Piemiņas vietas teritorijas robežas precizē topogrāfiskajā uzmērījumā un fiksē topogrāfiskajā plānā.545. Veicot kultūrvēsturisko ēku atjaunošanu vai pārbūvi maksimāli saglabā ēkas apjomu, apdari, konstruktīvos elementus, balkonus, lodžijas un verandas, logus, slēģus, durvis un citas autentiskas detaļas un elementus.5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)5.5.1.1. Pamatinformācija546. Grafiskās daļas kartēs attēlotas ainaviski vērtīgas teritorijas.5.5.1.2. Apbūves parametriNenosaka5.5.1.3. Citi noteikumi547. Teritoriju izmanto saskaņā ar ainaviskām vērtībām un to telpisko struktūru.548. Arhitektūras stilam, apjomam un ēku apdares materiāliem jāiekļaujas kultūrvēsturiskajā un dabiskajā ainavā.549.
\nTeritorijā aizliegta lielmēroga industriālu objektu būvniecība, ja tās rezultātā tiek ietekmēts ainavas siluets un vērtīgas skatu perspektīvas.550. Saņem ainavu arhitekta atzinumu vertikālu un liela apjoma būvju izvietošanai, kas var ieņemt dominējošu lomu ainavā vai aizsegt un būtiski izmainīt skatus uz ainavas vērtībām.551. Nav pieļaujama lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana izcilu skatu vērsumu tuvplānā.552. Ierīkojot atpūtas vietas ezeru krasta joslā un skatu vietās, maksimāli saglabā dabisko zemsedzi, mežaudzes struktūru, pieļaujama kopšana, saglabājot lielos kokus (priedes, vītolus, ozolus, melnalkšņus), izcērtot krūmus un otrā stāva kokus.553. Būvvaldei ir tiesības prasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros.
\nAinavas analīzes ietvaros izvērtē plānotā objekta vizuālās uztveres zonas un esošo skatu koridoru saglabāšanas iespējas, pēc iespējas saglabājot raksturīgo ainavu.554. Tematiskajos plānojumus, lokālplānojumos vai detālplānojumos un būvprojektā iekļauj risinājumus skatu vietām un autostāvvietām, publisku pieeju ūdensobjektiem saglabāšanai, paredz nepieciešamo labiekārtojumu, kā arī sporta un rekreācijas būvju izvietojumu.5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA5.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6)5.6.1.1. Pamatinformācija555. Vietējās nozīmes lauksaimniecības teritorijas (TIN6) veido auglīgākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes.5.6.1.2. Apbūves parametriNenosaka5.6.1.3.
\nCiti noteikumi556. Atļautā izmantošana noteikta 4.11.1.apakšnodaļā, izņemot teritorijā nav atļautas šādas izmantošanas:556.1. Mežsaimnieciska izmantošana (21001);556.2. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006);556.3. kapsētas ierīkošana.5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA5.7.1. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)5.7.1.1. Pamatinformācija557. Kā nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7) noteikta valsts galvenā autoceļa A12 \"Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova)\" posma Rēzekne – Ludza attīstībai nepieciešamā teritorija.5.7.1.2. Apbūves parametriNenosaka5.7.1.3. Citi noteikumi558. Teritorijas robežas precizē atbilstoši būvprojektam.559.
\nJebkurai jaunai būvniecībai būvniecības ieceri saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību \"Latvijas Valsts ceļi\".5.7.2. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN72)5.7.2.1. Pamatinformācija560. Kā \"Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija\" (TIN72) noteikti perspektīvie pašvaldības ceļi un ielas.5.7.2.2. Apbūves parametriNenosaka5.7.2.3. Citi noteikumi561. Turpmākajā plānošanas procesā atļauts mainīt perspektīvo pašvaldības ceļu un ielu novietojumu, saglabājot grafiskajā daļā attēloto perspektīvā pašvaldības ceļa vai ielas savienojuma punktu sasaisti.562. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu. Jauna būvniecība atļauta kā īslaicīgas lietošanas būve.563.
\nTeritoriju aizliegts iežogot, izņemot gadījumu, ja tiek izsniegta attiecīga pašvaldības atļauja uz ierobežotu laiku.564. Ja, veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvās pašvaldības ielas vai ceļa būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, pašvaldība, pieņem attiecīgu lēmumu nepiemērot \"Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas\" (TIN72) statusu. Pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas atļauts izmantot teritoriju saskaņā ar grafiskās daļas kartē noteikto funkcionālo zonējumu.5.8. DEGRADĒTA TERITORIJANenosaka6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA6.1. PRASĪBAS LOKĀLPLĀNOJUMIEM UN DETĀLPLĀNOJUMIEM565.
\nPapildus normatīvajiem aktiem noteiktajiem gadījumiem, detālplānojumu izstrādā:565.1. teritorijai, kas grafiskās daļas kartē attēlota kā teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3);565.2. kapsētas teritorijas paplašināšanai vai jaunas kapsētas teritorijas izveidošanai;565.3. ja plānota teritorijas izmantošana vai būvniecība, kas apbūves noteikumos atļauta vienīgi pirms tam izstrādājot detālplānojumu.566. Pašvaldība lokālplānojuma vai detālplānojuma darba uzdevumā var noteikt prasības:566.1. veikt teritorijas augu sugu un biotopu izpēti;566.2. veikt ornitoloģisko izpēti;566.3. veikt ģeoloģisko izpēti,566.4. veikt paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu;566.5. veikt vērtīgu dabas teritoriju un objektu, tai skaitā dižkoku un dižakmeņu inventarizāciju;566.6. kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanai.7.
\nCITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS7.1. PAŠVALDĪBAS KOMPETENCĒ ESOŠĀS APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS567. Grafiskajā daļā, atbilstoši mēroga noteiktībai, noteiktas pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas:567.1. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (5. pielikums);567.2. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (6. pielikums);567.3. mežu aizsargjosla ap Ludzas pilsētu;567.4. aizsargjoslas ap kapsētām;567.5. aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (9. pielikums)567.6. aizsargjoslas gar ielām (2. pielikums), pašvaldības ceļiem (7. pielikums) un valsts autoceļiem (8. pielikums);567.7. aizsargjoslām gar dzelzceļiem, tai skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus.7.2.
\nKULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBA7.2.1. Vispārīgie noteikumi568. Grafiskās daļas kartēs attēlotas kultūras pieminekļu atrašanās vietas un robežas un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas).569. Kultūras pieminekļu, izņemot arheoloģisko pieminekļus, un to aizsardzības zonu teritorijā plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml. Jebkādu teritorijas izmantošanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonā plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.570.
\nArheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.7.2.2. Noteikumi Ludzas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzībai571. Pilsētbūvniecības pieminekļa \"Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs\" (aizsardzības Nr. 7441) robežas un aizsargjosla attēlota grafiskās daļas kartē.572. Būvlaide sakrīt ar ielas sarkano līniju. Galveno ēku novieto, ievērojot iedibināto būvlaidi. Paredzot apbūves atkāpi no iedibinātās būvlaides, sagatavo pamatojumu, ko būvniecības ieceres izskatīšanas laikā izskata un saskaņo būvvaldē.573. Veicot būvniecību un zemes ierīcības darbus pilsētbūvniecības pieminekļa \"Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs\" (aizsardzības Nr. 7441) un tā aizsargjoslas teritorijā saglabā kultūrvēsturisko vidi:573.1. vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūra, zemes vienību konfigurācija, to vēsturiskās robežas;573.2. apbūves mērogu, ko nosaka apbūves apjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību ielas frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi, apbūves līnijas un būvlaides;573.3. apbūves raksturu, ko nosaka konkrētam apbūves fragmentam piemītošu apbūves raksturlielumu kopums: apbūves blīvums, apbūves augstums, fasādes frontes garums un attālums starp ēkām, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija (tai skaitā jumta slīpums), fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli;573.4. raksturīgo ainavisko vidi, ko veido reljefs, dabas elementi, koku grupas, apstādījumi un teritorijas labiekārtojums, kā arī raksturīgākie skatu punkti;573.5. labiekārtojuma elementus: videi raksturīgus žogus, vārtus, celiņus, kāpnes, apgaismes ķermeņus, lapenes un citus ārtelpas elementi.574.
\nVeicot pārbūvi vai atjaunošanu saglabā būves apjomu proporcijas, stilistiku, fasāžu apdari, raksturīgās būvdetaļas, funkcionālos un dekoratīvos elementus.575. Ielas frontē ēkas fasādes apdarē aizliegts lietot plastmasas, metāla lokšņu un tamlīdzīgus vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgus materiālus. Dabīgo materiālu imitācijas atļautas, ja saņemts normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums.576. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt sākotnējos logus ar vienkāršotiem, asimetriskiem vai cita dalījuma logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam.577. Ēkām par logu un durvju konstrukciju materiālu prioritāri izmanto koku.
\nLogu un durvju risinājumu un citu materiālu pielietojumu pamato būvprojektā un saskaņo ar būvvaldi.578. Ēku jumtu iesegumiem izmanto ēkas apkārtnē raksturīgu jumta ieseguma materiālu vai iesegumu, kas materiāla, faktūras un krāsas ziņā pielīdzināms raksturīgajiem tradicionālajiem jumtiem ēkas apkārtnē.579. Lai saglabātu pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturisko raksturu jaunbūvējamu ēku būvtilpumu nosaka atbilstoši apkārtējās apbūves mērogam un blīvumam, respektējot eksistējošu struktūru un apbūves principus.580. Īpašie noteikumi jaunbūvēm:580.1. jebkurai jaunbūvei ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā pilsētvidē un esošajā apbūvē;580.2. izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un ielas fasādes kompozīcijas un apdares konceptuālo risinājumu, ievērtē kultūrvēsturiskās vides raksturojumu:580.2.1. atrašanās vieta un svarīgākie aizsargājamās apbūves elementi noteiktā ielu un laukumu telpā;580.2.2. vizuālā kontekstā uztveramās apkārtējās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums;580.2.3. konkrētās zemes vienības struktūras un telpiskuma attīstības likumsakarības;580.2.4. koku esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība.580.3. atļauts pielietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem (koks, akmens, ķieģelis, apmetuma apdare), ievērojot, ka:580.3.1. fasāžu apdarē nav pielietojami plastmasas (polivinilhlorīda), metāla lokšņu materiāli, kā arī guļbūves tipiskais fasādes risinājums un tamlīdzīgi vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgi materiāli.580.3.2. pieļaujama koka dēļu apdare, koka dēļu apdares kombinācija ar apmetumu, vai ķieģeļu apdares kombinācija ar apmetumu, koka dēļu apdares;580.3.3. stiklotu plakņu, kā fasādes apdares elementa pielietojumu vēsturiskās pilsētvides ainavas izvērtējuma kontekstā pamato būvprojektā un saskaņo būvvaldē.581.
\nZemes vienībā, kurā nav saglabājusies vēsturiskā apbūve un nav dokumentālu faktu par ēkas vēsturisko izskatu, pieļaujama vietas tradīcijai un īpatnībām atbilstošu vēsturisko arhitektonisko apjomu atjaunošana mūsdienīgā interpretācijā.582. Gadījumos, ja jaunbūve tiek celta vēsturiskās ēkas vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā ar inženiertehniskās apsekošanas slēdzienu atzīta par tehniski neiespējamu vai, kura gājusi bojā nepārvaramas varas rezultātā, ieteicama maksimāli precīza zudušo ēku apjomu un fasāžu apdares atdarināšana.583. Ja blakus esošā zemes vienībā esoša apbūve ir ar atkāpi no zemes vienības sānu robežas, jaunbūves ugunsdrošajai sienai jābūt arhitektoniski izveidotai.584. Žogiem un vārtiem, ja tādi vēsturiski bijuši, gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar vēsturiskās apbūves tradīcijām, apbūves arhitektūru un blakus esošu zemes vienību žogu un vārtu veidolu.585.
\nNav atļauti metāla, betona lējuma, polivinilhlorīda un stiepļu pinuma žogi.586. Ludzas pilsētas vēsturiskā centra aizsargjoslas teritorijā papildus normatīvajos aktos noteiktajam, ievēro prasības:586.1. būves atļauts pārbūvēt, uzlabojot to arhitektūras kvalitāti, ja nepieciešams - nojaukt, to vietā būvējot jaunas, apkārtējā vidē iederīgas būves;586.2. lēmumu vai būve ir nojaucama, būvvalde pieņem, izvērtējot būves arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiālus, tehniskās apsekošanas aktu un nojaukšanas ietekmi uz Ludzas pilsētas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vidi.7.2.3. Noteikumi vēsturiskās apbūves aizsardzībai587. Vēsturisko apbūvi saglabā kā arhitektonisku vērtību un būtisku novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļu.588.
\nPirms vēsturiskās apbūves ēkas pārbūves, nojaukšanas, zemes vienības sadales, robežu pārkārtošanas vai jaunas būvniecības teritorijā, pēc būvvaldes pieprasījuma veic ēkas un apkārtējās vides kultūrvēsturisko inventarizāciju un saņem eksperta atzinumu. Prasību nepiemēro, ja ar eksperta slēdzienu ēkas tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu.589. Pamatojoties uz ēkas un apkārtējās vides kultūrvēsturiskās inventarizācijas rezultātiem, būvvaldei ir tiesības prasīt veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu.590. Plānojot un būvējot jaunas ēkas, kā arī pārbūvējot esošās ēkas vēsturiskās apbūves tiešā tuvumā, ievēro vēsturiskās apbūves raksturu, ēku vēsturisko novietojumu zemes vienībā, saglabā apkārtējās apbūves mērogu, raksturu, proporciju sistēmu, respektējot vēsturiskās būvniecības tradīcijas un tradicionālos būvmateriālus.591.
\nJaunu ēku būvniecība vēsturiskās apbūves tiešā tuvumā pieļaujama vietās, kurās tā nav pretrunā ar vēsturisko plānojuma un telpisko struktūru. Nav pieļaujama tādu jaunu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturiskās apbūves ēku apjomiem.592. Jaunizveidotās zemes vienības formai jāatbilst vēsturiskajai zemes vienību struktūrai. Zemes vienību sadali pamato ar vēsturiskās izpētes materiāliem.593. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvniecības tradīcijai, lietoti ēkas sākotnējā celtniecībā vai ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem. Paredzot izmantot mūsdienīgus materiālus, būvprojektu papildina ar skaidrojošo aprakstu un analīzi, fotokolāžām vai citiem pamatojuma materiāliem.594.
\nVeicot vēsturiskas muižas un citas ainavas teritorijas atjaunošanu un labiekārtošanu, saglabā un attīsta raksturīgo vidi – telpisko struktūru, reljefu, apstādījumus, apzaļumojama un apbūves raksturu, koku grupas un alejas, kā arī raksturīgos skatu punktus uz kultūrvēsturisko apbūvi.
\nPIELIKUMI 1.PIELIKUMS. PAGALMI 1. pielikums 2.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS GAR IELĀM 2. pielikums 3.PIELIKUMS. AUTONOVIETNES 3. pielikums 4.PIELIKUMS. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKI OBJEKTI 4. pielikums 5.PIELIKUMS. VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS 5. pielikums 6.PIELIKUMS. CENTRALIZĒTO ŪDENSAPGĀDES SISTĒMU ŪDENS ŅEMŠANAS VIETU AIZSARGJOSLAS 6. pielikums 7.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS GAR PAŠVALDĪBAS CEĻIEM 7. pielikums 8.PIELIKUMS. AIZSARGJOSLAS GAR VALSTS AUTOCEĻIEM 8. pielikums 9.PIELIKUMS. CENTRALIZĒTO KANALIZĀCIJAS SISTĒMU NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IETAISES UN TO AIZSARGJOSLAS 9. pielikums