Par Pamatnostādnēm nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā

Par Pamatnostādnēm nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Ministru kabineta rīkojums Nr.380 Rīgā 2003.gada 10.jūnijā (prot. Nr.32 42.§) Par Pamatnostādnēm nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā 1. Apstiprināt Pamatnostādnes nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā (turpmāk — pamatnostādnes). 2 2. Noteikt, ka atbildīgā institūcija par pamatnostādņu īstenošanu ir Finanšu ministrija. 3 3. Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā: 3.1. līdz 2005.gada 1.aprīlim — koncepcijas projektu par fiksēta ienākuma nodokļa ieviešanas iespējām mazajiem uzņēmējiem (saimnieciskās darbības veicējiem); 3.2. šādus tiesību aktu projektus: 3.2.1. līdz 2003.gada 30.novembrim — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””; 3.2.2. līdz 2005.gada 1.septembrim — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””; 3.2.3. līdz 2003.gada 30.decembrim — likumprojektu “Par akcīzes nodokli” (jaunā redakcijā); 3.2.4. līdz 2003.gada 30.decembrim — likumprojektu “Alkohola aprites likums”; 3.3. tiesību aktu projektus, kas nepieciešami, lai īstenotu pamatnostādnēs minētos vidēja termiņa pasākumus. Tiesību aktu projektus iesniegt 2005.gada un 2006.gada budžeta likumprojektu paketē atbilstoši noteiktajiem termiņiem. 4 (Grozīts ar MK 10.10.2003. rīkojumu Nr.637; MK 26.05.2004. rīkojumu Nr.355; MK 23.02.2005. rīkojumu Nr.124) Ministru prezidents E.Repše Finanšu ministra vietā — ekonomikas ministrs J.Lujāns Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2003.gada 10.jūnija rīkojumu Nr.380 Pamatnostādnes nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā(Pamatnostādnes grozītas ar MK 26.05.2004. rīkojumu Nr.354; MK 23.02.2005. rīkojumu Nr.125) KopsavilkumsPolitikas dokumenta projekta “Pamatnostādnes nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā” izstrādes mērķis ir noteikt nodokļu politikas turpmākās attīstības virzienus īstermiņā un vidējā termiņā, nodrošinot stabilu un prognozējamu makroekonomisko vidi valstī.1.pielikumā ir analizēta pašreiz spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma, sniedzot gan vispārējo situācijas raksturojumu un informāciju par konkrēto nodokļu attīstību Latvijā, sākot ar nodokļu reformu 1995.gadā, gan arī par problēmām šo nodokļu piemērošanā un par optimizācijas iespējām īstermiņā un vidējā termiņā konkrēto mērķu sasniegšanā.Turpmāko darbu nodokļu sistēmas attīstībā īstermiņā un vidējā termiņā ir paredzēts vērst četros galvenajos virzienos:— stabilu un prognozējamu nodokļu ieņēmumu nodrošināšanā, samazinot iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas;— uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, turpinot uzsākto nodokļu likmju samazināšanu, neradot konkurenci izkropļojošus apstākļus uzņēmējdarbībā un izvairoties no biežas nodokļus regulējošo normatīvo aktu grozīšanas;— nodokļu sistēmas harmonizācijā ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām, pilnībā saskaņojot nodokļu likumdošanas aktus;— iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanā, pārskatot šobrīd noteikto nodokļu piemērošanu dzīvojamām mājām, kā arī iespēju robežās palielinot ar nodokli neapliekamā ienākuma minimālo apmēru un paplašinot pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu.Darbs minētajos virzienos saistāms ar galvenajām risināmām problēmām konkrētos nodokļu jautājumos.Uzņēmumu ienākuma nodoklisRisināmās problēmas• Nodokļa atvieglojumu sistēmas optimizēšana• Nodokļa bāzes nostiprināšanaRīcībaĪstermiņa pasākumi (2003.)• Koncepcijas izstrāde par nodokļa atvieglojumu sistēmu, kurā izvērtēta līdzšinējā sistēma, definēti principi, pēc kādiem tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi, prioritātes, sasaiste ar atbalstāmajām tautsaimniecības nozarēm vai sasniedzamajiem mērķiemVidēja termiņa pasākumi• Apliekamā ienākuma bāzes noteikšanas metodikas pilnveidošana, izstrādājot nodokļu grāmatvedības noteikumus, veicot grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (2005.–2006.)• Transfertcenu piemērošanas mehānisma pilnveidošana, veicot grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē šo jautājumu (2004.–2005.)Iedzīvotāju ienākuma nodoklisRisināmās problēmas• Iedzīvotāju ienākuma nodokļa normu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām• Nodokļa sloga optimizēšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem• Mazo uzņēmēju saimnieciskās darbības ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības vienkāršošana• Nodokļa bāzes nostiprināšanaRīcībaĪstermiņa pasākumi (2003.)• Regulējuma noteikšana likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai nodrošinātu likuma normu harmonizēšanu ar Eiropas Savienības līguma prasībām par brīvu kapitāla kustību• Koncepcijas izstrāde par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu optimizēšanu, lai nodrošinātu fiziskās personas eksistencei nepieciešamo līdzekļu (minimālā līmenī) neaplikšanu ar ienākuma nodokli un novērstu zemu atalgoto iedzīvotāju neto ienākumu tālāku samazināšanos• Mazo uzņēmēju saimnieciskās darbības ienākuma novērtēšanas principu un nodokļa aprēķināšanas modeļa izstrādeVidēja termiņa pasākumi• Koncepcijas izstrāde par iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzes optimizēšanu, pārskatot pastāvošos nodokļa atvieglojumus un atsevišķu ienākumu veidu izslēgšanas pamatotību no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī valsts sociālo pabalstu un nodokļa atvieglojumu integrēšanas iespēju izvērtēšana (2005.)Nekustamā īpašuma nodoklisRisināmās problēmas• Krasa nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieauguma novēršana iedzīvotājiem• Nepietiekams informācijas nodrošinājums ēku kadastrālo vērtību noteikšanai, pārejai uz ēku aplikšanu ar nodokli pēc to kadastrālās vērtībasRīcībaĪstermiņa pasākumi (2003.)• Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumu izstrāde, novēršot šī nodokļa sloga pieaugumu iedzīvotājiem• Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumu izstrāde, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokļa likmēm komercdarbības objektiem• Normatīvā akta izstrāde nekustamā īpašuma uzskaites Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā sakārtošanai (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums)Vidēja termiņa pasākumi• Izstrādāt koncepciju iespējamai dzīvojamo ēku aplikšanai ar nekustamā īpašuma nodokli, vienlaikus nodrošinot nodokļa sloga nepalielināšanos maznodrošinātajiem iedzīvotājiem (2005.)Pievienotās vērtības nodoklisRisināmās problēmas• PVN piemērošanas nodrošināšana darījumiem starp dalībvalstīm Eiropas Savienības vienotajā tirgū un informācijas apmaiņas sistēmas ieviešana starp nodokļu administrācijām atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām prasībām• PVN samazinātās likmes piemērošanas paplašināšana, ievērojot ekonomisko situāciju valstīRīcībaĪstermiņa pasākumi (2003.)• Izstrādāt grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, lai noteiktu, kā piemērojams PVN darījumiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū, kā arī attiecīgos normatīvos aktus, lai nodrošinātu nepieciešamo pārskatu ieviešanu informācijas apmaiņas nodrošināšanai starp ES dalībvalstīmVidēja termiņa pasākumi• Izvērtēt iespējas plašākai PVN samazinātās likmes ieviešanai, ievērojot ES prasības un dalībvalstu pieredzi (2004.–2006.)Akcīzes nodoklisRisināmās problēmas• Akcīzes preču aprites sistēmas pielāgošana Eiropas Savienības vienotā tirgus apstākļiem• Akcīzes nodokļa naftas produktiem likmju nodrošināšana atbilstoši ES noteiktajam minimālajam līmenim• Gaidāmās Eiropas Savienības direktīvas par minimālo netiešo nodokļu slogu enerģijas produktiem un elektrībai ieviešana LatvijāRīcībaĪstermiņa pasākumi (2003.)• Izstrādāt jaunu likumprojektu “Par akcīzes nodokli”, lai ieviestu Eiropas Savienības prasībām atbilstošu akcīzes preču apriti un akcīzes nodokļa maksāšanas kārtību• Nepieciešamības gadījumā (ievērojot valūtas maiņas kursu) palielināt akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, ietverot tās jaunajā likumā “Par akcīzes nodokli”• Sagatavot Latvijas pozīciju un pieprasīt pārejas periodu akcīzes nodokļa likmju ieviešanai, kas paredzētas Eiropas Savienības direktīvas projektā par minimālo netiešo nodokļu slogu enerģijas produktiem un elektrībaiVidēja termiņa pasākumi• Izstrādāt grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, ievērojot ES direktīvu prasības enerģijas produktu un elektrības aplikšanā ar nodokļiem (2004.)Likums “Par nodokļiem un nodevām”Risināmās problēmas• Neefektīva un nestimulējoša sodu sistēma par nodokļu likumu pārkāpumiem• Valsts nodevu skaita straujš pieaugums, negatīvi ietekmējot uzņēmējdarbības vidiRīcībaVidēja termiņa pasākumi (2005.)• Izstrādāt jaunu sodu sistēmu par nodokļu likumu pārkāpumiem, sagatavojot grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”• Izvērtēt katra konkrētā jaunieviešamā maksājuma finansiālo lietderību un tā ietekmi gan uz valsts un pašvaldību budžetiem, gan arī uz uzņēmējdarbības vidi Finanšu ministra vietā — ekonomikas ministrs J.Lujāns 1.pielikums Nodokļu un nodevu sistēmas attīstība 1. Situācijas vispārīgais raksturojumsŠobrīd spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās uz 1995.gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski grozīti, vai pieņemti no jauna.1995.gada nodokļu reforma tika realizēta, lai sasniegtu divus galvenos mērķus:— nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus, lai finansētu prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus un ierobežotu fiskālo deficītu;— veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot godīgu konkurenci un atsakoties gan no nepamatotām privilēģijām jeb atvieglojumiem, gan no nepamatoti augstām nodokļu likmēm atsevišķiem ekonomikas sektoriem.Lai veicinātu ekonomisko attīstību, nodokļu reformas rezultātā lielāks uzsvars tika likts uz patēriņa, nevis ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi stimulējot uzkrājumu un investīciju pieaugumu valstī.Nodokļu sistēmas turpmākās attīstības un pilnveidošanas gaitā šīs tendences ir saglabātas un sekojošajos gados veiktie grozījumi nodokļu likumos ir tikuši vērsti uz nodokļu bāzes paplašināšanu, atsakoties no dažādu atbrīvojumu piemērošanas, nodokļu sloga pazemināšanu, samazinot atsevišķu nodokļu likmes, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošanu. Kā neatņemamu sastāvdaļu nodokļu sistēmas pilnveides procesā jāmin arī nodokļu likumu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām, kas ir bijis pamats jaunās akcīzes nodokļu sistēmas ieviešanai, sākot ar 1998.gadu.Latvijas nodokļu un nodevu sistēmu šobrīd veido 9 nodokļi un 58 valsts nodevas. Šo sistēmu reglamentē vispārīgais jeb “jumta” likums “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka vispārīgos nodokļu sistēmas piemērošanas principus, attiecības starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, kā arī 13 nodokļu likumi. Nodokļi, to regulējošie likumi un administrējošās institūcijas norādītas 1.tabulā.1.tabulaNodokļi, to reglamentējošie likumi un administrējošās institūcijasNodoklisLikumsAdministrācijaUzņēmumu ienākuma nodoklis“Par uzņēmumu ienākuma nodokli”Valsts ieņēmumu dienestsIedzīvotāju ienākuma nodoklis“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldībasNekustamā īpašuma nodoklis“Par nekustamā īpašuma nodokli”Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldībasPievienotās vērtības nodoklis“Par pievienotās vērtības nodokli”Valsts ieņēmumu dienestsAkcīzes nodoklis“Par akcīzes nodokli naftas produktiem”“Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”“Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”“Par akcīzes nodokli alum”“Par akcīzes nodokli”Valsts ieņēmumu dienestsMuitas nodoklis“Par muitas nodokli (tarifiem)”Valsts ieņēmumu dienestsIzložu un azartspēļu nodoklis“Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”Valsts ieņēmumu dienestsDabas resursu nodoklis“Par dabas resursu nodokli”Valsts ieņēmumu dienests, Vides ministrija un pašvaldībasValsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas“Par valsts sociālo apdrošināšanu”Valsts ieņēmumu dienestsPar nodokļu un nodevu sistēmas svarīgu sastāvdaļu ir uzskatāmas starptautiskās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kas regulē nodokļu uzlikšanu citu valstu rezidentu Latvijā gūtajam ienākumam un Latvijas rezidentu ārvalstīs gūtajam ienākumam. Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992.gadā. Nodokļu konvenciju noslēgšana notiek atbilstoši ar Ārlietu ministriju 1996.gadā saskaņoto viedokli par prioritātēm nodokļu konvenciju noslēgšanu jomā. Prioritāšu secībā ir noteiktas šādas valstu grupas:1. Eiropas Savienības dalībvalstis, kandidātvalstis, citas Eiropas valstis;2. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstis;3. NVS valstis;4. Valstis, kas izteikušas priekšlikumu noslēgt nodokļu konvenciju, vai plāno veikt investīcijas Latvijā vai valstis, kurās veikt investīcijas plāno Latvijas rezidenti.Līdz 2003.gadam ir noturētas sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ar 45 valstīm, tai skaitā ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu, Ķīnas Tautas Republiku, 9 NVS valstīm un citām valstīm. Konvencijas, kas stājušās spēkā līdz 2003.gada 1.janvārim, kā arī parakstītās vai parafētās konvencijas norādītas 2.tabulā.2.tabulaLatvijas noslēgtās nodokļu konvencijas Valstis, ar kurām konvencijas stājušās spēkāValstsParakstīšanas datumsDatums, no kura tiek piemērots1. Amerikas Savienotās Valstis15. 01. 98.01.01.00.2. Armēnija15.03.00.01.01.02.3. Baltkrievija07. 09. 95.01. 01. 97.4. Čehija25. 10. 94.01. 01. 96.5. Dānija10. 12. 93.01. 01. 94.6. Francija14. 04. 97.01.01.02.7. Horvātija19.05.00.01.01.02.8. Igaunija11.02.02.01.01.02.9. Islande19. 10. 94.01. 01. 96.10. Īrija13. 11. 97.01.01.99. Latvijā 06.04.99. Īrijā11. Kanāda26. 04. 95.01. 01. 96.12. Kazahstāna06.09.01.01.01.03.13. Ķīnas Tautas Republika07. 06. 96.01. 01. 98.14. Lietuva17. 12. 93.01. 01. 95.15. Lielbritānija08. 05. 96.01. 01. 97. Latvijā 01./06.04.97.Lielbritānijā16. Malta22.05.00.01.01.01.17. Moldova25. 02. 98.01.01.99.18. Nīderlande14. 03. 94.01. 01. 96.19. Norvēģija19. 07. 93.01. 01. 94.20. Polija17. 11. 93.01. 01. 95.21. Rumānija25.03.02.01.01.03.22. Singapūra06.10.99.01.01.01.23. Somija23. 03. 93.01. 01. 94.24. Slovēnija17.04.02.01.01.03.25. Šveice31.01.02.01.01.03.26. Slovākija11.03.99.01.01.01.27. Ukraina21. 11. 95.01. 01. 97.28. Uzbekistāna03.07.98.01.01.99.29. Vācijas Federatīvā Republika21. 02. 97.01. 01. 96.30. Zviedrija05. 04. 93.01. 01. 94.Valstis, ar kurām konvencijas ir parakstītas, bet nav vēl stājušās spēkāValstsParafēšanas datumsParakstīšanas datums31. Beļģija15.07.98.21.04.99.32. Grieķija07.02.02.27.03.02.33. Itālija21. 12. 95.21. 05. 97.34. Portugāle02.10.00.19.06.01.35. Turcija09. 01. 98.03.06.99.Valstis, ar kurām konvencijas ir parafētas, bet nav vēl parakstītasValstsParafēšanas datums36. Azerbaidžāna13.09.02.37. Dienvidāfrika27.05.99.38. Dienvidkoreja10.12.99.39. Gruzija25.05.01.40. Krievija03.03.00.41. Luksemburga25.04.02.42. Spānija20.07.01.43. Ungārija25.02.02.Valstis, ar kurām uzsāktas sarunas44. Austrija45. KipraJāpiezīmē, ka konkrēto nodokļu politikas veidošanā ir iesaistītas vairākas ministrijas. Finanšu ministrija ir atbildīga par ienākuma nodokļiem, nekustamā īpašuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokļiem, muitas nodokli un izložu un azartspēļu nodokli, savukārt par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām atbildīga ir Labklājības ministrija, bet par dabas resursu nodokli — Vides ministrija. Šajā dokumentā turpmāk tiks analizēta Finanšu ministrijas kompetencē esošo nodokļu attīstība. 2. Nodokļu politikas mērķi un vispārējie pamatprincipiNodokļu politikas mērķi vidējā un ilgtermiņā ir:— nodrošināt stabilus un prognozējamus budžeta ieņēmumus, lai sekmētu sabalansēta kopbudžeta izveidi;— iekasēt nodokļus visefektīvākajā veidā un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;— nodrošināt nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību ilgākā laika posmā;— saglabāt fiskālo klimatu, kas veicina brīvu un godīgu konkurenci, vispārēju ekonomikas konkurētspēju, iekšzemes un ārvalstu investīciju pieaugumu, kā arī stimulē efektīvu resursu izvietošanu;— nodrošināt nodokļu sistēmas atbilstību starptautiskām saistībām, tai skaitā, Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot Latvijas nacionālās intereses.Attiecībā uz pēdējo minēto mērķi jāatzīmē, ka, neskatoties uz Eiropas Savienības stingrajām prasībām nodokļu harmonizēšanas jomā, Latvija, iesniedzot Eiropas Komisijai argumentētus pamatojumus, ir panākusi pastāvīgas atkāpes atsevišķu direktīvu normu piemērošanā, kā arī samērā ilgu pārejas periodu noteiktu prasību ieviešanai.Kā jau minēts, pirmā un galvenā nodokļu funkcija tomēr ir fiskālā funkcija, kas nodrošina ieņēmumus budžetā, taču nodokļu politika ir tikai daļa no kopējās valsts fiskālās politikas, kas aptver visus valsts ieņēmumu avotus, kā arī regulē ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, iezīmē nodokļu ieņēmumus īpašiem mērķiem un nosaka valsts ieņēmumu izlietošanas virzienus, lai budžeta resursi atbilstoši prioritātēm tiktu izlietoti pēc iespējas efektīvāk. Minētie kopējās fiskālās politikas aspekti šajā dokumentā netiek tuvāk apskatīti.Latvijā eksistē tikai valsts nodokļi, atšķirībā no lielajām federālajām valstīm, kur nodokļus ir tiesības uzlikt arī pašvaldību līmenī. Nodokļu ieņēmumi saskaņā ar Latvijā īstenoto fiskālo politiku tiek sadalīti starp valsts, pašvaldību un speciālajiem budžetiem, lai tiktu nodrošināta gan valsts funkciju izpilde, gan pašvaldībām deleģēto funkciju izpilde, gan arī nodrošināts prognozējams finansējums atsevišķu konkrētu mērķu sasniegšanai vai realizācijai, tiem novirzot līdzekļus speciālajos budžetos.Nodokļu ieņēmumu sadalījums starp budžetiem atspoguļots 3.tabulā. 3.tabulaNodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiemVeidojot un pilnveidojot nodokļu sistēmu, svarīgi ir ievērot vispārējos pamatprincipus un prasības, kādas ekonomikā tiek izvirzītas nodokļiem, tajā skaitā kā galvenie minami:— efektivitāte (lietderība) — vai konkrētās nodokli reglamentējošās normas ieviešana dos vislabāko rezultātu, izvērtējot normas ieviešanas izmaksas. Šeit svarīgi izvērtēt nodokļa administrēšanas izdevumus, kas nepieciešami gan nodokļus kontrolējošām institūcijām, gan pašiem nodokļu maksātājiem;— vienlīdzība un taisnīgums, ko nodrošina vienāda attieksme pret visiem nodokļu maksātājiem, neatkarīgi no tautsaimniecības sektora, uzņēmējdarbības veida, apjoma, teritorijas u.c. faktoriem;— vienkāršība un skaidrība, ko nodrošina nodokļu likumu visaptveramība un izprotamība kā no nodokļu maksātāja, tā administrācijas puses;— neitralitāte, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus dažādiem uzņēmējdarbības veicējiem;— stabilitāte vai prognozējamība, kas nozīmē, nodokļu likumu ilglaicību un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu būtiskos nodokļu jautājumos, kas vēlāk netiek grozīti. Īpaši svarīgs šis nosacījums ir gadījumos, kad tiek mainītas nodokļu likmes, apliekamais objekts vai nodokļa aprēķināšanas bāze.Nodokļu politika ir instruments, ar kura palīdzību var ietekmēt valsts ekonomiku un stimulēt vai bremzēt kādas nozares (tautsaimniecības sektora) attīstību, ietekmēt kādas valsts teritorijas attīstības tempus, noteikt īpašus nosacījumus kādai noteiktai nodokļu maksātāju kategorijai. Šādu lēmumu pieņemšana parasti izkropļo konkurences apstākļus valstī un ne vienmēr sasniedz sākotnējo mērķi, ne vienmēr labumus gūst nodokļu maksātājs, uz kuru konkrētais atvieglojums vērsts. Tādēļ ļoti būtiski, ieviešot kādu īpašu režīmu nodokļu piemērošanas jomā kādai konkrētai maksātāju kategorijai, izvērtēt labumu, ko gūst nodokļu maksātājs, valsts budžets un kā tiek ietekmēti citi ekonomiskie rādītāji. 3. Konkrēto nodokļu attīstība, problēmas, optimizācijas iespējas un sasniedzamie mērķi3.1. Ienākuma nodokļiLatvijā ir divi ienākuma nodokļi — uzņēmumu ienākuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šo nodokļu raksturojums dots 4.tabulā. 4.tabulaIenākuma nodokļu raksturojums• Ienākuma nodokļu veids:Tiešie personu nodokļi• Ienākuma nodokļu objekts:Visā pasaulē gūtais ienākums.Ienākuma dubultaplikšana tiek novērsta, gan pamatojoties uz Latvijas ar citām valstīm noslēgtiem divpusējiem nodokļu līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kā arī iekšzemes likumos, nosakot, ka citā valstī gūtais ienākums tiek aplikts ar nodokli Latvijā tikai tādā mērā, cik par to nodoklis nav bijis maksāts ienākuma gūšanas valstī.• Ienākuma nodokļu maksātāji:Ienākuma nodokļu uzlikšanas vajadzībām nodokļa maksātāji tiek klasificēti iekšzemes nodokļa maksātājos jeb rezidentos un ārvalstu nodokļu maksātājos jeb nerezidentos. Lai noteiktu, vai fiziskā persona ir rezidents vai nerezidents, Latvijā tiek izmantoti 183 dienu un pamata dzīvesvietas kritēriji, kas atbilst starptautiskajā nodokļu praksē lietotajiem rezidences noteikšanas kritērijiem. Savukārt nerezidentu — uzņēmumu Latvijā gūtais ienākums tiek aplikts ar ienākuma nodokli, ja tie ienākumus gūst, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī tas ir noteikta veida ienākums.Pamatprincips, uz ko tiek balstīta ienākuma nodokļu sistēma, ir taisnīguma princips, kas izriet no ienākuma nodokļa uzlikšanas, pamatojoties uz nodokļa maksātāju maksātspēju. Taisnīguma principa īstenošana izpaužas gan kā vertikālā, gan horizontālā taisnīguma principa ievērošana.Īstenojot vertikālo taisnīguma principu, nodokļa maksātājiem ar dažādu maksātspēju tiek uzlikts atšķirīgs nodokļu slogs, t.i. — tiem, kuru maksātspēja noteiktu apstākļu dēļ ir lielāka, tiek uzlikti proporcionāli lielāki nodokļi. Atbilstoši horizontālā taisnīguma principam nodokļa maksātājiem ar vienādu maksātspēju tiek uzlikts vienāds nodokļu slogs, t.i. — visi indivīdi, kuri nosacīti atrodas līdzīgos apstākļos, ar nodokļiem tiek aplikti vienādā mērā.Turklāt lielākā mērā šim principam ir nozīme ienākuma nodokļa uzlikšanā fizisko personu ienākumam. Lielākā daļā pasaules valstu ienākuma nodokļa piemērošanā tiek ievērots vertikālā taisnīguma princips, kas nozīmē, ka fiziskās personas ar lielākiem ienākumiem maksā lielāku nodokli pēc tā saucamās progresīvās likmju skalas. Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir veidots, ievērojot horizontālā taisnīguma principu, kas nozīmē, ka ienākums tiek aplikts ar nodokli proporcionāli, piemērojot visiem nodokļa maksātājiem vienotu likmi. Uz horizontālā taisnīguma principa ir balstīta arī uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšana, piemērojot visiem nodokļa maksātājiem vienotu likmi.Īpašu vietu ienākuma nodokļu sistēmā ieņem dažādi izņēmumi no vispārējās kārtības un nodokļu atvieglojumi. Nodokļu atvieglojumi tiek izmantoti ekonomiska vai sociāla rakstura mērķu sasniegšanai. Ekonomiska rakstura nodokļu atvieglojumu ieviešanas cēlonis parasti ir vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību. Sociāla rakstura atvieglojumi galvenokārt izpaužas ienākumu pārdales veidā.Par nodokļu atvieglojumu var uzskatīt jebkuras novirzes no attiecīgās valsts likumos noteiktā vispārējā nodokļu režīma, kas kādam nodokļu maksātājam (maksātāju grupai) paredz nodokļa sloga samazinājumu vai izdevīgāku nodokļa nomaksas kārtību, vadoties pēc kritērija, ka nodokļu maksātājs (to grupa) atbilst nodokļu likumā noteiktai pazīmei (ienākumu apmērs, ģimenes stāvoklis, saimnieciskās darbības veids, reģions u.c.). Tādējādi nodokļu atvieglojumi neizbēgami ir saistīti ar izņēmumu radīšanu.Vieni izņēmumi un nodokļu atvieglojumi palīdz garantēt taisnīgāku nodokļu sistēmu, citi rada atkāpes no taisnīguma principa ievērošanas, taču jebkurā gadījumā tie neizbēgami sarežģī nodokļu sistēmu un sadārdzina tās administrēšanu.Tādējādi vispārējie nodokļu uzlikšanas principi ir savstarpēji konkurējoši un to īstenošana vienlaicīgi un vienādā apmērā nav iespējama, pat pastāvot ideālai nodokļu sistēmai.Ņemot vērā nodokļu kā uzņēmējdarbību veicinoša instrumenta pielietošanu, jārēķinās, ka tā izmantošanu ierobežo objektīvi faktori.1.attēls. Ierobežojumi nodokļu izmantošanai uzņēmējdarbības atbalstamKā redzams 1.attēlā, faktoru, kas ietekmē nodokļu atvieglojumu izmantošanas iespējas uzņēmējdarbības atbalstam, darbība ir vērsta pretējos virzienos.No vienas puses, neviena valsts nevar būt pilnīgi neatkarīga nodokļu politikas veidošanā, jo ekonomikas globalizācijas apstākļos tai jārēķinās arī ar starptautisko konkurenci kapitāla un investīciju piesaistē. Tādējādi vienmēr pastāv vismaz minimāla nepieciešamība ieviest tādus nodokļu atvieglojumus, kas veicina priekšnoteikumu radīšanu investīciju piesaistē, konkurējot ar citām valstīm.No otras puses, nodokļu kā uzņēmējdarbības atbalsta instrumenta izmantošanas maksimālo apmēru limitējošs faktors ir nepieciešamība nodrošināt noteikta apmēra budžeta ieņēmumus. Tieši budžeta ieņēmumu nodrošināšanas nepieciešamība ir arī viens no iemesliem, kas mudina starptautiskā līmenī pievērsties t.s. “kaitīgās nodokļu konkurences” problēmām un politiski vienoties par pieņemamu risinājumu. Kā piemēru var minēt Eiropas Savienības pieņemto rezolūciju par Eiropas Savienības dalībvalstu “Uzvedības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem”.Uzsākot nodokļu reformu 1995.gadā, tika izvēlēta vienāda likme (25%) gan uzņēmumu ienākuma nodoklim, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Tas tika darīts, lai visu — gan juridisko, gan fizisko — personu ienākums tiktu aplikts vienādi. Tas arī novērš tāda veida nodokļu plānošanas pasākumu veikšanu, kuru rezultātā, pārceļot ienākumu no vienas personas uz otru, tiktu mākslīgi samazināts ienākums, no kura maksājams nodoklis. Nosakot vienotu likmi, arī saimnieciskās darbības ienākumi tika aplikti pēc vienas likmes neatkarīgi no tā, vai saimniecisko darbību veica fiziskā vai juridiskā persona.Tā kā noteiktā nodokļa likme bija salīdzinoši zema, tad viens no priekšnoteikumiem budžeta ieņēmumu nodrošināšanai bija maksimāli plašas nodokļa bāzes noteikšana. Informācija par ienākuma nodokļu likmēm citās pasaules valstīs ir apkopota 5. tabulā.5.tabulaIenākuma nodokļu standartlikmes 2002.gadā(procentos)ValstsUzņēmumu ienākuma nodoklisIedzīvotāju ienākuma nodoklisienākumu intervāliminimālā likmemaksimālā likmeEIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS:    Austrija3452150Beļģija3962555Dānija3065,530Francija33.377,552,75Grieķija37,514–55–1540Īrija16242042Itālija36351845Lielbritānija3031040Luksemburga2217838Nīderlande29–34,54432,3552Portugāle3061240Somija2951336Spānija3561848Vācija25419,9648,5Zviedrija2832025CITAS EIROPAS VALSTIS:    Bulgārija1542038Čehija3141532Igaunija3512626Kipra2532040Krievija2411313Latvija2212525Lietuva1513333Malta35 1535Polija28531940Rumānija2551840Slovākija2551038Slovēnija2561750Ungārija18320401 Grieķijā no 2003.g. nodokļa likme 35%2 Īrijā no 2003.g. nodokļa likme 12,5%3 Itālijā no 2003.g. nodokļa likme ir 35%4 Nīderlandē progresīva nodokļa likme5 Polijā no 2003.g nodokļa likme 24%, bet no 2004.g. — 22%Attīstoties nodokļu sistēmai, radās jauni nodokļu atvieglojumi (skat. 3.1.1. un 3.1.2. nodaļu), tomēr tie ieviesti dažādos laikos, ar dažādu mērķi, tādēļ ienākuma nodokļu atvieglojumu sistēmā pietrūkst konceptuālas vienotības.Viena no jomām, kur nepieciešams īstenot noteiktu stratēģiju ir nodokļu atvieglojumi uzņēmējdarbības veicināšanai un atbalstam. Lai nodrošinātu ienākuma nodokļu atvieglojumu efektīvu darbību, nepieciešams pārskatīt līdzšinējo nodokļu atvieglojumu sistēmu uzņēmējdarbība kopumā un fiskālo iespēju ietvaros vēl lielākā mērā jānodrošina:* nodokļu atvieglojumu ciešāka sasaiste ar vairākiem būtiskiem ekonomiskajiem rādītājiem (piemēram, pašreizējo un plānoto investīciju apjomu, investīciju veidu, u.tml.), kā arī precīzi definētām atbalstāmām tautsaimniecības nozarēm vai horizontālajiem mērķiem;* fiksēta ienākuma nodokļa ieviešana mazajiem uzņēmējdarbības (saimnieciskās darbības) veicējiem, kas nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas, ievērojot Eiropas Savienības ieteikumus šajā jomā un Eiropas Savienības valstīs pastāvošo praksi;* periodiska esošo nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšana no to ietekmes uz tautsaimniecības attīstību un budžeta ieņēmumiem aspektiem;* nodokļu atvieglojumu sistēmas saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām valsts atbalsta jomā saistībā ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. 3.1.1. Uzņēmumu ienākuma nodoklisAr uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts ir nodokļa maksātāja taksācijas perioda laikā gūtie ienākumi. Nodokļa bāze ir uzņēmumu finanšu peļņa, kuru atbilstoši likumam koriģē. Galvenokārt korekcijas veic, lai peļņu palielinātu par izdevumiem, kuri netiek atzīti nodokļu vajadzībām (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi), vai peļņu samazinātu par noteiktām summām, ja likums paredz nodokļa atvieglojumus. Piemēram, ar nodokli netiek apliktas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī ienākumi, kas gūti no to vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”. Kā nozīmīgs uzņēmumu ienākuma nodoklī ietverts stimuls jāmin arī pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas kārtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.Nodokļa likme, kas kopš likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” spēkā stāšanās 1995.gada 1.aprīlī bija 25%, kopš 2002.gada tiek pakāpeniski samazināta. Tādējādi uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 2002.gadā bija 22%, 2003.gadā ir 19%, bet no 2004.gada būs 15%.Likums paredz arī atvieglojumus dažādu nodokļa atlaižu veidā — piemēram, atlaide uzņēmumiem, kas veikuši ieguldījumus atbalstāmo investīciju projektu ietvaros, atlaide uzņēmumiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, atlaide ziedotājiem un invalīdu, medicīniska rakstura un labdarības fondu uzņēmumiem u.c. Būtiskas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides paredzētas arī uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās (likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās).Latvijā noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kā to liecina 5.tabulas dati, ir viena no zemākajām pasaulē.Kā jau iepriekš minēts, uzņēmumu ienākuma nodokļa apliekamā bāze ir finanšu grāmatvedībā noteiktais finansiālās darbības rezultāts, kas tālāk tiek koriģēts atbilstoši likuma noteikumiem.Lai saglabātu apliekamo nodokļa bāzi, likumā ir iestrādātas vairākas būtiskas normas, kam jānovērš izvairīšanās no nodokļa maksāšanas, nepamatoti samazinot apliekamo bāzi, tai skaitā:— ir noteikti ierobežojumi procentu maksājumu atskaitīšanai no apliekamā ienākuma, kas ir “nepietiekamas kapitalizācijas” noteikums, kuram jāierobežo peļņas samazināšana procentu maksājumu veidā, ja akcionāri vai kapitāla daļu īpašnieki ieguldījumus uzņēmējsabiedrībā veic, galvenokārt piesaistot aizdevu kapitālu;— saistīto uzņēmumu darījumiem piemērojami noteikumi par patieso tirgus cenu, paredzot, ka gadījumos, ja cenas darījumos ar saistītiem uzņēmumiem un personām neatbilst cenām darījumos ar nesaistītām personām, ir jātiek pārskatītam finanšu peļņas un attiecīgi arī apliekamā ienākuma apmēram;— aizliegums ņemt vērā aktīvu pārvērtēšanas rezultātus finanšu grāmatvedībā.Sākotnēji nodoklim bija noteikts neliels atlaižu skaits, taču kā būtisks atvieglojums tajā tika iekļauta apliekamā ienākuma korekcija pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai, kura paredz izmantot nolietojuma norakstīšanas paātrināto metodi, turklāt piemērojot pamatlīdzekļu nolietojuma divkāršo likmi. Šī korekcija ļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām lielāko daļu pamatlīdzekļu vērtības iekļaut izmaksās pirmajos gados pēc pamatlīdzekļu iegādes (pirmajos trijos gados atkarībā no pamatlīdzekļu kategorijas izmaksās tiek norakstīti 78,4%–97,3% pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības). Šīs korekcijas fiskālais efekts joprojām ir nodokļa ieņēmumu samazinājums (2002.gadā — aptuveni 33 milj. latu), tomēr tā kā korekcija tiek piemērota visiem maksātājiem, tā vairs netiek uztverta kā investīciju stimuls.Tomēr turpmākajos gados situācija ir būtiski mainījusies. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze ir finansu grāmatvedības rezultāts, daudzo ar finansu grāmatvedību saistīto normatīvo aktu grozījumi, kas paredz uzņēmumam relatīvi lielāku brīvību dažādu metožu pielietojumā, būtiski var ietekmēt nodokļa bāzi. Nodokļa atlaižu skaits ir ticis palielināts.Lai arī vislielāko nodokļa ieņēmumu samazinājumu pēdējos gados veido nodokļa atlaide ziedotājiem, kas noteikta likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, vērojama tendence palielināties citos likumos noteikto nodokļa atlaižu ietekmei uz nodokļa ieņēmumu samazinājumu. Pirmais no tiem ir likums “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” (saskaņā ar šo likumu nodokļa maksātāji vairs nevar no jauna iegūt tiesības samazināt maksājamo nodokli), kas noteica pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas pirmos divus vai trīs gadus pēc peļņas gūšanas un 50% atlaidi nākamos divus vai piecus gadus (atkarībā no ieguldījuma apmēra). Nākotnē vislielākā mērā nodokļa ieņēmumus samazinošā virzienā ietekmēs likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides Liepājās un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu un Rīgas un Ventspils brīvostu uzņēmējsabiedrībām (attiecīgi no 1998.gada un no 2002.gada). Vienlaikus kā vispārējs stimuls uzņēmējdarbības veicināšanai tiek īstenota nodokļa likmes pakāpeniska samazināšana no 25% līdz 15%.2003.gadā neatliekami ir veicami vairāki pasākumi attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli.Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, ir jānodrošina uzņēmumu ienākuma nodokļa harmonizēšana ar Eiropas Savienības prasībām. Šīs prasības paredz noregulēt nodokļa uzlikšanu dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai atbilstoši Eiropas Savienības Apvienošanās direktīvai (90/434/EEC). Tāpat saskaņā ar Eiropas Savienības Mātes–meitas uzņēmumu direktīvu (90/435/EEC) jāparedz, ka Latvijā netiek ieturēts nodoklis no Latvijas mātes uzņēmuma citas ES dalībvalsts rezidentam — meitas uzņēmumam izmaksātajām dividendēm. Minēto prasību piemērošanai nepieciešamās normas Latvijas likumā ir jāiestrādā līdz laikam, kad Latvija būs kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.Lai novērstu iespējas nepamatoti samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu, nepieciešams pilnveidot “nepietiekamās kapitalizācijas” noteikumus, nosakot aizdevu kapitāla un pašu kapitāla proporciju, kas nodokļa maksātājam jāievēro procentu maksājumu atskaitīšanai no apliekamā ienākuma, tas ir līdzīgi kā vairumā attīstīto valstu.Lai veicinātu zemnieku savstarpējo sadarbību, dibinot lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, ir jāsaskaņo uzņēmumu ienākuma nodokļa normas ar Kooperatīvo sabiedrību likumā noteikto.Ņemot vērā to, ka 2003.gadā un 2004.gadā tiek turpināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kas līdz 2001.gadam bija 25%, samazināšana attiecīgi līdz 19% un 15%, kā rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem šī nodokļa slogs kopumā samazināsies par 40%, ir jāizvairās paplašināt nodokļu atlaižu un citu atvieglojumu skaitu, jo tas negatīvi ietekmētu šī nodokļa ieņēmumu apmēru.Nākamajos gados ir nepieciešams veikt vēl citus pasākumus:* nodrošināties pret nepamatotu nodokļa bāzes samazināšanu, tai skaitā:— nepieciešams pilnveidot apliekamā ienākuma bāzes noteikšanas metodiku, izstrādājot nodokļu grāmatvedības noteikumus, kā arī novēršot iespēju vienu ienākumu veidu transformēt citā, ja dažādiem ienākumu veidiem tiek piemērots atšķirīgs nodokļu režīms,— nepieciešams pilnveidot transfertcenu piemērošanas mehānismu, kas uzskatāms par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, kura īstenošanai nepieciešams ne tikai pilnveidot tiesību normas, bet arī veikt pasākumus nodokļu administrēšanas pilnveidošanā. Ar transferta cenām šajā gadījumā saprot cenas, kādas parādās darījumos starp saistītiem uzņēmumiem likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē. Transferta cenu mehānisma mērķis ir nodrošināt, lai darījumi starp saistītiem uzņēmumiem tiktu atspoguļoti patiesajā vērtībā (salīdzinājumam parasti izmanto darījumus starp nesaistītām personām), un šie darījumi nevarētu tikt izmantoti, lai mākslīgi samazinātu uzņēmuma peļņu, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts;* izvērtēt nodokļu atvieglojumu sistēmu kopumā, definējot skaidri izteiktas prioritātes, ar mērķi stimulēt noteiktu tautsaimniecības nozaru attīstību, saskaņojot iespējamo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu ieguldījumu veicināšanai ieviešanu ar fizisko personu saņemto dividenžu aplikšanu. 3.1.2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklisIedzīvotāju ienākuma nodokļa apliekamā bāze ir fizisko personu ienākumi, kas gūti uz darba attiecību pamata un no saimnieciskās darbības. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek izslēgti tādi fiziskās personas ienākumi, kas tiek izmaksāti sociālās drošības nolūkos valsts un pašvaldību sociālo pabalstu veidā vai darba devēja sniegtās sociālās palīdzības veidā vai arodbiedrību un reliģisko organizāciju sniegtās palīdzības veidā; tādi ienākumi, kuriem ir kompensācijas raksturs; tādi ienākumi, kuriem ir kaitējuma atlīdzības raksturs; pasīvais ienākums no kapitāla (dividendes, procentu ienākums, vērtspapīru pārdošanas ienākums un pie zināmiem nosacījumiem nekustamā īpašuma pārdošanas ienākums); lauksaimnieciskās ražošanas ienākums līdz 3000 latu gadā, u.c.Iedzīvotāju ienākuma nodoklis atbilstoši vispārpieņemtajiem ienākuma nodokļu noteikšanas principiem tiek noteikts no kopējā ienākuma apjoma, izslēdzot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus, un ienākuma starpību reizinot ar ienākuma nodokļa likmi.Neapliekamais minimums pēc būtības ir ienākumu daļa, kurai minimālā līmenī ir jānodrošina personas eksistencei nepieciešamie līdzekļi. Tas nozīmē, ka personas eksistenci minimālā līmenī nodrošinošie līdzekļi (nenosakot katrai fiziskajai personai individuāli nepieciešamo līdzekļu daudzumu) ir jāizslēdz no aplikšanas ar ienākuma nodokli. Angļu valodā tas tiek apzīmēts vai nu kā “basic allowance” (varētu tikt tulkots kā pamatpabalsts) vai “non-taxable minimum”. Neapliekamais minimums saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) apkopoto informāciju pastāv visās OECD valstīs (skat. 6.tabulu). Kā liecina tabulas dati, nepaliekamais minimums nepastāv tikai atsevišķās OECD valstīs, piemēram, Meksikā. Taču šajā valstī zemākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 3%, turklāt ir atļauts pilnībā atskaitīt no apliekamā ienākuma veselības aprūpes izdevumus. Parasti neliels neapliekamā minimuma apmērs (tas dažādu valstu nodokļu sistēmās var tikt saukts savādāk) kombinējas ar progresīvu nodokļu likmju skalu, kuras zemākā likme ir ļoti zema, tādējādi pasargājot no aplikšanas trūcīgo iedzīvotāju ienākumus.6.tabulaNeapliekamais minimumsNr. p.k.ValstsApmērs gadā, pārrēķinot latos11Igaunija456.002Lietuva465.003Latvija252.00OECD valstis4ASV1 707.755Austrālija1 776.606Austrija556.607Beļģija2 727.448Čehija537.779Dānija2 315.9110Francija11 513.2511Grieķija1 656.3512Itālija291.7213Īrija2 136.2414Japāna4 110.9015Kanāda444.6916Koreja471.1017Lielbritānija3 840.8118Luksemburga317.7619Nīderlande2 132.5720Norvēģija2 341.7921Polija120.8722Portugāle1 336.9123Somija4 132.1624Slovākija258.3025Spānija160.5026Šveice4 492.8027Vācija3 568.3628Turcija357.4729Zviedrija542.01Citas valstis30Argentīna2 980.8031Bulgārija25.0332Ķīna709.6833Horvātija848.4034Malaizija805.2635Singapūra1 106.0036Slovēnija11% no vidējās algas37Ukrainaminimālās mēnešalgas apmērs38Krievija (no 2001.gada)107.04 (ja kopējais ienākums pārsniedz šo summu, neapliekamo minimumu nepiemēro)1 1999. un 2000.gada dati, izņemot Igauniju un Lietuvu, par kurām ir 2002.gada datiPapildus neapliekamajam minimumam atskaitīšanai no apliekamā ienākuma var tikt atļauti arī tādi personas izdevumi, kas ir vērsti uz sociāla rakstura patēriņa izmaksu segšanu, piemēram, iemaksas pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi, izdevumi izglītības iegūšanai, izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem, ziedojumi. Arī Latvijas ienākuma nodokļa sistēma paredz šādu izdevumu atskaitīšanu no personu apliekamā ienākuma.Latvijā noteiktais neapliekamais minimuma apmērs ir ļoti zems (21 lats mēnesī jeb 252 lati gadā) un nav mainījies kopš 1997.gada. Sākotnēji, likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stājoties spēkā 1994.gadā, neapliekamais minimums bija noteikts 25 lati mēnesī. No 1994.gada 1.maija līdz 1996.gada 30.jūnijam tas bija 22,50 lati mēnesī. Tādējādi, ja salīdzina neapliekamā minimuma apmēra, inflācijas un minimālās mēnešalgas apmēra izmaiņas laikā no 1995.gada līdz 2002.gadam, redzams, ka, neapliekamajam minimumam samazinoties par 6,7%, inflācijas koeficients ir palielinājies par 46,5%, bet minimālās mēnešalgas apmērs šajā laika posmā ir pieaudzis 2,5 reizes. Tā kā neapliekamais minimums šajā laikā pretēji citiem rādītājiem ir samazinājies, nodokļa maksātāji arvien vairāk izmanto tiesības deklarēt attaisnotos izdevumus, kas samazina kopējo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Šādā veidā samazināt savu apliekamo ienākumu ir iespējams tādiem nodokļa maksātājiem, kuriem ir lielāki ienākumi, jo tieši viņi var atļauties apmaksāt dažāda veida pakalpojumus, pēc tam deklarējot tos kā attaisnotos izdevumus. Tas nozīmē, ka lielāku labumu nodokļa samazinājuma veidā gūst iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem, jo tikai viņi var izmantot šīs nodokļa priekšrocības.To, ka, nepalielinot neapliekamo minimumu, notiek nodokļa sloga palielināšanās, atspoguļo arī dati par vidējās bruto un neto darba samaksas izmaiņām (skat.2.attēlu) laikā no 1995.gada līdz 2002.gadam. Šajā laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopējais slogs vidējā darba samaksā ir palielinājies no 18,9% līdz 28,2%.Bez apliekamā ienākuma samazinošiem pamata atskaitījumiem no tā var tikt izslēgtas arī citu atvieglojumu summas, kuru adresāts parasti ir tādas sociālā riska grupas, kurām valdība vēlas sniegt īpašu atbalstu. Latvijā noteiktie nodokļa atvieglojumi ir paredzēti ģimenēm ar bērniem (atvieglojums par apgādībā esošām personām, kuru lielākais vairums ir nepilngadīgi bērni) un cilvēkiem ar invaliditātes dēļ ierobežotām darba spējām, kā arī komunistiskā režīma represijās cietušajiem. Noteiktais atvieglojumu apmērs par vienu apgādībā esošu personu ir puse no pašam nodokļa maksātājam noteiktā apliekamā minimuma, t.i., 126 lati gadā, kas veido nodokļa samazinājumu gadā 31,50 latu apmērā. Nodokļa atvieglojumi pārējām personām ir diferencēti no 240 līdz 300 latiem gadā.2.attēls. Strādājošo mēneša vidēja darba samaksaNeapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi tādā apmērā, kā tie ir noteikti šobrīd, vislielāko ietekmi atstāj uz iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir zemākajos ienākumu intervālos.Lai gan Latvijā nav noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvā likme, tomēr personām ar salīdzinoši zemiem ienākumiem likumā noteiktās tiesības samazināt apliekamo ienākumu par nodokļa atvieglojumu summām būtiski samazina efektīvo nodokļa likmi (aprēķins veikts nodokļa maksātājam, kura mēneša ienākumi ir minimālās mēnešalgas apmērā, 100 latu apmērā un vidējās mēnešalgas apmērā 2002.gadā).7.tabulaEfektīvās nodokļa likmes izmaiņas atkarībā no apgādājamo skaita(latos)Apgādājamo skaitsNodokļa atvieglojums mēnesī par 1 apgādājamoNodokļa atvieglojums par apgādājamajiem mēnesīNodoklis pie ienākumaEfektīvā nodokļa likme pie ienākuma70 lati100 lati174 lati70 lati100 lati174 lati010.500.0010.6817.5034.3415.25%17.50%19.73%110.5010.508.0514.8831.7111.50%14.88%18.22%210.5021.005.4312.2529.097.75%12.25%16.72%310.5031.502.809.6326.464.00%9.63%15.21%410.5042.000.187.0023.840.25%7.00%13.70%510.5052.500.004.3821.210.00%4.38%12.19%2003.gadā ir veicami šādi iedzīvotāju ienākuma nodokļu politikas pasākumi.Ir jānodrošina likuma normu harmonizēšana ar Eiropas Savienības līguma prasībām par brīvu kapitāla kustību, novēršot atšķirības nodokļa uzlikšanā dividendēm, ko fiziskā persona — Latvijas rezidents saņem no Latvijas uzņēmējsabiedrībām un Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējsabiedrībām. Minētais pasākums var tikt īstenots divējādi: vai nu nosakot, ka visas fizisko personu saņemtās dividendes tiek pakļautas aplikšanai ar ienākuma nodokli, vai arī nosakot no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem saņemtajām dividendēm tādu pat atbrīvojumu kā tām dividendēm, kas tiek saņemtas no Latvijas uzņēmumiem. Tādējādi fiziskās personas — Latvijas rezidenta ar ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā būs iekļaujamas tikai tās dividendes, kas tiks saņemtas no Eiropas Savienības “ne-dalībvalstu” uzņēmumiem.Izvēloties variantu, kas paredzētu nodokļa uzlikšanu visām fizisko personu saņemtajām dividendēm, nodokļa likmei vajadzētu atbilst starpībai starp uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, jo pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pazemināšanas līdz 15% veidojas starpība starp abu šo nodokļu likmēm. Risinājums, uzliekot dividendēm nodokli ar mazāku likmi, kas atbilstu uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju starpībai, kompleksā ar vērtspapīru pārdošanas ienākuma atbrīvojumu no aplikšanas ar ienākuma nodokli, uzskatāms par optimālu, jo tas atturētu kapitāla daļu turētājus un akcionārus no peļņas sadalīšanas dividendēs un veicinātu tās ieguldīšanu uzņēmējsabiedrības attīstībā. Tas padarītu nevajadzīgu citu ienākumu, piemēram, nodarbinātības ienākuma transformēšanu dividendēs un tādējādi maksājamā ienākuma nodokļa samazināšanu. Izveidojušās iedzīvotāju ienākuma un uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju starpības kompensēšanai nodoklis no dividendēm būtu ieviešamas, sākot ar 2004.gadu, nosakot fiziskās personas saņemtajām dividendēm likmi 6% (tā kā dividendes, ko fiziskā persona saņems 2004.gadā, tiks izmaksātas no uzņēmējsabiedrības 2003.gada peļņas, kas ir aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 19% likmes, dividendēm piemērojamā likme ir aprēķināma kā starpība starp 25% un 19%). 2005.gadā un turpmākajos gados dividendēm piemērojamajam nodoklim nosakāma likme 10% (25%–15%) apmērā.Eiropas Savienības līguma prasību nodrošināšanu attiecībā uz brīvu kapitāla kustību tiktu īstenota arī izvēloties otro risinājuma variantu — atbrīvojot no aplikšanas ar nodokli arī tās, dividendes, ko fiziskās personas — Latvijas rezidenti saņem no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Taču šajā gadījumā tas ienākums, ko fiziskā persona gūst dividenžu veidā ir aplikts ar ienākuma nodokli tikai uzņēmuma līmenī pēc daudz zemākās likmes nekā pārējie fiziskās personas ienākumi.Lai novērstu personu, kuru ienākumi ir zemi, neto ienākuma tālāku samazināšanos, ir jāoptimizē neapliekamā minimuma apmērs.Lemjot par neapliekamā ienākuma apmēra izmaiņām, ir jāņem vērā, ka neapliekamajam minimumam vislielākā nozīme ir zemu atalgoto iedzīvotāju budžetos, jo saskaņā ar aplēsēm, samazinot neapliekamo minimumu, ģimenes, kurā ir, piemēram, trīs apgādājamie, neto ienākumi (pēc nodokļiem) samazināsies par gandrīz 10%. Zemu atalgoto ģimeņu iespējamās ienākumu izmaiņas, mainoties neapliekamā minimuma apmēram, ilustrē 3.attēls.3.attēls Ienākumu izmaiņas, izmainot neapliekamo minimumuPēc ļoti aptuvenām aplēsēm, ja laikā līdz 2006.gadam nodokļa maksātāja neapliekamais minimums pakāpeniski tiktu paaugstināts līdz apmēram, kas atbilst pusei no minimālās mēnešalgas, saglabājot šobrīd noteikto nodokļa atvieglojumu apmēru par apgādībā esošām personām (puse no nodokļa maksātāja neapliekamā minimuma), prognozēto nodokļa ieņēmumu samazinājums būtu no 11,4 līdz 14,3 milj.latu gadā (skat.8.tabulu). 8.tabulaIedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes izmaiņas, paaugstinot neapliekamo minimumu(milj.latu) 200120022003200420052006faktsoperatīvie datiprognozeIeņēmumu prognoze (ietverta 2003.gada budžeta likuma paskaidrojumos)283.8319.5334.0356.8381.3407.0Nepaliekamā minimuma apmērs mēnesī vienam nodokļa maksātājiem (latos)212121253035Prognozējamais ieņēmumu samazinājums, paaugstinot neapliekamo minimumu (pret 2003.gadu)xxx-11.4-25.7-40.0Ieņēmumu prognoze, paaugstinot neapliekamo minimumuxxx345.4355.6367.0Pieaugums procentos pret 2003.gaduxxx3.46.59.9Ņemot vērā to, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumā izdarītajiem grozījumiem, par šo kooperatīvo sabiedrību ienākumu nodoklis ir jāmaksā to dalībniekiem, tādēļ likumā ir jānoregulē nodokļa maksāšanas kārtība šo kooperatīvo sabiedrību biedriem.Ir jānosaka nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība individuālajiem komersantiem, kuru saimnieciskās darbības neto apgrozījums var būt salīdzinoši liels, bet uz kuriem tikai pēc grozījumu izdarīšanas likumā “Par grāmatvedību” ir attiecināta prasība par grāmatvedības kārtošanu divkāršā ieraksta sistēmā un tādēļ ir jātiek noregulētam jautājumam par šo individuālo komersantu apliekamā ienākuma aprēķināšanu.Lai vienādotu fizisko personu — lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju ienākuma nodokli ar lauksaimniecības produkcijas ražotāju — uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju nodokli, izvērtējama lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma neapliekamā sliekšņa paaugstināšana no 3000 latu līdz 5000 latu.Ir jāuzsāk mazo uzņēmēju saimnieciskās darbības ienākuma novērtēšanas principu un nodokļa aprēķināšanas modeļa izstrāde, lai vienkāršotu nodokļa maksāšanas kārtību un aizstātu patentmaksas, zaudējot spēku likumam “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu”.Turpmākajos gados nepieciešams izvērtēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi, atsakoties no nepamatotas atsevišķu ienākumu izslēgšanas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un optimizējot pastāvošos nodokļa atvieglojumus, kā arī izvērtēt valsts sociālo pabalstu un nodokļa atvieglojumu integrēšanas iespējas.Ņemot vērā, ka Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, dalībvalstu rezidenti, ja tie Latvijā gūs nozīmīgu sava ienākuma daļu, nedrīkst tikt diskriminēti no ienākuma nodokļa viedokļa, likumā ir jāiestrādā attiecīgs regulējums. 3.2. Nekustamā īpašuma nodoklisPar nekustamā īpašuma nodokļa reformas sākumu var uzskatīt 1998.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot pārejas noteikumus likuma pakāpeniskai ieviešanai līdz 2000.gadam Ar šo gadu bija paredzēts ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt zemi un ēkas pēc to kadastrālās vērtības, piemērojot nodokļa 1% likmi. Taču turpmāk nodokļa reformas beigu termiņš pastāvīgi tika atlikts uz vēlāku laiku, pamatojoties gan uz Valsts zemes dienesta nepietiekamo kapacitāti un finansējumu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas procesā, gan arī uz paredzamo nodokļa ieņēmumu samazināšanos pašvaldību budžetos. Nekustamā īpašuma reformas gaita redzama 9.tabulā. 9.tabulaNekustamā īpašuma nodokļa reformas gaitaTādējādi pašreizējā likuma redakcija paredz, ka zeme un ēkas tiks apliktas ar nodokli pēc to kadastrālās vērtības, piemērojot 1,0 procenta likmi, sākot ar 2004.gada 1.janvāri. Ar šo termiņu arī paredzēts ievērojami paplašināt ar nodokli apliekamo objektu loku, uzsākot dzīvojamo māju, valsts budžeta iestāžu, lauksaimniecības ražošanas ēku, kā arī veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un sporta vajadzībām izmantojamo ēku aplikšanu ar nodokli.Likuma mērķis ir nodrošināt maksimāli vienkāršu un taisnīgu nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokli, ievērojot neitralitātes principu, t.i., zemu nodokļa likmi, plašu nodokļa maksātāju loku un minimālus nodokļa atvieglojumus. Līdztekus tam likuma mērķis ir nodrošināt stabilus un prognozējamus pašvaldību budžetu ieņēmumus no šī nodokļa. Nekustamā īpašuma nodoklis ir vienīgais nodoklis, no kura visi ieņēmumi tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos, tādēļ likums paredz pašvaldībām tiesības piešķirt atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām nodokļa atvieglojumus līdz pat 90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas. Tas dod pašvaldībām iespēju gan sniegt palīdzību maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, gan stimulēt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā. Ar 2000.gada 1.janvāri arī nodokļa administrēšanas funkcijas pilnībā ir nodotas pašvaldību kompetencē.2002.gadā Valsts zemes dienests ir veicis to ēku masveida kadastrālo vērtēšanu, kuru aplikšanu ar nodokli paredzēts uzsākt 2004.gadā. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju dzīvojamo māju, (ieskaitot daudzdzīvokļu māju nedzīvojamās telpas), un to palīgēku (garāžu, pagrabu, šķūnīšu) kadastrālā vērtība veido 75,8% no visu apliekamo ēku vērtības. Pašlaik lielāko nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu daļu veido nodokļa maksājumi par zemi, bet 2004.gadā ar nodokli apliekamo objektu loka paplašināšanas rezultātā nodokļa ieņēmumi no ēkām vairākkārt pārsniegs nodokļa ieņēmumu daļu par zemi. Nodokļa sloga pieaugums visbūtiskāk skars iedzīvotājus, jo lielāko nodokļa ieņēmumu daļu veidos nodokļa ieņēmumi par dzīvojamām mājām. Procentuāli vislielākais nodokļa pieaugums tiek prognozēts pagastos, - vidēji par 433,3 procentiem jeb 5,3 reizes. Savukārt latos vislielākais nodokļa sloga pieaugums sagaidāms Rīgā un Jūrmalā. Neskatoties uz 2004.gadā paredzamo nodokļa likmes samazinājumu no 1,5% līdz 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, Rīgā individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem 2004.gadā nodoklis par dzīvojamo ēku, tās palīgēkām un zemi vidēji būs 177 lati gadā pašreizējo par zemi maksājamo 60 latu vietā, jeb pieaugs par 117 latiem, salīdzinājumā ar 2003.gadu. Jūrmalā prognozētais nodokļa pieaugums sagaidāms vidēji 69 lati, bet jāņem vērā, ka Jūrmalas iedzīvotāji pašlaik vidēji maksā 2,5 reizes lielāku nodokli (147 latu) par individuālo dzīvojamo māju apbūves zemi nekā rīdzinieki.Pārējās pilsētās individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem nodoklis vidēji pieaugs no pašreiz maksājamiem 12 latiem par zemi, līdz 52 latiem (pieaugums 40 lati), bet pagastos no 9 latiem līdz 48 latiem (pieaugums 39 lati).Ievērojams nodokļa sloga pieaugums sagaidāms arī dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Tāpat kā par individuālajām dzīvojamām mājām, procentuāli vislielākais nodokļa sloga pieaugums sagaidāms pagastos, — vidēji par 1787,5 procentiem jeb 18,9 reizes, bet latos lielākais pieaugums tiek prognozēts Rīgā (no 12 latiem pašreiz līdz 97 latiem 2004.gadā) un Jūrmalā (no 16 latiem pašreiz līdz 55 latiem).Kā iepriekš minēts, 2004.gadā ar nodokli būs apliekamas arī valsts budžeta iestāžu ēkas, kas radīs nepieciešamību 2004.gada valsts budžeta ietvaros piešķirt papildu finansu līdzekļus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai, kas pēc būtības būs dotācija pašvaldībām no valsts budžeta. Līdz 2003.gada 31.decembrim saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem valsts budžeta iestādes maksā nodokli tikai par zemi.Nekustamā īpašuma nodokļa bāze ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, kas pie vienotas nodokļa likmes ļauj nodrošināt nodokļa uzlikšanas taisnīguma principu. Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību, un nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir tieši proporcionāls tās vērtībai. Tātad vērtīgāku nekustamo īpašumu īpašnieki maksā lielāku nekustamā īpašuma nodokli.Tajā pašā laikā nodokļa bāzei, un līdz ar to arī pašvaldību budžetu ieņēmumiem jābūt iespējami stabiliem, bez krasām svārstībām. Pie pašreizējās likuma redakcijas 2004.gadā šo principu nebūs iespējams īstenot, jo, uzsākot dzīvojamo māju aplikšanu ar nodokli, lielākajai nodokļa maksātāju daļai, kas ir fiziskās personas, nodokļa slogs pieaugs vairākas reizes, bet vidēji pagastos par individuālām dzīvojamām mājām pat 5,3 reizes un par dzīvokļiem 18,9 reizes.Savukārt pašvaldību ieņēmumi 2004.gadā prognozējami 66,9 milj. latu apmērā, kas ir par 40,3 procentiem jeb 19,2 milj. latu vairāk, salīdzinājumā ar ieņēmumiem, kurus paredzēts iekasēt 2003.gadā, t.i., 47,7 milj. latu (skat. 10.tabulu).10.tabulaNekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi(milj. latu) 1998199920002001200220031(prognoze)20041(prognoze)Nekustamā īpašuma nodoklis18,121,04384,343,846,147,766,9t.sk. zeme18,121,023,7243,124,527,019,0t.sk.ēkas un būves--1,620,721,620,747,9 (ēkas)Īpašuma nodoklis27,424,5-----Zemes nodokļa parādi2,91,81,31,00,3--Īpašuma nodokļa parādi--4,61,30,2--Kopā:48,447,344,246,146,647,773,41 2003. un 2004.gada prognozētajos ieņēmumos nav ņemts vērā Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām” paredzētais iekasējamības koeficients 0,9, kā arī kadastrālās vērtības samazinājums par politiski represēto personu, speciālo ekonomisko zonu un brīvostu licencēto uzņēmumu, par maksātnespējīgiem pasludināto un privatizējamo uzņēmumu nekustamo īpašumu.Lai 2004.gadā novērstu krasu nodokļa sloga pieaugumu iedzīvotājiem, kurš neatbildīs to lielākās daļas maksātspējai, Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumu projektu likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” kurā piedāvā turpmāko iespējamo dzīvojamo ēku aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli variantu. 3.3. Pievienotās vērtības nodoklisPievienotās vērtības nodoklis pēc savas ekonomiskās būtības pilnībā atbilst šī dokumenta 2.daļā minētajiem nodokļu uzlikšanas pamatprincipiem un ir uzskatāms par universālu netiešo patēriņa nodokli. Šī nodokļa universālums izpaužas apstāklī, ka nodoklis tiek piemērots visam patēriņam, t.i., visām precēm un pakalpojumiem, izņemot ļoti ierobežotu skaitu likumā noteiktu atbrīvojumu. Pievienotās vērtības nodoklis tiek uzskatīts par nodokli, kas neskar uzņēmumu, jo netiek piemērots uzņēmējdarbības veikšanas procesā. Nodokļa piederību netiešo nodokļu grupai nosaka tā netiešā maksāšanas kārtība, jo nodoklis reāli tiek samaksāts kā preces vai pakalpojuma cenas palielinājums, kamēr tiešie nodokļi pilnībā tiek attiecināti uz pašu ražotāju vai piegādātāju un tiešā veidā cenu neiespaido.Tā kā šī nodokļa atšķirīga piemērošana dažādās ES dalībvalstīs var būtiski izkropļot konkurences nosacījumus Eiropas kopējā tirgū, ES ir izvirzījusi ļoti stingrus nosacījumus nodokļa piemērošanai. Latvijā likums “Par pievienotās vērtības nodokli”, ar ko tika ieviests šis nodoklis, stājās spēkā 1995.gada 1.maijā. Likums jau sākotnēji tika izstrādāts, balstoties uz 1977.gada 17.maija Eiropas Padomes Sesto direktīvu (77/388/EEC), taču tika pieļautas vairākas būtiskas atkāpes no minētās direktīvas prasībām, un turpmāko gadu laikā Latvijas likums pakāpeniski tika tuvināts ES prasībām.Dalībvalstīm ir noteiktas stingras prasības kādas var būt pievienotās vērtības nodokļa likmes. Kā tas ir minēts Eiropas Padomes Sestajā direktīvā, ir pieļaujamas divu veidu likmes — standartlikme, kas nevar būt zemāka par 15 procentiem, un dalībvalstis savā teritorijā var piemērot arī vienu vai divas samazinātās likmes, kas savukārt nevar būt zemākas par 5 procentiem no darījuma vērtības (skatīt 11.tabulu par PVN likmēm ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs). 11.tabulaPievienotās vērtības nodokļa likmes ES dalībvalstīs un kandidātvalstīsValstsStandartlikmePazeminātāslikmes*ValstsStandartlikmePazeminātāslikmes*Apvienotā karaliste17,55; 0Spānija164/7Austrija2010/12Vācija167Beļģija216/12Zviedrija256/12Dānija25-LATVIJA189Francija19,62,1/5,5Bulgārija22-Grieķija184/8Čehija225Īrija214,3/12,5Igaunija185Itālija204/10Lietuva185/9Luksemburga153/6/12Polija227/17Nīderlande196Rumānija189Portugāle175/12Slovākija236Somija228/17Ungārija2512* tabulā nav iekļautas likmes saskaņā ar īpašiem režīmiem, kas atsevišķām dalībvalstīm piešķirti ar speciālām direktīvām un kas darbojas ierobežotu laika posmu.Latvijā, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, bez pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes 18 procentu apmērā, ir ieviesta arī samazinātā likme 9 procentu apmērā. Samazināto likmi piemēro tiem darījumiem, kas līdz šim brīdim tika atbrīvoti no nodokļa, un kas nav pieļaujams saskaņā ar ES prasībām. Kā izņēmumu varētu minēt viesu izmitināšanas pakalpojumu viesu izmitināšanas mītnēs aplikšanu ar nodokli pēc šīs samazinātās likmes, kas līdz 2003.gadam tika aplikti ar pievienotās vērtības nodokli pēc 18 procentu likmes. Šāda nodokļa piemērošanas politika tika ievie …