{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">par steidzamu un bez debatēm pieņemts pirmajā lasījumā (sk.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saeimas 2008. gada 30. oktobra sēdes stenogrammu http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/B249E1AF4F1AB4CFC22574F90049798A?OpenDocument, aplūkota 2009. gada 2. decembrī).</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai atzītu, ka algas samazinājums ir attaisnojams, nepietiek tikai un vienīgi ar svarīgu mērķi. Mērķim jābūt samērīgam ar tā sasniegšanai izmantotajiem līdzekļiem, proti, likumdevējam jāpierāda, ka izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Saeima atbildes rakstā norāda, ka \"pirms likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā tika rūpīgi izvērtētas iespējamās alternatīvas\" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 96. lpp.).</p>\n<p class=\"lf-p\">Proti, Saeima norāda uz Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu par iespēju tiesnešiem un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem saņemt kompensāciju par zaudējumiem, ja tādi tiktu nodarīti ar likumprojektu (sk. lietas materiālu 5. sēj. 161. - 162. lpp.).</p>\n<p class=\"lf-p\">No lietas materiāliem konstatējams, ka Saeimas Juridiskais birojs savā atzinumā par likumprojektu vērsis komisijas uzmanību uz vairākiem izvērtējamiem apstākļiem, proti, nepieciešamību izvērtēt grozījumu atbilstību tiesnešu neatkarības principam, kas ietverts Satversmes 83. pantā, un tiesiskās paļāvības principam, kas izriet no Satversmes 1. panta. Tāpat Juridiskais birojs norādījis, ka grozījumos būtu jāparedz saudzējoša pāreja uz jauno regulējumu un nodarīto zaudējumu kompensācija (sk. lietas materiālu 6. sēj. 192. -195. lpp.).</p>\n<p class=\"lf-p\">Šie priekšlikumi netika atbalstīti, un likumprojekts 2008. gada 14. novembrī bez debatēm tika pieņemts otrajā lasījumā (sk. Saeimas 2008. gada 14. novembra sēdes stenogrammu http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/5053320642BBC31DC22575200054D9B7?OpenDocument, aplūkota 2009. gada 26. decembrī).</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai gan pati Saeima atzīst, ka \"tas nepalīdzētu sasniegt leģitīmo mērķi pietiekamā apmērā\", no lietas materiāliem nav gūstams apliecinājums tam, ka tika izvērtēti ne vien alternatīvie risinājumi, bet arī grozījumu atbilstība Satversmes 83. pantam un tiesiskās paļāvības principam, kas izriet no Satversmes 1. panta (sk. lietas materiālu 1. sēj. 96. lpp.).</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav ar pietiekamu rūpību izvērtējis alternatīvos risinājumus, lai konstatētu, vai nepastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi.</p>\n<p class=\"lf-p\">24.3. Saeimas atbildes rakstā norādīts, ka \"Latvija ir izdarījusi starptautiskos aizņēmumus, kuru saņemšanai un izmantošanai tika izvirzīti vairāki noteikumi, arī tādi, kas attiecas uz atalgojuma samazināšanu\" (lietas materiālu 1. sēj.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">193.</span>lpp.). Precizējot šo argumentu, Saeima norādīja, ka starptautiskā aizņēmuma saņemšanas un izmantošanas kārtību reglamentē zināmi noteikumi, kas \"iekļauti Saprašanās memorandā starp Eiropas Kopienām un Latvijas Republiku, kura 2. punktā ir paredzēta atalgojuma apmēra un darbinieku skaita samazināšana valsts un pašvaldību institūcijās\" (lietas materiālu 5. sēj.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">168.</span>lpp.).</div>\n<p class=\"lf-p\">Apstrīdētās normas tika pieņemtas 2008. gada 14. novembrī, bet Saprašanās memorands starp Eiropas Kopienām un Latvijas Republiku parakstīts 2009. gada 28. janvārī. Līdz ar to nav korekta Saeimas atsaukšanās uz šajā memorandā izvirzītajām prasībām.</p>\n<p class=\"lf-p\">Satversmes tiesa jau norādījusi, ka starptautiskie aizdevēji savas kompetences ietvaros nosaka valstij galvenos mērķus, taču šo mērķu sasniegšanai piemērotāko un atbilstošāko līdzekļu izvēle tiek atstāta pašas valsts ziņā. Satversmes tiesai nav sniegta informācija, kas apliecinātu to, ka starptautiskie aizdevēji par aizdevuma piešķiršanas priekšnoteikumu izvirzījuši tieši apstrīdēto normu pieņemšanu (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 20019-43-01 30.1. punktu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Turklāt Ministru kabineta uzņemtās starptautiskās saistības nevar kalpot par argumentu Satversmes 83. pantā noteiktās tiesnešu neatkarības ierobežošanai.</p>\n<p class=\"lf-p\">24.4. No lietas materiāliem konstatējams, ka Saeimas Juridiskā komisija saistībā ar likumprojektu ir saņēmusi daudz vēstuļu no Latvijas tiesām. Juridiskās komisijas 2008. gada 29. oktobra sēdē komisijas locekle Vineta Muižniece norādīja: \"Tiesas ir iesūtījušas vēstules ar pamatīgu argumentāciju, ar izteiktu nepiekrišanu, taču esam vienlaikus politiķi, kas ir atbildīgi par situāciju valstī, un tādēļ mums ir jāpieņem lēmums par projekta virzību\" (lietas materiālu 7. sēj. 35. lpp.).</p>\n<p class=\"lf-p\">Saeimas 2008. gada 30. oktobra sēdē deputāte S. Āboltiņa attiecībā uz budžeta pieņemšanu un tiesnešu algām norādīja, ka \"neviens, izņemot tieslietu ministru, ar tiesnešiem nav mēģinājis saskaņot un kādu kompromisu panākt\". Arī Saeima nenoliedz, ka, lemjot par apstrīdētajiem grozījumiem, nav uzklausīts tiesu varas viedoklis. Saeima atbildes rakstā tieši norādīja, ka \"šādām konsultācijām nebūtu nozīmes\", turklāt jautājums bijis ļoti steidzams (sk. lietas materiālu 1. sēj. 96. lpp.).</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesu varu pārstāvošas institūcijas viedokļa uzklausīšanas pienākums izriet no varas dalīšanas un tiesnešu neatkarības principiem. Arguments par jautājuma steidzamību un neatliekamību nevar attaisnot šo principu pārkāpumu. Turklāt no lietā pieejamiem materiāliem konstatējams, ka tiesu varas pārstāvji ir pauduši savu viedokli. Savukārt Saeima nav iesniegusi materiālus, kas apliecinātu, ka tā tiesnešu pausto viedokli un norādītos argumentus būtu vērtējusi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, nav ievērojis varas dalīšanas principu.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">25.</span>Šajā spriedumā konstatēta virkne neatbilstību, kas ietekmē tiesnešu finansiālo drošību un līdz ar to tiesnešu neatkarību. Izdarītās izmaiņas un konstatētos pārkāpumus nevar uzskatīt par saprātīgiem un pieņemamiem, izvērtējot pastāvošos apstākļus. Pārējās tiesu varas neatkarības garantijas, kam, neapšaubāmi, arī ir liela nozīme, nekompensē nesamērīgo tiesneša finansiālās drošības ierobežojumu.</div>\n<p class=\"lf-p\">Tā kā ir pārkāpts tiesnešu neatkarības princips, nesamērīgi ierobežojot tiesnešu finansiālo drošību, apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 83. pantam.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">26.</span>Atbilstoši Satversmes tiesas praksei gadījumā, kad apstrīdētās tiesību normas tiek atzītas par neatbilstošām kādai Satversmes normai, tiesa vairs neizvērtē šo normu atbilstību citām Satversmes normām.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">27.</span>Izskatot lietu, Satversmes tiesa ir saistīta ar prasījuma robežām, proti, tai jāpārbauda apstrīdēto normu atbilstība augstāka juridiskā spēka normām, ņemot vērā Pieteikumu iesniedzēju argumentāciju un pieteikumos atspoguļotos motīvus un apsvērumus. Šajā lietā Pieteikumu iesniedzēji ir apstrīdējuši likuma \"Grozījumi likumā \"Par tiesu varu\"\" pārejas noteikumu 7. punkta otro teikumu un 17. punktu 2008. gada 14. novembra likuma redakcijā. Kā jau tas šajā spriedumā norādīts, šīs lietas sagatavošanas un izspriešanas laikā apstrīdētās normas vēl ir grozītas ar 2008. gada 12. decembra likumu \"Grozījumi likumā \"Par tiesu varu\"\", 2009. gada 16. jūnija likumu \"Grozījumi likumā \"Par tiesu varu\"\" un 2009. gada 1. decembra likumu \"Grozījumi likumā \"Par tiesu varu\"\". 2009. gada jūnijā un decembrī pieņemtie likuma grozījumi citastarp paredz tiesnešu amatalgas \"iesaldēšanu\" attiecināt arī uz 2010. un 2011. gadu, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem - arī uz 2012. gadu. Proti, apstrīdētā 7. punkta otrais teikums pašlaik spēkā esošajā redakcijā noteic, ka \"tiesneša mēneša amatalgu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2007., 2008., 2009., 2010. un 2011. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu\". Savukārt apstrīdētais 17. punkts paredz, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, \"2010. un 2011.gadā - ņemot vērā strādājošo 2006.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2,9; 2012.gadā - atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 3,5\".</div>\n<p class=\"lf-p\">Tā kā \"iesaldēšanas\" princips vienādi darbojas gan attiecībā uz 2009. gadu, gan arī 2010., 2011. un 2012. gadu, tad apstrīdēto normu jaunās redakcijas, ciktāl tās pagarina amatalgas \"iesaldēšanas\" periodu, pēc būtības saglabās tiesnešiem apstrīdētajās normās noteikto stāvokli vēl vairākus gadus.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tāpēc, ievērojot procesuālās ekonomijas principu, Satversmes tiesai ir pamats paplašināt prasījumu un attiecināt savus secinājumus uz pārejas noteikumu 7. un 17. punktu, ciktāl tie tādā pašā veidā kā apstrīdētās normas noteic tiesnešu algu aprēķināšanas kārtību arī 2010., 2011. un 2012. gadā.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">28.</span>Satversmes tiesa jau secināja, ka apstrīdētās normas paredzēja terminētu tiesneša darba samaksas samazinājumu (sk. šā sprieduma 18. punktu). Konstatējot, ka \"iesaldēšanas\" princips tiek attiecināts arī uz 2010. un 2011. gadu, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem - arī uz 2012. gadu, var secināt, ka ir ievērojami pagarināts tiesnešu darba samaksas samazinājuma periods. Būtībā algu \"iesaldēšana\" ir noteikta no 2007. gada līdz 2011. gadam, kamēr tā tiek aprēķināta no vidējās 2005. gada darba samaksas.</div>\n<p class=\"lf-p\">Tomēr, ņemot vērā to, ka 2009., 2010. un 2011. gadā arī pārējo valsts varas atzaru pārstāvjiem ir noteikti dažādi ar atalgojumu saistīti ierobežojumi, Satversmes tiesa var piekrist apgalvojumam, ka darba samaksas samazinājums līdz 2012. gadam uzskatāms par terminētu. Likumdevējs ir noteicis, ka tiesneši pilnu darba samaksu saņems no 2012.gada, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesneši - no 2013. gada.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to likumdevējs ir paredzējis terminētu tiesneša darba samaksas samazinājumu un likumā skaidri noteicis darba samaksas samazinājuma termiņa beigas.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">29.</span>Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē spēku. Šajā lietā Pieteikumu iesniedzēji lūguši apstrīdētās normas atzīt par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās dienas, proti, 2008. gada 9. decembra. Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, no kura brīža apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā neesošām.</div>\n<p class=\"lf-p\">Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Tātad likumdevējs Satversmes tiesai ir piešķīris rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai atzītu apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nosakot brīdi, ar kuru apstrīdētās normas par tiesnešu darba samaksas samazinājumu zaudē spēku, Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai netiktu nodarīts kaitējums šo personu interesēm, proti, nelikumīgi ieturētā darba samaksa būtu jāatmaksā. Lai gan Saeimas deputāti ir informēti par iespējamām sekām, proti, deputāte S. Āboltiņa norādīja, ka ietaupījums, kas izdarīts, samazinot tiesnešu atalgojumu, ir \"iluzors\", jo \"tas būs jāatdod\" (Saeimas 2008. gada 16. oktobra un 2008. gada 30. oktobra sēžu stenogrammas), tomēr Satversmes tiesai ir jāizvērtē konkrētie apstākļi, jo nebūtu pieļaujama situācija, kas Satversmei neatbilstu vēl vairāk kā tāda situācija, kurā apstrīdēto normu sekas vēl kādu laiku turpinātos. Turklāt tiesnešu amatalgas izmaksāšana pilnā apmērā un visu neizmaksāto summu atlīdzināšana varētu būtiski apdraudēt valsts pamatbudžeta stabilitāti un līdz ar to visas sabiedrības, tostarp arī pašu Pieteikumu iesniedzēju, labklājību. Satversmes tiesas praksē ir atzīts: kaut arī kādas normas ir atzītas par Satversmei neatbilstošām, tomēr personām izmaksājamo finanšu līdzekļu tūlītēja palielināšana, neparedzot iespēju veikt pārdomātus pasākumus izmaksu nodrošināšanai, varētu būtiski ietekmēt citām personām paredzētos maksājumus, apgrūtināt iestāžu funkciju veikšanu un tādējādi apgrūtināt valsts funkciju pildīšanu kopumā (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 12. punktu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Atceļot apstrīdētās normas, tiesnešu amatalga būtu nosakāma atbilstoši likuma \"Par tiesu varu\" 119.1 un 120.1 pantam, ciktāl šo amatalgu neierobežo likuma grozījumi, kas paredzējuši tiesneša darba samaksas procentuālu samazinājumu. Ievērojot šajā spriedumā konstatēto, ka tiesnešu amatalga, kas tiek izmaksāta atbilstoši apstrīdētajām normām, tiek aprēķināta, reizinot vidējo darba samaksu ar koeficientu 2,78, bet zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem - ar koeficientu 1,89, nevis 4,5 vai 3,5, kā iepriekš likumā bija noteikts, var secināt, ka, tiesnešu amatalga, ja tā tiktu izmaksāta pilnā apmērā, proti, atbilstoši tiesnešu darba samaksas sistēmas nosacījumiem, palielinātos gandrīz divas reizes.</p>\n<p class=\"lf-p\">Sprieduma tūlītēja izpilde varētu nelabvēlīgi ietekmēt valsts budžetu. Vēl nelabvēlīgākas sekas radītu apstrīdēto normu atcelšana no to spēkā stāšanās dienas, proti, 2009.gada 1. janvāra. Līdz ar to Satversmes tiesai ir jānoteic atbilstošākais brīdis, ar kuru apstrīdētās normas zaudēs spēku.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">30.</span>Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts pēc būtības paredz līdzīgas tiesības, kādas ir piešķirtas citu valstu konstitucionālajām tiesām to spriedumu izpildes nodrošināšanai, proti, pilnvarojumu konstitucionālajai tiesai pašai noteikt svarīgas savu spriedumu tiesiskās sekas. Turklāt konstitucionālajai tiesai likums ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru (sk.</div>\n<p class=\"lf-p\">Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā 2009-43-01 35.1. punktu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka tai iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētās normas zaudē spēku, neradītu Pieteikumu iesniedzējiem un citām personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Ja Satversmes tiesa neizlemtu ar šā sprieduma izpildi saistītos jautājumus, proti, nenoteiktu brīdi, kad apstrīdētās normas zaudē spēku, veidotos tāda situācija, kas varētu apdraudēt valsts budžeta stabilitāti.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa n o s p r i e d a:</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">1.</span>Atzīt likuma \"Par tiesu varu\" pārejas noteikumu 7. punkta otro teikumu 2008. gada 14. novembra likuma, 2009. gada 16. jūnija likuma un 2009. gada 1. decembra likuma redakcijā par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam un spēkā neesošu no 2011. gada 1. janvāra.</div>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">2.</span>Atzīt likuma \"Par tiesu varu\" pārejas noteikumu 17. punktu 2008. gada 14. novembra likuma, 2009. gada 16. jūnija likuma un 2009. gada 1. decembra likuma redakcijā par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 83. pantam un spēkā neesošu no 2011. gada 1. janvāra.</div>\n<p class=\"lf-p\">Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.</p>\n<p class=\"lf-p\">Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris</p></div>", "next": 0}