Prasības skursteņiem:547.1. esošajām ēkām atjaunot 20. gs. sākumam raksturīgos oriģinālos ķieģeļu mūra kārtojuma skursteņu galus saskaņā ar piemēru (14. pielikums).547.2. aizliegts uzstādīt industriāli ražotus metāla skursteņus un skursteņu galus,547.3. jaunbūvēm rekomendējams sārtā māla ķieģeļu mūra skursteņus ar vēsturiskai apbūvei raksturīgu skursteņu galu mūrējumu,547.4. aizliegts gar esošu ēku fasādēm izbūvēt metāla skursteņus, dūmeņus. Veicot jaunu skursteņu izbūvi esošām ēkām, to apdarei pielietojama apmetuma vai ķieģeļu apdare. Jaunas būvniecības gadījumā tiem jābūt integrētiem ēkas arhitektūrā.548. Prasības žogiem:548.1. vēsturiskajā apbūvē žogi atjaunojami agrākajā izskatā un augstumā vai arī būvējami atbilstoši vēsturiskajām tradīcijām – vertikāli dēļu žogi, metāla kalti, dabīgā akmens (mūrēti) vai arī ierīkojami dzīvžogi,548.2. žoga augstums vēsturiskā centra kvartālā A un E (5. pielikums) nedrīkst pārsniegt 1,0 m, šajos kvartālos aizliegts izmantot stiepļu žogus,548.3. žogu krāsojumam un izvēlētajam materiālam jāatbilst zemesgabalā esošās ēkas arhitektūrai un pilsētvides raksturam,548.4. citas prasības saskaņā ar 3.10. apakšnodaļas nosacījumiem.7.4.
\nPRASĪBAS AINAVISKI VĒRTĪGAJIEM CEĻU POSMIEM UN SKATU PUNKTIEM549. Novada teritorijas ainavu aizsardzības un pārvaldības mērķis ir saglabāt un aizsargāt Vidzemei raksturīgās atklātās lauku zemju ainavas. Teritorijas plānojumā tiek noteiktas ainavu telpas gar autoceļiem un no skatu punktiem un attēlotas Grafiskajā daļā ar violetu punktotu līniju (ainaviskie ceļi), kā arī vietas, no kurām vērojami ainavu tālskati.550. Gar teritorijas plānojumā noteiktajiem ainavisko ceļu posmiem skatu vizūras tuvplānos (līdz 500 m) aizliegts ieaudzēt mežu, kokus un krūmus, veikt reljefa pārveidošanu, ja rezultātā tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs.551. Nav pieļaujama ainaviski nozīmīgu skatu punktu aizsegšana ar būvēm, kuras ieņem dominējošu lomu ainavā.552.
\nSkatu vērsuma līnijās, kā arī gar ainaviskajiem ceļiem, aizliegts veidot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus.553. Nav atļauta jaunuelektronisko sakaru torņu un mastu, ūdenstorņu izvietošana.554. Plānojot dažādu jaunu objektu būvniecību vai esošo pārbūvi, jāsaglabā esošās apbūves raksturīgās iezīmes, arhitektūras stils un apjoms.555. Jaunu objektu būvniecībai pašvaldība var pieprasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros, ja plānotās darbības vieta atrodas pie ceļiem vai ir redzama no ainavu skatu punktiem.556. Arhitektūras stilam, apjomam un ēku apdares materiāliem jāiekļaujas Vidzemes kultūrvēsturiskajā ainavā.557. Žogi un ceļmalas stādījumi jāveido tā, lai neaizsegtu skatus uz ainavu.7.5.
\nAIZSARGJOSLAS7.5.1. Vispārīgie jautājumi558. Grafiskās daļas kartēs \"Alūksnes novada teritoriju funkcionālais zonējums\" atbilstoši teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai, attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk.559. Aizsargjoslas, kas ir mazākas par 20 m, teritorijas plānojumā nav attēlotas, tās jāattēlo izstrādājot detālplānojumus, lokālplānojumus vai zemes ierīcības projektus.7.5.2. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas7.5.2.1. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem:560. Valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var tikt izstrādātas individuālās aizsardzības zonas projekts, kurā aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli var tikt samazināta vai paplašināta atbilstoši konkrētajai situācijai dabā.561.
\nVisi būvprojekti, zemes ierīcības projekti, un detālplānojumi kultūras pieminekļu aizsardzības teritorijā un to aizsardzības zonās jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju.562. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās nav plānojama tāda saimnieciska darbība, kas var iznīcināt kultūras pieminekli vai mazināt kultūras pieminekļu vai kultūrvēsturiskās ainavas vērtību. Saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu aizsardzības zonā jāveic, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošu vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.563. Veicot logu nomaiņu ēkām, kuras atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslā, ir jāsaglabā loga aiļu proporcijas, stiklojuma dalījumu, tai skaitā arī verandām. Nav pieļaujams esošos logus aizstāt ar vienlaidu loga iestiklojumu bez dalījuma.564.
\nVirszemes ūdensobjektu aizsargjoslas:564.1. Alūksnes novada teritorijā noteiktās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas dotas 10. pielikumā,564.2. zemes vienībās vai to daļās, kas teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā noteiktas kā applūstošas, jāievēro 3.5.3. apakšnodaļas nosacījumi.565. Aizsargjoslas ap purviem: plānojuma izstrādei izmantotais kartogrāfiskais materiāls neļauj precīzi noteikt attēlotas purvu robežas, tāpēc tās attēlotas bez robežu kontūrām, izņemot Latvijas valsts mežos esošajiem purviem: virs 100ha – Norietņu purvam Jaunalūksnes pagastā, no 10–100 ha – Penca purvam Liepnas pagastā, Zarogu purvam Pededzes pagastā, Baltajam purvam Mārkalnes pagastā, Krasika purvam Jaunannas pagastā, Sveķu purvam Veclaicenes pagastā.566.
\nAizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām:566.1. stingrās, ķīmiskās un bakterioloģiskās aizsargjoslas nosaka katram urbumam atsevišķi un tās platums ir atspoguļots urbuma aizsargjoslu aprēķinā,566.2. Alūksnes novadā tiek noteikta stingrā režīma aizsargjoslas visiem artēziskiem urbumiem,566.3. nekustamā īpašuma īpašnieks, kura zemes vienībā atrodas dziļurbums (virs 20m) ir atbildīgs par tā apsaimniekošanu, saimnieciskās darbības ierobežojumu ievērošanu aizsargjoslās,566.4. neizmantoto urbumu īpašnieku pienākums ir veikt šo urbumu konservēšanu vai tamponēšanu,566.5. urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji, aizsargjosla nav nepieciešama, ja ir veikta objekta un teritorijas labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.
\nJa aizsardzības pasākumi nav veikti, jāievēro stingrā režīma aizsargjosla 30m rādiusā ap aku.7.5.3. Ekspluatācijas aizsargjoslas567. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un šaursliežu dzelzceļa līniju Alūksne–Gulbene:567.1. gar valsts autoceļiem lauku apvidos aizsargjoslu platums noteikts atbilstoši ceļa kategorijai (8. pielikums),567.2. Alūksnes pilsētā un ciemos gar ielām, valsts un pašvaldības autoceļiem aizsargjosla ir noteikta kā sarkanā līnija vai būvlaide (vietās, kur sarkanā līnija sakrīt ar būvlaidi),567.3. ielu sarkanās līnijas precizē atbilstoši mēroga noteiktībai lokālplānojumos, detālplānojumos vai zemes ierīcības projektos,567.4. Šaursliežu dzelzceļa līnijai Gulbene–Alūksne aizsargjosla tiek noteikta 25 m no galvenā ceļa malējās sliedes vai pa dzelzceļa nodalījuma joslu, ja tās platums ir lielāks par 25 m attiecīgajā pusē.568. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)569. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm: Grafiskajā daļā attēlotas ekspluatācijas aizsargjoslas ap valsts nozīmes meliorācijas ūdensnotekām.570. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem:570.1. Saskaņā ar 20.04.2021. datiem, Alūksnes novada teritorijā ir 102 valsts ģeodēziskā tīkla punkti: 70 nivelēšanas tīkla 1. klases (N1) punkti; 28 globālās pozicionēšanas tīkla 2. klases (G2) punkti; 1 globālās pozicionēšanas tīkla 1. klases (G1) punkts; 1 gravimetrijas tīkla 2. klases (Gr2) punkts un 2 Latpos bāzes stacijas (15. pielikums)570.2. Ja būvprojekta vai būvniecības ieceres teritorija skar valsts ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslu, tas jāsaskaņo ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, ja būvprojekta vai būvniecības ieceres teritorija skar vietējā ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslu, jāsaņem saskaņojums ar pašvaldību.570.3.
\nVisi vietējā ģeodēziskā tīkla punkti Alūksnes novada teritorijā (1. pielikums) ir jāsaglabā un jāaizsargā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.571. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes apgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm: Alūksnes novada teritorijas plānojuma Ziemeru, Jaunlaicenes, Veclaicenes pagastos ap maģistrālo gāzesvadu (spiediens P>1,6 Mpa) Rīga–Pleskava DN 700 mm un Rīga–Izborska DN 700 mm ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass – 15 m attālumā no gāzesvada ass.572. Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem:572.1. aizsargjosla ap valsts aizsardzības objektu NBS Kājnieku skola Lāčplēša ielā 1, Alūksnē, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, ir 25 m.572.2. aizsargjosla ap valsts aizsardzības objektu \"Lāčusils\", Alsviķu pagastā, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, ir 25 m.7.5.4.
\nSanitārās aizsargjoslas573. Aizsargjoslas ap kapsētām:573.1. grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas ap kapsētām – 300 m no kapsētu teritoriju robežu ārējās malas.573.2. tuvāk par 50 m no kapsētu ārējām robežām aizliegts būvēt jaunas rūpnieciskās, saimnieciskās un dzīvojamās ēkas, izņemot kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamās ēkas,573.3. Alūksnes novadā nav esošu dzīvnieku kapsētu, tai rezervētā teritorija un Grafiskajā daļā iezīmēta teritorija Liepnas pagastā un Alūksnes pilsētā.574. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm:574.1. grafiskajā daļā attēlotas atkritumu apglabāšanas izgāztuves, visām izgāztuvēm rekultivācija veikta 2008. gadā,574.2. rekultivēto izgāztuvju plānotā izmantošana – mežsaimnieciska izmantošana.
\nNav atļauta dzīvojamo, tūrisma, izglītības un veselības objektu būvniecība,574.3. Alūksnes novada teritorijā notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir noteiktas aizsargjoslas saskaņā ar 9. pielikumu,7.5.5. Drošības aizsargjoslas575. Aizsargjoslas ap aizsprostiem:575.1. Alūksnes novadā atrodas 2 mazās elektrostacijas ar aizsprostiem – Karvas HES un Jaunannas HES, kā arī aizsprosts uz Melnupes Zeltiņu ciemā, aizsprosts uz Alūksnes upes Jaunalūksnes pagasta Bejā un Ates dzirnavu dambis uz Paparzes upes Kalncempju pagastā. Aizsargjoslas platums ir 20m no dambja krasta līnijas,575.2. Alūksnes novadā atrodas divas hidrotehniskas būves: zušķērājs uz Alūksnes upes pie iztekas no Alūksnes ezera un Lukumieša ezera ūdens līmeņa regulēšanas būve.
\nAizsargjosla noteikta 20 m attālumā no ēkas vai būves ārējās malas.576. Aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām:576.1. Grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām – 25 m no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām un ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām:576.1.1. \"Aizupītēs 22\", Alsviķu pagastā,576.1.2. Gulbenes ielā 1C, Alūksnē,576.1.3. Rīgas ielā 9, Alūksnē,576.1.4. Pils ielā 9C, Alūksnē.7.6. ATKRITUMU SAVĀKŠANAS VIETAS577. Zemes lietotājiem un īpašniekiem – uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem – jānovieto atkritumu tvertnes šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi pie atkritumu tvertnēm un jānodrošina pie tām brīva pieeja.578.
\nPubliskā ārtelpā, publisko objektu un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas teritorijās sadzīves atkritumu tvertnes jānovieto tikai šim nolūkam speciāli iekārtotās un ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņotās vietās.579. Tiem zemesgabalu īpašniekiem, uz kuru zemesgabala ir izvietots kāds tirdzniecības un pakalpojumu objekts (darījumu iestāde, nevalstiskas organizācijas iestāde, pārvaldes iestāde, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, kultūras iestāde, zinātnes iestāde, reliģiska iestāde, autoosta, sporta un atpūtas objekts) vai daudzstāvu daudzdzīvokļu nams, ir jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā iestādē būtu uzstādīta atkritumu urna un jāseko, lai tā būtu tīra, savlaicīgi nokrāsota un salabota.580.
\nPlānojot atkritumu konteineru novietņu izvietojumu, jāizvērtē funkcionālie, higiēniskie un estētiskie aspekti, kā arī apkārtējās apbūves raksturs. Konteineru laukumam jābūt uz betonētas pamatnes.581. Atkritumu tvertņu izvietojums jānosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā, saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu un gājēju celiņu plānojumu.582. Plānojot jaunu apbūvi, jāparedz atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prognozētajam atkritumu apjomam atbilstoši tvertņu novietņu laukumi.583. Teritorijas tīrības uzturēšanai paredzētās urnas, konteinerus, u.tml. jāizvieto vai jāierīko visās apbūves teritorijās. To novietojums un dizains jāprojektē inženiertehniskās infrastruktūras, apzaļumošanas un labiekārtojuma infrastruktūras projekta sastāvā.584.
\nPie iestādēm, birojiem, tirdzniecības vietām u.c., kā arī daudzdzīvokļu namiem, dalīti šķirojamie un sadzīves atkritumu konteineri jāiežogo saskaņā ar 3. pielikumu. Iežogojuma tonālais risinājums jāparedz neitrālos toņos.585. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves jāierīko iekšpagalmos, izslēdzot virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanas iespējas.586. Pilsētas un ciemu teritorijās komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves jāveido noslēgtas.
\nPIELIKUMI 1. PIELIKUMS. VIETĒJĀ ĢEODĒZISKĀ TĪKLA PUNKTI 1. pielikums 2. PIELIKUMS. PAGALMI 2. pielikums 3. PIELIKUMS. ATKRITUMU KONTEINERU IEŽOGOJUMA RISINĀJUMS 3. pielikums 4. PIELIKUMS. IETVJU UN AUTOSTĀVVIETU BRUĢĒJUMA PARAUGI 4. pielikums 5. PIELIKUMS. ALŪKSNES PILSĒTAS VĒSTURISKĀ CENTRA APBŪVES IZVĒRTĒJUMS 5. pielikums 6. PIELIKUMS. IELU SARKANĀS LĪNIJAS ALŪKSNES PILSĒTĀ 6. pielikums 7. PIELIKUMS. IELU UN CEĻU SARKANĀS LĪNIJAS CIEMU TERITORIJĀS 7. pielikums 4 8. PIELIKUMS. VALSTS AUTOCEĻU AIZSARGJOSLAS 8. pielikums 9. PIELIKUMS. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTAS 9. pielikums 10. PIELIKUMS. VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS 10. pielikums 11. PIELIKUMS. NOVADA NOZĪMES DABAS UN KULTŪRVĒSTURISKIE OBJEKTI 11. pielikums 12. PIELIKUMS. PIEMĒRS SKURSTEŅA GALA MŪRĒJUMAM 12. pielikums 13. PIELIKUMS. VALSTS ĢEODĒZISKĀ TĪKLA PUNKTI 13. pielikums