Zaudējis spēku - Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi

Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. jūlija noteikumus Nr. 341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr. 244 Rīgā 1999.gada 6.jūlijā (prot. Nr. 34, 10.§) Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 4.panta otro daļu I. Vispārīgie jautājumi
3. Šie noteikumi nosaka lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību.
4. Lauku apvidu zemes kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests masveida vērtēšanas vai individuālās vērtēšanas procesā.
5. Masveidā noteikto lauku apvidu zemes kadastrālo vērtību izmanto: 3.
6. nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, kamēr lauku apvidu zemes kadastrālā vērtība nav noteikta individuāli; 3.
7. nomas maksas noteikšanai un zemes strīdu izskatīšanā, ja zemesgabals nav iemērīts dabā un nav izgatavots zemesgabala robežu plāns; 3.
8. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - ar zemes vērtību saistīto darījumu kārtošanai, ja zemes īpašumā nav meža zemes.
9. Individuāli noteikto lauku apvidu zemes kadastrālo vērtību izmanto: 4.
10. nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai; 4.
11. privatizējamo zemesgabalu izpirkuma maksas noteikšanai; 4.
12. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - ar zemes vērtību saistīto darījumu kārtošanai.
13. Masveida vērtēšanas procesā veic: 5.
14. lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības aktualizāciju; 5.
15. lauku apvidu zemes kadastrālo pārvērtēšanu - saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ne retāk kā reizi piecos gados.
16. Pasūtot individuālu lauku apvidu zemes kadastrālo vērtējumu, pasūtītājs iesniedz: 6.
17. zemesgabala robežu plāna kopiju ar atzīmi par reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā; 6.
18. attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību izziņu (1.pielikums) par zemes lietošanas mērķi vai mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju, un par minētajiem mērķiem atbilstošām platībām, ja zemes īpašumam ir mainīts zemes lietošanas mērķis vai izveidots jauns zemes īpašums; 6.
19. lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes kadastrālās vērtības noteikšanai papildus iesniedz: 6.3.
20. Valsts mežierīcības institūta izstrādāto meža apsaimniekošanas projektu vai mežu novērtējuma kopsavilkumu, ja zemes īpašumā ir izdalīts meža zemesgabals, kura platība ir 0,5 ha un vairāk; 6.3.
21. attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību dokumentāru apliecinājumu par zemes lietošanas aprobežojumiem (ierobežojumiem) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ja tie nav atzīmēti zemesgabala robežu plānā vai nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā; 6.3.
22. attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta Meliorācijas daļas uzziņu par meliorācijas sistēmas darbības traucējumiem, ja tādi ir, un zemes melioratīvā stāvokļa novērtējumu; 6.3.
23. reģionālās vides pārvaldes institūcijas uzziņu par zemes piesārņojuma pakāpi, ja ir konstatēts zemes piesārņojums; 6.
24. lauku apbūves zemes (juridiski noteikta zemes platība būvju celtniecībai un uzturēšanai) kadastrālās vērtības noteikšanai papildus iesniedz: 6.4.
25. attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju izziņu (1.pielikums) par zemesgabala inženiertehnisko nodrošinājumu; 6.4.
26. attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību dokumentāru apliecinājumu par zemes lietošanas aprobežojumiem (ierobežojumiem) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ja tie nav atzīmēti zemesgabala robežu plānā vai nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā; 6.4.
27. reģionālās vides pārvaldes institūcijas uzziņu par zemes piesārņojuma pakāpi, ja ir konstatēts zemes piesārņojums; 6.4.
28. attiecīgās pašvaldības dokumentāru apliecinājumu par zemes applūšanu, ja tāda ir; 6.4.
29. Valsts ģeoloģijas dienesta uzziņu par gruntsūdens līmeni un fizikāli ģeoloģiskiem apstākļiem.
30. Ja zemes īpašnieks līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim iesniedz šo noteikumu 6.3.3., 6.3.
31. un 6.4.4.apakšpunktā minētās uzziņas, tās tiek ņemtas vērā, masveidā aprēķinot zemes kadastrālo vērtību.
32. Individuāla pasūtījuma gadījumā zemes vērtētājs sastāda un paraksta lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas protokolu divos eksemplāros, no kuriem vienu izsniedz pasūtītājam. Vērtēšanas protokolā norāda: 8.
33. pasūtītāja vārdu un uzvārdu; 8.
34. zemes vērtētāja vārdu un uzvārdu; 8.
35. zemes īpašuma kadastrālās vērtēšanas datumu; 8.
36. zemes īpašuma kadastra reģistra numuru; 8.
37. zemes īpašuma nosaukumu vai adresi; 8.
38. zemes īpašuma kopplatību; 8.
39. zemes īpašuma kadastrālo vērtību latos un 1 ha (lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtajai zemei) vai 1 m2 (lauku apbūves un individuālo augļu dārzu zemei) zemes kadastrālo vērtību; 8.
40. mežaudzes vērtību latos, ja uz zemes īpašuma ir meža zemesgabals, kura platība ir 0,5 ha un vairāk. Mežaudzes vērtība latos nepieciešama privatizācijai un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ar mežaudzes vērtību saistīto darījumu kārtošanai.
41. Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas protokols un aprēķinos izmantotā informācija glabājas Valsts zemes dienesta teritoriālās nodaļas arhīvā kadastrālās vērtēšanas lietas veidā. Kadastrālās vērtēšanas lietu noformēšanas un arhivēšanas kārtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši likumam "Par arhīviem".
42. Zemes kadastrālās vērtēšanas vajadzībām Valsts zemes dienests apzina un analizē nekustamo īpašumu pirkuma cenas, nomas maksas un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju, kā arī veido un uztur attiecīgu datu bāzi.
43. Lai izveidotu un aktualizētu nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi, attiecīgā zemesgrāmatu nodaļa nekustamā īpašuma nomas un īpašuma tiesību pārejas gadījumos, bet ne retāk kā reizi mēnesī sniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajai nodaļai šādu informāciju (informācija par nekustamā īpašuma nomas un īpašuma tiesību pārejas gadījumiem tiek nodota un saņemta vienotas zemesgrāmatu un Valsts zemes dienesta informatīvās sistēmas ietvaros): 11.
44. par pirkuma līgumu: 11.1.
45. nekustamā īpašuma apzīmējums kadastra reģistrā; 11.1.
46. nekustamā īpašuma agrākais un tagadējais īpašnieks; 11.1.
47. darījuma objekta sastāvs; 11.1.
48. darījuma cena latos; 11.
49. par nomas līgumu: 11.2.
50. nekustamā īpašuma apzīmējums kadastra reģistrā; 11.2.
51. nomas objekta sastāvs; 11.2.
52. nomas maksa latos mēnesī vai gadā.
53. Pašvaldību institūcijas, kas ir veikušas darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un nav šos darījumus nostiprinājušas zemesgrāmatā, mēneša laikā pēc attiecīgā darījuma veikšanas iesniedz Valsts zemes dienesta teritoriālajā nodaļā šo noteikumu 11.
54. un 11.2.apakšpunktā minēto informāciju. Pārējās personas, kas pēc šo noteikumu stāšanās spēkā ir veikušas darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un nav šos darījumus nostiprinājušas zemesgrāmatā, piesakās attiecīgajā pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji un iesniedz notariāli apliecinātu pirkuma vai nomas līguma kopiju.
55. Pašvaldība šo noteikumu 12.punktā minētās notariāli apliecinātās pirkuma vai nomas līgumu kopijas katru mēnesi nodod Valsts zemes dienesta teritoriālajai nodaļai.
56. Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina tā rīcībā nodotās informācijas konfidencialitāti.
57. Ja zemes īpašumos, kurus atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli" neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, ir atļauta pagaidu saimnieciskā darbība, attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija nosaka zemes kadastrālā vērtējuma nepieciešamību, zemes lietošanas mērķi, kā arī zemes platību, uz kuras atļauta pagaidu saimnieciskā darbība.
58. Ja likumā noteiktajā kārtībā ir aizliegts veikt jebkuru saimniecisko darbību, tad platībai, uz kuru noteikts aizliegums, zemes kadastrālo vērtību samazina par 100 procentiem.
59. Ja uz lauksaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtā zemesgabala konstatēti zemes lietošanas aprobežojumi (ierobežojumi) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, zemes kadastrālo vērtību samazina: 17.
60. par 5 %, ja nav norādīta zemes platība, kuru aizņem zemes lietošanas aprobežojumi (ierobežojumi), vai ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem līdz 20 % no zemes īpašuma kopplatības; 17.
61. par 10 %, ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 20-40 % no zemes īpašuma kopplatības; 17.
62. par 15 %, ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 40-60 % no zemes īpašuma kopplatības; 17.
63. par 20 %, ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 40-80 % no zemes īpašuma kopplatības; 17.
64. par 30 %, ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 80-100 % no zemes īpašuma kopplatības.
65. Ja saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" mežaudzei ir noteikts paaugstināts vai individuāls ciršanas vecums un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par galveno cirti un noteikumiem par starpcirti ir aizliegta galvenā cirte, kailcirte vai starpcirte, meža zemei kadastrālo vērtību samazina: 18.
66. par 100 %, ja aizliegta galvenā cirte un starpcirte; 18.
67. par 50 %, ja aizliegta galvenā cirte vai kailcirte; 18.
68. par 30 %, ja noteikts paaugstināts vai individuāls ciršanas vecums, bet galvenā cirte un starpcirte nav aizliegta.
69. Informāciju par zemes īpašumiem (lietojumiem), kuru meža zemēs ir noteikts paaugstināts vai individuāls ciršanas vecums un aizliegta galvenā cirte, kailcirte vai starpcirte, Valsts meža dienests līdz pirmstaksācijas gada 1.oktobrim iesniedz attiecīgajām Valsts zemes dienesta teritoriālajām nodaļām.
70. Ja uz lauku apbūves zemesgabala konstatēti zemes lietošanas aprobežojumi (ierobežojumi) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, zemes kadastrālo vērtību samazina: 20.
71. par 5 %, ja nav norādīta zemes platība, kuru aizņem zemes lietošanas aprobežojumi (ierobežojumi), vai ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem līdz 25 % no zemes īpašuma kopplatības; 20.
72. par 10 %, ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 25-50 % no zemes īpašuma kopplatības; 20.
73. par 15 %, ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 50-75 % no zemes īpašuma kopplatības; 20.
74. par 20 %, ja zemes lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 75-100 % no zemes īpašuma kopplatības.
75. Ja vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, zemes kadastrālajā vērtēšanā ņem vērā stingrākās zemes lietošanas aprobežojumu (ierobežojumu) prasības un lielāko minimālo aizsargjoslas platumu.
76. Ja vairāku veidu aizsargjoslas nepārklājas, tad, nosakot zemes kadastrālo vērtību, tiek ņemti vērā visi zemes lietošanas aprobežojumi (ierobežojumi).
77. Nosakot zemes īpašuma kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, tajā saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā, netiek ietverta tās meža zemes kadastrālā vērtība, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi jaunaudžu vecumā.
78. Lauku apvidu zemes kadastrālajā vērtībā netiek ietverta zemes dzīļu un mežaudzes vērtība.
79. Atbilstoši likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un Ministru kabineta noteikumiem par rudzu cenas noteikšanu zemes izpirkšanai un kompensācijas par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos aprēķināšanai viena ballhektāra vērtība zemes kadastrālās vērtības noteikšanai ir Ls 3,
81. Lauku apvidu zemes kadastrālo vērtēšanu veic, izmantojot: 26.
82. zemes tirgus vērtību analīzi; 26.
83. zemes tirgus vērtību imitāciju, kuru piemēro laikā, kad nekustamā īpašuma tirgus darījumu skaits ir nepietiekams zemes tirgus cenu līmeņa noteikšanai.
84. Lauku apvidu zemes kadastrālo vērtību masveidā un individuāli aprēķina automatizēti, izmantojot Valsts zemes dienesta apstiprinātu lauku zemes vērtēšanas aprēķina un kontroles programmu. II. Lauku apvidu zemes kadastrālā vērtēšana, izmantojot zemes tirgus vērtību analīzi
85. Lauku apvidū, kur par laikposmu, kas nav mazāks par diviem gadiem, ir iespējama nekustamā īpašuma tirgus datu analīze un uz tās rādītājiem pamatota zemes vērtību zonējumu izstrāde, zemes kadastrālās vērtības aprēķinam izmanto attiecīgās vērtību zonas zemes bāzes modeli. Zemes bāzes modelis ir no vairākiem zemesgabaliem pēc zemes vērtību noteicošiem kritērijiem izvēlēts tos raksturojošs zemesgabala modelis.
86. Zemes tirgus informācijas analīzē lieto šādus nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas paņēmienus: 29.
87. nekustamā īpašuma tirgus cenu salīdzināšana; 29.
88. ieņēmumu kapitalizācija; 29.
89. izmaksu aprēķins.
90. Zemes tirgus informācijas analīzes vajadzībām iespēju robežās izmanto: 30.
91. nekustamā īpašuma pirkuma cenas; 30.
92. nekustamā īpašuma izsoles cenas; 30.
93. nekustamo īpašumu, atsevišķu zemesgabalu un telpu nomas maksu; 30.
94. nekustamo īpašumu tirgū esošo piedāvājuma un pieprasījuma informāciju; 30.
95. uzņēmumu ienākumu un izdevumu analīzi.
96. Zemes tirgus informācijas analīzes gaitā: 31.
97. pēc zemes lietošanas mērķiem sistematizē analīzei pakļauto zemes īpašumu raksturojošo informāciju; 31.
98. apzina analīzei pakļauto zemes īpašumu vērtību ietekmējošos faktorus; 31.
99. teritoriāli apzina un izpēta tirgus darījumu objektus; 31.
100. izstrādā un analizē nekustamā īpašuma tirgus cenu grafiskos materiālus un izvēlas katram zemes lietošanas mērķim atbilstošo zemes bāzes modeli; 31.
101. nosaka lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā izmantojamās zemes bāzes modeļa 1 ha zemes vidējo vērtību kā attiecīgās vērtību zonas 1 ha zemes vērtību latos; 31.
102. nosaka lauku apbūves zemes un individuālā augļu dārza zemes bāzes modeļa 1 m2 zemes vidējo vērtību kā attiecīgās vērtību zonas 1 m2 zemes vērtību latos; 31.
103. nosaka vērtējamo zemesgabalu un zemes bāzes modeļa savstarpējo atšķirību rādītājus, aprēķina šo rādītāju vērtības lielumu un izsaka to attiecīgu koeficientu veidā.
104. Nosakot vērtējamo lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā izmantojamo zemesgabalu un zemes bāzes modeļa atšķirību rādītājus, uzskaita: 32.
105. platību atšķirības; 32.
106. novietojuma atšķirības; 32.
107. zemes kvalitātes novērtējuma atšķirības. Zemes kvalitātes novērtējums ir zemes novērtējums ballēs, ņemot vērā tās produktivitāti, bet nepiemērojot starpgabalainības un novietojuma koeficientus; 32.
108. zemes lietošanas tiesību aprobežojumu ietekmes atšķirības; 32.
109. zemes apsaimniekošanas apstākļu (piemērotība lauksaimnieciskajai ražošanai) atšķirības; 32.
110. zemes lietošanas veidu atšķirības; 32.
111. starpgabalainības atšķirības.
112. Nosakot vērtējamo lauku apbūves zemes un individuālo augļu dārzu zemesgabalu un zemes bāzes modeļa atšķirību rādītājus, uzskaita: 33.
113. zemes lietošanas mērķu atšķirības; 33.
114. platību atšķirības; 33.
115. novietojuma atšķirības; 33.
116. atšķirības pēc to inženiertehniskā nodrošinājuma infrastruktūras attīstības līmeņa un tās elementu pieejamības; 33.
117. pieejamības atšķirības; 33.
118. konfigurācijas atšķirības; 33.
119. apbūves intensitātes rādītāju atšķirības; 33.
120. zemes lietošanas tiesību aprobežojumu ietekmes atšķirības; 33.
121. apkārtējās vides ainavas ietekmes atšķirības.
122. Vērtējamo zemesgabalu un zemes bāzes modeļa atšķirību rādītāji, kas attiecīgajam zemes lietošanas mērķim nav būtiski un zemesgabala vērtību neietekmē, nav jāuzskaita.
123. Valsts zemes dienests izstrādā zemes vērtību zonējumu katrai pašvaldības administratīvajai teritorijai atbilstoši zemes lietošanas mērķim un nosaka 1 ha (lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtajai zemei) vai 1 m2 (lauku apbūves zemei un individuālo augļu dārzu zemei) zemes zonas vērtību.
124. Zemes vērtību zonējumu izstrādā, pamatā izmantojot: 36.
125. zemes tirgus informācijas analīzes rezultātus; 36.
126. zemes kadastrālo un tirgus vērtību teritoriālo atšķirību izpētes rezultātus; 36.
127. izstrādāto vai izstrādājamo teritoriālplānojumu un apbūves noteikumu analīzi; 36.
128. konkrēta tirgus rajona ekonomiskā stāvokļa un tā izmaiņu tendences analīzi; 36.
129. informāciju par infrastruktūras attīstību.
130. Zemes vērtību zonējumā norādītās zonas 1 ha vai 1m2 zemes vērtības aktualizējamas uz Ministru kabineta noteikto nekustamo īpašumu pārvērtēšanas datumu un atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim.
131. Attiecīgā pašvaldība organizē zemes vērtību zonējumu projektu nodošanu sabiedriskajai apspriešanai, kuras laiks nedrīkst būt īsāks par trijām nedēļām. Kopīga attiecīgās pašvaldības un Valsts zemes dienesta izveidota darba grupa apkopo un izskata priekšlikumus un piezīmes, kuras kopā ar zemes vērtību zonējuma projektu iesniedz pašvaldībā. Pašvaldība pieņem lēmumu par attiecīgā projekta saskaņošanu.
132. Zemes vērtību zonējumu oriģinālus izstrādā divos eksemplāros. Tos apstiprina Valsts zemes dienests, norādot zonējumu spēkā stāšanās datumu, kā arī termiņu, līdz kuram ir spēkā attiecīgajā administratīvajā teritorijā iepriekš veiktie zemes kadastrālie vērtējumi. Ja minētie zonējumi stājas spēkā ar nākamā taksācijas gada 1.janvāri, tie apstiprināmi līdz kārtējā gada 15.oktobrim. Viens apstiprinātais zemes vērtību zonējuma oriģināls paliek Valsts zemes dienesta rīcībā, otrs - attiecīgās pašvaldības rīcībā.
133. Zemesgabala kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: VK= ZV x P x AK1 x AK2...AKn , kur VK - zemesgabala kadastrālā vērtība latos; ZV - vērtību zonas 1 ha (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā izmantojamajai zemei) vai 1 m2 (lauku apbūves zemei un individuālo augļu dārzu zemei) zemes vērtība latos attiecīgajam zemes lietošanas mērķim; P - zemesgabala platība hektāros (lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā izmantojamajai zemei) vai kvadrātmetros (lauku apbūves zemei un individuālo augļu dārzu zemei); AK1...AKn - vērtējamā zemesgabala un zemes bāzes modeļa atšķirību rādītāju koeficienti.
134. Ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzes rezultātus, Valsts zemes dienests pirms katra nekustamā īpašuma taksācijas perioda katrai pašvaldības teritorijai vai tās daļai nosaka korekcijas koeficientu katram zemes lietošanas mērķim atbilstoši tirgus cenu līmenim, ko lieto esošās zemes kadastrālās vērtības aktualizācijai. III. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes kadastrālās vērtības noteikšana, izmantojot zemes tirgus vērtību imitāciju
135. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes kadastrālo vērtību aprēķina bez izpētes uz vietas (kamerāli). Izmantojot agrāk sastādītos zemes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiālus, mežu inventarizācijas materiālus un zemes tirgus datus, nosaka lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs, ko koriģē ar saimniecības zemes starpgabalainības un novietojuma koeficientiem (2., 3.,
136. un 5.pielikums), ņemot vērā zemes lietošanas aprobežojumus (ierobežojumus). Zemes kvalitātes novērtējums ir zemes salīdzinošais novērtējums ballēs pēc normatīvās produktivitātes (augkopības produkcijas daudzums, kas iegūstams, ja ir vidējs zemes izmantošanas, ražošanas intensifikācijas un organizācijas līmenis).
137. Lai noteiktu lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu, Valsts zemes dienests kamerāli izgatavo atjaunotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma pamatkarti, izmantojot jaunākos zemes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiālus.
138. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes kadastrālo vērtību aprēķina šādi: 44.
139. individuāli nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ar pusklases (5 balles) precizitāti, izmantojot atjaunotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma pamatkartes vai jaunākos zemes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiālus; 44.
140. masveidā nosaka valdošo lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs. Valdošais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ir tāds zemes novērtējums ballēs, ar kuru var novērtēt lielāko daļu saimniecības zemes vai aptuveni noteikt zemes vidējo novērtējumu ballēs sīkkontūrainības apstākļos; 44.
141. masveidā nosaka valsts meža fondā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu, tās platību reizinot ar 20 ballēm; 44.
142. masveidā un individuāli nosaka zem ēkām un pagalmiem esošās zemes kvalitātes novērtējumu, tās platību reizinot ar 50 ballēm; 44.
143. masveidā un individuāli nosaka pārējās zemes (izņemot zivju dīķus) - ūdeņu, krūmāju, purvu, saimniecības ceļu, meža stigu, trašu, smiltāju un pārējās neizmantojamās zemes - kvalitātes novērtējumu, tās platību reizinot ar 8 ballēm; 44.
144. masveidā un individuāli nosaka zivju dīķu kvalitātes novērtējumu, to platību reizinot ar 35 ballēm. Zivju dīķi ir zemes platības, kuras aizņem mākslīgi ierīkotas ūdenstilpes zivju audzēšanai; 44.
145. masveidā nosaka meža zemes novērtējumu atbilstoši pagastu un pilsētu lauku teritoriju meža zemes vidējam novērtējumam (5.pielikums), ņemot vērā zemes lietošanas aprobežojumus (ierobežojumus); 44.
146. individuāli nosaka meža zemes kvalitātes novērtējumu pēc meža inventarizācijas materiāliem, ņemot vērā meža augšanas apstākļu tipu (6.pielikums) un zemes lietošanas aprobežojumus (ierobežojumus). Meža zemes kvalitātes novērtējuma aprēķināšanai izmantojama Valsts mežierīcības institūta datu bāze "Meža fonds"; 44.
147. ja atsevišķas ar kokiem apaugušas platības ir mazākas par 0,5 ha un tajās nav veikta mežierīcība, to vērtību nosaka individuāli atbilstoši pagastu un pilsētu lauku teritoriju meža zemes vidējam novērtējumam (5.pielikums); 44.
148. nosaka kopējo zemes kvalitātes novērtējumu (kā ballhektāru summu), summējot zemes lietošanas veidu kvalitātes novērtējuma un platības reizinājumus (izņemot meža zemes); 44.
149. nosaka zemes kadastrālo vērtību, koriģējot kopējo zemes kvalitātes novērtējumu ar starpgabalainības koeficientu K1 un novietojuma koeficientu K
150. Meža zemes kvalitātes novērtējumu koriģē ar meža zemes novietojuma koeficientu KM (5.pielikums), un starpgabalainības koeficientu nepiemēro; 44.
151. izmanto šādu formulu: VK ={((PLIZ x VVAL vai VLIZ) + (PPAG x 50)+(PPĀR x 8) + (PDĪĶI x 35)) x K1 x K2 + (PM x VMVID vai VM x KM)} x Ls 3,71 , kur VK - zemes kadastrālā vērtība latos; PLIZ - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība hektāros; VVAL - valdošais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ballēs; VLIZ - lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ballēs; PPAG - zem ēkām un pagalmiem esošās zemes platība hektāros; PPĀR - pārējās zemes platība hektāros; PDĪĶI - zem zivju dīķiem esošās zemes platība hektāros; K1 - starpgabalainības koeficients; K2 - novietojuma koeficients; PM - meža zemes platība hektāros; VMVID - pagastu un pilsētu lauku teritoriju meža zemes vidējais novērtējums ballēs par hektāru; VM - meža zemes kvalitātes novērtējums ballēs; KM - meža zemes novietojuma koeficients; Ls 3,71 - viena ballhektāra vērtība latos; 44.
152. nosaka lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes novērtējuma samazinājumu platībām ar zemes lietošanas aprobežojumiem (ierobežojumi) saskaņā ar šo noteikumu
153. un 18.punktu.
154. Ja pēc pēdējo zemes vērtēšanas darbu izpildes ir: 45.
155. apgūtas lauksaimniecībā neizmantotas zemes, tās vērtē atbilstoši analogām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, pazeminot novērtējumu līdz vienai klasei; 45.
156. mainījušies lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidi, koriģē transformēto kontūru novērtējumu, izmantojot attiecīgas zemes vērtēšanas tabulas un apzīmējumus (7.,
157. un 9.pielikums); 45.
158. ierīkota nosusināšanas sistēma, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu paaugstina līdz divām klasēm.
159. Ja, individuāli nosakot zemes kadastrālo novērtējumu, trūkst zemes kvalitātes novērtējuma datu vai tie ir nepilnīgi, izmanto datus par analogiem blakus esošajiem zemesgabaliem vai arī attiecīgo zemes īpašumu novērtē dabā, nosakot augsnes veidu, mehānisko sastāvu un iekultivēšanas pakāpi. Valsts meža fonda lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtē kamerāli ar 20 ballēm.
160. Ja nepieciešams, zemes kvalitatīvā novērtējuma kontūrās, kurās apvienoti pēc augšņu tipiem un mehāniskā sastāva atšķirīgi zemesgabali, veicama zemes kvalitātes novērtējuma kontūru detalizācija un jaunu zemes kvalitātes novērtējuma kontūru nodalīšana, izmantojot attiecīgas zemes vērtēšanas tabulas un apzīmējumus (7.,
161. un 9.pielikums).
162. Ja ar zemes īpašuma vai lietojuma robežām no zemes kvalitatīvā novērtējuma kontūras nodala zemesgabalu, kura platība ir līdz vienam hektāram, tā novērtējums samazināms līdz divām klasēm atbilstoši zemesgabala izmantošanas iespējām.
163. Ja nav informācijas par meliorācijas sistēmu darbības traucējumiem kontūrā, zemi vērtē ne zemāk par otrās (zem vidējās) zemes iekultivēšanas pakāpes maksimālo vērtību, izmantojot attiecīgas zemes vērtēšanas tabulas un apzīmējumus (7.,
164. un 9.pielikums).
165. Ja meliorācijas sistēmā konstatēti darbības traucējumi, zemesgabala kadastrālā vērtēšana veicama atbilstoši attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta Meliorācijas daļas sagatavotajai uzziņai par zemes melioratīvo stāvokli atsevišķos zemes nogabalos.
166. Ja tiek iesniegta reģionālās vides pārvaldes institūcijas uzziņa par zemes piesārņojuma pakāpi kontūrā, zemes kvalitātes novērtējumu samazina līdz divām klasēm.
167. Zemes tirgus vērtības imitācijai lieto zemesgabala novietojuma un starpgabalainības koeficientus, kas raksturo zemesgabala saimnieciski ekonomiskās izmantošanas iespējas.
168. Zemesgabala starpgabalainības koeficienta noteikšanai izmanto attālumu no pamatgabala līdz starpgabalam, ko pārrēķina ceļā ar cieto segumu, piemērojot katram ceļa tipam atbilstošu pārrēķina koeficientu (grants ceļam - 1,5, pārējiem ceļiem - 3,0) un rezultātus summējot: 53.
169. pamatgabals ir zemes īpašuma vai lietojuma daļa, uz kuras atrodas saimniecības ēkas un būves, vai zemesgabals ar lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību; 53.
170. starpgabals ir zemes īpašuma vai lietojuma daļa, kas atrodas atsevišķi no pamatgabala.
171. Zemesgabala novietojuma koeficientu nosaka novietojuma korekciju kartē.
172. Novietojuma korekciju karti mērogā 1:25000 sastāda Valsts zemes dienests atbilstoši ceļa segumam un korekcijas koeficientiem, kas raksturo zemesgabala novietojumu attiecībā pret: 55.
173. lielākām pilsētām (3.pielikums); 55.
174. pagasta centru, citu pagasta apdzīvoto vietu vai robežojošo pilsētu (
175. un 5.pielikums).
176. Pilsētas teritorijā lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirto zemi (izņemot zem ēkām un pagalmiem esošo zemi) vērtē saskaņā ar šiem noteikumiem, palielinot noteikto zemesgabala novietojuma koeficientu par 0,
177. IV. Individuālā augļu dārza (dārzkopības sabiedrības) zemes kadastrālās vērtības noteikšana, izmantojot zemes tirgus vērtību imitāciju
178. Individuālā augļu dārza (dārzkopības sabiedrības) zemes kadastrālo vērtību aprēķina, reizinot augļu dārza platību ar dārzkopības sabiedrības zemes paraugvērtību.
179. Dārzkopības sabiedrību zemes paraugvērtību aprēķina šādi: 58.
180. pēc zemes vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiāliem nosaka lauksaimniecības zemes kvalitātes novērtējumu ballēs (ne zemāku par 25 ballēm); 58.
181. koriģē lauksaimniecības zemes kvalitātes novērtējumu ar koeficientiem, kas raksturo dārzkopības sabiedrības: 58.2.
182. novietojumu (K2); 58.2.
183. attālumu līdz rajona centram vai citai rajona pilsētai (K3) (10.pielikums); 58.2.
184. attālumu līdz ūdenstilpēm (upēm, ezeriem) (K4), ko atpūtai var izmantot visa dārzkopības sabiedrība (11.pielikums); 58.2.
185. attālumu līdz piepilsētas dzelzceļa stacijai (K5) (12.pielikums); 58.2.
186. attālumu līdz jūrai (K6) (13.pielikums); 58.2.
187. apbūves tiesības (K8) (14.pielikums); 58.
188. izmanto šādu formulu: P = VLIZ x (K2 + K3 + K4 + K5 + K6) x K7 x K8 x Ls 3,71 , kur P - dārzkopības sabiedrības zemes paraugvērtība ballēs par vienu hektāru; VLIZ - lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ballēs; K7 - rajona administratīvās nozīmes korekcijas koeficients (15.pielikums); Ls 3,71 - viena ballhektāra vērtība latos.
189. Ja dārzkopības sabiedrības sastāvā ir vairāki atsevišķi zemes masīvi, paraugvērtību aprēķina katram masīvam atsevišķi. V. Lauku apbūves zemes kadastrālās vērtības noteikšana, izmantojot zemes tirgus vērtību imitāciju
190. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību nosaka bez izpētes uz vietas, pamatojoties uz ciemu zemes bāzes vērtībām vai zemes vērtību zonējumu.
191. Pašvaldību teritorijām, kam zemes vērtību zonējums nav izstrādāts, lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību aprēķina šādi: 61.
192. nosaka ciema zemes bāzes vērtību BC (16.pielikums). Ciema zemes bāzes vērtība ir konkrētam ciemam noteikta nosacītā 1 m2 apbūves zemes vērtība latos, ņemot vērā tā atrašanās vietu valsts apdzīvotības sistēmā un pagasta sociālekonomisko potenciālu. Lai noteiktu konkrēta zemesgabala vērtību ciema teritorijā, izmanto ciema zemes bāzes vērtību, bet ārpus ciema teritorijas esoša zemesgabala vērtības noteikšanai izmanto tā ciema vai pilsētas zemes bāzes vērtību, kura ietekmē zemesgabals atrodas; 61.
193. saskaņā ar šo noteikumu 69.punktu atbilstoši zemes lietošanas mērķim (mērķiem) nosaka zemes lietošanas koeficientu L. Zemes lietošanas koeficients ir lauku apbūves zemes vērtību attiecību rādītājs, ņemot vērā zemes lietošanas mērķi; 61.
194. nosaka ciema centra koeficientu K2C un zemesgabala novietojuma koeficientu K2 (pēc novietojuma korekcijas kartes); 61.
195. pēc pašvaldības apstiprinātiem datiem individuāli nosaka inženiertehniskā nodrošinājuma koeficientu I (17.pielikums). Masveidā inženiertehniskā nodrošinājuma koeficientu pieņem atbilstoši minimāli nepieciešamajam infrastruktūras līmenim; 61.
196. individuāli nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma koeficientu KLIZ (18.pielikums). Zemes kvalitātes novērtējumu ballēs nosaka pēc esošajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtēšanas materiāliem. Ja šādu materiālu nav, izmanto vidējo pagasta lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma koeficientu masveidā nelieto; 61.
197. individuāli nosaka zemes vērtību samazinošo koeficientu KN = 0,20, ko piemēro neizmantojamai zemes platībai (purviem, karjeriem, atsegtiem iežiem). Neizmantojamās zemes ietekmes koeficientu masveidā nelieto; 61.
198. izmanto šādu formulu: VK = BC x L x K2 / K2C x I x (1 + KLIZ x LIZ / P) x (1 - KN x N / P) x P , kur VK - lauku apbūves zemes kadastrālā vērtība latos; BC - ciema zemes bāzes vērtība latos par vienu kvadrātmetru; L - zemes lietošanas koeficients; K2 - zemesgabala novietojuma koeficients; K2C - tuvākā ciema centra novietojuma koeficients; I - inženiertehniskā nodrošinājuma koeficients; KLIZ - lauksaimniecības zemes kvalitātes novērtējuma koeficients; LIZ - lauksaimniecības zemes platība kvadrātmetros; P - zemesgabala kopplatība kvadrātmetros; KN - neizmantojamās zemes ietekmes koeficients; N - neizmantojamās zemes platība kvadrātmetros.
199. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību, piemērojot zemes vērtību zonējumu, aprēķina šādi: 62.
200. nosaka zemesgabala bāzes vērtību BG; 62.
201. atkarībā no zemesgabala atrašanās vietas (ciema teritorijā vai ārpus tās) nosaka sociālekonomiskā potenciāla koeficientu CK: 62.2.
202. ciema pirmās zemes vērtības zonā - 1,4; 62.2.
203. ciema otrās zemes vērtības zonā - 1,2; 62.2.
204. ārpus ciema zemes vērtību zonas - 1,0; 62.
205. saskaņā ar šo noteikumu 69.punktu nosaka zemes lietošanas koeficientu L; 62.
206. pēc pašvaldības apstiprinātiem datiem individuāli nosaka inženiertehniskā nodrošinājuma koeficientu I (17.pielikums). Masveidā inženiertehniskā nodrošinājuma koeficientu pieņem atbilstoši minimāli nepieciešamajam infrastruktūras līmenim; 62.
207. individuāli nosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma koeficientu KLIZ (18.pielikums). Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma koeficientu masveidā nelieto; 62.
208. individuāli nosaka zemes vērtību samazinošo koeficientu KN = 0,20, ko piemēro neizmantojamai zemes platībai (purviem, karjeriem, atsegtiem iežiem). Neizmantojamās zemes ietekmes koeficientu masveidā nelieto; 62.
209. izmanto šādu formulu: VK = BG x CK x L x I x (1 + KLIZ x LIZ / P) x (1 - KN x N / P) x P, kur VK - zemesgabala kadastrālā vērtība latos; BG - zemesgabala bāzes vērtība latos par kvadrātmetru; CK - ciema sociālekonomiskā potenciāla koeficients; L - zemes lietošanas koeficients; I - inženiertehniskā nodrošinājuma koeficients; KLIZ - lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtējuma koeficients; LIZ - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība kvadrātmetros; P - zemesgabala kopplatība kvadrātmetros; KN - neizmantojamās zemes ietekmes koeficients; N - neizmantojamās zemes platība kvadrātmetros.
210. Lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību koriģē, ņemot vērā zemes vērtību paaugstinošus vai pazeminošus faktorus, kas tiek iedalīti divās grupās; 63.
211. I grupas faktori: 63.1.
212. zemes lietošanas aprobežojumi (ierobežojumi) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu; 63.1.
213. zemes piesārņotība (saskaņā ar reģionālās vides pārvaldes institūcijas uzziņu); 63.1.
214. zemes applūšanas risks (saskaņā ar pašvaldības apstiprinātu uzziņu); 63.
215. II grupas faktori (nosaka bez izpētes uz vietas): 63.2.
216. zemesgabala konfigurācija; 63.2.
217. zemesgabala pieejamība; 63.2.
218. reljefs; 63.2.
219. gruntsūdens līmenis; 63.2.
220. fizikāli ģeoloģiskie apstākļi; 63.2.
221. zemesgabala ainaviskums.
222. Ja konstatēta jebkura šo noteikumu 63.1.apakšpunktā minētās I grupas faktora iedarbība uz zemesgabalu, tā vērtību samazina, bet ne vairāk kā par 20 % (atkarībā no platības, uz kuru darbojas aprobežojums (ierobežojums)).
223. Ja konstatēta šo noteikumu 63.2.apakšpunktā minētās II grupas faktoru iedarbība uz zemesgabalu, tā vērtību koriģē 4 % robežās par katru labvēlīgu vai nelabvēlīgu II grupas faktoru.
224. Masveidā nosakot lauku apbūves zemes kadastrālo vērtību, šo noteikumu 63.2.apakšpunktā minētās II grupas faktoru iedarbība netiek ņemta vērā.
225. Nosakot zemes kadastrālo vērtību neapgūtam lauku apbūves zemesgabalam, netiek piemērots lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma koeficients KLIZ. Neapgūts lauku apbūves zemesgabals ir zeme, kura nav inženiertehniski apgūta un uz kuras nav būvju.
226. Neapgūtām lauku apbūves zemēm zemes kadastrālo novērtējumu samazina, bet ne vairāk kā par 20 % (atkarībā no to apgūtības pakāpes).
227. Atkarībā no zemes lietošanas mērķa nosaka šādus zemes lietošanas koeficientus L: 69.
228. vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo ēku apbūves teritorijās - 1,00; 69.
229. daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijās - 1,50; 69.
230. darījumu iestāžu apbūves teritorijās - 4,00; 69.
231. ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apbūves teritorijās, zvejniecības, zivjaudzētavu darbībai un zivsaimniecībai izmantojamās apbūves teritorijās, rūpniecības objektu apbūves teritorijās, kā arī lauksaimniecības servisa un lauksaimniecības ražošanas uzņēmumu apbūves teritorijās - 2,00; 69.
232. pārvaldes, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras, sporta un citu sabiedriskas nozīmes objektu apbūves un izbūves teritorijās, kā arī satiksmes infrastruktūras objektu, inženiertehnisko apgādes tīklu un objektu teritorijās - 1,
234. Ja uz zemesgabala atrodas ēka ar daudzfunkcionālu nozīmi, zemes lietošanas koeficientu aprēķina kā vidējo svērto vērtību no visiem zemes lietošanas mērķiem. Aprēķins norāda, par kādu lielumu vērtīgākais zemes lietošanas mērķis paaugstina mazvērtīgāko zemes lietošanas mērķi. VI. Zemes kadastrālās vērtības noteikšana speciālos gadījumos, izmantojot zemes tirgus vērtību imitāciju
235. Zeme derīgo izrakteņu vietās (piemēram, grants, smilts, kūdras karjeros), uz kuras neatrodas ēkas un būves, vērtējama kā pārējā zeme ar 8 ballēm, ņemot vērā novietojumu un starpgabalainību. Zeme zem ēkām un būvēm vērtējama kā ieguves rūpniecības un karjeras izstrādes teritorijai piešķirtā zeme.
236. Vasarnīcu apbūves un sabiedrisko garāžu (automašīnu garāžu kooperatīvu) zeme vērtējama kā vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas.
237. Zemes robežu plānā atsevišķi izdalītas lauksaimniecības servisa uzņēmumu (mehānisko darbnīcu, kalšu, noliktavu, pagrabu, saldētavu, lopkautuvju) un lauksaimniecības ražošanas uzņēmumu (liellopu fermu, cūku nobarošanas kompleksu, putnu fermu, kažokzvēru fermu) apbūves teritorijas, uz kurām atrodas būves, vērtējamas kā lauku apbūves zeme. Pārējai platībai zemes kadastrālo vērtību nosaka kā lauksaimniecības vajadzībām piešķirtai zemei.
238. Ja lauksaimniecības servisa un ražošanas uzņēmumus nevar izmantot pēc to nozīmes, zemi zem šiem lauksaimniecības servisa un ražošanas uzņēmumiem vērtē, piemērojot pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes vidējo kadastrālo vērtību (5.pielikums). Pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes vidējā kadastrālā vērtība ir vidējā svērtā zemes kadastrālā vērtība atbilstoši zemes lietošanas mērķu īpatsvaram pašvaldības teritorijā.
239. Atsevišķi izdalītas zemstikla augļkopības un puķkopības kultūru audzēšanai izmantojamās zemes vērtējamas kā individuālo augļu dārzu zeme, nosakot tādu lauksaimniecībā izmantojamās zemes novērtējumu, kas nav mazāks par 50 ballēm, un izmantojot novietojuma koeficientu K2, koeficientus, kas nosaka attālumu līdz rajona centram (K3) un attālumu līdz dzelzceļa stacijai (K5), kā arī administratīvās nozīmes koeficientu K7 un apbūves tiesību koeficientu K
241. Aptieku apbūves zeme vērtējama kā darījumu iestāžu apbūves teritorijas.
242. Speciālās mežsaimniecības zemes (meža stādaudzētavas, meža sēklu plantācijas un dekoratīvo koku un krūmu arboretumus) vērtē, piemērojot pagasta (pilsētas lauku teritorijas) meža zemes vidējo novērtējumu (5.pielikums).
243. Zemi zem lidlaukiem vērtē, piemērojot pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes vidējo kadastrālo vērtību (5.pielikums).
244. Atklāto sporta teritoriju zemi vērtē, piemērojot pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes vidējo kadastrālo vērtību (5.pielikums). Apjumto sporta būvju zeme vērtējama kā pārvaldes, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un sporta nozīmes objektu apbūves un izbūves teritorijas.
245. Zemi zem inženiertehniskās apgādes tīkliem vērtē, piemērojot pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes vidējo kadastrālo vērtību (5.pielikums). Zeme zem būvēm, kas saistītas ar inženiertehnisko apgādes tīklu, vērtējama kā lauku apbūves zeme.
246. Atkritumu izgāztuves zemi vērtē ar 25 ballēm, piemērojot novietojuma koeficientu K
248. Apgūtas dzērveņu audzētavu zemes kadastrālo vērtību aprēķina, nosakot lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu - 50 balles - un piemērojot starpgabalainības un novietojuma koeficientus.
249. Valsts aizsardzības vajadzībām izmantojamā zeme vērtējama saskaņā ar tai noteikto zemes lietošanas mērķi.
250. Ja zemes lietošanas mērķa piederības noteikšana pēc Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācijā norādītajām grupām nav iespējama, veic tā funkcionālo procesu izpēti un pēc saskaņošanas ar attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju pielīdzina to kādai nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupai, kur funkcionālie procesi ir līdzīgi. VII. Kārtība, kādā izskatāmi ar zemes kadastrālo vērtēšanu saistītie strīdi
251. Iesniegumi par noteikto zemes kadastrālo vērtību apstrīdēšanu iesniedzami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. VIII. Noslēguma jautājumi
252. Valsts zemes dienests savas kompetences ietvaros veic lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas metodisko vadību.
253. Nosakot lauku apvidu zemes kadastrālo vērtību, meža novietojuma koeficientu KM un zem ēkām un pagalmiem noteikto zemes kvalitātes novērtējumu - 50 balles - ņem vērā ar 2000.gada 1.janvāri.
254. Atzīt par spēku zaudējušiem: 88.
255. Ministru kabineta 1996.gada 5.marta noteikumus Nr.52 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 43./44.nr.; 1997, 104./105.nr.); 88.
256. Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.151 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 5.marta noteikumos Nr.52 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 104./105.nr.). Ministru prezidents V.Krištopans Tieslietu ministre I.Labucka
257. pielikums Ministru kabineta
258. gada
259. jūlija noteikumiem Nr. 244 Valsts zemes dienesta ________________________ nodaļai Izziņa pagasta (pilsētas lauku teritorijas) administratīvi teritoriālais kods __________________________ Nr. p.k. Zemesgabala kadastra numurs Īpašuma (lietojuma) nosaukums (adrese) Zemes īpašnieks (lietotājs) (vārds, uzvārds) Kopplatība (ha, m2) Zemes lietošanas mērķis (kods) Inženiertehniskā infrastruktūra Piezīmes 1 2 3 4 5 6 7 8 Pagasta (pilsētas lauku teritorijas) (paraksts un tā atšifrējums) Inženiertehniskā infrastruktūra Apzējums Infrastruktūras apraksts 1 Centralizēta siltumapgāde 2 Centralizēta gāzes apgāde 3 Centralizēta kanalizācija 4 Centralizēta aukstā ūdens apgāde 5 Centralizēta elektroapgāde 6 Centralizēta karstā ūdens apgāde 7 Labiekārtota iela Piezīme. Nosakot inženiertehnisko infrastruktūru, jāņem vērā pievienošanās iespēja. Tieslietu ministre I.Labucka
260. pielikums Ministru kabineta
261. gada
262. jūlija noteikumiem Nr. 244 Starpgabalainības koeficients (K1) Attālums līdz starpgabalam, pārrēķināts ceļā ar cieto segumu (km) Koeficients K1 <2 1,00 2-3 0,95 3-4 0,90 4-5 0,85 5-6 0,80 6-8 0,75 8-10 0,70 >10 0,65 Tieslietu ministre I.Labucka
263. pielikums Ministru kabineta
264. gada
265. jūlija noteikumiem Nr. 244 Zemesgabala novietojuma koeficients attiecībā pret lielākām pilsētām (K21) Pilsētu grupas Attālums no pilsētas robežas (km) A B C D 1 3,2 2,3 1,8 1,5 2 2,9 2,1 1,7 1,4 3 2,7 2,0 1,6 1,3 4 2,6 1,9 1,5 1,3 5 2,5 1,8 1,5 1,2 6 2,4 1,7 1,4 1,2 7 2,3 1,7 1,4 1,1 8 2,2 1,6 1,3 1,1 9 2,1 1,6 1,3 1,0 10-12 2,0 1,5 1,2 1,0 12-14 1,9 1,4 1,1 0,9 14-16 1,8 1,3 1,1 0,9 16-18 1,7 1,2 1,0 0,8 18-20 1,6 1,1 1,0 0,8 20-25 1,5 1,0 0,9 0,7 25-30 1,4 0,9 0,8 0,7 30-35 1,3 0,8 0,7 35-40 1,2 0,7 40-45 1,1 45-50 1,0 Piezīmes:
266. Korekcijas koeficients attiecas uz pilsētai piegulošajiem un tuvākajiem pagastiem.
267. A grupa - Rīga; B grupa - Daugavpils, Liepāja, Rēzekne, Ventspils, Jelgava, Jūrmala; C grupa - Valmiera, Cēsis, Jēkabpils, Tukums, Sigulda, Ogre; D grupa - visi pārējie rajonu centri, kā arī Līvāni, Smiltene, Aizpute, Pļaviņas, Skrunda. Tieslietu ministre I.Labucka
268. pielikums Ministru kabineta
269. gada
270. jūlija noteikumiem Nr. 244 Zemesgabala novietojuma koeficients attiecībā pret pagasta centru, citu pagasta apdzīvoto vietu vai robežojošu pilsētu (K22) Attālums no pilsētas robežas vai pagasta centra (km) Koeficients Attālums no citas pagasta apdzīvotās vietas (km) 1,8 1,5 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 1 2,2 1,8 1,6 1,5 1,4 1,3 1,2 1,1 1,0 - 2 2,1 1,7 1,5 1,4 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 - 3 2,0 1,7 1,5 1,4 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 1 4 1,9 1,6 1,4 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 2 5 1,9 1,6 1,4 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 3 6 1,8 1,5 1,4 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 4 7 1,8 1,5 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,9 0,7 5 8 1,7 1,5 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 6 9 1,7 1,4 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 7 10-12 1,6 1,4 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 8 12-14 1,6 1,4 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 9 14-16 1,5 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 10-12 16-18 1,5 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 12-14 18-20 1,5 1,3 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 14-16 20-25 1,4 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 0,5 16-18 25-30 1,4 1,2 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 0,5 18-20 >30 1,3 1,1 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 0,5 0,5 >20 Piezīmes.
271. Nosakot pārējo lielāko pagasta apdzīvoto vietu ietekmes korekcijas koeficientus, izmanto tabulas labajā pusē norādīto attāluma skalu.
272. Rīgas rajona Mārupes un Stopiņu pagastā un Salaspils pilsētas lauku teritorijā nosaka tikai Rīgas ietekmi. Blīvās apbūves zonā koeficients reizināms ar 1,
274. Pagastu (pilsētu lauku teritoriju) vidējie novietojuma koeficienti norādīti Ministru kabineta 1999.gada 6.jūlija noteikumu Nr.244 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 5.pielikumā. Tieslietu ministre I.Labucka
275. pielikums Ministru kabineta
276. gada
277. jūlija noteikumiem Nr. 244 Pagasta (pilsētas lauku teritorijas) vidējais novietojuma koeficients, meža zemes novietojuma koeficients un vidējais novērtējums, zemes vidējā kadastrālā vērtībatd>1,2 Pagasts (pilsētas lauku teritorija) Vidējais novietojuma koeficients K2 Meža zemes novietojuma koeficients KM Meža zemes vidējais novērtējums (balles/ha) Zemes vidējā kadastrālā vērtība (Ls/ha) 1 2 3 4 5
278. Aizkraukles rajons Aiviekstes pagasts 1,1 1,1 33 125 Aizkraukles pagasts 1,3 1,0 30 156 Bebru pagasts 1,0 0,9 33 118 Daudzeses pagasts 1,0 1,0 26 102 Iršu pagasts 0,9 0,9 42 118 Klintaines pagasts 1,1 1,0 39 146 Kokneses pagasts 1,2 1,0 35 165 Kurmenes pagasts 0,8 0,9 28 94 Mazzalves pagasts 0,8 0,8 36 97 Neretas pagasts 0,9 0,7 34 109 Pilskalnes pagasts 0,8 0,7 39 106 Seces pagasts 1,0 1,0 37 125 Sērenes pagasts 1,3 1,0 27 136 Skrīveru pagasts 1,3 1,0 41 240 Staburaga pagasts 1,0 1,0 38 126 Sunākstes pagasts 0,9 1,0 34 105 Valles pagasts 0,9 1,0 25 83 Vietalvas pagasts 0,9 0,8 43 134 Zalves pagasts 0,9 0,8 30 101 Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija 1,3 1,0 35 154
279. Alūksnes rajons Alsviķu pagasts 0,9 0,9 36 112 Annas pagasts 0,9 0,8 39 123 Gaujienas pagasts 0,8 0,9 36 96 Ilzenes pagasts 0,8 0,8 34 102 Jaunalūksnes pagasts 0,9 0,7 30 113 Jaunannas pagasts 0,8 0,8 35 109 Jaunlaicenes pagasts 0,8 0,7 36 108 Kalncempju pagasts 0,9 0,8 41 117 Liepnas pagasts 0,7 0,7 37 87 Malienas pagasts 0,9 0,8 37 124 Mālupes pagasts 0,8 0,7 39 102 Mārkalnes pagasts 0,8 0,7 38 87 Pededzes pagasts 0,7 0,7 31 78 Trapenes pagasts 0,8 0,8 31 107 Veclaicenes pagasts 0,8 0,7 36 99 Virešu pagasts 0,8 0,8 40 102 Zeltiņu pagasts 0,8 1,0 34 90 Ziemera pagasts 0,8 0,8 30 106 Apes pilsētas lauku teritorija 0,9 0,8 33 115
280. Balvu rajons Baltinavas pagasts 0,8 0,7 33 97 Balvu pagasts 1,0 0,8 41 140 Bērzkalnes pagasts 0,9 0,8 35 111 Bērzpils pagasts 0,8 0,6 29 73 Briežuciema pagasts 0,8 0,6 30 84 Krišjāņu pagasts 0,7 0,6 33 82 Kubuļu pagasts 1,0 0,8 33 115 Kupravas pagasts 1,0 0,8 33 173 Lazdukalna pagasts 0,8 0,7 31 78 Lazdulejas pagasts 0,9 0,7 30 80 Medņevas pagasts 0,8 0,7 38 99 Rugāju pagasts 0,9 0,7 32 91 Susāju pagasts 0,9 0,8 33 99 Šķilbēnu pagasts 0,8 0,6 38 101 Tilžas pagasts 0,8 0,6 26 85 Vectilžas pagasts 0,8 0,7 29 74 Vecumu pagasts 0,8 0,8 37 99 Vīksnas pagasts 0,9 0,8 39 110 Žīguru pagasts 0,8 0,8 35 97
281. Bauskas rajons Bārbeles pagasts 1,0 1,2 35 133 Brunavas pagasts, 1,0 0,8 34 156 Ceraukstes pagasts 1,2 0,8 46 227 Codes pagasts 1,2 1,0 44 253 Dāviņu pagasts 1,1 1,2 30 150 Gailīšu pagasts 1,1 0,7 47 261 Iecavas pagasts 1,3 1,3 33 178 Īslīces pagasts 1,1 0,7 48 244 Mežotnes pagasts 1,1 1,0 45 245 Rundāles pagasts 1,1 0,7 49 238 Skaistkalnes pagasts 1,0 1,0 35 127 Stelpes pagasts 1,0 1,2 35 150 Svitenes pagasts 1,0 0,7 50 233 Vecsaules pagasts 1,0 1,0 37 132 Vecumnieku pagasts 1,1 1,3 33 130 Viesturu pagasts 1,1 0,7 50 251
282. Cēsu rajons Amatas pagasts 1,1 1,1 41 150 Drabešu pagasts 1,3 1,1 40 189 Drustu pagasts 0,8 1,0 35 94 Dzērbenes pagasts 1,0 1,1 37 125 Inešu pagasts 0,8 0,9 37 94 Jaunpiebalgas pagasts 0,9 1,1 38 108 Kaives pagasts 0,8 0,9 36 87 Liepas pagasts 1,2 1,1 36 196 Līgatnes pagasts 1,3 1,2 40 166 Mārsnēnu pagasts 1,1 1,1 27 150 Mores pagasts 1,1 1,0 38 143 Nītaures pagasts 1,0 0,9 38 124 Priekuļu pagasts 1,3 1,2 38 227 Raiskuma pagasts 1,2 1,2 36 145 Raunas pagasts 1,1 1,1 39 159 Skujenes pagasts 0,9 0,9 39 114 Stalbes pagasts 1,1 1,2 34 114 Straupes pagasts 1,1 1,1 35 144 Taurenes pagasts 0,9 0,9 36 117 Vaives pagasts 1,2 1,1 40 159 Vecpiebalgas pagasts 0,8 0,9 40 94 Veselavas pagasts 1,1 1,1 40 151 Zaubes pagasts 0,9 0,9 38 103 Zosēnu pagasts 0,9 0,9 35 92
283. Daugavpils rajons Ambeļu pagasts 0,8 0,6 36 93 Bebrenes pagasts 0,8 0,7 42 100 Biķernieku pagasts 0,9 0,6 37 122 Demenes pagasts 1,0 0,7 41 146 Dubnas pagasts 1,0 0,8 39 143 Dvietes pagasts 0,9 0,7 28 103 Eglaines pagasts 0,8 0,7 40 108 Kalkūnes pagasts 1,3 0,8 39 223 Kalupes pagasts 0,9 0,7 37 119 Laucesas pagasts 1,3 0,8 41 235 Līdumnieku pagasts 0,9 0,6 35 112 Līksnas pagasts 1,2 0,8 28 154 Maļinovas pagasts 1,1 0,7 35 170 Medumu pagasts 1,0 0,6 37 137 Naujenes pagasts 1,1 0,8 32 213 Nīcgales pagasts 1,0 0,7 40 144 Pilskalnes pagasts 1,0 0,7 41 127 Salienas pagasts 0,8 0,6 34 104 Skrudalienas pagasts 1,0 0,7 33 139 Sventes pagasts 1,2 0,8 35 157 Šēderes pagasts 1,0 0,7 40 140 Tabores pagasts 1,1 0,8 39 185 Vaboles pagasts 1,0 0,7 35 148 Vecsalienas pagasts 1,0 0,7 40 135 Višķu pagasts 1,0 0,7 33 138 Subates pilsētas lauku teritorija 0,8 0,7 36 98
284. Dobeles rajons Annenieku pagasts 1,1 1,2 42 175 Augstkalnes pagasts 1,0 0,9 44 236 Auru pagasts 1,2 1,2 38 209 Bēnes pagasts 1,1 1,0 46 185 Bērzes pagasts 1,2 1,3 48 263 Bikstu pagasts 1,1 1,2 43 176 Bukaišu pagasts 1,0 0,9 49 208 Dobeles pagasts 1,2 1,2 45 235 Īles pagasts 1,0 1,1 39 137 Jaunbērzes pagasts 1,2 1,2 32 193 Krimūnu pagasts 1,2 1,2 43 273 Lielauces pagasts 1,0 1,1 36 116 Naudītes pagasts 1,1 1,2 40 154 Penkules pagasts 1,1 1,0 43 223 Tērvetes pagasts 1,1 1,0 44 232 Ukru pagasts 1,0 0,9 46 168 Vītiņu pagasts 1,0 1,0 39 161 Zebrenes pagasts 1,0 1,1 40 131 Auces pilsētas lauku teritorija 1,1 1,0 44 214
285. Gulbenes rajons Beļavas pagasts 1,1 0,9 36 137 Daukstu pagasts 1,0 0,9 38 133 Druvienas pagasts 0,8 0,9 36 109 Galgauskas pagasts 1,0 0,9 34 131 Jaungulbenes pagasts 1,0 0,9 37 137 Lejasciema pagasts 0,8 0,9 30 88 Litenes pagasts 0,9 0,8 31 101 Lizuma pagasts 0,9 0,9 35 118 Līgo pagasts 0,9 0,9 40 125 Rankas pagasts 0,8 0,9 36 102 Stāmerienas pagasts 1,0 0,8 36 127 Stradu pagasts 1,1 0,8 39 154 Tirzas pagasts 0,9 0,9 36 117
286. Jelgavas rajons Cenu pagasts 1,5 1,4 35 227 Elejas pagasts 1,2 1,0 44 269 Glūdas pagasts 1,3 1,2 38 296 Jaunsvirlaukas pagasts 1,3 1,2 38 273 Lielplatones pagasts 1,2 1,0 47 265 Līvbērzes pagasts 1,3 1,3 32 200 Ozolnieku pagasts 1,5 1,4 41 703 Platones pagasts 1,3 1,2 38 260 Sesavas pagasts 1,1 0,9 49 255 Sidrabenes pagasts 1,2 1,3 31 164 Svētes pagasts 1,3 1,2 42 280 Valgundes pagasts 1,5 1,4 29 159 Vilces pagasts 1,0 0,9 46 212 Vircavas pagasts 1,3 1,2 38 274 Zaļenieku pagasts 1,2 1,1 45 234 Kalnciema pilsētaslauku teritorija 1,5 1,4 34 136
287. Jēkabpils rajons Asares pagasts 0,8 0,8 38 107 Atašienes pagasts 0,9 0,9 28 87 Ābeļu pagasts 1,2 1,0 38 150 Dignājas pagasts 1,0 0,8 36 122 Dunavas pagasts 0,8 0,7 41 110 Elkšņu pagasts 0,9 0,8 37 110 Gārsenes pagasts 0,8 0,8 43 121 Kalna pagasts 1,0 1,0 38 124 Krustpils pagasts 1,2 1,0 31 170 Kūku pagasts 1,2 1,0 35 169 Leimaņu pagasts 0,9 0,8 37 119 Mežāres pagasts 1,0 0,9 37 124 Rites pagasts 0,8 0,8 33 98 Rubenes pagasts 0,8 0,7 41 111 Salas pagasts 1,1 1,0 34 140 Saukas pagasts 0,9 0,8 39 124 Sēlpils pagasts 1,0 1,0 36 118 Variešu pagasts 1,1 1,0 32 123 Vīpes pagasts 1,1 1,0 35 125 Zasas pagasts 0,9 0,8 36 107 Aknīstes pilsētas lauku teritorija 0,9 0,8 36 113 Viesītes pilsētas lauku teritorija 1,0 1,0 37 121
288. Krāslavas rajons Andrupenes pagasts 0,7 0,6 35 91 Andzeļu pagasts 0,7 0,6 39 91 Asūnes pagasts 0,8 0,6 36 93 Aulejas pagasts 0,8 0,6 38 108 Bērziņu pagasts 0,7 0,6 37 93 Dagdas pagasts 0,9 0,6 36 125 Ezernieku pagasts 0,7 0,6 32 83 Grāveru pagasts 0,8 0,6 36 109 Indras pagasts 0,8 0,6 39 113 Izvaltas pagasts 0,9 0,6 32 99 Kalniešu pagasts 0,9 0,6 40 111 Kaplavas pagasts 0,8 0,5 35 105 Kastuļinas pagasts 0,7 0,6 32 74 Kombuļu pagasts 1,0 0,6 37 124 Konstantinovas pagasts 0,8 0,6 36 110 Krāslavas pagasts 1,1 0,6 34 133 Ķepovas pagasts 0,7 0,6 40 99 Piedrujas pagasts 0,8 0,5 41 112 Robežnieku pagasts 0,8 0,6 34 113 Skaistas pagasts 0,9 0,6 36 101 Svariņu pagasts 0,7 0,6 32 81 Šķaunes pagasts 0,7 0,6 32 82 Šķeltovas pagasts 0,8 0,6 33 92 Ūdrīšu pagasts 1,1 0,6 36 149
289. Kuldīgas rajons Alsungas pagasts 1,0 1,4 29 103 Ēdoles pagasts 0,9 1,4 35 111 Gudenieku pagasts 0,9 1,2 35 112 Īvandes pagasts 1,0 1,3 40 136 Kabiles pagasts 0,9 1,3 33 113 Kurmāles pagasts 1,1 1,3 40 158 Laidu pagasts 1,0 1,3 41 141 Nīkrāces pagasts 0,8 1,2 42 121 Padures pagasts 1,1 1,3 36 153 Pelču pagasts 1,1 1,3 43 165 Raņķu pagasts 1,1 1,3 41 176 Rendas pagasts 0,9 1,4 29 93 Rudbāržu pagasts 1,0 1,2 37 143 Rumbas pagasts 1,1 1,4 31 121 Snēpeles pagasts 1,0 1,2 42 146 Turlavas pagasts 1,0 1,2 35 140 Vārmes pagasts 1,0 1,3 31 130 Skrundas pilsētas lauku teritorija 1,0 1,3 41 122
290. Liepājas rajons Aizputes pagasts 1,1 1,3 41 146 Bārtas pagasts 1,0 1,3 36 148 Bunkas pagasts 1,0 1,3 45 149 Cīravas pagasts 1,0 1,3 35 135 Dunalkas pagasts 1,1 1,3 39 160 Dunikas pagasts 0,9 1,2 26 87 Embūtes pagasts 0,8 1,3 43 119 Gaviezes pagasts 1,1 1,3 35 142 Gramzdas pagasts 0,9 1,2 44 133 Grobiņas pagasts 1,3 1,4 34 171 Kalētu pagasts 0,9 1,2 36 117 Kalvenes pagasts 1,0 1,3 41 127 Kazdangas pagasts 1,1 1,3 44 168 Lažas pagasts 1,0 1,3 36 133 Medzes pagasts 1,3 1,4 36 165 Nīcas pagasts 1,2 1,3 26 126 Otaņķu pagasts 1,2 1,4 34 121 Priekules pagasts 1,1 1,3 45 149 Rucavas pagasts 0,8 1,2 25 67 Sakas pagasts 0,9 1,4 23 76 Tadaiķu pagasts 1,2 1,3 46 193 Vaiņodes pagasts 1,0 1,3 44 138 Vecpils pagasts 1,0 1,3 46 136 Vērgales pagasts 1,1 1,4 26 127 Virgas pagasts 1,0 1,3 45 134 Durbes pilsētas lauku teritorija 1,1 1,3 46 142
291. Limbažu rajons Braslavas pagasts 1,0 1,0 36 135 Brīvzemnieku pagasts 1,0 1,0 32 118 Katvaru pagasts 1,1 1,0 38 151 Lēdurgas pagasts 1,1 1,1 37 126 Liepupes pagasts 1,2 1,1 36 169 Limbažu pagasts 1,2 1,0 36 148 Pāles pagasts 1,0 1,0 34 125 Salacas pagasts 1,0 1,1 33 123 Skultes pagasts 1,3 1,1 38 191 Umurgas pagasts 1,1 1,0 37 130 Vidrižu pagasts 1,2 1,0 36 163 Viļķenes pagasts 1,1 1,0 33 135 Ainažu pilsētas lauku teritorija 0,9 1,0 32 103 Alojas pilsētas lauku teritorija 1,0 1,0 35 128 Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija 1,0 1,1 25 116 Staiceles pilsētas lauku teritorija 0,9 1,0 27 83
292. Ludzas rajons Blontu pagasts 0,9 0,6 34 90 Briģu pagasts 0,9 0,6 31 100 Ciblas pagasts 0,9 0,6 36 112 Cirmas pagasts 1,1 0,6 30 131 Goliševas pagasts 0,7 0,6 30 71 Isnaudas pagasts 1,0 0,6 35 124 Istras pagasts 0,7 0,6 33 71 Lauderu pagasts 0,8 0,6 34 90 Līdumnieku pagasts 0,7 0,6 29 63 Malnavas pagasts 0,9 0,6 32 131 Mežvidu pagasts 0,9 0,6 34 107 Mērdzenes pagasts 0,9 0,6 37 110 Miglinieku pagasts 0,8 0,6 33 103 Nautrēnu pagasts 0,8 0,7 33 86 Nirzas pagasts 0,9 0,6 35 99 Ņukšas pagasts 0,9 0,6 36 99 Pasienes pagasts 0,7 0,6 33 77 Pildas pagasts 0,8 0,6 36 84 Pureņu pagasts 1,0 0,6 37 127 Pušmucovas pagasts 1,0 0,6 44 128 Rundēnu pagasts 0,7 0,6 34 73 Salnavas pagasts 0,9 0,6 26 95 Zaļesjes pagasts 0,9 0,6 35 103 Zvirgzdenes pagasts 1,1 0,6 37 118
293. Madonas rajons Aronas pagasts 1,0 0,9 40 124 Barkavas pagasts 0,9 0,9 41 118 Bērzaunes pagasts 1,0 0,9 45 131 Dzelzavas pagasts 1,0 0,9 37 133 Ērgļu pagasts 0,9 0,9 41 127 Indrānu pagasts 0,8 0,9 36 90 Jumurdas pagasts 0,8 0,9 37 100 Kalsnavas pagasts 1,0 0,9 37 121 Lazdonas pagasts 1,2 0,9 41 212 Liezēres pagasts 0,9 0,9 40 105 Ļaudonas pagasts 1,0 0,9 36 129 Mārcienas pagasts 1,1 0,9 40 145 Mētrienas pagasts 0,9 0,9 35 107 Murmastienes pagasts 0,9 0,9 36 122 Ošupes pagasts 0,8 0,9 34 101 Praulienas pagasts 1,1 0,9 40 136 Sarkaņu pagasts 1,1 0,9 42 143 Sausnējas pagasts 0,9 0,9 43 121 Varakļānu pagasts 1,0 0,8 37 127 Vestienas pagasts 0,9 0,9 44 117 Cesvaines pilsētas lauku teritorija 1,0 0,9 39 131
294. Ogres rajons Birzgales pagasts 1,0 1,1 30 123 Jumpravas pagasts 1,3 1,0 36 129 Krapes pagasts 1,0 1,0 34 141 Ķeipenes pagasts 1,0 1,0 37 141 Lauberes pagasts 1,0 1,0 35 136 Lēdmanes pagasts 1,1 1,0 39 169 Madlienas pagasts 1,0 1,0 37 127 Mazozolu pagasts 0,9 0,9 40 122 Meņģeles pagasts 0,9 0,9 37 118 Ogresgala pagasts 1,5 1,2 41 227 Rembates pagasts 1,3 1,2 39 191 Suntažu pagasts 1,2 1,1 39 172 Taurupes pagasts 0,9 0,9 42 122 Tīnūžu pagasts 1,5 1,2 34 193 Ķeguma pilsētas lauku teritorija 1,3 1,2 28 129 Lielvārdes pilsētas lauku teritorija 1,3 1,1 40 209
295. Preiļu rajons Aglonas pagasts 0,8 0,7 34 84 Aizkalnes pagasts 1,0 0,7 40 128 Galēnu pagasts 0,9 0,7 40 123 Jersikas pagasts 1,1 0,8 33 110 Pelēču pagasts 0,8 0,7 35 104 Preiļu pagasts 1,1 0,7 37 163 Riebiņu pagasts 1,1 0,7 38 152 Rožkalnu pagasts 0,8 0,7 36 98 Rožupes pagasts 1,0 0,8 29 97 Rudzātu pagasts 0,9 0,8 36 96 Rušonu pagasts 0,9 0,7 33 102 Saunas pagasts 1,0 0,7 35 123 Silajāņu pagasts 0,9 0,7 34 121 Sīļukalna pagasts 0,8 0,7 40 98 Stabulnieku pagasts 0,9 0,7 42 135 Sutru pagasts 1,0 0,7 33 130 Turku pagasts 1,0 0,9 30 107 Upmalas pagasts 0,9 0,7 35 99 Vārkavas pagasts 1,0 0,7 33 137
296. Rēzeknes rajons Audriņu pagasts 1,1 0,8 42 196 Bērzgales pagasts 1,0 0,7 37 140 Čornajas pagasts 1,0 0,8 34 122 Dekšāres pagasts 0,9 0,7 31 137 Dricānu pagasts 0,9 0,6 41 115 Feimaņu pagasts 0,8 0,7 29 82 Gaigalavas pagasts 0,8 0,7 24 99 Griškānu pagasts 1,3 0,8 36 249 Ilzeskalna pagasts 0,9 0,7 44 167 Kantinieku pagasts 1,0 0,7 40 137 Kaunatas pagasts 0,8 0,6 40 196 Lendžu pagasts 1,0 0,7 33 126 Lūznavas pagasts 1,0 0,7 28 121 Maltas pagasts 1,0 0,7 33 145 Mākoņkalna pagasts 0,8 0,7 33 90 Nagļu pagasts 0,8 0,6 27 87 Ozolaines pagasts 1,2 0,7 32 226 Ozolmuižas pagasts 1,3 0,7 35 296 Pušas pagasts 0,8 0,6 30 87 Rikavas pagasts 0,9 0,6 41 140 Sakstagala pagasts 1,0 0,7 36 153 Silmalas pagasts 0,9 0,7 32 131 Sokolu pagasts 0,9 0,7 33 161 Stoļerovas pagasts 1,0 0,6 39 135 Stružānu pagasts 0,9 0,7 40 82 Vērēmu pagasts 1,3 0,8 38 235 Viļānu pagasts 1,0 0,7 37 179
297. Rīgas rajons Allažu pagasts 1,3 1,3 28 156 Ādažu pagasts 1,8 1,5 31 794 Babītes pagasts 1,8 1,5 34 389 Carnikavas pagasts 1,8 1,5 22 517 Daugmales pagasts 1,5 1,4 32 210 Garkalnes pagasts 1,8 1,5 24 647 Inčukalna pagasts 1,5 1,3 26 235 Krimuldas pagasts 1,3 1,2 39 197 Ķekavas pagasts 1,8 1,4 35 494 Mālpils pagasts 1,2 1,2 37 181 Mārupes pagasts 2,5 1,5 30 661 Olaines pagasts 1,8 1,4 34 247 Ropažu pagasts 1,5 1,4 28 161 Salas pagasts 1,8 1,5 31 229 Sējas pagasts 1,3 1,3 28 158 Siguldas pagasts 1,5 1,2 40 247 Stopiņu pagasts 2,5 1,5 28 1180 Baldones pilsētas lauku teritorija 1,5 1,4 35 191 Salaspils pilsētas lauku teritorija 2,5 1,4 27 502 Saulkrastu pilsētas lauku teritorija 1,8 1,5 24 329
298. Saldus rajons Blīdenes pagasts 1,0 1,1 40 149 Ezeres pagasts 0,9 0,9 42 165 Gaiķu pagasts 1,0 1,2 44 161 Jaunauces pagasts 0,9 1,1 39 143 Jaunlutriņu pagasts 1,0 1,2 37 157 Kursīšu pagasts 1,0 0,9 38 135 Lutriņu pagasts 1,1 1,2 39 168 Nīgrandes pagasts 0,8 1,0 42 145 Novadnieku pagasts 1,1 1,1 43 169 Pampāļu pagasts 0,9 0,9 41 137 Remtes pagasts 1,0 1,2 39 137 Rubas pagasts 0,9 1,1 38 140 Saldus pagasts 1,2 1,2 43 260 Šķēdes pagasts 1,0 1,0 41 158 Vadakstes pagasts 0,9 1,1 43 159 Zaņas pagasts 0,9 0,9 42 148 Zirņu pagasts 1,1 1,2 40 163 Zvārdes pagasts 1,0* 1,1 40 108 Brocēnu pilsētas lauku teritorija 1,2 1,2 42 190
299. Talsu rajons Abavas pagasts 1,0 1,3 34 140 Balgales pagasts 1,0 1,3 38 154 Dundagas pagasts 0,8 1,3 32 97 Ģibuļu pagasts 1,0 1,3 30 117 Īves pagasts 0,9 1,3 34 130 Kolkas pagasts 0,9 1,3 19 60 Ķūļciema pagasts 1,0 1,3 25 101 Laidzes pagasts 1,2 1,3 38 178 Laucienes pagasts 1,1 1,3 34 148 Lībagu pagasts 1,2 1,3 36 167 Lubes pagasts 1,0 1,3 32 127 Mērsraga pagasts 1,1 1,3 29 154 Rojas pagasts 1,0 1,3 29 127 Strazdes pagasts 1,0 1,3 46 168 Valdgales pagasts 1,0 1,3 30 118 Vandzenes pagasts 1,0 1,3 36 141 Virbu pagasts 1,1 1,3 32 164 Valdemārpils pilsētas lauku teritorija 1,1 1,3 32 138
300. Tukuma rajons Cēres pagasts 1,0 1,3 153 Degoles pagasts 1,1 1,3 43 187 Džūkstes pagasts 1,1 1,3 34 150 Engures pagasts 1,2 1,3 27 138 Irlavas pagasts 1,1 1,3 43 173 Jaunpils pagasts 1,0 1,3 42 164 Jaunsātu pagasts 1,1 1,3 40 167 Lapmežciema pagasts 1,5 1,4 22 136 Lestenes pagasts 1,1 1,3 39 162 Matkules pagasts 0,9 1,3 41 148 Pūres pagasts 1,1 1,3 41 170 Sēmes pagasts 1,2 1,4 37 156 Slampes pagasts 1,2 1,3 38 192 Smārdes pagasts 1,3 1,4 32 144 Tumes pagasts 1,3 1,4 40 225 Vānes pagasts 0,9 1,2 36 122 Viesatu pagasts 1,0 1,2 42 151 Zantes pagasts 1,0 1,2 44 143 Zemītes pagasts 1,0 1,3 44 161 Zentenes pagasts 1,0 1,3 30 109 Kandavas pilsētas lauku teritorija 1,0 1,3 41 145
301. Valkas rajons Bilskas pagasts 0,9 1,0 35 114 Blomes pagasts 1,0 1,0 38 135 Brantu pagasts 1,0 1,0 38 135 Ērģemes pagasts 0,9 1,0 35 113 Ēveles pagasts 0,9 1,0 35 122 Grundzāles pagasts 0,8 1,0 35 98 Jērcēnu pagasts 1,0 1,1 35 135 Kārķu pagasts 0,8 1,0 33 104 Launkalnes pagasts 0,9 1,0 35 120 Palsmanes pagasts 0,8 1,0 35 101 Plāņu pagasts 1,0 1,1 29 112 Smiltenes pagasts 1,1 1,0 37 173 Trikātas pagasts 1,1 1,1 30 140 Valkas pagasts 1,1 1,1 29 120 Variņu pagasts 0,8 1,0 36 110 Vijciema pagasts 1,0 1,0 34 124 Zvārtavas pagasts 0,8 1,0 24 73 Sedas pilsētas lauku teritorija 1,0 1,1 26 175
302. Valmieras rajons Bērzaines pagasts 1,1 1,0 36 158 Brenguļu pagasts 1,2 1,1 35 162 Burtnieku pagasts 1,0 1,0 38 153 Dikļu pagasts 1,0 1,0 36 121 Ipiķu pagasts 0,8 0,8 37 112 Jeru pagasts 1,0 1,0 28 122 Kauguru pagasts 1,3 1,1 38 190 Kocēnu pagasts 1,2 1,1 37 179 Ķoņu pagasts 0,9 1,0 39 138 Lodes pagasts 0,8 0,9 38 111 Matīšu pagasts 1,0 0,9 38 150 Naukšēnu pagasts 0,8 1,0 36 108 Ramatas pagasts 0,8 0,9 35 84 Rencēnu pagasts 1,0 1,0 36 149 Sēļu pagasts 0,9 1,0 27 116 Skaņkalnes pagasts 1,0 1,0 29 110 Vaidavas pagasts 1,1 1,1 36 159 Valmieras pagasts 1,2 1,0 39 197 Vecates pagasts 1,0 1,0 29 125 Vilpulkas pagasts 0,9 0,9 36 118 Zilākalna pagasts 1,2 1,0 32 125 Mazsalacas pilsētas lauku teritorija 1,0 1,0 34 127
303. Ventspils rajons Ances pagasts 0,8 1,3 22 64 Jūrkalnes pagasts 0,8 1,4 33 87 Popes pagasts 1,0 1,3 27 101 Puzes pagasts 0,8 1,3 27 80 Tārgales pagasts 1,2 1,4 27 144 Ugāles pagasts 1,0 1,3 31 114 Usmas pagasts 0,9 1,3 25 83 Užavas pagasts 1,0 1,4 27 109 Vārves pagasts 1,3 1,4 23 167 Ziru pagasts 1,0 1,3 30 118 Zlēku pagasts 0,9 1,3 30 101 Piltenes pilsētas lauku teritorija 1,1 1,3 23 122 Piezīmes.
304. Novietojuma koeficients K2 mainās atkarībā no saimniecības atrašanās vietas pagastā (skat. Ministru kabineta 1999.gada 6.jūlija noteikumu Nr.244 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi"
305. un 4.pielikumu).
306. * Zvārdes pagastā bijušā aviācijas poligona teritorijā (izņemot buferzonu) koeficientu K2 pazemina par 0,
307. Tieslietu ministre I.Labucka
308. pielikums Ministru kabineta
309. gada
310. jūlija noteikumiem Nr. 244 Meža zemes kvalitātes novērtējums (atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa) Nr. p.k. Meža augšanas apstākļu tips Saīsinājums Meža zemes kvalitātes novērtējums (balles/ha)
311. Sils Sl 14
312. Mētrājs Mr 24
313. Lāns Ln 30
314. Damaksnis Dm 44
315. Vēris Vr 48
316. Gārša Gr 50
317. Viršu ārenis, viršu kūdrenis Av, Kv 15
318. Mētru ārenis, mētru kūdrenis Am, Km 27
319. Šaurlapu ārenis, šaurlapu kūdrenis As, Ks 37
320. Platlapju ārenis, platlapju kūdrenis Ap, Kp 45
321. Grīnis Gs 7
322. Slapjais mētrājs Mrs 10
323. Slapjais damaksnis Dms 14
324. Slapjais vēris Vrs 16
325. Slapjā gārša Grs 20
326. Purvājs Pv 8
327. Niedrājs Nd 10
328. Dumbrājs Db 13
329. Liekņa Lk 17 Tieslietu ministre I.Labucka
330. pielikums Ministru kabineta
331. gada
332. jūlija noteikumiem Nr. 244 Zemes vērtēšanas darba tabula (zemes kvalitātes novērtējums ballēs aramzemei, daudzgadīgajiem stādījumiem, kultivētajām ganībām) Augsnes tips Mehāniskais sastāvs Iekultivēšanas pakāpe vāja zem vidējās vidēja virs vidējās laba