Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" iesnieguma

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" iesnieguma projektu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.77 Rīgā 2012.gada 14.februārī (prot. Nr.8 8.§) Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" iesnieguma projektu 1. Atbalstīt programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" (turpmāk - programma) iesnieguma projektu. 2. Kultūras ministrijai līdz 2012.gada 15.februārim iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju. 3. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesnieguma projekta (angļu valodā) iesniegšanu Finanšu instrumenta birojā. 4. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā. 5. Kultūras ministrijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu līdz 2012.gada 31.martam iesniegt Eiropas Komisijā vienotu valsts atbalsta paziņojumu par valsts atbalsta sniegšanu kultūras nozarei, tai skaitā infrastruktūras objektiem (piemēram, investīcijas, uzturēšana), ieskaitot muzejus, teātrus, kultūras centrus un bibliotēkas (neatkarīgi no to īpašuma formas), atbilstoši Eiropas Komisijas valsts atbalsta lēmumu praksei. Ministru prezidents V.Dombrovskis Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende (Ministru kabineta 2012.gada 14.februāra rīkojums Nr.77) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas LV04 "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" iesnieguma projekts 1.1. Kopsavilkums Programma "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana" (turpmāk - Programma) paredz finanšu atbalstu prioritātes sektorā "Kultūras mantojuma aizsardzība" un tās galvenie mērķi ir pasargāt un saglabāt nākamajām paaudzēm kultūras un dabas mantojumu, padarīt to publiski pieejamu, kā arī paplašināt kultūras dialogu, veicinot Eiropas identitāti. Programmas ietvaros tiks veikta kultūras mantojuma objektu restaurācija un saglabāšana, veicinot to ekonomiskās darbības formu attīstību un dažādošanu, sekmējot ekonomisko aktivitāti attiecīgajās teritorijās. Programma sekmēs zināšanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un attiecīgām donorvalstu institūcijām, kā arī paaugstinās sabiedrības izpratni par kultūras mantojuma nozīmību un daudzveidību. Programma paredz atbalstu sadarbības izveidei un stiprināšanai, pieredzes un ideju apmaiņai, mobilitātes veicināšanai starp kultūras pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un donorvalstīs, sekmējot kultūras un mākslas dažādību ar starpkultūru dialoga palīdzību. Programmas ietvaros plānots sasniegt šādus rezultātus: - atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums; - sabiedrībai pieejams kultūras mantojums; - veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija. Lai nodrošinātu izvirzīto Programmas rezultātu sasniegšanu, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumentu finansējums tiks novirzīts šādām aktivitātēm: - kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai (atklāts projektu iesniegumu konkurss); - kultūras apmaiņai mazo grantu shēmas ietvaros (atklāts projektu iesniegumu konkurss); - kultūras mantojuma saglabāšanai un kultūras pakalpojuma klāsta paplašināšanai (Saprašanās memorandā par EEZ finanšu instrumenta īstenošanu 2009.-2014.gadā (turpmāk - Saprašanās memorands) ietvertie iepriekš noteiktie projekti); - divpusējās sadarbības veicināšanai starp Latvijas un donorvalstu institūcijām, tai skaitā zināšanu un pieredzes apmaiņai Bilaterālā fonda ietvaros. Programmas mērķa grupas ir: - sabiedrība - objektu un pasākumu apmeklētāji, tūristi, pētnieki un attiecīgo reģionu iedzīvotāji, kuriem Programmas īstenošanas rezultātā būs pieejami sakārtoti un daudzveidīgus pakalpojumus piedāvājoši kultūras mantojuma objekti, daudzveidīgi kultūras un mākslas pasākumi, sakārtota apkārtējā vide un līdz ar to arī augstāka dzīves kvalitāte; - institūcijas un personas, kas gūst tiešu labumu no projekta īstenošanas - objektu īpašnieki, apsaimniekotāji, lietotāji, restauratori un amatnieki, tai skaitā topošie speciālisti, kā arī kultūras pakalpojumu sniedzēji un institūcijas, kas darbojas kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, gan Latvijā, gan donorvalstīs. Programmas ieviešanu nodrošinās Programmas apsaimniekotājs - Latvijas Republikas Kultūras ministrija (turpmāk - KM) sadarbībā ar programmas donoru partneriem - Norvēģijas Kultūras mantojuma direkciju un Norvēģijas Mākslas padomi. Programmas donoru partneru iesaiste programmas ieviešanā veicinās programmas mērķu sasniegšanu, sekmējot sadarbību un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu kultūras institūcijām. Programmas īstenošanai pieejamais EEZ finanšu instrumenta finansējums ir 10 019 500 EUR. 1.2. Pamatinformācija Programmas nosaukums Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana. Programmas joma (atsauce uz Saprašanās memorandu) Saskaņā ar Saprašanās memorandu Programmas joma ir "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana". Programmā paredzētā mazo grantu shēma kultūras apmaiņas projektiem atbilst Programmas jomai "Kultūras un mākslas dažādības veicināšana Eiropas kultūras mantojuma ietvaros". Programmas apsaimniekotāja nosaukums Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir) Norvēģijas Kultūras mantojuma direkcija, Norvēģija. Norvēģijas Mākslas padome (mazo grantu shēmai), Norvēģija. 1.3. Programmas svarīgums Atbilstība vispārīgiem EEZ finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta mērķiem Saskaņā ar EEZ līguma Protokola Nr.38.b 1.pantu Islandes Republika, Lihtenšteinas Firstiste un Norvēģijas Karaliste ir izveidojušas EEZ finanšu instrumentu ar mērķi mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm, sniedzot finanšu atbalstu prioritārajās jomās. Ņemot vērā, ka Programmas ietvaros tiks sekmēta kultūras mantojuma saglabāšana, kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitātes attīstība un starpkultūru dialoga veicināšana, Programmas īstenošana radīs pozitīvu ietekmi uz kultūrvides attīstību, kultūras vērtību saglabāšanu, atjaunošanu un pieejamību, vienlaikus mazinot sociālās atšķirības starp EEZ valstīm. Atbilstība Programmas kopējam mērķim Programmas īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta nozīmīgu valsts un pašvaldību kultūras mantojumu objektu atjaunošana un saglabāšana, kalpojot kā nozīmīgs faktors cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, kā arī teritoriju ekonomiskajai reģenerācijai, piesaistot reģioniem kultūras tūristus, uzlabojot dzīves vides kvalitāti, sekmējot jaunu darba vietu izveidi un investīciju pieplūdumu, sekmējot Eiropas Komisijas stratēģijas "Eiropa 2020" mērķa - ilgtspējīga izaugsme, sasniegšanu. Atbilstība tiesību aktiem un valsts prioritātēm Kultūras mantojuma atjaunošana un saglabāšana nodrošina cilvēkiem kvalitatīvu dzīves telpu un ir viens no priekšnoteikumiem kvalitatīvas uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un pilnībā saskan ar Nacionālo reformas programmu ES 2020 stratēģijas īstenošanu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam norādīts, ka kvalitatīva kultūrvide, ko veido saglabāts un pieejams kultūras mantojums un daudzveidīgas kultūras tradīcijas, radošas izpausmes, ir viens no ilgtspējīgas un līdzsvarotas teritoriālās attīstības nosacījumiem. Valsts kultūrpolitikas vadlīniju 2006. - 2015.gadam "Nacionāla valsts" stratēģiskais mērķis ir sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem. Vadlīnijās norādīts, ka kultūras mantojums un kultūras daudzveidība ir viens no ilgtspējīgas un līdzsvarotas valsts teritoriju attīstības nosacījumiem. Programmas mērķu īstenošana nodrošinās kultūras apmaiņu un profesionālās mākslas pieejamību, zināšanu apmaiņu un labo praksi, kā arī kultūras daudzveidības veicināšanu, kas saskan ar ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas "Nacionāla valsts" 2006. - 2015.gadam" un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" mērķiem. 1.4. Programmas motivācija un pamatojums 1.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze Gan kultūras mantojums, gan daudzveidīgu kultūras un mākslas pasākumu esamība ietekmē kultūrvides attīstību un kultūras vērtību pieejamības veicināšanu, kam ir svarīga loma vides un dzīvesapstākļu kvalitātes nodrošināšanā un augstas kvalitātes pilsētvides veidošanā, kas padara to pievilcīgu darbam, dzīvei un investīcijām. Kultūras mantojums un kultūras pasākumi, kas pieejami plašai sabiedrībai, piemēram, teātris, opera, mākslas darbu izstādes, veido vienu no redzamākajām kultūras nozares daļām. Tādēļ ir būtiski ne vien nodrošināt šo kultūras vērtību esamību, bet arī sekmēt to uzturēšanu un izmantošanu atbilstoši mūsdienu prasībām un vajadzībām, piedāvājot sabiedrībai jaunus, daudzveidīgus kultūras vērtību pasniegšanas veidus, neatkarīgi no tā, vai tās ir vairākus gadsimtus vecas vai laikmetīgās kultūras un mākslas vērtības. Lai sekmētu kultūrvides attīstību, Programmas ietvaros tiks īstenotas aktivitātes kultūras mantojuma objektu saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitātes attīstīšanai un starpkultūru dialoga veicināšanai. Programmas realizācija dos iespēju sabiedrībai izmantot savu kultūras mantojumu daudzpusīgi un ilgtspējīgi, sniegs ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā, pašapziņas un vērtību izpratnes veicināšanā. Programmas rezultātā kultūras mantojums tiks izmantots kā efektīvs instruments ekonomiskās atdzimšanas stimulēšanai un darbavietu radīšanai. Izaicinājumi un nepieciešamības kultūras mantojuma saglabāšanas jomā Latvija ir bagāta ar daudzveidīgu kultūras mantojumu. Pateicoties iepriekšējo paaudžu radītajām vērtībām, ar mantojuma palīdzību Latvija Eiropas un pasaules sabiedrībai stāsta par to, ka tā ir sena valsts ar bagātu vēsturi. Saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - VKPAI) datiem, Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā uz 2011.gada 1.novembri uzskaitē bija 8 559 valsts aizsargājami kultūras pieminekļi. Latvijā pēdējos gados ir notikusi strauja attīstība, daudzi objekti un vietas ir sakoptas, bet ir arī tādas, kur ekonomiskā spiediena rezultātā kultūras mantojums ir cietis. Ekonomisko grūtību apstākļos būtiski ir samazināts finansējums arī kultūras mantojuma saglabāšanai, trūkst restaurācijā kvalificētu speciālistu, zema ir sabiedrības izpratne par kultūras mantojuma lomu kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošanā. Kultūras mantojuma objektu tehniskais stāvoklis lielākoties ir neapmierinošs, jo sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas un to interjeri, bet arī citi ar tām saistītie infrastruktūras elementi, kam jānodrošina objektu pieejamība sabiedrībai. Saskaņā ar VKPAI datiem tikai 17% no valsts aizsardzībā esošajiem kultūras pieminekļiem tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā labs, 59% tas vērtējams kā apmierinošs, bet 20% - kā slikts. Īpaša vērtība gan no vēsturiskā, gan mākslinieciskā viedokļa Latvijā ir jūgendstilam, kas Latvijā, tāpat kā Skandināvijā, ir saistīts ne vien ar mākslas estētisko pusi, bet arī ar nacionālās pašapziņas celšanos, jo ar jūgendstilu iezīmējās pirmo latviešu nacionālo mākslinieku ienākšana kultūras apritē. Jūgendstila mantojums ir kļuvis par Latvijas, jo īpaši Rīgas, atpazīšanas zīmi Eiropā un pasaulē. Līdztekus jūgendstila kultūras mantojumam arī koka kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no Latvijas lielākajiem dārgumiem. Eiropas kultūras mantojuma kontekstā Latvija izceļas ar lielu koka apbūves īpatsvaru pilsētās un laukos. Pēdējos gados koka kultūras mantojums ir kļuvis par vienu no Latvijas prioritātēm kultūras mantojuma saglabāšanā, taču ilgu laiku tas nepelnīti bija atstāts novārtā un pat uzskatīts par apgrūtinājumu, zaudējot daudzas nenovērtējamas koka arhitektūras pērles. Jūgendstila un koka kultūras mantojuma saglabāšana ir joma, kas izpelnījusies uzmanību arī Norvēģijā, kas pazīstama ar pietāti pret kultūras mantojumu, izkoptajām prasmēm un zināšanām kultūras mantojuma, jo īpaši koka un jūgendstila mantojuma, saglabāšanā. Šīs vērtīgās zināšanas un pieredze ir būtisks iemesls sadarbības izveidei un veicināšanai starp Latvijas un Norvēģijas restauratoriem un amatniekiem, kā rezultātā jūgendstila un koka kultūras mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm ir iekļauta saprašanās memorandā kā viena no prioritātēm kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā. Šobrīd trūkst publisku un privātu investīciju kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un uzturēšanai, jo kultūras pieminekļu atjaunošanai pieejamais publiskais finansējums ir nepietiekams - tikai viena desmitā daļa no nepieciešamā minimuma. Kultūras pieminekļu saglabāšanas un uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā valsts kultūras pieminekļa specifiku un apjomu, piemēram, piļu, muižu vai baznīcu restaurācijas gadījumā, pārsniedz to īpašnieku ierobežotās finansiālās iespējas. Neveicot kultūras pieminekļu atjaunošanu, to stāvoklis tikai pasliktināsies, radot lielāku finanšu līdzekļu patēriņu nākotnē. Nepietiekamais finansējums kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un saglabāšanai un Latvijas kultūras mantojuma objektu sliktais tehniskais stāvoklis nav ļāvis pilnībā izmantot kultūrvēsturiskā mantojuma potenciālu tūrismā un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā. Lai nodrošinātu Latvijas kultūras mantojuma objektu saglabāšanu un atjaunošanu, kultūras mantojuma objektu īpašnieki un pārvaldītāji aktīvi izmanto ārvalstu finanšu instrumentus. Līdz šim kultūras mantojuma objektu atjaunošanai un saglabāšanai no ārvalstu finanšu līdzekļiem laika posmā no 2000.gada līdz 2011.gadam ir bijuši pieejami finanšu līdzekļi 44 miljonu EUR apmērā (detalizētu dalījumu pa finansējuma avotiem lūdzu skatīt 2.pielikumā). Jāatzīmē, ka sākotnēji Kultūras ministrija, plānojot Eiropas Savienības (turpmāk - ES) struktūrfondu finansējumu kultūras mantojuma objektu atjaunošanai 2007.-2013.gada plānošanas periodam, bija paredzējusi investīcijas kultūras mantojuma objektu atjaunošanā vairāk kā 24 miljoni EUR apmērā. Tomēr, pasliktinoties valsts ekonomiskajiem rādītājiem un sākoties ekonomiskajai krīzei, Finanšu ministrijas izveidota darba grupa veica visu plānoto ES struktūrfondu aktivitāšu izvērtējumu, kā rezultātā finansējums kultūras nozarei tika samazināts par 9 miljoniem EUR. EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros 2004.-2009.gada plānošanas periodā kultūras mantojuma saglabāšanai tika novirzīts finanšu instrumentu līdzfinansējums 2.72 miljonu EUR apmērā (5,4 % no kopējā Latvijai piešķirtā finanšu instrumentu finansējuma), kas tika piešķirts sešiem atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā atbalstītiem projektiem no dažādiem Latvijas reģioniem. Pateicoties prioritātes "Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana" ietvaros pieejamajam finansējumam, izdevies īstenot vairāku nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošanu, tajos sniegto kultūras pakalpojumu pilnveidošanu un izveidot veiksmīgu divpusējo sadarbību ar Norvēģijas un citu valstu institūcijām. Tomēr prioritātes ietvaros iesniegto atbalsta pieprasījumu skaits pārsniedza pieejamā finansējuma apjomu, liedzot atbalstu daudzu kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu saglabāšanai un atjaunināšanai. Lai kvalitatīvi atjaunotu kultūras mantojuma objektus, tai skaitā restaurētu vai atjaunotu to interjerus, nepieciešama kvalificētu restauratoru iesaiste. Saskaņā ar 2008.gadā veikto Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumu "Muzeja darbinieku raksturojums un darba motivācijas analīze: muzeju vadītāju vērtējums" Latvijā trūkst restauratori, kuriem būtu pieredze kultūras mantojuma objektu atjaunošanā, tai skaitā interjera elementu atjaunošanā. Līdz ar to, lai nodrošinātu kultūras mantojuma objektu atjaunošanu, vitāli svarīga ir kultūras mantojuma objektu saglabāšanā un atjaunošanā iesaistīto ekspertu apmācība un kvalifikācijas celšana, kas tiks nodrošināta Programmas ietvaros, tai skaitā ar bilateriāla fonda atbalstu. Lai novērstu daudzu nozīmīgu koka mantojuma objektu bojāeju un sekmētu šī mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, svarīgs ir ne vien finansiālais atbalsts, bet arī darbs ar sabiedrību, vairojot izpratni par koka mantojuma vērtību, demonstrējot veiksmīgus restaurācijas piemērus un mācoties no labās prakses kultūras mantojuma objektu saglabāšanas piemēriem Latvijā un Programmas partneru valstīs. Izaicinājumi un nepieciešamības kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitātes attīstīšanā un starpkultūras dialogu veicināšanā Kultūras pasākumus, kas pieejami plašai sabiedrībai, Latvijā pārsvarā organizē gan publiskais sektors - valsts un pašvaldību iestādes, gan privātais sektors, piemēram, kultūras nevalstiskās organizācijas. Līdz šim atbalsts kultūras institūciju sadarbības projektiem kultūras norišu organizēšanā, ir bijis pieejams šādu finanšu līdzekļu ietvaros: - Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Kultūra" ietvaros; - Eiropas Komisijas programmas "Kultūra 2000" un "Kultūra" ietvaros; - atsevišķu Pārrobežu sadarbības programmu ietvaros. Līdz šim pieejamie finanšu instrumenti lielākoties atbalstījuši individuālos braucienus, pieredzes apmaiņas braucienus profesionāliem māksliniekiem vai kultūras darbiniekiem. Liela mēroga starptautiskām kultūras norisēm atbalsts ir bijis pieejams tikai Eiropas Komisijas programmas "Kultūra 2000" un "Kultūra" ietvaros, tomēr ņemot vērā sarežģīto projekta iesnieguma sagatavošanas procesu, kā arī ilgo projektu iesniegumu izvērtēšanas procesu, starptautisku nozīmīgu kultūras pasākumu organizēšana šī finanšu instrumenta ietvaros ir apgrūtināta. Jāuzsver, ka lai īstenotu kultūras projektu Eiropas Komisijas programmas "Kultūra" ietvaros projekta īstenotājam nepieciešams nodrošināt līdzfinansējumu, kas esošajos ekonomiskajos apstākļos ir sarežģīti. Kā atzīts arī virknē Eiropas Komisijas komunikācijās un pētījumos, lai kultūras pasākumi un kultūras notikumi būtu radoši un ieinteresētu, iesaistītu plašu sabiedrības daļu, tajos nepieciešams starpkulturālais aspekts, kas ienestu pasākumā iespēju piedzīvot jaunas sajūtas un iedvesmu. Mūsdienu pasaulē, kurā pastāv daudz dažādu kultūru, katra ar savu unikālu izpausmi un kurā pieejami dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ar kuru palīdzību kultūru iespējams izpaust visdažādākajos veidos un vietās, paveras neizmērojamas iespējas dažāda veida sadarbībai un jaunradei kultūras jomā, sekmējot kultūras un mākslas daudzveidību. Viens no veidiem, kā sekmēt kultūras un mākslas daudzveidību un starpkultūru dialogu ir uzlabot kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitāti. Sadarbības un mobilitātes veicināšana ir veids, kā sekmēt jaunu kultūras pakalpojumu radīšanu, netradicionālu risinājumu izmantošanu, pieredzes un zināšanu apmaiņu un vienlaikus veicināt sabiedrībā izpratni par citu valstu kultūru, tās bagātību, daudzveidību un izpausmes formu dažādību. Diemžēl ir vairāki šķēršļi, kas ierobežo kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitāti. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir finansējuma trūkums, kas īpaši aktuāls ir šobrīd - laikā, kad daudzu institūciju budžeta apjomi ir būtiski samazinājušies ekonomisko grūtību apstākļos. Tikpat nozīmīgs šķērslis ir informācijas trūkums, kas sasaucas ar vēl vienu nozīmīgu problēmu - nespēju izveidot sadarbību ar līdzīgām institūcijām ārvalstīs (nepietiekama informācija par iespējamajiem partneriem, ierobežota kapacitāte utt.). Lai risinātu minētās problēmas, ir svarīgi nodrošināt gan plašu publicitāti saistībā ar pieejamo atbalstu kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitātes veicināšanai, gan atbalstīt minēto institūciju centienus atrast sadarbības partnerus un izveidot ilgtermiņa sadarbību. Minētās problēmas plānots risināt gan mazo grantu shēmas ietvaros, gan daļēji arī ar Bilaterālā fonda palīdzību, kura ietvaros tiks sekmēti sadarbības partneru meklējumi un ilgtermiņa sadarbības tīklu izveide. 1.4.2. Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes Programmas vadībā iesaistītās institūcijas · KM - vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku. KM pārziņā ir autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu, arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju, bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas un kultūrizglītības apakšnozares, kā arī sabiedrības integrācijas jautājumi. Atbilstoši kompetencei KM izstrādā kultūrpolitiku, kā arī organizē un koordinē tās īstenošanu, organizē valsts kultūras objektu ēku un būvju būvniecību, sekmē muzeju darbības pilnveidošanu un koordinē to attīstību, pārrauga Nacionālo muzeju krājumu, sekmē tā saglabāšanu un koordinē komplektēšanas stratēģiju, kā arī organizē kultūrizglītības un radošās industrijas izglītības attīstības stratēģijas ieviešanu; · VKPAI - kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti. KM kā Programmas apsaimniekotājs nodrošinās Programmas vadību. Kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumos KM sadarbosies ar VKPAI. Programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas · Valsts un pašvaldību institūcijas, kuras piedalās Programmas iepriekš noteikto projektu īstenošanā: - VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) - valsts kapitālsabiedrība, kuras svarīgākā funkcija ir kvalitatīvi un profesionāli apsaimniekot un attīstīt valsts nekustamo īpašumu un nodrošināt ar telpām valsts institūcijas, tai skaitā. valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu apsaimniekošanu, kā arī jaunu valstiski nozīmīgu būvniecības projektu attīstīšanu un dažādu nekustamā īpašuma mērķprojektu realizēšanu. Saskaņā ar Likumu par kultūras pieminekļu aizsardzību valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina to valdītāji, kas visbiežāk valsts piederošajiem kultūras pieminekļiem ir VNĪ; - Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, kuras funkcijās ietilpst Rīgas pilsētas pašvaldības kultūras procesa un kultūras dzīves norišu daudzveidības, attīstības un sabiedrības pieejamības nodrošināšana, kultūras vērtību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, pētīšana un popularizēšana, jaunrades attīstīšana, materiālo un nemateriālo kultūras vērtību izzināšana, uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana, kā arī profesionālās un tautas mākslas pieejamības nodrošināšana. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības ietvaros darbojas Rīgas Jūgendstila muzejs, kas piedalīsies Programmas iepriekš noteiktā projekta īstenošanā; - Rēzeknes pilsētas dome, kuras uzdevumos atbilstoši likumam Par pašvaldībām ietilpst rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). Rēzeknes pilsēta tiek dēvēta par Latgales kultūras galvaspilsētu, jo tajā var sastapt Latvijai netipisku kultūras tradīciju daudzveidību. Pilsētā darbojas latgaliešu, krievu, poļu, ukraiņu un ebreju biedrības, aktīvi saglabājot pilsētas multietnisko kultūras mantojumu; - VA "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs", kas ir viens no vecākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs saglabā, pēta un eksponē Latvijas tautas tradicionālos dzīves pieminekļus no 17.gs. beigām - 20.gs. sākumam. Muzeja teritorijā uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem, tādējādi iepazīstinot visus interesentus ar latviešu un citu Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautu kultūras mantojumu un darba un sadzīves tradīcijām; - Tai skaitā, VNĪ īstenoto iepriekš noteikto projektu ieviešanā iesaistītās partnerinstitūcijas: VA "Memoriālo muzeju apvienība" un VA "Rakstniecības un mūzikas muzejs". · Institūcijas, kuras piedalās atklāto konkursu ietvaros - Pašvaldību institūcijas atklātā konkursa kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai ietvaros, jo tām saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" jārūpējas par kultūru un jāsekmē tradicionālo kultūras vērtību saglabāšana un ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā; - Valsts institūcijas atklātā konkursa kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanai ietvaros, jo tām saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā, valdījumā vai lietojumā; - Profesionālās kultūras institūcijas, kuras piedalās starptautisku kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā mazo grantu shēmas ietvaros. 1.4.3. Ar Programmas jomu saistītie likumi un noteikumi Programmas ieviešana tiks nodrošināta, pamatojoties uz starptautiskajām konvencijām un rekomendācijām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas nosaka nozares politiku kultūras mantojumu saglabāšanas un atjaunošanas jautājumos. Starptautiskās konvencijas: - UNESCO konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību; - Eiropas konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai; - konvencija Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai; - Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā; - vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai; - Eiropas ainavu konvencija; - Eiropas kultūras konvencija; - UNESCO konvencijas par kultūras mantojuma daudzveidības aizsardzību un veicināšanu. Starptautiskie dokumenti: - Saprašanās memorands; - EEZ finanšu instrumenta komitejas apstiprinātie noteikumi par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā (turpmāk - Noteikumi); - EEZ līgums par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009-2014 (Protokols 38b.). Plānošanas dokumenti: - Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam "Nacionāla valsts"; - Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007-2013.gadam; - Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam. Likumi: -  Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums (izstrādes stadijā) - nosaka vispārējos finanšu instrumentu ieviešanas nosacījumus un finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to pienākumus un tiesības; -  Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" - nosaka prasības kultūras mantojuma objektu aizsardzībai; -  Būvniecības likums - nosaka prasības, kādas ir jāievēro nodrošinot būvniecības darbus; -  Administratīvās procesa likums - nosaka projektu iesniegumu izskatīšanas un lēmumu pārsūdzēšanas kārtību; -  Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums - nosaka prasības iepirkumu procedūru veikšanai; -  Informācijas atklātības likums - nosaka prasības informācijas pieejamībai saistībā ar Programmā īstenojamajiem projektiem; -  Fizisko personu datu aizsardzības likums - nosaka prasības, kādas jānodrošina Programmas ietvaros iegūtajiem fizisko personu datiem; -  Komercdarbības atbalsta kontroles likums - nosaka prasības, kas jāievēro īstenojot Programmu, kurai ir piemērojamas valsts atbalsta normas. Ministru kabineta noteikumi: - Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumi Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu"; - Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"; - Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem"; - Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr. 842 "Noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību". 1.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi Attiecībā uz valsts atbalstu Programmas apsaimniekotājs rīkosies atbilstoši Latvijas Republikas normatīvā akta - Komercdarbības atbalsta kontroles likuma - prasībām un iesniegs Eiropas Komisijā vienotu valsts atbalsta paziņojumu par valsts atbalsta sniegšanu kultūras nozarei, tai skaitā, infrastruktūras objektiem (piemēram, investīcijas, uzturēšana), tai skaitā muzejiem, teātriem, kultūras centriem un bibliotēkām (neatkarīgi no to īpašuma formas) atbilstoši Eiropas Komisijas valsts atbalsta lēmumu praksei. Atbalsts kino jomai Programmas ietvaros tiks sniegts saskaņā ar atbalsta shēmu  N 233/2008 "Atbalsta shēma Latvijas filmām". Programmas ietvaros līdzfinansējuma saņēmējiem būs jāpiemēro iepirkumu veikšanu reglamentējošie normatīvie akti - Publisko iepirkumu likums, Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Savukārt gadījumos, kad projekta ietvaros tiks slēgti līgumi zem līgumcenu sliekšņiem, no kuriem projektu īstenotājam ir jāpiemēro iepirkumu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās iepirkumu procedūras, projektu īstenotājiem projekta īstenošanas ietvaros pirms nepieciešamo apakšlīgumu noslēgšanas izvēloties līgumslēdzēju būs jāveic līgumslēdzēja izvēles procedūra, kuras ietvaros tiks izvēlēts tas līgumslēdzējs, kura piedāvājums ir saimnieciski un ekonomiski visizdevīgākais, nodrošinot līgumslēdzēja izvēles procedūrā brīvu konkurenci, vienlīdzīgu attieksmi un atklātumu. Projektu īstenotājiem dokumentācija, kas pierāda līgumslēdzēja izvēles pamatotību un atbilstību iepriekš norādītajiem principiem, jāglabā vismaz trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Projektu īstenotājiem ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no projekta līguma noslēgšanas jāiesniedz Programmas apsaimniekotājam iepirkumu plāns, kurā par katru iepirkumu jānorāda: iepirkuma priekšmets, piemērojamā iepirkumu procedūra vai līgumslēdzēja izvēles procedūra, iepirkuma paredzamā līgumcena, kā arī paredzamais iepirkuma procedūras īstenošanas termiņš. Programmas apsaimniekotājs pēc iepirkumu plāna saņemšanas, veiks iepirkumu plānā norādīto iepirkumu veikšanas atbilstības pārbaudi iepirkumu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, savukārt Programmas apsaimniekotājs vai noteiktos gadījumos Iepirkumu uzraudzības birojs (Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde) nodrošinās projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi. Tādējādi Programmas ietvaros, jau pirms finansējumu saņēmēji veiks iepirkumus, tiks veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu risku, ka projekta īstenotāji veic neatbilstošas iepirkumu procedūras, nepamatoti sadala iepirkumus vai neveic iepirkumu procedūras gadījumos, kad tās ir jāveic. 1.4.5.  Programmas stratēģijas pamatojums Programmas stratēģija paredz ar EEZ finanšu instrumenta atbalstu risināt Programmas iesniegumā norādītās problēmas - atjaunot valsts un pašvaldības kultūras mantojuma objektus, jo īpaši jūgendstila un koka mantojumu, uzlabot kultūrvēsturisko objektu restaurācijā iesaistīto ekspertu kompetenci un praktiskās zināšanas, veicināt pieredzes apmaiņu un labās prakses piemēru ieviešanu kultūras mantojumu objektu restaurācijā un saglabāšanā, sniegt atbalstu kultūras institūcijām starptautisku kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā. Programmas stratēģija paredz sekojošu rezultātu sasniegšanu: - atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums; - sabiedrībai pieejams kultūras mantojums; - veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība. Lai sasniegtu nospraustos rezultātus - "atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums" un "sabiedrībai pieejams kultūras mantojums", Programmas ietvaros ir paredzēts organizēt atklātu projektu iesniegumu konkursu kultūras, jo īpaši jūgendstila un koka, mantojuma saglabāšanai. Kultūras mantojuma saglabāšanas projektu īstenošanai plānots novirzīt 1 065 943 EUR jeb 10,6 % no Programmai piešķirtā EEZ finanšu instrumenta finansējuma. Šo rezultātu sasniegšana tiks sekmēta, īstenojot piecus iepriekš noteiktus projektus kultūras mantojuma saglabāšanai, kas noteikti saprašanās memorandā. Iepriekš noteiktajiem projektiem plānots novirzīt 7 334 447 EUR, kas ir aptuveni 70% no Programmas ietvaros pieejamā EEZ finanšu instrumenta finansējuma. Lai sasniegtu rezultātu - "atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums", cita starpā tiks realizēti divi paraugrestaurācijas projekti kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, demonstrējot sabiedrībai pozitīvus risinājumus un kultūras mantojuma nozīmību ekonomikas un dzīves vides atveseļošanā. Šo projektu īstenošanas rezultātā plānots atjaunot četrus kultūras mantojuma kompleksus, kuros saglabāts objektu autentiskums un orģinālsubstance: Rakstniecības un mūzikas muzeju, Raiņa dzimtās mājas "Tadenava", Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, Raiņa un Aspazijas māju Rīgā, Baznīcas ielā 30. Projektos plānotas aktivitātes kultūras pakalpojuma piedāvājuma klāsta paplašināšanā un kvalitātes uzlabošanā, padarot to saturu atbilstošu mūsdienu prasībām. Izstrādājot kultūras mantojuma objektu saturu, notiks cieša sadarbības ar partneriem no Programmas donorvalstīm, pārņemot labās prakses piemērus un īstenojot pieredzes apmaiņu. Lai sasniegtu rezultātu - "sabiedrībai pieejams kultūras mantojums", tiks īstenoti trīs iepriekš definētie projekti, kuru rezultātā sabiedrībai būs pieejami līdz šim neredzēti un nepiejami kultūras mantojuma objekti. Projektu īstenošanas rezultātā plānots sabiedrībai kultūras mantojuma objektus darīt pieejamus ar ekspozīciju palīdzību, kā arī īstenojot kultūras mantojuma objektu atjaunošanas darbus, padarot to iekštelpas pieejamas sabiedrībai. Plašai sabiedrībai tiks darīti pieejami divi kultūras mantojuma objekti: Rēzeknes Zaļā sinagoga un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ostas noliktava. Abi kultūras mantojuma objekti šobrīd ir pieejami apskatei tikai no ārpuses - to iekštelpas ir nepiemērotas apskatei un atrodas avārijas stāvoklī, tomēr tie satur būtiskas kultūrvēsturiskas vērtības, kuras ir nepieciešams padarīt pieejamas pēc iespējas plašākai sabiedrībai. Rezultāta sasniegšanai tiks īstenots arī projekts "Rīgas Jūgenstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde", kas paredz, sadarbībā ar donorvalstu sadarbības parnteriem un labākajiem Latvijas speciālistiem jūgendstila kultūras mantojuma saglabāšanā, vērienīgu jūgenstila materiālā mantojuma digitalizēšanu un pēc tam iekļaušanu mūsdienīgā, modernā muzeja ekspozīcijā. Minēto aktivitāšu rezultātā plānots ne vien nodrošināt kultūras mantojuma atjaunošanu un pieejamību sabiedrībai, bet, pateicoties pieredzes apmaiņas un sadarbības aktivitātēm, nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistīto speciālistu kompetences un prasmju paaugstināšanu, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par kultūras mantojumu un tā nozīmību. Būtiski ir parādīt sabiedrībai, ka ir iespējama kultūras mantojuma objektu mūsdienīga un sabiedrības vajadzībām atbilstoša izmantošana, kas vienlaikus nemazina šo objektu autentiskumu un kultūrvēsturisko vērtību. Lai sasniegtu rezultātu - "veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija", plānots ieviest mazo grantu shēmu kultūras apmaiņai. Mazo grantu shēmas ieviešanai plānots novirzīt 500 000 EUR, kas ir aptuveni 5% no Programmas ietvaros pieejamā EEZ finanšu instrumenta finansējuma. Mazo grantu shēmas ietvaros tiks piešķirts atbalsts kultūras pakalpojumu sniedzēju mobilitātes attīstīšanai un starpkultūras dialogu veicināšanai. Papildus minētajam, lai nodrošinātu divpusējo attiecību stiprināšanu starp Latviju un donorvalstīm, visu iepriekš minēto aktivitāšu ietvaros būs pieejams līdzfinansējums partnerības izveidei un sadarbības saišu stiprināšanai ar donorvalstu institūcijām. Bilaterālās sadarbības izveidei un stiprināšanai tiks novirzīts 1,5% no Programmas kopējā finansējuma. 1.5. Programmas mērķi un indikatori 1.5.1.  Programmas mērķis (plānotā ietekme) Programma kopumā atbilst Programmas jomai "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana". Programmas pamatmērķis - pasargāts, nākamajām paaudzēm saglabāts un publiski pieejams kultūras un dabas mantojums. Vienlaikus programmas ietvaros paredzēts ieviest mazo grantu shēmu kultūras apmaiņas projektiem, kas atbilst programmas jomai "Kultūras un mākslas dažādības veicināšana Eiropas kultūras mantojuma ietvaros". Tās mērķis - paplašināts kultūras dialogs un caur kultūras dažādības izpratni veicināta Eiropas identitāte. 1.5.2.  Plānotais Programmas rezultāts # Rezultāts Indikators Apraksts Indikatora vērtība Apliecinājuma avots Bāzes vērtība Mērķa vērtība 1 Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums Atjaunotu / saglabātu objektu ar kultūras mantojuma vērtību skaits Programma ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi nodrošinot gadsimtu gaitā radīto kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm kā nozīmīgu faktoru augstai cilvēku dzīves kvalitātei. Ņemot vērā, ka Programmas ietvaros kultūras mantojuma objektu atjaunošana ir paredzēta gan iepriekš noteikto projektu, gan kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātes ietvaros, mērķa vērtība ir noteikta kā minimālais atjaunotais objektu skaits, ņemot vērā iepriekš noteikto projektu rezultātus un atklātās projektu iesniegumu atlases ietvaros pieejamo finansējumu un vienam projektam pieejamo finansējumu. 0 8 Projektu pārskati Programmas izvērtējums. Projektu uzraudzība, pārbaudes projektu īstenošanas vietās. 2 Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums Vienību ar kultūras mantojuma vērtību skaits, kas pārvērsti elektroniskā formātā Programma paredz digitalizēt kultūras mantojuma vērtības, kas ļauj vienkopus apvienot neskaitāmus kultūras mantojuma objektus, kuru apskate un izpēte citkārt būtu sarežģīta vai laikietilpīga. 0 1000 Projektu pārskati. Programmas izvērtējums. Projektu uzraudzība, pārbaudes projektu īstenošanas vietās. Sabiedrībai no jauna vai atkārtoti atvērtu ēku ar kultūras mantojuma vērtību skaits Daudzu valsts un pašvaldību valdījumā esošo kultūras pieminekļu tehniskais stāvoklis ir kritisks vai neapmierinošs, līdz ar to šo objektu pieejamība ir ierobežota, tādējādi liedzot sabiedrībai iespēju iepazīt Latvijas kultūras mantojuma bagātību pilnā apjomā. Vairākos šādos objektos ir izvietoti muzeji, kuru darbība ir apdraudēta tieši ēku tehniskā stāvokļa dēļ. Izvēlētais indikators ļaus novērtēt ieguldījumu objektu pieejamības veicināšanā, iesaistot to mūsdienu apritē, un tādējādi sekmējot sabiedrības informētību par Latvijas kultūras mantojumu. 0 2 Projektu pārskati. Programmas izvērtējums. Projektu uzraudzība, pārbaudes projektu īstenošanas vietās. 3 Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija Organizēto kultūras pasākumu skaits Katrai valstij ir savas kultūras tradīcijas un specifiskas izpausmes, kas dara kultūru kopumā bagātāku. Lai iepazītu citu valstu kultūras dzīvi un nestu Latvijas un donorvalstu kultūru ārpus valsts robežām, kā arī lai veicinātu pieredzes apmaiņu un turpmāku sadarbību ar Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu un saņēmējvalstīm, Programmas ietvaros paredzēts ieviest mazo grantu shēmu kultūras apmaiņai. Izvēlētais indikators ļauj noteikt grantu shēmas īstenošanas rezultātā izveidotās sadarbības rezultātus un apmērus, kas ir tieši saistīti ar grantu shēmas mērķa sasniegšanu. Organizēto kultūras pasākumu skaits sniedz informāciju ne vien par veiksmīgi izveidotu sadarbību skaitu, bet arī ar šo pasākumu organizēšanu saistīto publicitāti un projektu rezultātu pieejamību sabiedrībai. Vienlaikus, vērtējot minēto indikatoru, tiks ņemta vērā ne vien kvantitatīva, bet arī kvalitatīva informācija - pasākuma kvalitāte, pieejamība, sadarbības apjoms, kā arī ilgtspēja. Personu skaits, kas piedalās kultūras pasākumu īstenošanā, ir indikators, kas tiešā veidā atspoguļo sadarbības apjomu, tādējādi veicinot viena no EEZ finanšu instrumenta pamatmērķiem sasniegšanu, Vienlaikus izvēlētais rādītājs sniegs informāciju par notikušo pieredzes apmaiņu starp Latvijas un donorvalstu māksliniekiem un tās rezultātiem, tādējādi nodrošinot jaunu ideju, pieeju, kultūras izpausmju tālāku izplatību. 0 20 Statistikas dati. Projektu pārskati. Programmas izvērtējums. Projektu uzraudzība, pārbaudes projektu īstenošanas vietās. Personu skaits, kas piedalās kultūras pasākumu īstenošanā 0 100 Rezultāta - atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums - mērķa vērtība ietver divu iepriekš noteikto projektu: "Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija" un  "Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana" ietvaros restaurētās ēkas (1 ēka un 3 ēku kompleksi), kā arī atklātā projektu iesniegumu konkursa kultūras mantojuma saglabāšanai ietvaros restaurētos un aizsargātos kultūras mantojuma objektus, kas atbilstoši pieejamajam finansējumam plānoti četri. Rezultāta - sabiedrībai pieejams kultūras mantojums - 1.indikatora mērķa vērtība ietver iepriekš noteiktā projekta "Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde" ietvaros digitalizētās kultūras mantojuma vērtības, kas iekļautas virtuālajā muzejā, savukārt 2.indikatora mērķa vērtība ietver iepriekš noteiktā projekta "Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija" īstenošanas rezultātā atjaunoto sinagogas ēku un iepriekš noteiktā projekta "Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurācija" ietvaros atjaunoto ostas noliktavas ēku. Abas ēkas pēc atjaunošanas būs pieejamas sabiedrībai Rezultāta - veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija - 1. indikatora mērķa vērtība "Organizēto kultūras pasākumu skaits"  ietver mazo grantu shēmas ietvaros īstenoto projektu plānotos rezultātus, pieņemot, ka vidēji mazo grantu shēmas ietvaros tiks īstenoti 10 projekti un katra projekta ietvaros tiks organizēti vismaz 2 kultūras vai mākslas apmaiņas pasākumi. 2. indikatora mērķa vērtība "Personu skaits, kas piedalās kultūras pasākumu īstenošanā" ietver mazo grantu shēmas ietvaros īstenoto projektu rezultātus, pieņemot, ka viena kultūras vai mākslas apmaiņas projektā piedalās vismaz 10 personas (Aprēķins: 10 personas x 10 projekti). 1.5.3.  Programmas iznākumi Rezultāts Iznākums Iznākuma indikators Indikatora vērtība Apraksts Bāzes vērtība Mērķa vērtība Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums Nodrošināta koka kultūras pieminekļa restaurācija Atjaunoto un saglabāto kultūras mantojuma objektu skaits 0 51 Atjaunojot kultūras mantojuma objektus vistiešākā veidā tiek veicināta kultūras mantojuma saglabāšana un pieejamība sabiedrībai, tādējādi sekmējot Programmas jomas mērķa sasniegšanu. Saskaņā ar Saprašanās memorandu īpaši atbalstāma ir koka mantojuma atjaunošana un saglabāšana, kas, ņemot vērā donorvalstu, jo īpaši Norvēģijas speciālistu vērtīgo pieredzi un zināšanas koka restaurācijā, vienlaikus paver iespējas sekmīgai divpusējai sadarbībai. Izvēlētā iznākuma novērtēšanai ir noteikts indikators, kas tiešā veidā atspoguļo saglabātā koka kultūras mantojuma apjomu. Ņemot vērā, ka iepriekš noteikto projektu, tāpat kā atklātā projektu iesniegumu konkursa, ietvaros paredzēta koka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, izvēlēts vienots iznākums abām šīm aktivitātēm. Nodrošināta jūgendstila kultūras pieminekļu restaurācija Atjaunoto un saglabāto kultūras mantojuma objektu skaits 0 1 Saskaņā ar Saprašanās memorandu īpaši atbalstāma ir Jūgendstila mantojuma atjaunošana un saglabāšana, kas, ņemot vērā donorvalstu, jo īpaši Norvēģijas speciālistu vērtīgo pieredzi un zināšanas Jūgendstila kultūras mantojuma saglabāšanā, vienlaikus paver iespējas sekmīgai divpusējai sadarbībai. Izvēlētā iznākuma novērtēšanai ir noteikts indikators, kas tiešā veidā atspoguļo saglabātā Jūgendstila kultūras mantojuma apjomu. Minētajā iznākuma indikatora vērtībā ietverts atklātā projektu iesniegumu konkursa rezultātā atjaunots jūgendstila kultūras piemineklis (prognoze). Nodrošināta kultūrvēsturisku objektu saglabāšana Atjaunoto un saglabāto kultūras mantojuma objektu skaits 0 22 Saskaņā ar Saprašanās memorandu atbalstāma kultūras mantojuma atjaunošana un saglabāšana, kas, ņemot vērā donorvalstu, jo īpaši Norvēģijas speciālistu vērtīgo pieredzi un zināšanas kultūras mantojuma saglabāšanā, vienlaikus paver iespējas sekmīgai divpusējai sadarbībai. Izvēlētā iznākuma novērtēšanai ir noteikts indikators, kas tiešā veidā atspoguļo saglabātā kultūras mantojuma apjomu. Minētajā iznākuma indikatora vērtībā ietverts atklātā projektu iesniegumu konkursa rezultātā atjaunots kultūras piemineklis, kā arī iepriekš noteiktā projekta ietvaros atjaunotais kultūras piemineklis (1 objekts). Tiek prognozēts, ka atklātā projektu iesniegumu konkursa rezultātā varētu tikt atjaunots vismaz 1 kultūras mantojuma objekts (tai skaitā, interjera elements), kas nav koka vai jūgendstila kultūras piemineklis. Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums Apkopota un elektroniski pieejama informācija par jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu Latvijā Izveidota kultūrvēsturiskā mantojuma datubāze elektroniskā formātā 0 13 Lai informācijas uzkrāšana tiktu nodrošināta augstā kvalitātē un būtu ērti pieejama, plānota attiecīgas datu bāzes izveide, kas noteikta kā viens no Programmas iznākumiem. Datu bāzē apkopotas vismaz 1000 digitalizētas kultūras vērtības. Datu bāze sabiedrībai pieejama projekta īstenotāja interneta mājas lapā. Nodrošināta publiska pieejamība kultūras mantojuma objektiem, kas atjaunoti Programmas ietvaros Atjaunoto kultūras mantojuma objektu apmeklētāju skaits pirmajā gadā pēc projekta īstenošanas pabeigšanas 0 115 000 Programmas rezultātā tiks veicināta apmeklētāju pieejamība atjaunotiem kultūras mantojuma objektiem un muzejiem, kas tiek atjaunoti divu iepriekš noteikto projektu ietvaros: "Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija" un "Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurācija", veicinot arī vietējās kopienas un blakus esošās teritorijas ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos. Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija Veicinātas lielākas kultūras sadarbības iespējas, izveidoti kopēji sadarbības tīkli starp Latviju un donorvalstīm Jaunizveidoto un sekmētu jau izveidoto partnerību skaits 0 104 Programmas rezultātā tiks īstenoti profesionālo kultūras organizāciju rīkoti kultūras pasākumi Latvijā un donorvalstīs, kas veicinās Eiropas identitātes veidošanos un bagātinās kultūras pakalpojumu klāstu Sekmēta kultūras darbinieku mobilitāte Kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitātes pieaugums Programmas īstenošanas rezultātā (%) 0 205 Programmas rezultātā profesionālo kultūras organizāciju rīkoto kultūras pasākumu Latvijā un donorvalstīs ietvaros tiks sekmēta kultūras nozares darbinieku mobilitāte, kas nodrošinās labāko prakses piemēru pārņemšanu un mobilitātes dalībnieku zināšanas un kompetenci attiecīgajā kultūras sfērā. 1.6. Programmas mērķa grupas Rezultāts: Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums Ņemot vērā, ka Programmas pamatmērķis ir ne vien kultūras mantojuma saglabāšana un atjaunināšana, bet arī tā pieejamības veicināšana un izpratnes par kultūras mantojuma vērtību paaugstināšana, rezultāta pamata mērķa grupa ir sabiedrība, jo īpaši apkārtējās teritorijas iedzīvotāji un objektu apmeklētāji (tūristi, pētnieki u.c.), kas būs ieguvēji gan no objektu un to apkārtējās vides sakārtošanas, gan arī, ietekmējoties no pozitīviem restaurācijas piemēriem, veicinās arī citu objektu saglabāšanu un kvalitatīvu izmantošanu. Vienlaikus Programmas ieviešanas rezultātā tiešie labuma guvēji ir kultūras mantojuma objektu īpašnieki, apsaimniekotāji un lietotāji - valsts un pašvaldību institūcijas. Mērķa grupa ir arī konkrēto objektu atjaunošanā iesaistītie speciālisti un objektos izvietotās institūcijas, piemēram, muzeji, kas Programmas īstenošanas rezultātā varēs nodrošināt atbilstošus pakalpojumus objektu apmeklētājiem. Rezultāts: Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums Rezultāta pamata mērķa grupa ir sabiedrība, objektu apmeklētāji, pakalpojumu izmantotāji (tai skaitā, tūristi, pētnieki u.c.). Vienlaikus Programmas ieviešanas rezultātā tiešie labuma guvēji ir kultūras mantojuma objektu īpašnieki, apsaimniekotāji un lietotāji - valsts un pašvaldību institūcijas. Ņemot vērā, ka programmas ietvaros paredzēts veicināt divpusējo sadarbību ar donorvalstu institūcijām, kas darbojas līdzīgā jomā, t.sk. pieredzes un zināšanu apmaiņu, divu iepriekš minēto rezultātu mērķa grupa ir arī donorvalstu institūcijas, kas darbojas kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā un ir potenciālie vai esošie projektu partneri. Netiešie ieguvēji no programmas īstenošanas ir donorvalstu iedzīvotāji, kas gūst zināšanas un informāciju par kultūru un kultūras mantojumu un EEZ finanšu instrumentu atbalstu kultūrai un kultūras mantojuma saglabāšanai. Rezultāts: Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija Programmas pamata mērķa grupa ir pasākumu apmeklētāji un iedzīvotāji, kas dzīvo administratīvajās teritorijās, kurās tiek organizēti pasākumi, t.sk. donorvalstīs. Vienlaikus ieguvēji no Programmas īstenošanas ir valsts un pašvaldību institūcijas un biedrības un nodibinājumi, kuri veic profesionālo darbību kultūras jomā gan Latvijā, gan donorvalstīs. Konsultācijas ar mērķa grupām plānošanas un īstenošanas laikā Lai nodrošinātu mērķa grupas sasniegšanu, informāciju par Programmas uzsākšanu un ieviešanu būs pieejama KM mājas lapā (www.km.gov.lv) un Programmas donoru partneru mājas lāpās. Īpaša uzmanība tiks veltīta informatīvajiem pasākumiem un konsultācijām, kas saistīti ar projektu iesniegumu atlasi. Informācija par minētajiem pasākumiem iekļauta informācijas un publicitātes plānā (8.pielikums) un 1.10. un 1.14.3. sadaļā. Papildus tiks organizēti informatīvi semināri, lai informētu mērķa grupas par Programmas ieviešanas nosacījumiem. Lai sasniegtu iepriekš noteikto projektu rezultātus, konsultācijas šo projektu īstenotājiem plānošanas un īstenošanas laikā tiks sniegtas individuāli. Lai nodrošinātu iespēju Programmas saturu komentēt visām ieinteresētajām pusēm, izsludinot Programmu Valsts sekretāru sanāksmē, tika nodrošināta iespēja sniegt atzinumu. 1.7. Riski un neskaidrības Rezultāta nr. Rezultāts Riska apraksts Novērtējums Riska seku mazināšanas plāns Varbūtībazema/vidēja/augsta Ietekmezema/vidēja/augsta 1 Atjaunots, restaurēts un aizsargāts kultūras mantojums Nepietiekams kvalitatīvu projektu skaits, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un sasniegtu Programmas rezultātus. Vidēja Vidēja Tiks organizēti informatīvie semināri potenciālajiem līdzfinansējuma saņēmējiem un to partneriem, kurā tiks skaidroti programmas un aktivitātes mērķi, sagaidāmie rezultāti un projektu iesniegumu atlases principi, kā arī tiks ievietota informācija plašsaziņas līdzekļos. Tiks organizēti informatīvi semināri un konsultācijas iepriekš noteikto projektu ieviesējiem un to partneriem. Projektu īstenošanai nepieciešamā informācija tiks ievietota KM mājas lapā. Ja atklātā konkursa ietvaros netiks apgūts viss finansējums, Sadarbības komitejā tiks lemts jautājums par atklātā konkursa II kārtas organizēšanu. Ja finansējums netiks apgūts arī atklātā konkursa II kārtas ietvaros, tiks lemts par finansējuma pārdali citām aktivitātēm vai projektiem, kur tiks demonstrēta pozitīva finanšu apguve vai finanšu iztrūkums. Ja iepriekš noteikto projektu ietvaros radīsies finansējuma atlikums, Sadarbības komitejā tiks lemts jautājums par finansējuma novirzi citiem iepriekšnoteiktajiem projektiem, ja tiem būs radies finansējuma iztrūkums vai finansējuma novirzi citām aktivitātēm vai projektiem, kur tiks demonstrēta pozitīva finanšu apguve vai finanšu iztrūkums. Nepietiekama finanšu un cilvēkresursu kapacitāte, lai sekmīgi īstenotu projektus. Vidēja Vidēja Tiks izvērtēta projekta iesnieguma iesniedzēja, kā arī iepriekš noteiktā projekta ieviesēja iepriekšējā pieredze projektu īstenošanā, kā arī tam pieejamie cilvēkresursi un to kvalifikācija, kā arī projektu īstenošanai pieejamie finanšu resursi. Nepareizu iepirkuma procedūru veikšanas risks. Augsta Augsta Informatīvajos semināros potenciālajiem līdzfinansējuma saņēmējiem, kā arī iepriekš noteikto projektu ieviesējiem tiks skaidrots par prasībām iepirkumu veikšanā, kā arī sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju tiks veiktas projektu ietvaros veicamo iepirkumu pirmspārbaudes. Izmaksu sadārdzināšanās risks būvniecības un ekspozīcijas izveides izmaksām Augsta Augsta Projektos pirms līguma par projektu īstenošanu noslēgšanas tiks izvērtēta projektu tāme atbilstoši izmaksu samērīgumam un cenu atbilstībai tirgus cenām. Atklājam konkursam attiecināmajās izmaksās paredzēta būvniecības izmaksu rezerve 10% apmērā no būvniecības izmaksu kopējās summas. Iepriekš noteiktajiem projektiem paredzēta izmaksu rezerve 10% apmērā no būvniecības un ekspozīciju izveides attiecināmo izmaksu summas. Projektu īstenošanas laikā, ja radīsies izmaksu sadārdzinājums, paredzētas šādas darbības: pārskatīt būvniecības un vai ekspozīciju izveides apjomus, izmantot izmaksu rezervi 10% apmērā, pārdalīt finansējumu no citiem iepriekš noteiktajiem projektiem, kuros izveidojies finanšu atlikums, pārdalīt finansējumu no citām aktivitātēm, kurās izveidojies finanšu atlikums. Papildus katram iepriekš noteiktajam projektam tiks izveidota Uzraudzības padome vai komiteja, kas sekos līdzi projektā īstenotajām aktivitātēm, t.sk. iepirkuma procedūrām. Nespēja piesaistīt projekta partnerus, informācijas trūkuma, partneru ierobežotās kapacitātes vai valodas barjeras dēļ. Vidēja Zema Programmas īstenošanas laikā programmas apsaimniekotājs organizēs partnerības seminārus partneru meklējumiem, kā arī programmas donoru partneri sniegs atbalstu partneru meklēšanā un kontaktu nodibināšanā. Papildus projektu ietvaros tiks attiecinātas tulkošanas izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu un partnerību projektā. Nekvalitatīva tehniskā dokumentācija un/vai nekvalitatīvi restaurācijas un atjaunošanas darbi, kā rezultātā zaudēts objekta autentiskums Vidēja Vidēja Projektu īstenotājiem jānodrošina regulāra uzraudzība, izveidojot, piemēram, Uzraudzības padomi vai komiteju, kurā darboties pieaicina Latvijas un donorvalstu kultūras mantojumu uzraugošās institūcijas, kā arī nepieciešamības gadījumā dokumentu sagatavošanā un darbu veikšanā iesaistot donorvalstu ekspertus. 2 Sabiedrībai pieejams kultūras mantojums Nepietiekams kvalitatīvu projektu skaits, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un sasniegtu Programmas rezultātus. Vidēja Vidēja Tiks organizēti informatīvie semināri iepriekš noteikto projektu ieviesējiem un to partneriem, kurā tiks skaidroti programmas un aktivitātes mērķi, sagaidāmie rezultāti, kā arī tiks ievietota informācija KM mājas lapā. Ja iepriekš noteikto projektu ietvaros radīsies finansējuma atlikums, Sadarbības komitejā tiks lemts jautājums par finansējuma novirzi citiem iepriekšnoteiktajiem projektiem, ja tiem būs radies finansējuma iztrūkums vai finansējuma novirzi citām aktivitātēm vai projektiem, kur tiks demonstrēta pozitīva finanšu apguve vai finanšu iztrūkums. Nepietiekama finanšu un cilvēkresursu kapacitāte, lai sekmīgi īstenotu projektus. Vidēja Vidēja Tiks izvērtēta iepriekš noteiktā projekta ieviesēja iepriekšējā pieredze projektu īstenošanā, kā arī tam pieejamie cilvēkresursi un to kvalifikācija, kā arī projektu īstenošanai pieejamie finanšu resursi, un sniegtas rekomendācijas finanšu un cilvēkresursu kapacitātes uzlabošanai. Nepareizu iepirkuma procedūru veikšanas risks. Augsta Augsta Informatīvajos semināros tiks skaidrots par prasībām iepirkumu veikšanā, kā arī sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju tiks veiktas projektu ietvaros veicamo iepirkumu pirmspārbaudes. Izmaksu sadārdzināšanās risks būvniecības un ekspozīcijas izveides izmaksām Augsta Augsta Projektos pirms līguma par projektu īstenošanu noslēgšanas tiks izvērtēta projektu tāme atbilstoši izmaksu samērīgumam un cenu atbilstībai tirgus cenām. Iepriekš noteiktajiem projektiem paredzēta izmaksu rezerve 10% apmērā no būvniecības un ekspozīciju izveides attiecināmo izmaksu summas. Projektu īstenošanas laikā, ja radīsies izmaksu sadārdzinājums paredzētas šādas darbības: pārskatīt būvniecības un vai ekspozīciju izveides apjomus, izmantot izmaksu rezervi 10% apmērā, pārdalīt finansējumu no citiem iepriekš noteiktajiem projektiem, kuros izveidojies finanšu atlikums, pārdalīt finansējumu no citām aktivitātēm, kurās izveidojies finanšu atlikums. Papildus katram iepriekš noteiktajam projektam tiks izveidota Uzraudzības padome vai komiteja, kas sekos līdzi projektā īstenotajām aktivitātēm, t.sk. iepirkuma procedūrām. 3 Veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija Nepietiekams kvalitatīvu projektu skaits, lai apgūtu visu pieejamo finansējumu un sasniegtu Programmas rezultātus. Vidēja Vidēja Tiks organizēti informatīvie semināri potenciālajiem līdzfinansējuma saņēmējiem un to partneriem, kurā tiks skaidroti programmas un aktivitātes mērķi, sagaidāmie rezultāti un projektu iesniegumu atlases principi, kā arī tiks ievietota informācija plašsaziņas līdzekļos. Ja mazās grantu shēmas ietvaros netiks apgūts viss finansējums, Sadarbības komitejā tiks lemts par finansējuma pārdali citām aktivitātēm vai projektiem, kur tiks demonstrēta pozitīva finanšu apguve vai finanšu iztrūkums. Nepietiekama finanšu un cilvēkresursu kapacitāte, lai sekmīgi īstenotu projektus. Vidēja Vidēja Tiks izvērtēta potenciālā projekta iesnieguma iesniedzēja iepriekšējā pieredze projektu īstenošanā, kā arī tam pieejamie cilvēkresursi un to kvalifikācija, kā arī projektu īstenošanai pieejamie finanšu resursi. Nepareizu iepirkuma procedūru veikšanas risks. Augsta Augsta Informatīvajos semināros potenciālajiem līdzfinansējuma saņēmējiem tiks skaidrots par prasībām iepirkumu veikšanā, kā arī sadarbībā ar I …