Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Par tirgus dalībnieku apvienošanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr. 3 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2022. gada 4. martā (prot. Nr. 9, 2. §) Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lietā Nr. KL\2.2-4\21\24 "Par AS "Dobeles dzirnavnieks" izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AB "Baltic mill" Saturs I APVIENOŠANĀS DALĪBNIEKI 1. AS "Dobeles dzirnavnieks" 2. AB "Baltic mill" II APVIENOŠANĀS VEIDS III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ IV KONKRĒTIE TIRGI UN APVIENOŠANĀS REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI 3. Preces tirgus noteikšana 3.1. Miltu tirgus 3.2. Sauso miltu maisījumu tirgus 3.3. Auzu pārslu tirgus 3.4. Ātri pagatavojamo putru trauciņos un putru tirgus 3.5. Makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus 4. Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšana 4.1. Kviešu miltu tirgus robežas 4.2. Rudzu miltu ģeogrāfiskais tirgus 4.3. Miltu maisījumu ģeogrāfiskais tirgus 4.4. Auzu pārslu ģeogrāfiskais tirgus 4.5. Putru mazajos iepakojumos un makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus ģeogrāfiskās robežas V APVIENOŠANĀS IETEKMES IZVĒRTĒJUMS 5. Vispārīgie apsvērumi 5.1. Miltu tirgi 5.1.1. Kviešu miltu tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem 5.1.2. Kviešu milti industriālajiem klientiem 5.2. Rudzu milti 5.2.1. Rudzu miltu tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem 5.2.2. Rudzu milti tirgus industriālajiem patērētājiem 5.3. Miltu maisījumu tirgus gala patērētājiem 5.4. Auzu pārslu tirgus gala patērētājiem 5.5. Putru tirgus 5.6. Makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus 5.7. Secinājumi 6. Patērētāju aptaujas rezultāti 7. Pircēju/klientu konkurss par izejvielu un PPZ produktu piegādi 8. Ieiešana Lietā definētajos tirgos un šķēršļi darbības paplašināšanai tajos 9. Pircēju iepirkuma vara 10. Apvienošanās ietekme ietekmētajos tirgos VI Bankrotējoša uzņēmuma aizsardzība 11. Bankrotējoša uzņēmuma aizsardzība 11.1. RDZ iziešana no tirgus gadījumā, ja to nepārņems cits uzņēmums 11.2. Alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci, neesamība 11.3. Aktīvu iziešana no tirgus apvienošanās neīstenošanas gadījumā 11.4. Konkurences struktūras novērtējums IEVADS 1 Konkurences padomē (turpmāk - KP) 16.11.2021. saņemts AS "Dobeles dzirnavnieks" apvienošanās ziņojums (turpmāk - Ziņojums) par izšķirošās ietekmes iegūšanu pār AB "Baltic mill", vienlaicīgi iegūstot izšķirošu ietekmi vairākās Baltijā darbojošās AB "Baltic mill" meitas sabiedrībās, tajā skaitā AS "Rīgas Dzirnavnieks". 2 Apvienošanās dalībnieku kopējais neto apgrozījums Latvijas teritorijā pārsniedz Konkurences likuma (turpmāk - KL) 15. panta otrajā daļā noteikto slieksni 30 000 000 euro, kā arī vairāk nekā diviem no apvienošanās dalībniekiem apgrozījums nav bijis mazāks par 1 500 000 euro katram. Līdz ar to konkrētā apvienošanās ir paziņojama KP. I APVIENOŠANĀS DALĪBNIEKI 1. AS "Dobeles dzirnavnieks" 3 AS "Dobeles dzirnavnieks" (turpmāk - DDZ) ir Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003020653, juridiskā adrese Spodrības iela 4, Dobele, Dobeles nov., LV-3701. 4 Dobeles dzirnavnieks darbība ir saistīta ar miltu, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un citu graudaugu pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību, dažādu iepirkto produktu fasēšanu un tirdzniecību, dzīvnieku barības ražošanu un tirdzniecību, graudu iepirkšanu un tirdzniecību, graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, transporta pakalpojumu sniegšanu. 5 94,036 % DDZ akciju pieder AS "Tartu Mill" (turpmāk - Tartu Mill), kas ir Igaunijā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 10666674, juridiskā adrese Väike-Kaar 33, Tartu 50406. Uzņēmums nodarbojas ar maizes un miltu izstrādājumu ražošanu, graudu malšanas produktu ražošanu. 6 87% Tartu Mill akciju pieder AS "Tiigi Keskus", kas ir Igaunijā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 10666591, juridiskā adrese Väike-Kaar 33, Tartu 50406. Uzņēmums nodarbojas ar sava vai cita nekustamā īpašuma nomu un pārvaldīšanu. 7 DDZ pieder 100 % SIA "Dobeles Eko" kapitāldaļu, kas ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103533061, juridiskā adrese Spodrības iela 4, dobele, Dobeles Nov., LV-3701. SIA "Dobeles Eko" pamatdarbība saistīta ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu Latvijā. 2. AB "Baltic mill" 8 AB "Baltic mill" (turpmāk - Baltic mill) ir Lietuvā reģistrēta sabiedrība ar reģistrācijas Nr. 302639722, juridiskā adrese Stoties 65, Vievis, Lietuva. Baltic mill pašreizējais un plānotais darbības veids ir holdinga kompānijas darbība. 9 (*) Baltic mill pamatkapitāla pieder (*). 10 Ziņojumā norādīts, ka Baltic mill tieši vai netieši caur citiem grupas uzņēmumiem ir izšķiroša ietekme turpmāk uzskaitītajos uzņēmumos: 11 Baltic mill pieder 96,08 % AS "Rīgas dzirnavnieks" (turpmāk - RDZ) akciju, kas ir Latvijā reģistrēta sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003026603, juridiskā adrese Lizuma iela 5, Rīga, LV-1006. RDZ darbība ir saistīta ar produktu no graudaugiem - miltu un pārslu u.c. produktu ražošanu un tirdzniecību klientiem un saistītajām sabiedrībām, griķu, rīsu, pākšaugu un musli iepakošanu un tirdzniecību, kā arī putru ražošanu un tirdzniecību, saistīto sabiedrību ražoto sauso maisījumu un makaronu tirdzniecību, graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu. 12 Baltic mill pieder (*) Lietuvā reģistrētās UAB "Malsena Plius" (turpmāk - Malsena) kapitāldaļu. Sabiedrības vienotais reģistrācijas Nr. 301673928, juridiskā adrese Stoties str. 65, LT-21366, Vievis, Lietuva. Sabiedrības galvenie darbības veidi ir graudu malšanas produktu ražošana, makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošana. 13 Baltic mill pieder (*) Lietuvā reģistrētās UAB "Amber Pasta" (turpmāk - Amber Pasta) kapitāldaļu, vienotais reģistrācijas Nr. 134790132, juridiskā adrese Pagynės k., Kauņas apgabals, Lietuva. Sabiedrības galvenie darbības veidi ietver makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošanu. 14 Baltic mill pieder (*) Igaunijā reģistrētās AS "Balti Veski" (turpmāk - Balti Veski) akciju, vienotais reģistrācijas Nr. 0282360, juridiskā adrese Mõisa road 7, Jüri, Rae pašvaldība, Harju apgabals, Igaunija. Sabiedrība nodarbojas ar makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošanu. 15 Baltic mill pieder (*) Lietuvā reģistrētās UAB "Malūno virtuvė" kapitāldaļu, vienotais reģistrācijas Nr. 302320347, juridiskā adrese Stoties g. 65, Vievio m., Elektrėnų sav., Lietuva. Sabiedrība darbojas ēdināšanas pakalpojumu tirgū. 16 Lietuvā reģistrētajā UAB "Elektrėnai 171" (Malsena meitas sabiedrība), vienotais reģistrācijas Nr. 304952114, juridiskā adrese Stoties g. 65, Vievis, LT-21366 Elektrėnai, Lietuva. Sabiedrība nodarbojas ar Zemes iznomāšanu. II APVIENOŠANĀS VEIDS 17 31.03.2021. DDZ un Baltic mill akciju turētāji noslēdza Daļu pirkuma līgumu (angļu val. AB "Baltic mill" share purchase agreement) par Baltic mill akciju pirkšanu un nodošanu (turpmāk - Pirkuma līgums). Pirkuma līguma rezultātā DDZ iegūst 100 % Baltic mill akciju un līdz ar to arī vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Baltic mill un tās meitas sabiedrībām. 18 Atbilstoši KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem tirgus dalībnieku apvienošanās ir tāds stāvoklis, kad viens tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku. Ņemot vērā minēto, paziņotā apvienošanās ir uzskatāma par apvienošanos KL 15. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē, kad viens tirgus dalībnieks iegūst tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku. III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ 19 KP 15.10.2021. saņemts DDZ ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos, DDZ iegūstot izšķirošu ietekmi pār Baltic mill. Ziņojums neatbilda Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr. 800 "Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos" (turpmāk - Noteikumi Nr. 800) prasībām, par ko KP 22.10.2021. informēja DDZ, norādot uz nepilnībām Ziņojumā. KP papildu informāciju saņēma 15.11.2021. un 16.11.2021., tādējādi atbilstoši Noteikumu Nr. 800 4. punktam Ziņojuma saņemšanas diena KP ir 16.11.2021. un uzsākta apvienošanās lietas Nr. KL\2.2-4\21\24 "Par AS "Dobeles dzirnavnieks" izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AB "Baltic mill"" (turpmāk - Lieta) izpēte. IV KONKRĒTIE TIRGI UN APVIENOŠANĀS REZULTĀTĀ IETEKMĒTIE TIRGI 20 Saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu "konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". KL 1. panta 5. punkts nosaka, ka "konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījum un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības". Savukārt KL 1. panta 3. punkts nosaka, ka "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem". 21 Atbilstoši Noteikumu Nr. 800 2. punktam apvienošanās rezultātā ietekmētais tirgus ir (1) konkrētais tirgus, kurā darbojas apvienošanā iesaistītie tirgus dalībnieki, un (2) ar konkrēto tirgu, kurā darbojas viens no apvienošanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem, vertikāli saistīts tirgus, kurā darbojas cits apvienošanā iesaistīts tirgus dalībnieks. 22 Ziņojumā ir norādīts, ka apvienošanā iesaistīto sabiedrību darbība pārklājas vai potenciāli varētu pārklāties šādu produktu grupu ražošanā un tirdzniecībā: milti, sausie maisījumi, graudaugu pārslas, makaroni, pākšaugi, griķi, rīsi, grūbas, putraimi, manna, graudaugu vairumtirdzniecība, ātri pagatavojamās putras trauciņos, putras, tradicionālais musli, grauzdētais musli, dzīvnieku barības tirgus. 3. Preces tirgus noteikšana 23 Lietas izpētē tika secināts, ka tādos tirgos kā makaronu no cieto kviešu miltiem, pākšaugu, griķu, rīsu, grūbu, putraimu, mannas, musli tirgos vai nu apvienošanās ietekme ir nenozīmīga, vai arī šie tirgi ir salīdzinoši mazāk nozīmīgi, tāpēc Lietas izpētē netiks veikta šo tirgu detalizēta analīze. Savukārt attiecībā uz graudu iepirkuma tirgu Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka šajā tirgū pastāv konkurence un konkrētās apvienošanās ietekme nebūs nozīmīga. 3.1. Miltu tirgus 24 Ziņojumā ir norādīts, ka miltus iegūst, sasmalcinot labības graudus, sēklas, augļus, pupas vai saknes. Miltus atkarībā no to ieguves veida, sastāva, kvalitātes īpašībām iedala atkarībā no graudiem, no kuriem tie iegūti (kviešu un rudzu).1 Tradicionāli milti tiek ražoti no kviešiem un rudziem, tomēr miltus var ražot arī no miežiem, griķiem, rīsiem, speltas, kukurūzas, auzām, zirņiem un daudzām citām dažādām izejvielām. Dažādu graudu miltu īpašības un līdz ar to arī pielietojums atšķiras, piemēram, kviešu un rudzu miltu pielietojums ir atšķirīgs, jo no katra no šo miltu veidiem tiek cepta atšķirīga maize (baltmaize, rupjmaize u.c. veida maize).2 Atšķiras arī miltu tipi, ko nosaka atkarībā no lipekļa un pelnu satura miltos,3 un to pielietojuma.4 25 Ziņojumā norādīts, ka rudzu miltu pieprasījums ir būtiski mazāks salīdzinājumā ar kviešu miltiem. Atšķiras arī rudzu un kviešu miltu malšanas tehnoloģija un tehniskais aprīkojums. Rudzu miltu pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā veido aptuveni 2 % no visiem mazumtirdzniecībā pārdotajiem miltiem gan pēc apjoma tonnās, gan apgrozījuma euro.5 26 Ziņojumā norādīts, ka DDZ ražo un realizē pamatā kviešu un rudzu miltus, kā arī nelielos apjomos auzu miltus, kas to zemā pieprasījuma un ražošanas apjomu dēļ uzskatāms par nišas produktu. Rudzu miltus DDZ iepērk no mātes sabiedrības Tartu Mill. 27 RDZ un Malsena papildus kviešu un rudzu miltiem, kā arī nišas produktam auzu miltiem ražo un realizē arī tādu miltu veidus kā griķu un speltas miltus. Arī šie miltu veidi tāpat kā auzu milti ir uzskatāmi par nišas produktu, jo ir ierobežota pieprasījuma produkti. 28 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētē kviešu milti un rudzu milti to izmantošanas atšķirību dēļ katrs tiek vērtēti kā atsevišķi konkrēto preču tirgi. Savukārt visu citu veidu miltu tirgi to nelielā pieprasījuma dēļ abos realizācijas kanālos (gala patērētājiem un industriālajiem klientiem) Lietas izpētē netiks analizēti. 29 Miltu ražotāji kviešu un rudzu miltus iedala vairākās šķirās jeb tipos. Katram miltu tipam ir raksturīgs atšķirīgs minerālvielu daudzums. DDZ sniegtā informācija par uzņēmumu realizēto preču sortimentu liecina, ka uzņēmums atsevišķiem industriālajiem klientiem ražo miltus pēc to īpašas receptes. Ziņojumā ir norādīts, ka KP līdzšinējā praksē kviešu un rudzu miltu tirgus nav definējusi šaurāk pēc to tipiem, secinot, ka tirgu nav nepieciešams segmentēt pa atsevišķiem miltu tipiem.6 Izvērtējot Ziņojumā un pašlaik Lietas izpētē iegūto informāciju, var secināt, ka tālāka segmentēšana pa miltu tipiem nav nepieciešama un ir atbalstāma Ziņojumā iekļautā konkrētās preces definīcija saistībā ar miltiem, iedalot tos atkarībā no paredzētā miltu realizācijas kanāla (patēriņa veida): 1) milti, kas tiek realizēti industriālajiem klientiem un vairumtirgotājiem (turpmāk- industriālie klienti): - industriālie klienti izmanto miltus kā izejvielu savu produktu ražošanai. Šeit ietilpst ne tikai dažāda lieluma maizes ceptuves, konditorejas, pelmeņu ražotāji, bet arī HoReCa segments7. Šajā segmentā milti tiek realizēti beztaras veidā (neiepakoti) vai iepakoti, sākot no 2 kg iepakojumiem līdz pat 50 kg maisiem un lielmaisiem (big bag); - vairumtirgotāji veic miltu tālāku realizāciju, tālākie realizācijas kanāli nav zināmi (fasēti sākot no 1 kg iepakojuma līdz pat 50 kg maisiem). 2) milti, kas tiek realizēti mazumtirgotājiem - veikalu ķēdēm, kā arī neatkarīgajiem veikaliem (neietilpst veikalu ķēdēs), kuri tos tālāk realizē gala patērētājiem. 30 Arī citu valstu praksē, piemēram, Vācijas Konkurences uzraudzības iestāde Bundeskartellamt, definējot konkrētās preces tirgu, ir iedalījusi to atkarībā no paredzētā realizācijas kanāla - industriālajiem klientiem (ražotājiem) un mazumtirgotājiem (mājsaimniecībām), norādot, ka atšķiras gan produkta īpašības, gan tā iepakojuma tilpums.8 31 Pamatojoties uz KL 1. panta 4. punktu un ņemot vērā iepriekšējo KP praksi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieeju, Lietā definēti šādi konkrētie preču tirgi miltu preču grupā: 1) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem; 2) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem; 3) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem; 4) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem. 3.2. Sauso miltu maisījumu tirgus 32 Ziņojumā norādīts, ka apvienošanā iesaistītās sabiedrības ražo dažādus sausos maisījumus, kas paredzēti ātrai un vieglai dažādu konditorejas un kulinārijas izstrādājumu pagatavošanai, piemēram, pankūku, kēksu, mafinu, cepumu, dažādu kūku, picu, rauga mīklas, desertu u.c. gatavošanai. Sausie maisījumi nodalāmi no citiem apvienošanās dalībnieku ražotajiem un/vai fasētajiem produktiem, jo tie ir gatavi tūlītējai ēdiena pagatavošanai, pievienojot ūdeni un/vai taukvielas un termiski apstrādājot. Maisījumiem vai pagatavotam produktam var pievienot dažādas piedevas pēc individuālām vēlmēm. Lietas izpētē vērtēti maisījumi, kas ražoti no graudaugu produktiem. 33 Ziņojumā minēts, ka ražošanas procesā ražotājs var viegli pārslēgties no viena sausā maisījuma ražošanas uz cita maisījuma ražošanu. Tāpat iespējams izstrādāt jaunas sauso maisījumu receptes un piedāvāt jaunu sauso maisījumu veidus. Šajā produktu grupā tiek apvienoti visi sausie maisījumi, jo to izdalīšana katrā atsevišķā produktā nav lietderīga - katra produkta atsevišķais apjoms nav nozīmīgs, savukārt gan ražošanas, gan pagatavošanas process ir līdzīgs. No veikalu plauktos esošā piedāvājuma secināms, ka katrs ražotājs veido savas unikālas sauso maisījumu receptes. 34 Ziņojumā norādīts, ka sauso maisījumu sortiments apvienošanās dalībniekiem ir plašs un pamatā atšķirīgs, jo pat vienāda veida produktiem receptes ir atšķirīgas. DDZ sausos maisījumus ražo un realizē ar savu preču zīmi, kā arī klientu privātajām preču zīmēm (turpmāk - PPZ), arī RDZ sortimentā ir dažādi sausie maisījumi. 35 Industriālajiem klientiem apvienošanās dalībnieki pamatā piedāvā tāda paša veida (receptes) sausos maisījumus kā gala patērētājiem, ko pēc klientu pieprasījuma iespējams fasēt lielākos iepakojumos. Lietas izpētē tika secināts, ka sauso maisījumu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs tirgus, tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts. 36 Līdz ar to kā konkrētās preces tirgus definējams sauso maisījumu tirgus gala patērētājiem. 3.3. Auzu pārslu tirgus 37 Apvienošanās dalībnieki ražo un realizē dažādu graudu pārslas, t.i., auzu, griķu, rīsu, u.c. graudu pārslas, kā arī dažādu pārslu maisījumus. 38 Ziņojumā ir norādīts, ka pazīstamākās un pieprasītākās no graudaugu pārslām ir auzu pārslas. Auzu pārslas iegūst, tvaicētu auzu graudu saplacinot starp diviem masīviem veltņiem. Patērētāju ērtībai tiek ražotas arī ātri vārāmās auzu pārslas, kuras iegūst, tvaicētu auzu graudu vispirms sašķeļot divās vai trīs daļās un tad saspiežot, tādējādi iegūstot mazākas un plānākas pārslas. Parasto auzu pārslu pagatavošanai nepieciešams ilgāks laiks nekā ātri vārāmo auzu pārslu pagatavošanai. Gan parastās, gan ātri vārāmās pārslas klasificējas kā pilngraudu. Tāpat tirgū pieejamas arī citu graudaugu pārslas, piemēram, rīsu, kviešu, miežu, rudzu, griķu pārslas. Katram pārslu veidam atšķiras īpašības un uzturvērtība. Tiek ražoti arī dažādi pārslu maisījumi, vienā iepakojumā apvienojot līdz pat septiņiem dažādu pārslu veidiem. 39 No apvienošanās dalībniekiem un to saistītajām sabiedrībām graudaugu pārslas ražo DDZ un RDZ. Tāpat auzu pārslas realizē Balti Veski, Malsena un Tartu Mill. 40 DDZ visu veidu pārslas tirgo gan ar Dobeles preču zīmēm, gan arī klientu privātajām preču zīmēm. Igaunijas tirgum pārslas tiek ražotas ar Tartu Mill preču zīmi. 41 Ziņojumā norādīts, ka, tā kā dažādu graudaugu pārslas no pieprasījuma viedokļa savā starpā var tikt aizvietotas un ražošanas tehnoloģijas būtiski neatšķiras, tās nav nepieciešams nodalīt citu no citas atsevišķi un tās visas būtu iekļaujamas vienā tirgū. Arī pilngraudu un pilngraudu ātri vārāmās auzu pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir savstarpēji aizvietojamas. 42 Lietas izpētē iegūtā informācija no Latvijas lielākajiem mazumtirgotājiem liecina, ka kviešu, miežu, rudzu, griķu pārslas veikalos tiek realizētas nelielā apjomā, tāpēc šos tirgus var uzskatīt par maznozīmīgiem un detalizēta izpēte par šo pārslu tirgiem Lietas izskatīšanas laikā nav veikta, pievēršoties auzu pārslu tirgum, definējot to un iekļaujot šajā tirgū auzu pārslas un pārslu maisījumus, kuru sastāvā pamatā ir auzu pārslas. 43 Ziņojumā norādīts, ka bioloģiskās un konvencionālās graudaugu pārslas ir apvienojamas vienā preču grupā, jo tās ir aizvietojamas. Pašreiz vēl ir vērojamas cenu atšķirības starp konvencionāli un bioloģiski audzētiem graudiem, un secīgi arī no tiem ražotām pārslām. Taču, palielinoties bioloģiski audzēto graudu apjomam, samazināsies to cena. Tā rezultātā samazināsies arī starpība starp konvencionālajām un bioloģiskajām pārslām, un produkti kļūs aizvietojamāki. Līdz ar to bioloģiskā produkcija cenas ziņā patērētājiem kļūs pieejamāka. 44 KP piekrīt Ziņojumā norādītajam un secina, ka konkrētajā auzu pārslu tirgū ir iekļaujamas gan bioloģiskās, gan konvencionālās auzu pārslas un to maisījumi. 45 Līdzīgi kā miltiem un sausajiem maisījumiem arī auzu pārslu realizācija nodalāma divos realizācijas kanālos: graudaugu pārslu tirgus gala patērētājiem un graudaugu pārslu tirgus industriālajiem klientiem. Lietas izpētē tika secināts, ka auzu pārslu tirgus industriālajiem klientiem ir mazāk nozīmīgs tirgus, tāpēc šis tirgus Lietas izpētē nav analizēts. 46 Ņemot vērā minēto, kā konkrētais preču tirgus ir nosakāms auzu pārslu tirgus gala patērētājiem. 3.4. Ātri pagatavojamo putru trauciņos un putru tirgus 47 RDZ ražo Latvijas patērētājiem dažādu garšu ātri pagatavojamās biezputras trauciņos un vienas porcijas papīra iepakojumos ar zīmolu Herkuless. Savukārt Ziņojumā norādīts, ka DDZ 2020. gada nogalē uzsāka ražot četru veidu ātri pagatavojamās putras trauciņos: pilngraudu auzu putra ar ķiršiem, pilngraudu auzu putra ar avenēm, bioloģiska auzu putra ar upenēm un bioloģiska auzu putra ar zemenēm. Putras tiek ražotas, sajaucot pilngraudu ātri vārāmās pārslas ar kaltētiem ogu gabaliņiem, pievienojot cukuru un sāli. Putras tiek fasētas un tirgotas 50 g plastmasas trauciņos. 48 Šī produkta fasējums (50 g vai cits līdzīgs daudzums) paredzēts vienai ēdienreizei, un, lai putra būtu gatava lietošanai, tā jāaplej ar karstu ūdeni. 49 Tādējādi DDZ un RDZ darbība pārklājas ātri pagatavojamo putru ražošanā un realizācijā. 50 KP norāda, ka putras trauciņos vai mazajos iepakojumos ir lietderīgi izdalīt no graudaugu pārslu grupas, jo ražojot tām tiek pievienotas papildu izejvielas, fasējums ir mazs un paredzēts vienai ēdienreizei, savukārt iepakojums paredzēts arī kā trauks putras pagatavošanai (turpmāk - putras mazajos iepakojumos, arī putras). Šis produkts kļūst arvien pieprasītāks patērētājiem, tā ir veselīga alternatīva kā ieturēt ātru maltīti. 51 Ņemot vērā minēto, Lietas izpētes laikā secināts, ka putras mazajos iepakojumos gala patērētājiem ir izdalāmas un definējamas kā atsevišķs konkrētais tirgus - putru tirgus. 3.5. Makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus 52 DDZ ir norādījusi, ka makaronu no cietajiem kviešu miltiem un mīkstajiem kviešu miltiem ražošanas process tiek veikts uz vienas un tās pašas tehnoloģiskās līnijas. Atšķiras tikai nelielas ražošanas procesa tehnoloģiskās nianses un galvenā izejviela - cieto vai mīksto kviešu milti. Ir salīdzinoši viegli pārslēgties no viena makaronu veida ražošanas uz otru. Mīksto kviešu makaroni ietilpst zemākas cenas kategorijā, jo galveno izejvielu mīkstos kviešus audzē Latvijas teritorijā. Cietos kviešus nepieciešams importēt un to cena ir no 40-100 % augstāka nekā mīkstajiem kviešiem. 53 DDZ ir norādījusi, ka patēriņa ziņā Latvijā iecienītāki ir cieto kviešu makaroni. Pēc Nielsen datiem 2019. gadā (*) % no kopējā pārdošanas apjoma Latvijā sastādīja tieši cieto kviešu makaroni. 54 Cieto kviešu makaronus patērē pircēji, kuriem cena nav būtiskākais faktors, izvēloties produktu. Savukārt mīksto kviešu makaronus cena ir divas līdz trīs reizes zemāka kā cieto miltu makaroniem, tādēļ tos iegādājas mazāk nodrošināts un cenas jūtīgāks patērētājs. 55 Lietā iegūtā informācija liecina, ka pastāv būtiskas atšķirības abu makaronu veidu piegādes struktūrā, t.i., cieto kviešu miltu makaronu piegādi veic daudzi uzņēmumi, bet mīksto kviešu makaronu piegādē - gan ražotāju preču zīmju, gan PPZ preču piegādē - dominē apvienošanās dalībnieki DDZ un Amber Pasta. 56 Izvērtējot DDZ sniegto informāciju un Lietas izpētē iegūto informāciju, KP secina, ka cieto un mīksto kviešu makaronu piegādē un patēriņā pastāv būtiskas atšķirības, tāpēc ir pamats izvērtēt atsevišķi mīksto kviešu makaronu tirgu. 57 Vēl Lietas izpētē analizēts graudu iepirkuma tirgus, bet nav analizēti miltu maisījumu industriālajiem klientiem, mannas, kliju, pākšaugu, griķu, grūbu, putraimu, musli un graudaugu vairumtirdzniecības tirgi, jo šie tirgi ir salīdzinoši maznozīmīgāki par citiem Lietā apskatītajiem tirgiem, vai apvienošanās dalībnieku darbība tajos nepārklājas. 4. Konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšana 4.1. Kviešu miltu tirgus robežas 58 Ziņojumā ietekmētie kviešu miltu tirgi industriālajiem klientiem un galapatērētājiem ir definēti Baltijas un Polijas robežās, kā pamatojumu minētajam apgalvojumam norādot, ka šajā ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvas barjeras kviešu miltu transportēšanai un realizācijai. Uz to norāda arī kviešu un rudzu miltu eksports un imports šajā teritorijā starp šīm valstīm, kas pierāda, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus kviešu un rudzu miltu ražošanā un realizācijā definējams plašāk par Latvijas teritoriju un nosakāms vismaz kā Baltijas teritorija un Polija. 59 Kā pamatojumu Ziņojumā norādītajai ģeogrāfiskā tirgus definīcijai DDZ ir minējusi arī šādus faktorus: 1) ienākšana gala patērētājiem paredzēto produktu tirgos Latvijā lielā mērā ir atkarīga no klientu (mazumtirgotāju) tirgus varas. Mazumtirgotājs var vienpersoniski izlemt, kādu sortimentu izvietot veikalu plauktos, kā arī tiek piemēroti strikti noteikumi produktu izmaiņām un bargi līgumsodi par pārkāpumiem vai kavētām piegādēm. Līdz ar to ienākt tirgū ir vieglāk ekonomiski spēcīgiem komersantiem, kas spēj piedāvāt izdevīgas cenas, lielus piegādes apjomus; 2) ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanās sagaidāma arī ar Lidl tirdzniecības ķēdes veikalu atvēršanas Latvijā, kad Latvijas tirdzniecības plauktos arvien vairāk nonāk milti, kas ražoti Polijā un Vācijā; 3) patērētāja izvēlē, visticamāk, mazu lomu spēlē izcelsmes valsts vai zīmols, bet svarīgākais būs cena un miltu īpašības, proti, vai tie ir kviešu, rudzu vai citi milti. Izņemot cenu, noteicošs faktors var būt produkta pasniegšanas veids; 4) miltu un citu produktu ražotāji izmanto dažādus zīmolus vai privātos preču zīmolus pēc uzņēmumu pasūtījuma dažādās valstīs. Piemērs ir DDZ, kas savu produkciju tirgo Latvijā ar zīmolu "Dobele", bet Igaunijā - ar zīmolu "Tartu Mill". 60 Izvērtējot minētos DDZ argumentus, KP secina, ka tie nesniedz pamatojumu DDZ Ziņojumā iekļautajai tirgus definīcijai attiecībā uz kviešu miltu tirgu galapatērētājiem, t.i., pietiekami līdzvērtīgi konkurences apstākļi miltu tirgus dalībniekiem ir visās trijās Baltijas valstīs (Baltijā) un Polijā. Argumenti saistībā ar mazumtirgotāju tirgus varu, prezumpcija par patērētāju izvēli, kas nav pamatota ar pierādījumiem, bet tikai minējumiem saistībā ar tirdzniecības tīkla Lidl ienākšanu Latvijas tirgū, KP skatījumā, balstoties uz tālāk veikto analīzi, nevar tikt uzskatīti par apstākļiem, kas liktu paplašināt tirgus robežas plašāk kā Latvijas teritorija. 61 EK ir norādījusi, ka tirdzniecības plūsmas pašas par sevi nav pietiekams indikators, lai noteiktu ģeogrāfiskā tirgus robežas, un ir nepieciešams izprast šo plūsmu principus (piemēram, var būt situācija, ka importētājs nemaz neizdara konkurences spiedienu uz vietējiem tirgus dalībniekiem, bet savu cenu politiku veido, vadoties pēc vietējo tirgus dalībnieku cenām).9 Tāpat importa esība konkrētā valstī, nenozīmē, ka šī importa izcelsmes valsts automātiski jāiekļauj ģeogrāfiskā tirgus definīcijā.10 Tādēļ ir jānošķir divas situācijas - viena, kurā citas teritorijas piegādātāju spēja paplašināt piedāvājumu Latvijas tirgū nozīmē, ka konkurences nosacījumi abās teritorijās ir patiesi viendabīgi un veido vienotu ģeogrāfisko tirgu, un otra - kad Latvijā var būt ievērojams imports, bet konkurences apstākļi tomēr ir atšķirīgi. Jebkurā gadījumā svarīgs ir nevis absolūtais importa līmenis, bet gan importētāju spēja ierobežot cenas konkrētajos preču tirgos Latvijā. Līdz ar to Ziņojumā ir izdarīts tikai vispārīgs apgalvojums par importu, nepierādot, ka ģeogrāfiskais tirgus dažādos minētajos preču tirgos veido plašāku teritoriju kā Latvija. 62 Turklāt, nosakot konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas, ir jāņem vērā esošās atšķirības starp pieprasījuma aizstājamību (vietējo patērētāju pārorientēšanās uz piegādātājiem, kas atrodas ārpus konkrētas teritorijas) un piedāvājuma aizstājamību (ārpus konkrētās teritorijas esošs tirgus dalībnieks nolemj importēt iekšējā tirgū). Ja patērētājs iekšējā tirgus cenu pieauguma rezultātā ir spējīgs ekonomiski izdevīgi un bez liela riska pārorientēties uz preču iegādi no piegādātāja, kas atrodas ārpus konkrētās teritorijas, ir pamats paplašināt konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas. Savukārt ģeogrāfiskā tirgus paplašināšana, balstoties uz piedāvājuma aizstājamību, var radīt situāciju, kad tirgus tiek nepamatoti paplašināts, iekļaujot arī tirgus dalībniekus, kas savā starpā nekonkurē, un patērētājus, kas saskaras ar pilnīgi dažādiem konkurences faktoriem. Šajā gadījumā šaurāka konkrētā tirgus noteikšana (un vērtējot ārpus ģeogrāfiskā tirgus esošo importētāju izdarīto konkurences spiedienu) palīdz labāk izvērtēt patieso konkurences situāciju tirgū.11 63 Arī EK, vērtējot dažādus preču tirgus, ņemot vērā dažādus faktorus (transporta izmaksas kā barjeras ienākšanai tirgus, iepirkumu ģeogrāfiskais tvērumu, patērētāju paradumus u.c.), galvenokārt piedāvājuma aizstājamību neuzskata par pietiekamu pamatu, lai paplašinātu ģeogrāfiskā tirgus robežas (tomēr importētāju izdarītais spiediens tiek ņemts vērā, nosakot konkurences situāciju konkrētajā tirgū).12 64 Lietā aptaujātie tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka miltu un pārslu grupas produkti ir jūtīgi pret cenu svārstībām, tāpēc minēto preču piegādātāji no Polijas, Ukrainas, Ziemeļu valstīm ir mazāk konkurētspējīgi, jo tiem jārēķinās ar loģistikas izmaksām. Vēl ir norādīts, ka transporta izmaksas līdz Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vairākās preču kategorijās (milti un pārslas) padara Polijas ražotāju iepirkuma cenas nekonkurētspējīgas. 65 KP norāda, ka, izvērtējot minēto kopā ar Ziņojuma 5. punktā sniegto informāciju, ir secināms, ka tirgus dalībnieku viedokli apliecina Lietā iegūtā statistiskā informācija. 66 Vēl tirgus dalībnieki ir norādījuši, ka Lietuvā, Latvijā, Igaunijā ražotai miltu produkcijai ir arī izcelsmes priekšrocības savā valstī, (*).13 67 DDZ ir norādījusi, ka miltu pašizmaksā 80 % aizņem izejviela (graudi), bet 20 % rada ražošanas un administratīvās izmaksas.14 68 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz kviešu miltiem galapatērētājiem (skat. 5.1.1. punktu) gan industriālajiem patērētājiem (skat. 5.1.2 punktu) norāda, ka Latvijas patērētājiem lielāko daļu kviešu miltu piegādā DDZ un RDZ, bet pārējie piegādātāju apjomi ir salīdzinoši nenozīmīgi, tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences spiedienu apvienošanās dalībniekiem. Turklāt SIA "Rimi Latvia" (turpmāk - Rimi), SIA "Iepirkuma grupa" un SIA "MAXIMA Latvija" (turpmāk - MAXIMA) PPZ kviešu miltus arī ražo RDZ un DDZ. 69 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka, ārvalstu uzņēmumi tiek uzaicināti un ir piedalījušies konkursos gan par PPZ piegādi, gan industriālo produktu piegādi, kas notiek gan Latvijas, gan Baltijas līmenī. Konkursu rezultātā Latvijas teritorijā PPZ miltus piegādā lielākoties apvienošanās dalībnieki. Tikai nelielā apjomā PPZ kviešu miltus uz Latviju piegādā ārvalstu uzņēmumi. Apvienošanās dalībnieki piegādā arī pamatā visus kviešu un rudzu miltus industriālajiem klientiem. 70 Ziņojumā arī norādīts, ka DDZ produktiem, kurus DDZ realizē Lietuvā un Igaunijā, tiek izmantotas citas preču zīmes kā Latvijā. DDZ ir iesniegusi Nielsen pētījumu, kas liecina, ka katrā no Baltijas valstīm tiek realizēti atšķirīgu preču zīmju produkti. Arī portālā Barbora15 atrodamā informācija liecina, ka MAXIMA veikalos Lietuvā pārsvarā miltu kategorijā tiek realizēta AB "Kauno grūdai" (turpmāk - Kauno Grūdai) un citu Lietuvas uzņēmumu produkcija. Arī Barbora Igaunijas portālā16 tiek piedāvāti kviešu milti ar Igaunijas preču zīmēm, kas ražoti arī Latvijas un Lietuvas teritorijā. Tikšanās laikā 11.01.2022. DDZ pārstāvji norādīja, ka DDZ ilgā laika periodā nav izdevies sev vēlamajā apjomā ieiet Lietuvas tirgū un efektīvi konkurēt ar vietējiem uzņēmumiem, tādējādi viens no apvienošanās mērķiem atbilstoši DDZ sniegtajai informācijai ir pilnvērtīga ieiešana Lietuvas tirgū. 71 Minētais ļauj secināt, ka kviešu miltu piedāvājuma pusē Latvijā gan industriālajiem patērētājiem, gan gala patērētājiem pamatā piedāvājumu nodrošina apvienošanās dalībnieki un Ziņojumā norādītais konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nav definējams tik plaši. 72 Kopumā tirgus definīcija primāri balstās uz pieprasījuma aizstājamību, jo konkrētā tirgus definīcija pamatā ir atkarīga no pircēju vēlmes un spējas aizstāt preču iegādi vienā teritorijā ar to iegādi otrā teritorijā. Turklāt pārslēgšana jāveic īstermiņā un par salīdzinoši nelielām izmaksām. 73 Tāpat ir jāņem vērā arī tādi apstākļi kā patērētāju paradumi dot priekšroku vietējiem zīmoliem, kas ir svarīgs faktors, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu.17 74 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka pircējiem (mazumtirgotājiem un ražotājiem) ir vēlme paplašināt kviešu miltu piegādātāju loku, tomēr ārvalstu uzņēmumi pamatā neuzvar mazumtirgotāju un industriālo klientu rīkotajos iepirkumu konkursos vai arī tas notiek ļoti reti. Turklāt vairums mazumtirgotāju ir norādījuši, ka patērētāji ir lojāli vietējo zīmolu kviešu miltiem. RDZ un DDZ pieder jau ilgus gadus izmantotas kviešu miltu preču zīmes, kuru kviešu miltu produktus patērētāji ir iecienījuši. 75 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) savā praksē, aplūkojot miltu tirgu, tirgus definīciju ir atstājusi atvērtu, lai gan lietas dalībnieki piedāvā tirgu definēt kā nacionālu vai šaurāk.18 Vienlaikus, vērtējot maizes izstrādājumu tirgu, EK ģeogrāfisko tirgu definēt kā nacionālo tirgu.19 76 Arī citu valstu pieredze ģeogrāfiskā tirgus definēšanā miltu nozarē norāda uz to, ka tas būtu definējams nacionālā mērogā, piemēram, Vācijas Konkurences uzraudzības iestāde Bundeskartellamt Kampffmeyer/Plange lietā konstatēja, ka dzirnavu reģionālais piegādes ierobežo konkurētspēju attālos reģionos, tādēļ ģeogrāfisko tirgu definēja kā Ziemeļvāciju. Vienlaikus vēlāk "GoodMills/Erwerb der Mehlmarken "Diamant" und "Goldpuder" von PMG" lietā Vācijas konkurences uzraudzības iestāde norādīja, ka tirgus ir definējams vismaz nacionālā līmenī un iespējams pat šaurāk, atstājot ģeogrāfiskā tirgus definīciju atvērtu.20 Arī Portugāles konkurences iestāde miltu tirgu ir definējusi kā nacionālu.21 77 Tādējādi Ziņojumā ietvertais apgalvojums, ka Latvijā, Lietuvā un Polijā konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi, nav pamatots, jo Lietas izpētē iegūtā informācija to neapstiprina. Tāpēc Lietā kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus tiek definēta Latvijas teritorija. 78 KP norāda, ka šis konkrētā tirgus definējums ir veikts, balstoties uz konkrētajā Lietas izpētē iegūto informāciju, veicot atbilstošo konkurences apstākļu novērtējumu. 79 Vienlaikus KP norāda, ka plašāks ģeogrāfiskais tirgus automātiski nenozīmē, ka konkrētā apvienošanās neizraisīs konkurences problēmas (un vice versa), jo apvienošanās var būtiski samazināt konkurenci salīdzinoši zemāku tirgus daļu gadījumā, ja apvienošanās dalībnieki ir viens otra tuvākie konkurenti. Tāpat arī apvienošanās dalībnieku lielu tirgus daļu gadījumā ne vienmēr rodas konkurences problēmas ja apvienojas tirgus dalībnieki, kuriem pēdējo gadu laikā nav notikusi klientu pārklāšanās vai minētā pārklāšanās ir nebūtiska. 4.2. Rudzu miltu ģeogrāfiskais tirgus 80 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka salīdzinoši liels rudzu miltu daudzums tiek ievests no DDZ saistītā uzņēmuma Tartu Mill. Taču Lietas izpētē ir nepieciešams izvērtēt konkurences apstākļus, kādos rudzu miltus iegādājas Latvijas industriālie klienti, definējot konkrēto tirgu kā Latvijas teritoriju. 4.3. Miltu maisījumu ģeogrāfiskais tirgus 81 Ziņojumā ir norādīts, ka DDZ gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem paredzētos sausos maisījumus realizē visās 3 Baltijas valstīs. Lietuvā un Latvijā DDZ ražo un tirgo ar savu privāto preču zīmi "Dobele", savukārt Igaunijas tirgum DDZ ražo sausos maisījumus ar "Tartu Mill" preču zīmi. Savukārt RDZ sausos maisījumus gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem pamatā piedāvā tikai Latvijā. 82 DDZ ir norādījusi, ka šajā tirgū patērētājiem ir pieejams pat plašāks zīmolu klāsts22 - Rimi PPZ, zīmoli "Kitchen Mood" (izcelsme - Lietuva), "City Taste" (izcelsme - Lietuva), "Schar" (izcelsme - Austrija), "Leimer" (izcelsme - Vācija), "Fermipan" (izcelsme - Zviedrija), "Orgran" (izcelsme -- Austrālija), "Adams Brot" (izcelsme - Vācija). 83 Izvērtējot minētos Ziņojuma iesniedzēja argumentus, KP norāda, ka informācija par valstīm, kurās apvienošanās dalībnieki realizē savus ražotos sauso miltu maisījumus, un konkurentu preču zīmju raksturojums nevar kalpot kā fakti un pierādījumi konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanai. 84 Vēl kā pamatojumu izvēlētajai ģeogrāfiskā tirgus definīcijai DDZ ir norādījusi šādus apstākļus: 1) sauso miltu maisījumu ražošana būtiski neatšķiras no miltu ražošanas. Atšķiras tikai iepakojuma izmēri, jo sausos maisījumus iepako, sākot no 400 g, bet miltu iepakojuma izmērs pamatā ir 1 kg vai 2 kg. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pastāv īpaši apstākļi, kas ietekmē sauso maisījumu tirgu savādāk nekā miltus tirgu; 2) sausie miltu maisījumi parasti ir dārgāki nekā milti, vērtējot cenu par kilogramu. Sausie maisījumi ir dārgāki par miltiem vismaz par 30 % un daudzos gadījumos var sasniegt vairāk nekā 100 %, ja, piemēram, salīdzina kviešu miltu un kviešu miltu saturošu sauso maisījumu cenas. Šāda pati tendence ir Polijā. Cenas pieaugums veidojas tādēļ, ka sausais maisījums tiek pārdots kā prece noteiktu izstrādājumu pagatavošanai, tiem ir pievienotas dažādas pārtikas vielas, kā vājpiena un olu pulveris. Tas nozīmē, ka preces iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta izdevumiem ir mazāka ietekme uz sauso maisījumu pārdošanas cenu. Sauso maisījumu ģeogrāfiskais tirgus nosakāms vismaz Baltijas līmenī, bet potenciāli arī Polija, Vācija, Austrija un Zviedrija. 85 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Lietā nav pierādījuma nozīmes argumentam, ka miltu sausos maisījumus iespējams piegādāt no attālākām valstīm, jo transporta izdevumiem ir mazāka ietekme uz miltu sauso maisījumu pārdošanas cenu, jo šis arguments nav pamatots ar konkrētiem faktiem. 86 Ziņojuma iesniedzējs ir secinājis, ka šobrīd konstatējams, ka konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi Baltijas teritorijā. Līdz ar to pašreizējos apstākļos kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus sausajiem maisījumiem nosakāms Baltijas mērogā. Taču sagaidāms, ka ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi drīzumā būs vērtējami kā līdzvērtīgi, paplašināsies, jo jau šobrīd Latvijas tirgū ir nopērkami sausie maisījumi, kas ražoti Polijā (piemēram, "dr. Oetker", PPZ "Rimi"). Sagaidāms arī, ka apvienošanās dalībnieki pēc apvienošanās varētu kļūt konkurētspējīgāki sauso maisījumu realizācijā plašākā teritorijā. 87 Lietas izpētē iegūtā informācija gan attiecībā uz sauso miltu maisījumu galapatērētājiem (sk. 5.3. punktu) norāda, Latvijas lielāko daļu patērētājiem paredzēto miltu maisījumu Latvijas mazumtirgotājiem piegādā DDZ un RDZ, pārējie piegādātāju apjomi ir nenozīmīgi, tāpēc šie piegādātāji nerada konkurences spiedienu uz apvienošanās dalībniekiem. 88 Ievērojot minēto, sauso miltu maisījumu ģeogrāfiskā tirgus robežas tiek noteiktas kā Latvijas teritorija. 4.4. Auzu pārslu ģeogrāfiskais tirgus 89 DDZ graudaugu pārslas ražo un tirgo gan ar savām preču zīmēm ("Dobele", "Daina"), gan PPZ. Igaunijas tirgū pārslas tiek tirgotas ar preču zīmi "Tartu Mill". Pārslas tiek eksportētas arī uz tādām Eiropas valstīm kā Beļģija, Dānija, Polija un Vācija. 90 Ziņojumā norādīts, ka ģeogrāfiskais tirgus, kur ir līdzīgi konkurences apstākļi graudaugu pārslu ražošanā un piegādē, būtu nosakāms Baltija, Polija, Vācija, Somija un Zviedrija. Šajā ģeogrāfiskajā teritorijā nepastāv administratīvās barjeras graudaugu pārslu transportēšanai un tirdzniecībai, uz šīm ģeogrāfiskajām teritorijām notiek aktīvs un pastāvīgs šo produktu eksports un imports. Turklāt Skandināvijas reģions kultūrvēsturiski zināms kā pārslu ēšanas tradīcijām bagāts. Līdz ar to šī ģeogrāfiskā teritorija (Baltija, Polija, Vācija, Somija, Zviedrija) pārslu ražošanā un realizācijā līdzīgu konkurences apstākļu ziņā ir nodalāma no citām teritorijām. 91 Ievērojot minētos apsvērumus, Ziņojumā definēti šādi konkrētie tirgi: (1) pārslu tirgus gala patērētājiem Baltijā, Polijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā; (2) pārslu tirgus industriālajiem klientiem Baltijā, Polijā, Vācijā, Somijā un Zviedrijā. 92 Izvērtējot minētos argumentus, KP norāda, ka Ziņojumā nav sniegti pierādījumi par tajā definētā auzu pārslu tirgus ģeogrāfiskajām robežām, t.i., par būtisku pārslu importu no ārvalstīm. 93 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka DDZ un RDZ piegādāto auzu pārslu, kas tiek ražotas Latvijas teritorijā, īpatsvars gandrīz visiem Latvijas mazumtirgotājiem ir būtisks (ieskaitot PPZ produktu piegādi). Tāpēc auzu pārslu tirgus ģeogrāfiskā tirgus robežas tiek noteiktas kā Latvijas teritorija. 4.5. Putru mazajos iepakojumos un makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus ģeogrāfiskās robežas 94 Ziņojumā norādīts, ka RDZ putras mazajos iepakojumos (turpmāk - putras) ar zīmolu "Herkuless" un "Active & Fit" putras realizē tikai Baltijas valstīs. Savukārt DDZ putras mazajos iepakojumos pagaidām realizē tikai Latvijā, tomēr nav saskatāmi šķēršļi DDZ šos produktus realizēt arī Igaunijā un Lietuvā, konkurējot līdzvērtīgi ar citiem tirgus dalībniekiem. Tāpat arī šobrīd plauktos esošo produktu ražotāju (apvienošanās dalībnieku konkurentu) izcelsmes valsts Lietuva norāda, ka tie spēj līdzvērtīgi konkurēt šo preču tirgū Latvijā. Ievērojot minēto, Ziņojumā secināts, ka ģeogrāfiskā teritorija nosakāma Baltija. 95 No Lietā iegūtās informācijas par putru iepirkumu Latvijas teritorijā, jāsecina, ka minēto preču importa apjoms, ko veic ar apvienošanās dalībniekiem nesaistīti tirgus dalībnieki, ir salīdzinoši neliels. Tādējādi putru mazajos iepakojumos tirgus ir nosakāms Latvijas robežās. 96 Lietas izpētē tika izvērtēti konkurences apstākļi arī makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas teritorijā. 97 Ņemot vērā minēto, Lietā kā ietekmētie tirgi saskaņā ar KL 1. panta 4. punktu tiek definēti šādi tirgi: 1) kviešu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas teritorijā; 2) kviešu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā; 3) rudzu miltu tirgus industriālajiem klientiem Latvijas teritorijā; 4) rudzu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijas teritorijā; 5) sauso miltu maisījumu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā; 6) auzu pārslu tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā; 7) putru tirgus gala patērētājiem Latvijas teritorijā; 8) makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem tirgus Latvijas teritorijā. V APVIENOŠANĀS IETEKMES IZVĒRTĒJUMS 5. Vispārīgie apsvērumi 98 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās risks vai arī būtisks konkurences samazinājums jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā. 99 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem secinājumiem, to vispārējs apkopojums ir atrodams EK Pamatnostādnēs par Horizontālo apvienošanos izvērtēšanu, atbilstoši kurām var vadīties, vērtējot apvienošanās sekas uz konkurenci (turpmāk - Horizontālās pamatnostādnes).23 Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem, analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram, šķēršļi ienākšanai tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko piedāvā puses.24 Lietā konstatējama horizontāla apvienošanās. 100 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošo stāvokli: (i) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme); (ii) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei.25 101 Atbilstoši Horizontālo pamatnostādņu 2. punktam ir jāņem vērā ikviens būtisks šķērslis, ko koncentrācija varētu radīt efektīvai konkurencei. Dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās ir galvenais šāda konkurences traucējuma veids. KP skaidro, ka tas, ka apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās viena uzņēmuma dominējošais stāvoklis, ir visbiežākais cēlonis konstatējumam, ka koncentrācija varētu izraisīt ievērojamu efektīvas konkurences traucējumu. Turklāt dominējošā stāvokļa jēdzienu piemēro arī oligopoliskā vidē kolektīvā dominējošā stāvokļa gadījumos. Tāpēc ir paredzams, ka vairums gadījumu, kad koncentrāciju atzīs par nesaderīgu ar kopējo tirgu, arī turpmāk balstīsies uz dominējošā stāvokļa konstatāciju. Tāpēc šis jēdziens ir ļoti svarīgs kritērijs konkurencei nodarītā kaitējuma noteikšanai, kas piemērojams, nosakot, vai koncentrācija var ievērojami kavēt efektīvu konkurenci, un nosakot iejaukšanās varbūtību. 26 102 Vistiešākā jebkuras horizontālās apvienošanās ietekme ir konkurences zaudēšana to uzņēmumu starpā, kas apvienojas. Kā norādīts Horizontālajās pamatnostādnēs (27. punkts), jo lielāka tirgus dalībnieka tirgus daļa, jo lielāka iespēja, ka tam ir spēja izmantot savu varu tirgū. Un jo lielāks tirgus daļas papildinājums, jo lielāka iespēja, ka apvienošanās būtiski palielinās tirgus varu, tai skaitā ietekmēs preču cenu.27 5.1. Miltu tirgi. 103 Ziņojumā norādīts, ka lielāko daļu kopējā Latvijā realizētā kviešu miltu apjoma veido industriālajiem klientiem realizētie milti, savukārt patērētājiem mazumtirdzniecībā nodotais kviešu miltu apjoms ir ievērojami mazāks. Galvenie industriālie klienti kviešu miltu tirgū ir maizes ražotāji. Savukārt gala patērētāju visvairāk pieprasītie milti ir kviešu milti, kas veido aptuveni 95 % no visiem mazumtirdzniecībā pārdotajiem miltiem Latvijā pēc apjoma tonnās un aptuveni 90 % pēc apgrozījuma euro.28 5.1.1. Kviešu miltu tirgus Latvijas teritorijā galapatērētājiem 104 Lietas izpētes gaitā ir iegūta informācija par tirgus dalībnieku kviešu miltu gala patērētājiem realizācijas apjomu Latvijas teritorijā no 2019. līdz 2021. gadam. Minētā informācija apkopota tabulā Nr. 1. Tabula Nr. 1 Kviešu miltu tirgus gala patērētājiem Latvijā Komersanti 2019. gads 2020. gads 2021. gads Apjoms, t Tirgus daļa, % (*) Apjoms, t Tirgus daļa, % (*) Apjoms, t Tirgus daļa, %(*) DDZ (*) [50-60] (*) [50-60] (*) [50-60] RDZ (*) [20-30] (*) [20-30] (*) [20-30] PPZ kopā: (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] SIA "AMG TRADE" - - (*) [<1] (*) [ <1] Kauno Grūdai29 (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [10-20] Fasma30 (*) [<1] (*) [<1] (*) [ <1] z/s "Kaņepītes" (*) [ <1] (*) [ <1] Daži mazie piegādātāji un citi31 (*) [<1] (*) [<1] (*) [ <1] kopā: (*) 100 (*) 100 (*) 100 PPZ Kopā: RDZ+DDZ [80-90] [80-90] [70-80] Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā informācija. 105 Tabulā Nr. 1 iekļautā informācija liecina, ka DDZ tirgus daļa laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam bija ap (*) [50-60] % (2020. gadā tā tuvojās (*) [50-60] %), RDZ tirgus daļa minētajā laika bija ap (*) [20-30] %. Vēl minētā informācija norāda, ka RDZ un DDZ ir tuvākie konkurenti šajā tirgū un to kopējā tirgus daļa laika periodā no 2019. līdz 2021. gadam svārstījās ap (*) [80-90]%. Vislielākais pieaugums apskatītajā laika periodā bija Lietuvas uzņēmumam Kauno Grūdai - no (*) [1-5] % līdz gandrīz (*) [10-20] %. Minētais pieaugums galvenokārt ir noticis, jo samazinājušās mazumtirdzniecības PPZ tirgus daļas no (*) [10-20] % līdz (*) [10-20] %. Pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļas ir nenozīmīgas. 106 Faktiski DDZ un RDZ mazumtirgotāju PPZ gadījumā konkurē paši ar saviem produktiem, bet, iespējams, PPZ produkti ir ar zemāku cenu un paredzēti citam patērēju lokam (piemēram, patērētājiem ar zemākiem ienākumiem). 107 (*). 108 Lietā iegūtā informācija liecina, ka mazumtirgotāju rīkotajos konkursos piedalās ārvalstu uzņēmumi (*). 109 Par apvienošanās izvērtēšanas pamatu tiek ņemta vērā informācija par 2021. gadu. 110 Ievērojot minēto, miltu tirgū gala patērētājiem DDZ tirgus daļa bija ap (*) [50 - 60] %, bet RDZ tirgus daļa bija ap (*) [20-30] %, pēc apvienošanās tā būs ap (*) [70 - 80]%, kas norāda uz dominējošā stāvokļa izveidošanos attiecīgajā konkrētajā tirgū. 111 Lai noskaidrotu kopējo koncentrācijas līmeni tirgū, bieži izmanto Herfindahl-Hirschman indeksu (turpmāk - HHI). Kaut arī HHI absolūtais līmenis var sniegt vien sākotnējas norādes par konkurences spiedienu tirgū pēc apvienošanās, izmaiņas HHI ir noderīgs apvienošanās izraisīto koncentrācijas izmaiņu rādītājs.32 112 Saskaņā ar Horizontālo pamatnostādņu 20. punktu apvienošanās horizontālā līmenī nav uzskatāma par problemātisku, ja HHI pēc apvienošanās ir zemāks par 1000. Arī gadījumā, ja HHI pēc apvienošanās ir no 1000 līdz 2000 un HHI izmaiņas (turpmāk - deltas koeficients) ir zemākas par 250, vai apvienošanās gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas koeficients zemāks par 150, konkurence traucēta netiek. HHI līmeni kombinācijā ar attiecīgo deltas koeficientu var izmantot kā sākotnējo norādi par konkurences izmaiņām, ņemot vērā konkrētā tirgus īpašos apstākļus. 113 Apvienošanās rezultātā miltu tirgū gala patērētājiem radīsies augsta tirgus koncentrācija: 1) pirms apvienošanās HHI līmenis pirms apvienošanās ir ap 3654; 2) pēc apvienošanās HHI līmenis būs ap 6305. 114 Pēc apvienošanās procesa pabeigšanas miltu tirgū gala patērētājiem HHI līmenis būs daudz augstāks nekā līmenis, kas parasti neliecina par konkurences problēmām atbilstoši Horizontālo pamatnostādņu noteikumiem. 115 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ļoti lielas tirgus daļas - 50 % vai vairāk - pašas par sevi var liecināt par dominējošā stāvokļa esību, it īpaši situācijā, kad konkurentiem ir ievērojami mazākas tirgus daļas.33 Secināms, ka pēc apvienošanās DDZ atradīsies dominējošā stāvoklī, tā tirgus daļai sasniedzot ap (*) [70-80] % (pēc apjoma). 116 Ziņojumā norādīts, ka līdz ar jauno mazumtirdzniecības ķēžu "Lidl" un "Mere" ienākšanu Latvijā sagaidāms, ka tirgū ienāks ražotāji arī no Polijas un Vācijas. Lietas izpētē secināts, ka veikalu tīkls "Mere" ir neliels, bet veikalu tīkls "Lidl" darbojas Latvijas teritorijā salīdzinoši nelielu laiku, tāpēc KP rīcībā esošā informācija neļauj izvērtēt šī mazumtirdzniecības tīkla ietekmi konkrētajā tirgū. 117 Lietas izpētē iegūtā informācija no mazumtirgotājiem liecina, ka, analizējot konkurences apstākļus un apvienošanās ietekmi apvienošanās rezultātā ietekmētajās preču grupās, jāņem vērā tādi faktori, kā pircēju pieprasījums pēc vietējās izcelsmes precēm, preču aizvietojamības iespējas, līdzīgu preču piegādātāju/ražotāju esība tirgū, preces cena un sortimenta daudzveidība. Vairāki mazumtirgotāji ir norādījuši, ka apvienošanās rezultātā zīmola precēm būtiski tiks ietekmēta miltu/miltu maisījumu kategorija un pārslu kategorija, jo šajās kategorijās ir tikai divi nozīmīgi piegādātāji - DDZ un RDZ, kuri pārstāv zīmolus "Dobele" un "Herkuless". 118 (*). 119 Mazumtirgotāji ir norādījuši, ka pastāv risks, ka apvienotajam tirgus dalībniekam varētu veidoties lielāka tirgus vara, jo, apvienošanās dalībnieki aizņem būtisku tirgus daļas miltu un pārslu grupās. Vēl ir ticis norādīts, ka mazumtirgotājiem nav zināmi jauni piegādātāji minētajā preču grupās, kas varētu būtisku ietekmēt DDZ un RDZ. Turklāt, lai gan RDZ un DDZ miltu kategorijā ir vairāki konkurenti, daļu no tiem nevar uzskatīt par tiešajiem konkurentiem, jo tiem konkurentiem ir specifiski produkti, kā, piemēram, rīsu, mandeļu milti vai milti bez glutēna. 120 Vērtējot apvienošanās dalībnieku tirgus daļas, viens no mērķiem ir novērtēt apvienošanās dalībnieku savstarpējo konkurenci un tuvāko aizvietotāju. Uz apvienošanās dalībnieku savstarpējo konkurenci un tuvākajiem aizvietotājiem var norādīt tirgus daļu izmaiņas un to virzieni. Ja vienai no apvienošanās pusēm piederošās tirgus daļu izmaiņas mēdz atbilst vienlīdzīgām un pretējām pārmaiņām otras apvienošanās puses tirgus daļās, tas liecina, ka apvienošanās puses ir tuvi konkurenti. Pieņemot, ka nepastāv citi pierādījumi, kas liecinātu par pretējo, apvienošanās dalībnieki tirgus daļas pārņem viens no otra.34 Visvienkāršāk tirgus daļu atbilstību iepriekš izteiktajam nosacījumiem var noteikt, izmantojot datu negatīvu korelāciju, kas norāda tirgus daļu izmaiņām pretējos virzienos. Jo tuvāk korelācijas koeficients ir galējai robežai 1, jo vairāk salīdzināmo tirgus dalībnieku tirgus daļas svārstās pretējos virzienos pa vienādiem apjomiem. 121 Analizējot iknedēļas tirgus daļu datus laika periodā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada novembrim, kas rēķinātas gan no Rimi, gan MAXIMA veikalu datiem, ir secināms, ka kviešu miltu tirgū gala patērētājiem DDZ un RDZ ir visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem. Uz to norāda tirgus daļu svārstības par līdzīgiem apjomiem pretējos virzienos un attiecīgi arī korelācijas koeficienti ((*) un (*)), kas atbilstoši teorijai norāda uz to, ka apvienošanās dalībnieki viens otram atņem tirgus daļu. (*) 122 Secinājumus par apvienošanās dalībnieku savstarpēji ciešo konkurenci kviešu miltu tirgū gala patērētājiem apstiprina arī KP veiktās patērētāju aptaujas rezultāti, kas norāda, ka, izvēloties kviešu miltus, patērētāji pārsvarā izvēlas starp DDZ (97 % no respondentiem) un RDZ (76 % no respondentiem) produkciju. 123 Tirgus dalībnieku savstarpējo konkurences intensitāti var noteikt, analizējot, cik būtiski pieprasījums novirzīsies uz vienu vai otru ražotāju35 jeb kur un cik lielā apjomā pārvirzīsies DDZ un RDZ gala patērētāju pieprasījums, realizējot apvienošanās darījumu (turpmāk - novirzīšanās koeficienti). Šāda analīze ļauj precīzi analizēt konkurentu mijiedarbību tirgū, jo tiek balstīta uz gala patērētāju izvēli. Ja patērētāju skatījumā divi produktu ražotāji ir tuvi aizstājēji, tad starp šiem ražotājiem novirzīšanās koeficients būs augsts, bet, ja konkrētie ražotāji ir tāli aizstājēji, tad novirzīšanās koeficients būs zems.36 124 Novirzīšanās koeficientus var iegūt vairākos veidos, tomēr visvienkāršākais un pieejamākais veids ir, izmantojot patērētāju aptauju. Konkrētajā gadījumā KP, veicot patērētāju kviešu miltu, miltu maisījumu, auzu pārslu un putru tirgū Latvijas teritorijā galapatērētājiem, aptaujas anketā iekļāva vairākus jautājumus, kas ļauj aprēķināt iepriekšminētos novirzīšanās koeficientus. Tabula Nr. 2 Novirzīšanās koeficienti kviešu miltu tirgū galapatērētājiem RDZ patērētāju izvēle pāriet uz: Novirzīšanās koeficients37 Novirzīšanās koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu38 DDZ patērētāju izvēle pāriet uz Novirzīšanās koeficients Novirzīšanās koeficients, ņemot vērā ka daļa patērētāju pamet tirgu DDZ 72 % 60.48 % RDZ 53 % 45.05 % Valdo 16 % 13.44 % Valdo 23 % 19.55 % MAXIMA 2 % 1.68 % MAXIMA 7 % 5.95 % Rimi 3 % 2.52 % Rimi 3 % 2.55 % Avots: aptaujā iegūtā informācija 125 Analizējot no patērētāju aptaujas datiem iegūtos novirzīšanās koeficientus kviešu miltu tirgū Latvijas teritorijā galapatērētājiem, ir secināms, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji visciešākie konkurenti salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem. Lai gan savstarpēji radītais konkurences ciešums nav vienāds abos virzienos (72 % RDZ patērētāju pārietu uz DDZ produkciju, savukārt tikai 53 % DDZ patērētāju pārietu uz RDZ produkciju), novirzīšanās koeficienti abos virzienos ir uzskatāmi par augstiem. No novirzīšanās koeficientiem iegūto informāciju pamato arī jau iepriekšminētā skeneru datu analīze, kurā tika secināts, ka RDZ un DDZ ir savstarpēji ciešākie konkurenti un tuvākie aizvietotāji. No iepriekšminētā izriet, ka apvienošanās rezultātā kviešu miltu tirgū gala patērētājiem samazināsies konkurence un pazudīs būtisks konkurences spiediens uz tirgus līderi, ņemot vērā, ka apvienošanās dalībnieki konkrētajā tirgū ir lielākie tirgus dalībnieki un savstarpēji visciešākie konkurenti. 126 Ievērojot minēto, Lietas izpētē tiek secināts, ka kviešu miltu tirgū gala patērētājiem ir tikai divi nozīmīgi piegādātāji - DDZ un RDZ, kuri pārstāv zīmolus "Dobele" un "Herkuless", kā arī DDZ un RDZ piegādā gandrīz visu mazumtirgotāju PPZ produktu apjomu. Tādējādi apvienošanās rezultātā tiks būtiski samazināta konkurence kviešu miltu tirgū gala patērētājiem. 5.1.2. Kviešu milti industriālajiem klientiem 127 Ziņojumā ir iekļauta informācija par apvienošanās dalībnieku realizācijas apjomu Latvijas teritorijā no 2019. līdz 2021. gadam. Minētā informācija ir apkopota tabulā Nr. 2. Lietas izpētes laikā tika iegūta informācija no SIA "Sanitex", SIA "AMG Agro", Kauno Grūdai, kā arī nelielajiem miltu piegādātājiem. Lai novērtētu konkurences apstākļus konkrētajā tirgū, KP pieprasīja informāciju no daudziem miltu pircējiem, kas izmanto miltus savā ražošanas procesā (turpmāk - industriālie klienti), t.i., tika iegūta informācija par šo uzņēmumu rīkotajiem konkursiem, cenu aptaujām, kritērijiem, kas nosaka miltu piegādātāju izvēli, prognozēm par tirgus attīstību turpmāko divu gadu laikā, ārvalstu piegādātāju ietekmi miltu piegādē, kā arī tika iegūts uzņēmumu viedoklis par konkrētās apvienošanās ietekmi uz šo uzņēmumu komercdarbību. 128 Lietas izpētes laikā no DDZ tika iegūta informācija par tai zināmajiem uzņēmumiem, kuri izmanto miltu piegādes no ārvalstu uzņēmumiem. KP iegūtā un DDZ sniegtā informācija liecina, ka ir neliels industriālo uzņēmumu skaits, kas ražošanai iepērk miltus no ārvalstīm, turklāt ārvalstu miltu piegādes, salīdzinot ar apvienošanās dalībnieku piegādēm, ir pavisam nenozīmīgas. Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka ir tikai atsevišķi gadījumi, kad nelielā apjomā industriālie klienti ir iegādājušies miltus no Kauno Grūdai, nelielā Latvijas ražotāja SIA "AMG Agro" vai citiem pavisam nelieliem piegādātājiem. Tabula Nr.3 Tirgus dalībnieku tirgus daļas kviešu miltu industriālajiem klientiem tirgū Latvijā Komersanti 2019. gads 2020. gads 2021. gads Apjoms, t Tirgus daļa, % (*) Apjoms, t Tirgus daļa, % (*) Apjoms, t Tirgus daļa, % (*) DDZ (*) [70-80] (*) [70-80] (*) [70-80] TM (*) [1-5] (*) [5-10] (*) [5-10] RDZ (*) [10-20] (*) [10-20] (*) [10-20] Malsena (*) [<1] (*) [<1] (*) [1-5] Kauno Grūdai (*) [1-5] (*) [1-5] (*) [1-5] SIA "AMG Agro" (*) [<1] (*) [1-5] (*) [<1] SIA "SWEET HOUSE" - - - - (*) [<1] Lambda UAB - - (*) [<1] (*) [<1] SIA "Sanitex" (*) [<1] (*) [<1] (*) [<1] kopā: (*) 100 (*) 100 (*) 100 kopā apvienošanās dalībnieki [90-100] [90-100] [90-100] Avots: Ziņojumā iekļautā un tirgus dalībnieku sniegtā informācija …