Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 601 Rīgā 2021. gada 25. augustā (prot. Nr. 57 35. §) Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam 1. Atbalstīt Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk - pamatnostādnes). 2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju un Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju par līdzatbildīgajām institūcijām pamatnostādņu īstenošanā. 3. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām pamatnostādnēs ietvertos pasākumus 2021. gadā īstenot atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2022. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 4. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.1. līdz 2021. gada 1. oktobrim - pamatnostādņu īstenošanas plānu 2021.-2023. gadam; 4.2. līdz 2023. gada 2. oktobrim - pamatnostādņu īstenošanas plānu 2024.-2027. gadam. 5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu. Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece (Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta rīkojums Nr. 601) Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Saturs Lpp. Saīsinājumi Ievads I. Pamatnostādņu kopsavilkums II. Valsts valodas situācijas raksturojums 1. Etnodemogrāfiskie rādītāji, imigrācijas un emigrācijas ietekme uz valodas situāciju 2. Valodas lietojums ikdienas saziņā 3. Lingvistiskā attieksme 4. Svešvalodu prasme 5. Valsts valodas politika izglītībā un attieksme pret valodas mācīšanos 6. Latviešu valodas apguve un prasmes pilnveide 7. Valsts valodas prasmes pārbaudes rezultāti 8. Latviešu valoda diasporā III. Valsts valodas politikas apakšmērķi un rīcība to sasniegšanai IV. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Informācija par pamatnostādņu politikas mērķu sasaisti ar nacionālā līmeņa valsts politikas plānošanas dokumentiem V. Valsts valodas politikas rīcības virzieni un uzdevumi Pielikums. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem Saīsinājumi AiM - Aizsardzības ministrija CSP - Centrālā statistikas pārvalde ES - Eiropas Savienība IeM - Iekšlietu ministrija IZM - Izglītības un zinātnes ministrija JVLMA - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija KISC - Kultūras informācijas sistēmu centrs KM - Kultūras ministrija Latvijas 2030 - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam L2 - latviešu valoda kā otrā valoda LĢIA - Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra LiepU - Liepājas Universitāte LKA - Latvijas Kultūras akadēmija LM - Labklājības ministrija LMA - Latvijas Mākslas akadēmija LNB - Latvijas Nacionālā bibliotēka LNerB - Latvijas Neredzīgo bibliotēka LNS - Latvijas Nedzirdīgo savienība LNTP - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls LU - Latvijas Universitāte LU FSI - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts LU (HZF) - Latvijas Universitāte (Humanitāro zinātņu fakultāte) LU LaVI - Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts LU LI - Latvijas Universitātes Lībiešu institūts LU MII - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts LVA - Latviešu valodas aģentūra LVEK - Latviešu valodas ekspertu komisija LZA TK - Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija MK noteikumi - Ministru kabineta noteikumi NAP 2027 - Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam NEPLP - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra NVO - nevalstiskās organizācijas OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu valodā - Organisation for Economic Co-operation and Development) PISA - Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (angļu valodā - Programme for International Student Assesment) RTA - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija RTU - Rīgas Tehniskā universitāte ST - Satversmes tiesa SIF - Sabiedrības integrācijas fonds TM - Tieslietu ministrija UNESCO - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu valodā - United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) VDI - Valsts darba inspekcija VeA - Ventspils Augstskola VISC - Valsts izglītības satura centrs VVC - Valsts valodas centrs Ievads Gan Satversmes kodolā, gan augstākā līmeņa politikas plānošanas dokumentos uzsvērta latviešu valodas nozīme. Nacionālā attīstības plānā latviešu valodas un kultūras pastāvēšana savā zemē identificēta kā valsts pastāvēšanas jēga. Lai arī valodas situācija pamatā ir atkarīga no daudziem ārējiem apstākļiem, to skaitā demogrāfiskajām tendencēm, valodas lietotāju lingvistiskās attieksmes, valsts pārvaldes rīcībā ir daudz politikas instrumentu, ar kuriem veicināt valodas attīstību un radīt priekšnoteikumus latviešu valodas ilgtspējai. Tā kā latviešu valoda ir ne tikai vienīgā valsts valoda Latvijā, bet arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kurās tiek daļēji nodrošināts ES institūciju darbs un normatīvo aktu pieejamība, kopš Latvijas dalības ES, viena no valodas politikas jomām ir nodrošināt atbalstu latviešu valodai ES darbā. Valsts valodas politikas pamatnostādnes (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments valsts valodas politikas jomā laika periodam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Pamatnostādnes ir politikas ietvars, kas nodrošina valsts valodas politikas pēctecību un Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk - NAP2027) noteikto mērķu un uzdevumu ieviešanu atbilstoši NAP2027 6. prioritātes "Atvērta, droša un tiesiska sabiedrība" rīcības virziena "Saliedētība" uzdevumam, proti, latviešu valodas lietojuma palielināšana ikdienas saziņā, tostarp digitālajā un sabiedrisko mediju vidē, paplašinot valodas apguves pieejamību un uzlabojot kvalitāti. Pamatnostādnes izstrādātas, pamatojoties uz iepriekšējā perioda pamatnostādņu īstenošanas izvērtējumu1, LVA veiktā pētījuma Valodas situācija 2016-20202 (turpmāk - Valodas situācija 2016-2020) un pētījuma Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu3 datiem, kā arī konsultācijās4 ar Latvijas iedzīvotājiem un ekspertiem gūtajiem viedokļiem. I. Pamatnostādņu kopsavilkums Valsts valoda ir būtisks resurss indivīda un valsts kopējai attīstībai. Valodas politikas būtība ir indivīda izvēles iespējās.5 Valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju. Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas u.c. apstākļiem. Satversmes ievadā to atspoguļo norāde, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir saliedētas sabiedrības pamats. Kopēja valoda veido kopēju pasaules redzējumu, informācijas un diskusiju telpu, kas nepieciešama, lai demokrātiskā sabiedrībā pieņemtu lēmumus un savstarpēji sadarbotos. Tā ir valsts valodas statusa jēga, un vienlaikus obligāts priekšnoteikums saliedētai sabiedrībai un labi funkcionējošai demokrātijai.6 Satversmes ievads paredz valsts pienākumu garantēt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem kā nemainīgu Latvijas valsts pamatu, mērķi un jēgu. Šis mērķis ir beztermiņa un mūžīgs, tas ir nākotnē vērsts un to nedrīkst padarīt par mazsvarīgu. Latviešu valodas konstitucionālo pozīciju atspoguļo Satversmes 4. pants, kas paredz latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā, kā arī Satversmes 18. pants, kas uzliek Saeimas deputātiem kā Latvijas tautas priekšstāvjiem un līdz ar to visai Latvijas valstij pienākumu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Tādējādi valsts valoda ir konstitucionāla vērtība.7 Latvijas Pilsoņu kopums 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanā apstiprināja Latvijas valsts nacionālo latvisko raksturu un latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu.8 Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot valsts valoda.9 Ikvienam, lai viņš varētu veiksmīgi funkcionēt sabiedrībā, ir nepieciešama spēja brīvi lietot valsts valodu.10 Ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot valsts valoda un jālieto valsts valoda saziņā, ievērojot normatīvos aktus, kuri precizē personas pienākumus un tiesības sazināties valsts valodā. Ikvienas personas atbildība ir novērst lingvistisko diskrimināciju - situāciju, kad personai pretlikumīgi ir liegtas tiesības savā darbā vai sadzīves situācijās sazināties valsts valodā. Valsts valodas politikas galvenais mērķis ir vērsts uz to, lai stiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas un statusu sabiedrībā. Valsts valodas politikas virsmērķis 2021.-2027. gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā. Atbilstoši Valsts valodas likumā norādītajam minētais virsmērķis realizējams, nodrošinot arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodas ‒ attīstību un lībiešu valodas kā vienīgās pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas Latvijā saglabāšanu. Pamatnostādņu virsmērķis, apakšmērķi un rīcības virzieni nākamajiem septiņiem gadiem noteikti, balstoties uz: 1) Latvijas Republikas Satversmi un Valsts valodas likumu; 2) valsts attīstības redzējumu un prioritātēm, kas norādītas NAP2027 un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (turpmāk - Latvija 2030), kas apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010. gada 10. jūnija lēmumu; 3) pierādījumos balstītu esošās situācijas analīzi par valodas politikā būtiskākajiem risināmajiem problēmjautājumiem; 4) 2021. gada 26. aprīļa Valsts prezidenta paziņojumā Nr. 8 "Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu" minēto informāciju. 21. gadsimta valodu dzīves telpu veido glokalizācijas un tehnoloģiju attīstības rosinātās pārmaiņas, savukārt nākotne raksturojama kā pastāvīgi un pieaugoši mainīga realitāte. Globalizācijas ietekmē sociolingvistiskās ekosistēmas mainās ļoti ātri, notiek arī pretējs process - lokalizācija. Valsts valodas politikai jau šodien jābūt gatavai tiem izaicinājumiem, kurus sevī ietver digitālās vides un mākslīgā intelekta attīstība. Latviešu valodas pastāvēšanai un ilgtspējai ir kritiski svarīgi, lai latviešu valodā tās pratējiem digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas iespējas, kādas ir lielo valodu lietotājiem. Lai vairotu latviešu valodas izplatību digitālajā vidē, līdztekus digitālo tehnoloģiju attīstības un ieviešanas virzieniem attīstāma arī mašīntulkošana un valodas tehnoloģijas, kā arī jāturpina pasākumi kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai digitālajā vidē. Sadarbojoties Eiropas Savienības pētniecības un izstrādes programmu ietvaros, būtu iespējams sasniegt kritisko zināšanu un resursu apjomu, kas nepieciešams valodu digitālās līdztiesības nodrošināšanai. Latviešu valodas attīstība un ilgtspēja ir jānodrošina augstākajā izglītībā un zinātnē. Latvijas pilsoņiem ir tiesības iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību valsts valodā visos studiju virzienos. Līdz ar to augstākās izglītības un zinātnes jomā Latvijai jānodrošina tas, lai netiktu mazināts latviešu valodas kā zinātnes valodas potenciāls un zinātne attīstītos arī latviešu valodā. Tas jāsabalansē ar nepieciešamību Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei iesaistīties starptautiskajā apritē. Latviešu valoda ir būtiska vērtība latviešu nācijai, Latvijas tautai un Latvijas valstij. Tādēļ valsts valodas politikas aktualitātēm ir pievēršama pēc iespējas plašāka sabiedrības uzmanība. Dažādās sabiedrības grupās mērķtiecīgi veidojama Valsts valodas dienas atzīmēšanas tradīcija, lai stiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas un gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā. Valodas pārvaldība aptver nozīmīga spektra valodas politikas pasākumus: likumdošanā noteikto valodas lietojuma principu un normu ievērošanu, t.sk. darba tirgū, latviešu valodas kā zinātnes valodas attīstību augstākajā izglītībā un pētniecībā, daudzveidīgas valodas apguves iespējas; modernu mācību resursu izstrādi; latviešu valodas stiprināšanu informatīvajā, it īpaši digitālajā, vidē; pozitīvas lingvistiskās attieksmes sekmēšanu, publiskajā telpā paplašinot latviešu valodas lietojumu, tai skaitā Braila rakstā, kā arī atbalstu latviešu zīmju valodas un latgaliešu rakstu valodas attīstībai un lībiešu valodas apguvei. Plānoti sabiedrības līdzdalības risinājumi sabiedrības drošībai un aizspriedumu mazināšanai valsts valodas jomā. Balstoties uz datu analīzi, identificēti Latvijas valodas politikas pārvaldībai būtiskākie nākamajā septiņgadē risināmie jautājumi: 1) nepietiekami augsts latviešu valodas prestižs atsevišķās sociolingvistiskajās grupās un jomās; 2) latviešu valodas lietojumam nepietiekama valodas vide - novēršamas padomju okupācijas sekas sabiedrības lingvistiskajā uzvedībā11, t.sk. krievu valodas nepamatota pieprasīšana darba ņēmējiem (īpaši uzņēmumos, kuros ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļas), kas rada lingvistisko diskrimināciju darba tirgū; 3) nepietiekams finansiāls atbalsts latviešu valodniecības jomu ilgtspējai un konkurētspējai; 4) mainoties tautskaites principiem un pārejot uz datu ieguvi no valsts reģistriem, vairs netiek uzkrāta vēsturiskā statistika par latviešu valodas izplatību un valsts iedzīvotāju dzimto un/vai citu valodu prasmi visā Latvijas teritorijā, līdz ar to jānodrošina normatīvā bāze un jārod tehniski risinājumi, lai netiktu pārtraukta šo aktuālo datu regulāra ieguve un pilnvērtīgi varētu vērtēt un salīdzināt dinamikā valsts valodas izplatību Latvijā; 5) nacionālā līmenī nav novērtēta valodas resursu nozīme valodas tehnoloģiju izstrādē, nepietiekami finansēta tās kritiskā pamatkomponente - lielie dati; 6) vāja valodas pedagogu, latviešu valodas akadēmiskā, zinātniskā personāla ataudze; 7) valsts valodas politikas un pamatnostādņu īstenošanā aktīvāk jāiesaistās sabiedriskajiem medijiem; 8) angļu valodas straujā izplatība daudzās sabiedrības dzīves jomās pasaulē un Latvijā, sabiedrības un indivīdu pārliecība par angļu valodas nepieciešamību (īpaši tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība, zinātne, augstākā izglītība), angļu valodas valdošās pozīcijas interneta vidē ietekmē jauniešu komunikācijas paradumus un mazina latviešu valodas lietojuma un apguves pievilcību; 9) nesistemātisks atbalsts latgaliešu rakstu valodas izpētei un attīstībai; 10) neregulārs atbalsts lībiešu valodas attīstībai; 11) nepietiekami attīstīta un pieejama latviešu zīmju valoda. Lai īstenotu valodas politikas attīstības virsmērķi 2021.-2027. gadam un nākotnes redzējumu par valsts valodas politiku 2027. gadā, kā arī risinātu ar esošo situāciju saistītos izaicinājumus, ir izvirzīti trīs apakšmērķi, kas izriet no trijiem savstarpēji saistītiem valsts valodas politikas attīstības virzieniem. Kopumā pamatnostādnēs izvirzītie mērķi atspoguļo integrētu skatījumu uz galvenajām valodas politikas attīstības prioritātēm. Virkne ierosinājumu valodas pārvaldības un komunikācijas līmenī apzināti 2019. gada nogalē un 2020. gadā valodas politikas īstenotāju un ekspertu lokā. Pamatnostādņu noteikto uzdevumu īstenošanas finansēšanai plānoti valsts budžeta līdzekļi, t.sk. IZM un citu valsts pārvaldes iestāžu esošo funkciju ietvaros, kā arī ārvalstu finanšu instrumenti. Pamatnostādņu pielikumā norādītais papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir indikatīvs, kas tiks precizēts likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes procesā, iesniedzot prioritāro pasākumu pieteikumus, kuriem tiks pievienoti attiecīgie detalizētie aprēķini. II. Valsts valodas situācijas raksturojums Valodas politikas izstrāde valstī ir balstīta uz valodas situācijas izpēti, kas Latvijā tiek regulāri veikta jau vismaz kopš 1995. gada un turpināta vairākos gan vispārīgos valodas situācijas pētījumos, gan pētījumos par atsevišķām aktuālām valodas situācijas jomām. Pētījumu dati ļauj analizēt dinamiku un prognozēt attīstības tendences, kas ir nozīmīgs avots turpmāko valodas politikas plānošanas dokumentu izstrādē.12 1. Etnodemogrāfiskie rādītāji, imigrācijas un emigrācijas ietekme uz valodas situāciju Valodas situāciju būtiski ietekmē tādi vispārzināmi faktori kā attiecīgās valodas runātāju skaits, valodas kolektīva etnodemogrāfiskais sastāvs un migrācijas tendences.13 Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās ar katru gadu (1. att.). 1. att. Iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji (1990- 2019). Dati: CSP14 Valodas runātāju skaitam ir būtiska nozīme valodas konkurētspējas nodrošināšanā. Izmaiņas vērojamas ne tikai iedzīvotāju skaitā, mainās arī iedzīvotāju etniskais sastāvs. To nosaka dzimstības un mirstības rādītāji un starptautiskā migrācija. Šie rādītāji joprojām ir negatīvi, resp., kaut arī latviešu īpatsvars pieaug, tomēr samazinās visu tautību pārstāvju skaits (2. att.). 2. att. Iedzīvotāju skaits pēc tautības Latvijā (1935- 2020). Dati: CSP15 Emigrācijas rādītāji, kas joprojām pārsniedz imigrācijas rādītājus (3. att.), ietekmē divus valodas politikas īstenošanas aspektus: latviešu valodas apguves un saglabāšanas iespējas diasporā un latviešu valodas apguves nodrošinājumu imigrantiem Latvijā. 3. att. Starptautiskā ilgtermiņa migrācija (1991- 2018). Dati: CSP16 2. Valodas lietojums ikdienas saziņā Apkopojot respondentu atbildes par latviešu valodas lietojumu publiskajā vidē (valodas lietojums darbā, mācību iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs, uz ielas, veikalā u. tml.), secināms, ka kopējie latviešu valodas lietojuma rādītāji ir palielinājušies, salīdzinot ar datiem par iepriekšējo laika posmu. Augstāki rezultāti ir jauniešu grupā, taču arī sabiedrībā kopā latviešu valodas lietojums publiskajā vidē ir pietiekami augsts. Šī pieauguma pamatā, visticamāk, ir jaunākās paaudzes latviešu valodas labākas prasmes un biežāks valodas izmantojums (sal. 4. att. pirmais grafiks). Publiskā saziņa latviski dažādās jomās Respondenti: visi, 2019 Latviešu valodas lietojums privātajā saziņā 2014. un 2019. gadāRespondenti: visi 4. att. Latviešu valodas lietojums -publiskā saziņa dažādās jomās un latviešu valodas lietojums privātajā saziņā. Dati: Valodas situācija 2016-2020. Jānorāda, ka arī mazākumtautību grupā vērojams latviešu valodas lietojuma pieaugums. 2014. gadā publiskajā vidē latviešu valodu galvenokārt vai vairāk nekā citas valodas mazākumtautību pārstāvji lietoja apmēram 35 % situāciju, savukārt 2019. gadā galvenokārt latviešu vai tikai latviešu publiskajā vidē izmanto 39 % cittautiešu. Cita valoda, kura visbiežāk tiek lietota publiskajā saziņā, ir krievu valoda. Savukārt angļu valoda lielākoties tiek izmantota, pildot darba pienākumus (gan saziņā ar klientiem, gan sanāksmju laikā, gan ikdienas saziņā ar kolēģiem) - 17 % respondentu to norādījuši kā vienu no citām lietotajām valodām; un mācību iestādēs - 11 %. Tāpat ikdienas saziņā uz ielas, veikalos utt. 6 % respondentu norādījuši angļu valodu kā vienu no saziņas valodām (kritērijs "cita [valoda]"). Te gan jāatzīst, ka visbiežāk kā cita izmantotā valoda norādīta krievu valoda - to atzinuši vairāk nekā 90 % respondentu visās minētajās jomās. 13 % respondentu kopumā un 18 % jaunākās paaudzes respondentu (līdz 34 gadiem) norāda, ka valodu prasme ir ietekmējusi viņu situāciju darba tirgū pēdējo piecu gadu laikā pozitīvi, un 6 % visu respondentu norādījuši, ka tās vai citas valodas neprasme atstājusi negatīvu ietekmi. Kaut arī šī respondentu kopa nav liela, tomēr 61 % gadījumu tieši latviešu valodas prasme norādīta kā pozitīvs faktors, 57 % - angļu un 45 % - krievu valodas prasme. Arī to valodu vidū, kuru neprasme ir ietekmējusi respondentu situāciju darba tirgū negatīvi, vispirms ir latviešu - 51 %, angļu -32 % un krievu valoda -29 %. Valodas, kuras respondentiem hipotētiski palīdzētu izvirzīties, saņemt labāku atalgojumu utt., ir angļu valoda (28 %), tad seko latviešu valoda (19 %) un krievu valoda (15 %). Jaunākās paaudzes (līdz 34 gadiem) respondentu vidū valodu prasmes nozīme tiek vērtēta augstāk un valodu secība ir cita - angļu (37 %), krievu (24 %) un latviešu (21 %). Strādājošo grupā, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, ir vidēja korelācija starp vecumu un latviešu valodas prasmes līmeni, resp., jo jaunāks respondents, jo labāka latviešu valodas prasme. Kopumā nodarbinātie jaunieši vecumā 18-34 gadi krietni labāk runā latviešu valodā nekā krievu valodā: 90 % nodarbināto šajā vecumgrupā runā latviešu valodā kā dzimtajā valodā vai prot to ļoti labi vai labi, toties tikai 67 % nodarbināto jauniešu krievu valodā runā kā dzimtajā valodā vai prot to ļoti labi vai labi. Salīdzinot latviešu un krievu valodas kā otrās valodas/svešvalodas runātāju valodas prasmes rādītājus, apstiprinās, ka nodarbināto jauniešu vidū laba latviešu valodas prasme ir sastopama biežāk nekā laba krievu valodas prasme: 62 % nodarbināto vecumā 18-34 gadi, kuri nerunā latviešu valodā kā dzimtajā valodā, prot to ļoti labi vai labi; 52 % nodarbināto vecumā 18-34 gadi, kuri nerunā krievu valodā kā dzimtajā valodā, prot krievu valodu ļoti labi vai labi. Jāatzīst, ka valodu prasme noteikti nav starp tām dažādajām indivīda kompetencēm, kas kopumā ietekmētu respondentu stāvokli darba tirgū, tomēr respondenti 18-34 gadu vecumā visbiežāk atzīst, ka darba tirgū viņu situāciju negatīvi ietekmē nepietiekama krievu valodas prasme (55 %). Jauni cilvēki krievu valodu prot vissliktāk, un domā, ka labāka krievu valodas prasme būtu vajadzīga, lai uzlabotu situāciju darba tirgū. Resp., vājāka krievu valodas prasme jauniešu vidū, iespējams, nenorāda uz tendenci, ka turpmāk darba vidē krievu valodu Latvijā varētu izmantot mazāk. Taču var būt arī tā, ka krievu valodas prasmju trūkumu izjūt tāpēc, ka pārējie to prot, bet realitātē bez tās var iztikt, par ko liecina dati par latviešu valodas lietojuma pieaugumu darba vidē. Tas var liecināt arī par nepamatotām krievu valodas prasmes prasībām darba tirgū. Kopumā respondenti, kuri izjutuši nepietiekamu vai neesošu valodu prasmju negatīvo ietekmi darba tirgū, visbiežāk norāda latviešu valodu (52 %), 32 % šo respondentu atzinuši nepietiekamas vai neesošas angļu valodas prasmes negatīvo ietekmi, un 30 % piemin - krievu valodas prasmes trūkumu. Gandrīz visi respondenti, kuri strādā publiskajā un privātajā sektorā, norāda, ka prot latviešu valodu vismaz pamatzināšanu līmenī; no abos sektoros strādājošajiem tikai apmēram 14 % savu valodu prasmi novērtē kā vāju, ļoti vāju vai atzīst, ka neprot latviešu valodu. Vislielākā atšķirība starp publiskajā un privātajā sektorā strādājošajiem ir latviešu valodas prasmes līmenī: valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo, kas latviešu valodu prot ļoti labi un labi, ir vairāk (87 %), bet privātajā sektorā - zemāks rādītājs (79 %); privātajā sektorā latviešu valodu prot vāji, ļoti vāji vai neprot nemaz 10 %, bet publiskajā sektorā 4 % respondentu. Galvenais iemesls, kāpēc mazākumtautību pārstāvji plāno pilnveidot savu latviešu valodas prasmi, ir darba vajadzības (25 % mazākumtautību respondentu un 3 % respondentu no 18 līdz 34 gadiem). Mazākumtautību pārstāvji kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas viņus motivē runāt latviešu valodā, min tieši darbu un saziņu ar kolēģiem (11 %). Valodas lietojuma ieradumi sociālajos tīklos mūsdienās ir ļoti nozīmīga kontaktu forma. Arī šie dati parāda latviešu valodas lietojuma pieaugumu, krievu valodas lietojuma samazināšanos un angļu valodas lietojuma palielināšanos īpaši jaunākās paaudzes privātās saziņas jomās. Salīdzinot valodas lietojumu privātās saziņas situācijās ar datiem, kas iegūti pirms 5 gadiem, secināms, ka latviešu valodas lietojums visās respondentu grupās kopumā ir palielinājies (4. att. otrais grafiks). Par angļu valodas lomas pieaugumu ikdienas saziņā liecina gan iepriekš minētie dati par angļu valodas nepieciešamību darbā un publisko pakalpojumu jomā, gan arī saziņas tendences sociālajos tīklos, kur angļu valodu kā citu lietoto valodu minējuši 29% respondentu, gan saziņa ar svešiem cilvēkiem uz ielas - 11 % - un saziņa ar draugiem - 7 % (respondenti ‒ tie, kuri bez latviešu valodas lieto arī kādas citas valodas šajās jomās un situācijās). Kopumā angļu valoda pagaidām lielākoties tiek lietota dažās jomās un specifiskās saziņas situācijās (uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā), bet ne ikdienas komunikācijā. Lai noskaidrotu valodu lietojumu privātajā saziņā, aptaujā ietverti jautājumi par valodas izvēli ģimenē, komunikācijā ar draugiem, sociālajos tīklos un saziņā ar nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas (5. att.). 5. att. Latviešu valodas lietojums privātajā saziņā respondentu grupās pēc tautības (%). Dati: Valodas situācija 2016-2020 Latviešu valodas lietojuma un valodas nozīmes pieaugums ikdienas komunikācijā vispirms jau ir saistāms ar latviešu valodas prasmes uzlabošanos. Taču fakts, ka mazākumtautību pārstāvji saziņā ar latviešiem vairāk lieto latviešu valodu (jo jaunāki respondenti, jo biežāk lieto latviešu valodu), iespējams, norāda arī uz lingvistiskās uzvedības pārmaiņām īpaši jaunākajā respondentu grupā (6. att.). 6. att. Latviešu valodas izvēle saziņā ar latviešiem respondentu grupās pēc vecuma (respondenti: mazākumtautības, %). Dati: Valodas situācija 2016-2020 3. Lingvistiskā attieksme Valodu statuss, prestižs ietekmē ne tikai valodas situācijas attīstību, bet arī mūsu lingvistisko attieksmi un uzvedību. Lingvistisko attieksmi raksturo vairāki rādītāji, vispirms jau sabiedrības uzskati, viedoklis. Pārliecināti par to, ka latviešu valodas prasme veicina piederību Latvijas valstij, ir 83 % respondentu. Neatkarīgi no nacionālās piederības šī pārliecība ir diezgan augsta (7. att.). 7. att. Respondentu atbildes uz jautājumu "Vai, jūsuprāt, latviešu valodas prasme veicina piederību Latvijas valstij" (dalījums grupās pēc nacionālās piederības). Dati: Valodas situācija 2016-2020 Tāpat arī lielākā daļa sabiedrības - 88 % - uzskata, ka visiem Latvijā dzīvojošajiem jāprot latviešu valoda. Salīdzinot ar 2008. gadā iegūtajiem datiem (97 %) [Valodas situācija 2010-2015], šis rādītājs gan nedaudz samazinās. Precizējot atbildes, respondenti kā pamatojumu nosaukuši daudzus iemeslus - saistītus gan ar valodas prasmes instrumentālo, gan integratīvo lomu (8. att.). 8. att. Respondentu atbildes uz jautājumu "Kāpēc Jūs piekrītat tam, ka visiem Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem ir jāprot latviešu valoda?". Dati: Valodas situācija 2016-2020 Līdz ar valodas prasmes uzlabošanos ir pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuriem patīk runāt latviešu valodā: 2008. gadā - 37 %, 2019. gadā - 56 %. Tas visciešāk saistāms ar valodas prasmes līmeni: jo jaunāks respondents un jo labāka latviešu valodas prasme, jo lielāks to īpatsvars, kuriem patīk runāt latviešu valodā (respondenti ar ļoti labu un labu valodas prasmi - 86 %, respondenti līdz 34 gadiem - 71 %). Tas rosina arī pozitīvu attieksmi pret valodas lietojumu. Apgalvojumam, ka publiskajā vidē ir normāli (resp., labi, atbilstoši, iederīgi) runāt latviski, piekrīt 73 % mazākumtautību respondentu. Arī šeit parādās iepriekš norādītā sakarība, resp., jo labāka latviešu valodas prasme, jo biežāk respondenti piekrīt šim apgalvojumam (89 % no tiem, kam ir ļoti laba valodas prasme, piekrīt šim apgalvojumam). Sabiedrības attieksme pret latviešu valodu kopumā ir pozitīva, dominē uzskats, ka latviešu valoda jāzina visiem Latvijā dzīvojošajiem, ir svarīga līdzcilvēku labestīga attieksme pret tiem, kas runā ar kļūdām. Svarīga ir arī valsts attieksme, lai valodas lietojums ģimenē netiktu regulēts un arī citu valodu izvēle privātā saskarsmē netiktu nosodīta.17 Pēdējos gados ir vērojams imigrācijas pieaugums (sk. 3. att.) un lielākoties iebraukušie ir no bijušās Padomju Savienības valstīm, tomēr konstatējamas jaunas tendences - palielinās jauniebraukušo etniskās un kultūras piederības dažādība.18 4. Svešvalodu prasme Lai noskaidrotu latviešu valodai nozīmīgākās konkurentvalodas un prognozētu iespējamās situācijas izmaiņas, jāizvērtē Latvijas iedzīvotāju svešvalodu prasme. Pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2016-2020" dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk prot krievu valodu, tad seko angļu valoda un vācu valoda (9. att.). Skatot svešvalodu prasmju dinamiku pēdējos desmit gados, situācija īpaši nemainās, vienīgi strauji samazinās vācu valodas pratēju īpatsvars. Būtiskas pārmaiņas parāda ieskats svešvalodu prasmē jaunākās paaudzes grupā, kur vērojams angļu valodas prasmes pieaugums, kas ir paredzams pierādījums šīs svešvalodas starptautiskajai vērtībai. 9. att. Latvijas iedzīvotāju svešvalodu prasme (%), 2009. gadā nav vākti dati par franču un spāņu valodas prasmi. Dati: Valodas situācija 2016- 2020 Tāpat, analizējot datus par valodu nepieciešamību un vietu darba tirgū, rezams, ka angļu valodas lomas sabiedrības ikdienas dzīvē un darba vajadzībām palielinājusies. Tas iezīmē pārmaiņas valodas situācijā: pirms desmit gadiem angļu valoda sabiedrības ikdienas dzīvē bija nepieciešama atsevišķās jomās (tūrismā, starptautiskajā uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā, jauniešu kultūrā). Pašlaik angļu valodas lietojums ir plašāks: gan valodas pratēju skaita, gan valodas prasmes līmeņa pieauguma, gan valodas prestiža ziņā jaunākās paaudzes respondentu grupā angļu valoda ir kļuvusi par otru nozīmīgāko Latvijā lietoto valodu (10. att.). 10. att. Latviešu valodas un populārāko svešvalodu prasme respondentu grupās pēc tautības un vecuma (%). Dati: Valodas situācija 2016-2020 Arī angļu valodas prasmes pašvērtējums ir nozīmīgi augstāks jaunākās paaudzes (18-34 gadi) respondentu grupā, un tas 10 gadu laikā ir pieaudzis daudz straujāk nekā kopējā respondentu grupā (11. att.). Protams, īstenotās aptaujas nemēra iedzīvotāju valodas prasmi kvalitatīvi, iegūtie rādītāji ir iedzīvotāju subjektīvs svešvalodu prasmju vērtējums, un atšķirības var būt balstītas dažādos individuālos priekšstatos. Izpratne par to, kas ir laba valodas prasme, var mainīties, cilvēkam nonākot īstās saziņas situācijās. Kā liecina respondentu atbildes (svešvalodas valodas prasmes pašvērtējums un svešvalodas prasmju nepieciešamības novērtējums), angļu valodas popularitāte un nepieciešamība to izmantot ikdienā pieaug, un cilvēkiem rodas iespēja novērtēt savu prasmi pilnvērtīgi sazināties svešvalodā. 11. att. Angļu valodas prasme respondentu grupās pēc vecuma 2009. un 2019. gadā (%). Dati: Valodas situācija 2016-2020 Jaunākie valodas situācijas izpētes dati liecina, ka līdzās valsts valodai Latvijā ir aktuālas - gan prasmes ziņā, gan arī lietojumā - angļu un krievu valoda, kas ir arī divas no t. s. lielajām pasaules valodām, un īpaši angļu valodas prestižs un ekonomiskā vērtība ir noteikusi strauju angļu valodas prasmes un arī lietojuma pieaugumu. Rezultātā Latvijā vēsturiski nozīmīgās vācu valodas pratēju īpatsvars strauji samazinājies, tāpat tradicionāli runāto mazākumtautību valodu (izņemot krievu) pratēju skaits samazinās. Tajā pašā laikā plašāka un daudzveidīgāka starptautiskā komunikācija sekmē dažādu citu valodu ienākšanu un, cerams, veicinās izpratni par sabiedrības un indivīda daudzvalodību. Vērojams, ka līdzās angļu, krievu, vācu, franču un pēdējos gados arī spāņu valodai Latvijā parādās tādas valodas kā, piemēram, zviedru, japāņu, grieķu, nīderlandiešu, portugāļu, itāļu, igauņu, somu, gruzīnu, rumāņu u. c., kuras respondenti norādījuši kā svešvalodas un prot vismaz pamatzināšanu līmenī. Šeit nav iekļautas tradicionālo Latvijas mazākumtautību valodas, kuru prasme kaut samazinās, tomēr vēl pastāv - baltkrievu, poļu, lietuviešu, igauņu, romu u. c. Latvijas sabiedrība ir lingvistiski daudzveidīga, un vairāku valodu prasme indivīda līmenī ir norma. 5. Valsts valodas politika izglītībā un attieksme pret valodas mācīšanos Valsts valodas izglītības politika un no tās izrietoša kvalitatīva latviešu valodas apguve ir svarīgākais politikas instrumentu kopums, kas nodrošina pietiekošas valodas prasmes valodas lietotāju vidū, lai sasniegtu valsts valodas politikas virsmērķus - uzturētu valsts valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju. Plānojot valsts valodas politiku, izglītības reformas ietvaros svarīgi ir ņemt vērā divas izmaiņas valsts izglītības politikā - pāreja uz kompetencēs balstītu mācīšanas pieeju un pakāpeniska pāreja uz izglītību tikai valsts valodā vispārējā izglītībā.19 Izglītības reforma ir pasākumu kopums, lielākā daļa saistošo normatīvo aktu/normatīvo aktu grozījumu (t.sk., grozījumi Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Augstskolu likumā, un Ministru kabineta noteikumi, kas regulē pirmsskolas izglītības iestāžu darbību) tika pieņemti 2018.gadā. Attiecīgās izmaiņas izglītības sistēmā stājas spēkā pēctecīgi vairāku gadu garumā, dodot laiku izglītības iestādēm pielāgoties. Izglītības reformas ietvaros palielināts valsts valodas lietojumu izglītības procesā visos izglītības posmos, no bērnudārza līdz pat augstskolai. Reformas mērķis - sniegt vienlīdzīgas iespējas visiem skolu absolventiem sekmīgi turpināt studijas un iekļauties darba tirgū. Tajā pašā laikā valsts turpina atbalstīt valsts finansētas mazākumtautību programmas septiņās valodās, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam specifiskajam regulējumam mazākumtautību valodas lietojuma procentuālajam sadalījumam katrā izglītības posmā. Visas izmaiņas stājas spēkā ļoti pakāpeniski, un to laikā tiks nodrošināts būtisks atbalsts pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei, nodrošinot mācību līdzekļus un metodiskos materiālus. Izglītības un zinātnes ministrija turpinās uzraudzīt izglītības kvalitāti izglītības reformu kontekstā. Nepieciešamība nodrošināt to, ka mazākumtautību pārstāvji pienācīgi apgūst valsts valodu, un valsts valodas kā mācību valodas nozīme ir uzsvērta Eiropas Padomes un Eiropas Savienības (ES) izstrādātos programmatiskajos dokumentos. Vairums ES valstu, tai skaitā arī Latvija, ir izvēlējušās modeli, kura ietvaros izglītojamie iegūst izglītību valsts valodā, lai veicinātu sabiedrības saliedētību un vienlīdzīgas iespējas darba tirgū. Reforma mazākumtautību izglītības programmās ir cieši saistītas ar plašāku reformu Latvijas izglītības sistēmā - pāreju uz kompetencēs balstītu mācību saturu (jauns mācību saturs, struktūra un metodoloģija). Pāreja uz palielinātu latviešu valodas lietojuma apjomu, cita starpā, veicina sekmīgu jaunā izglītības satura un mācīšanās pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.20 Šķietami neierobežotās starptautiskās iespējas un arī vietējās vides internacionalizācija skolēniem, viņu vecākiem un pat skolotājiem var likt apšaubīt latviešu valodas mācību priekšmeta nozīmību. Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar izglītības nozares ekspertiem veikusi pētījumu "Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu" (2017-2020)21, kurā secināts, ka negatīva attieksme var veicināt situāciju, kurā produktīvas diskusijas par latviešu valodas mācību satura nozīmi transformējas konfliktā, radot tādu vidi, kas nav piemērota mācībām. Ilgtermiņā šāds konflikts rada situāciju, kurā skolēni latviešu valodu uztver kā mācību priekšmetu, kuram ir sekundāra nozīme un kurā var neiesaistīties. Jautājums par valodas vērtību ir plašāks par latviešu valodas mācību stundām. Jautājumi, kas saistīti ar skolēna nākotnes redzējumu un valodas vērtību, ir cieši saistīti ar to, kas notiek ārpus mācību procesa: politiskām ideoloģijām, medijos atspoguļotiem diskursiem un kopumā valdošajai sabiedrības domai.22 Satversmes tiesā (ST) tikuši iesniegti vairāki pieteikumi par iespējamu izglītības reformas neatbilstību Satversmei. Ierosinātas lietas, no kurām vairākās ST jau pasludinājusi spriedumu: (1) Par normām, kas skāra mācību procesu valsts pamatskolās un vidusskolās - ST lēmusi, ka visas apstrīdētās normas atbilst Satversmei; (2) Par normām, kas skāra mācību procesu privātajās skolās (1.‒12. klase) - ST lēmusi, ka visas apstrīdētās normas atbilst Satversmei (3) Par normām, kas skāra mācību procesu augstskolās - ST lēmusi, ka daļa no apstrīdētajām normām, ciktāl tās attiecas uz privātajām augstskolām, neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz izglītību kopsakarā ar studējošo un mācībspēku akadēmisko brīvību un augstskolu autonomiju; (4) Par apstrīdētajām normām, kas skar mācību procesu pirmsskolas iestādēs (bērnudārzos) - ST lēmusi, ka visas apstrīdētās normas atbilst Satversmei.23 Līdz ar ekonomikas izaugsmi un iespējām atrast piemērotu darbu, Latvijā atgriežas ģimenes, kuru bērni ir skolas vecumā, taču skolotāji ne vienmēr ir gatavi strādāt ar bērniem, kuru latviešu valodas prasme ir pilnveidojama. Atbalsta pasākumu kontekstā būtiski arī nodrošināt visu iespējamo atbalstu remigrējušo bērnu iekļaušanai izglītības iestādēs. Ir svarīgi, lai skolas vecuma bērni spētu iesaistīties Latvijas izglītības sistēmā un apmeklēt savam vecumam atbilstošu klasi vispārizglītojošās skolās. Nepilnīgas latviešu valodas prasmes vai to neesamība tam ir liels šķērslis. Latviešu valodas prasmes remigrantu bērniem lielā mērā ir atkarīgas no viņu vecāku izpratnes par valodu, valodas apguvi. Ja ģimenē uzskata, ka latviešu valodu, dzīvojot ārpus Latvijas, nav svarīgi mācīt un ar bērnu mājās nerunā, tad, atgriežoties Latvijā, skolas vecuma bērnam ir grūti iejusties Latvijas izglītības sistēmā ne tikai slikto latviešu valodas prasmju, bet arī citu emocionāli psiholoģisku apstākļu dēļ. Latviešu valodas kā svešvalodas skolotāji, mentori, skolotāju palīgi, daudzveidīgi, sistēmiski veidoti latviešu valodas mācību līdzekļi var palīdzēt gan latviešu valodas prasmes uzturēt, gan pilnveidot atgriežoties. Liela nozīme, kā rāda prakse, ir vecāku informēšanai un izglītošanai par valodas apguvi. Pedagogu, kuri strādā ar remigrējušajiem bērniem, profesionālās kompetences pilnveides kursi, darbam sagatavoti mentori, pieredzes apmaiņa un labās prakses piemēri veicinātu remigrantu bērnu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā.24 Sakarā ar migrācijas procesiem iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā jānodrošina arī trešo valstu pilsoņu bērniem un starptautiskās aizsardzības saņēmēju bērniem. Pedagogiem un skolu administrācijai jābūt sagatavotiem sniegt atbalstu skolēniem, respektējot starpkultūru aspektu, skolēnu mācīšanās pieredzi un latviešu valodas prasmes dažādos līmeņus. Tāpēc pedagogiem jānodrošina profesionālā pilnveide un mācību materiāli, lai veicinātu trešo valstu pilsoņu bērnu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju bērnu  mācības Latvijas izglītības sistēmā. Izglītības pieejamība un kvalitāte nodrošināma arī bērniem ar dzirdes traucējumiem, izglītojot skolotājus, veidojot mācību programmas surdotulkiem un attīstot latviešu zīmju valodu. Šai iedzīvotāju grupai veidojami jauna tipa mācību līdzekļi, tai skaitā digitāli, dažāda vecuma skolēniem. 6. Latviešu valodas apguve un prasmes pilnveide Valodas apguve parasti norit vai nu formālās izglītības ieguves ceļā (resp., pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē) vai mūžizglītības procesā, kas jau vairāk skar pieaugušos. Tieši formālā izglītība ir nodrošinājusi latviešu valodas pratēju skaita un arī prasmes līmeņa pieaugumu. Respondenti - īpaši jaunākā paaudze - visbiežāk ir norādījuši, ka latviešu valodu apguvuši vispārējās izglītības procesā (12. att.). Šis rādītājs piecu gadu laikā ir pieaudzis par apmēram 10 % (2014. gadā - 70 %). Šis palielinājums un latviešu valodas prasmes kvantitatīvais pieaugumu šajā vecuma grupā atkārtoti pierāda izglītībā veikto reformu un pārmaiņu nozīmi mazākumtautību izglītības programmās. Šīs vecuma grupas pārstāvji biežāk arī izmanto ārpus formālās izglītības esošās valodas prasmes pilnveides iespējas - latviešu valodas prasmju pilnveidi draugu lokā, saziņu ārpus mājas, plašsaziņas līdzekļu izmantojuma iespējas. Tas liecina par valsts valodas kā sabiedrības kopīgās saziņas valodas lietojuma paplašināšanos un par valodas apguves integratīvās motivācijas palielināšanos. Latviešu valodas apguves formas Respondenti: latviešu valoda nav dzimtā, 2019 Latviešu valodas apguves formas 2014. un 2019. gadā Respondenti: latviešu valoda nav dzimtā 12. att. Latviešu valodas apguve, latviešu valodas apguves formas. Dati: Valodas situācija 2016-2020 Vecākās paaudzes pārstāvju vidū latviešu valodu izglītības iestādēs apguvuši tikai apmēram puse respondentu (13. att.), šajā grupā lielāka ir to cilvēku kopa, kas valodu apguvusi kursos un darba kolektīvā. Tas rāda mūžizglītības nozīmi valodas apguvē (īpaši kontekstā ar jauniebraucējiem nepieciešamo valodas apguves iespēju piedāvājumu). Latviešu valodas prasmes pilnveide darba kolektīvā ir minēta līdzīgi daudz visās vecuma grupās un ir otrais biežāk nosauktais valodas pilnveides veids respondentu kopā, sākot no 45 gadiem (valodas prasmes apguves nepieciešamība ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Valodas situācijas pētījumos nozīmīgu informāciju sniedz dati par latviešu valodas apguvi un prasmes pilnveidi neformālā komunikācijas vidē - saziņā ar draugiem, ģimeni, runājot latviski ārpus mājas u. tml. Pēdējos piecos gados rezultāti nav būtiski mainījušies, tomēr, salīdzinot ar situāciju 2004. gadā (šajā gadā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestāžu 10.-12. klasē notika izglītības programmu pakāpeniska pāreja uz bilingvālām mācībām, ievērojot proporciju 60 % latviski un 40 % mazākumtautību valodās), šie rādītāji ir pieauguši (14. att.). 13. att. Latviešu valodas apguves veidi un formas dažādu vecumu grupās (respondenti: mazākumtautību pārstāvji, %). Dati: Valodas situācija 2016-2020 14. att. Latviešu valodas apguves veidi 2004. un 2019. gadā (respondenti: mazākumtautību pārstāvji, %). Dati: Valodas situācija 2016-2020 Valodas lietojuma rādītājos izmaiņas notiek lēnām, tādēļ plašākā periodā redzamās tendences vērtējamas kā būtiskas un pozitīvas; tās norāda virzību uz latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanos, iespējām lietot latviešu valodu visās jomās un integratīvās valodas apguves funkcijas nostiprināšanos. 7. Valsts valodas prasmes pārbaudes rezultāti Kaut arī kvantitatīvie latviešu valodas prasmes rādītāji sabiedrībā ir pietiekami labi (sk. 15. att.), līdz šim reti veikti plašāki pētījumi par mūžizglītības ceļā un neformālās izglītības procesā iegūto valodas prasmju kvalitāti. Latviešu valodas prasme Respondenti: latviešu valoda nav dzimtā Latviešu valodas prasme Respondenti: prot latviešu valodu, latviešu valoda nav dzimtā, 2019 Latviešu valodas prasmes pašnovērtējums Respondenti: latviešu valoda nav dzimtā, 2019 15. att. Latviešu valodas prasme, latviešu valodas prasmes pašvērtējums. Dati: Valodas situācija 2016-2020 Pētījumā "Latviešu valodas prasmes kvalitāte: valsts valodas prasmes pārbaudes kārtotāju rezultāti"25 apkopoti dati par pieaugušo latviešu valodas apguvēju (kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda) valodas prasmes pārbaudes rezultātiem laikā no 2015. līdz 2017. gadam kvalitatīvā vērtējumā, resp., apkopotas un analizētas pārbaudes rakstu darbos pieļautās kļūdas, tādējādi nosakot lielākās grūtības latviešu valodas apguvē (lingvistiskās kompetence). Joprojām visvairāk cilvēku piesakās kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi pamata jeb A līmenī. Iemesls tam ir ārzemnieku skaita palielināšanās (apmēram 30  % no visiem pieteikumiem) un pārbaudījumu norises nodrošināšana ārpus Latvijas (t. sk. latviešu diasporā). Pašlaik visbiežāk latviešu valodas prasmes pārbaudi izvēlas kārtot, lai iegūtu B vai C prasmes līmeni. Kaut arī vairākums ārzemnieku piesakās kārtot pamata (A) līmeņa pārbaudījumus - 68 %, pozitīvi vērtējams fakts, ka ceturtā daļa (25,4 %) pārbaudījumu kārto vidējā (B) līmenī. Nedaudz palielinājies to B un C valodas prasmes līmeņa pārbaudes kārtotāju skaits, kas nav spējuši nokārtot pārbaudi. Salīdzinot šos datus ar nodarbinātības rādītāju, visbiežāk tie ir bezdarbnieki. Iespējams, te atklājas arī nepilnības latviešu valodas neformālās apguves organizēšanā un kvalitātē, tās finansēšanas principos, kas norāda uz nepieciešamību uzlabot valodas apguves procesa organizāciju. Resp., valsts valodas prasmes pārbaudījumu kārto liels skaits bezdarbnieku, kas pieteikušies un noklausījušies NVA organizētos valodas kursus, bet kuru valodas prasme neatbilst attiecīgajam valodas prasmes līmenim (NVA tā paša līmeņa bezmaksas kursu nav atļauts apmeklēt atkārtoti, kas gan ir pozitīvi vērtējams fakts, jo tas kursu klausītājiem liek atbildīgi izturēties pret bezmaksas piedāvāto valsts valodas apguvi, kā arī tas ir ekonomiski pamatoti). Iespējams, jādomā par piedāvāto valodas kursu apjoma palielināšanu, apguves laika pielāgošanu, pilnveidojot latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem. Liela nozīme ir sabiedrības un arī latviešu valodas pedagogu informēšanai par valsts valodas prasmes pārbaudījumu un valodas prasmes līmeņu prasībām, izmaiņām parbaudījumos un to norises kārtību. Vērtējot respondentu norādītās vajadzības, secināms, ka latviešu valodas apguvei visvairāk nepieciešamas latviešu valodas mācību grāmatas (63 %), elektroniskie mācību līdzekļi (34 %) un uzdevumu krājumi (21 %). Latviešu valodas kā svešvalodas mācību materiāli ir un būs aktualitāte arī turpmāk. Gan papildinot mācību materiālu klāstu, gan izstrādājot metodiskos materiālus latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanai pedagogiem, jādomā par to atbilstību latviešu valodas prasmes līmeņu aprakstiem. VVC veiktās valodas lietojuma pārbaudes, par kurām sniegta informācija pētījumā Valsts valodas prasmes kvalitāte 2019, rāda, ka izglītības darbinieku grupā (skolotāji un citi izglītības darbinieki) ir samērā liels skaits personu, kuras nelieto latviešu valodu profesionāli nepieciešamajā apmērā, īpaši Latgalē un Rīgā, lai gan skolotāji un izglītības darbinieki (administrācijas darbinieki, cits skolas personāls) ir viena no sabiedrības grupām, kuras latviešu valodas prasmei būtu jābūt augstākajā līmenī. Iespējams, pāreja uz mācībām valsts valodā, kas jau no 2019. gada tiek īstenota mazākumtautību izglītībā visos izglītības posmos, un jaunās kompetenču pieejā balstītās izglītības ieviešana veicinās izglītības darbinieku latviešu valodas prasmes paaugstināšanos, taču visdrīzāk jāturpina iesāktais, piedāvājot valodas prasmju pilnveides iespējas, kā arī jāaktualizē izglītības iestādes un skolotāju atbildība un pienākums latviešu valodu lietot atbilstoši profesionālajām prasībām, jo pedagogu darba kvalitāte un valodu prasmes vistiešākajā veidā skar sabiedrības intereses. VVC veikto pārbaužu rezultāti nosaka nepieciešamību arī turpmāk veikt regulāru šīs jomas darbinieku valsts valodas prasmes un lietojuma pārraudzību, ne vien tāpēc lai nodrošinātu sabiedrībai kvalitatīvus pakalpojumus, bet arī tāpēc lai katrs dalībnieks izprastu savu atbildību valodas politikas īstenošanā. 8. Latviešu valoda diasporā Emigrācijas līkne pēdējos gados samazinās, bet joprojām tā ir pietiekami augsta. Iespēja saglabāt emigrācijā latviešu valodas prasmi bieži vien var būt pamatā arī lēmumam atgriezties Latvijā. Latviešu valodas aģentūras kārtējā pētījumā tika veikta padziļināta situācijas izpēte Latvijas iedzīvotāju diasporā26. Kā liecina šī pētījuma pirmā posma dati, latviešu valodas prasme ir savstarpēji saistīta ar indivīda plāniem atgriezties vai gluži pretēji - neatgriezties - Latvijā. Valodas prasmes līmenis ietekmē gan remigrantu adaptāciju, integrēšanos kopienā un darba tirgū, gan arī indivīda psiholoģisko labsajūtu, komfortu un drošības sajūtu. Valodas grūtības kā šķērsli atgriezties Latvijā minējuši 19 % aptaujāto Latvijas diasporas pārstāvju, t. sk. 15 % respondentu, kuri norādījuši piederību latviešu tautībai, - un tas ir nedaudz vairāk nekā 2014. gadā. Šobrīd 88 % no respondentiem, kas plāno atgriezties Latvijā tuvāko piecu gadu laikā, latviešu valodu pārvalda vai zina labā līmenī, bet to vidū, kas domājuši atgriezties vecumdienās - 95 % ir labas valodas prasmes. Savukārt aptaujāto grupā, kas neplāno atgriezties, latviešu valodu pārvalda salīdzinoši mazāka daļa - 74 % respondentu (16. att.). 16. att. Latviešu valodas prasmes pašvērtējums un tā saistība ar reemigrācijas plāniem (%). Dati: Valodas situācija 2016- 2020 Vājāka valodas prasme ir tiem latviešiem, kuri dzimuši ārpus Latvijas: 17 % ir vāja, ļoti vāja, vai viņi neprot latviešu valodu, bet tikai 57 % latviešu šajā grupā valodu pārvalda brīvi. Latviešu valodas prasmes uzlabošanos latviešu vidū daļēji skaidro t. s. "vecās diasporas" pārstāvju skaita sarukšana; tieši viņi visbiežāk sevi uzskatīja par latviešiem, arī neraugoties uz vājāku latviešu valodas prasmi. Latviešu valodas prasmju līmenis skatāms arī kontekstā ar bērna emigrācijas vecumu: jo vecāks ir bērns brīdī, kad ģimene devusies uz ārvalstīm, jo labāka ir bērna latviešu valodas prasme un jo lielāka iespēja, ka tā netiks zaudēta. Respondentu grupā, kas ir 15 gadus veci un vecāki un kuri sevi identificē kā latviešus, šobrīd 86 % brīvi pārvalda latviešu valodu. Vājākas nekā latviešiem ir citu tautību pārstāvju latviešu valodas prasmes. 51 % krievu un 62 % citu tautību emigrantu labi vai ļoti labi pārvalda latviešu valodu. Šie dati ir ievērojami labāki nekā 2014. gadā. Tātad latviešu valodas prasmes līmeņa atšķirības, pirmkārt, vērojamas atkarībā no tā, vai respondents sevi uzskata par latvieti vai kādas citas tautības pārstāvi; otrkārt, prasmes līmeni ietekmē latviešu valodas lietojums ģimenē, un, treškārt - ārpus Latvijas pavadīto gadu skaits. Tie, kuri dzimuši ārvalstīs, latviešu valodu prot sliktāk nekā tie, kuri dzimuši Latvijā; turklāt tie, kuri ārvalstīs pavadījuši visu mūžu - sliktāk nekā pārējie. Tie, kuri ārvalstīs pavadījuši vairāk nekā 15 gadus, latviešu valodu pārvalda sliktāk nekā tie, kas ārvalstīs pavadījuši mazāku skaitu gadu. Apstiprinās fakts, ka valodas prasmes kvalitāte krītas arī to cilvēku vidū, kas dzimuši un savu bērnību vai jaunību pavadījuši Latvijā. Par asimilācijas tendencēm liecina fakts, ka latviešu valodas prasmes zemāk vērtē tie, kuri jūtas ļoti piederīgi vietējai mītnes zemes kopienai, resp., ir integrējušies attiecīgās valsts sabiedrībā. Interesanti, ka latviešu valodas prasmes līmeni būtiski neietekmē respondenta vecums; izglītība; tas, vai respondents strādā; vai dzīvesbiedrs ir latvietis; cik bieži bauc uz Latviju; vai plāno atgriezties; kā arī dažāda veida personiskās (ģimene, draugi) vai ekonomiskās saites ar Latviju. Diasporas respondentu dati apliecina: valodas lietojumam ir liela nozīme valodas prasmju saglabāšanā. Fakts, ka dzīvesbiedrs ir citas tautības, vēl nenozīmē, ka latviešu valodas prasmes būs vājākas, arī tas, ka dzīvesbiedrs ir latvietis, automātiski nepalīdz saglabāt valodas prasmes līmeni. Nozīmīgākais faktors valodas prasmes saglabāšanā - vai ģimenē tiek runāts latviešu valodā. Diasporas aptaujas dati27 par latviešu valodas lietojumu mājās liecina, ka šobrīd gadrīz puse (46 %) ārvalstīs dzīvojošo Latvijas diasporas pārstāvju ģimenē lieto latviešu valodu, 46 % angļu valodu, 38 % - krievu valodu, 13 % mītnes zemes valodu (kas nav angļu vai krievu) un vēl 2 % runā kādā citā valodā. Salīdzinot ar situāciju 2014. gadā, kad latviešu valodu ģimenē lietoja 42 %, krievu - 46 % un kādu citu - 39 %, var secināt, ka nedaudz samazinājusies krievu valodas lietojums no Latvijas emigrējušo ģimenēs, vienlaikus palielinājusies citu svešvalodu loma ģimenes saziņā. Latviešu valoda saglabājusi gandrīz nemainīgas pozīcijas. Salīdzinot ar 2014. gadu, no 17 % līdz 26 % ir palielinājies to Latvijas emigrantu skaits, kas ģimenē lieto gan latviešu, gan kādu citu valodu. Tikai latviešu valodu ģimenē lieto 21 % latviešu - nedaudz mazāk nekā 2014. gadā (17. att.). Respondentu sniegtās atbildes uz šo jautājumu liecina, ka valodas lietošanā nozīme ir arī ieradumam - ja respondents biežāk runā latviski ārpus ģimenes vai uzturas latviešu valodas vidē, tad dabiskāk arī ģimenes saziņā šķiet izmantot latviešu valodu. 17. att. Sarunvaloda ģimenē diasporā. Dati: Valodas situācija 2016- 2020 Savukārt diasporas latviešu bērnu vidū latviešu valodas prasme samazinās. Iespējams, mainoties emigrācijas intensitātei, pieaug to bērnu īpatsvars, kuri emigrācijā pavadījuši jau ilgāku laiku vai pat dzimuši ārvalstīs. Emigrācijā pavadītais laiks būtiski ietekmē bērnu latviešu valodas prasmi - tie, kas aizbraukuši kā bērni, valodu aizmirst. Gadiem ejot, samazinās arī to bērnu īpatsvars, kuru valodas prasme ir vismaz labā līmenī, bet ievērojami pieaug to bērnu īpatsvars, kuru latviešu valodas prasme ir viduvēja (18. att.). 18. att. Bērnu latviešu valodas prasme un bērna emigrācijā pavadītais laiks (%). Dati: Valodas situācija 2016- 2020 Kā redzams, diasporā ir ļoti dažādas lingvistiskās un vides situācijas, atšķirīgas mācību iespējas. Latviešu valoda diasporas ģimenēs tiek apgūta mājās: gan vienkārši lietojot to ikdienas saziņā, gan mājmācībā; tiek apmeklētas latviešu skoliņas; tiek lasītas grāmatas (grāmatu lasīšana latviski piecu gadu laikā samazinājusies no 49 % uz 37 %) un izmantoti citi materiāli; latviski norit saziņa ar draugiem, citiem ģimenes locekļiem, latviešu kopienas pārstāvjiem; palēnām pieaug tālmācības iespēju izmantojums, raksturīga tendence palielināties atbilstoši tālmācības piedāvājumam. Diasporas izglītībā atzīmējamas divas tendences: pirmkārt, padziļinātajās intervijās sniegtās atbildes liecina, ka latviešu skolām ir būtiska loma ne tikai valodas (īpaši lasītprasmes un rakstītprasmes) apguvē, bet arī emocionālās piesaistes, kopības un identitātes veidošanā; otrkārt, latviešu bērnu, kuru ģimenēs izmanto tālmācību, latviešu valodas prasme ir ievērojami labāka nekā tiem, kas tālmācības iespējas neizmanto. III. Valsts valodas politikas apakšmērķi un rīcība to sasniegšanai Gan Satversmes kodolā, gan augstākā līmeņa politikas plānošanas dokumentos uzsvērta latviešu valodas nozīme. Satversmes 4. pants nosaka, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijas Republikā. Nacionālajā attīstības plānā latviešu valodas un kultūras pastāvēšana savā zemē identificēta kā valsts pastāvēšanas jēga. Valsts valodas regulējumu nosaka Valsts valodas likums, un līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā latviešu valoda ir ieguvusi Eiropas Savienības oficiālās valodas statusu. Valsts valoda ir būtisks resurss indivīda un valsts kopējai attīstībai. Valodas politikas būtība ir indivīda izvēles iespējas.28 Valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju. Atbilstoši Valsts valodas likumā29 noteiktajam valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums nodrošināt materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai un valsts nodrošina valsts valodas politikas izstrādi, ietverot tajā latviešu valodas zinātnisku izpēti, aizsardzību un mācīšanu, sekmējot latviešu valodas lomas palielināšanu tautsaimniecībā, kā arī veicinot indivīda un sabiedrības izpratni par valodu kā nacionālu vērtību. Sakarā ar migrācijas tendencēm, iedzīvotāju etnodemogrāfiskā sastāva izmaiņām un citiem ārējiem faktoriem, valsts valodas situācija mainās. Valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt valsts valodas aizsardzību un attīstību, tās ilgtspēju un pastāvēšanu pasaules valodu daudzveidībā. Viens no svarīgiem uzdevumiem, cita starpā, ir stiprināt latviešu valodas pozīcijas un vietu informācijas telpā. Izvirzītie apakšmērķi atspoguļo integrētu skatījumu uz galvenajām valsts valodas politikas attīstības prioritātēm. Virkne ierosinājumu valodas pārvaldības un komunikācijas līmenī apzināti 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā valodas politikas īstenotāju un ekspertu lokā. Tika apspriesti aktuālie valsts valodas politikas izstrādes jautājumi, LVA valodas situācijas pētījumu dati, secinājumi un apzināti problēmrisinājumi. Atbilstoši šim skatījumam veidoti pamatnostādņu rīcības virzieni un risinājumi, kas atspoguļoti uzdevumu veidā. 1. apakšmērķis. Valsts valodas drošumspēja un ilgtspējīga attīstība Mērķis aptver latviešu valodas izpētes un attīstības ilgtspējas risinājumus: latviešu valodas kvalitatīvas un plaša spektra pētniecības nodrošināšanu, latviešu terminoloģijas un terminrades attīstību, latviešu valodas lietojuma vides paplašinājumu Braila rakstā, attīstīt latviešu zīmju valodu un vieglās valodas resursus, kā arī nodrošināt latgaliešu rakstu valodas izpēti un attīstību. 2018. gada decembrī tika uzsākts apjomīgs valsts pētījumu programmas projekts "Latviešu valoda", kas ir nozīmīgs solis valsts valodas pētniecībā un tam plānots turpinājums. Valsts pētījumu programma "Latviešu valoda" sniedz būtisku ieguldījumu latviešu valodniecības uzturēšanā starptautiskā apritē un saiknes stiprināšanā ar sabiedrību, kā arī veido Latvijas iedzīvotāju izpratni par latviešu valodas ilgtspēju. Diahroniskos un sinhroniskos latviešu valodas pētījumus veic vadošie jomas speciālisti Latvijā. Svarīgi ir nodrošināt pētījumu attīstību un nepārtrauktību, kā arī identificēt nākotnes vajadzības. Aktualizēta pasaules zinātniskā doma valodniecības nozarē un tulkojumzinātnē. Mērķis ietver arī lībiešu valodas apguvi un attīstību, kā arī Latvijas lingvistiskās ainavas reģionālās savdabības saglabāšanu. Latviešu valodā vienmēr klātesoša ir lībiešu valoda. Valsts valodas likuma 4. pantā norādīts, ka valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju jeb autohtonu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Lībiešu valoda un lībiešu kultūra iekļauta Latvijas nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā …