Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta noteikumi Nr.329 Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 47.§) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktu 1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs LBN 224-15). 2 2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu. 3 3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 224-15 izpildei. 4 4. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 224-15. 5 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Ekonomikas ministra vietā – veselības ministrs Guntis Belēvičs Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā Apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.329 Latvijas būvnormatīvs LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" 1. Vispārīgie jautājumi 1. Būvnormatīvs nosaka prasības meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju projektēšanai un virszemes ūdensobjektu hidroloģiskajiem aprēķiniem. 6 2. Būvnormatīvā lietotie termini: 2.1. aizsargdambis – grunts hidrotehniska būve teritorijas aizsardzībai pret applūšanu; 2.2. aizsprosts – hidrotehniska būve ūdens noteces aizturēšanai un ūdens līmeņa regulēšanai augšpus tās; 2.3. aizvars – hidrotehniskās būves ietaise, ar kuru noslēdz ūdens caurplūdes ailu; 2.4. apgrieztais filtrs – hidrotehniskās būves ietaise filtrācijas deformāciju novēršanai gruntī ar divām vai vairākām dažāda rupjuma ūdens caurlaidīgas grunts kārtām, kuras sakārtotas grunts daļiņu izmēru pieaugošā secībā filtrācijas plūsmas virzienā; 2.5. aplēses hidroloģiskie lielumi – ar noteiktu pārsniegšanas varbūtību aprēķināti hidroloģiskie lielumi (caurplūdumi, ūdens līmeņi), kas kalpo par pamatu meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju svarīgāko izmēru noteikšanai un ūdens resursu plānošanai; 2.6. apūdeņošana – mākslīga ūdens padeve un sadale augsnes mitruma krājumu papildināšanai augu veģetācijas periodā; 2.7. apūdeņošanas norma – ūdens daudzums vai ūdens slāņa biezums, kāds jāpadod ar apūdeņošanu, lai visā veģetācijas periodā apūdeņojamam kultūraugam uzturētu optimālo augsnes mitruma režīmu; 2.8. apūdeņošanas sistēma – meliorācijas būvju (specializētu būvju) un ierīču kopums zemes apūdeņošanai; 2.9. bjefs – virszemes ūdensobjekta posms, kas robežojas ar uzstādināšanas būvi (aizsprostu) un atrodas katrā tās pusē, augšējā pusē - augšas bjefs, lejas pusē - lejas bjefs; 2.10. caurplūdums – ūdens daudzums, kas vienā laika vienībā izplūst caur ūdensteces vai būves aktīvā šķērsgriezuma laukumu; 2.11. caurvades spēja – caurplūdums, ko spēj izvadīt ūdensteces gultne vai hidrotehniskā būve pie nepieciešamā ūdens plūsmas dziļuma un citiem nosacījumiem; 2.12. dambis – hidrotehniska būve ūdens plūsmas sadalīšanai, regulēšanai vai ūdens uzkrāšanai; 2.13. dibena slīpums – ūdensteces gultnes posma dibena augstumu starpības attiecība pret šī posma garumu; 2.14. divpusējās darbības meliorācijas sistēma – nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai; 2.15. drena – meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pazemes konstrukcija augsnes un filtrācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai, kas izveidota kā caurule vai dobumains ķermenis no grunts, vietējiem vai rūpnieciski ražotiem materiāliem; 2.16. drenu aka – drenu sistēmas būve drenāžā iekļuvušo sanesumu izgulsnēšanai, kolektoru pievienošanai, kolektoru garenslīpuma un trases virziena krasai maiņai, virszemes noteces vai ūdens pieteces ievadīšanai drenu sistēmā un drenāžas darbības vizuālai kontrolēšanai; 2.17. filtrs – drenu sistēmas būve drenāžas darbības efektivitātes paaugstināšanai reljefa ieplakās, ūdeni mazcaurlaidīgās, sablīvētās augsnēs, kas aizsargā drenu vadu no suspendēto cieto grunts daļinu iekļūšanas drenā; 2.18. drenu kolektors – drenu cauruļvads, kas savāc susinātājdrenu uzņemtos augsnes vai filtrācijas ūdeņus, un novada atklātā gultnē; 2.19. drenu sistēma (drenāža) – hidrauliski saistītu un pakārtotu drenu kopums, kas uztver un novada augsnes vai filtrācijas ūdeņus atklātā gultnē caur vienu izteku; 2.20. ekoloģiskais caurplūdums – ūdens pieteces daļa, kāda jebkādos aizsprosta hidromezgla ekspluatācijas apstākļos jānovada hidromezgla lejas bjefā; 2.21. fašīna – meliorācijas sistēmu vai hidrotehnisko būvju gultņu, uzbērumu vai ierakumu nogāžu nostiprināšanai lietots no zariem vai žagariem sasiets cilindriskas formas saišķis; 2.22. grāvis – meliorācijas sistēmas būve, kas uztver meliorējamās platības virszemes un pazemes ūdens noteci un pazemina gruntsūdens līmeni (susinātājgrāvis), norobežo meliorējamo platību no apkārtējās platības virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem (kontūrgrāvis, uztvērējgrāvis). 2.23. gultne – dabisks vai mākslīgi veidots iedziļinājums zemes virsmā, kurā notiek ūdens plūsma vai uzkrājas ūdens; 2.24. gultnes raupjums – gultnes nelīdzenumu kopums, kas rada pretestību ūdens plūsmai un rada tās spiediena zudumus; 2.25. hidrauliskais rādiuss – ūdens plūsmu raksturojošs lielums - gultnes aktīvā šķērsgriezuma laukuma attiecība pret ūdens plūsmu raksturojošu lielums, kas ir ūdens un gultnes saskares līnijas garums no ūdens līnijas vienā krastā līdz ūdens līnijai otrā krastā (apslapēto perimetru); 2.26. hidrotehniskās būves – būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens un kuras kalpo ūdens resursu izmantošanai vai ūdeņu kaitīgās iedarbības novēršanai; 2.27. inženieraizsardzība – ūdenstilpes piekrastes teritorijas aizsardzība pret applūšanu vai pārmitrināšanu; 2.28. izteka – drenu sistēmas būve drenu kolektora izvadīšanai atklātā gultnē; 2.29. ostu un jūras hidrotehniskās būves – hidrotehniskās un navigācijas būves jūrā, ostās, kuģu būves uzņēmumos un kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kurās noteiktas speciālas prasības kuģošanai; 2.30. kanāls – mākslīgs virszemes ūdensobjekts, kas uztver un novada ūdens noteci no meliorācijas sistēmām, citām teritorijām vai virszemes ūdensobjektiem. 2.31. kartu grāvis – kūdras atradnes nosusināšanas sistēmas susinātājgrāvis; 2.32. kolmatāža – grunts vai filtra poru aizpildīšanās vai sīko grunts daļiņu un ķīmisko savienojumu izgulsnēšanās uz grunts vai filtra poru virsmas ūdens filtrācijas procesā, samazinot grunts un filtra ūdenscaurlaidību, kā arī mākslīga zemes virsmas paaugstināšana ar pievestu vai uzpludinātu grunti; 2.33. liela diametra kolektors – nosusināšanas sistēmas cauruļvads, pa kuru novada drenu sistēmas un virszemes ūdeņu noteci un kura diametrs ir vienāds vai lielāks par 300 mm; 2.34. meliorācijas sistēma – meliorācijas būvju (specializētu būvju) un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai; 2.35. nogāzes slīpuma koeficients – attiecība starp uzbēruma vai ierakuma nogāzes horizontālo un vertikālo projekciju; 2.36. nosusināšanas sistēma – meliorācijas būvju (specializētu būvju) kopums zemes nosusināšanai; 2.37. notece – ūdens aprites dabā sauszemes posms, kurš notiek pa zemes virsmu (virszemes notece), augsni un iežu slāņiem (pazemes notece); 2.38. noteces slānis – noteces apjoms no sateces baseina laukuma vienības, kas izteikts ūdens slāņa milimetros; 2.39. novadgrāvis – nosusināšanas sistēmas būve, kas uztver ūdens pieteci no viena īpašuma nosusināšanas sistēmas regulējošā un norobežojošā tīkla un novada to līdz ūdensnotekai, ūdenstilpei vai jūrai; 2.40. pali – virszemes ūdensobjekta hidroloģiskā režīma fāze, kam pavasarī raksturīgs augsts ūdens līmenis sniega un ledus kušanas rezultātā; 2.41. paliene – ūdensteces ielejas daļa, kas palos vai plūdos periodiski applūst; 2.42. pārbaudes hidroloģiskie lielumi – ar noteiktu pārsniegšanas varbūtību aprēķinātie hidroloģiskie lielumi (caurplūdums, ūdens līmeņi) ūdens uzstādināšanas un novadbūvju svarīgāko izmēru pārbaudei, būves darbībai ekstremālos apstākļos; 2.43. pārgāzne – ūdens novadbūve, kurā ūdens plūst pāri slieksnim, veidojot brīvu plūsmas virsu; 2.44. pārsniegšanas varbūtība – hidroloģisko aplēses un pārbaudes lielumu gadījumu skaits procentos no kopējā lielumu gadījumu skaita, kad kāds lielums tiek pārsniegts; 2.45. polderis – nosusināta platība, kas norobežota no uzplūstošiem ūdeņiem, bet ūdens noteci no aizsargātās platības novada sūknējot; 2.46. poldera baseins – teritorija, no kuras tiek novadīta virszemes un pazemes ūdeņu notece no poldera platības, kā arī no piegulošās platības; 2.47. poldera platība – teritorija, kura līdz aizsargdambju būvniecībai applūda aplēses palos vai plūdos un tiek aizsargāta no pārmitrināšanas un kuras notece tiek pārsūknēta ar sūkņu staciju; 2.48. sateka – drenu sistēmas būve drenu kolektoru savienošanai; 2.49. segtā aka – drenu aka, kura atrodas zem zemes virsas līmeņa; 2.50. sprostsija – horizontāli hidrotehnisko būvju caurplūdumu ailā ievietota brusa ailas nosprostošanai un ūdens līmeņa regulēšanai; 2.51. uztvērējaka – drenu aka virszemes noteces un kontūrgrāvja vai ceļa grāvja ūdens pieteces ievadīšanai drenāžā, kā arī drenāžas darbības vizuālai kontrolei; 2.52. ūdensnoteka – dabiska vai regulēta ūdenstece (upe, strauts), kā arī speciāli rakta gultne, kas uztver un novada ūdens noteci no vairākām meliorācijas sistēmām, citām teritorijām vai virszemes ūdensobjektiem. Ūdensnotekai nepieskaita hidroenerģētikas vajadzībām raktus derivācijas kanālus; 2.53. ūdens ņēmējietaise – ietaise ūdens ieņemšanai no virszemes vai pazemes ūdensobjekta; 2.54. ūdens resursi – noteiktā laikā un vietā (teritorijā) potenciāli izmantojamais ūdens apjoms; 2.55. virszemes noteces novadīšanas tekne – nosusināšanas sistēmas būve (vaga, caurule, fašīna) virszemes ūdeņu novadīšanai no nosusināmās platības grāvī, novadgrāvī vai ūdensnotekā; 2.56. virszemes ūdens uztvērējs – drenu sistēmas būve virszemes noteces uztveršanai un ievadīšanai drenāžā. 7 3. Būvnormatīvs neattiecas uz: 3.1. ostu un jūras hidrotehniskajām būvēm; 3.2. ūdens novadbūvēm ar caurvades spēju lielāku par 1000 m3/s; 3.3. A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskajām būvēm. 8 4. Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves projektē saskaņā ar šo būvnormatīvu un citiem normatīvajiem aktiem būvniecības, meliorācijas un vides aizsardzības jomā. 9 5. Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju projektēšanā piemēro standartus, kuru sarakstu interneta vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija. 10 2. Hidroloģiskie aprēķini 6. Meliorācijas sistēmu būvniecības iespējas, apdzīvotu vietu inženieraizsardzības, hidrotehnisko un transporta būvju parametrus un noturību nosaka atkarībā no virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma. 11 7. Meliorācijas sistēmu, inženieraizsardzības, hidrotehnisko un transporta būvju un virszemes ūdensobjektu hidroloģiskajos aprēķinos lieto aplēses caurplūdumus Q (m3/s), ūdens līmeņus H (m), straumes ātrumus v (m/s), noteces moduļus (l/s × ha) ar ikgadējo pārsniegšanas varbūtību procentos (šī būvnormatīva 1. pielikums). 12 8. Aplēses hidroloģiskos lielumus nosaka: 8.1. ar matemātiskās statistikas metodēm pēc tiešajiem hidrometriskajiem novērojumiem, ja projektējamā sateces baseinā ir veikti hidrometriskie novērojumi un ir pieejami dati ar vismaz 25 gadus nepārtrauktu novērojumu rindu. Rindu statistisko parametru noteikšanai izmanto momentu metodi (ar attiecīgu pamatojumu pieļaujama citu metožu izmantošana, piemēram, ūdens līmeņu datu apstrādei – empīriskās nodrošinājuma līknes) un Pirsona III varbūtību sadalījumu, bet maksimālajiem caurplūdumiem – Gumbela varbūtību sadalījumu; 8.2. ar empīriskām formulām un izolīniju kartēm, kas sastādītas, apkopojot veiktos hidrometriskos novērojumus, ja projektējamā sateces baseinā novērojumi nav veikti; 8.3. izmantojot novērojumu rindu pagarināšanas statistiskās metodes, ja nepārtrauktu novērojumu rinda sateces baseinā ir īsāka par 25 gadiem. Novērojumu rindu statistisko pagarināšanu var lietot, ja korelācijas koeficients starp caurplūdumiem noteces sakritīgās veidošanās fāzēs pagarināmajam un atbalstpostenim nav mazāks par 0,75. 13 9. Pavasara palu maksimālo caurplūdumu ar 1 % pārsniegšanas varbūtību Q1% (m3/s) aprēķina, izmantojot šādu formulu: 14 Q1% = K1% × δ × δ1 × δ2 (A + 1)- 0,14 × A, kur (1):K1% – parametrs, kas raksturo pavasara palu straujumu ar 1 % pārsniegšanas varbūtību; tā vērtības noteiktas šī būvnormatīva 2. pielikuma 1. kartogrammā;δ – koeficients, kas ievērtē ūdenstilpju regulējošo ietekmi;δ1 – koeficients, kas ievērtē maksimālo caurplūdumu atkarībā no mežu platības sateces baseinā;δ2 – koeficients, kas ievērtē maksimālo caurplūdumu atkarībā no purvu platības sateces baseinā;A – sateces baseina laukums (km2).9.1. koeficientu δ aprēķina, reizinot visu sateces baseina ūdenstilpju atsevišķos ietekmes koeficientus:δ = r1 ×  r2 ... ri ... rn-1... rn, kur (2):ri – i-tās ūdenstilpes (ezera) ietekmes koeficients, kas attiecināts uz aprēķina vērumu;9.2. katras ūdenstilpes ietekmes koeficientus uz maksimālo caurplūdumu aprēķina vērumā nosaka, izmantojot šādu formulu:ri = 1 –14,2 × Si0,355 × Ai0,73, kur (3):h1%0,5 × AAi – sateces baseina laukums i- tai ūdenstilpei (km2);A – sateces baseina laukums aprēķina vērumā (km2);Si – i-tās ūdenstilpes virsmas laukums (km2);h1% – pavasara palu noteces slānis (mm) ar 1 % pārsniegšanas varbūtību, kura vērtības noteiktas šī būvnormatīva 2. pielikuma 2. kartogrammā;9.3. mežu ietekmes koeficientu δ 1 aprēķina, izmantojot šādu formulu:δ1 = (Am + 1) – 0,22, kur (4):Am – relatīvā mežu platība baseinā (%). Ja relatīvā mežu platība ir mazāka par 5 %, tad pieņem Am = 5 %;9.4. purvu ietekmes koeficientu δ 2 aprēķina, izmantojot šādu formulu:δ2 = 1 - 0,7 × lg (0,1 Ap + 1), kur (5):Ap – relatīvā purvu platība baseinā (%);9.5. caurplūdumu ar citu pārsniegšanas varbūtību iegūst, pielietojot šādus pārejas koeficientus:9.5.1. Q2% = 0,88 × Q1%;9.5.2. Q3% = 0,82 × Q1%;9.5.3. Q5% = 0,74 × Q1%;9.5.4. Q10% = 0,63 × Q1%. 10. Vasaras vai rudens plūdu maksimālo caurplūdumu Qp% (m3/s) nosaka, izmantojot šādu formulu: 15 Qp% = q200 ×(200)0,22 δ  × δ2 × λp% × A,  kur (6):A+1q200 – vasaras - rudens plūdu maksimālās noteces modulis (m3/s × km2) ar 1 % ikgadējo pārsniegšanas varbūtību sateces baseinam ar laukumu 200 km2 pie δ  = δ 2 = 1, kas noteikts šī būvnormatīva 3. pielikuma kartogrammā;λ p% – pārejas koeficients no maksimālā caurplūduma ar 1 % pārsniegšanas varbūtību uz citiem varbūtības lielumiem:λ 1 % = 1,00; λ 2 % = 0,85; λ 3 % = 0,77; λ 5 % = 0,67; λ 10 % = 0,55;A – sateces baseina laukums (km2);δ – koeficients, kas ievērtē ūdenstilpju regulējošo ietekmi;δ2 – koeficients, kas ievērtē purvu regulējošo ietekmi;10.1. koeficientu δ aprēķina, izmantojot šādas formulas:δ = (1 + 0,4 × Aez)-1, kur (7):Aez – reducētā ūdenstilpju platība (%);Aez = ∑(100 × Si ×Ai), kur (8):A2n –ūdenstilpju skaits,i – ūdenstilpes kārtas numurs,Si – ūdenstilpes virsmas laukums (km2),Ai – ūdenstilpes sateces baseina laukums (km2);10.2. koeficientu δ 2 aprēķina, izmantojot šādu formulu:δ 2 = 1 – 0,5 × lg (0,1 × Ap + 1), kur (9):Ap – relatīvā purvu platība baseinā (%). 11. Ilggadējās gada vidējās noteces slāni (mm) nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 4. pielikuma kartogrammu. Dalot šā noteces slāņa lielumu ar 31,56, iegūst ilggadīgās vidējās noteces moduli q (l/s × km2). 16 12. Vasaras pusgada vidējās noteces moduli qv (l/s × km2) nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 5. pielikuma kartogrammu. 17 13. Vasaras un ziemas mazūdens periodu 30 dienu minimālos caurplūdumus Qmin. 30 d. (l/s) aprēķina, izmantojot šādu formulu:Qmin. 30 d. = a × (A – c)1,22, kur (10): A – sateces baseina laukums (km2); a un c – parametri, kas atkarīgi no baseina ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī ģeomorfoloģiskajiem un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem: 13.1. atkarībā no ģeomorfoloģiskajiem un grunts apstākļiem Latvijas teritorijā izdalītas četras zonas (šī būvnormatīva 6. pielikuma 1. kartogramma): 13.1.1. mālainie līdzenumi (R1); 13.1.2. morēnu un smilšainie līdzenumi (R2); 13.1.3. morēnu pauguraines (R3); 13.1.4. piekāpļu zonas (R4); 13.2. ja sateces baseins ietilpst vairākās zonās, nosaka to proporcionālo sadalījumu pa attiecīgajām zonām; vispārīgajā gadījumā: R1 + R2 + R3 +R4 = 100. Pēc sateces baseina sadalījuma pa zonām aprēķina parametrus a un c, izmantojot šādas formulas: a = g × (a1 × R1 + a2 × R2 + a3 × R3 + a4 × R4), (11) c = b × (a1 × R1 + a2 × R2 + a3 × R3 + a4 × R4)-1, kur (12): g – minimālās noteces formēšanās klimatisko apstākļu parametrs, kuru nosaka ar šī būvnormatīva 6. pielikuma 2. un 3. kartogrammu; a1, a2, a3, a4, b – parametri, kuri doti šī būvnormatīva 6. pielikuma 1. tabulā. 18 3. Lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas 3.1. Vispārīgās prasības 14. Lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas nodrošina kultūraugu audzēšanai un lauku apstrādāšanai nepieciešamo optimālo ūdens - gaisa režīmu augsnē. 19 15. Pārmitrās augsnēs projektē nosusināšanas (drenu vai grāvju) sistēmas. Ja augsnes mitrums dabiskos apstākļos nenodrošina kultūraugu vajadzības pēc ūdens, projektē apūdeņošanas vai divpusējās darbības meliorācijas sistēmas. 20 16. Lauksaimniecības zemju nosusināšana ar sistemātisku drenāžu ir efektīvākais un radikālākais zemes uzlabošanas un augsnes auglības ilglaicīgas paaugstināšanas paņēmiens. Vieglās (smilts vai vairākslāņu) gruntīs pieņemama arī susinātājgrāvju tīkla projektēšana, bet drenāža projektējama zemēs, kuras paredz izmantot intensīvi, un māla gruntīs. 21 17. Platības ar sarežģītiem hidroģeoloģiskiem apstākļiem nosusina vairākos paņēmienos vai rekomendē neizmantot tās kā lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Ja platību nosusināšanu projektē lauksaimnieciskai izmantošanai vairākās kārtās, tad pirmajā nosusināšanas kārtā rok novadgrāvi, norobežojošos grāvjus un galvenos susinātājgrāvjus tikai izteikti pārmitrās vietās. Otrā kārtā ierīko pārējo nosusināšanas grāvju tīklu vai drenāžu. 22 18. Vienlaikus ar meliorācijas sistēmu būvniecību projektē virszemes noteces regulēšanu, augsnes dziļirdināšanu un nepieciešamos kultūrtehnikas pasākumus. 23 3.2. Ūdensnotekas un novadgrāvji 19. Ūdens noteces uztveršanai un aizvadīšanai no nosusināmās platības projektē ūdensnotekas un novadgrāvjus. Ūdensnoteka parasti ir tiešs novadgrāvja turpinājums ārpus nosusināmās teritorijas. 24 20. Novadgrāvis sākas ar drenu sistēmas izteku, divu susinātājgrāvju, kontūrgrāvju vai ceļa grāvju sateci. 25 21. Ūdensnoteka un novadgrāvis nodrošina: 21.1. aplēses caurplūduma – pavasara palu maksimālo caurplūdumu ar 10 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējās tīrumu platības, vai atkarībā no zālāju sugas pieļaujot zālāju īslaicīgu applūšanu ne ilgāk par 10 līdz 30 diennaktīm; 21.2. aplēses caurplūduma – vasaras - rudens plūdu maksimālo caurplūdumu ar 2 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējos tīrumus un ganības; 21.3. pārbaudes caurplūduma – vasaras - rudens plūdu maksimālo caurplūdumu ar 10 % pārsniegšanas varbūtību – izvadīšanu pa izvēlēto šķērsgriezumu, neappludinot apkārtējās pļavas vai mežus; 21.4. lai vasaras pusgada vidējie ūdens līmeņi ūdensnotekā vai novadgrāvī garantētu nosusināšanas tīkla (drenāžas, susinātājgrāvju, kontūrgrāvju, ceļa grāvju) aplēses caurplūduma uztveršanu un novadīšanu bez ūdens līmeņa uzstādinājuma. 26 22. Ja ūdenstece dabiskā stāvoklī nespēj nodrošināt šī būvnormatīva 21. punktā noteiktās prasības, projektē tās regulēšanu – palielina gultnes šķērsgriezumu vai garenslīpumu, samazina gultnes raupjumu vai apkārtējās platības aizsargā no applūšanas ar aizsargdambi un noteces pārsūknēšanu, ierīkojot polderi. 27 23. Ūdensnotekas vai novadgrāvja gultnes caurvades spēju nosaka ar gultnes hidraulisko aprēķinu un pārbauda izvēlēto gultnes parametru pietiekamību aplēses caurplūduma novadīšanai atbilstoši šī būvnormatīva 21. punkta prasībām. Projektētās gultnes šķērsgriezums ir stabils un aplēses caurplūdums tajā nedrīkst attīstīt lielāku velkmes spēku vai straumes ātrumu, kāds gultnes attiecīgajai gruntij vai nostiprinājumiem pieļaujams: 23.1. vienmērīgas ūdens plūsmas gadījumā izmanto šādu formulu: Qap. ≤ Q = ω × vvid, kur (13): Qap. – aplēses caurplūdums (m3/s); Q – gultnes caurvades spēja (m3/s); ω – ūdens plūsmas aktīvā šķērsgriezuma laukums (m2); vvid – straumes vidējais ātrums (m/s); vvid = C √R × i, kur (14): C – ātruma (Šezī) koeficients (m0,5/s); R – aktīvā šķērsgriezuma laukuma hidrauliskais rādiuss (m); i – gultnes dibena garenslīpums; 23.2. Šezī koeficienta C skaitliskās vērtības atkarībā no gultnes raupjuma koeficienta nosaka, izmantojot 15.formulu vai speciālas aprēķinu palīgtabulas. C = 1 / n × R1/6, kur (15): n – raupjuma koeficients, kura vērtības ūdensnoteku un novadgrāvju projektēšanai pieņem: n = 0,035 - 0,040 – ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir mazāks par 3 m3/s; n = 0,030 - 0,0325 – ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir no 3 līdz 25 m3/s; n = 0,025 - 0,0275 – ja ūdensnotekas aplēses caurplūdums ir lielāks par 25 m3/s; n = 0,040 – novadgrāvim. Mazākās n vērtības lietojamas, ja grunts ir bez akmeņiem vai oļiem, bet lielākās – ja grunts ir ar akmeņiem vai oļiem. 28 24. Ūdensnotekas, novadgrāvji vai to posmi ar laiku piesērē, aizaug ar ūdensaugiem, krūmiem vai citādi zaudē ūdens uztveršanas un aizvadīšanas spējas. Lai atjaunotu gultnes parametrus un nodrošinātu nepieciešamos ūdens līmeņus, projektē ūdensnotekas vai novadgrāvja pārbūves vai atjaunošanas darbus. 29 25. Novadgrāvju trases projektē kompleksi ar detālās nosusināšanas, apūdeņošanas un ceļu tīklu projektēšanu, racionālas formas un lieluma lauku veidošanu, kā arī ievērojot konkrētos inženierģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus meliorējamajā platībā. 30 26. Novadgrāvja trases divus taisnus posmus savieno ar līkni, kuras liekuma minimālo rādiusu r (m) pieņem r = 5 × B, kur B – gultnes platums ūdens līmenī (m) pie aplēses caurplūduma. 31 27. Ūdensnotekas trases divus taisnus posmus savieno ar līkni, kuras liekuma minimālo rādiusu aprēķina, izmantojot šādu formulu: 32 rmin =v2 × R4/3, kur (16):(v02 – v2/2) × cos φv – straumes ātrums (m/s) pie aplēses caurplūduma;v0 – pieļaujamais straumes ātrums (m/s), ko nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 7. pielikuma 1. un 2. tabulu;R - hidrauliskais rādiuss (m);cos φ – gultnes ārējās (ieliektās) nogāzes slīpuma leņķa kosinusa funkcija. Trapecveida gultnēm ar nogāzes slīpuma koeficientu m = 1,5, cos φ = 0,832, bet ar m = 2, cosφ = 0,894. Paraboliska, riņķa segmenta un kombinēta šķērsgriezuma gultnēm cos φ =1. 28. Pieļaujamos straumes ātrumus v0 (m/s) nenostiprinātās un nostiprinātās gultnēs atkarībā no grunts raksturojuma un ūdens dziļuma gultnē pie aplēses caurplūduma nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 7. pielikuma 1. un 2. tabulu. 33 29. Gadījumos, kad jānostiprina gultnes taisnie posmi, kas ja v > v0, līknes rādiusu aprēķina atkarībā no izvēlētajam nostiprinājuma veidam atbilstošā pieļaujamā straumes ātruma v0 (būvnormatīva 7.pielikuma 2.tabula). Pārbūvējamām ūdensnotekām ar aprēķina caurplūdumu, kas lielāks par 5 m3/s līkņu liekuma rādiusu pieņem robežās no 5 × B līdz 20 × B, pieskaņojoties dabā pastāvošajai gultnes trasei, kur B – gultnes platums ūdens līmenī (m) pie aplēses caurplūduma. 34 30. Gultnes nostiprinājumu veida izvēlei līknes ieliektai (ārējai) nogāzei aprēķina iedarbīgo straumes ātrumu uz ārējo nogāzi v1 (m/s) izmantojot šādu formulu: 35 v1 = v √ , kur (17):0,71 + 55 × R4/3/r1v – straumes ātrums taisnā posmā pie tā paša aktīvā šķērsgriezuma laukuma (m/s);r1 – brīvi izvēlēts vai pastāvošais gultnes liekuma rādiuss (m). Ja aprēķinātais v1 ir lielāks par pieļaujamo ātrumu taisnā posmā v0 (šī būvnormatīva 7. pielikuma 1. tabula), tad līknes ārējo (ieliekto) nogāzi nostiprina. Ja ar 16. formulu aprēķinātais līknes liekuma rādiuss pārsniedz 20 × B, vai izrādās negatīvs, tad jāizvēlas piemērots gultnes nostiprinājums, kuram līknes liekuma rādiuss ir noteiktajās robežās, bet ne mazāks par 5 × B. 31. Ūdensnoteku un novadgrāvju gultnes dziļums un šķērsgriezums ir tāds, lai nodrošinātu šī būvnormatīva 21. punkta prasības un ietekošo drenu izteku dibena atzīmes būtu vismaz 0,5 m virs gultnes dibena un 0,2 m virs vasaras pusgada vidējā ūdens līmeņa. Novadgrāvju augšgalos drenu izteku atzīmes pieļaujams projektēt 0,3 m virs gultnes dibena. 36 32. Ja drenas izvada ūdenstilpē, tad drenu izteku atzīmes atrodas vismaz 0,2 m virs normālā uzstādinājuma ūdens līmeņa ūdenskrātuvē un vidējā ūdens līmeņa ezerā vai dīķī. 37 33. Savienojot divus mazbaseina novadgrāvjus, kuru sateces baseina platība mazāka par 0,5 km2, to gultņu dibena atzīmes projektē uz vienas atzīmes. Ja pievienojamais novadgrāvis ir seklāks, tad tā lejasdaļā jāpalielina gultnes dibena garenslīpumu vai nostiprina. 38 34. Mazbaseina novadgrāvi pievieno gultnei ar pastāvīgu ūdens teci tā, lai novadgrāvja dibens būtu uz vienādas atzīmes ar vasaras pusgada vidējo ūdens līmeni ietekošajā gultnē. 39 35. Savienojot gultnes ar pastāvīgu ūdens teci, tās savieno tā, lai ūdens līmeņi pie aplēses caurplūdumiem būtu uz vienādas atzīmes. 40 36. Ūdensnoteku un novadgrāvju šķērsprofilu parametrus (dziļumu, dibena platumu) nosaka ar hidraulisko aprēķinu, bet nogāžu slīpuma koeficientus pieņem atkarībā no grunts apstākļiem: 36.1. m = 1,5 māla un smaga smilšmāla gruntīs; 36.2. m = 3,0 putekļainās smilts gruntīs; 36.3. m = 2,0 pārējās gruntīs; 36.4. m = 1,5 mežos, neatkarīgi no grunts apstākļiem. 41 37. Novadgrāvju šķērsprofilu projektē trapecveida ar minimālo dibena platumu 0,4 m un nogāžu slīpuma koeficientu atbilstoši šī būvnormatīva 36. punktam. 42 38. Ja ūdensnotekas sateces baseins ir no 50 līdz 100 km2 vai hidrauliskais aprēķins nosaka, ka ūdensnotekas trapecveida šķērsprofila dibena platums ir lielāks par 2,0 m, projektē parabolisku vai riņķa segmenta šķērsprofilu. 43 39. Vietās, kur liela starpība noturības ziņā starp grunts augšējiem un apakšējiem slāņiem vai arī liela starpība starp palu un vasaras pusgada vidējiem caurplūduma daudzumiem, projektē saliktu dubulttrapeces šķērsgriezumu. 44 40. Gultņu nogāžu noturību vieglās (smilts, mālsmilts) gruntīs pārbauda aprēķinot nogāžu noturības koeficientu η , izmantojot šādu formulu: 45 η  =(γ – 1) × (1 – P) × cos α × tg φ, kur (18):P × tg α + (γ – 1) × (1 – P)× sin αγ – grunts īpatnējā masa (t/m3);P – grunts porozitāte (%);α – gultnes nogāzes slīpuma leņķis;φ - ar ūdeni piesātinātas grunts iekšējās berzes leņķis. Ja koeficients η lielāks par 1, tad grāvja nogāze ir noturīga, ja koeficients η mazāks par 1, tad nogāze nav noturīga un projektē nostiprinājumus. 41. Gruntsūdens plūsmas izsauktās nogāžu deformācijas novērš, ierīkojot gultnes nostiprinājumus vai krasta drenāžu gruntsūdens plūsmas pārtveršanai. Krasta drenas ar caurules diametru 75 mm vai lielāku diametru iebūvē ne tālāk par 1/4 drenu atstatuma un ne tuvāk par 4 m no gultnes krotes. 46 42. Ja gultnes nenoturību rada straumes ātrumi ūdensnotekas vai novadgrāvja palielināta dibena garenslīpuma dēļ, gultni nostiprina visā garumā, vai garenslīpumu koncentrē īsos speciāli nostiprinātos gultnes posmos, projektējot straujteku vai kritni. 47 43. Gultnes nogāzes nostiprina no 0,1 līdz 0,2 m augstāk par ūdens līmeni aplēses caurplūduma gadījumā. 48 44. Koncentrētas virszemes ūdens ieplūdes vietās ierīko virszemes noteces novadīšanas teknes. 49 45. Novadgrāvja dibena minimālais garenslīpums ir 0,5 ‰. Ūdensnotekas dibena minimālais garenslīpums nodrošina vasaras pusgada vidējā caurplūduma straumes ātrumu vismaz 0,1 m/s. 50 46. Ūdensnotekas un novadgrāvja dziļumu kūdrājā, ja kūdras slānis ir dziļāk par projektētās gultnes dibena atzīmi, projektē, ievērtējot kūdrāja virsmas un gultnes dibena (pamatnes) nosēšanos. Gultnes garenslīpumu projektē tādu, lai pēc kūdras nosēdes gultne iegūtu vienmērīgu dibena garenslīpumu. 51 47. Transporta un pārvietošanās iespējai starp dažādām nosusināmās platības teritorijām, kā arī meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas nodrošināšanai projektē caurtekas, tiltus, kājnieku tiltus un laipas. 52 48. Caurteku caurvades spēju meliorācijas sistēmās un virszemes ūdensobjektos nosaka ar hidraulisko aprēķinu vai, izmantojot cauruļu izgatavotāja sastādītās hidraulisko parametru nomogrammas, ar aplēses caurplūduma pildījumu līdz 3/4 caurules diametra vai līdz 5/6 taisnstūra caurules augstuma (bezspiediena režīms). Ja paredz daļēju spiediena režīmu (ūdens dziļums pirms caurtekas par 20 līdz 40 % pārsniedz caurtekas diametru, augstumu) vai spiediena režīmu (ūdens dziļums pirms caurtekas vairāk par 40 % pārsniedz caurtekas diametru, augstumu), zem caurulēm un gala sieniņām iebūvē speciālus pamatus un, ja saskaņā ar filtrācijas aprēķinu nepieciešams pagarināt filtrācijas ceļu – izbūvē diafragmas, ievērojot, ka: 48.1. caurtekas minimālais diametrs susinātājgrāvjos un kontūrgrāvjos, ja caurtekas garums nepārsniedz 10 m, ir 0,3 m; 48.2. caurtekas minimālais diametrs novadgrāvjos un ūdensnotekās, ja caurtekas garums nepārsniedz 10 m, ir 0,5 m un 0,8 m, ja caurtekas garums ir no 10 līdz 15 m; 48.3. ceļa klātnes virsas atzīme ir tāda, lai atkarībā no caurules materiāla un izmēriem nodrošinātu minimālo caurules pārsegumu 0,5 m un bezspiediena darbības režīmā tā būtu vismaz par 0,5 m augstāk par aplēses caurplūduma ūdens līmeni caurtekā, bet daļēja spiediena vai spiediena darba režīmā – vismaz 1,0 m augstāk par uzstādinājuma ūdens līmeni; 48.4. lai mazinātu caurtekas piesērēšanas iespēju, caurtekas dibena garenslīpumu projektē ne mazāku par 0,005 un ne mazāku par gultnes dibena slīpumu augšpus caurtekas. 53 49. Tiltu, kājnieku tiltu un laipu laiduma apakšas atzīme ir vismaz 0,5 m virs aplēses caurplūduma ūdens līmeņa un 0,75 m virs augstākā ūdens līmeņa ledus iešanas laikā. 54 3.3. Norobežojošais tīkls 50. Nosusināmās lauksaimniecībā izmantojamās zemes norobežošanai no apkārtējo platību (meža, purva, paaugstinātām reljefa vietām) virszemes ūdens noteces un pieplūstošajiem gruntsūdeņiem projektē kontūrgrāvjus un uztvērējgrāvjus. 55 51. Kontūrgrāvi virszemes ūdens noteces uztveršanai gar meža kontūru projektē neatkarīgi no meža ekspozīcijas pret debespusēm, ja zemes virsa, pārejot mežā, paaugstinās, bet gar meža ziemeļu, ziemeļaustrumu un austrumu malu arī tad, ja zemes virsa, pārejot mežā, nepaaugstinās. 56 52. Uztvērējgrāvi projektē gruntsūdeņu uztveršanai palienē, kur tā pāriet virsas pacēlumā, slīpās nogāzēs un citās reljefa lūzuma vietās, kā arī vietās, kur iespējami spiedienūdeņi. 57 53. Kontūrgrāvi un uztvērējgrāvi ievada tieši novadgrāvī, ūdensnotekā vai ūdenstilpē, atsevišķos gadījumos arī uztvērējakā, no kuras noteci uz novadgrāvi novada pa atsevišķu novadkolektoru. 58 54. Kontūrgrāvja un uztvērējgrāvja šķērsprofilus projektē trapecveidā, ar dibena platumu 0,4 m un nogāžu slīpuma koeficientu m = 1,5, bet smilts un mālsmilts gruntīs m = 2,0. Slīpā nogāzē uztvērējgrāvja augšējo nogāzi var veidot lēzenāku, bet nogāzes lejaspuses atbērtni - kā aizsargvalnīti. 59 55. Kontūrgrāvja un uztvērējgrāvja dziļumu minerālgruntīs un seklos, līdz 0,8 m dziļos kūdrājos, projektē no 1,1 līdz 1,2 m, dziļos kūdrājos – no 1,2 līdz 1,3 m. Ja kūdras dziļums ir no 0,8 līdz 2,0 m, tad kontūrgrāvja un uztvērējgrāvja dziļumu projektē līdz minerālgrunts pamatnei. 60 56. Kontūrgrāvja un uztvērējgrāvja dibena garenslīpumu projektē robežās no 0,5 līdz 5,0 ‰. 61 3.4. Regulējošais (detālās nosusināšanas) tīkls 57. Lauksaimniecības zemes detālai nosusināšanai projektē regulējošo (detālās nosusināšanas) tīklu (drenu vai susinātājgrāvju sistēmas). 62 58. Drenu sistēmu veido susinātājdrenas un kolektori ar drenāžas būvēm, kas uztver augsnes lieko ūdeni un novada līdz novadošajam tīklam (novadgrāvim, ūdensnotekai vai ūdenstilpei). 63 59. Atkarībā no nosusināmās platības hidroģeoloģiskajiem un topogrāfiskajiem apstākļiem un zemes izmantošanas veida projektē sistemātisko (vienlaidu) vai vietumējo (izlases) drenāžu: 59.1. vienmērīgi pārmitru purva augšņu, trūdainu gleja un glejotu minerālaugšņu nosusināšanai maz mainīga reljefa apstākļos projektē sistemātisko drenāžu, kurā susinātājdrenas visā nosusināmā platībā izvietotas regulāri vienādos vai arī mazmainīgos atstatumos; 59.2. paugurainā reljefā starppauguru ieplaku, atsevišķu avotainu un pārmitru vietu nosusināšanai projektē vietumējo drenāžu, kurā susinātājdrenas izvietotas neregulāri, atsevišķās kopās ar mainīgiem drenu atstatumiem, kas nepārklāj visu nosusināmo platību. 64 60. Platībās, kurās gaidāma virszemes ūdeņu vai gruntsūdeņu pieplūde no blakus platībām, avotu vai spiedienūdeņu izplūdes vietās, nogāžu lejasdaļā, pakājē un vietās, kur zemes virsas slīpums pārsniedz 3 %, projektē šķērsdrenāžu, t.i., tā, lai susinātājdrenas ar reljefa horizontālēm veidotu šauru leņķi. 65 61. Platībās ar nelielu zemes virsas vidējo slīpumu (līdz 3 %) projektē garendrenāžu, lai susinātājdrenas būtu aptuveni stateniski reljefa horizontālēm. 66 62. Susinātājdrenu optimālais garenslīpums ir no 1,0 līdz 1,5 %. Ja zemes virsas slīpums ir lielāks par 0,5 %, susinātājdrenas nedrīkst projektēt ar minimālo (šī būvnormatīva 8. pielikuma 2. tabula) vai mākslīgo garenslīpumu. 67 63. Drenāžai lieto māla un polimēru materiālu (platmasas) drenu caurules. Par 1,5 m dziļāku kūdrāju nosusināšanai var lietot koka kastīšu vai žagaru fašīnu drenas. Plastmasas cauruļu drenas nedrīkst lietot vietās, kur dzelzs savienojumu koncentrācija gruntsūdenī ir lielāka par 3 mg/l. 68 64. Parastos hidroģeoloģiskos apstākļos projektē 50 mm diametra māla vai 63 (65) mm diametra plastmasas susinātājdrenas. Vietās, kur gaidāma spiedienūdens vai virszemes ūdens pieplūde no blakus platības, starppauguru ieplakās, pauguru pakājēs un avoksnājos susinātājdrenu diametru palielina par vienu gradāciju - projektējot 75 mm diametra māla vai 90 (80) mm diametra plastmasas drenu caurules. 69 65. Susinātājdrenu savstarpējo atstatumu aprēķina atkarībā no drenējamās augsnes mehāniskā sastāva un tās fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām: 70 65.1. viendabīgās minerālaugsnēs drenu atstatumu Ep (m) aprēķina, izmantojot šādu formulu:Ep = En × Kū × Kv × Kk × Ki, kur (19):En – normatīvais drenu atstatums (m). Saistīgās augsnēs (māls,smilšmāls) En nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 8.pielikuma 1.grafiku. Nesaistīgās augsnēs (smilts, mālsmilts) En nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 8. pielikuma 2. nomogrammu;Kū – koeficients, kas atkarīgs no attiecīgā rajona ūdenīguma pakāpes (šī būvnormatīva 8. pielikuma 1. kartogramma);Kv – vietējo apstākļu kompleksais koeficients (būvnormatīva 8.pielikuma 1.tabula);Kk – koeficients, kas atkarīgs no minerālaugšņu ķīmiskajām īpašībām (šī būvnormatīva 8. pielikuma 2. tabula);Ki – koeficients, kas atkarīgs no minerālaugšņu izmantošanas veida:aramzemei - 1,0;ganībām - 1,1;pļavām - 1,2augļu dārziem - 0,6 - 0,7;65.2. slāņainās augsnēs normatīvo drenu atstatumu En (m) nosaka, izmantojot šādu formulu:En=E1 × h1 + E2 × h2 + E3 × (h3 + 0,2), kur (20):t – a+0,2E1 – virsējam viendabīgam augsnes slānim atbilstošais normatīvais drenu atstatums (m);E2, E3 – pārējiem viendabīgiem augsnes slāņiem atbilstošie normatīvie drenu atstatumi (m);h1 – virsējā augsnes slāņa biezums bez aramkārtas (m);a – aramkārta (m);h2, h3 – pārējo augsnes slāņu biezumi (m). Zemākā slāņa biezumam pieskaita 0,2 m;t – drenu dziļums (m) (t = a + h1 + h2 + h3);65.3. ja viendabīgās nesaistīgās augsnes slāņa biezums ir mazāks par drenu dziļumu plus 0,2 m vai reljefs paugurains, tad En (m) noteikšanai lieto saistīgām minerālaugsnēm atbilstošo šī būvnormatīva 8. pielikuma 1. grafiku;65.4. kūdrājos ar kūdras slāņa biezumu līdz 0,6 m drenu atstatumu Ep (m) nosaka tāpat kā minerālaugsnēm, bet ievērtējot kūdras dziļumu pēc tās pirmreizējās nosēšanās. Ja zem kūdras ir mazcaurlaidīga minerālaugsne un pēc pirmreizējās nosēšanās kūdras slāņa biezums ir no 0,3 līdz 0,6 m, tad purva pamatnei noteikto nominālo drenu atstatumu koriģē ar koeficientu no 1,1 līdz 1,2. Ja kūdras dziļums pēc pirmreizējās nosēšanās ir 0,3 m un mazāks, tad pieņem purva pamatnei noteikto nominālo drenu atstatumu;65.5. kūdrājos ar kūdras slāņa biezumu, kas lielāks par 0,6 m, drenu atstatumu Ep (m) nosaka, izmantojot šādu formulu:Ep = En' × Kū × Kh' × Ka' × Kk', kur (21):En' – normatīvais drenu atstatums (m) atmosfēriskās barošanās apstākļos zemajos purvos, kas atkarībā no kūdras botāniskā sastāva un ar vāji filtrējošu minerālo (māla, smilšmāla, mālsmilts) pamatni, noteikts šī būvnoteikuma 8. pielikuma 3. tabulā, bet ar labi filtrējošu minerālo (grants, rupja smilts, smilts) pamatni (šī būvnoteikuma 8. pielikuma 4. tabula);Kū – koeficients, kas atkarīgs no attiecīgā rajona ūdenīguma pakāpes (šī būvnormatīva 8. pielikuma 1. kartogramma);Kh' – koeficients, kas atkarīgs no purva hidroģeoloģiskajiem apstākļiem (šī būvnormatīva 8. pielikuma 5. tabula);Ka' – koeficients, kas atkarīgs no purva hidroloģiskajiem apstākļiem (šī būvnormatīva 8.pielikuma 6. tabula);Kk' – koeficients, kas atkarīgs no dzelzs savienojumu koncentrācijas purva gruntsūdenī (šī būvnormatīva 8. pielikuma 7. tabula). 66. Paugurainā reljefā aprēķināto drenu atstatumu diferencē atkarībā no zemes virsas slīpuma, grunts mehāniskā sastāva, glejošanās pakāpes un no platību izmantošanas veida. Smilts un mālsmilts gruntīs bez gleja pazīmēm drenāžu neprojektē. 71 67. Drenu sistēmas projektē, ievērojot būvnormatīva 8. pielikuma 8. tabulā norādīto nosusināšanas sistēmas elementu izvietojumu attiecībā pret aprēķināto susinātājdrenu savstarpējo atstatumu Ep. 72 68. Susinātājdrenas kolektoram pievieno pēc iespējas stateniski pret kolektoru, bet ne šaurāk kā 60° leņķī. 73 69. Drenu kolektoru trases projektē taisnas, bez liekiem pagriezieniem, pa tuvāko ceļu uz novadgrāvi, ūdensnoteku vai ūdenstilpi. 74 70. Drenu vadu trases koku un krūmu tuvumā virza tā, lai nodrošinātu šādu minimālo atstatumu: 70.1. 30 m – līdz skuju kokiem; 70.2. 20 m – līdz lapu kokiem; 70.3. 15 m – līdz vītoliem, kārkliem, alkšņiem; 70.4. 10 m – līdz citiem krūmiem un ogulājiem; 70.5. 7 m – līdz augļu kokiem. 75 71. Kolektora būvēšanas dziļumam jānodrošina projektētā dziļuma susinātājdrenu pievienošanas iespējas. Virs kolektora caurules virsas ir vismaz 0,9 m grunts pārsegums, bet virs liela diametra kolektora – 0,8 m. 76 72. Drenu kolektora šķērsojumos ar citiem cauruļvadiem atstarpei starp caurulēm vertikālā plaknē ir vismaz 0,3 m. Šķērsojot ar kolektoru ceļa vai citu seklu grāvi, atstarpei starp kolektora caurules virsu un grāvja dibenu ir vismaz 0,6 m. 77 73. Projektētais drenu dziļums un atstatums nodrošina lauku apstrādei un lauksaimniecības kultūru atbilstošai attīstībai nepieciešamo optimālo gruntsūdens dziļumu – nosusināšanas prasības. Projektējamās nosusināšanas vidējās prasības (m) dažādiem platību izmantošanas veidiem noteiktas šī būvnormatīva 8. pielikuma 9. tabulā. Nosusināšanas prasības mazākās vērtības attiecas uz smilts un mālsmilts augsnēm, lielākās – māla augsnēm un kūdrājiem. 78 74. Drenu būvēšanas dziļums ir vertikālais atstatums starp zemes virsas un drenas apakšmalas atzīmēm. Susinātājdrenu vidējais būvēšanas dziļums atkarībā no platību izmantošanas veida, augsnes sastāva un ūdenīguma koeficienta noteikts šī būvnormatīva 8. pielikuma 1. kartogrammā. 79 75. Drenu sistēmu dimensionēšanai ar hidroloģiskiem aprēķiniem ir noteikta ūdens novadīšanas intensitāte – noteces moduļi: 75.1. drenu noteces moduļi aramzemē un ganībās (l/s × ha) noteikti šī būvnormatīva 9. pielikuma 1. kartogrammā. Drenu noteces moduļa vērtību pļavās nosaka 80 % apjomā no aramzemei noteiktās. Starppauguru ieplakās bez izteiktas spiedienūdeņu pieplūdes kartogrammā noteikto drenu noteces moduli palielina par 20 %; 75.2. virszemes ūdens noteci no lauksaimniecības zemēm aprēķina atkarībā no uztvērējbūves sateces baseina platības un diennakts maksimālo nokrišņu intensitātes ar 10 % pārsniegšanas varbūtību. Nokrišņu intensitāte aramzemē (l/s × ha) noteikta šī būvnormatīva 9. pielikuma 2. kartogrammā. Virszemes noteces moduli (l/s × ha) aramzemē atkarībā no augsnes mehāniskā sastāva un sateces baseina vidējā zemes virsas slīpuma, nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 9. pielikuma 1. tabulu. Virszemes ūdens noteces moduli no pļavām un ganībām nosaka 70 %, bet meža un purva - 60 % apmērā no aramzemei noteiktā; 75.3. virszemes noteci no platībām ar ūdeni mazcaurlaidīgu segumu (asfaltu, betonu, bruģi u.tml.) un ēku un būvju jumtiem aprēķina, izmantojot šī būvnormatīva 9. pielikuma 2. kartogrammā noteikto nokrišņu intensitātes skaitlisko vērtību (l/s × ha), reizinot to ar segto platību laukumu (ha) un koeficientu 0,85. 80 76. Ar drenu sistēmas kolektoru hidrauliskā aprēķina grafoanalītisko vai analītiskās skaitļošanas metodi atkarībā no noteiktajiem noteces moduļiem un izmantojot speciālas drenu hidrauliskās dimensionēšanas nomogrammas vai tabulas, izvēlas tādus drenu parametrus (šķērsgriezumu un dibena slīpumu), kas nodrošina drenu un virszemes noteces savlaicīgu aizvadīšanu optimālā plūsmas režīmā: 76.1. lielākais pieļaujamais plūsmas ātrums drenu vados nesaistīgās augsnēs ir 1,5 m/s, bet saistīgās – 2,0 m/s; 76.2. susinātājdrenu un kolektoru minimālie garenslīpumi noteikti šī būvnormatīva 9. pielikuma 2. tabulā; 76.3. liela diametra drenu kolektoru garenslīpums nodrošina plūsmas ātrumu, kas nav mazāks par 0,30 m/s. 81 77. Lai aizsargātu drenu vadus no mehāniskas sērēšanas visos iespējamos būvdarbu izpildes apstākļos un visā drenāžas kalpošanas laikā un lai nodrošinātu pietiekami intensīvu ūdens ieplūdi drenā, drenu caurules vai to saduru vietas pārsedz ar dabisku vai sintētisku filtrējošu materiālu, ievērojot, ka: 77.1. sintētisku filtrmateriālu nedrīkst lietot māla, smilšmāla un kūdras augsnēs, kā arī būvējot drenas ar ūdeni piesātinātā plūstošā gruntī; 77.2. ar salmiem aptītas plastmasas drenu caurules drīkst lietot māla, smilšmāla un kūdras augsnēs, bet nedrīkst – smilts augsnēs; 77.3. paklājam zem māla drenu caurulēm nedrīkst lietot sintētiska materiāla plēvi. 82 78. Ja projektējamās platības gruntsūdenī ir paaugstināta divvērtīgās dzelzs savienojumu koncentrācija, veic papildu pasākumus pret māla cauruļu drenu aizsērēšanu ar dzelzs savienojumiem: 78.1. ja dzelzs savienojumu koncentrācija ir no 3 līdz 8 mg/l, tad: 78.1.1. palielina minimālo drenu garenslīpumu vismaz līdz 0,4 %; 78.1.2. drenu kolektora garenslīpumu no 10 līdz 15 m garā lejasgala posmā palielina vismaz līdz 1,0 %; 78.1.3. par 10 % samazina drenu savstarpējos atstatumus. 78.2. ja dzelzs savienojumu koncentrācija gruntsūdenī ir lielāka par 8 mg/l, drenāžu projektēt nav ieteicams. Nosusināšanu var veikt ar iepriekšējās nosusināšanas grāvjiem, un tikai pēc trīs līdz pieciem gadiem, ja dzelzs savienojumu koncentrācija būs samazinājusies zem 8 mg/l, var projektēt drenāžu. 83 79. Drenu sistēmas normālas darbības nodrošināšanai un kontrolei projektē drenāžas būves (drenu iztekas, drenu akas, uztvērējakas, filtrus, virszemes ūdens uztvērējus un citas būves), ievērojot sekojošo: 79.1. katras drenu sistēmas ūdeņu izvadīšanai novadgrāvī, ūdensnotekā vai ūdenstilpē lieto drenu izteku; 79.2. drenu akas projektē šādos gadījumos: 79.2.1. ja vienā drenu sistēmas mezglā savieno vairāk nekā trīs kolektorus; 79.2.2. ja kolektora trases pagrieziens ir lielāks par 60°; 79.2.3. ja ūdens plūsmas ātrums kolektorā samazinās līdz minimālajam pieļaujamajam ātrumam; 79.2.4. pēc katriem 500 metriem, ja kolektors ir garāks par vienu kilometru; 79.3. atklātas drenu akas virszemes daļas augstums ir vismaz 0,2 m, bet ne vairāk par 0,5 m; 79.4. virs segtās akas vāka ir vismaz 0,6 m biezs grunts slānis; 79.5. smagās, mazcaurlaidīgās augsnēs lokālās zemes virsas ieplakās lieto labi filtrējoša materiāla (piemēram, koksnes šķeldu, keramzīta, grants, salmu) filtru kolonas, filtrus, drenu apbērumus vai drenu tranšejas aizbērumus; 79.6. sevišķi izteiktas, intensīvas gruntsūdens pieplūdes vietās lieto drenu tranšejas aizbērumus ūdens nesošā slāņa biezumā ar granti vai šķeldu un drenu pārklājumus ar fašīnu vai presētu salmu ķīpām; 79.7. virszemes noteces uztveršanai no nosusināmās platības seklām, izteiktām reljefa ieplakām un ievadīšanai drenu sistēmā projektē virszemes ūdens uztvērējus; 79.8. virszemes ūdeņu novadīšanai virszemes ūdensobjektos projektē nostiprinātas teknes. 84 80. Susinātājgrāvju sistēmas vai atsevišķus susinātājgrāvjus projektē ar pagaidu nozīmi, ja nepieciešama platību iepriekšējā nosusināšana (šī būvnormatīva 17. punkts un 78.2. apakšpunkts). 85 81. Smilts un mālsmilts augsnēs un līdz 2 m dziļos kūdrājos uz minerālgrunts pamatnes susinātājgrāvju sistēmas var pietiekami intensīvi pazemināt gruntsūdens līmeni augsnē, bet smagās, mazcaurlaidīgās minerālaugsnēs susinātājgrāvju galvenais uzdevums ir virszemes ūdens noteces uztveršana un novadīšana novadgrāvī. 86 82. Susinātājgrāvjus projektē ieslīpi pret reljefa horizontālēm, lai grāvis šķērsotu virszemes ūdens tecēšanas un gruntsūdens plūsmas galveno virzienu. 87 83. Susinātājgrāvju minimālais garenslīpums ir 0,5 ‰, bet maksimālais – 5 ‰. 88 84. Susinātājgrāvju dibena platums ir 0,4 m, maksimālais garums 1500 m, bet galvenos parametrus izvēlas atkarībā no nosusināmās platības reljefa, situācijas un augsnes apstākļiem atbilstoši šī būvnormatīva 9. pielikuma 3. tabulai. Susinātājgrāvju vidējo dziļumu kūdrājos nosaka, ievērtējot kūdras slāņa nosēšanos. 89 3.5. Virszemes noteces regulēšana 85. Ar virszemes noteces regulēšanu sekmē nosusināmās platības virszemes ūdeņu ātrāku novadīšanu regulējošajā un norobežojošajā tīklā, ūdensnotekā, novadgrāvī vai ūdenstilpē un infiltrāciju augsnes pamatslānī, novērš ūdens uzkrāšanās iespēju nosusināmās platības ieplakās un citos reljefa pazeminājumos un mazina augsnes sablīvēšanos. 90 86. Izpildot platību planēšanu, virszemes noteces vagu izveidošanu, noslēgtu nelielu ieplaku, bedru, grāvju, vecupju aizbēršanu, ežmalu un kraujiņu nolīdzināšanu nodrošina, lai pēc grunts pārvietošanas un grunts sēšanās tiktu saglabāts projektētais drenu dziļums. 91 87. Izveidojot noteces vagas, novērtē zemes apstrādāšanas iespējas un drenu sistēmas, vagu nogāzes veido ar slīpumu 1:10 vai lēzenāk, garenslīpumu, kas nav mazāks par 0,1 % un dziļumu, kas nav lielāks par 0,4 m. Noteces vagu trases nedrīkst sakrist ar drenu kolektoru trasēm. 92 88. Zemaramkārtas dziļirdināšanai piemērota smagās glejotās māla un smilšmāla augsnēs ar filtrācijas koeficientu, kas mazāks par 0,2 m/d, pauguraina reljefa minerālgrunts ieplakās un augsnēs ar ortšteina horizontu. 93 89. Dziļirdināšanu var veikt pēc drenu būvniecības un laikā, kad augsnei ir optimāla mitruma pakāpe: 89.1. dziļirdinātāja darba virziens ir statenisks susinātājdrenu virzienam un ar savstarpējo atstatumu starp spraugām māla un smaga smilšmāla augsnēs un augsnēs ar ortšteina horizontu 0,8 m, pārējās augsnēs – 1,6 m; 89.2. irdināšanas dziļums ir vismaz par 0,2 līdz 0,3 m mazāks par drenu dziļumu. 94 3.6. Divpusējās darbības meliorācijas sistēmas 90. Lai nosusināmās platībās veģetācijas periodā augsnes aktīvajā slānī veidotu kultūraugiem optimālo gaisa un mitruma režīmu, nosusināšanas sistēmas var piemērot gruntsūdens līmeņa regulēšanai un būvēt divpusējās darbības meliorācijas sistēmas. 95 91. Divpusējās darbības meliorācijas sistēmas projektē: 91.1. līdzenās platībās, kurās zemes virsas slīpums ir mazāks par 0,5 ‰; 91.2. smilts, mālsmilts un zemo purvu kūdras augsnēs, kurās filtrācijas koeficients ir lielāks par 0,5 m/d; 91.3. ja mazūdens periodā ir iespējams nodrošināt ūdens resursus, vismaz 0,5 l/s × ha. 96 92. Atkarībā no apūdeņošanai izmantojamiem ūdens resursiem, augsnes caurlaidības un audzējamām kultūrām ar divpusējās darbības meliorācijas sistēmām zemaugsnes mitrināšanu var veikt: 92.1. uzturot gruntsūdens līmeni nosacīti pastāvīgu visā veģetācijas periodā; 92.2. ar ciklisku ūdens uzstādināšanu un novadīšanu, uzturot paaugstinātu gruntsūdens līmeni periodiski no trīs līdz sešas reizes veģetācijas periodā. 97 93. Optimālo gruntsūdens līmeni (m), kādu, uzstādinot nosusinātā platībā, nodrošina veģetācijas periodā, var noteikt, izmantojot šī būvnormatīva 9. pielikuma 4. tabulas datus. 98 94. Cikliskas gruntsūdens līmeņa regulēšanas gadījumā ūdens līmeni paceļ līdz 0,3 – 0,4 m no zemes virsas un uztur nemainīgu no trīs līdz četras dienas. 99 95. Ja novadgrāvī vasaras pusgadā ir pietiekami liels caurplūdums, tajā būvējot ūdens līmeņa uzstādināšanas būves, var uzstādināt ūdens līmeni un pastāvīgi visā veģetācijas periodā vai cikliski ūdeni ievadīt regulējošajā tīklā. Ūdens no regulējošā tīkla caur drenu sadurām vai perforāciju un susinātājgrāvju gultnēm spiediena ietekmē izplūst augsnē un paceļ gruntsūdens līmeni optimālā dziļumā. 100 96. Vasaras pusgada 30 dienu minimālais caurplūdums ar 75 % pārsniegšanas varbūtību Q (l/s) novadgrāvī ir lielāks par kultūraugu ūdens patēriņu un iztvaikošanu no augsnes, ko raksturo apūdeņošanas vidējais diennakts hidromodulis qm (l/s × ha) (šī būvnormatīva 10. pielikuma 1. tabula): Q ≥ qm × F, kur (22): F – mitrināmā platība (ha). 101 97. Ja novadgrāvī vasaras pusgadā nav pietiekamas pieteces gruntsūdens līmeņa pacelšanai, tad nepieciešamo ūdeni speciāli pievada no ūdens avota – ūdensteces vai ūdenstilpes. Ūdens pievadīšanai projektē pašteces cauruļvadu vai spiedvadu. 102 98. Lai gruntsūdens līmeņa regulēšanai izmantotu nosusināšanas sistēmas regulējošo tīklu: 98.1. vismaz par vienu gradāciju palielina drenu cauruļu diametru; 98.2. par 30 līdz 40 % jāsamazina susinātājdrenu un susinātājgrāvju savstarpējos atstatumus; 98.3. līdz 150 m samazina susinātājdrenu garumu; 98.4. drenas caurules perimetru nosedz ar filtrējošu segmateriālu visā garumā; 98.5. ierīko ūdens līmens regulēšanas būves novadgrāvjos, susinātājgrāvjos vai drenu akās; 98.6. gultņu nostiprinājumiem lieto materiālus, kas pieļauj ilgstošu appludinājumu; 98.7. gruntsūdens līmeņu novērošanai izviedo novērošanas aciņas (urbumus). 103 3.7. Apūdeņošanas sistēmas 99. Lauksaimniecības kultūraugu, galvenokārt dārzeņu, kultivēto zālāju un intensīvo augļu - ogulāju attīstībai veģetācijas periodā nepieciešamā augsnes mitruma un barības vielu režīma optimizēšanai projektē apūdeņošanas sistēmas. 104 100. Laikā, kad kultūraugi veģetācijas periodā cieš no mitruma deficīta, to attīstībai nepieciešamo ūdeni (ar izšķīdinātām barības vielām vai arī bez tām) var nodrošināt ar speciālām iekārtām vai mašīnām, izsmidzinot mākslīgo lietu (laistīšana) vai ar nelielu intensitāti padodot ūdeni pa neliela diametra cauruļvadu tīklu caur speciālām ūdens izlaidēm – pilinātājiem tieši augu sakņu zonā (pilienveida apūdeņošana). 105 101. Apūdeņošanas sistēmas nepieciešamo apūdeņošanas režīmu – apūdeņošanas devas un termiņus nosaka vidēji sausam veģetācijas periodam, kurā klimatiskā ūdens patēriņa deficīts aprēķināts ar 75 % pārsniegšanas varbūtību, ievērojot, ka: 101.1. apūdeņošanas prasības ir atkarīgas no iztvaikošanas un transpirācijas intensitātes, nokrišņu daudzuma, mitruma krājuma augsnē veģetācijas perioda sākumā, augsnes īpašībām, agrotehnikas un kultūrauga īpatnībām; 101.2. apūdeņojumu termiņi un devu lielumi ir atkarīgi no mitruma deficīta veģetācijas periodā, no laistāmo kultūraugu bioloģiskajām īpatnībām un augsnes aktīvā slāņa mitrumietilpības; 101.4. lauksaimniecības kultūru vidējās apūdeņošanas prasības dažādos Latvijas agroklimatiskajos rajonos (šī būvnormatīva 10. pielikuma 1. kartogramma) apkopotas šī būvnormatīva 10. pielikuma 1. tabulā, bet katrā konkrētā gadījumā tās nosaka ar augsnes aktīvā slāņa ūdens bilances vienādojumu. 106 102. Par apūdeņošanas sistēmas ūdens avotu var izmantot ar ūdens resursiem pietiekoši nodrošinātas ūdensteces, ūdenstilpes vai pazemes ūdens resursus, ievērojot, ka: 102.1. kultūraugu laistīšanai bez ierobežojumiem var izmantot ūdeni ar mineralizācijas pakāpi līdz 1,5 mg/l, ūdens aktīvās reakcijas skaitli pH lielāku par 5,5 un ūdens temperatūru virs 10° C; 102.2. ūdens piemērotību kultūraugu apūdeņošanai nosaka arī natrija un kalcija katjonu attiecība miligramekvivalentos, kura ir mazāka par vienu; 102.3. pilienveida apūdeņošanas sistēmas sastāvā projektē speciālus filtrus mehānisko sīko piemaisījumu un hidrobiantu (piemēram, aļģu) atdalīšanai no ieņemtā ūdens, kā arī nepieciešamības gadījumos – īpašas ierīces dzelzs hidroksīda, karbonātu un citu sāļu samazināšanai ūdenī. 107 103. Ūdens ieņēmējbūves tips atkarīgs no ūdens ieguves avota, izvēlētā apūdeņošanas paņēmiena un tehnikas. Sūkņu stacija nodrošina ūdens padevi ar nepieciešamo spiedienu atbilstoši visu vienlaicīgi darbojošos laistīšanas ierīču vai pilinātāju ūdens patēriņam, ieskaitot zudumus pievadtīklā. Sūkņu attīstītais maksimālais spiediens nedrīkst pārsniegt spiedvadu caurulēm pieļaujamo spiedienu. 108 104. Laistīšanas sistēmas ūdens patēriņu Qs (l/s) nosaka, izmantojot šādu formulu: 109 Qs =24 × F × qm, kur (23):t × kF – sistēmas platība (ha);qm – apūdeņošanas diennakts vidējais hidromodulis (l/s × ha), kura vērtības nosaka sakaņā ar šī būvnormatīva 10. pielikuma 1. tabulu;t – sistēmas darbināšanas laiks (h);k – iekārtas izmantošanas laika koeficients. 105. Laistīšanas sistēmas atkarībā no pielietojamo sūkņu staciju, spiedvadu un laistīšanas iekārtu veida projektē stacionāras, pusstacionāras vai pārvietojamas: 105.1. pārvietojamās sistēmās visi elementi, ieskaitot sūkņu staciju, ir pārvietojami; 105.2. pusstacionārās sistēmās kāds no sistēmas pamatelementiem var būt stacionārs; 105.3. stacionārās sistēmās visi sistēmas elementi ir stacionāri. 110 106. Atkarībā no laistīšanas iekārtai nepieciešamā darba spiediena, ražīguma, strūklas tāluma un izsmidzināšanas veida izvēlas laistīšanas sistēmas pievadtīkla materiālu un izvietojumu. 111 107. Stacionāru laistīšanas sistēmu ūdens pievadtīklu projektē atbilstoši hidrauliskam aprēķinam kā spiedvadu ar nepieciešamo armatūru (hidrantiem, aizbīdņiem, ūdens izlaidēm, vienvirziena vārstiem, drošības ventiļiem, ūdens mērītājiem un citu armatūru), ievēojot šādas prasības: 107.1. uz visiem spiedvada atzarojumiem ir aizbīdņi; 107.2. spiedvadu lūzumu punktos vertikālajā plaknē, kur iespējama gaisa uzkrāšanās caurulē, paredz gaisa izlaides vārstus; 107.3. spiedvada iztukšošanai spiedvada zemākajās vietās projektē ūdens izlaides un tā garenslīpums izlaides virzienā ir lielāks par 0,1 %; 107.4. ja spiedvada pagrieziena leņķis horizontālā vai vertikālā plaknē, kā arī cauruļvadu galos pārsniedz 10°, projektē betona balstus; 107.5. ja aprēķinātais spiediens hidrauliskā trieciena gadījumā pārsniedz attiecīgajam cauruļvadam pieļaujamo, uzstāda prettrieciena vārstus; 107.6. laistīšanas ierīču pievienošanas hidranta augstumu nodrošina atbilstošu pievienojamās ierīces prasībām, bet, ja nelieto hidrauliski izbīdāmos hidrantus – ne mazāku par 0,5 m virs zemes virsas. 112 108. Projektējot laistīšanas sistēmu izvietojumu, nodrošina nepieciešamo drošības joslu gar elektrolīnijām. Laistīšanas iekārtas ūdens strūklas, ievērtējot iespējamo vēja radīto novirzi, pilieni nedrīkst krist tuvāk par 10 metriem no 20 kV elektrolīnijas malējā vada horizontālās projekcijas uz zemes un ne tuvāk par 20 m no augstāka sprieguma elektrolīnijas. 113 109. Projektējot pilienveida apūdeņošanas sistēmas, diennaktī pievadāmais aprēķina ūdens daudzums W (m3/d) nosakāms, izmantojot šādu formulu: W = 0,864 × qm × F × P, kur (24): qm – apūdeņošanas diennakts vidējais hidromodulis (l/s × ha) atbilstoši šī būvnormatīva 10. pielikuma 1. tabulai; F – apūdeņošanas sistēmas platība (ha); P – daļa no apūdeņošanas sistēmas platības, kurā izvietota augu sakņu zona, kuru nosaka kā augu virszemes daļu projekcijas laukumu uz zemes virsas (%). Ja augu virszemes daļas pilnīgi sakļaujas visā platībā, tad P = 100 %. Intensīvos augļu dārzos (piemēram, pundurābeles, plūmes, ķirši) P ir robežās no 30 % līdz 60 %. 114 110. Pilienveida apūdeņošanas sistēmas ūdens patēriņš Qs (l /s) atkarīgs no sistēmas platības, pilinātāju izvietojuma, skaita un caurplūduma, kas nodrošinātu vismaz 25 % augu sakņu zonas platības samitrināšanu. 115 111. Pilienveida apūdeņošanas sistēmās maģistrālie, sadalošie un apūdeņošanas spiedvadi projektējami no polimēru materiāla caurulēm. Aiz sistēmas filtra uz cauruļvada nav pieļaujama korozijai pakļautu metāla veidgabalu un armatūras lietošana. Cauruļu savienošanai lietojami plastmasas kompresijas veidgabali, metināmi plastmasas veidgabali (polietilēna caurulēm) vai līmējami veidgabali (polivinilhlorīda caurulēm). 116 112. Pilienveida apūdeņošanas spiedvadu tīkla izvietojumu nosaka atkarībā no platības topogrāfiskajiem apstākļiem, apūdeņojamo kultūru izvietojuma, apūdeņošanas apakšsistēmu skaita, nepieciešamā darba spiediena un caurplūduma. Sistēmas parametrus nosaka cauruļvadu hidrauliskais aprēķins. 117 113. Pilienveida apūdeņošanas pusstacionārās sistēmās maģistrālie, bet stacionārās sistēmās arī sadalošie spiedvadi būvējami zemē, nodrošinot cauruļvadu iztukšošanu un atgaisošanu. Cauruļvadu būvēšanas minimālais dziļums no zemes virsas līdz caurules virsai nav mazāks par 0,8 m. Pilinātāju caurules izvieto stādījumu rindās virs zemes, bet mulčētās platībās – arī zem mulčas. 118 4. Meža zemju nosusināšanas sistēmas 114. Meža zemju nosusināšanas sistēmas nodrošina tehniski un mežsaimnieciski pamatota, meža augšanas apstākļu un meža tipiem diferencēta nosusināšanas pakāpe, ar kuru nosusināšanas efekts līdz ar attālināšanos no susinātājgrāvja nesamazinātos vairāk kā par vienu bonitāti un kas nodrošinātu meža infrastruktūras, tajā skaitā meža ceļu nepieciešamā tīkla izveidošanu. 119 115. Meža ceļu trases un ceļa klātnes veidošanu projektē vienlaikus ar regulējošā nosusināšanas tīkla projektēšanu. 120 4.1. Regulējošais tīkls 116. Meža zemju mitruma regulēšanu nodrošina regulējošais tīkls – susinātājgrāvji, noteces vadziņas un ceļa grāvji. Dziļas kūdras un avotainās vietās vai noslēgtās ieplakās pirms pastāvīgā regulējošā tīkla būvniecības ieteicams rakt pagaidu nosusināšanas grāvjus – pioniergrāvjus. 121 117. Susinātājgrāvju trases projektē, izvērtējot: 117.1. meža augšanas apstākļu un meža tipus; 117.2. meža ierīcības elementus (piemēram, kvartālstigas, cirsmu virzienus, kokmateriālu izvešanas iespējas); 117.3. reljefu; 117.4. augsnes un hidroģeoloģiskos apstākļus; 117.5. esošo hidrogrāfisko tīklu; 117.6. esošo un projektējamo ceļu tīklu. 122 118. Susinātājgrāvjus meža kvartālu robežās projektē līdz kvartālu stigām un ievada gar stigas augstāko malu virzītajā novadgrāvī vai ceļa grāvī: 118.1. lai neaizkavētu virszemes noteci, grāvja atbērtni veido susinātājgrāvja zemākajā pusē un pietuvina ceļam vai kvartāla stigas braucamajai joslai; 118.2. virszemes ūdens noteci novada caur grāvja atbērtni pa caurulēm vai fašīnām. 123 119. Meža izcirtumos un mazcaurlaidīgās augsnēs ātrākai atkušņa un nokrišņu ūdeņu novadīšanai pa reljefa zemākajām vietām uz susinātājgrāvjiem, projektē noteces vadziņas. 124 120. Susinātājgrāvju savstarpējos atstatumus (m) nosaka diferencēti atkarībā no meža augšanas apstākļu un meža tipa, augsnes un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem, lai vienas bonitātes robežās nodrošinātu līdzīgu nosusināšanas pakāpi atbilstoši šī būvnormatīva 11. pielikuma 1. tabulai. 125 121. Susinātājgrāvju vidējo dziļumu (m) nosa …