Par pārkāpuma konstatēšanu, naudas soda uzlikšanu un lietas izpētes izbeigšanu daļā

Par pārkāpuma konstatēšanu, naudas soda uzlikšanu un lietas izpētes izbeigšanu daļā Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr. 18 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2021. gada 22. jūlijā (prot. Nr. 45 3. §) Par pārkāpuma konstatēšanu, naudas soda uzlikšanu un lietas izpētes izbeigšanu daļā Lietā Nr. KL\2.2-5\20\7 Par Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas pārkāpumu Jelgavas pilsētas pašvaldības un SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" darbībās SATURA RĀDĪTĀJS I LIETAS BŪTĪBA II LIETAS DALĪBNIEKI 1. Jelgavas pilsētas pašvaldība 2. SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ IV ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBĀ 3. Normatīvais regulējums 3.1. Pašvaldība kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pašvaldības teritorijā organizētājs 3.2. Pašvaldība kā saimnieciskās darbības veicējs 4. Iepirkums un in-house princips 4.1. In-house principa regulējums Latvijā 4.2. In-house principa regulējums ES tiesībās 5. Atkritumu apsaimniekotāja izvēle Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā V KONKRĒTAIS TIRGUS 6. Konkrētās preces tirgus 7. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus VI DOMINĒJOŠAIS STĀVOKLIS VII DOMINĒJOŠĀ STĀVOKĻA ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA 8. JPP kontrole pār JKP 9. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēja izvēles process Jelgavas pašvaldībā 10. Secinājumi VIII LIETAS DALĪBNIEKU VIEDOKĻI IX ATBILDĪBA 11. Naudas soda piemērošanas vispārējais pamats 12. Pārkāpuma smagums 13. Pārkāpuma ilgums 14. Naudas soda palielināšana / samazināšana 15. Galīgais naudas sods I LIETAS BŪTĪBA 1 Lietas izpētes ietvaros Konkurences padome (turpmāk - KP) analizēja Jelgavas pilsētas pašvaldības (turpmāk - JPP) un SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" (turpmāk - JKP) darbības attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā laika posmā no 2004. gada līdz 2020. gadam, lai pārbaudītu JPP un JKP rīcības atbilstību Konkurences likuma (turpmāk - KL) 13. panta pirmajai daļai, kas aizliedz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. II LIETAS DALĪBNIEKI 1. Jelgavas pilsētas pašvaldība 2 JPP ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības - domes - un tās izveidoto institūciju, un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī likuma "Par pašvaldībām" paredzētājā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. JPP augstākā lēmējinstitūcija ir Jelgavas pilsētas dome (turpmāk - JPD), kas ir tiesīga izdot saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu. Lietas ietvaros JPD tiek apzīmēts ar JPP. 2. SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" 3 JKP ir reģistrēta 27.09.2004. Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģ. Nr. 43603022128. Tās juridiskā adrese - Dobeles šoseja 34, Jelgava. Amatpersona: [pers. A]. Dalībnieki: JPD (51 %), SIA "KULK" (49 %). 4 JKP statūtos norādīti pieci saimnieciskās darbības veidi, tostarp atkritumu savākšana un apstrāde (NACE 90.02). JKP sniedz pilna kompleksa sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus visos procesa posmos, sākot no sadzīves atkritumu savākšanas līdz apglabāšanai (nešķirotu un šķirotu sadzīves atkritumu savākšana, atkritumu šķirošana, pārvadāšana utt.). JPP un JKP 01.11.2004. noslēdza Pakalpojuma līgumu (turpmāk - Pakalpojuma līgums), kas saskaņā ar Pakalpojuma līguma 7.1. punktu ir spēkā līdz 31.12.2029. Pakalpojuma līguma priekšmets ir JPP un JKP sadarbība atkritumu apsaimniekošanā, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī sadarbība atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. 5 JPK 51 % pamatkapitāla daļu pieder JPP, savukārt 49 % pamatkapitāla daļu pieder SIA "KULK"(turpmāk - KULK), kuras juridiskā adrese ir tāda pati kā JKP, proti, Dobeles šoseja 34, Jelgava, un kuras viens no saimnieciskās darbības virzieniem arī ir atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde. JKP valdes loceklis ir [pers. A], kurš ir vienīgais JKP pārstāvis ar paraksta tiesībām. KULK 100 % īpašniece un valdes priekšsēdētāja ir [pers. B], kas vienlaicīgi ir arī KULK vienīgais patiesā labuma guvējs. [Pers. B] ir arī patiesā labuma guvējs JKP attiecībā uz KULK ieguldījuma daļu uz īpašumtiesību pamata. KULK pārstāv arī tās valdes loceklis [pers. C], kuram tāpat kā [pers. B] ir tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi. III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS IESTĀDĒ 6 KP 25.05.2020. saņēma iesniegumu no privātpersonas (turpmāk - Iesniegums) par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja izvēles kārtību Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, ko organizē JPP. Iesniegumā norādīts, ka esošā kārtība ir pretrunā Satversmes tiesas 06.12.2012. spriedumam lietā Nr. 2012‑01-01 "Par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam" (turpmāk - Spriedums) un Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk - AAL) pārejas noteikumu 12. punktam. Tādējādi JKP un JPP noslēgtais Pakalpojuma līgums bija jāizbeidz 01.07.2013. un jārīko jauna atkritumu apsaimniekotāja izvēle atbilstoši normatīvajiem aktiem. 7 KP, izvērtējot Iesniegumā sniegto informāciju, pamatojoties uz KL 8. panta pirmās daļas 1. punktu, 03.09.2020. nolēma ierosināt lietu Nr. KL\2.2-5\20\7 "Par Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas pārkāpumu Jelgavas pilsētas pašvaldības un SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" darbībās" (turpmāk - Lieta). 8 KP lietas izpētes gaitā pieprasīja informāciju no Iepirkuma uzraudzības biroja (turpmāk - IUB), vērtēja tās rīcībā esošo informāciju no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM), kā arī ieguva informāciju no lietas dalībniekiem. KP 24.09.2020. veica KL 9. panta piektās daļas 1. un 3. punktā paredzētās darbības JKP telpās, Dobeles šosejā 34, Jelgavā. 9 KP 15.03.2021. nosūtīja Lietas dalībniekiem uz elektroniskā pasta adresēm KP 15.03.2021. paziņojumu Nr. 2.2-5/366 par KP lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar Lietā esošajiem pierādījumiem un viedokļa izteikšanu (turpmāk - Paziņojums). Savukārt 19.03.2021. uz Lietas dalībnieku pilnvaroto pārstāvju elektroniskajām adresēm tika nosūtīti Lietas materiāli elektroniskā veidā pdf formātā. 10 08.04.2021. KP saņēma gan JKP 08.04.2021. viedokli ar pielikumiem, gan arī JPP 08.04.2021. viedokli Nr. 2-42/2159 ar pielikumiem uz Paziņojumu. Abos viedokļos Lietas dalībnieki bija izteikuši lūgumu tikt uzklausītiem mutvārdos. Ievērojot minēto un saskaņā ar KL 26. panta septīto daļu, 23.04.2021. tika organizēta JPP un JKP pārstāvju mutvārdu uzklausīšana. IV ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBĀ 3. Normatīvais regulējums 3.1. Pašvaldība kā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pašvaldības teritorijā organizētājs 11 Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. pantam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām cita starpā ir organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Arī AAL 18. panta pirmā daļa paredz, ka "pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu". Lai īstenotu minēto funkciju, pašvaldības izvēlas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī nosaka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. 12 Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālos plānus, organizē šādu atkritumu apsaimniekošanu: i) visi sadzīves atkritumi, tai skaitā sadzīvē radušies bīstamie atkritumi; ii) to būvdarbu veikšanas procesā radušies ražošanas atkritumi, uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību1. 13 Atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos ir noteiktas minimālās prasības, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumos kā būtiskie noteikumi2. Ņemot vērā iepriekš minētās prasības un nosacījumus, ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu īstenošanas rezultātā katrā pašvaldībā tiek nodrošināta noteiktu, ar vides aizsardzību saistītu mērķu sasniegšana, sekmējot minēto mērķu sasniegšanu valsts līmenī. Atkritumu apsaimniekošanas līgumos tiek noteiktas atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto pušu tiesības un pienākumi, t.sk. pakalpojumi, kurus pašvaldības izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs sniedz, pieprasot papildu samaksu. 14 Pašvaldības izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kārtību, kādā veicami maksājumi par minēto atkritumu apsaimniekošanu, kā arī nosaka pašvaldības pilnvarotas institūcijas un amatpersonas, kuras kontrolē saistošo noteikumu ievērošanu.3 15 Pašvaldību kompetencē ir arī noteikt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ietverot tajā maksu par nedalīti vākto un dalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un infrastruktūras objektu uzturēšanu. 3.2. Pašvaldība kā saimnieciskās darbības veicējs 16 Pastāv vairāki veidi, kā pašvaldība var organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldība to var darīt saviem spēkiem, uzdot pašvaldības komersantam vai nolīgt privātpersonu nodibinātus komersantus. Pēdējā gadījumā pašvaldība to var darīt iepirkuma procedūras vai publiskās un privātās partnerības veidā.4 Pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.5 17 Līdzīgi kā KP 09.09.2019. lēmumā Nr. 19 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Getliņi EKO" un Rīgas pilsētas pašvaldības darbībās" un Administratīvās apgabaltiesas 01.10.2019. lēmumā lietā Nr. A43008319 (turpmāk - Getliņi lieta), lai noteiktu, vai pašvaldības rīcība attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, tiek izmantota divpakāpju teorija. Pašvaldība, atbilstoši savai autonomajai funkcijai organizēt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ir atbildīga par to, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem (pirmā - publiski tiesiskā pakāpe), savukārt, nosakot to, kā norādītie pakalpojumi tiks sniegti, pašvaldība var rīkoties gan publiski tiesiski, gan privāttiesiski.6 Gadījumā, ja pašvaldība pati iesaistās pakalpojumu sniegšanā, pakalpojuma sniegšanas veids attiecas uz otro pakāpi un uzskatāms, ka pašvaldība rīkojusies privāttiesiski. 18 Tiesai nav pamats ierobežot pašvaldības rīcības brīvību un likt tai obligāti izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas sniegšanu vienā no iepriekšminētajiem veidiem.7 Piemēram, izvēloties, vai sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma nodrošināšanu veikt pašas spēkiem vai sadarboties ar privātiem komersantiem, publiskai personai ir plaša rīcības brīvība, kas balstās politiski definētos mērķos un apsvērumos, kas var būt atkarīgs no tā, cik sociāli orientētu politiku tā īsteno. Tādēļ kontrole pār šādu izšķiršanos nepakļaujas tiesību kritērijiem un tādējādi - tiesas kontrolei.8 19 Vienlaikus katra pakalpojuma sniegšanas veida izvēles pamatotība un izpilde ir pakļauta KL 2. pantā noteiktā mērķa prasībām un KL kontrolei. Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nepastāv īpaša, likumdevēja tieši paredzēta tiesību norma, kas aizstāvētu pret nevēlamu konkurenci. Ekonomikas pamatlikumi pirmām kārtām vērsti uz konkurences attīstīšanu, tādēļ vēršanās pret nevēlamu konkurenci netiek uzskatīta par tiesisku interesi, kura būtu aizsargājama. Šādos apstākļos atkritumu apsaimniekošanas nozares normatīvais regulējums neparedz kādas juridiskas personas ekskluzīvas (izņēmuma) tiesības sniegt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumus.9 Līdz ar to otrās pakāpes ievaros, atbildot uz jautājumu, 'kā pakalpojums tiks sniegts', pašvaldības rīcība ir pakļauta KL 2. pantā noteiktajām mērķa prasībām un KL kontrolei, ciktāl tā funkcionāli veic vai plāno veikt saimniecisko darbību. 20 Pakalpojuma līguma 2.2. punktā noteikts, ka "atkritumu apsaimniekošana šā līguma izpratnē ir atkritumu savākšanas (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde […], reģenerācija un apglabāšana […], šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas". Savukārt Pakalpojuma līguma 2.3. punkts nosaka, ka "pašvaldība uzdod un SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" apņemas veikt pašvaldības teritorijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, atkritumu apsaimniekošanas valsts reģionālajam plānam, kā arī saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem". 21 Kā norādīts iepriekš (skat. 5. rindkopu), JPP pieder 51 % no JKP kapitāla daļām, kas liecina par JPP iesaisti saimnieciskajā darbībā. Tāpat Pakalpojuma līgums noslēgts, piemērojot in-house principu, no kura izriet, ka pašvaldība nerīko publisko iepirkumu, ja pati nodrošina pakalpojuma sniegšanu - tātad pati veic saimniecisko darbību. 22 Pašvaldība iesaistās JKP lēmumu pieņemšanā, piedalās JKP akcionāru sapulcēs. Vienlaikus KP arī norāda, ka pašvaldības pārstāvji lemj par dividenžu izmaksu uzņēmuma peļņas gadījumā10. 23 Ņemot vērā, ka divpakāpju teorija Latvijas administratīvajās tiesībās ir aizgūta no Vācijas tiesībām11, uz konkrēto lietu attiecināma arī Vācijas tiesību prakse. No Vācijas Federālās Augstākās tiesas spriedumiem par koncesijas līgumu piešķiršanu, pašvaldībai nododot tiesības pārvaldīt gāzes un elektrības sadales tīklus koncesijas ieguvējiem, secināms, ka Vācijas tiesu praksē pašvaldība, slēdzot koncesijas līgumu un piešķirot koncesionāram ekskluzīvās tiesības sniegt pakalpojumu, tiek uzskatīta par tirgus dalībnieku konkurences tiesību kontekstā.12 Vācijas Federālās augstākās tiesas spriedumos norādīts, ka pašvaldība atrodas dominējošā stāvoklī savā administratīvajā teritorijā, tāpēc tai ir saistošas konkurences tiesības. Tāpat uz pašvaldību attiecas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums. 24 Lai gan spriedumos, ko vērtējusi Vācijas augstākā tiesa, starp pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju slēgti līgumi par elektrības un gāzes pārvadu pārvaldīšanu un lietošanu, KP ieskatā, prakse attiecināma arī uz atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā pašvaldības administratīvo varu tās administratīvajā teritorijā, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju. 25 Arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) judikatūrā atzīts, ka publiska iestāde var būt tirgus dalībnieks pat gadījumos, ja tā šķietami nodarbojas ar sociālām aktivitātēm. Katrā lietā ir būtiski izvērtēt, vai konkrētā darbība ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū vai arī, ja tā nav, kaut kas, ko būtībā varētu nodrošināt privāts uzņēmums veicot to kā ekonomisku aktivitāti un gūstot ienākumus.13 26 Ņemot vērā, ka pašvaldība var nodot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu tirgus dalībniekam, kas sniegtu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un gūtu ekonomisku labumu, secināms, ka pašvaldība, sniedzot norādīto pakalpojumu, darbojas kā saimnieciskās darbības veicēja. 27 Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka pašvaldība, izvēloties nodot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma izpildi JKP un iesaistoties uzņēmuma darbībā, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības veicēju. 4. Iepirkums un in-house princips 4.1. In-house principa regulējums Latvijā 28 Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas kārtību un apsaimniekotāja izvēli 01.11.2004., kad tika slēgts Pakalpojuma līgums, AAL 9. panta pirmās daļas pirmais punkts noteica: "Pagastu, novadu un pilsētu pašvaldības savā administratīvajā teritorijā: organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem". Savukārt AAL 15. pants noteica, ka "juridiskā persona, kura nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, slēdz līgumus ar tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tiek veiktas attiecīgās darbības". 29 AAL 22.11.2006. tika veikti grozījumi, ar kuriem 15. panta trešā daļa tika izteikta šādā redakcijā: "Līgumu starp pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos paredzēto laiku. Līguma termiņš nedrīkst pārsniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas atļaujas derīguma termiņu". 30 Secināms, ka kopš 2006. gada AAL grozījumiem līgumi par atkritumu apsaimniekošanu drīkst tikt slēgti tikai uz likumā noteiktiem termiņiem. 31 18.11.2010. spēkā stājas jauns AAL, kura 18. pants noteica: "(1) Pašvaldība publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. [...] (6) Pašvaldība slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš izraudzīts publisko iepirkumu vai publisko un privāto partnerību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un veiks sadzīves atkritumu savākšanu, tai skaitā dalīto savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā pēc iepriekšējā līguma darbības termiņa beigām. (7) Šā panta sestajā daļā minēto līgumu pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs slēdz uz laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nav ilgāks par pieciem gadiem. [...]". Stājoties spēkā jaunajam AAL, tika precizēts, kāds regulējums jāņem vērā, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, kā arī šajā likumā noteikts termiņš līguma slēgšanai. 32 Jaunā AAL Pārejas noteikumu 12. punkts paredzēja: "Līdz 2005.gada 26.jūlijam pašvaldības un sadzīves atkritumu apsaimniekotāja noslēgtais līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu izbeidzas līgumā noteiktajā termiņā. Ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005.gada 26.jūlija ir noslēguši vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.jūlijam". 33 Satversmes tiesa ar 06.12.2012. Spriedumu atzina AAL pārejas noteikumu 12. punkta pirmo teikumu, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un spēkā neesošu no 01.07.2013. 34 Attiecīgi secināms, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumi izbeidzami līdz 01.07.2013. Šādā veidā tiek dots pārejas periods, kurā tiek pieļauti pretēji normatīvajam regulējumam noslēgti līgumi, dodot laiku izbeigt prettiesiski noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus un organizēt atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam. 35 Attiecībā uz normatīvo regulējumu, kas regulē publiskā iepirkuma konkursa rīkošanas izņēmumu, pamatojoties uz in‑house principu, redakcija normatīvos aktos ir mainījusies vairākkārt. 36 01.01.2002. stājās spēkā likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", aizstājot likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Likumprojekts "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām" sagatavots saskaņā ar IV Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES un ņemot vērā, cita starpā, arī Eiropas Padomes direktīvu 97/52/EK, 93/36/EEK un 92/50/EEK izvirzītās prasības.14 Ar likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" Latvijas publisko iepirkumu regulējumā ieviests in-house izņēmums. Saskaņā ar 4. panta pirmās daļas 6. punktu pasūtītājs šo likumu nepiemēro, ja līgums tiek slēgts par "tādas institūcijas pakalpojumiem, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai un pilnībā ievēro šā likuma prasības". 37 Ar 11.03.2004. grozījumiem likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" tā 4. panta pirmās daļas 6. punkts papildināts, paredzot, ka pasūtītājs nepiemēro šo likumu un var piemērot in‑house izņēmumu: "Pasūtītājs nepiemēro šo likumu, ja tiek slēgts līgums par pakalpojumu, ko sniedz institūcija, kura ir izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai kura ir pasūtītāja pakļautībā, kā arī galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam un attiecībā pret trešajām personām pilnībā ievēro šā likuma prasības". 38 Šī redakcija bija spēkā arī Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī. Ņemot vērā, ka 11.03.2003. grozījumi veikti ar mērķi turpināt nacionālo normatīvo aktu saskaņošanu ar ES regulējumu, likvidējot neatbilstības attiecībā uz iepirkuma sliekšņiem un likumā paredzētajiem izņēmumiem,15 secināms, ka uz nacionālo regulējumu attiecas EST judikatūra un in-house izņēmums, kas pēc būtības nav mainījies jau kopš likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" spēkā stāšanās 01.01.2002. 39 Secināms, lai piemērotu iepriekš minēto izņēmumu, JPP būtu jāīsteno pilnīga kontrole pār JKP, kā arī JKP jāsniedz pakalpojumus galvenokārt tikai JPP. Taču Lietā vērtētajā situācijā, lai gan JPP pieder 51 % no JKP pamatkapitāla, nav konstatējama JPP pilnīga kontrole pār JPP. 40 01.05.2006. stājās spēkā Publisko iepirkumu likums, kura 3. panta pirmās daļas 7. punkts precīzāk noteica in-house izņēmuma piemērošanas kritēriju: "Šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs slēdz līgumu par: tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai, atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē vai pakļautībā un kura galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) veic būvdarbus vai piegādes vai sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam, kā arī ir uzskatāma par pasūtītāju šā likuma izpratnē". 41 Tāpat 01.08.2012. stājās spēkā Publisko iepirkumu likuma grozījumi, kas precizēja 3. panta pirmās daļas 7. punktu, izdalot pirms tam jau likumā ietvertos kritērijus. Pēc grozījumiem in‑house izņēmuma regulējums varēja tikt piemērots "tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: a) tā atrodas viena vai vairāku pasūtītāju pilnīgā kontrolē (šāda kontrole izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolē esošās institūcijas darbības būtiskus mērķus un lēmumus), b) vismaz 80 procentus tās gada finanšu apgrozījuma veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošo pasūtītāju interesēs vai citu pasūtītāju interesēs, kurus kontrolē šo institūciju kontrolējošie pasūtītāji, c) tās kapitāla daļas vai akcijas pilnībā pieder pasūtītājiem, kas to kontrolē". 42 01.03.2017. stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums, kura 4. panta pirmā daļa noteica kritērijus in-house principa piemērošanai: "(1) Šo likumu nepiemēro tādas personas veiktajiem būvdarbiem, piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atbilst visām šādām pazīmēm: 1) tā atrodas tādā pasūtītāja kontrolē, kas izpaužas kā tiesības ietekmēt kontrolētās personas darbības stratēģiskos mērķus un lēmumus, vai tādas personas kontrolē, kuru minētajā veidā kontrolē pasūtītājs; 2) vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs; 3) tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādu privātā kapitāla līdzdalības veidu, kas atbilstoši komerctiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem un Līgumam par Eiropas Savienības darbību neietver tiesības ietekmēt un kontrolēt tās lēmumus un kam nav izšķirošas ietekmes uz to". 43 No publisko iepirkumu regulējuma izriet, ka jau Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī, lai nerīkotu iepirkumu konkursu un nodotu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu uzņēmumam, piemērojot in-house izņēmumu, pašvaldībai bija jāīsteno pilnīga kontrole pār uzņēmumu, ar kuru tika slēgts līgums. Proti, JPP bija jāīsteno pilnīga kontrole pār JKP. 44 Līdz ar publisko iepirkumu regulējuma attīstību in-house izņēmumam tika noteikti precīzāki kritēriji. Ņemot vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) regulējumu, arī uz nacionālo regulējumu attiecas EST judikatūra un nacionālā regulējuma tiesību normas tulkojamas atbilstoši EST judikatūrai. 4.2. In-house principa regulējums ES tiesībās 45 Latvijas publisko iepirkumu regulējums ir balstīts un attīstās līdz ar ES direktīvām par publiskajiem iepirkumiem. Lai gan in-house princips ES iepirkumu normatīvajos aktos parādās līdz ar ES Direktīvas 2014/24/ES Par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk - Publisko iepirkumu direktīva) pieņemšanu, kritēriji in-house principa piemērošanai izrietēja no EST judikatūras. Pieņemot Publisko iepirkumu direktīvu, kritēriji in-house principa piemērošanai iekļauti arī minētajā direktīvā. 46 In-house principa piemērošanas kritēriji EST judikatūrā tika analizēti jau pirms Pakalpojuma līguma slēgšanas. EST 18.11.1999. spriedumā lietā Teckal16 EST secināja, ka iestādei jāīsteno tāda kontrole pār konkrēto uzņēmumu, kas līdzīga kontrolei, kāda iestādei ir savās struktūrvienībās, un tajā pat laikā uzņēmuma lielākā daļa darbību tiek veikta kopā ar kontrolējošo iestādi.17 47 Konkrētajā lietā tiesa vērtēja, vai noslēgtais līgums par pašvaldības ēku apkures infrastruktūras uzturēšanu un degvielas piegādi, nerīkojot publisko iepirkumu, ir starp diviem nošķirtiem subjektiem, un attiecīgi, vai līgums tika noslēgts starp vietēju iestādi un personu, kas tiesiski ir nodalīta no šīs vietējās iestādes, vai vienas iestādes ietvaros. 48 Izvērtējot minētos apsvērumus, EST norādīja18, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu regulējošie normatīvie akti ir piemērojami katrā gadījumā, kad publiskā persona (pasūtītājs) izlemj uzticēt darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu citai personai (piegādātājam), kas ir juridiski nošķirta no šīs personas. Vienlaikus EST atzina, ka tās nostāja būtu pretēja tikai gadījumā, ja pasūtītājs pār piegādātāju īstenotu tādu kontroli, kādu tas īsteno pār saviem dienestiem, un vienlaikus attiecīgais piegādātājs būtiskāko daļu savu darbību veiktu saistībā ar kontrolējošo pasūtītāju vai pasūtītājiem. 49 Tātad Pakalpojuma līguma slēgšanas brīdī EST judikatūra jau noteica, ka būtiski ir vērtēt privāta kapitāla iesaistes ietekmi, vērtējot jēdzienu "pasūtītāja pilnīga kontrole". 50 Savukārt citā lietā Coditel Brabant SA19 EST vērtēja pašvaldības rīcību, nododot savas kabeļtelevīzijas tīkla apsaimniekošanu komūnu apvienībai, bez privāto uzņēmumu iesaistes. Coditel Brabant SA sprieduma 29. punktā tiesa ir norādījusi aspektus, kas izvērtējami, lai secinātu, vai pasūtītājs īsteno pilnīgu kontroli pār attiecīgo institūciju: 1) attiecīgās institūcijas, ar kuru plānots noslēgt līgumu, kapitāla daļu turējums; 2) tās lēmējinstitūcijas sastāvs; 3) tās pārvaldes institūcijai piešķirto pilnvaru apjoms. Coditel Brabant spriedumā arī norādīts, ka fakts, ka koncesijas piešķīrējam pieder visas uzņēmuma daļas, liecina par tādas kontroles īstenošanu kā pār saviem dienestiem.20 51 Būtisks ir arī 11.01.2005. spriedums lietā Lochau21, kurā EST vērtēja gadījumu, kad pilsētas pašvaldības padome noslēdza līgumu ar uzņēmumu RPL Lochau par atkritumu savākšanu, nevēršoties ar piedāvājumu slēgt līgumu pie uzņēmuma konkurentiem. RPL Lochau 75,1 % kapitāldaļu piederēja pašvaldības meitas uzņēmumam, kamēr atlikušie 24,9 % piederēja privātai kapitālsabiedrībai. Konkurenti apstrīdēja starp pašvaldību un RPL Lochau noslēgto līgumu, pamatojoties, ka pakalpojuma slēdzējs bija jāizvēlas iepirkumu procedūrā. 52 EST norādīja, ka RPL Lochau kapitāldaļas pieder arī privāto tiesību subjektam, kas nav pasūtītājs, un tādā gadījumā šāda privāto tiesību subjekta dalība tādas institūcijas kapitālā, kurā piedalās arī attiecīgais pasūtītājs, pat ja šī dalība ir mazākumā, jebkurā gadījumā izslēdz pasūtītāja iespēju kontrolēt norādīto institūciju tādā veidā, kādā tā kontrolē savas struktūrvienības. Lochau sprieduma 50. un 51. punktā norādīts, ka attiecības starp pasūtītāju un tā struktūrvienībām nosaka apsvērumi un vajadzības, kas saistīti ar nepieciešamību sasniegt vispārējas nozīmes mērķus, turpretim jebkāda privāta kapitāla iesaiste uzņēmumam notiek privātu interešu vārdā un tai ir pavisam atšķirīgi mērķi. Tāpat iepirkuma līguma piešķiršana uzņēmumam ar jauktu kapitālu (privāts un publisks), neizsludinot iepirkuma procedūru, apdraudētu Direktīvā 92/50/EEK22 minēto mērķi nodrošināt brīvu un netraucētu konkurenci, kā arī principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām ieinteresētajām pusēm, ciktāl šāda procedūra sniegtu privātajam uzņēmumam, kas piedalās sabiedrībā ar savu kapitālu, priekšrocības attiecībā pret konkurentiem. 53 Attiecīgi, ja kapitāldaļas pieder ne tikai pasūtītājam, bet arī personai, kas nav pasūtītājs Publisko iepirkumu regulējuma izpratnē, neatkarīgi no tā, kāds ir šo kapitāldaļu īpatsvars, neizpildās kritērijs - atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē, attiecīgi in-house izņēmums nav piemērojams. 54 Arī vēlāk EST 10.09.2009. spriedumā lietā SEA Srl23, vērtējot starp pašvaldību un uzņēmumu, kurā pašvaldība ir daļu turētāja kopā ar citām pašvaldībām, noslēgto līgumu par sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, secināja, ka pat līguma punkts, kas paredz tiesības privātpersonai iegādāties priekšrocību akcijas (pat ja līguma slēgšanas brīdī tirgus dalībnieka kapitāldaļas pieder tikai publiskām personām), liecina, ka pastāv risks, ka mainītos kārtība, kādā jāizsludina iepirkumu konkurss. SEA Srl sprieduma 46. punktā secināts, ka attiecībā uz valsts iestādes īstenotu kontroli, ja privātam uzņēmumam pat kā mazākumdalībniekam pieder kapitāla daļas sabiedrībā, kas tāpat pieder arī attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei, tas katrā ziņā izslēdz to, ka šī līgumslēdzēja iestāde varētu minēto sabiedrību kontrolēt tāpat kā tā kontrolē savus dienestus. 55 Attiecībā uz pilnīgas kontroles definīciju EST 11.05.2006. spriedumā lietā Carbotermo24 vērtēja pašvaldības līgumu par kurināmā piegādi un pašvaldības ēku apkures sistēmu uzturēšanu un uzraudzību ar pašvaldībai piederošu kapitālsabiedrību, neizsludinot iepirkumu. Pašvaldības uzņēmuma konkurents apstrīdēja noslēgto līgumu, skaidrojot, ka pašvaldības uzņēmums nav tās tiešā kontrolē, bet tikai caur holdinga uzņēmumu, kurā pašvaldība ir 100 % kapitāldaļu turētāja. Carbotermo arī uzskatīja, ka pašvaldības uzņēmumā tikai 80 % no apgrozījuma sastādīja darbs pašvaldības labā. 56 Tiesa Carbotermo sprieduma 36. punktā, analizējot, vai iestāde kapitālsabiedrību kontrolē tāpat kā savus dienestus, secināja, ka jābūt noteicošas ietekmes iespējai gan attiecībā uz šīs sabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.25 57 Ņemot vērā EST judikatūru, kas vēlāk ietverta arī Publisko iepirkumu direktīvā, lai pašvaldība īstenotu pilnīgu kontroli pār komercsabiedrību, tajā nedrīkst būt privāta kapitāla iesaiste. Turklāt, ievērojot iepriekš minēto judikatūru, JPP, izvēloties JKP kā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju un nevēršoties ar līdzvērtīgu piedāvājumu pie citiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, ir ierobežojusi konkurenci. JPP arguments par piemēroto izņēmumu, piemērojot in-house principu, neiztur kritiku, jo JPP nav pilnīgas kontroles pār JKP, kādu tā realizētu pār kādu no savām struktūrvienībām. 5. Atkritumu apsaimniekotāja izvēle Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā 58 Ņemot vērā, ka JPP noslēdza Pakalpojuma līgumu ar JKP neievērojot normatīvo regulējumu, secināms, ka uz Pakalpojuma līgumu attiecās AAL pārejas noteikumu 12. punkts, kas pēc Satversmes tiesas Sprieduma stāšanās spēkā paredz, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumi, kas noslēgti nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, izbeidzami līdz 01.07.2013. 59 No lietas dalībniekiem saņemtā informācija26 liecina, ka jau kopš 2013. gada VARAM bija uzsākusi diskusijas ar JPP par atkritumu apsaimniekotāja izvēles neatbilstību normatīvajam regulējumam un nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar JKP saskaņā ar iepriekš minēto Spriedumu, t.sk., VARAM apstrīdot JPP pilnīgas kontroles esamību pār JKP. 60 KP, izvērtējot JPP saraksti ar VARAM, konstatēja, ka JPP sniegusi skaidrojumu27, ka Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā atkritumu apsaimniekošana kopš 2004. gada tiek organizēta, piemērojot in-house principu, pamatojoties uz likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" 4. panta pirmās daļas 6. punktu. Ievērojot norādīto likuma izņēmumu, JPP neorganizēja publiskā iepirkuma konkursu. 61 VARAM, atsaucoties uz lietu Lochau28, ir sniegusi skaidrojumu29 jēdzienam "atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē", t.i., pilnīga pasūtītāja kontrole ir tajos gadījumos, kad valsts iestāde, kas ir līgumslēdzējiestāde, veic patstāvīgā struktūrā kontroli, kas ir analoga pašas dienestos veiktajai kontrolei, vai kad šī struktūra lielāko daļu darba veic kopā ar valsts iestādi vai iestādēm, kurai (kurām) tā pieder. Tādējādi VARAM uzskata, ka JPP ar 51 % piederošo kapitāldaļu nav pilnīga kontrole pār JKP. 62 JPP, atbildot uz VARAM atsauci uz Lochau lietu, norāda, ka "konkrētajā situācijā minētais EST spriedums nav piemērojams, jo spriedums ir pasludināts 11.01.2005., kad līgums "Par atkritumu apsaimniekošanu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā" jau bija noslēgts".30 Jānorāda, ka JPP savā atbildē nenoraida EST piedāvāto pilnīgas kontroles interpretāciju. 63 Arī no VARAM un JPP sarakstes izriet, ka JKP un JPP kopā un atsevišķi nav ievērojuši AAL noteikto un Spriedumā31 norādīto: "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" pārejas noteikumu 12. punktā bija paredzēts: "Ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs ir noslēguši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams līgumā noteiktajā uzteikšanas termiņā, bet ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim." Satversmes tiesas spriedums būtībā atcēla pārejas noteikumu 12. punktā noteikto izņēmumu, kas attiecās uz līgumiem par atkritumu apsaimniekošanu, kas tika noslēgti līdz 26.07.2005., paredzot visiem līgumiem vienādu regulējumu neatkarīgi no noslēgšanas brīža. 64 JPP sniedza informāciju32, ka 2020. gadā tā plāno veikt AAL 18. pantā paredzētās darbības sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei. Pēc publiski pieejamās informācijas IUB mājas lapā33 konstatējams, ka slēgts konkurss tika izsludināts 03.04.2020. un pieteikšanās termiņš noteikts 14.05.2020. JPP 13.03.2020. vēstulē Nr. 2-12/1926, kas adresēta VARAM, norādīja, ka šī konkursa līguma sagatavošana un noslēgšana paredzēta 2020. gada oktobrī - novembrī. 65 Vienlaicīgi laikā, kad JPP un JKP noslēdza Pakalpojumu līgumu, attiecībā uz in-house principu bija spēkā likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldības vajadzībām" 2004. gada redakcija, kur tika paredzēti izņēmumi, kad pasūtītāji var nerīkot publisko iepirkumu konkursu. Viens no izņēmumiem bija šī likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktais in-house izņēmums, kura īstenošanai nepieciešams konstatēt pasūtītāja pilnīgu kontroli pār piegādātāju, un piegādātājs galvenokārt (vairāk nekā 80 procentu apmērā naudas izteiksmē) sniedz pakalpojumus tikai pasūtītājam. Ievērojot JPP spēkā esošo kontroles mehānismu pār JKP, nav konstatējama JPP pilnīgas kontroles esamība pār JKP. V KONKRĒTAIS TIRGUS 66 Par konkrēto tirgu KL 1. panta 4. punkta izpratnē uzskatāms konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. 6. Konkrētās preces tirgus 67 Par konkrētās preces tirgu KL 1. panta 5. punkta izpratnē uzskatāms noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. 68 Pakalpojuma līgums nosaka šādu līguma priekšmeta definīciju: "Pušu sadarbība atkritumu apsaimniekošanā, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kā arī sadarbība atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. [..] Atkritumu apsaimniekošana šā līguma izpratnē ir atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sabēdzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas". 69 Saskaņā ar AAL noteikto atkritumu apsaimniekošana34 ir atkritumu savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas, kā arī tirdzniecība ar atkritumiem un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā. 70 Katra no minētajam atkritumu apsaimniekošanas darbībām ne tikai ietilpst atšķirīgā atkritumu apsaimniekošanas posmā, bet arī tās veikšanai nepieciešami atšķirīgi aktīvi, un tiem ir izvirzītas atšķirīgas vides aizsardzības prasības. To apstiprina arī JPP35. 71 Atkritumu savākšana36 ir atkritumu vākšana, arī atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, lai tos nogādātu uz atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtām vai tādām iekārtām, kurās tiek veikta atkritumu sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai. Atkritumu savākšanu iedala nešķiroto atkritumu savākšanā un šķiroto atkritumu savākšanā jeb atkritumu dalītā savākšanā. Nešķirotā veidā galvenokārt tiek savākti sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām. Dalīti atkritumi tiek savākti gan no mājsaimniecībām, gan no komersantiem. 72 Tāpat to, kurā no posmiem atkritumu apsaimniekotājs darbojas un kādas darbības veic, nosaka tam izsniegtajā atļaujā norādītais. Lai saņemtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju, atkritumu apsaimniekotājs Valsts vides dienestā (turpmāk - VVD) iesniedz iesniegumu, kurā cita starpā norāda atkritumu apsaimniekošanas darbības, kuru veikšanai nepieciešama atļauja. 73 Katrai ar atkritumu apsaimniekošanu saistītajai darbībai nepieciešama atsevišķa atļauja, tostarp, atsevišķa atļauja nepieciešama gan atkritumu savākšanai, gan arī pārvadāšanai. Vienas atsevišķas apsaimniekošanas atļaujas saņemšana neierobežo atkritumu apsaimniekotāja iespējas saņemt cita veida atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Ja saskaņā ar iesniegumu atkritumu apsaimniekotājs veic vairākas atkritumu apsaimniekošanas darbības, VVD izsniedz vienu atļauju, iekļaujot tajā visas iesniegumā minētās un atkritumu apsaimniekotājam atļautās darbības.37 74 Saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto VVD izsniedz atļaujas, t.sk. šādu atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai38: 1) atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, atkritumu šķirošanas un pārkraušanas centros vai stacijās, atsevišķu veidu bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu savākšanas punktos (vietās), izlietotā iepakojuma pieņemšanas punktos vai atkritumu savākšanai no atkritumu radītājiem vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktos (vietās) un pārvadāšanai; 2) atkritumu šķirošanai un uzglabāšanai; 3) atkritumu pārvadāšanai. 75 Līdz ar to konstatējams, ka atkritumu apsaimniekošana ietver vairākas darbības un pakalpojumus un katra pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams saņemt atsevišķu atļauju. Savukārt atkritumu savākšana un pārvadāšana ir uzskatāmi par pakalpojumiem, kas atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina kompleksi. Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju VVD reģistrā39, JKP jaunākā atkritumu apsaimniekošanas atļauja ir izsniegta 01.03.2013. un tā derīga līdz 28.02.2023. Šī atļauja paredz, tostarp, ka JKP veic atkritumu savākšanu un pārvadāšanu. 76 Atkritumi ir jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties. Atkritumus iedala dažādi (pēc veida, izcelsmes u.c.), un viens no atkritumu iedalīšanas kritērijiem ir to bīstamība. Ja atkritumiem nepiemīt vismaz viena īpašība, kas tos padara par bīstamiem, atkritumi tiek uzskatīti par sadzīves atkritumiem. 77 Sadzīves atkritumi ir mājsaimniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem. Mājsaimniecību radītie atkritumi var būt mazgabarīta, piemēram, pārtikas atlikumi, izlietotais iepakojums, u.c. kā arī lielgabarīta, piemēram, mēbeles u.c. Tie ir gan mājsaimniecībā, gan tirdzniecībā, gan arī pakalpojumu sniegšanas procesā vai citur radušies atkritumi, ja tie īpašību ziņā ir pielīdzināmi mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem. Mājsaimniecību radītie atkritumi vidēji veido 50 līdz 70 % no kopējā valstī savāktā atkritumu daudzuma40. Sadzīves atkritumus var iedalīt arī dalītajos, kas ir atkritumu radītāja šķiroti atkritumi, un nedalītajos, kas nav šķiroti. 78 Mazgabarīta sadzīves atkritumus savāc speciālos pie dzīvojamām mājām izvietotos konteineros, kurus iztukšo vai savāc ar speciālām sadzīves atkritumu savākšanas automašīnām. Lielgabarīta sadzīves atkritumus savāc, galvenokārt izmantojot augstas kravnesības (~ 7-30 m3) konteinerus, kurus pārvadā ar specializēta transporta palīdzību. Lielgabarīta sadzīves atkritumus var izvest ar tādiem pašiem konteineriem, kādus lieto ražošanas atkritumu izvešanai41. 79 Atkritumu dalītā savākšanā atsevišķi nodala atkritumus pēc to veida un īpašībām, lai veicinātu atkritumu sagatavošanu reģenerācijai vai apglabāšanai, kā arī reģenerāciju vai apglabāšanu42. Tādējādi tiek samazināts poligonos apglabājamo atkritumu daudzums. Šķiroto atkritumu daudzums ir būtiski mazāks par nešķirotajiem atkritumiem, tādēļ šķiroto atkritumu savākšana bieži vien ir pakārtota nešķiroto atkritumu apsaimniekošanai. Ienākumi no dalīti vākto atkritumu apsaimniekošanas ir augstāki, salīdzinot ar nedalīti vāktiem atkritumiem, jo tie satur lielāku daļu otrreizējai izmantošanai derīgos materiālus, kurus pēc šķirošanas var pārdot, piemēram, pārstrādes uzņēmumiem, samazinot kopējo atkritumu daudzumu, kas nododams apglabāšanai poligonos. Līdz ar to atkritumu apsaimniekotāji ir finansiāli ieinteresēti veicināt atkritumu savākšanu dalītā veidā43. 80 Dalīti vākto atkritumu un nedalīti vākto sadzīves atkritumu savākšanas process atšķiras. Atšķirībā no nedalīti vākto atkritumu savākšanas, dalīti vāktajiem atkritumiem nepieciešams nodrošināt konteineru katram atkritumu veidam. Šķiroto atkritumu savākšana noris atsevišķā maršrutā, proti, nedalīti vāktie atkritumi tiek savākti atsevišķi no dalīti vāktajiem atkritumiem. Vienlaikus gan dalīti vākto, gan dalīti nevākto atkritumu savākšanā tiek izmantota viena un tā pati tehnika, atšķiras tikai reisi (maršruti), kuros katrs no minētajiem atkritumu veidiem tiek savākts44. Tādējādi gan dalīto, gan nedalīto atkritumu savākšanu tālāka segmentācija nav nepieciešama. 81 Neatkarīgi no tā, ka mazgabarīta un lielgabarīta vai šķiroto un nešķiroto atkritumu savākšana ir atšķirīga, normatīvā regulējuma ietvaros no pašvaldības kā pasūtītāja viedokļa gan mazgabarīta, gan lielgabarīta, gan šķiroto, gan nešķiroto sadzīves atkritumu savākšana ir uzskatāma par vienu pakalpojumu, jo pašvaldībai ir pienākums nodrošināt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmumiem atbrīvoties no visiem sadzīves atkritumu veidiem. Tāpat pašvaldības visu sadzīves atkritumu veidu savākšanas pakalpojumu parasti pieprasa no viena atkritumu savākšanas pakalpojuma sniedzēja. To apstiprina arī ar JKP noslēgtais Pakalpojuma līgums. 82 Ievērojot minēto, Pakalpojuma līguma priekšmetu, JKP statūtos norādīto (skat. 4. rindkopu) un atkritumu apsaimniekošanas normatīvajā regulējumā noteikto, atkritumu apsaimniekotājs drīkst veikt tikai tās atkritumu apsaimniekošanas darbības, kas norādītas tam izsniegtajā atkritumu apsaimniekošanas atļaujā. Līdz ar to atkritumu apsaimniekotājs, kurš saņēmis atļauju atkritumu savākšanai, nedrīkst veikt citu ar atkritumu apsaimniekošanu saistītu darbību, piemēram, pārvadāšanu (tāpat atkritumu apsaimniekotājs, kas saņēmis atkritumu pārvadāšanas atļauju, nedrīkst veikt atkritumu savākšanu). Vienlaikus jāņem vērā, ka atkritumu savākšana un pārvadāšana ir savstarpēji saistītas un pašvaldības visu sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu, t.sk. pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu un uzturēšanu, parasti pieprasa atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējam (sniedzējiem) sniegt kompleksi. Tāpat, ņemot vērā, ka sadzīves atkritumu savākšanai, galvenokārt, nepieciešama cita tehnika un iekārtas, nekā citu atkritumu apsaimniekošanas posmu pakalpojumu sniegšanai, sadzīves atkritumu savākšana un pārvadāšana nav aizvietojama ar citiem pakalpojumiem un definējama kā viens konkrētās preces tirgus. 7. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus 83 Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu KL 1. panta 3. punkta izpratnē uzskatāma ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 84 Ņemot vērā, ka JPP saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmo daļu organizē atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja izvēli Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā un Pakalpojuma līgums ar JKP tiek slēgts par šo pakalpojumu nodrošināšanu Jelgavas pašvaldības teritorijā, tad Lietas ietvaros konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nosakāms Jelgavas pilsētas administratīvā teritorija. 85 Secināms, ka Lietas ietvaros konkrētais tirgus ir sadzīves atkritumu savākšana un pārvadāšana Jelgavas pilsētas administratīvā teritorijā. VI DOMINĒJOŠAIS STĀVOKLIS 86 Saskaņā ar KL 1. panta 1. punktu dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja dalībnieks vai dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. 87 EST dominējošo stāvokli ir definējusi kā uzņēmuma ekonomisko ietekmi, kas ļauj tam konkrētajā tirgū traucēt efektīvu konkurenci un līdz zināmai robežai rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un arī patērētājiem.45 Šis neatkarības jēdziens ir saistīts ar konkurences spiediena intensitāti pret attiecīgo uzņēmumu. Dominējošais stāvoklis liecina par to, ka konkurences spiediens nav pietiekami efektīvs, kā rezultātā attiecīgajam uzņēmumam ilgstoši ir liela ietekme tirgū. Tas nozīmē, ka uzņēmums, pieņemot lēmumus, var nerēķināties ar konkurentu, klientu un visbeidzot - arī patērētāju rīcību un reakciju.46 88 Parasti dominējošu stāvokli rada apstākļu kopums, kas, ja tos aplūko atsevišķi, ne vienmēr ir noteicoši. Šādi apstākļi ir gan tirgus dalībnieka stāvoklis konkrētajos tirgos un tirgus vara, konkurentu tirgus daļas konkrētajā tirgū, gan arī barjeras tirgus dalībnieku ienākšanai un darbības paplašināšanai konkrētajā tirgū. Barjeras ir viens no svarīgākajiem faktoriem, ar kuru palīdzību var noteikt, vai tirgus dalībniekam konkrētajā tirgū piemīt tirgus vara.47 Barjeras ir apstākļi, kas kavē vai ierobežo konkurentu ienākšanu kādā konkrētajā tirgū vai arī ierobežo konkurentu iespējas paplašināt savu saimniecisko darbību. Augstu barjeru pastāvēšana ļauj tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, pacelt cenas vai veikt stratēģiskas izslēgšanas darbības attiecībā uz saviem konkurentiem, nezaudējot un neapdraudot savu tirgus pozīciju.48 89 JPP ir pienākums organizēt atkritumu savākšanas un pārvadāšanas procesu Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, tostarp nosakot kārtību, kādā notiks atkritumu apsaimniekošanas process no to savākšanas līdz apglabāšanai. Līdz ar to KP secina, ka JPP ir administratīva vara vienpersoniski kontrolēt un ietekmēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas procesus Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā, t.sk. atkritumu savākšanu un pārvadāšanu. 90 JPP, izvēloties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, ir izvēlējusies īstenot atkritumu apsaimniekošanu, kas ietver arī savākšanu un pārvadāšanu, piemērojot in-house principu, kas detalizētāk aprakstīts iepriekš. Tā rezultātā kopš 2004. gada sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, t.sk. savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumus veic JKP. 91 Atbilstoši EST judikatūrai tirgus dalībnieks, kuram piešķirtas ekskluzīvas tiesības, var atrasties dominējošā stāvoklī teritorijā, kurā izplatās ekskluzīvo tiesību darbība.49 Konkrētajā lietā JKP ir ekskluzīvas tiesības apsaimniekot sadzīves atkritumus Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. 92 Atbilstoši AAL 16. panta pirmajai daļai sadzīves atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam ir pienākums piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību atbilstoši AAL. JKP nodrošinātais atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojums nav aizstājams un Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem nav izvēles iespēju attiecībā uz atkritumu apsaimniekotāju. 93 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka JPP un JKP atrodas dominējošā stāvoklī sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma tirgū Jelgavas pilsētas administratīvā teritorijā. VII DOMINĒJOŠĀ STĀVOKĻA ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA 94 KL 13. panta pirmā daļa noteic, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Apstāklis, ka uz konkrēto situāciju attiecas arī nozares tiesiskais regulējums, kuru piemērošanu uzrauga nozares uzraugs, neizslēdz KL 13. panta piemērošanu, ja tiek konstatēts dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū. Saskaņā ar KL 13. panta pirmās daļas 2. punktu ir aizliegta preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam (izslēdzoša rīcība). 95 Ar izslēdzošu rīcību saprot dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, bloķējot savus konkurentus vai potenciālos konkurentus konkurenci ierobežojošā veidā, tādējādi traucējot efektīvu konkurenci, ietekmējot patērētāju labklājību, tostarp nosakot augstākas cenas, pazeminot kvalitāti vai ierobežojot patērētāja izvēli.50 96 Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir objektīvs jēdziens, kurš ietver dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcību, kas var ietekmēt struktūru tirgū, kurā tieši attiecīgā tirgus dalībnieka klātbūtnes dēļ konkurence jau ir pavājinājusies, un kas, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no tiem, kas pastāv normālas preču un pakalpojumu konkurences apstākļos uz tirgus dalībnieku sniegto pakalpojumu pamata, apgrūtina joprojām tirgū esošā konkurences līmeņa saglabāšanu vai konkurences palielināšanos.51 97 Tirgus attīstības ierobežošana vai konkurentu izslēgšana no tirgus vai to darbības tirgū apgrūtināšana, kas ir par sliktu patērētājiem, konstatējama gadījumos, kad dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks savu tirgus pozīciju pretstatā konkurentiem nodrošina ar līdzekļiem, kuri neatbilst normālos tirgus darbības apstākļos pieejamiem konkurences rīkiem. Šādas rīcības mērķis ir drīzāk padarīt neizdevīgākus vai nepieejamus konkurentu sniegtos pakalpojumus vai to piedāvājumu, nevis pašam dominējošam tirgus dalībniekam uzlabot savus sniegtos pakalpojumus vai padarīt tos izdevīgākus.52 Piedāvāt kvalitatīvākus vai lētākus pakalpojumus klientiem brīvā konkurences procesā ir atļauts, tomēr sagādāt grūtības konkurentu darbībai tirgū, tos izslēdzot no konkurences procesa, ir aizliegts.53 98 Senāts ir skaidrojis, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma izpausmes nav tulkojamas tā, ka nepieciešams konstatēt faktiskas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas sekas. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar ES tiesību principiem. Tirgus dalībnieka darbība, kura izpaužas kā ļaunprātīga savas tirgus varas izmantošana, ietekmē kopējo tirgu un kavē harmoniskas, līdzsvarotas un noturīgas saimnieciskās darbības attīstību.54 99 Dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums nedrīkst ļaunprātīgi izmantot normatīvo regulējumu, lai izolētu konkrēto tirgu, kropļotu konkurenci un stiprinātu savu tirgus varu. Tam ir īpaša atbildība attiecībā uz dominējošo stāvokli un tas nevar izmantot tiesisko regulējumu tādējādi, lai nepieļautu vai padarītu sarežģītāku konkurentu ienākšanu tirgū, ja rīcība nav pamatota ar uzņēmuma, kas praktizē uz sniegumu balstītu konkurenci [no kuras labumu gūst patērētāji], leģitīmo interešu aizsardzību vai ja tam nav objektīva attaisnojuma55. 100 Vienlaikus KP skaidro, ka atbilstoši tiesu judikatūrai konkurences tiesību pārkāpums var būt konstatējams arī gadījumos, kad konkurenci pārkāpjošā rīcība veikta, ievērojot valsts normatīvo regulējumu. Konkurences noteikumu piemērošana ir ierobežota tikai gadījumos, kad normatīvais regulējums tieši izslēdz tirgus dalībnieka jebkādu rīcības brīvību.56 101 Eiropas Komisija (turpmāk - EK) lietā AstraZeneca secināja, ka gadījumā, ja tirgus dalībnieks iegūst kādas normatīvajos aktos noteiktas tiesības, šāda rīcība var izpausties kā dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja tiek ļaunprātīgi izmantotas publiskās procedūras un regulējums, tai skaitā administratīvie un juridiskie procesi.57 Tāpat arī regulējuma neskaidras interpretācijas ļaunprātīga izmantošana nevar attaisnot konkurences pārkāpumu.58 102 Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga rīcība, kas izslēdz konkurenci, var izpausties vairākos veidos59. Atkarībā no izpausmes veida nosakāms pārkāpuma pierādīšanas standarts. Konkrētajā lietā konstatējams, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga rīcība izpaudusies izslēdzošā veidā, ietekmējot konkurenci par konkrēto tirgu konkrētajā Lietā. Proti, JPP sadarbībā ar JKP ir noslēgusi sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu vairāk nekā 15 gadu garumā. Ņemot vērā, ka JPP izmantotā pieeja nav bijusi pamatota, tas atstājis negatīvas sekas konkurencei, liedzot citiem tirgus dalībniekiem iespēju piedalīties Lietā konstatētajā konkrētās tirgus konkurences cīņā. Tādējādi ir pietiekami pierādīt, ka JPP, nepamatoti nododot ekskluzīvas tiesības konkrētajā tirgū vienam tirgus dalībniekam, ir izslēgusi citus potenciālos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējus, nedodot iespēju citiem tirgus dalībniekiem piedāvāt savus pakalpojumus. To pamato arī jau iepriekš minētais, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir objektīvs jēdziens. Līdz ar to no pārkāpuma konstatēšanas viedokļa ir pietiekami, ka dominējošo stāvokli baudošs tirgus dalībnieks izmanto savu stāvokli ar tādām metodēm, kuras tas brīvas konkurences apstākļos neizmantotu, un šāda izmantošana ir bijusi objektīvi piemērota tirgus ietekmēšanai un brīvas ekonomiskās sāncensības vājināšanai.60 Tādējādi nav nepieciešams vērtēt dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka darbību mērķi vai sekas plašāk, jo to pamato dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka īpašā atbildība par brīvu konkurenci tirgū un to, lai, nodrošinot savas intereses, tiktu ievērots taisnīgs līdzsvars un samērīgums.61 Ievērojot minēto, atsevišķi nav nepieciešams vērtēt citus apstākļus, ārpus noteiktā pārkāpuma pierādīšanas standarta, lai konstatētu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 8. JPP kontrole pār JKP 103 Ņemot vērā Lēmuma 4. nodaļā norādīto par normatīvo regulējumu, KP izvērtēja, vai, noslēdzot Pakalpojumu līgumu, JPP īstenoja pilnīgu kontroli pār JKP. JPP savā mājaslapā62 norāda, ka JKP ir kapitālsabiedrība, kurā pašvaldībai ir līdzdalība, bet pie pašvaldības kapitālsabiedrībām uzskaita tikai tādas, kurās pašvaldība ir 100 % daļu turētāja. Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās svārstās no 2.73 % līdz 71.61 %. Tāpat JPP 17.12.2015. lēmumā Nr. 15/1 Jelgavas pilsētas pašvaldības tiešas līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšana saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. pantu JPP pārvērtē pašvaldības tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībās, tai skaitā arī JKP. 104 Kā aprakstīts Lēmuma 57. rindkopā, lai konstatētu pilnīgu publiskas personas kontroli pār uzņēmumu un būtu piemērojams in-house princips, jāizpildās diviem kritērijiem, kas izriet no EST judikatūras. 105 Pirmais - iestādei jāīsteno tāda kontrole pār konkrēto uzņēmumu, kas līdzīga kontrolei, kāda iestādei ir savās struktūrvienībās un tajā pat laikā uzņēmuma lielākā daļa darbību tiek veikta kopā ar kontrolējošo iestādi.63 106 Otrais - uzņēmumā nedrīkst būt jebkāda privāta kapitāla piesaiste, jo privāta uzņēmuma dalība, pat ja tā ir mazākumā, izslēdz līgumslēdzējas iestādes iespēju kontrolēt šo uzņēmējsabiedrību tādā veidā, kādā tā kontrolē pašas …