Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu

Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu 1.pants. 1994.gada 17.decembrī Lisabonā parakstītais Eiropas enerģētikas hartas nolīgums (turpmāk - Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts. 2 2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Nolīgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā. 3 3.pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Nolīguma 39. un 49.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu iesniegšanai Portugāles Republikas valdībai. 4 4.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 44.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. 5 Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 13.septembrī. Valsts prezidents G.Ulmanis Rīgā 1995.gada 30.septembrī EIROPAS ENERĢĒTIKAS HARTAS NOLĪGUMS PREAMBULAŠī Nolīguma parakstītājas, ņemot vērā 1990.gada 21.novembrī parakstīto Parīzes Hartu Jaunajai Eiropai,ņemot vērā 1991.gada 17.decembrī Hāgā parakstīto Eiropas Enerģētikas Hartu, esot informētas, ka visas Eiropas Enerģētikas Hartas parakstītājas piekrīt tam,ka Enerģētikas Hartas Nolīgums uzliks tām Hartā ietvertos pienākumus, balstoties uz drošiem un saistošiem starptautiskās likumdošanas pamatiem,vēloties izveidot strukturālu ietvaru, kas nepieciešams, lai realizētu Eiropas Enerģētikas Hartā deklarētos principus, ņemot vērā mērķi liberalizēt starptautisko tirdzniecību un principus, kas vērsti uz diskriminācijas nepieļaušanu starptautiskajā tirdzniecībā, kā tas definēts Vispārīgajā Nolīgumā par Tarifiem un Tirdzniecību un ar to saistītajos nolikumos, un kā tas noteikts šajā Nolīgumā,apņēmušās likvidēt tehniskās, administratīvās un citas barjeras energomateriālu un produktu un ar tiem saistīto iekārtu, tehnoloģiju un pakalpojumu tirdzniecībai,paredzot iespējamu to valstu, kas pašlaik nav parakstījušas Vispārīgo Nolīgumu par Tarifiem un Tirdzniecību, dalību šajā Vispārīgajā Nolīgumā un vēloties nodrošināt pagaidu tirdzniecības kārtību, kas palīdzētu šīm valstīm un nekavētu tās sagatavoties dalībai šajā Nolīgumā,ņemot vērā to Līgumslēdzējpušu, kas ir arī Vispārīgā Nolīguma par Tarifiem un Tirdzniecību un ar to saistīto nolikumu, kurus regulāri pārskata, parakstītājas, tiesības un pienākumus,ņemot vērā jau pieņemtos dažādu valstu likumus par konkurenci attiecība uz kompāniju saplūšanu, monopoliem, pret konkurenci vērstām darbībām un ļaunprātīgu vadošā stāvokļa izmantošanu,ņemot vērā likumus par konkurenci, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar Nolīgumu par Eiropas Ekonomiskās Savienības izveidošanu, Nolīgumu par Eiropas Ogļu un Tērauda Savienības izveidošanu un Nolīgumu par Eiropas Atomenerģētikas Savienības izveidošanu,ņemot vērā likumus par konkurenci, kas attiecas uz Līguma par Eiropas Ekonomiskajām zonām parakstītājvalstīm,ņemot vērā darbu Ekonomiskās Kooperācijas un Attīstības Organizācijā un ANO konferencē par Tirdzniecību un Attīstību, lai uzlabotu sadarbību starp suverēnām valstīm konkurences jomā, ņemot vērā Nolīgumu par kodolieroču neizplatīšanu, kodolmateriālu piegādātāju vadlīnijām un starptautiskās kodoldrošības pienākumiem,ņemot vērā nepieciešamību realizēt vides aizsardzības mērus, ieskaitot energoinstalāciju un atkritumu izmantošanas izvērtēšanu, un nepieciešamību izstrādāt starptautiskus vienotus mērķus un kritērijus šajā jomā,atsaucoties uz ANO konvenciju par klimata maiņu un Eiropas Kopienas konvenciju par gaisa piesārņojumu lielos apjomos un tās protokoliem, kā arī uz citiem līgumiem par vides aizsardzību ar enerģētiku saistītajos aspektos, un atzīstot pieaugošo nepieciešamību realizēt vides aizsardzības mērus, ieskaitot starptautiski vienotus mērus un pasākumus,ir vienojušās par sekojošo:I DAĻADefinīcijas un vispārīgie nosacījumiŠī nolīguma ietvaros, ja vien konteksts neprasa savādāk:(1) "Harta" nozīmē Eiropas Enerģētikas Harta, kas parakstīta Hāgā 1991.gada 17.decembrī.(2) "Līgumslēdzējpuse" nozīmē valsts vai Reģionālā Ekonomiskās Integrācijas Organizācija, kas ir piekritusi tam, ka šis Nolīgums būs tai saistošs, un attiecībā uz kuru ir spēkā šī Nolīguma nosacījumi.(3) "Reģionālā Ekonomiskās Integrācijas Organizācija" nozīmē organizācija, ko ir izveidojušas suverēnas valstis un kurai tās dalībvalstis ir nodevušas kompetenci pār virkni jautājumu, ko regulē šis Nolīgums un protokoli, ieskaitot pilnvaras pieņemt lēmumus šajos jautājumos, kas būtu saistoši tās dalībvalstīm.(4) "Energomateriāli un produkti" saskaņā ar Muitas Kooperācijas Padomes Vienoto sistēmu un Eiropas Savienības kombinēto nomenklatūru nozīmē: Vienotā sistēma un kombinētā nomenklatūra.Atomenerģētika26.12. Urāna vai torija rūdas un koncentrāti26.12.10. Urāna rūdas un koncentrāti26.12.20. Torija rūdas un koncentrāti28.44. Radioaktīvie ķīmiskie elementi un radioaktīvie izotopi (ieskaitot "fissile un fertile" ķīmiskos izotopus un savienojumus) un to savienojumi, maisījumi un nogulsnes, kas satur šos produktus)28.44.10. Dabiskais urāns un tā savienojumi28.44.20. Ar U235 bagātinātais urāns un tā savienojumi, plutonijs un tā savienojumi28.44.30. Urāns ar samazinātu U235 daudzumu un tā savienojumi, torijs un tā savienojumi28.44. 40. Citi nekā iepriekš minētie radioaktīvie elementi un izotopi un radioaktīvie savienojumi28.44.50. Kodolreaktoru izmantotie kurināmā elementi, kārtridži28.45.10. Smagais ūdens (deiterija/ smagā ūdeņraža oksīds)Ogles, dabas gāze, nafta un naftas produkti, elektroenerģija27.01. Ogles, briketes un līdzīgi cietā kurināmā veidi, kas ražoti no oglēm27.02. Brūnogles, neatkarīgi no uzglabāšanas veida27.03. Kūdra, ieskaitot kūdras pakaišus, neatkarīgi no tā vai uzkrāta vai nē27.04. Kokss un semikokss vai ogles, kas iegūtas no brūnoglēm un kūdras, neatkarīgi no tā vai uzkrātas vai nē27.05. Akmeņogļu gāze, ūdens gāze, ģeneratoru gāze un līdzīgas gāzes, izņemot naftas gāzi un gāzveidīgos ogļūdeņražus27.06. No oglēm, brūnoglēm vai kūdras destilēts gudrons un citas minerālrūdas, neatkarīgi no tā vai tās dehidrētas vai daļēji destilētas27.07. Ogļu rūdas, augstas t0 destilācijas ceļā iegūtas eļļas un citi produkti, līdzīgi produkti, kuros aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru (piemēram benzols, naftalīns, citi aromātiskie hidrokarbonātu savienojumi, fenoli, u.c.27.08. Darva un darvas kokss, kas iegūts no ogļu rūdas vai citām minerālvielām27.09. Naftas eļļas un citas eļļas, kas iegūtas no bitumena materiāliem, jēlnafta27.10. Naftas eļļas un citas eļļas, kas iegūtas no bitumena materiāliem, izņemot jēlnaftu27.11. Naftas gāzes un citi gāzveidīgie hidrokarbonāti:sašķidrinātā veidā -dabas gāzepropānsbutānsetilēns, propilēns, butilēns un butadiensgāzveidā -dabas gāzeciti27.13. Naftas kokss, naftas bitumen un citi naftas eļļu atlikumi vai no bitumena minerāliem iegūto eļļu atlikumi27.14. Bitumens un asfalts, bitumena vai degakmens un gudrona smiltis, asfaltīti27.15. Bitumena savienojumi, kam pamatā dabiskais asfalts, dabiskais bitumes, naftas bitumens, minerālrūda vai minerāldarva (piemēram, bitumena mastika)27.16. ElektroenerģijaCiti enerģijas veidi29.05.11. Metanols44.01. Malka, kluči, zari, malkas saiņi un līdzīgas formas, dēļi un atlikumi, zāģu skaidas, koka atkritumi, neatkarīgi no tā vai uzkrāti vai nē kluču, brikešu, granulu vai līdzīgās formās44.02. Kokogles, neatkarīgi no tā vai uzkrātas vai nē(5) "Ekonomiskās aktivitātes enerģētikas sektorā" nozīmē energomateriālu un produktu, izņemot 27.07., 27.11.14., 44.01. un 44.02., izpēte, ieguve, ražošana, uzglabāšana, transportēšana, pārvade, sadale, tirdzniecība, mārketings un pārdošana.(6) "Investīcija" nozīmē visa veida vērtības un ietver:(a) taustāmo un netaustāmo, kustamo un nekustamo īpašumu un jebkādu citu īpašumu, kā arī tādas tiesības kā noma, hipotēka un ķīla;(b) kompānijas un biznesa uzņēmumus, vai pajas, akcijas vai citas kapitāldaļu formas, obligācijas, parādzīmes un parādus kompānijā vai biznesa uzņēmumā;(c) prasības attiecībā uz naudu vai kādu darbību, kas attiecas uz biznesa kontraktu saistībā ar investīciju;(d) intelektuālo īpašumu;(e) ienākumi;(f) jebkādas ar likumu, kontraktu vai licenču un ar likumu saistītām atļaujām piešķirtas tiesības. Izmaiņas formā, kādā investīcijas tiek ieguldītas, neietekmē to investīciju statusu, un termins "investīcija" ietver visas investīcijas neatkarīgi no tā vai tās jau pastāv vai arī veiktas pēc šī Nolīguma spēkā stāšanās datuma. Šī Nolīguma nosacījumi par investīcijām attiecas uz investora, kas veic investēšanu, Līgumslēdzējpusi un to Līgumslēdzējpusi, kurā investīciju veic, ievērojot, ka šis Nolīgums attieksies tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar šādām investīcijām, pēc spēkā stāšanās datuma.Šī Nolīguma ietvaros "investīcija" attiecas uz jebkādām investīcijām, kas saistītas ar ekonomiskajām aktivitātēm enerģētikas sektorā.(7) " Investors" nozīmē:(a) attiecībā uz Līgumslēdzējpusi(i) personas, kam ir līgumslēdzējpuses pilsonība, kas pieder tās nacionalitātei vai pastāvīgi dzīvo tajā saskaņā ar attiecīgajiem likumiem;(ii) kompānijas un citas organizācijas saskaņā ar līgumslēdzējpuses attiecīgajiem likumiem un normām.(b) attiecībā uz "trešo valsti", persona, kompānija vai kāda organizācija, kas izpilda "mutatis mundis" nosacījumus minētus (a) apakšpunktā.(8) "Veikt investēšanu" nozīmē izveidot jaunu investīciju, iegūt visu vai daļu no esošās investīcijas, paplašināt esošo investīciju vai ievērojami izmainīt tās mērķi un veidu.(9) "ienākumi" nozīmē summas, kas iegūtas saistībā ar investīciju, neatkarīgi no to maksāšanas formas, ieskaitot peļņu, dividendes, procentu likmes, kapitālieguvumus, honorārus, maksu par menedžmentu, tehnisko palīdzību un citus maksājumus šajā sakarā.(10) "Teritorija" attiecībā uz valsti, kas ir Līgumslēdzējpuse(a) suverēnā teritorija, kas izprotama kā teritorija, kas ietver zemi, iekšējos ūdeņus un teritoriālās jūras;(b) saskaņā ar Starptautisko Jūras likumu : jūras, jūras gultnes un augsnes apakškārta, pār kuru Līgumslēdzējpusei ir suverēnas tiesības vai kas atrodas tās jurisdikcijā.Attiecībā uz Reģionālajām Ekonomiskās Integrācijas Organizācijām, kas kļūst par šī Nolīguma Līgumslēdzējpusēm, " Līgumslēdzējpusei piederošā teritorija" nozīmē šādas organizācijas dalībvalstīm piederošās teritorijas saskaņā ar līguma par attiecīgās organizācijas izveidošanu nosacījumiem.(11) "GATT " nozīmē: "GATT 1947" un / vai "GATT 1994" vai abi, gadījumos, kad tie piemērojami.(a) "GATT 1947" nozīmē Vispārīgais Nolikums par Tarifiem un Tirdzniecību, kas parakstīts Ženēvā 1947.gada 30.oktobrī, apstiprināts apvienoto Nāciju konferences par Tirdzniecību un Nodarbinātību sagatavošanas komitejas otrajā sesijā "GATT 1994" nozīmē Vispārīgais Nolikums par Tarifiem un Tirdzniecību, dots Līguma 1A pielikumā, kas nosaka Pasaules Tirdzniecības Organizācijas dibināšanu kā pēc tam izlabots, pievienots vai pārveidots.Pasaules Tirdzniecības Organizācijas Dibināšanas Līguma dalībpuse tiek uzskatīta par 1994.gada GATT locekli.(b) "un ar to saistītie nolikumi" nozīmē:(i) līgumi, noteikumi, lēmumi un citas kopīgas darbības, kas attiecas uz Vispārīgo Nolikumu par Tarifiem un Tirdzniecību, un jebkādus sekojošus ar šo saistītus līgumus.(12) "Intelektuālais īpašums" ietver autortiesības un ar tām saistītās citas tiesības, firmu zīmes, ģeogrāfiskās norādes, rūpniecisko dizainu, patentus, topogrāfiskā izvietojuma plānus un neatklājamo informāciju.13 a) "Enerģētikas Hartas Protokoli" un "Protokoli" nozīmē nolīgumu, sarunas par kuru pilnvarojusi veikt un tekstu apstiprinājusi Hartas Konference, un kas ir spēkā starp divām vai vairākām Līgumslēdzējpusēm, lai papildinātu, paplašinātu vai pastiprinātu šī Nolīguma nosacījumus attiecībā uz jebkādiem specifiskiem sektoriem vai aktivitāšu kategorijām šī Nolīguma ietvaros, vai sadarbības teritorijām attiecībā uz Nolīgumā III daļu.b) "Enerģētikas Hartas Deklarācijas" un "Deklarācijas" nozīmē juridiskas saistības neuzliekošu līgumu sarunas, par kuru pilnvarojusi veikt un tekstu apstiprinājusi Hartas Konference, lai papildinātu vai paplašinātu šī Nolīguma nosacījumus(14) "Brīvi Konvertējama Valūta" nozīmē valūta, kas tiek plaši izmantota starptautiskajā valūtas maiņas tirgū un plaši izmantota starptautiskos norēķinos.2.pantsNolīguma mērķisDotais Nolīgums nosaka juridisko bāzi ar mērķi veidot ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā uz abpusēja izdevīguma un papildināmības noteikumiem saskaņā ar Hartas mērķiem un principiem.II DAĻAKomercija3.pantsStarptautiskais tirgusLīgumslēdzējpuses aktīvi veicinās pieeju starptautiskajiem tirgiem, balstoties uz komerciāliem principiem un radīs atvērtu un konkurētspējīgu Energomateriālu un Produktu tirgu.4.pantsNenorobežošanās no GATT un ar to saistītajiem nolikumiemNekas šajā Nolīgumā, savstarpējā tirdzniecībā ar energomateriāliem un produktiem neierobežos Līgumslēdzējpuses, kas ir GATT locekles, vadīties pēc GATT un ar to saistītajiem noteikumiem.5.pantsAr tirdzniecību saistītās investīcijas(1) Līgumslēdzējpuses nepielietos nekādus ar tirdzniecību saistītos investēšanas nosacījumus, kas ir pretrunā ar GATT II un XI pantu, tam jānotiek bez kaitējuma attiecībā pret Līgumslēdzējpušu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar GATT un ar to saistītajiem noteikumiem un 29.pantu.(2) Šie būs investēšanas nosacījumi, kuri ir obligāti un kuru izpilde ir obligāti panākama saskaņā ar vietējo likumdošanu vai administratīvajiem aktiem, vai kuru izpilde ir nepieciešama, lai iegūtu kādas priekšrocības un kuri nosaka :a) uzņēmumam pirkt un izmantot vietējās izcelsmes vai no jebkāda vietējā avota nākušus produktus, neatkarīgi no tā vai ir aprunāts noteikts produkcijas veids, vērtība vai apjoms, vai arī vietējās ražošanas apjoma vai vērtības daļa; vaib) uzņēmuma importēto produktu iepirkuma un pielietojuma daudzuma ierobežojumu, kas saistīti ar vietējās eksportējamās produkcijas daudzumu vai vērtību ,vai kuri ierobežo :c) uzņēmuma importēto produktu apjomu, kurus tas izmanto vietējā ražošanā vai kuri ir ar to saistīti vispār kā arī daudzumos saistībā ar vietējās eksportējamās produkcijas apjomu vai vērtībud) uzņēmuma importēto produktu apjomu, kurus tas izmanto vietējā ražošanā vai kuri ir ar to saistīti, ierobežojot uzņēmuma pieeju ārzemju valūtai tādā daudzumu, kas noteikts ārzemju valūtas ieplūšanai sakarā ar šī uzņēmuma darbību;e) uzņēmuma produktu eksporta vai pārdošanas eksportam apjomu, vai uzņēmuma vietējās ražošanas apjomu daļa vai vērtība;(3) Nekas no 1.punktā minētais netiks iztulkots, lai kavētu Līgumslēdzējpusi pielietot 2.punkta a) un b) ar tirdzniecību saistīto investīciju nosacījumus attiecībā uz eksporta veicināšanu, ārzemju palīdzību, valdības iepirkuma un priekšrocību tarifiem vai kvotu programmām.(4) Nenonākot pretrunā ar 1.punktu Līgumslēdzējpuses var turpināt izmantot ar tirdzniecību saistīto investīciju nosacījumus, spēkā esošos vairāk nekā 180 dienas pirms Nolīguma parakstīšanas atkarībā no TRM pielikumā noteiktās paziņošanas un pakāpeniskās pārejas kārtības.6.pantsKonkurence(1) Līgumslēdzējpuses vienojas darboties tā, lai mazinātu tirgus izkropļojumus un barjeras konkurences attīstībai ekonomiskajās aktivitātēs enerģētikas sektorā.(2) Katra Līgumslēdzējpuse nodrošinās, lai tās jurisdikcijā būtu tādi likumi, kas nepieciešami un piemēroti, lai rīkotos attiecībā pret vienpusējām un saskaņotām pret konkurenci vērstām darbībām ekonomiskajās aktivitātēs enerģētikas sektorā, kā arī nodrošinās šo likumu ievērošanu.(3) Līgumslēdzējpuses, kurām ir pieredz konkurences noteikumu pielietošanā, nopietni apsvērs iespējas sniegt tehnisko palīdzību attiecībā par konkurences noteikumu izstrādāšanu un ieviešanu citām Līgumslēdzējpusēm pēc to lūguma un pieejamo resursu robežās.(4) Līgumslēdzējpuses, lai panāktu savu konkurences noteikumu obligātu izpildi, var sadarboties konsultāciju un informācijas apmaiņas veidā.(5) Ja kāda no Līgumslēdzējpusēm uzskata, ka kādas citas Līgumslēdzējpuses teritorijā realizētā darbība negatīvi ietekmē svarīgas intereses, kas saistītas ar šajā pantā noteiktajiem mērķiem, tad šī Līgumslēdzējpuse var par to ziņot otrai pusei un prasīt, lai tās konkurences institūcijas uzsāk piemērotas darbības, lai panāktu attiecīgo noteikumu izpildi. Līgumslēdzējpusei, kas sniedz šādu paziņojumu, ir tajā jāiekļauj pietiekoša informācija, lai otra Līgumslēdzējpuse varētu noteikt, uz kādu pret konkurenci vērstu darbību paziņojums attiecas.Tāpat jāiekļauj arī piedāvājums sniegt tālāku informāciju un savu iespēju robežās sadarboties. Līgumslēdzējpuse, kurai iesniegts šāds paziņojums vai citā gadījumā attiecīgas par konkurenci atbildīgas institūcijas var konsultēties ar otru pusi, un tām pilnībā jāapsver otras Līgumslēdzējpuses lūgums, lai pieņemtu lēmumu vai uzsāktu darbības, lai panāktu noteikumu izpildi attiecībā uz paziņojumā norādīto pret konkurenci vērsto rīcību, Līgumslēdzējpusei, kurai iesniegts šāds paziņojums, jāinformē otra puse par lēmumu, ko tā pati vai attiecīgās par konkurenci atbildīgās institūcijas pieņēmušas. Tā var informēt otru pusi arī par iemesliem, kāpēc tieši šāds lēmums pieņemts, taču šajā ziņā šai Līgumslēdzējpusei ir pilnīga rīcības brīvība. Ja uzsāktas darbības, lai panāktu noteikumu izpildi, tad Līgumslēdzējpusei, kurai tika iesniegts paziņojums, jāinformē paziņojuma iesniedzēja par rezultātiem un iespēju robežās arī par darbības gaitu.(6) Nekas saskaņā ar šo pantu nevar prasīt nevienai Līgumslēdzējpusei sniegt informāciju, ja tas ir pretrunā ar tās likumiem par informācijas atklāšanu, konfidencialitāti vai biznesa noslēpumiem.(7) 5.punktā un 27. panta 1.punktā noteiktās procedūras šī Nolīguma ietvaros uzskatāmas par ekskluzīviem līdzekļiem jebkādu strīdu, kas varētu rasties par šī panta interpretāciju vai izpildi, atrisināšanai.7.pantsTranzīts(1) Katra līgumslēdzējpuse pieņems nepieciešamos mērus, lai atvieglotu energomateriālu un produktu tranzītu neatkarīgi no to izcelsmes, nozīmējuma vai piederības un nediskriminējot cenas ziņā, balstoties uz iepriekšminēto raksturojumu un neuzspiežot nekādu nepamatotu aizkavēšanos, ierobežojumus vai maksājumus.(2) Līgumslēdzējpuses veicinās attiecīgo institūciju sadarbību tādās jomās, kā:(a) energomateriālu un produktu apgādei nepieciešamo energotransporta iekārtu modernizācija;(b) energotransporta iekārtu, kas apkalpo vairāk kā vienai Līgumslēdzējpusei piederošo teritoriju, ekspluatācija un attīstība;(c) mēru pieņemšana, lai samazinātu energomateriālu un produktu piegāžu pārtraukumu negatīvo ietekmi;(d) energotransporta iekārtu savstarpējās savienošanas atvieglošana.(3) Katra Līgumslēdzējpuse apņemas nodrošināt, ka tās nosacījumi attiecībā uz energomateriālu un produktu transportu un energotransporta iekārtu un ostu izmantošanu attieksies pret tranzīta energomateriāliem un produktiem ne mazāk labvēlīgi, kā šie nosacījumi attiecas pret tādiem pašiem materiāliem un produktiem, kas nākuši no vai paredzēti šai pašai Līgumslēdzējpusei piederošajai teritorijai. Izņēmums ir gadījumi, kad spēkā esošais starptautiskais Līgums to traktē savādāk.(4) Gadījumā, ja nav pieejamas energotransporta iekārtas, kas paredzētas energomateriālu un produktu tranzītam no kādas citas Līgumslēdzējpuses trešajai Līgumslēdzējpusei, Līgumslēdzējpuses neliks šķēršļus jaunu jaudu radīšanai, ņemot vērā piemēroto likumdošanu, kas nav pretrunā ar šī panta 1.punktā, tādās jomās, kā drošība, tehniskie standarti, vides aizsardzība, zemes izmantošana un konkurence.(5) Līgumslēdzējpusei, caur kuras teritoriju var notikt energomateriālu transports, nav pienākuma:(a) atļaut energotransporta iekārtu celtniecību vai modifikāciju,(b) atļaut jaunu vai papildus tranzītu, izmantojot esošās energotransporta iekārtas, pie nosacījuma, ja tā pierāda citām Līgumslēdzējpusēm, ka tas apdraudētu šīs Līgumslēdzējpuses energosistēmu drošību vai efektivitāti, kā arī apgādes drošību. Ievērojot 6. un 7.punktu nosacījumus, Līgumslēdzējpusēm jāsaglabā esošās energomateriālu un produktu plūsmas uz, no vai starp citu Līgumslēdzējpušu teritorijām.(6) Līgumslēdzējpuse, caur kurai piederošo teritoriju notiek energomateriālu un produktu tranzīts, nekādu strīdu gadījumā par jautājumiem, saistītiem ar šo tranzītu, pati nepārtrauks vai nesamazinās esošo energomateriālu un produktu plūsmu, nedz arī atļaus vai prasīs to darīt jebkādai tās kontrolē esošai institūcijai, izņemot gadījumus, kad to īpaši paredz kontrakts vai kāds cits līgums, saskaņā ar kuru notiek tranzīts, vai arī ir izpildīta 7.punkta noteiktā procedūra.(7) Strīda risināšanai tiek piemēroti sekojoši noteikumi, bet tikai gadījumā, kad izlietoti visi attiecīgie līgumā paredzētie vai citi strīdu risināšanas līdzekļi, kas agrāk saskaņoti strīdā iesaistīto Līgumslēdzējpušu vai jebkuru citu 6. punktā minēto Līgumslēdzējpušu organizāciju starpā.(a) Strīdā iesaistītā puse var griezties pie Ģenerālsekretāra ar paziņojumu, kurā apkopoti strīdus jautājumi. Ģenerālsekretārs informē visas Līgumslēdzējpuses par visiem šādiem gadījumiem.(b) 30 dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas Ģenerālsekretārs, konsultējoties ar strīdā iesaistītajām pusēm, kā arī ar citām Līgumslēdzējpusēm, uz kurām tas attiecas, ieceļ samierinātāju. Šādam samierinātājam ir jābūt ar pieredzi ar strīdu saistītajos jautājumos un viņš nevar būt to teritoriju, caur kurām notiek attiecīgais tranzīts, no kurām nāk transportējamie energomateriāli un produkti vai kurām šos energomateriālus un produktus piegādā, tautības pārstāvis, pilsonis vai iedzīvotājs.(c) Samierinātājs samierinās strīdā iesaistītās puses un centīsies panākt to vienošanos par strīda atrisinājumu vai procedūrām, kādā atrisinājumu varētu panākt. Ja 90 dienu laikā pēc iecelšanas viņam nav izdevies panākt šādu vienošanos, viņš ieteiks strīda atrisināšanas variantu vai procedūru, kādā atrisinājumu varētu panākt, kā arī pieņems lēmumu par pagaidu samierinātāja noteikto datumu līdz strīda atrisināšanai.(d) Līgumslēdzējpuses apņemas uzraudzīt un nodrošināt, lai to kontrolē esošās institūcijas ievērotu jebkādu pagaidu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar punktu 7(b) par tarifiem vai citiem tranzīta nosacījumiem, 12 mēnešu laikā pēc samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai līdz strīda atrisināšanai.(e) Neskatoties uz (b) apakšpunktā noteikto, Ģenerālsekretārs var nenozīmēt samierinātāju, ja pēc viņa domām strīds attiecās uz Tranzītu, kas ir vai ir jau bijis strīdus objekts pēc (a) - (d) apakšpunktu nosacījumiem un nav panākta strīdus atrisināšana.(f) Standartnosacījumus par samierinātāja izdevumiem un strīdu risināšanas vietu pieņem Hartas konference.(8) Šis pants nemazinās Līgumslēdzējpuses tiesības un pienākumus saskaņā ar esošajiem divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, ieskaitot noteikumus par pazemes kabeļiem un cauruļvadiem.(9) Šis pants nav interpretējams tā, lai uzliktu par pienākumu jebkurai Līgumslēdzējpusei, kurai nav tādu transporta iekārtu, kuras izmanto tranzītam, pieņemt jebkādus uz šādām iekārtām attiecināmus mērus, kas saistīti ar šī panta nosacījumu izpildi. Tomēr šīm Līgumslēdzējpusēm jāizpilda 4.punkta nosacījumi.(10) Šī panta ietvaros:(a) "Tranzīts" nozīmē(i) energomateriālu un produktu pārvietošana caur Līgumslēdzējpuses teritoriju vai tās teritorijā uz vai no ostas objektiem, iekraušanai vai izkraušanai, kas nākuši no citai Līgumslēdzējpusei vai citai valstij piederošas teritorijas un paredzēti kādai trešajai pusei piederošajai teritorijai, pie nosacījuma ka jebkura cita valsts, vai jebkura trešā valsts ir šī Nolīguma parakstītāja; vai(ii) energomateriālu un produktu pārvietošana caur Līgumslēdzējpuses teritoriju, kas nākuši no citai Līgumslēdzējpusei piederošas teritorijas un paredzēti šai Līgumslēdzējpusei piederošajai teritorijai, ja vien abas iesaistītās Līgumslēdzējpuses nav vienojušās par citiem nosacījumiem un nav atspoguļojušas šo vienošanos Pielikumā N. Abas Līgumslēdzējpuses var anulēt šādu ierakstu pielikumā, iesniedzot kopīgu paziņojumu Ģenerālsekretāram, kura pienākums ir par to informēt citas Līgumslēdzējpuses. Anulēšana stājas spēkā četras nedēļas pēc šāda paziņojuma iesniegšanas, neizpildot nekādas tālākas procedūras.(b) "energotransporta iekārtas" ietver augsta spiediena gāzes transporta cauruļvadus, augstsprieguma elektroenerģijas pārvades tīklus, jēlnaftas transporta cauruļvadus, naftas produktu transporta cauruļvadus un citas uzstādītās iekārtas, kas speciāli paredzētas darbam ar energomateriāliem un produktiem.8.pantsTehnoloģijas nodošana(1) Līgumslēdzējpuses vienojas saskaņā ar savu likumdošanu veicināt pieeju tehnoloģijai un tehnoloģijas nodošanu uz komerciāliem nediskriminējošiem pamatiem ar mērķi veicināt efektīvu tirdzniecību un investīcijas, kā arī realizēt Hartas mērķus, ievērojot visā šajā procesā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.(2) Tādā mērā, kāds nepieciešams 1.punkta izpildei, Līgumslēdzējpuses novērsīs esošos un neradīs jaunus šķēršļus tehnoloģijas nodošanai energomateriālu un produktu, un ar to saistīto iekārtu un pakalpojumu jomā, ievērojot kodolmateriālu neizplatīšanas un citas starptautiskās saistības.9.pantsKapitāla pieejamība(1) Līgumslēdzējpuses atzīst atklāta kapitāla tirgus nozīmību, lai veicinātu kapitāla plūsmu enerģētisko materiālu un produktu tirdzniecībā, un sniegtu atbalstu ekonomiskajām aktivitātēm attiecībā uz investīcijām citu Līgumslēdzējpušu teritorijā, īpaši to, kuru ekonomika atrodas pārejas periodā. Katrai Līgumslēdzējpusei attiecīgi jācenšas sekmēt apstākļu radīšana citu Līgumslēdzējpušu kompāniju un privātpersonu pieejai kapitāla tirgum ar nodomu finansēt Enerģētisko materiālu un produktu tirdzniecību un ar nodomu investēt ekonomiskajās aktivitātēs enerģētikas sektorā to citu Līgumslēdzējpušu teritorijās uz ne mazāk labvēlīgiem nosacījumiem kā tiem, ko piemēro pašu kompānijām un privātpersonām vai kādai trešajai valstij, kur vien tie ir labvēlīgāki.(2) Līgumslēdzējpuse var pieņemt un saglabāt programmas, kas nodrošina pieeju valsts aizņēmumiem, subsīdijām, garantijām un apdrošināšanai, lai atvieglotu tirdzniecību un investīcijas ārzemēs. Tā piedāvā šādas iespējas, tādā mērā, kā to nosaka šādu programmu mērķi, ierobežojumi un kritēriji (ietverot jebkādus mērķus, ierobežojumus un kritērijus atkarībā no uzņēmējdarbības veikšanas vietas, personai, kas iesniedzis pieprasījumu jebkādas šādas iespējas izmantošanai vai preču vai pakalpojumu piegādes vietas).(3) Līgumslēdzējpusēm ieviešot Ekonomisko aktivitāšu programmas enerģētikas sektorā, jāuzlabo ekonomiskā stabilitāte un investīciju klimats un jāmeklē iespējas, lai veicinātu darbību, kur tas piemērojams, attiecīgi izmantojot starptautisko finansu institūciju ekspertīzi(4) Nekas šajā pantā nekavēs:a) finansu institūcijas izmantot savas aizdevumu/ apdrošināšanas iespējas, balstoties uz tirgus principiem un apdomīgiem apsvērumiem; vaib) Līgumslēdzējpusi pieņemt mērus(i) piesardzības nolūkos, ietverot investoru, klientu, ieguldītāju, polišu vai personu, kam no finansu pakalpojumu pārstāvju puses pienākas nenosegts parāds aizsardzību; vai(ii) lai nodrošinātu finansu sistēmas un kapitāla tirgus stabilitāti.III DAĻAInvestīciju veicināšana un aizsardzība10.pantsInvestīciju veicināšana, aizsardzība un attieksme pret tām(1) Katra Līgumslēdzējpuse saskaņā ar Hartas mērķiem un principiem un šī Nolīguma nosacījumiem veicinās un izveidos stabilus, taisnīgus, labvēlīgus un skaidrus apstākļus citu Līgumslēdzējpušu investoriem, lai tie varētu izdarīt investēšanu tai piederošajā teritorijā. Šādi apstākļi ietvers saistības vienmēr izturēties pret citu Līgumslēdzējpušu investīcijām godīgi un taisnīgi. Šādas investīcijas baudīs arī nepārtrauktu aizsardzību un drošību, un neviena Līgumslēdzējpuse nekādā veidā ar nepamatotu vai diskriminējošu rīcību netraucēs to vadību, izmantošanu vai rīcību ar tām. Nekādā gadījumā pret šīm investīcijām nedrīkst izturēties mazāk labvēlīgi, kā to prasa starptautiskā likumdošana, kā arī attiecīgās Līgumslēdzējpuses starptautiskās saistības.Šīs daļas nosacījumi neattur Līgumslēdzējpuses no to pienākuma pildīt jebkādas saistības, ko tās uzņēmušās pildīt attiecībā pret citu Līgumslēdzējpušu investoru investīcijām tādā mērā, cik tās nodrošina labvēlīgāku izturēšanos, nekā to prasītu šīs daļas nosacījumi.(2) Jebkura Līgumslēdzējpuse centīsies piemērot Līgumslēdzējpušu investoriem Nolīguma nosacījumus, kas noteikti šī panta 3.punktā par Režīmu investēšanai pirmsinvestīciju periodā tai piederošajā teritorijā.(3) "Režīms" nozīmē attieksmi pret Līgumslēdzējpusi uz ne mazāk labvēlīgiem noteikumiem nekā tie, kuri attiecas uz šīs pašas vai kādas citas Līgumslēdzējpuses vai kādas trešās valsts investoriem, atkarībā, kuri no tiem būtu vislabvēlīgākie.(4) Papildus Nolīgums uzliks par pienākumu katrai no Pusēm attiecībā pret investoriem pirmsinvestīciju periodā piemērot 3.punktā minēto "Režīmu" šis papildus Nolīgums būs pieejams parakstīšanai valstīm un Ekonomiskās Integrācijas Organizācijām, kas parakstījušas Nolīgumu vai pievienojušās tam. Sarunas par papildus Nolīgumu sāksies ne vēlāk kā 1995.gada 1.janvārī ar domu tās beigt 1998.gada 1.janvārī.(5) Katrai Līgumslēdzējpusei atsaucoties uz investīciju veikšanas kārtību to teritorijā pirmsinvestīciju periodā jācenšas:a) līdz minimumam ierobežot "Režīma" pielietošanas izņēmumus, kas minēta 3.punktā;b) novērst eksistējošos ierobežojumus citu Pušu investoriem.(6) a) Līgumslēdzējpuse var jebkurā laikā, atsaucoties uz 3.punktu, no brīvas gribas ar Sekretariāta starpniecību paziņot Hartas Konferencei tās nodomu nepieņemt 3.punkta "Režīma" jauno skaidrojumu.b) Līgumslēdzējpuse var jebkurā laikā iesniegt paziņojumu par 3.punkta nosacījuma piemērošanu attiecībā pret citu Līgumslēdzējpušu investoriem par investīciju veikšanas kārtību to teritorijā pirmsinvestīciju periodā daļēji vai pilnībā ekonomiskajās aktivitātēs enerģētikas jomā. Par šādām saistībām jāziņo sekretariātam, un tās tiek uzskaitītas VC pielikumā un ir obligātas pēc Nolīguma nosacījumiem.(7) Katra Līgumslēdzējpuse piemēros pret jebkuras citas Līgumslēdzējpuses investoru un aktivitātēm, kas saistītas ar investīciju vadību, izmantošanu vai rīcību ar tām tai piederošajā teritorijā ne mazāk labvēlīgu Režīmu, kā to, kas tiek piemērots savas vai citas valsts investoriem, kur vien tas ir vislabvēlīgākā.(8) 7.punkta pielietojums attiecībā uz programmām, kas nodrošina grantu vai citu finansiālu atbalstu vai stājas līgumattiecībās enerģijas tehnoloģiju izstrādēs un attīstībā tiks noteikts Papildus Nolīgumā, kas minēts 4.punktā. Katrai Līgumslēdzējpusei ar Sekretariāta starpniecību jāinformē Hartas Konference, ko tā pielieto attiecībā uz šajā punktā minētajām programmām.(9) Katrai valstij vai Reģionālās Ekonomiskās Integrācijas Organizācijai, kas paraksta vai piekrīt šim Nolīgumam dienā, kad tiek parakstīts vai iesniegts dokuments, kas apliecina piekrišanu, jāiesniedz Sekretariātā ziņojums, kurā jāiekļauj visi likumi, regulējošie akti vai citi mēri svarīgi attiecībā uz:(a) 2.punkta izņēmumiem;(b) programmām, kas minētas 8.punktā.Līgumslēdzējpusēm jāprecizē ziņojumi, iesniedzot Sekretariātā papildinājumus. Hartas Konferencei periodiski jāveic ziņojumu pārbaude.Attiecībā uz a) apakšpunktu ziņojumā var norādīt enerģētikas sektorā daļas, kurās Līgumslēdzējpuses attiecībā pret citu Līgumslēdzējpuses investoru piemēros 3.punkta "Režīmu".Attiecībā uz b) apakšpunktu Hartas Konferences pārbaude var ņemt vērā šādu programmu efektivitāti attiecībā uz konkurenci un investīcijām.(10) Neievērojot jebkādu citu šī panta nosacījumu, 3.punktā minētais "režīms" nav piemērojams Intelektuālā īpašuma aizsardzībai un šajā gadījumā vadīsies pēc nosacījumiem, kas iekļauti starptautiskajos līgumos par Intelektuālā īpašuma aizsardzību, kuri ir saistoši Līgumslēdzējpusēm.(11) Attiecībā uz 26.pantu, ar tirdzniecību saistītai Līgumslēdzējpusei investīciju nosacījumu piemērošana, kā izklāstīts 5.punkta (1) un (2), attiecībā pret citu Līgumslēdzējpuses investoru saskaņā ar 5.punkta (3) un (4), tiks uzskatīta par saistību pārkāpumu no pirmās Līgumslēdzējpuses.(12) Katra Līgumslēdzējpuse nodrošinās, ka tās vietējā likumdošana nodrošina efektīvus līdzekļus, lai risinātu sūdzības un panāktu piespiedu tiesību ievērošanu attiecībā uz investīcijām, investīciju līgumiem un apstiprināšanu.11.pantsPamatpersonāls(1) Ievērojot savus likumus un nosacījumus par iebraukšanu, uzturēšanos un strādāšanu valstī, katra Līgumslēdzējpuse godīgi izskatīs citas Līgumslēdzējpuses investoru un šo investoru nodarbinātā pamatpersonāla lūgumus par iebraukšanu un īslaicīgu uzturēšanos tās teritorijā, lai iesaistītos darbībās, kas saistītas ar attiecīgo investīciju attīstīšanu, vadību, izmantošanu vai citu rīcību ar tām, ieskaitot konsultācijas un galvenos tehniskos pakalpojumus.(2) Līgumslēdzējpuse atļaus citas Līgumslēdzējpuses investoriem, kuriem ir investīcijas tās teritorijā, pieņemt darbā pamatpersonālu pēc paša investora izvēles neatkarīgi no nacionālās un pilsoniskās piederības ar nosacījumu, ka šai personai ir atļauts iebraukt, uzturēties un strādāt pirmās Līgumslēdzējpuses teritorijā, un pieņemšana darbā notiek saskaņā ar šai personai piešķirtajā uzturēšanās un darba atļaujā minētajiem noteikumiem un termiņiem.12.pantsZaudējumu kompensēšana(1) Izņemot gadījumus, kad ir spēkā 13. panta nosacījumi, jebkuras Līgumslēdzējpuses investors, kas cietis zaudējumus saistībā ar investīcijām citai Līgumslēdzējpusei piederošā teritorijā kara vai cita bruņota konflikta, ārkārtas stāvokļa, civilo nemieru vai citu līdzīgu notikumu dēļ, šajā teritorijā bauda no attiecīgās Līgumslēdzējpuses tādu attieksmi attiecībā uz restitūciju, garantijām, kompensāciju vai cita veida norēķināšanos, kas ir ne mazāk labvēlīga, kā tā, ko šī pati Līgumslēdzējpuse izrāda pret jebkuru citu savu, citas Līgumslēdzējpuses vai jebkādas trešās valsts investoru.(2) Ievērojot 1.punktu, jebkuras Līgumslēdzējpuses investoram, kas jebkurā no augstākminētajām situācijām cieš zaudējumus citai Līgumslēdzējpusei piederošā teritorijā, un kas radušies tādēļ, ka:(a) šīs Līgumslēdzējpuses varas iestādes veikušas investīcijas vai tās daļas rekvizīciju;(b) šīs Līgumslēdzējpuses varas iestādes iznīcinājušas investīciju vai tās daļu, kaut gan apstākļi to nav prasījuši;pienākas atlīdzība vai kompensācija, kam jābūt tūlītējai, piemērotai un efektīvai.13.pantsEkspropriācija(1) Jebkuras Līgumslēdzējpuses investoru investīcijas citai Līgumslēdzējpusei piederošā teritorijā netiks nacionalizētas, ekspropriētas vai pakļautas mēriem, kam būtu tāds pats efekts kā nacionalizācijai vai ekspropriācijai (turpmāk "ekspropriācija"), izņemot gadījumus, kad šāda ekspropriācija:(a) notiek sabiedrības interesēs;(b) nav diskriminējoša;(c) notiek saskaņā ar likuma procesu;(d) saistīta ar tūlītējas, adekvātas un efektīvas kompensācijas izmaksu.Šāda kompensācija būs vienlīdzīga ekspropriētās investīcijas tirgus cenai laikā tieši pirms ekspropriācijas vai laikā, kad par paredzamo ekspropriāciju kļuva zināms tādā veidā, ka tas ietekmēja tās vērtību (tālāk saukts "Novērtēšanas diena").Šādai patiesā tirgus vērtība jāsamaksā pēc investora lūguma brīvi konvertējamā valūtā pēc Novērtēšanas dienas kursa. Kompensācijai jāietver ar procentu maksājumu, kas radies par nokavēto laiku no ekspropriācijas līdz maksāšanas dienai(2) Investoram, kura intereses aizskartas, saskaņā ar Līgumslēdzējpuses likumdošanu, kura veic ekspropriāciju ir tiesības pieprasīt tās lietas izskatīšanu tiesā vai citā kompetentā neatkarīgā šīs Līgumslēdzējpuses institūcijā Investīciju novērtēšanai un kompensācijas izmaksāšanai saskaņā ar 1.punktā izklāstītajiem principiem.(3) Lai neradītu neskaidrības par ekspropriāciju tiek uzskatīta situācija , kad Līgumslēdzējpuse savā teritorijā ekspropriē kompānijas vai uzņēmuma aktīvus kurā jebkura cita Līgumslēdzējpuse veikusi kapitālieguldījumus, ieskaitot akciju turēšanu.14.pants Ar investīcijām saistīto maksājumu pārvedumi(1) Jebkura Līgumslēdzējpuse attiecībā pret citas Līgumslēdzējpuses investoru investīcijām tai piederošajā teritorijā garantēs pilnīgu ar šīm investīcijām saistīto maksājumu brīvu nodošanas uz un no tai piederošās teritorijas, ieskaitot:(a) starta kapitālu plus jebkādu papildus kapitālu investīciju attīstībai;(b) peļņu no investīcijas;(c) maksājumi pēc kontrakta, ietverot % par aizņēmuma pamatsummu un % maksājumi radušies pēc aizņēmuma līguma;(d) neiztērētās algas un darbinieku atlīdzības , kas ir iesaistīti darbā no ārzemēm saistībā ar šo investīciju;(e) ienākumus no visas investīcijas vai tās daļas pārdošanas vai likvidēšanas;(f) maksājumu, kas radušies sakarā ar strīdu nokārtošanu;(g) kompensācijas izmaksas saskaņā ar 12. un 13.panta nosacījumiem.(2) Maksājumu pārsūtīšana saskaņā ar 1.punkta tiks veikta bez kavēšanās un brīvi konvertējamā valūtā.(3) Valūtas pārvedumi jāizdara saskaņā ar tirgus valūtas kursu, kas noteikts pārveduma izdarīšanas dienā attiecībā uz darījumiem uz vietas (spot), tai valūtai, kura jāpārsūta. Gadījumos, kad nepastāv ārzemju valūtas tirgus, izmantojams jaunākais apmaiņas kurss, kādu pielietots investīcijām no ārienes vai jaunākais valūtas kurss Īpašajās naudas saņemšanas tiesībās, atkarībā no tā, kurš no tiem ir izdevīgāks investoram.(4) Neņemot vērā 1. un 3.punktu Līgumslēdzējpuse var aizsargāt kreditoru tiesības vai nodrošināt likumu par vērtspapīru izdošanu un tirdzniecību ievērošanu un spriedumu izpildi civilās, administratīvās un kriminālās prasību izskatīšanas procedūrās piemērotā, nediskriminējošā un godīgā veidā izmantojot savus likumus un noteikumus.(5) Neņemot vērā 2.punkta nosacījumus attiecībā uz pārvedumu valūtu attiecībās starp Līgumslēdzējpusēm, kas veidoja bijušo PSRS, naudas pārvedumi var tikt veikti Līgumslēdzējpušu nacionālajās valūtās pie nosacījuma, ka attieksme pret Līgumslēdzējpuses investoriem nav mazāk labvēlīga, kā pret šī Nolīguma parakstītājām.(6) Neņemot vērā 1.punkta b) Līgumslēdzējpuses var nepieļaut peļņas pārvedumu natūrā gadījumos, kad to Līgumslēdzējpusei atļauj 29.panta 2.punkta a) pēc GATT un ar to saistītajie nosacījumi, kad peļņa radusies pārdodot eksportam vai eksportējot preses pie nosacījuma, ja tiek ievēroti investīciju nolīgumos, atļaujās vai jebkurā citā rakstveida vienošanās starp Līgumslēdzējpusēm un vai Līgumslēdzējpuses investoru fiksētie nosacījumi.15.pantsPrasības tiesību pārņemšanai(1) Ja Līgumslēdzējpuse vai tās nozīmētā aģentūra ("Kompensējošā puse") izdara kādus maksājumus sakarā ar kompensāciju vai galvojumu, kas sniegtas saistībā ar investīciju vai peļņu Investora kapitālieguldījumiem citai Līgumslēdzējpusei ("Kompensāciju Saņemošā Puse") piederošā teritorijā, tad Kompensāciju Saņemošā puse atzīs:(a) visu tiesību un prasību, kas radušās sakarā ar šo investīciju, nodošanu ar likumu vai kādu citu juridisku darbību Kompensējošai pusei,(b) Kompensētājas puses pilnvaras izmantot tādas tiesības un panākt tādu prasību apmierināšanu, kā to varētu darīt tiešais investors.(2) Kompensējošā puse jebkādos gadījumos ir tiesīga saņemt:(a) tādu pat attieksmi attiecībā pret tiesībām un prasībām, ko tā ieguvusi saskaņā ar 1.punktā noteikto tiesību un prasību nodošanu; un(b) tādus pašus maksājumus, kas tai pienākas saskaņā ar augstākminētajām tiesībām un prasībām, kuru saņemšanai Kompensāciju saņemošai pusei bija spēkā esošas tiesības attiecībā uz investīcijām Nolīguma ietvaros.(3) Jebkuros gadījumos, kā nosaka 26.pants, Līgumslēdzējpuse nevar pastāvēt uz prasību, ka kompensācija vai cita atlīdzība par daļu vai visu radušos bojājumu piedzīšana tika vai tiks saņemta pēc apdrošināšanas vai garantijas līguma.16.pantsSaistība ar citiem līgumiemJa divas vai vairākas Līgumslēdzējpuses ir parakstījušas iepriekš vai arī paraksta vēlāk kādus starptautiskus līgumus, kuru nosacījumi attiecas uz šī Nolīguma III un V daļā minētajiem gadījumiem:(1) nekas šī Nolīguma III un V daļā netiks interpretēts tā, lai tas aizstātu jebkuru nesaderīgu šādu gadījumu traktējumu šajā otrā līgumā un jebkuras tiesības strīdu risināšanai saskaņā ar šo līgumu, un(2) nekas šī otra līguma nosacījumos netiks interpretēts tā, lai tas aizstātu jebkuru nesaderīgu šī Nolīguma III un IV daļas nosacījumu un jebkuras tiesības strīdu risināšanai saskaņā ar šo Nolīgumu,ja jebkurš no šiem nesaderīgajiem nosacījumiem ir labvēlīgāks attiecībā pret investoru vai investīciju.17.pantsIII daļas nosacījumu nepielietošana noteiktos gadījumosKatra Līgumslēdzējpuse patur tiesības nepielietot šīs daļas priekšrocības attiecībā pret:(1) juridisku personu, ja citas valsts pilsoņiem vai nacionalitātes pārstāvjiem pieder vai tie kontrolē šo juridisko personu, un ja šī juridiskā persona neveic nozīmīgu uzņēmējdarbību Līgumslēdzējpuses teritorijā, kur tā organizēta, vai(2) investīcijām, ja noliedzošā Līgumslēdzējpuse konstatē, ka šīs investīcijas ir no citas valsts investora ar kuru vai pret kuru noliedzošajai Līgumslēdzējpusei:a) nav diplomātisko attiecību; vaib) piekrīt vai piemēro pasākumus, kas(i) aizliedz sadarbību ar šās valsts investoriem; vai(ii) tiktu pārkāpti vai apieti, ja uz šīs valsts investoriem vai to investīcijām attiecinātu tās priekšrocības, kuras paredz šīs daļas nosacījumi.IV DAĻAKonteksts18.pantsSuverenitāte pār energoresursiem(1) Līgumslēdzējpuses atzīst valstu suverenitāti un suverēnās tiesības uz energoresursiem. Tās apstiprina, ka tiesības jāizmanto saskaņā un kā starptautisko likumu nosacījums.(2) Nenovirzoties no mērķa, lai radītu pieeju energoresursiem, to iegūšanai un izmantošanai uz komerciāliem noteikumiem, Nolīgums nekādā gadījumā nerada šķēršļus īpašumtiesību sistēmu darbībai Līgumslēdzējpušu teritorijās.(3) Attiecīgi, katra valsts patur tiesības izlemt, kuras ģeogrāfiskās zonas tai piederošajā teritorijā pieejamas energoresursu izpētei un attīstībai, un kā visoptimālāk tos iegūt, kādos daudzumos tos var izmantot, kā arī noteikt un iekasēt jebkādus nodokļus, honorārus un citus maksājumus un kontrolēt šādas izpētes un attīstības vides aizsardzības un drošības aspektus tai piederošajā teritorijā un ņemt dalību šādā izpētē un izmantošanā ar inter alia tiešu valdības vai valsts uzņēmumu piedalīšanos.(4) Līgumslēdzējpuses veicinās piekļūšanu enerģētikas resursiem, inter alia, nediskriminējoša veidā balstoties uz atklātību nosakot kritērijus pilnvarojumu, licenču, koncesiju un kontraktu saņemšanā enerģētisko resursu iegūšanā, izmantošanā vai pārstrādē.19.pantsVides aizsardzības aspekti(1) Katra Līgumslēdzējpuse saskaņā ar vēlamu un ilgtspējīgu attīstību un ņemot vērā savas saistības saskaņā ar tiem starptautiskajiem vides aizsardzības līgumiem, kurus tā parakstījusi, centīsies gan sev piederošajā teritorijā, gan ārpus tās ekonomiski efektīvā veidā samazināt kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, kas rodas no visām darbībām enerģētiskajā ciklā tās teritorijā, īpaši ņemot vērā drošības aspektus. To darot, visas Līgumslēdzējpuses darbosies efektīvi izmaksu ziņā. Savā politikā un darbībā katra Līgumslēdzējpuse centīsies pieņemt piesardzības mērus, lai nepieļautu vai maksimāli samazinātu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Līgumslēdzējpuses vienojas, ka piesārņotājiem tām piederošajās teritorijās principā būtu jāsedz izdevumi, kas radušies sakarā ar piesārņojumu, ieskaitot pārrobežu piesārņojumu, ņemot vērā sabiedrības intereses un nebojājot investīciju vidi enerģētikas sektorā un starptautiskajā tirdzniecībā, attiecīgi Līgumslēdzējpuses:(a) ņems vērā vides aizsardzības apsvērumus, formulējot un realizējot savas enerģētikas politikas;(b) veicinās uz tirgu orientētu cenu veidošanos visā enerģētikas ciklā un pilnīgāku vides aizsardzības izmaksu un ieguvumu atspoguļošanu tajās;(c) ņemot vērā 34.panta 4.punktu, veicinās sadarbību, lai efektīvā veidā sasniegtu Hartas mērķus vides aizsardzības jomā, un sadarbību starptautisko vides aizsardzības standartu jomā enerģētiskajam ciklam, ievērojot atšķirību nelabvēlīgo ietekmi un to samazināšanās nozīmi starp Līgumslēdzējpusēm(d) pievērsīs īpašu uzmanību enerģētikas efektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoavotu attīstībai un izmantošanai, tīrām kurināmā izmantošanas tehnoloģijām un tehnoloģisko līdzekļu piesārņojuma samazināšanai pielietošanas veicināšanai;(e) veicinās informācijas apkopošanu un apmaiņu Līgumslēdzējpušu starpā par videi labvēlīgām un ekonomiski efektīvām energopolitikām un izmaksu ziņā efektīvām tehnoloģijām;(f) veicinās sabiedrības apziņas palielināšanos par energosistēmu atstāto iespaidu uz vidi un par šo negatīvo efektu likvidēšanas un samazināšanas iespējām, kā arī izmaksām, kas saistītas ar dažādiem piesārņojuma likvidēšanas un samazināšanas pasākumiem;(g) sadarbosies energoefektīvu un videi labvēlīgu tehnoloģiju un procesu, kas samazinātu visu enerģētikas cikla aspektu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi ekonomiski efektīvā veidā, izpētē, attīstīšanā un pielietošanā, kā arī visādā veidā to veicinās;(h) veicinās labvēlīgu apstākļu izveidi šādu tehnoloģiju nodošanai un izplatīšanai attīstību, ievērojot adekvātu un efektīvu intelektuālā īpašuma aizsardzību;(i) veicinās vides aizsardzības ziņā nozīmīgu investīciju projektu ietekmes uz apkārtējo vidi izvērtēšanu projektu agrīnajā stadijā un pirms lēmuma par tiem pieņemšanas, kā arī sekojošu šo jautājumu uzraudzību;(j) veicinās starptautisko sapratni un informācijas apmaiņu par līgumslēdzējpušu svarīgākajām vides aizsardzības programmām un standartiem un par šo programmu un standartu realizāciju;(k) pēc lūguma un pieejamo iespēju robežās piedalīsies piemērotu vides aizsardzības programmu attīstībā un realizēšanā Līgumslēdzējpušu teritorijās.(2) Pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzējpušu lūguma strīdus, kas saistīti ar šī panta nosacījumu pielietojumu un interpretāciju, izskatīs Hartas Konference, ja šādu strīdu izskatīšana nav paredzēta citā piemērotā starptautiskā instancē.(3) Šī panta ietvaros:(a) "enerģētiskais cikls" nozīmē pilnu enerģētisko ķēdi, ieskaitot darbības, kas saistītas ar dažādu enerģijas formu meklēšanu, izpēti, ražošanu, konversiju, uzglabāšanu, transportu, sadali un patēriņu, atkritumu apstrādi, kā arī šo darbību pārtraukšanu vai aizliegšanu kaitīgās ietekmes uz apkārtējo vidi samazināšanas nolūkos;(b) "ietekme uz apkārtējo vidi" nozīmē jebkāda ietekme, ko minētās darbības izraisījušas attiecībā uz apkārtējo vidi, ieskaitot cilvēku veselību un drošību, floru, faunu, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, dabas un vēstures pieminekļiem, vai citām fizikālām struktūrām vai mijiedarbību starp šiem faktoriem; tas ietver ietekmi arī uz vēsturisko mantojumu un sociāli ekonomiskajiem apstākļiem augstākminēto faktoru izmaiņu rezultātā;(c) "energoefektivitātes uzlabošana" nozīmē darbības, kas vērstas uz tā paša produkcijas/pakalpojumu apjoma saglabāšanu, nesamazinot tā kvalitāti, taču tajā pašā laikā samazinot enerģijas daudzumu, kas nepieciešams tā saražošanai;(d) "izmaksu ziņā efektīvi pasākumu/mēri" nozīmē mērus, kas izvēlēti noteiktā mērķa sasniegšanai ar viszemākajām izmaksām, vai lielāka labuma iegūšanai, nepalielinot izmaksas.20.pantsAtklātība(1) Vispārēja pielietojuma likumi, noteikumi un administratīvie rīkojumi un standarti, kas ietekmē Tirdzniecību ar enerģētiskajiem materiāliem un produktiem pamatojoties uz 29.2.a), uzskatāmi par atklātiem saskaņā ar GATT un ar to saistīto nolikumu nosacījumiem.(2) Vispārēja pielietojuma likumus, noteikumus, tiesas lēmumus un administratīvos rīkojumus, kurus pieņēmušas Līgumslēdzējpuses, un līgumus, kas ir spēkā starp Līgumslēdzējpusēm, un kas skar citus šajā pantā reglamentētos jautājumus, publicēs tādā veidā, lai Līgumslēdzējpuses un investori varētu ar tiem iepazīties. Šī panta nosacījumi neprasīs nevienai Līgumslēdzējpusei atklāt nekādu konfidenciālu informāciju, kas kavētu likumu izpildes panākšanu, vai būtu pretēji sabiedrības interesēm vai kaitētu investoru tiesiskajām komerciālajām interesēm.(3) Katra Līgumslēdzējpuse noteiks vienu vai vairākus informācijas punktus, kur varētu adresēt lūgumus nodrošināt informāciju par augstākminētajiem likumiem, noteikumiem, administratīvajiem rīkojumiem un tiesas lēmumiem, kā arī paziņos par šādu informācijas punktu izveidi Sekretariātam, kurš, savukārt, darīs to zināmu citiem, kas izteiks šādu lūgumu.21.pantsNodokļi(1) Nekas šajā Nolīgumā neattieksies uz Līgumslēdzējpušu nodokļu iekasēšanas pasākumiem, izņemot gadījumus, kas minēti šajā pantā. Gadījumos, ja šī panta nosacījumi nesakrīt ar kādiem citiem šī Nolīguma nosacījumiem, priekšroka dodama šī panta nosacījumiem tādā mērā, kādā pastāv šī neatbilstība.(2) 7.(3) pants attieksies uz aplikšanu ar nodokļiem, izņemot ienākuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem, izņemot to, ka tāds nosacījums netiks piemērots attiecībā uz:(a) priekšrocībām, ko kāda Līgumslēdzējpuse atvēlējusi attiecībā uz nosacījumiem par aplikšanu ar nodokļiem jebkādā konvencijā, līgumā vai saskaņā ar kādu vienošanos, kas minēti šī panta 7.punkta a)(ii); vai(b) jebkādiem nodokļu iekasēšanas pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu nodokļu iekasēšanu, izņemot gadījumus, kad šādi Līgumslēdzējpuses pasākumi saistīti ar patvaļīgu kādas Līgumslēdzējpuses vai tai domāto enerģētisko materiālu un preču diskrimināciju vai arī patvaļīgi ierobežo tās priekšrocības, kāda pienākas saskaņā ar augstākminētajiem šī Nolīguma nosacījumiem.(3) 10.(2) un (7) nosacījumi attieksies uz citiem Līgumslēdzējpušu nodokļu aplikšanas pasākumiem, nekā ienākuma un kapitāla aplikšana ar nodokļiem, izņemot to, ka šādi nosacījumi nav piemērojami:(a) lai ieviestu, Vislielākās labvēlības režīmu attiecībā uz priekšrocībām, kuras Līgumslēdzējpuse piešķīrusi saskaņā ar nodokļu nosacījumiem jebkurā konvencijā, līgumā vai saskaņā ar vienošanos, kas minēta šī panta 7.punkta a)(ii) vai priekšrocībām, kuras saistītas ar dalību jebkādā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācijā;(b) jebkādiem nodokļu iekasēšanas pasākumiem, kas saistīti ar ar patvaļīgu diskrimināciju starp dažādu Līgumslēdzējpušu investoriem vai arī patvaļīgi ierobežo tās priekšrocības, kādas pienākas saskaņā ar augstākminētajiem šī Nolīguma nosacījumiem.(4) 29.(2)-(6) attieksies uz nodokļu aplikšanas pasākumiem izņemot ienākuma un kapitāla aplikšanu ar nodokļiem.(5) 13.pants piemērojams attiecībā uz nodokļiem.(b) Visos strīdus gadījumos, kad jautājums saskaņā ar 13.pantu rodas par to, vai kāds nodokļu uzlikšanas mērs ir uzskatāms par ekspropriāciju vai par to, vai nodokļu uzlikšanas mērs, uz kuru atsaucas kā uz ekspropriāciju, ir diskriminējošs, jāvadās pēc sekojošiem nosacījumiem:(i) investors vai Līgumslēdzējpuse, kura kādu nodokli uzskata par ekspropriāciju, griežas ar šo jautājumu vai nodoklis uzskatāms par ekspropriāciju vai diskrimināciju attiecīgajā kompetentā nodokļu instancē. Ja investors vai Līgumslēdzējpuse to nedara, tad instances, kurām lūgts atrisināt strīdus jautājumus saskaņā ar 26.(2)(c) vai 27.(2), vēršas pie attiecīgajām kompetentām nodokļu instancēm;(ii) Kompetentās nodokļu institūcijas sešu mēnešu laikā centīsies atrisināt šādu jautājumu. Ja jautājums attiecas uz nediskriminējošiem mēriem, kompetentās nodokļu institūcijas pielietos attiecīgās nodokļu konvencijas nediskriminējošus nosacījumus, vai, ja attiecīgajā nodokļu konvencijā nav nosacījumu par nediskrimināciju, ko varētu piemērot šādā gadījumā, vai starp iesaistītajām Līgumslēdzējpusēm nav spēkā šādas nodokļu konvencijas, tad pielieto nediskriminācijas principus saskaņā ar OECD Nodokļu uz Ienākumiem un Kapitālu Konvenciju;(iii) Institūcijas, kas uzaicinātas atrisināt strīdus saskaņā ar 26.panta (2)(c) un 27.panta (2), var ņemt vērā jebkādus secinājumus, pie kā nonākušas kompetentas nodokļu institūcijas attiecībā par to, vai attiecīgais nodoklis ir ekspropriācija. Šādas institūcijas ņems vērā saskaņā ar (ii) to, vai attiecīgais nodoklis ir diskriminējošs. Šādas institūcijas var tāpat ņemt vērā jebkādus kompetentu nodokļu institūciju izdarītus slēdzienus pēc sešu mēnešu perioda izbeigšanās;(iv) Nekādā gadījumā kompetentu nodokļu institūciju iesaistīšanās ilgāk par 6 mēnešiem, kā minēts (b)(ii), nevar novest pie veicamo procedūru aizkavēšanās saskaņā 26. un 27. pantu.(5) Lielākas skaidrības labad, 14.pants neierobežos Līgumslēdzējpuses tiesības uzlikt vai iekasēt nodokļus, aizturot līdzekļus vai pielietojot citus mērus.(6) Attiecībā uz šo punktu:a) Termins "nodokļu aplikšanas mēri" ietver:(i) jebkuru Līgumslēdzējpuses nacionālās likumdošanas vai tās administratīvi teritoriālās vai vietējās varas likumdošanas nosacījumu, kas attiecas uz nodokļiem;(ii) jebkādu konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, un jebkādu starptautisko līgumu vai vienošanos, kas ir saistošas Līgumslēdzējpusei, nosacījumus, kas attiecas uz nodokļiem.b) Par nodokļiem uz ienākumu un kapitālu šeit uzskatāmi visi nodokļi, kas uzliekami kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai ienākumu vai kapitāla daļām, ieskaitot nodokļus uz ieguvumiem no īpašuma atsavināšanas, nodokļus uz īpašumiem, mantojumiem un dāvinājumiem vai pamatā līdzīgus nodokļus, nodokļus uz algu kopējo apjomu, ko izmaksā uzņēmums kā arī nodokļus uz pamatkapitāla pieaugumu.c) "Kompetenta nodokļu institūcija" nozīmē kompetenta institūcija saskaņā ar līgumu par dubulto aplikšanu ar nodokļiem, kas ir spēkā starp Līgumslēdzējpusēm, vai, ja nav šāda līguma starp iesaistītajām valstīm, finansu ministrs vai ministrija vai viņa pilnvaroti pārstāvji.d) Lielākas skaidrības labad termini "nodokļu nosacījumi" un "nodokļi" neietver muitas maksājumus.22.pantsValsts un priviliģēti uzņēmumi(1) Visas Līgumslēdzējpuses nodrošinās, ka jebkurš valsts uzņēmums, kuru tās saglabā vai izveido no jauna, veicot savu darbību tas darbosies attiecīgās Līgumslēdzējpuses teritorijā pēc Līgumslēdzējpuses saistībām saskaņā ar šī Nolīguma III daļu.(2) Neviena Līgumslēdzējpuse neprasīs šādam valsts uzņēmumam veikt darbības tās teritorijā tādā veidā, kas būtu pretrunā ar attiecīgās Līgumslēdzējpuses saistībām saskaņā ar citiem šī Nolīguma nosacījumiem, kā arī nekādā gadījumā neveicinās šādu rīcību.(3) Visas Līgumslēdzējpuses, gadījumā, ja tās veido vai saglabā kādu valsts institūciju un uztic tai regulēšanas, administratīvas vai citas valdības pilnvaras, apņemas nodrošināt, ka šāda institūcija izmantos savas pilnvaras atbilstoši attiecīgās Līgumslēdzējpuses saistībām saskaņā ar šo Nolīgumu.(4) Neviena Līgumslēdzējpuse neprasīs nevienai institūcijai, kurai tā piešķir ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas, veikt savas darbības tādā veidā, kas būtu pretrunā ar attiecīgās Līgumslēdzējpuses saistībām saskaņā ar šo Nolīgumu, kā arī nekādā gadījumā neveicinās šādu rīcību.(5) Šajā pantā "organizācija" nozīmē jebkuru uzņēmumu, aģentūru vai citu organizāciju vai juridisku personu.23.pantsSubfederālo institūciju pienākums ievērot šo Nolīgumu(1) Katra Līgumslēdzējpuse saskaņā ar šo Nolīgumu uzņemas pilnu atbildību par nolīguma nosacījumu ievērošanu un piemēros visus savā rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka visas reģionālās un vietējās pašvaldības un citas valdības institūcijas to teritorijā ievērotu šī Nolīguma nosacījumus.(2) Nolīguma II, IV, V daļas nosacījumi var tik piemēroti Līgumslēdzējpušu teritorijās strīdu risināšanai reģionālo un vietējo pašvaldību vai iestāžu līmenī.24.pantsIzņēmumi1. 12., 13. un 39. pantiem nav piemērojami nekādi šī panta nosacījumi.2. Šī Nolīguma nosacījumi, izņemot tos:a) kas minēti 1. punktā unb) attiecas uz apakšpunktu (i), Nolīguma III daļā neaizkavēs nevienu Līgumslēdzējpusi pieņemt tādus mērus vai panākt to izpildi, kas(i) nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību vai augus un dzīvniekus;(ii) svarīgi, lai iegūtu un izplatītu energomateriālus un produktus apstākļos, kad izjūtams vispārējs vai vietējs šo materiālu trūkums no Līgumslēdzējpuses neatkarīgu apstākļu dēļ pieņemot, ka šādiem mēriem jāatbilst principiem;A) visām Līgumslēdzējpusēm ir tiesības saņemt taisnīgu daļu no šāda starptautiska energomateriālu un produktu piedāvājuma, unB) jebkādi mēri, kas neatbilstu šim Nolīgumam tiktu pārtraukti, tiklīdz beigtu pastāvēt to pielietošanas nepieciešamību izraisošie apstākļi, vai(iii) veidotus, lai stimulētu investorus, kas ir vietējie cilvēki, kā arī sociāli nenodrošināti vai ekonomiski neveiksmi cietuši indivīdi (personas), pie nosacījuma ka šādi mēri(A) nevar būtiski ietekmēt Līgumslēdzējpušu ekonomiku; un(B) nav diskriminējošs pret jebkuru citu Līgumslēdzējpuses investoru salīdzinājumā ar Līgumslēdzējpuses investoru, pret kuru pasākums netiks piemērots,pie nosacījuma, ka šādi mēri neradīs nekādus slēptus ierobežojumus uzņēmējdarbībai enerģētikas sektorā vai patvaļīgu un neattaisnojamu diskrimināciju starp Līgumslēdzējpusēm, investoriem vai citām Līgumslēdzējpušu ieinteresētajām personām. Šādu mēru pieņemšanai jābūt attiecīgi motivētai un tie nevar anulēt vai vājināt tos ieguvumus, ar kuriem Līgumslēdzējpuses pamatoti rēķinājušās saskaņā ar šo Nolīgumu lielākā mērā nekā tas obligāti nepieciešams.(3) Šie Nolīguma nosacījumi, izņemot tos, kuri minēti 1.punktā, netiks interpretēti tā, lai tie atturētu Līgumslēdzējpusi veikt jebkādus pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem:(a) lai aizsargātu būtiskās savas drošības intereses, tai skaitā(i) energomateriālu un produktu piegādi militārajiem kompleksiem, vai(ii) veiktus kara laika apstākļos, bruņota konflikta gadījumā vai citā ārkārtējā situācijā starptautiskajās attiecībās.(b) realizējot nacionālo politiku par kodolieroču neizplatīšanu, lai pildītu savas saistības saskaņā ar Nolīgumu par kodolieroču neizplatīšanu, Kodolmateriālu piegādātāju vadlīnijām un citas starptautiskās kodoldrošības saistības vai pamatnostādnes; vai(c) lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību.Šie nosacījumi nevar tikt interpretēti, lai attaisnotu ierobežojumus tranzītā.(4) Šī Nolikuma nosacījumi, kas nosaka Vislabvēlīgākās Nācijās režīmu neuzliek par pienākumu jebkurai no Līgumslēdzējpusēm piemērot attiecībā pret jebkuru citu Līgumslēdzējpuses investoru jebkādu priviliģētu attieksmi:(a) kas radusies esot par Brīvas tirdzniecības zonas vai Muitas ūnijas locekli; vai(b) ko nosaka daudzpusējie vai divpusējie starpvalstu ekonomiskās sadarbības līgumi valstīm, kas bija bijušās PSRS sastāvdaļa, kamēr nodibinās savas galīgās ekonomiskās attiecības25.pantsEkonomiskā integrācijas līgumi(1) Šī Nolīguma nosacījumi netiks iztulkoti, lai uzliktu par pienākumu Līgumslēdzējpusi, kas uzņēmusies Ekonomiskās Integrācijas Līguma saistības (šeit un tālāk tekstā EIA) paplašināt Vislabvēlīgākās Nācijas režīma pielietojumu citām Līgumslēdzējpusēm, kas nav EIA locekles, jebkādu priviliģētu attieksmi, pielietojamu starp Pusēm EIA ietvaros.(2) 1.punktā EIA nozīmē: līgums būtībā liberalizējot, inter alia tirdzniecību un investīcijas, veicot starp Pusēm pastāvošās diskriminācijas pasākumu novēršanu un izvērtēšanu un jaunu vai pastiprinošu diskriminējošu pasākumu nepieļaušanu (aizliegšana) gan attiecībā uz spēkā esošajiem šā Līguma ietvaros, gan nozīmīgiem ilgumā.(3) Šis pants neietekmē GATT un ar to saistīto nosacījumu pielietojumu saskaņā ar 29.pantu.V DAĻAStrīdu izšķiršana26.pantsStrīdu starp investoru un Līgumslēdzējpusi izšķiršana(1) Strīdi, kas radušies starp Līgumslēdzējpusi un citas Līgumslēdzējpuses investoru jautājumā par pirmās kapitālieguldījumiem otrās teritorijā sakarā ar to, ka pirmā it kā pārkāpusi kādu no šī Nolīguma III daļas nosacījumiem, risināmi, pēc iespējas, draudzīgā veidā.(2) Ja šādus strīdus nav iespējams atrisināt saskaņā ar 1.punkta nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc tam, kad viena no strīdā iesaistītajām pusēm lūgusi miermīlīgu jautājuma atrisināšanu, tad strīds, pēc investora, kā strīdā iesaistītā puses izvēles, var tikt iesniegts jautājumu izšķiršanai:(a) strīdā iesaistītās Līgumslēdzējpuses …