasības attiecībā uz priekšlikumu saturu, tajā skaitā šā panta 5. punktā minēto indikatīvo kritēriju piemērošanas kārtību, un norādījumus par priekšlikumiem saskaņā ar šā panta 4. punkta b) apakšpunktu un tos nodod izskatīšanai un pieņemšanai Pušu konferencē. 20. pants Priekšlikumu publiskošana un iepriekšēja izskatīšana Pēc rakstiska priekšlikuma saņemšanas sekretariāts dara priekšlikumu pieejamu publiski un nosūta to Zinātniskajai un tehniskajai padomei, lai tā veiktu iepriekšēju izskatīšanu. Izskatīšanas mērķis ir pārliecināties, vai priekšlikumā ir 19. pantā prasītā informācija, tai skaitā šajā daļā un I pielikumā aprakstītie indikatīvie kritēriji. Izskatīšanas iznākumu dara pieejamu publiski, un sekretariāts to paziņo priekšlikuma iesniedzējam. Priekšlikuma iesniedzējs atkārtoti nosūta priekšlikumu sekretariātam, ņemot vērā Zinātniskās un tehniskās padomes veikto sākotnējo izskatīšanu. Sekretariāts par to paziņo Pusēm un dara šo atkārtoti nosūtīto priekšlikumu pieejamu publiski, kā arī sekmē apspriešanas saskaņā ar 21. pantu. 21. pants Priekšlikumu apspriešana un novērtēšana 1. Apspriešanās par priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar 19. pantu, ir iekļaujošas, pārredzamas un atvērtas visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tajā skaitā valstīm un globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, zinātnieku aprindām, pirmiedzīvotāju tautām un vietējām kopienām. 2. Sekretariāts sekmē apspriešanos un apkopo informāciju šādā veidā: a) valstis, jo īpaši blakus esošās piekrastes valstis, tiek informētas un aicinātas cita starpā iesniegt: i) viedokļus par priekšlikuma būtību un ģeogrāfisko tvērumu; ii) jebkuru citu būtisku zinātnisku ieguldījumu; iii) informāciju par visiem pastāvošajiem pasākumiem vai darbībām blakus esošajās vai saistītajās teritorijās valstu jurisdikcijā un ārpus valstu jurisdikcijas; iv) viedokļus par priekšlikuma iespējamo ietekmi uz valsts jurisdikcijā esošajām teritorijām; v) jebkādu citu relevantu informāciju; b) attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru struktūras un attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās un nozariskās struktūras tiek informētas un aicinātas cita starpā iesniegt: i) viedokļus par priekšlikuma būtību; ii) jebkuru citu būtisku zinātnisku ieguldījumu; iii) informāciju par visiem pastāvošajiem pasākumiem, ko konkrētais instruments, satvars vai struktūra ir pieņēmusi saistībā ar attiecīgo teritoriju vai blakusesošajām teritorijām; iv) viedokļus par jebkādiem priekšlikumā norādīto pārvaldības plāna projekta pasākumu un citu elementu aspektiem, kas ir minētās struktūras kompetencē; v) viedokļus par jebkādiem attiecīgiem papildu pasākumiem, kas ir minētā instrumenta, satvara vai struktūras kompetencē; vi) jebkādu citu relevantu informāciju; c) pirmiedzīvotāju tautas un vietējās kopienas ar relevantām pārmantotām zināšanām, zinātnieku aprindas, pilsoniskā sabiedrība un citas attiecīgas ieinteresētās personas tiek aicinātas cita starpā iesniegt: i) viedokļus par priekšlikuma būtību; ii) jebkuru citu būtisku zinātnisku ieguldījumu; iii) jebkādas relevantas pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotās zināšanas; iv) jebkādu citu relevantu informāciju. 3. Saskaņā ar šā panta 2. punktu saņemto informāciju sekretariāts dara pieejamu publiski. 4. Gadījumos, kad ierosinātais pasākums ietekmē teritorijas, ko pilnībā ieskauj valstu ekskluzīvās ekonomiskās zonas, priekšlikuma iesniedzēji: a) mērķtiecīgi un proaktīvi apspriežas ar šādām valstīm, tajā skaitā sniedz tām iepriekšēju paziņojumu; b) apsver šādu valstu viedokļus un piezīmes par ierosināto pasākumu un sniedz rakstiskas atbildes, kurās īpaši pievēršas šiem viedokļiem un piezīmēm, un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata ierosināto pasākumu. 5. Priekšlikuma iesniedzējs apsver apspriešanās periodā saņemto informāciju, kā arī Zinātniskās un tehniskās padomes viedokli un informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata priekšlikumu vai atbild uz būtisku saņemto informāciju, kas nav atspoguļota priekšlikumā. 6. Apspriešanās periodam ir noteikts termiņš. 7. Pārskatīto priekšlikumu iesniedz Zinātniskajai un tehniskajai padomei, kas novērtē priekšlikumu un sniedz ieteikumus Pušu konferencei. 8. Apspriešanās un novērtēšanas procesa kārtību, arī tā ilgumu, Zinātniskā un tehniskā padome pēc vajadzības izstrādā sīkāk savā pirmajā sanāksmē, lai to nodotu izskatīšanai un pieņemšanai Pušu konferencē, ņemot vērā mazo salu attīstības valstu īpašos apstākļus. 22. pants Teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, izveide 1. Pušu konference, pamatojoties uz galīgo priekšlikumu un pārvaldības plāna projektu, ņemot vērā šajā daļā noteiktajā apspriešanās procesā saņemto informāciju un zinātnisko ieguldījumu, kā arī Zinātniskās un tehniskās padomes zinātniskās konsultācijas un ieteikumus: a) pieņem lēmumus par teritorijai specifisku pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, un saistīto pasākumu izveidi; b) var pieņemt lēmumus par pasākumiem, kas ir saderīgi ar attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru pieņemtajiem pasākumiem, sadarbojoties un koordinējot rīcību ar šiem instrumentiem, satvariem un struktūrām; c) ja ierosinātie pasākumi ir citu globālu, reģionālu, apakšreģionālu vai nozarisku struktūru kompetencē, var sniegt ieteikumus šā nolīguma Pusēm un globālām, reģionālām, apakšreģionālām un nozariskām struktūrām, lai veicinātu attiecīgu pasākumu pieņemšanu šādu instrumentu, satvaru un struktūru ietvaros saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām. 2. Pieņemot lēmumus saskaņā ar šo pantu, Pušu konference ievēro attiecīgo tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgo globālo, reģionālo, apakšreģionālo un nozarisko struktūru kompetenci un nekaitē tiem. 3. Pušu konference veic pasākumus, lai rīkotu regulāras apspriešanās, kuru nolūks ir uzlabot sadarbību un koordināciju ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem un attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām, kā arī starp šiem instrumentiem, satvariem un struktūrām attiecībā uz teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamajām jūras teritorijām, kā arī koordināciju attiecībā uz saistītajiem pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šādiem instrumentiem un satvariem un kurus pieņēmušas šādas struktūras. 4. Ja tas nepieciešams šīs daļas mērķu sasniegšanai un šīs daļas īstenošanai, Pušu konference, tiecoties veicināt starptautisko sadarbību un koordināciju attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, var apsvērt un, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, vajadzības gadījumā var nolemt izstrādāt mehānismu attiecībā uz pastāvošajiem teritorijai specifiskajiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamajām jūras teritorijām, kas pieņemti saskaņā ar attiecīgiem tiesību instrumentiem un satvariem vai ko pieņēmušas attiecīgas globālas, reģionālas, apakšreģionālas vai nozariskas struktūras. 5. Lēmumi un ieteikumi, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar šo daļu, nemazina to pasākumu iedarbīgumu, kas pieņemti attiecībā uz valstu jurisdikcijā esošām teritorijām, un tos pieņem, pienācīgi ņemot vērā visu valstu tiesības un pienākumus, kas noteikti konvencijā. Gadījumos, kad saskaņā ar šo daļu ierosinātie pasākumi ietekmēs ūdeņus, kas sedz jūras dibenu, un jūras dzīles zemūdens apgabalos, pār kuriem piekrastes valstij ir suverēnas tiesības saskaņā ar konvenciju, vai kad var pamatoti gaidīt šādu ietekmi, šādos pasākumos pienācīgi ņem vērā šo piekrastes valstu suverēnās tiesības. Šajā saistībā notiek apspriešanās saskaņā ar šīs daļas noteikumiem. 6. Gadījumos, kad saskaņā ar šo daļu izveidots teritorijai specifisks pārvaldības rīks, arī aizsargājamā jūras teritorija, vēlāk pilnībā vai daļēji nonāk piekrastes valsts jurisdikcijā, tās daļas statuss, kas atrodas valsts jurisdikcijā, tiek nekavējoties zaudēts. Tās daļas statuss, kura paliek teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, paliek spēkā līdz brīdim, kad Pušu konference nākamajā sanāksmē veic izskatīšanu un nolemj, vai grozīt vai vajadzības gadījumā atcelt teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamās jūras teritorijas statusu. 7. Ja tiek izveidots attiecīgs tiesību instruments vai satvars vai attiecīga globāla, reģionāla, apakšreģionāla vai nozariska struktūra vai grozīta šāda instrumenta, satvara vai struktūras kompetence, jebkurš teritorijai specifisks pārvaldības rīks, arī aizsargājamā jūras teritorija, vai saistītie pasākumi, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar šo daļu un kas pēc tam pilnībā vai daļēji nonāk šāda instrumenta, satvara vai struktūras kompetencē, paliek spēkā līdz brīdim, kad Pušu konference, cieši sadarbojoties un koordinējot rīcību ar minēto instrumentu, satvaru vai struktūru, veic izskatīšanu un nolemj saglabāt, grozīt vai attiecīgi atcelt teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamās jūras teritorijas statusu, un saistītos pasākumus. 23. pants Lēmumu pieņemšana 1. Parasti lēmumus un ieteikumus saskaņā ar šo daļu pieņem vienprātīgi. 2. Ja vienprātība netiek panākta, Pušu konference vispirms ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu nolemj, ka visi centieni panākt vienprātību ir bijuši veltīgi, un tad lēmumus un ieteikumus saskaņā ar šo daļu pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu. 3. Saskaņā ar šo daļu pieņemtie lēmumi stājas spēkā 120 dienas pēc Pušu konferences sanāksmes, kurā tie pieņemti, un ir saistoši visām Pusēm. 4. Šā panta 3. punktā noteiktajā 120 dienu laikposmā jebkura Puse, rakstiski paziņojot sekretariātam, var iebilst pret lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu, un attiecīgais lēmums šai Pusei nav saistošs. Iebildumu pret lēmumu var atsaukt jebkurā laikā, par to rakstiski paziņojot sekretariātam, un pēc tam lēmums attiecīgajai Pusei kļūst saistošs 90 dienas pēc dienas, kad paziņojums par iebildumu atsaukts. 5. Puse, kas iesniedz iebildumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, iebilduma iesniegšanas laikā rakstiski iesniedz sekretariātam paskaidrojumu par tās iebilduma iemesliem, kuru pamatā jābūt vienam vai vairākiem no šiem iemesliem: a) lēmums nav saderīgs ar šo nolīgumu vai iebildumu izteikušās Puses tiesībām un pienākumiem, kas noteikti konvencijā; b) lēmums formāli vai faktiski nepamatoti diskriminē iebildumu izteikušo Pusi; c) Puse, pielikusi visas saprātīgās pūles, lai lēmumu izpildītu, iebilduma iesniegšanas brīdī tomēr to nevar praktiski izpildīt. 6. Puse, kas izsaka iebildumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, pieņem, ciktāl tas praktiski iespējams, alternatīvus pasākumus vai pieejas, kas rezultāta ziņā ir līdzvērtīgas lēmumam, pret kuru tā izteikusi iebildumu, un nepieņem pasākumus un neveic darbības, kas mazinātu tā lēmuma iedarbīgumu, pret kuru tā iebildusi, ja vien šādi pasākumi vai darbības nav būtiski, lai iebildumu izteikusī Puse varētu īstenot savas tiesības un pienākumus saskaņā ar konvenciju. 7. Iebildumu izteikusī Puse, iesniegusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Pušu konferences nākamajā kārtējā sanāksmē un pēc tam periodiski ziņo par šā panta 6. punkta īstenošanu, lai sniegtu 26. pantā paredzētajai uzraudzībai un izskatīšanai vajadzīgo informāciju. 8. Saskaņā ar šā panta 4. punktu izteikto iebildumu pret lēmumu var atjaunot tikai tad, ja iebildumu izteikusī Puse uzskata, ka tas joprojām ir vajadzīgs un reizi trīs gados pēc lēmuma stāšanās spēkā par to rakstiski paziņo sekretariātam. Šādā rakstiskā paziņojumā iekļauj skaidrojumu par sākotnējā iebilduma iemesliem. 9. Ja paziņojums par atjaunošanu saskaņā ar šā panta 8. punktu nav saņemts, iebildumu uzskata par automātiski atsauktu, un tādējādi lēmums attiecīgajai Pusei kļūst saistošs 120 dienas pēc tam, kad iebildums automātiski atsaukts. Sekretariāts attiecīgu paziņojumu Pusei sniedz 60 dienas pirms iebilduma automātiskas atsaukšanas dienas. 10. Pušu konferences lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šo daļu, un iebildumus pret šiem lēmumiem sekretariāts dara pieejamus publiski, un tos nosūta visām valstīm un attiecīgajiem tiesību instrumentiem un satvariem, kā arī attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām un nozariskajām struktūrām. 24. pants Ārkārtas pasākumi 1. Pušu konference pieņem lēmumus, ar kuriem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, pieņem pasākumus, kas vajadzības gadījumā jāpiemēro ārkārtas apstākļos, ja kāda dabas parādība vai cilvēka izraisīta katastrofa ir radījusi vai var radīt nopietnu vai neatgriezenisku kaitējumu jūras bioloģiskās daudzveidībai teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, nolūkā nodrošināt, ka nopietnais vai neatgriezeniskais kaitējums netiek palielināts. 2. Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, uzskata par nepieciešamiem tikai tad, ja pēc apspriešanās ar attiecīgajiem tiesību instrumentiem vai satvariem vai attiecīgajām globālajām, reģionālajām, apakšreģionālajām vai nozariskajām struktūrām konstatēts, ka nopietno vai neatgriezenisko kaitējumu nav iespējams savlaicīgi kontrolēt, piemērojot citus šā nolīguma pantus, un to nevar laikus kontrolēt arī attiecīgais tiesību instruments vai satvars vai attiecīgā globālā, reģionālā, apakšreģionālā vai nozariskā struktūra. 3. Pasākumus, ko pieņem ārkārtas apstākļos, pamato ar labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, ja tādas pieejamas, un to pieņemšanā ņem vērā piesardzīgu pieeju. Šādus pasākumus var ierosināt Puses vai ieteikt Zinātniskā un tehniskā padome, un tos var pieņemt starp sesijām. Šie pasākumi ir pagaidu pasākumi, un nākamajā Pušu konferences sanāksmē pēc to pieņemšanas tie no jauna jāapsver, lai par tiem pieņemtu lēmumu. 4. Šādi pasākumi zaudē spēku divus gadus pēc to stāšanās spēkā, vai arī Pušu konference tos izbeidz agrāk, ja tos aizstāj ar teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamajām jūras teritorijām, un saistītiem pasākumiem, kuri izveidoti saskaņā ar šo daļu, vai ar pasākumiem, kurus pieņēmis attiecīgs tiesību instruments vai satvars vai attiecīga globāla, reģionāla, apakšreģionāla vai nozariska struktūra, vai arī tos izbeidz agrāk ar Pušu konferences lēmumu, ja apstākļi, kuru dēļ pasākums bija nepieciešams, vairs nepastāv. 5. Procedūras un norādījumus ārkārtas pasākumu noteikšanai, tajā skaitā apspriešanās procedūras, pēc vajadzības izstrādā Zinātniskā un tehniskā padome, un tos pēc iespējas drīzāk izskata un pieņem Pušu konference. Šādas procedūras ir iekļaujošas un pārredzamas. 25. pants Īstenošana 1. Puses nodrošina, ka to jurisdikcijā vai kontrolē esošās darbības, kuras īsteno teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, tiek veiktas saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo daļu. 2. Nekas šajā nolīgumā neliedz |Pusei papildus pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo daļu, pieņemt stingrākus pasākumus attiecībā uz tās valstspiederīgajiem un kuģiem vai attiecībā uz darbībām, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nolūkā atbalstīt šā nolīguma mērķus. 3. To pasākumu īstenošanai, kas pieņemti saskaņā ar šo daļu, nevajadzētu tieši vai netieši radīt nesamērīgu slogu Pusēm, kas ir mazās salu attīstības valstis vai vismazāk attīstītās valstis. 4. Puses vajadzības gadījumā veicina pasākumu pieņemšanu attiecīgajos tiesību instrumentos un satvaros un attiecīgajās globālajās, reģionālajās, apakšreģionālajās un nozariskajās struktūrās, kuru dalībnieces tās ir, lai atbalstītu to lēmumu un ieteikumu īstenošanu, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar šo daļu. 5. Puses mudina valstis, kuras ir tiesīgas kļūt par šā nolīguma Pusēm (jo īpaši valstis, kuru darbības notiek vai kuru kuģi vai valstspiederīgie darbojas kādā teritorijā, uz ko attiecas kāds izveidots teritorijai specifisks pārvaldības rīks, arī aizsargājamā jūras teritorija), pieņemt pasākumus, kas atbalsta Pušu konferences lēmumus un ieteikumus par teritorijai specifiskiem pārvaldības rīkiem, arī aizsargājamajām jūras teritorijām, kas izveidoti saskaņā ar šo daļu. 6. Puse, kas nav attiecīgā tiesību instrumenta vai satvara puse vai dalībniece vai attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūras dalībniece un kas citādi nepiekrīt piemērot saskaņā ar šādiem instrumentiem un satvariem pieņemtus un šādu struktūru noteiktus pasākumus, nav atbrīvota no pienākuma saskaņā ar konvenciju un šo nolīgumu sadarboties, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. 26. pants Uzraudzība un izskatīšana 1. Puses atsevišķi vai kopīgi ziņo Pušu konferencei par to, kā tiek īstenoti saskaņā ar šo daļu izveidotie teritorijai specifiskie pārvaldības rīki, arī aizsargājamās jūras teritorijas, un saistītie pasākumi. Šādus ziņojumus, kā arī attiecīgi šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju un izskatīšanas iznākumu sekretariāts dara pieejamus publiski. 2. Attiecīgos tiesību instrumentus un satvarus un attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās un nozariskās struktūras aicina sniegt Pušu konferencei informāciju par to pasākumu īstenošanu, ko tās pieņēmušas, lai sasniegtu saskaņā ar šo daļu izveidoto teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, mērķus. 3. Saskaņā ar šo daļu izveidotos teritorijai specifiskos pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas, un arī saistītos pasākumus Zinātniskā un tehniskā padome uzrauga un periodiski izskata, ņemot vērā attiecīgi šā panta 1. un 2. punktā minētos ziņojumus un informāciju. 4. Veicot šā panta 3. punktā minēto izskatīšanu, Zinātniskā un tehniskā padome novērtē saskaņā ar šo daļu izveidoto teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, un arī saistīto pasākumu rezultativitāti un to mērķu sasniegšanā panākto progresu un sniedz Pušu konferencei konsultācijas un ieteikumus. 5. Pēc izskatīšanas Pušu konference vajadzības gadījumā pieņem lēmumus vai ieteikumus par Pušu konferences pieņemto teritorijai specifisko pārvaldības rīku, arī aizsargājamo jūras teritoriju, un saistīto pasākumu grozīšanu, paplašināšanu vai atcelšanu, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un zinātnisko informāciju un, ja tādas pieejamas, relevantām pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu pārmantotām zināšanām, ņemot vērā piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju. IV DAĻA IETEKMES UZ VI …