Soksleta ekstraktoru vai citu aparatūru, ar kuru var iegūt identiskus rezultātus;26.6. adatu;26.7. groduma mērītāju vai līdzīgu aparatūru.27. Lietojot kvantitatīvo analīžu manuālo (mehānisko) metodi, lieto šādus reaģentus:27.1. petrolēteri, pārdestilētu, ar viršanas temperatūru 40–60 °C;27.2. destilētu vai dejonizētu ūdeni.28. Analizējot sauso masu, raudžu kondicionēšana un analizēšana kondicionālos apstākļos nav nepieciešama.29. Testēšanas paraugu ņem atbilstoši šā pielikuma 16.punktam.30. Testēšanas parauga iepriekšēju attīrīšanu (apstrādi) veic atbilstoši šā pielikuma 17.punktam.31. Veicot testēšanu, ievēro šādu procedūru:31.1. pavediena analīzi veic, no iepriekš attīrīta testēšanas parauga ņemot raudzi, kuras masa ir vismaz 1 g. Ļoti smalkam pavedienam analīzes var veikt, ja pavediena minimālais garums ir 30 m, neatkarīgi no tā masas.
\nSagriež pavedienu piemērota garuma gabalos un atdala dažāda veida šķiedras ar adatu vai, ja nepieciešams, ar groduma mērītāju. Katra veida šķiedru liek iepriekš nosvērtās sverglāzēs un žāvē 105 (± 3) °C temperatūrā līdz konstantas masas iegūšanai saskaņā ar šā pielikuma 19.punktu;31.2. drānas analīzi veic, no iepriekš attīrītā testēšanas parauga ņemot raudzi, kuras masa ir vismaz 1 g. Raudzē nedrīkst iekļaut eģi. Raudzei rūpīgi paralēli audiem vai šķēriem jānogriež malas, lai izvairītos no pavedienu izslīdes. Adītām drānām raudzi ņem cilpu stabiņu un cilpu rindu virzienā. Atdala atšķirīgo veidu šķiedras un liek tās iepriekš nosvērtās sverglāzēs. Turpmāk rīkojas saskaņā ar šā pielikuma 31.1.apakšpunktu.32.
\nAprēķinot rezultātus, katras komponentšķiedras masu izsaka procentos no kopējās šķiedru maisījuma masas. Rezultātus aprēķina, pamatojoties uz attīrīto sauso šķiedru masu, kas koriģēta ar resorbātu piesvara pieļāvumiem un korekcijas koeficientiem, kas nepieciešami, lai ievērotu masas zudumus iepriekšējās attīrīšanas laikā.33. Attīrīto sauso šķiedru masas procentuālo saturu, neņemot vērā šķiedru masas zudumus iepriekšējā attīrīšanā, aprēķina, izmantojot šādas formulas:P1% – pirmā attīrītā sausā komponenta masas procentuālais saturs;P2% – otrā attīrītā sausā komponenta masas procentuālais saturs;P3% – trešā attīrītā sausā komponenta procentuālais saturs;m1 – pirmā attīrītā sausā komponenta masa;m2 – otrā attīrītā sausā komponenta masa;m3 – trešā attīrītā sausā komponenta masa.34.
\nKatra komponenta procentuālo saturu, kas koriģēts ar resorbātu piesvara pieļāvumiem un, ja nepieciešams, ar korekcijas koeficientiem, lai ievērotu masas zudumu iepriekšējās attīrīšanas laikā, aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 22.punktu.4. Tekstilšķiedru trīskomponentu maisījumu kvantitatīvā analīze, kombinējot manuālās (mehāniskās) un ķīmiskās metodes35. Visos iespējamajos gadījumos lieto manuālo (mehānisko) metodi, ņemot vērā atdalīto komponentu proporcijas pirms pāriešanas uz katra atdalītā komponenta ķīmisko apstrādi.5. Metožu precizitāte36. Precizitāte, kas norādīta katrai divkomponentu maisījumu analīzes metodei, ir saistāma ar to reproducējamību.37. Reproducējamība attiecas uz ticamību, tas ir, uz sakritību starp eksperimentāli dažādās laboratorijās vai dažādos laikos iegūtām vērtībām, lietojot vienu un to pašu metodi un iegūstot individuālus rezultātus homogēni identiskā maisījuma raudzēm.38.
\nReproducējamību izsaka ar rezultātu ticamības robežām, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni. Tas nozīmē, ka atšķirība starp divu analīžu sēriju rezultātiem, kas iegūti dažādās laboratorijās, pareizi piemērojot metodi homogēni identiskam maisījumam, būtu pārsniegta tikai piecos no 100 gadījumiem.39. Lai noteiktu trīskomponentu šķiedru maisījuma analīzes precizitāti, lieto tās pašas vērtības, kas norādītas attiecībā uz divkomponentu maisījumu analīzes metodēm, kuras izmanto trīskomponentu maisījumiem.40. Ņemot vērā, ka visos četros trīskomponentu šķiedru maisījumu ķīmiskās analīzes variantos lieto divas šķīdināšanas (divas atsevišķas raudzes pirmajos trijos variantos un vienu raudzi ceturtajā variantā), katra komponenta noteikšanas rezultējošā precizitāte minēta tabulā.Komponentu noteikšanas rezultējošā precizitāte, izmantojot trīskomponentu maisījumu kvantitatīvās analīzes metodesSastāvā esošāšķiedraVarianti1.2. un 3.4.aE1*E1E1bE2*vE1 + E2cE1 + E2E2E1 + E2Piezīme.* E1 un E2 – divkomponentu maisījumu analīzes divu metožu precizitāte.41.
\nCeturtajā variantā precizitāte var būt zemāka, nekā noteikts, jo pirmais reaģents var reaģēt ar nogulsnēm, kuras veido (b) un (c) komponenti, un to ir grūti izvērtēt.6. Testēšanas pārskats42. Testēšanas pārskatā norāda lietoto analīzes variantu, metodes, reaģentus un korekcijas koeficientus.43. Detalizēti apraksta katru īpašo iepriekšējo attīrīšanu (šā pielikuma 17.punkts).44. Norāda individuālo testu rezultātus un aritmētisko vidējo ar precizitāti līdz pirmajai decimālzīmei (0,1).45. Ja iespējams, norāda katra komponenta noteikšanas precizitāti (šā pielikuma 40.punktā minētā tabula).
\nEkonomikas ministrs A.Kampars 7.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794 Tipālo trīskomponentu maisījumu analīzēm izmantojamās divkomponentu maisījumu analīžu metodes Nr.p.k.Maisījuma numursKomponentšķiedrasVariants*Divkomponentu metodes numurs un reaģents1.komponents2.komponents3.komponents12345671.1.vilna vai mativiskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidikokvilna1 un (vai) 42 (nātrija hipohlorīts) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe)2.2.vilna vai matipoliamīds 6 vai 6-6kokvilna, kupro, modālviskoze vai viskoze1 un (vai) 42 (nātrija hipohlorīts) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m)3.3.vilna, mati vai zīdsnoteiktas hlora šķiedrasviskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna1 un (vai) 42 (nātrija hipohlorīts) un 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.)4.4.vilna vai matipoliamīds 6 vai 6-6poliesters, polipropilēns, akrils vai stikla šķiedra1 un (vai) 42 (nātrija hipohlorīts) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m)5.5.vilna, mati vai zīdsnoteiktas hlora šķiedraspoliesters, akrils, poliamīds vai stikla šķiedra1 un (vai) 42 (nātrija hipohlorīts) un 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.)6.6.zīdsvilna vai matipoliesters211 (sērskābe, 75 % m/m) un2 (nātrija hipohlorīts)7.7.poliamīds 6 vai 6-6akrilskokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze1 un (vai) 48 (dimetilformamīds) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m)8.8.noteiktas hlora šķiedraspoliamīds 6 vai 6-6kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze1 un (vai) 48 (dimetilformamīds) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m) vai9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un4 (skudrskābe, 80 % m/m)9.9.akrilspoliamīds 6 vai 6-6poliesters1 un (vai) 48 (dimetilformamīds) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m)10.10.acetātspoliamīds 6 vai 6-6viskoze, kokvilna, kupro vai modālviskoze41 (acetons) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m)11.11.noteiktas hlora šķiedrasakrilspoliamīds2 un (vai) 49 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un 8 (dimetilformamīds)12.12.noteiktas hlora šķiedraspoliamīds 6 vai 6-6akrils1 un (vai) 49 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m)13.13.poliamīds 6 vai 6-6viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilnapoliesters44 (skudrskābe, 80 % m/m) un 7 (sērskābe, 75 % m/m)14.14.acetātsviskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilnapoliesters41 (acetons) un 7 (sērskābe, 75 % m/m)15.15.akrilskokvilna, viskoze, kupro vai modālviskozepoliesters48 (dimetilformamīds) un 7 (sērskābe, 75 % m/m)16.16.acetātsvilna, mati vai zīdskokvilna, viskoze, kupro, modālviskoze, poliamīds, poliesters, akrils41 (acetons) un 2 (nātrija hipohlorīts)17.17.triacetātsvilna, mati vai zīdskokvilna, viskoze, kupro, modālviskoze, poliamīds, poliesters, akrils46 (dihlormetāns) un 2 (nātrija hipohlorīts)18.18.akrilsvilna, mati vai zīdspoliesters1 un (vai) 48 (dimetilformamīds) un 2 (nātrija hipohlorīts)19.19.akrilszīdsvilna vai mati48 (dimetilformamīds) un 1 (sērskābe, 75 % m/m)20.20.akrilsvilna, mati vai zīdskokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze1 un (vai) 48 (dimetilformamīds) un 2 (nātrija hipohlorīts)21.21.vilna, mati vai zīdskokvilna, viskoze, modālviskoze, kupropoliesters42 (nātrija hipohlorīts) un 7 (sērskābe,75 % m/m)22.22.viskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidikokvilnapoliesters2 un (vai) 43 (cinka hlorīds/skudrskābe) un 7 (sērskābe,75 % m/m)23.23.akrilsviskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidikokvilna48 (dimetilformamīds) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe)24.24.noteiktas hlora šķiedrasviskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidikokvilna1 un (vai) 49 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe) vai 8 (dimetilformamīds) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe)25.25.acetonsviskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidikokvilna41 (acetons) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe)26.26.triacetātsviskoze, kupro vai noteikti modālviskozes veidikokvilna46 (dihlormetāns) un 3 (cinka hlorīds/skudrskābe)27.27.acetātszīdsvilna vai mati41 (acetons) un 11 (sērskābe, 75 % m/m)28.28.triacetātszīdsvilna vai mati46 (dihlormetāns) un 11 (sērskābe, 75 % m/m)29.29.acetātsakrilskokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze41 (acetons) un 8 (dimetilformamīds)30.30.triacetātsakrilskokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze46 (dihlormetāns) un 8 (dimetilformamīds)31.31.triacetātspoliamīds 6 vai 6-6kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze46 (dihlormetāns) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m)32.32.triacetātskokvilna, viskoze, kupro vai modālviskozepoliesters46 (dihlormetāns) un 7 (sērskābe, 75 % m/m)33.33.acetātspoliamīds 6 vai 6-6poliesters vai akrils41 (acetons) un 4 (skudrskābe, 80 % m/m)34.34.acetātsakrilspoliesters41 (acetons) un 8 (dimetilformamīds)35.35.noteiktas hlora šķiedraskokvilna, viskoze, kupro vai modālviskozepoliesters48 (dimetilformamīds) un 7 (sērskābe, 75 % m/m) vai 9 (oglekļa disulfīds/acetons, 55,5/44,5 % tilp./tilp.) un 7 (sērskābe, 75 % m/m)Piezīme.* Izmantojot 4.variantu, vispirms atdala pirmo komponentu ar pirmo reaģentu.
\nEkonomikas ministrs A.Kampars 8.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794 Trīskomponentu maisījumā noteikto komponentu procentuālā satura aprēķinu piemēri(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.875) 1. Aplūkosim šķiedru maisījumu, kuram kvantitatīvajā analīzē ir noteikti šādi komponenti: kārstā vilna, neilons (poliamīds), nebalināta kokvilna.2. Lietojot pirmo variantu (šo noteikumu 6.pielikuma 3.1.apakšpunkts), tas ir, izmantojot divas dažādas raudzes un vienu komponentu (a – vilnu) ar šķīdināšanas metodi atdalot no pirmās raudzes un otro komponentu (b – poliamīdu) – no otrās raudzes, iegūti šādi rezultāti:pirmās raudzes sausā masa pēc iepriekšējās attīrīšanas (m1) = 1,6000 g;atlikuma sausā masa pēc iepriekšējās attīrīšanas ar nātrija hipohlorītu (poliamīds + kokvilna (r1) = 1,4166 g;otrās raudzes sausā masa pēc iepriekšējās attīrīšanas (m2) = 1,8000 g;atlikuma sausā masa pēc iepriekšējās attīrīšanas ar skudrskābi (vilna + kokvilna) (r2) = 0,9000 g;2.1. apstrādājot poliamīdu ar nātrija hipohlorītu, tam nav novērojami masas zudumi, bet nebalinātai kokvilnai tie ir 3 % līmenī, tādēļ d1 = 1,0 un d2 =1,03;2.2. apstrādājot vilnu vai nebalināto kokvilnu ar skudrskābi, tai nav novērojami masas zudumi, tādēļ d3 un d4 = 1,0;2.3. ievietojot šo noteikumu 6.pielikuma 21.1.apakšpunktā minētajās formulās ķīmiskajā analīzē iegūtās vērtības un korekcijas koeficientus, iegūst šādus rezultātus:2.4. attīrītu sauso šķiedru masas procentuālais saturs maisījumā ir šāds: vilna 10,30 %, poliamīds 50,00 %, kokvilna 39,70 %. Šos procentus koriģē saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikuma 22.punktā minētajām formulām, ņemot vērā šķiedru masas aprēķināšanai lietojamos resorbātu piesvara pieļāvumus un koriģējošos koeficientus, lai ievērotu masas zudumu pēc iepriekšējās attīrīšanas;2.5. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā šķiedru masas aprēķināšanai lietojamie saskaņotie pieļāvumi (resorbātu piesvaru normas) ir šādi: kārstai vilnai 17,0 %, poliamīdam 6,25 %, kokvilnai 8,5 %.
\nNebalinātai kokvilnai rodas 4 % masas zudumu pēc iepriekšējās attīrīšanas ar petrolēteri un ūdeni. Tādējādi2.6. šķiedru maisījums ir šāds: poliamīds 48,4 %, kokvilna 40,6 %, vilna 11,0 %, kopā 100,0 %.3. Aplūkosim šķiedru maisījumu, kura kvantitatīvajā analīzē ir noteikti šādi komponenti: kārstā vilna, viskoze, nebalinātā kokvilna. Lietojot ceturto variantu (šo noteikumu 6.pielikuma 3.4.apakšpunkts), tas ir, sekmīgi atdalot divus komponentus no maisījuma vienas raudzes, iegūti šādi rezultāti:raudzes sausā masa pēc iepriekšējās attīrīšanas (m1) = 1,6000 g;atlikuma sausā masa pēc pirmās apstrādes ar nātrija hipohlorītu (viskoze + kokvilna) (r1) = 1,4166 g;atlikuma sausā masa pēc atlikuma r1 otrās apstrādes ar cinka hlorīdu/ skudrskābi (kokvilna) (r2) = 0,6630 g;3.1. apstrādājot viskozi ar nātrija hipohlorītu, masas zudumi nerodas, bet nebalinātai kokvilnai tie ir 3 % līmenī, tādēļ d1 = 1,0 un d2 = 1,03;3.2. apstrādājot kokvilnu ar cinka hlorīdu/skudrskābi, kokvilnas masas pieaugums ir 4 %, līdz ar to d2 = (1,03 x 0,96) = 0,9888, kas ir noapaļojams līdz 0,99 (d2 ir korekcijas koeficients trešā komponenta masas zudumam vai pieaugumam attiecīgi pirmajā un otrajā reaģentā);3.3. ievietojot šo noteikumu 6.pielikuma 21.4.apakšpunktā minētajās formulās ķīmiskajās analīzēs iegūtās vērtības un koriģējošos koeficientus, iegūst šādus rezultātus:3.4. kā jau minēts attiecībā uz pirmo variantu, šie procentuālie sastāvi jākoriģē, izmantojot šo noteikumu 6.pielikuma 22.punktā minētās formulas:3.5. tādējādi maisījuma sastāvs ir šāds: viskoze 48,6 %, kokvilna 40,8 %, vilna 10,6 %, kopā 100,0 %.
\nEkonomikas ministrs A.Kampars 9.pielikums Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.794 Testēšanas paraugu un raudžu sagatavošana tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva noteikšanai I. Vispārīgā informācija1. Pirms kvantitatīvās analīzes veikšanas no laboratorijas parauga iegūst iepriekšējai attīrīšanai pakļaujamo testēšanas paraugu (tas ir, iztvērumu, kura masa nepārsniedz 100 g) un atlasa raudzes no testēšanas parauga, kas ir iepriekš attīrīts, atdalot nešķiedru vielas (dažos gadījumos nepieciešams iepriekš attīrīt arī raudzi).2. Materiāla daudzums, kuru izvērtē vienā testu sērijā (turpmāk – laidiens), var aptvert, piemēram, visu materiālu vienā drānas piegādē, visu audumu, kas austs no viena šķērējuma veltņa, dzijas sūtījumu, neapstrādātu šķiedru ķīpas vai ķīpu grupas (konsignācijas) sūtījumu.3. No laidiena paņemtajai daļai (tās apjomam un raksturam) jābūt tādai, lai tā pārņemtu visa pārbaudāmā laidiena neviendabīgumu un būtu izmantojama laboratorijā (turpmāk – laboratorijas paraugs) (uz gataviem izstrādājumiem jeb gabalprecēm attiecas šā pielikuma V nodaļa).4.
\nLaboratorijas parauga daļai (tās apjomam un raksturam), kuru pakļauj iepriekšējai attīrīšanai, lai atdalītu nešķiedru vielas, un no kuras ņem raudzes (turpmāk – testēšanas paraugs), jābūt tādai, lai tā pārņemtu visa laboratorijas parauga neviendabīgumu.5. Testēšanas paraugu atlasa tā, lai tas pārņemtu visa laboratorijas parauga neviendabīgumu.6. No testēšanas parauga atlasīto materiāla daudzumu, kas nepieciešams individuāla testa rezultāta iegūšanai (turpmāk – raudze), ņem no testēšanas parauga tā, lai katra deva pārņemtu visa testēšanas parauga neviendabīgumu.II. Irdeno šķiedru paraugu atlase7. Neorientētajām šķiedrām no laboratorijas parauga ņem testēšanas paraugu, pēc nejaušības principa atlasot šķiedru šķipsnas.
\nVisu testēšanas paraugu rūpīgi samaisa, izmantojot laboratorijas kārstuvi (laboratorijas kārstuvi var aizstāt ar šķiedru maisītāju, kā arī šķiedras var samaisīt, izmantojot šķipsnu un atlikumu metodi). Iegūto kārsumu vai maisījumu (arī irdenās šķiedras un šķiedras, kas pielipušas lietotajai iekārtai) pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Raudzes atlasa proporcionāli no kārsuma vai maisījuma, no irdeno šķiedru un no lietotajai iekārtai pielipušo šķiedru masas. Ja kārsums pēc iepriekšējās attīrīšanas paliek neskarts, raudzes atlasa šā pielikuma 8.punktā minētajā kārtībā. Ja kārsums attīrot tiek deorientēts, katru raudzi atlasa, pēc nejaušības principa atdalot vismaz 16 aptuveni vienāda apjoma mazas šķipsnas un apvienojot tās raudzē.8.
\nLaboratorijas parauga daļām, kas vienlīdz varbūtiski (pēc nejaušības principa) atlasītas no orientētajām šķiedrām (kārstās šķiedras, kārsumi, lentes, priekšdzija), izgriež vismaz 10 šķērsizgriezumu gabalus, kuru masa ir aptuveni 1 g katram. Šādi atlasīto testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Šķērsizgriezumus novieto vienu otram līdzās un sagriež tā, lai katra raudze saturētu devu no visiem 10 šķērsizgriezumiem.III. Pavedienu paraugu atlase9. Ja pavedieni ir uztinumos vai spoļrāmjos, rīkojas šādā secībā:9.1. laboratorijas paraugu ņem no visiem uztinumiem;9.2. no katra uztinuma ar tītavu (ja uztinumus var novietot uz piemērota spoļrāmja, visas šķeteres var tīt vienlaikus) notin vai kādā citādā veidā atlasa vienāda garuma šķeteres. Šķeteres vai pavedienu grīstes apvieno, novietojot vienu otrai līdzās, un izveido testēšanas paraugu, sekojot, lai no katra uztinuma paraugā nonāktu vienāda garuma šķeteres vai grīstes;9.3. testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai.
\nNo testēšanas parauga atlasa raudzes, izgriežot vienāda garuma pavedienu šķipsnu no šķeteres vai grīstes tā, lai šķipsnā būtu pārņemts visu parauga pavedienu neviendabīgums;9.4. ja pavediena teksu apzīmē ar t un uztinumu skaitu, kas atlasīts no laboratorijas parauga, ar N, tad, lai iegūtu 10 g smagu testēšanas paraugu, pavediena garums, kas jānotin no katra uztinuma, ir 106/N.t cm;9.5. ja N.t izrādās lielāks par 2000, tin smagāku šķeteri un pārgriež to divās vietās, lai veidotu grīsti ar nepieciešamo masu. Grīstes galus pirms iepriekšējās attīrīšanas rūpīgi nosien. Raudzes ņem no vietas, kas atrodas tālāk no sējuma.10. Šķēru pavedieniem testēšanas paraugu ņem, nogriežot šķēru galus ne īsākus par 20 cm tā, lai paraugā būtu visi šķērējuma pavedieni, izņemot eģes pavedienus.
\nVienā galā pavedienu šķipsnu pārsien. Ja paraugs izrādās pārāk liels iepriekšējai attīrīšanai, to sadala divās vai vairākās daļās. Uz iepriekšējās attīrīšanas laiku katru no tām pārsien, un daļas atkal apvieno pēc tam, kad tās ir attīrītas atsevišķi. Raudzi nogriež no testēšanas parauga nesasietā gala tā, lai tā saturētu visus šķēru pavedienus. Šķēru pavedienu 1 g smagas raudzes garums ir 105/N.t cm, kur teksa t lineāri blīvo šķēru pavedienu skaits ir N.IV. Drānas paraugu atlase11. No laboratorijas parauga, kas ir viens atgriezums un kas pārņem drānas neviendabīgumu, izgriež diagonālu strēmeli no drānas gabala viena stūra līdz otram un nogriež eģes. Šī strēmele ir testēšanas paraugs. Lai iegūtu testēšanas paraugu ar masu x g, strēmeles laukumam jābūt 104 x/G cm2, kur G ir drānas virsmas īpatmasa g/m2.12.
\nTestēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Tad strēmeli sagriež šķērsām četros vienādos gabalos, kurus uzliek citu uz cita.13. Raudzes izgriež no slāņojuma jebkuras vietas, bet no visiem slāņiem vienlaikus tā, lai katra raudze saturētu vienādu garumu no katra slāņa.14. Austai drānai testēšanas parauga platums, kas mērīts paralēli šķēriem, nedrīkst būt mazāks par šķēru raportu. Ja šādi iegūts testēšanas paraugs ir pārāk liels, lai to apstrādātu kopumā, to sagriež vienādās daļās. Katru daļu atsevišķi pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Pirms raudžu atlases šīs daļas uzliek citu uz citas tā, lai auduma raksts nesakristu.15. Laboratorijas paraugam, kas sastāv no vairākiem atgriezumiem, katru gabalu apstrādā atsevišķi saskaņā ar šā pielikuma 11., 12., 13. un 14.punktu un norāda katru rezultātu atsevišķi.V.
\nParaugu atlase no gataviem izstrādājumiem16. Laboratorijas paraugs parasti ir pabeigts gatavais izstrādājums vai tā raksturīga daļa.17. Ja atsevišķām daļām, kas veido izstrādājumu, šķiedru sastāvs nav vienveidīgs, procentuālo sastāvu nosaka katrai daļai, lai pārbaudītu marķējuma atbilstību šo noteikumu 27.punktā minētajām prasībām.18. Atlasa testēšanas paraugu, kas pārņem gatavā izstrādājuma neviendabīgumu un kura sastāvam jābūt norādītam etiķetes marķējumā. Ja izstrādājumam ir vairākas etiķetes, testēšanas paraugus, kas pārņem katra izstrādājuma daļas neviendabīgumu, atlasa atbilstoši konkrētajai etiķetei.19. Ja izstrādājums, kam jānosaka sastāvs, nav vienveidīgs, testēšanas paraugus atlasa no katras izstrādājuma daļas un nosaka šo atšķirīgo daļu relatīvās proporcijas attiecībā pret visu izstrādājumu kopumā.
\nTad aprēķina procentuālo sastāvu, ņemot vērā paraugu daļu relatīvās proporcijas.20. Testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Tad atlasa raudzes, kas pārņem attīrītā testēšanas parauga neviendabīgumu.
\nEkonomikas ministrs A.Kampars