Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Grozījumi Kredītiestāžu likumā Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23. nr.; 1996, 9., 14., 23. nr.; 1997, 23. nr.; 1998, 13. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 10., 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 2., 12., 23. nr.; 2005, 13., 14. nr.; 2006, 15. nr.; 2007, 7., 12. nr.; 2008, 14., 23. nr.; 2009, 6., 7., 17., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 51./52., 160. nr.; 2011, 4. nr.; 2012, 50., 56., 92. nr.; 2013, 61., 106., 193. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 29., 97., 124., 140., 248., 251. nr.; 2016, 117., 241. nr.; 2017, 152., 222. nr.; 2018, 45., 225. nr.; 2019, 52., 129., 259.A nr.; 2020, 123., 138. nr.; 2021, 22., 84.B, 110., 121.B, 193., 200. nr.; 2022, 94., 204. nr.; 2023, 118. nr.; 2024, 38., 110., 120.A, 128.A, 193., 196. nr.; 2025, 121., 188., 244., 247. nr.) šādus grozījumus: 1. 1. pantā: aizstāt pirmās daļas 36. punkta "a" apakšpunktā vārdus "iekšējā audita dienesta vadītājs, risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona un sabiedrības kontrolieris" ar vārdiem "iekšējās kontroles funkcijas vadītājs"; izteikt pirmās daļas 62. punktu šādā redakcijā: "62) iekšējā pieeja - ES regulā Nr. 575/2013 paredzētās metodes vai pieejas: a) 143. panta 1. punktā minētā uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja, b) 221. pantā minētā iekšējo modeļu pieeja, c) 265. panta 2. punktā minētā iekšējā novērtējuma metode, d) 283. pantā minētā iekšējā modeļa metode, e) 325.az pantā minētā alternatīvā iekšējā modeļa pieeja;"; izteikt pirmās daļas 65. punktu šādā redakcijā: "65) augstākā vadība - personas (darbinieki), kurām ir tiesības pieņemt lēmumus kredītiestādes vārdā, bet kuras nav padomes vai valdes locekļi un kuras piedalās iestādes pārvaldībā un ir valdes tiešā pakļautībā;"; papildināt pirmo daļu ar 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80. un 81. punktu šādā redakcijā: "74) persona, kura pilda pamatfunkcijas - persona (darbinieks), kurai amata pienākumi dod iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbību, tostarp iekšējās kontroles funkcijas vadītājs un finanšu direktors, bet kura nav iestādes padomes vai valdes loceklis; 75) iekšējās kontroles funkcijas - riska pārvaldības, darbības atbilstības nodrošināšanas un iekšējā audita funkcijas; 76) iekšējās kontroles funkcijas vadītājs - hierarhiski augstākā līmeņa darbinieks, kurš atbild par iestādes iekšējās kontroles funkcijas faktisku veikšanu; 77) finanšu direktors - persona, kurai ir vispārēja atbildība par kredītiestādes finanšu resursu pārvaldību, finanšu plānošanu un finanšu pārskatiem; 78) klimatneitralitātes mērķis - mērķis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza regulas (ES) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts"); 79) kriptoaktīvs - vērtības vai tiesību digitāls atveidojums Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk - Regula Nr. 2023/1114) 3. panta 1. punkta 5. apakšpunkta izpratnē, izņemot centrālās bankas digitālo valūtu; 80) ārvalsts kredītiestādes filiāle - teritoriāli vai citādi nošķirta ārvalsts komersanta, kas sniedz šā likuma 33.9 panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, struktūrvienība, kura darbojas ārvalsts komersanta vārdā; 81) galvenā sabiedrība - ārvalsts komersants, kas Latvijā ir atvēris ārvalsts kredītiestādes filiāli, vai šā komersanta sabiedrība, vai galvenā mātes sabiedrība šā likuma III3 nodaļas izpratnē."; papildināt otro daļu ar 20. un 21. punktu šādā redakcijā: "20) atbilstošs kapitāls - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkta "a" punkta izpratnē; 21) vides, sociālais un pārvaldības risks (turpmāk - ESG risks) - ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 52.d apakšpunkta izpratnē."; aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus "Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk - Regula Nr. 2023/1114)" ar vārdiem un skaitli "Regulas Nr. 2023/1114". 2. 4.1 pantā: aizstāt 1. punktā skaitli un vārdu "33.3 panta" ar skaitli un vārdu "33.6 panta"; aizstāt 2. punktā skaitļus un vārdus "33.3 panta trešajai daļai nav nepieciešams saņemt šā likuma 33.3 panta otrajā daļā noteikto atļauju" ar skaitļiem un vārdiem "33.6 panta trešajai daļai ir atbrīvojums no šā likuma 33.6 panta otrajā daļā noteiktās atļaujas saņemšanas"; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās pārvaldītājsabiedrības padomes un valdes locekļi un personas, kas pilda pamatfunkcijas, atbilst tām pašām prasībām un uz viņiem attiecināmi tie paši ierobežojumi, kuri noteikti kredītiestādes padomes un valdes loceklim un personai, kas pilda pamatfunkcijas, - attiecīgi šā likuma 24., 25., 26. un 26.1 pantā."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu. 3. 6. pantā: aizstāt pirmajā daļā skaitļus "35.2-35.32" ar skaitļiem "35.2, 35.3, 35.4, 35.5, 35.6, 35.7, 35.8, 35.9, 35.10, 35.11, 35.12, 35.13, 35.14, 35.15, 35.16, 35.17, 35.18, 35.19, 35.20, 35.21, 35.22, 35.23, 35.24, 35.25, 35.26, 35.27, 35.28, 35.29, 35.30, 35.31, 35.32, 35.33, 35.34, 35.35, 35.36"; aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "57. panta pirmo daļu, 58., 59." ar skaitļiem un vārdiem "59.9 panta pirmo daļu, 59.16"; papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "101.3" ar skaitļiem "101.16, 101.17"; aizstāt ceturtajā daļā skaitļus un vārdus "59.2 un 59.4 panta" ar skaitļiem un vārdiem "59.13 un 59.15 panta". 4. Papildināt 8. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušam komersantam un ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pienākums sniegt Latvijas Bankai tās noteiktajos termiņos informāciju, kas nepieciešama, lai Latvijas Banka veiktu uzraudzību pēc klienta vai darījumu partnera iniciatīvas saņemtajiem pakalpojumiem, kurus tiem sniedz šā ārvalsts komersanta grupā esošas sabiedrības." 5. Izslēgt 10.1 panta sešpadsmito daļu. 6. 11.2 pantā: aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus un skaitļus "mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir vienāds ar 30 miljardiem euro vai mazāks par šo summu, un ieguldījumu brokeru sabiedrība ietilpst grupā, kur grupas uzņēmumu" ar vārdiem un skaitļiem "minētās sabiedrības mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs, kas aprēķināts 12 secīgu mēnešu periodā, ir mazāks par 30 miljardiem euro, un ieguldījumu brokeru sabiedrība ietilpst grupā, kur grupas uzņēmumu, kuri veic komercdarbību Eiropas Savienībā (tostarp visu šo grupas uzņēmumu filiāļu un meitas sabiedrību, kas veic komercdarbību ārvalstī) un"; papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: "(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru var attiecināt šā panta pirmās daļas nosacījumus, var iesniegt iesniegumu par atbrīvojumu no minētajā daļā noteiktajām prasībām. (7) Saņemot šā panta sestajā daļā minēto iesniegumu, Latvijas Banka par to paziņo Eiropas Banku iestādei atzinuma sniegšanai. (8) Latvijas Banka 30 dienu laikā no Eiropas Banku iestādes atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības iesniegt Latvijas Bankai iesniegumu kredītiestādes licences (atļaujas) saņemšanai, ņemot vērā Eiropas Banku iestādes atzinumu un izvērtējot: 1) ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir daļa no grupas, - grupas organizatorisko struktūru, grupā vairākumā izmantoto grāmatvedības uzskaites praksi un aktīvu izvietojumu starp grupas sabiedrībām; 2) darbību raksturu, apjomu un sarežģītību dalībvalstī, kurā tā veic komercdarbību, un darbību Eiropas Savienībā kopumā; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrības veikto darbību nozīmīgumu un sistēmisko risku dalībvalstī, kurā tā veic komercdarbību, un arī Eiropas Savienībā kopumā. (9) Ja Latvijas Bankas lēmums atšķiras no Eiropas Banku iestādes sniegtā atzinuma, Latvijas Banka savā lēmumā šādu atšķirību pamato. (10) Latvijas Banka paziņo savu lēmumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai un Eiropas Banku iestādei publicēšanai tīmekļvietnē. (11) Latvijas Banka savu lēmumu atkārtoti izvērtē ik pēc trim gadiem." 7. 12.3 pantā: papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Latvijas Banka nosaka iesniegumam pievienojamos dokumentus un iesniedzamo informāciju."; aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdu "30 dienu" ar vārdu "mēneša". 8. Aizstāt 14. panta pirmās daļas 8. punktā vārdus "iekšējās kontroles sistēma" ar vārdiem "pārvaldības sistēma". 9. Aizstāt 15. panta 3. punktā vārdus "iekšējā audita dienesta vadītāja, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas" ar vārdiem "iekšējās kontroles funkcijas vadītāju". 10. Izslēgt 20. pantu. 11. Izteikt 24. pantu šādā redakcijā: "24. pants. (1) Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona: 1) kurai ir nepieciešamā izglītība un vismaz triju gadu attiecīga profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma finanšu iestādē vai citā komercsabiedrībā, lai tā spētu izprast kredītiestādes darbības specifiku; 2) kurai ir nevainojama reputācija; 3) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā; 4) kura savus darba pienākumus veic godprātīgi, ievērojot augstākos ētikas standartus; 5) kura savus darba pienākumus veic neatkarīgi, tai skaitā persona neatrodas interešu konflikta situācijā, vai, ja tāda ir konstatēta, tā tiks pienācīgi un efektīvi pārvaldīta atbilstoši kredītiestādes noteiktajai interešu konflikta novēršanas politikai un neietekmēs šīs personas spēju objektīvi un neatkarīgi veikt amatam noteiktos darba pienākumus; 6) kura spēj veltīt pietiekami daudz laika savu darba pienākumu izpildei. (2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām personām izvirzītajām prasībām kredītiestādes padome un valde kopumā atbilst šādām prasībām: 1) tai ir pietiekamas kolektīvās zināšanas, prasmes un pieredze, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kredītiestādes darbību un ar to saistīto risku pārvaldību un lai izprastu sekas, kuras kredītiestādes darbība rada īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā vides, sociālos un pārvaldības faktorus; 2) tai ir pietiekami daudzveidīgs sastāvs, lai kopumā nodrošinātu kredītiestādes darbībai atbilstošu un plašu pieredzi. (3) Kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām." 12. 25. pantā: izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "Par kredītiestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona:"; aizstāt otrajā daļā vārdus "Kredītiestādes padomes vai - attiecībā uz sabiedrības kontrolieri - akcionāru sapulces pienākums ir" ar vārdiem "Kredītiestādei ir pienākums". 13. Izteikt 26. pantu šādā redakcijā: "26. pants. (1) Par kredītiestādes iekšējās kontroles funkcijas vadītāju, finanšu direktoru, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāju un tās vadības komitejas vadītāju, kredītiestādes filiāles citā dalībvalstī vadītāju, kā arī prokūristu var būt persona: 1) kura atbilst šā likuma 24. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasībām; 2) uz kuru nevar attiecināt šā likuma 25. panta pirmās daļas nosacījumus. (2) Kredītiestādei ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas ierosinājuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta prasībām." 14. 26.1 pantā: papildināt trešās daļas 1. punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Grupa šā punkta izpratnē ir tādu savstarpēji saistītu sabiedrību grupa, kurām ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, vai tādu sabiedrību grupa, kuras ir vienas un tās pašas finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības;"; izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā: "2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā ES regulas Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā, vai iestādēs, kurās vienai un tai pašai institucionālās aizsardzības shēmai ir būtiska līdzdalība."; izslēgt trešās daļas 3. punktu; izslēgt sesto daļu. 15. Izteikt 27. panta pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā: "10) Latvijas Banka vai vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt kredītiestādei noregulējuma darbību, ja konstatēts, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi: a) kredītiestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, b) ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nav pamatotu izredžu, ka kredītiestādes veiktie alternatīvie privātā sektora pasākumi, arī institucionālo aizsardzības shēmu izveidošana, vai Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas uzraudzības pasākumi, tostarp agrīnās intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu un atbilstīgu saistību norakstīšana vai konvertācija, saprātīgā termiņā novērstu kredītiestādes finanšu grūtības, c) noregulējuma darbība nav nepieciešama sabiedrības interesēs." 16. Izslēgt 27.1 panta pirmajā daļā vārdus "vai ārvalsts kredītiestādes filiālei". 17. 29. pantā: aizstāt trešajā daļā vārdus "divu darbdienu" ar vārdiem un skaitli "nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu"; aizstāt piektās daļas 5. punktā vārdus "ir veikta nelikumīgi iegūtu" ar vārdiem "ir bijusi vai tiek veikta noziedzīgi iegūtu"; papildināt pantu ar 5.2 un 5.3 daļu šādā redakcijā: "(52) Lai izvērtētu šā panta piektās daļas 5. punktā minēto kritēriju, Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par kredītiestādes uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. (53) Izvērtējot šā panta piektās daļas 5. punktā minēto kritēriju, Latvijas Banka ņem vērā atzinumu, kuru 30 darbdienu laikā no Latvijas Bankas pieprasījuma nosūtīšanas dienas sniegusi dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par kredītiestādes uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Negatīvs šīs institūcijas atzinums var būt par pamatu neatļaut iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību."; aizstāt 6.1 daļā skaitli un vārdu "33.3 pantam" ar skaitli un vārdu "33.6 pantam" un vārdus "Latvijas Bankai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu" - ar vārdiem un skaitļiem "vai attiecībā uz atbrīvojuma piešķiršanu atbilstoši šā likuma 33.7 panta trešajai daļai līdzīgiem nosacījumiem vai licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai piešķiršanas nosacījumiem vai arī izvērtē atļaujas piešķiršanu nozīmīgas līdzdalības iegūšanai atbilstoši šā likuma III1 nodaļai, Latvijas Bankai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu, lai izskatītu būtiskas līdzdalības vai nozīmīgas līdzdalības paziņojumu"; papildināt pantu ar 6.2 daļu šādā redakcijā: "(62) Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 33.6 pantam līdzīgiem noteikumiem attiecībā uz atļaujas piešķiršanu, Latvijas Banka būtiskas līdzdalības vērtēšanu saskaņo ar tās dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūciju vai uzraudzības institūciju, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība veic savu komercdarbību."; papildināt septīto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: "4) persona atbilst šā panta 7.1 daļā minētajiem nosacījumiem."; papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā: "(71) Personai var aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, ja persona ir reģistrēta tādā ārvalstī vai ir tādas ārvalsts rezidents, kura ir augsta riska trešā valsts saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 12.1 punktu vai uz kuru attiecas Eiropas Savienības ierobežojošie pasākumi, un Latvijas Bankas vērtējumā šie apstākļi ietekmē personas spēju nodrošināt atbilstošu praksi un politikas, lai izpildītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības." 18. Papildināt 33. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Šajā pantā minētie ierobežojumi attiecas arī uz nozīmīgu līdzdalību, ja tā iegūta bez attiecīgas atļaujas saņemšanas." 19. Papildināt likumu ar jaunu III1 nodaļu šādā redakcijā: "III1 nodaļa Nozīmīga līdzdalība 33.3 pants. (1) Kredītiestāde un šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā nodaļā - potenciālais ieguvējs), kas vēlas iegūt tiešu vai netiešu nozīmīgu līdzdalību citā komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā. Paziņojumam pievieno informāciju, kas ir samērīga un nepieciešama, lai izvērtētu potenciālā ieguvēja atbilstību šā likuma 33.4 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka pieprasa tikai tādu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu nozīmīgas līdzdalības darījuma prudenciālo vērtējumu. (2) Par nozīmīgu līdzdalību šīs nodaļas izpratnē uzskata tādu līdzdalību, kas ir vienāda ar vai lielāka par 15 procentiem no potenciālā ieguvēja atbilstošā kapitāla, ko veido ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkta "a" punkta "i" un "ii" apakšpunktā nosaukto elementu summa. (3) Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību tikai individuāli, tā šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu iesniedz Latvijas Bankai. Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību individuāli un konsolidācijas grupas līmenī, tā šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu iesniedz Latvijas Bankai un konsolidētās uzraudzības institūcijai. (4) Ja šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību konsolidācijas grupas līmenī, tā paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības atļaujas saņemšanu iesniedz konsolidētās uzraudzības institūcijai. Latvijas Banka un konsolidētās uzraudzības institūcija izvērtē paziņojumu. (5) Latvijas Banka nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums, vai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šā panta sestajā daļā minētās Latvijas Bankas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē potenciālo ieguvēju par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu. (6) Latvijas Bankai šā likuma 33.4 panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā ir tiesības rakstveidā pieprasīt papildu informāciju, lai izvērtētu potenciālā ieguvēja atbilstību šā likuma 33.4 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (7) Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai vērtēšanas periodā ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Papildus pirmajā teikumā noteiktajam Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju un skaidrojumus arī pēc vērtēšanas perioda pārtraukuma beigām, taču šāds pieprasījums nemaina turpmāko vērtēšanas termiņu. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais ieguvējs vēlas iegūt nozīmīgu līdzdalību komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, kura mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī, vai Latvijas Bankai ir nepieciešama informācija no dalībvalsts institūcijas, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. (8) Ja nozīmīgu līdzdalību plānots iegūt kredītiestādē, potenciālais ieguvējs iesniedz paziņojumu arī par būtiskas līdzdalības iegūšanu, un vērtēšana notiek saskaņā ar šā likuma III nodaļu. Šajā gadījumā vērtēšanas perioda beigu datums ir vēlākais no šā likuma 29. panta trešajā daļā vai šā panta piektajā daļā minētajiem datumiem. 33.4 pants. (1) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad potenciālajam ieguvējam nosūtīta šā likuma 33.3 panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē potenciālā ieguvēja spēju nodrošināt noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kā arī vadīt tos riskus, kam potenciālais ieguvējs ir vai varētu tikt pakļauts pēc nozīmīgas līdzdalības iegūšanas. (2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus: 1) vai potenciālais ieguvējs spēs pildīt šajā likumā, ES regulā Nr. 575/2013 un citos normatīvajos aktos noteiktās prudenciālās prasības; 2) vai nepastāv pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu tiek veikta vai ir tikusi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā nozīmīgas līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku. (3) Lai izvērtētu šā panta otrās daļas 2. punktā minēto, Latvijas Banka konsultējas ar dalībvalsts institūciju, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. (4) Veicot nozīmīgas līdzdalības izvērtējumu, Latvijas Banka ņem vērā atzinumu, ko sniegusi dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Negatīvs atzinums var būt par pamatu, lai neatļautu iegūt nozīmīgu līdzdalību. Ja Latvijas Banka ir dalībvalsts institūcija, kas ir atbildīga par potenciālā ieguvēja uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tā 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz atzinumu uzraudzības institūcijai, kas šādu atzinumu ir pieprasījusi. (5) Latvijas Banka izvērtēšanā nav tiesīga potenciālajam ieguvējam izvirzīt noteikumus atkarībā no iegūstamā līdzdalības apmēra procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā vai vērtēt potenciālo darījumu no tirgus pieprasījuma aspekta. Ja Latvijas Banka ir saņēmusi vairākus paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vienā un tajā pašā komercsabiedrībā vai juridiskā veidojumā, Latvijas Banka tos vērtē atbilstoši šajā likumā noteiktajiem kritērijiem un nediskriminē nevienu paziņojuma iesniedzēju. (6) Ja nozīmīgu līdzdalību tiek plānots iegūt starp vienā grupā esošām sabiedrībām, kuru mātes sabiedrībai ir pienākums sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, vai starp vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas sabiedrībām atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 113. panta 7. punktam, Latvijas Banka ir tiesīga nevērtēt iesniegto paziņojumu un nesniegt atļauju nozīmīgas līdzdalības iegūšanai. (7) Ja šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētajai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai ir nepieciešams saņemt atļauju saskaņā ar minētā panta otro daļu, Latvijas Banka, veicot nozīmīgas līdzdalības vērtēšanu, konsultējas ar tās dalībvalsts konsolidētās uzraudzības institūciju, kurā šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta. Latvijas Banka nozīmīgas līdzdalības vērtēšanu aptur līdz dienai, kad šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir saņēmusi Latvijas Bankas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas atļauju tai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību. (8) Latvijas Banka divu darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta vērtēšana, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, paziņo potenciālajam ieguvējam lēmumu, ar kuru aizliedz iegūt nozīmīgu līdzdalību, norādot šāda aizlieguma iemeslus. Lēmumā norāda, ka potenciālais ieguvējs neatbilst vērtēšanas kritērijiem vai arī nav sniegta pilnīga informācija. (9) Ja Latvijas Banka nav iebildusi pret nozīmīgas līdzdalības iegūšanu, tā šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā paziņo potenciālajam ieguvējam par atļauju tam iegūt nozīmīgu līdzdalību. (10) Ja potenciālais ieguvējs ir saņēmis atļauju nozīmīgas līdzdalības iegūšanai, tas nozīmīgu līdzdalību iegūst sešu mēnešu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja līdz minētā termiņa beigām potenciālais ieguvējs nav ieguvis nozīmīgu līdzdalību, atļauja nozīmīgas līdzdalības iegūšanai zaudē spēku. Potenciālais ieguvējs mēnesi pirms termiņa beigām ar motivētu rakstveida iesniegumu var lūgt, lai Latvijas Banka lemj par minētā termiņa pagarināšanu. 33.5 pants. (1) Izvērtējot šā likuma 33.3 panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja plānotā nozīmīgas līdzdalības iegūšana attiecas uz attiecīgajā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošinātāja, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību vai juridisku personu, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību. (2) Latvijas Banka 10 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu informē konsolidētās uzraudzības institūciju, ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību tikai individuāli un ja tā pieder grupai, kuru uzrauga konsolidētās uzraudzības institūcija. Latvijas Banka nosūta savu izvērtējumu konsolidētās uzraudzības institūcijai. (3) Ja potenciālais ieguvējs ir šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un nav reģistrēts Latvijas Republikā, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija 10 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par plānoto nozīmīgas līdzdalības iegūšanu informē tās dalībvalsts uzraudzības institūciju, kurā šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta. Latvijas Banka nosūta savu izvērtējumu dalībvalsts uzraudzības institūcijai. (4) Ja kredītiestāde plāno iegūt nozīmīgu līdzdalību individuāli un konsolidācijas grupas līmenī, Latvijas Banka un konsolidētās uzraudzības institūcija, ja tā nav Latvijas Banka, sadarbojas vērtēšanas procesā, īpaši nodrošinot šā panta pirmās daļas prasību izpildi. (5) Ja Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija veic plānotās nozīmīgas līdzdalības vērtējumu, bet potenciālais ieguvējs nav tās uzraudzītā iestāde, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Latvijas Banka plānotās nozīmīgas līdzdalības izvērtējumu nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai. Latvijas Banka divu mēnešu laikā pēc plānotās nozīmīgas līdzdalības izvērtējuma saņemšanas pieņem lēmumu, konsultējoties ar dalībvalsts uzraudzības institūciju. Latvijas Banka lēmumu paziņo potenciālajam ieguvējam. Ja Latvijas Banka ir potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija, tā sadarbojas ar konsolidētās uzraudzības institūciju, lai pieņemtu lēmumu. (6) Ja šā panta piektajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija atturas no lēmuma pieņemšanas un domstarpību izšķiršanai vēršas Eiropas Banku iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk - ES regula Nr. 1093/2010) 19. pantu. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija pieņem lēmumu, konsultējoties ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un balstoties uz Eiropas Banku iestādes pieņemto lēmumu. (7) Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija nekavējoties pēc savas iniciatīvas vai pēc otras uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama izvērtējuma veikšanai. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija vai potenciālā ieguvēja uzraudzības institūcija konsultējas par savu novērtējumu un nodrošina vienādu pieeju lēmumu sagatavošanā, lēmumā iekļaujot arī potenciālā ieguvēja citu uzraudzības institūciju viedokļus. (8) Potenciālais ieguvējs pirms nozīmīgas līdzdalības samazināšanas vai izbeigšanas rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par nozīmīgas līdzdalības samazināšanu vai izbeigšanu. Paziņojumā norāda potenciālā ieguvēja līdzdalības apmēru procentos no akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ieguldījuma summas personālsabiedrībā vai juridiskā veidojumā."; uzskatīt līdzšinējo III1 nodaļu par III2 nodaļu un līdzšinējo 33.3 un 33.4 pantu - attiecīgi par 33.6 un 33.7 pantu. 20. 33.6 pantā: aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "vismaz diviem pārvaldītājsabiedrības valdes locekļiem" ar vārdiem "pārvaldītājsabiedrības valdi, kas sastāv vismaz no diviem valdes locekļiem, un ziņas par pārvaldītājsabiedrības padomes locekļiem"; izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: "4) informāciju par pārvaldības sistēmas izveidi - vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, par visu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību koordinēšanu un uzdevumu sadalījumu starp šīm meitas sabiedrībām, interešu konfliktu novēršanu grupā, kā arī iekšējo procedūru un politiku un pārvaldītājsabiedrības noteiktās grupas mēroga politikas piemērošanu grupas pārvaldībā."; aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdus "iekšējās kontroles sistēma" ar vārdiem "pārvaldības sistēma"; aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus "organizatoriskā struktūra" ar vārdiem "organizatoriskā struktūra, īpaši attiecībā uz pārvaldītājsabiedrības vietu daudzlīmeņu grupā, līdzdalības struktūru un pārvaldītājsabiedrības lomu grupā"; aizstāt otrās daļas 3. punktā vārdus "ir nodrošināta vismaz divu pārvaldītājsabiedrības valdes locekļu" ar vārdiem "ir nodrošināta pārvaldītājsabiedrības valdes, kas sastāv vismaz no diviem valdes locekļiem, padomes locekļu"; izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: "Pārvaldītājsabiedrība var lūgt, lai to atbrīvo no nepieciešamības saņemt šā panta otrajā daļā minēto atļauju, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:"; izteikt trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā: "3) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, vai finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir meitas sabiedrība, kurai ir piešķirta atļauja saskaņā ar šā panta otro daļu un kura ir norīkota par atbildīgo iestādi, ir tiesīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām, un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu;"; aizstāt piektajā daļā vārdus "izņēmuma piemērošanu" ar vārdiem "atbrīvojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atļauju vai atbrīvojumu"; izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī, Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās, trešās un desmitās daļas nosacījumiem. Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas sniegšanu pārvaldītājsabiedrībai būt par kredītiestādes mātes sabiedrību vai par atbrīvojuma piešķiršanu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja Latvijas Banka nav koordinators Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, tā vēršas pie attiecīgās grupas koordinatora, lai saņemtu piekrišanu šā panta otrajā un trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanai vai grozīšanai vai lai saņemtu piekrišanu uzraudzības pasākumu piemērošanai. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Latvijas Bankai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties attiecīgajā Eiropas Uzraudzības iestādē saskaņā ar ES regulu Nr. 1093/2010. Uz minēto lēmumu pieņemšanu vai uzraudzības pasākumu piemērošanu neattiecina Finanšu konglomerātu likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktās prasības."; papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā: "(7) Ja Latvijas Banka veic Latvijā reģistrētās pārvaldītājsabiedrības konsolidēto uzraudzību, tā saskaņā ar šā panta sesto daļu pieņemto lēmumu paziņo pārvaldītājsabiedrībai. (8) Latvijas Banka reizi gadā veic kredītiestāžu mātes sabiedrību pārbaudi un pārliecinās, vai kredītiestāde, komersants, kas iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, vai šā likuma 4.1 panta 2. punktā minētā sabiedrība ir pareizi noteikusi, kas ir grupā esošās dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības, dalībvalsts mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un Eiropas Savienības mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības. Ja kredītiestādes mātes sabiedrība atrodas citā dalībvalstī, Latvijas Banka, veicot pārbaudi, sadarbojas ar mātes sabiedrības uzraudzības institūciju. (9) Latvijas Banka reizi gadā savā tīmekļvietnē publicē to sabiedrību sarakstu, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar šā panta otro daļu vai atbrīvojums saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja sabiedrībai ir piešķirts atbrīvojums, sarakstā papildus iekļauj šā panta trešās daļas 3. punktā minēto sabiedrību. (10) Latvijas Banka izvērtē katru gadījumu un var pieņemt lēmumu izslēgt no konsolidācijas grupas pārvaldītājsabiedrību, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šā panta trešo daļu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi: 1) izslēgšana no konsolidācijas grupas neietekmē efektīvu kredītiestādes vai grupas uzraudzību; 2) pārvaldītājsabiedrībai nav citu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kā vien kapitāla vērtspapīru riska darījumi meitas kredītiestādē vai mātes starpnieksabiedrībā, kas ir pārvaldītājsabiedrība, kura kontrolē kredītiestādi; 3) pārvaldītājsabiedrība darbību finansē ar savu kapitālu un būtiski neizmanto aizņemtos līdzekļus, un tai nav citu riska darījumu kā tikai tie, kas saistīti ar šīs pārvaldītājsabiedrības īpašumtiesībām meitas kredītiestādē vai mātes sabiedrībā, kas ir pārvaldītājsabiedrība, kura kontrolē meitas sabiedrību." 21. Aizstāt 33.7 panta ceturtajā daļā skaitli un vārdu "33.3 panta" ar skaitli un vārdu "33.6 panta". 22. Papildināt III2 nodaļu ar 33.8 pantu šādā redakcijā: "33.8 pants. (1) Ja Latvijas Banka kā konsolidētās uzraudzības institūcija konstatē, ka šā likuma 33.6 panta pirmajā daļā minētā pārvaldītājsabiedrība nepilda šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 tai noteiktās prasības, lai nodrošinātu konsolidētās uzraudzības nepārtrauktību un integritāti un konsolidēti nodrošinātu atbilstību tiesību aktu prasībām, Latvijas Banka ir tiesīga īstenot vienu vai vairākas šādas darbības: 1) aizliegt izmantot pārvaldītājsabiedrībai piederošo akciju balsstiesības meitas sabiedrībā; 2) īstenot pārvaldītājsabiedrībai vai tās valdes un padomes locekļiem šā likuma 113. pantā minētās darbības, piemērot 196. panta pirmajā daļā minētās sankcijas, 196. panta 1.1 daļā minētos administratīvos pasākumus un uzlikt 198. panta desmitajā daļā minētās soda naudas; 3) pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai, lai tās akcionāri vai dalībnieki atsavina tiem piederošās meitas sabiedrības akcijas; 4) norīkot par pagaidu atbildīgo iestādi citu grupā esošu pārvaldītājsabiedrību vai kredītiestādi un pieprasīt, lai pagaidu atbildīgā iestāde saņem šā likuma 33.6 panta otrajā daļā minēto atļauju, līdz tiek konsolidēti nodrošināta šajā likumā un ES regulā Nr. 575/2013 noteikto prasību izpilde; 5) aizliegt pārvaldītājsabiedrībai izmaksāt dividendes akcionāriem vai dalībniekiem; 6) pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai atsavināt vai samazināt tās līdzdalību kredītiestādē vai citās finanšu sektora sabiedrībās; 7) pieprasīt pārvaldītājsabiedrībai iesniegt trūkumu un pārkāpumu novēršanas plānu. (2) Īstenojot šā panta pirmajā daļā minētās tiesības jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzības procesā, Latvijas Banka īpaši ņem vērā ietekmi uz visu finanšu konglomerātu Finanšu konglomerātu likuma izpratnē." 23. Papildināt likumu ar III3 nodaļu šādā redakcijā: "III3 nodaļa Atļaujas sniegšana ārvalsts kredītiestāžu filiālēm, to klasifikācija un uzraudzība 33.9 pants. (1) Ārvalsts komersants atver ārvalsts kredītiestādes filiāli Latvijas Republikā un saņem atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja šis komersants: 1) izsniedz aizdevumus un garantijas un uzņemas saistības klientu vārdā un ja to var uzskatīt par kredītiestādi vai tas atbilst kredītiestādei ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta "b" punktā noteiktajiem kritērijiem; 2) pieņem noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai nav nepieciešams saņemt ārvalsts komersantam, kas sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā šādiem klientiem: 1) privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, kurš dzīvo vai ir dibināts un veic komercdarbību Eiropas Savienībā, ja minētais klients pēc savas iniciatīvas vērsies pie ārvalsts komersanta, lai saņemtu šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus; 2) kredītiestādei; 3) komersantam, kurš pieder tai pašai grupai, kurā ietilpst ārvalsts komersants. (3) Ārvalsts komersantam ir nepieciešams saņemt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ārvalsts komersants tieši vai netieši piesaista esošu vai potenciālu šā panta otrās daļas 1. punktā minēto klientu ar tādas citas sabiedrības starpniecību, kura rīkojas savā vārdā vai kurai ir ciešas attiecības ar ārvalsts komersantu, vai tādas personas starpniecību, kura rīkojas minētā ārvalstu komersanta vārdā. Šāda starpniecība netiek uzskatīta par pakalpojumu sniegšanu klientam pēc klienta iniciatīvas. (4) Ārvalsts komersants drīkst sniegt privātam klientam, atbilstīgam darījumu partnerim vai profesionālam klientam tikai tos pakalpojumus, par kuriem klients pēc savas iniciatīvas ir vērsies pie ārvalsts komersanta, kā arī tādus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai ārvalsts komersants varētu nodrošināt sākotnējā pakalpojuma saņemšanu. (5) Ārvalsts komersantam nav nepieciešams saņemt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, kā arī uz to neattiecas šajā likumā minētās filiāles atvēršanai un darbībai noteiktās prasības, ja ārvalsts komersants sniedz klientiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, pieņem noguldījumus, piešķir aizdevumu vai sniedz citu pakalpojumu, lai nodrošinātu ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu. 33.10 pants. (1) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par pirmās klases filiāli, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) to ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu kopējā vērtība, kuri iegrāmatoti Latvijā vai piesaistīti minētajā filiālē Latvijā, ir vienāda ar vai lielāka par 5 miljardiem euro, pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības rezultātiem Latvijā vai minētās filiāles gūtajiem darbības rezultātiem, ja šie rezultāti noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk - Regula Nr. 1606/2002); 2) ārvalsts kredītiestādes filiāle piesaista noguldījumus vai citus atmaksājamos līdzekļus no privātiem klientiem, un šādu noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu summa ir lielāka par 5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējām saistībām vai arī tā ir vienāda ar vai lielāka par 50 miljoniem euro; 3) ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (2) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par otrās klases filiāli, ja tā neatbilst nevienam no pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. (3) Latvijas Banka nekavējoties klasificē pirmās klases filiāli par otrās klases filiāli ar dienu, kad tā vairs neatbilst pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. Latvijas Banka otrās klases filiāli klasificē par pirmās klases filiāli četrus mēnešus pēc dienas, kad otrās klases filiāle atbilst pirmās klases filiālei noteiktajiem kritērijiem. (4) Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli par atbilstīgu ārvalsts kredītiestādes filiāli, ja uz to var attiecināt visus šādus kritērijus: 1) galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kurā tiek veikta dalībvalstīs kredītiestādēm pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība; 2) galvenās sabiedrības uzraudzības institūcijām piemēro informācijas neizpaušanas prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas šajā likumā minētajām uzraudzības institūcijām noteiktajām informācijas neizpaušanas prasībām; 3) galvenā sabiedrība ir reģistrēta ārvalstī, kas nav augsta riska trešā valsts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē. (5) Ja Latvijas Bankā iesniegts iesniegums par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, Latvijas Banka izvērtē ārvalsts kredītiestādes filiāles atbilstību šā panta pirmajā un otrajā daļā izvirzītajiem kritērijiem un veic ārvalsts kredītiestādes filiāles klasifikāciju. (6) Ja ārvalsts nav iekļauta Eiropas Banku iestādes uzturētajā to valstu reģistrā, kuras atbilst ārvalsts kredītiestādes filiālei izvirzītajiem kritērijiem attiecībā uz informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām, Latvijas Banka pārbauda, vai ārvalsts atbilst šā panta ceturtās daļas 3. punktā ārvalstij izvirzītajai prasībai, un lūdz Eiropas Komisiju izvērtēt ārvalsts atbilstību informācijas neizpaušanas un prudenciālās uzraudzības prasībām. Latvijas Banka klasificē ārvalsts kredītiestādes filiāli kā pirmās klases filiāli līdz dienai, kad tiek saņemts Eiropas Komisijas lēmums par attiecīgās ārvalsts klasifikāciju. 33.11 pants. (1) Latvijas Banka iesniegumu par atļaujas saņemšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi tam pievienojamie dokumenti šādas atļaujas saņemšanai. (2) Iesniegumam pievieno ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības programmu, informāciju par filiāles organizatorisko struktūru un risku pārvaldību. (3) Kārtību, kādā izsniedz atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, iesnieguma izskatīšanas kārtību, iesniedzamos dokumentus un prasības šādas atļaujas saņemšanai nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti. (4) Latvijas Banka pieņem lēmumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, ja ir izpildītas šādas prasības un ievēroti šādi noteikumi: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst šajā likumā tai izvirzītajām minimālajām prudenciālajām prasībām; 2) ārvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā sniegs tikai tādus pakalpojumus, kādus ir tiesīgs sniegt ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants, un šo pakalpojumu sniegšana ir pakļauta prudenciālajai uzraudzībai ārvalstī; 3) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta uzraudzības institūcija ir informēta par šā ārvalsts komersanta nodomu izveidot filiāli Latvijā, un tai ir iesniegti atļaujas saņemšanai nepieciešamie dokumenti; 4) Latvijas Banka ar ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu atbilstoši paraugam, kuru Eiropas Banku iestāde ir izstrādājusi saskaņā ar ES regulas Nr. 1093/2010 33. panta 5. punktu. Latvijas Banka par to ir informējusi Eiropas Banku iestādi; 5) atļaujā tiek norādīts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle drīkst sniegt finanšu pakalpojumus tikai Latvijas Republikā un tai nav atļauts sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs ar filiāles starpniecību vai neatverot filiāli, izņemot tos finanšu pakalpojumus, kurus plānots sniegt grupas ietvaros vai pēc klienta iniciatīvas; 6) ārvalsts normatīvie akti neierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas un saņemt uzraudzībai nepieciešamo informāciju par ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušo komersantu no tā uzraudzības institūcijas, kā arī efektīvi sadarboties ar šo uzraudzības institūciju savstarpējos uzraudzības un krīžu vadības jautājumos vai tādu finansiālu grūtību gadījumā, kuras skar ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušo komersantu, tā grupu vai šīs ārvalsts finanšu sistēmu; 7) nepastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes filiāli varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un proliferācijas finansēšanā. 33.12 pants. (1) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai vai gadījumā, kad atļauja jau ir izsniegta, anulēt šo atļauju, ja: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle neatbilst atļaujas piešķiršanas prasībām; 2) galvenā sabiedrība vai ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa neatbilst ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām vai Latvijas Bankai ir pamats uzskatīt, ka 12 mēnešu laikā no dienas, kad tiks pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai, tā neatbildīs ārvalstī noteiktajām prudenciālajām prasībām. (2) Par šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās neatbilstības iestāšanos ārvalsts kredītiestādes filiāle nekavējoties informē Latvijas Banku. (3) Latvijas Bankai ir tiesības pieņemt lēmumu par atļaujas ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai anulēšanu, ja: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš atļaujas izsniegšanas dienas vai pati atsakās no atļaujas; 2) tiek konstatēts, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle sniegusi nepatiesas ziņas atļaujas saņemšanai vai ieguvusi atļauju ar citiem prettiesiskiem līdzekļiem; 3) ārvalsts kredītiestādes filiāle pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem; 4) ārvalsts kredītiestādes filiāle neizpilda atļaujā minētos nosacījumus atbilstoši šā likuma 33.11 panta ceturtās daļas 5. punktam; 5) ārvalsts kredītiestādes filiāle nespēj izpildīt saistības pret klientiem, jo īpaši, ja tā vairs nesniedz nodrošinājumu aktīviem, ko tai uzticējuši tās noguldītāji; 6) ārvalsts kredītiestādes filiāle neievēro šā likuma un citu ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību regulējošo normatīvo aktu prasības; 7) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta ciešās attiecības ar trešajām personām var apdraudēt ārvalsts kredītiestādes filiāles finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 8) ārvalsts normatīvie akti ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 9) pastāv pamatotas aizdomas, ka ārvalsts kredītiestādes filiālē, tās galvenajā sabiedrībā vai grupā tiek veikta vai ir tikusi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai pastāv risks, ka ārvalsts kredītiestādes filiāle, tās galvenā sabiedrība vai grupa ir iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma un proliferācijas finansēšanā. 33.13 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušajam komersantam ir nepieciešams dibināt meitas sabiedrību Latvijā un tai ir nepieciešama licence (atļauja) kredītiestādes darbībai saskaņā ar šā likuma 15. pantu, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas sniedz klientiem šā likuma 33.9 panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, vēlas paplašināt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šā likuma 33.11 panta ceturtās daļas 5. punktam; 2) ārvalsts kredītiestādes filiāle atbilst sistēmiskā nozīmīguma rādītājiem saskaņā ar šā likuma 35.14 pantu vai tā ir novērtēta kā sistēmiski nozīmīga saskaņā ar šā likuma 33.14 pantu un rada būtiskus finanšu stabilitātes riskus Eiropas Savienībā vai Latvijas Republikā; 3) visu to ārvalsts kredītiestādes filiāļu, kuras pieder pie vienas un tās pašas ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas, aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro vai ārvalsts kredītiestādes filiāles aktīvu vērtība Latvijā ir vienāda ar vai lielāka par 10 miljardiem euro. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto licenci (atļauju) nepieciešams saņemt tikai pēc tam, kad Latvijas Banka ir veikusi ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu vai piemērojusi šā likuma 33.22 panta septītajā daļā ārvalsts kredītiestādes filiālei noteiktos uzraudzības pasākumus, vai Latvijas Bankai ir apsvērumi, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, bet tie ir pamatoti, lai ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušais komersants dibinātu meitas sabiedrību un saņemtu licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai. (3) Latvijas Banka par iespēju izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupa ir izveidojusi citas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai nodibinājusi meitas sabiedrības. (4) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā minētajos gadījumos vai veicot sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, Latvijas Banka ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai ņem vērā šādus rādītājus: 1) ārvalsts kredītiestādes filiāles lielumu; 2) ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības, organizatoriskās struktūras un darbības veida sarežģītību; 3) ārvalsts kredītiestādes filiāles savstarpējo saistību ar Latvijas Republikas finanšu sistēmu; 4) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību, pakalpojumu un citu operāciju, kā arī nodrošinātās finanšu infrastruktūras aizvietojamību; 5) ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu vērtību un sniegto pakalpojumu tirgus daļu Eiropas Savienībā un Latvijā; 6) ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības apturēšanas vai izbeigšanas ietekmi uz Eiropas Savienības un Latvijas Republikas maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu, kā arī finanšu tirgu likviditāti; 7) ārvalsts kredītiestādes filiāles nozīmīgumu ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas darbībās, sniegtajos pakalpojumos un citās operācijās Eiropas Savienībā un Latvijā; 8) to, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir noregulējama vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē; 9) ārvalsts kredītiestādes filiāli izveidojušā komersanta grupas visu ārvalsts kredītiestādes filiāļu darbības apmēru Eiropas Savienībā attiecībā pret šā komersanta grupas izveidoto tādu meitas sabiedrību darbības apmēru, kuras saņēmušas licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai Eiropas Savienībā. 33.14 pants. (1) Latvijas Banka veic ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumu, ja visu Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu aktīvu vidējā kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vienāda ar vai lielāka par 40 miljardiem euro, pamatojoties uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem vai absolūtā izteiksmē - uz iepriekšējo triju pārskata gadu darbības rezultātiem iepriekšējos piecos pārskata gados. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās aktīvu kopējās vērtības aprēķinā neietver tos aktīvus, kurus ārvalsts kredītiestādes filiāle tur, lai nodrošinātu centrālo banku operācijas, kas tiek veiktas ar Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām bankām. (3) Latvijas Banka novērtē, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle ir sistēmiski nozīmīga un rada būtiskus riskus Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas finanšu stabilitātei. Izvērtējumā Latvijas Banka balstās uz šā likuma 33.13 panta ceturtajā daļā un šajā pantā minētajiem rādītājiem un kritērijiem. (4) Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, lai kopīgi novērtētu finanšu stabilitātes riskus, kurus Latvijas Republikā esoša ārvalsts kredītiestādes filiāle rada citām dalībvalstīm. (5) Latvijas Banka sagatavo pamatotu izvērtējumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu Eiropas Savienībā un Latvijas Republikā un nosūta to Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām atzinuma sniegšanai. (6) Ja Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijas nepiekrīt Latvijas Bankas veiktajam izvērtējumam, Latvijas Banka konsultējas ar Eiropas Banku iestādi un minētajām uzraudzības institūcijām, lai panāktu saskaņotu izvērtējumu un šā panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu triju mēnešu laikā no dienas, kad kāda no iepriekš minētajām uzraudzības institūcijām ir iebildusi pret Latvijas Bankas veikto izvērtējumu. Pēc minētā triju mēnešu termiņa beigām Latvijas Banka pieņem lēmumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles atzīšanu par sistēmiski nozīmīgu un, ja nepieciešams, šā panta astotajā daļā minēto prasību piemērošanu. (7) Ja Latvijas Banka saņem izvērtējumu par ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmisko nozīmīgumu no Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām, tā 10 darbdienu laikā izskata izvērtējumu un informē attiecīgo uzraudzības institūciju, vai piekrīt minētajam izvērtējumam. (8) Latvijas Banka, lai novērstu ārvalsts kredītiestādes filiāles sistēmiskā nozīmīguma izvērtējumā konstatētos riskus, ir tiesīga piemērot šādas prasības: 1) pieprasīt, lai ārvalsts kredītiestādes filiāle pārstrukturē savus aktīvus vai darbības un pakalpojumu sniegšanu tā, lai minētā ārvalsts kredītiestādes filiāle vairs nebūtu atzīstama par sistēmiski nozīmīgu filiāli vai lai vairs neradītu finanšu stabilitātes risku Eiropas Savienībai vai tām dalībvalstīm, kurās izveidotas vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāles vai meitas sabiedrības; 2) noteikt ārvalsts kredītiestādes filiālei papildu prudenciālās prasības. (9) Ja Latvijas Banka atzīst ārvalsts kredītiestādes filiāli par sistēmiski nozīmīgu, bet nolemj nepiemērot šā panta astotās daļas 1. punktā minēto prasību vai prasību ārvalsts komersantam dibināt meitas sabiedrību un saņemt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai, Latvijas Banka sniedz pamatotu paziņojumu Eiropas Banku iestādei un Eiropas Savienībā esošo vienas grupas ārvalsts kredītiestādes filiāļu vai meitas sabiedrību uzraudzības institūcijām. 33.15 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle pastāvīgi uztur minimālo tās darbībai nošķirto kapitālu, kas ir līdzvērtīgs vismaz: 1) pirmās klases filiālei - 2,5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī, bet ne mazāk par 10 miljoniem euro; 2) otrās klases filiālei - 0,5 procentiem no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistību par trijiem iepriekšējiem pārskata gadiem vidējās aritmētiskās vērtības vai, ja atļauja tās darbībai izsniegta mazāk nekā pirms trijiem gadiem, no ārvalsts kredītiestādes filiāles saistībām atļaujas izsniegšanas brīdī, bet ne mazāk par pieciem miljoniem euro. (2) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās prasības par minimālā tās darbībai nošķirtā kapitāla uzturēšanu ar jebkuriem šādiem aktīviem: 1) naudas līdzekļiem vai naudai pielīdzināmiem instrumentiem ES regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 60. apakšpunkta izpratnē; 2) dalībvalstu centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem; 3) jebkuru citu finanšu instrumentu, kurš ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pieejams neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie rodas. (3) Ārvalsts kredītiestādes filiāle šā panta otrajā daļā minētos nošķirtā kapitāla instrumentus nogulda tādas Latvijas Republikā reģistrētas kredītiestādes darījumu kontā, kura neietilpst minētās ārvalsts kredītiestādes filiāles galvenās sabiedrības grupā. (4) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nodrošina, ka saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem noguldītie nošķirtā kapitāla instrumenti ir pieejami, lai īstenotu ārvalsts kredītiestādes filiāles noregulējuma tiesības saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 118. pantu vai lai likvidētu ārvalsts kredītiestādes filiāli. (5) Latvijas Bankai ir tiesības izdot noteikumus, kas nosaka prasības tiem finanšu instrumentu veidiem, kuri ārvalsts kredītiestādes filiālei ir pieejami neierobežotai un tūlītējai izmantošanai, lai segtu riskus vai zaudējumus, līdzko tie rodas. 33.16 pants. (1) Ārvalsts kredītiestādes filiāle nolūkā vienmēr uzturēt tādu neapgrūtinātu un likvīdu aktīvu apjomu, kas ir pietiekams, lai segtu likvi …