📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2001. gada 31. jūlija noteikumus Nr. 341 "Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi".
Ministru
kabineta noteikumi Nr. 244
Rīgā 1999.gada 6.jūlijā (prot.
Nr. 34, 10.§)
Lauku apvidu
zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā
ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 4.panta otro
daļu
I. Vispārīgie
jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka lauku
apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību.
2. Lauku apvidu zemes kadastrālo
vērtību nosaka Valsts zemes dienests masveida vērtēšanas vai
individuālās vērtēšanas procesā.
3. Masveidā noteikto lauku apvidu
zemes kadastrālo vērtību izmanto:
3.1. nekustamā īpašuma nodokļa
aprēķināšanai, kamēr lauku apvidu zemes kadastrālā vērtība nav
noteikta individuāli;
3.2. nomas maksas noteikšanai un
zemes strīdu izskatīšanā, ja zemesgabals nav iemērīts dabā un nav
izgatavots zemesgabala robežu plāns;
3.3. normatīvajos aktos
noteiktajos gadījumos - ar zemes vērtību saistīto darījumu
kārtošanai, ja zemes īpašumā nav meža zemes.
4. Individuāli noteikto lauku
apvidu zemes kadastrālo vērtību izmanto:
4.1. nekustamā īpašuma nodokļa
aprēķināšanai;
4.2. privatizējamo zemesgabalu
izpirkuma maksas noteikšanai;
4.3. normatīvajos aktos
noteiktajos gadījumos - ar zemes vērtību saistīto darījumu
kārtošanai.
5. Masveida vērtēšanas procesā
veic:
5.1. lauku apvidu zemes
kadastrālās vērtības aktualizāciju;
5.2. lauku apvidu zemes kadastrālo
pārvērtēšanu - saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ne retāk kā
reizi piecos gados.
6. Pasūtot individuālu lauku
apvidu zemes kadastrālo vērtējumu, pasūtītājs iesniedz:
6.1. zemesgabala robežu plāna
kopiju ar atzīmi par reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts
kadastra reģistrā;
6.2. attiecīgo valsts institūciju
vai pašvaldību izziņu (1.pielikums) par zemes lietošanas mērķi
vai mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Ministru kabineta
noteikumiem par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju,
un par minētajiem mērķiem atbilstošām platībām, ja zemes īpašumam
ir mainīts zemes lietošanas mērķis vai izveidots jauns zemes
īpašums;
6.3. lauksaimniecības,
mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes
kadastrālās vērtības noteikšanai papildus iesniedz:
6.3.1. Valsts mežierīcības
institūta izstrādāto meža apsaimniekošanas projektu vai mežu
novērtējuma kopsavilkumu, ja zemes īpašumā ir izdalīts meža
zemesgabals, kura platība ir 0,5 ha un vairāk;
6.3.2. attiecīgo valsts
institūciju vai pašvaldību dokumentāru apliecinājumu par zemes
lietošanas aprobežojumiem (ierobežojumiem) saskaņā ar
Aizsargjoslu likumu, ja tie nav atzīmēti zemesgabala robežu plānā
vai nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā;
6.3.3. attiecīgā rajona
lauksaimniecības departamenta Meliorācijas daļas uzziņu par
meliorācijas sistēmas darbības traucējumiem, ja tādi ir, un zemes
melioratīvā stāvokļa novērtējumu;
6.3.4. reģionālās vides pārvaldes
institūcijas uzziņu par zemes piesārņojuma pakāpi, ja ir
konstatēts zemes piesārņojums;
6.4. lauku apbūves zemes
(juridiski noteikta zemes platība būvju celtniecībai un
uzturēšanai) kadastrālās vērtības noteikšanai papildus
iesniedz:
6.4.1. attiecīgo valsts vai
pašvaldību institūciju izziņu (1.pielikums) par zemesgabala
inženiertehnisko nodrošinājumu;
6.4.2. attiecīgo valsts
institūciju vai pašvaldību dokumentāru apliecinājumu par zemes
lietošanas aprobežojumiem (ierobežojumiem) saskaņā ar
Aizsargjoslu likumu, ja tie nav atzīmēti zemesgabala robežu plānā
vai nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā;
6.4.3. reģionālās vides pārvaldes
institūcijas uzziņu par zemes piesārņojuma pakāpi, ja ir
konstatēts zemes piesārņojums;
6.4.4. attiecīgās pašvaldības
dokumentāru apliecinājumu par zemes applūšanu, ja tāda ir;
6.4.5. Valsts ģeoloģijas dienesta
uzziņu par gruntsūdens līmeni un fizikāli ģeoloģiskiem
apstākļiem.
7. Ja zemes īpašnieks līdz
pirmstaksācijas gada 1.oktobrim iesniedz šo noteikumu 6.3.3.,
6.3.4. un 6.4.4.apakšpunktā minētās uzziņas, tās tiek ņemtas
vērā, masveidā aprēķinot zemes kadastrālo vērtību.
8. Individuāla pasūtījuma gadījumā
zemes vērtētājs sastāda un paraksta lauku apvidu zemes
kadastrālās vērtēšanas protokolu divos eksemplāros, no kuriem
vienu izsniedz pasūtītājam. Vērtēšanas protokolā norāda:
8.1. pasūtītāja vārdu un
uzvārdu;
8.2. zemes vērtētāja vārdu un
uzvārdu;
8.3. zemes īpašuma kadastrālās
vērtēšanas datumu;
8.4. zemes īpašuma kadastra
reģistra numuru;
8.5. zemes īpašuma nosaukumu vai
adresi;
8.6. zemes īpašuma kopplatību;
8.7. zemes īpašuma kadastrālo
vērtību latos un 1 ha (lauksaimniecības, mežsaimniecības un
ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtajai zemei) vai 1 m2 (lauku
apbūves un individuālo augļu dārzu zemei) zemes kadastrālo
vērtību;
8.8. mežaudzes vērtību latos, ja
uz zemes īpašuma ir meža zemesgabals, kura platība ir 0,5 ha un
vairāk. Mežaudzes vērtība latos nepieciešama privatizācijai un
normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ar mežaudzes vērtību
saistīto darījumu kārtošanai.
9. Lauku apvidu zemes kadastrālās
vērtēšanas protokols un aprēķinos izmantotā informācija glabājas
Valsts zemes dienesta teritoriālās nodaļas arhīvā kadastrālās
vērtēšanas lietas veidā. Kadastrālās vērtēšanas lietu
noformēšanas un arhivēšanas kārtību nosaka Valsts zemes dienests
atbilstoši likumam "Par arhīviem".
10. Zemes kadastrālās vērtēšanas
vajadzībām Valsts zemes dienests apzina un analizē nekustamo
īpašumu pirkuma cenas, nomas maksas un citu ar nekustamā īpašuma
tirgu saistīto informāciju, kā arī veido un uztur attiecīgu datu
bāzi.
11. Lai izveidotu un aktualizētu
nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi, attiecīgā zemesgrāmatu nodaļa
nekustamā īpašuma nomas un īpašuma tiesību pārejas gadījumos, bet
ne retāk kā reizi mēnesī sniedz Valsts zemes dienesta
teritoriālajai nodaļai šādu informāciju (informācija par
nekustamā īpašuma nomas un īpašuma tiesību pārejas gadījumiem
tiek nodota un saņemta vienotas zemesgrāmatu un Valsts zemes
dienesta informatīvās sistēmas ietvaros):
11.1. par pirkuma līgumu:
11.1.1. nekustamā īpašuma
apzīmējums kadastra reģistrā;
11.1.2. nekustamā īpašuma agrākais
un tagadējais īpašnieks;
11.1.3. darījuma objekta
sastāvs;
11.1.4. darījuma cena latos;
11.2. par nomas līgumu:
11.2.1. nekustamā īpašuma
apzīmējums kadastra reģistrā;
11.2.2. nomas objekta sastāvs;
11.2.3. nomas maksa latos mēnesī
vai gadā.
12. Pašvaldību institūcijas, kas
ir veikušas darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un nav šos
darījumus nostiprinājušas zemesgrāmatā, mēneša laikā pēc
attiecīgā darījuma veikšanas iesniedz Valsts zemes dienesta
teritoriālajā nodaļā šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā
minēto informāciju. Pārējās personas, kas pēc šo noteikumu
stāšanās spēkā ir veikušas darījumus ar nekustamajiem īpašumiem
un nav šos darījumus nostiprinājušas zemesgrāmatā, piesakās
attiecīgajā pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji un
iesniedz notariāli apliecinātu pirkuma vai nomas līguma
kopiju.
13. Pašvaldība šo noteikumu
12.punktā minētās notariāli apliecinātās pirkuma vai nomas līgumu
kopijas katru mēnesi nodod Valsts zemes dienesta teritoriālajai
nodaļai.
14. Valsts zemes dienests
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina tā rīcībā nodotās
informācijas konfidencialitāti.
15. Ja zemes īpašumos, kurus
atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli" neapliek ar
nekustamā īpašuma nodokli, ir atļauta pagaidu saimnieciskā
darbība, attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija nosaka
zemes kadastrālā vērtējuma nepieciešamību, zemes lietošanas
mērķi, kā arī zemes platību, uz kuras atļauta pagaidu
saimnieciskā darbība.
16. Ja likumā noteiktajā kārtībā
ir aizliegts veikt jebkuru saimniecisko darbību, tad platībai, uz
kuru noteikts aizliegums, zemes kadastrālo vērtību samazina par
100 procentiem.
17. Ja uz lauksaimniecības un
ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtā zemesgabala konstatēti
zemes lietošanas aprobežojumi (ierobežojumi) saskaņā ar
Aizsargjoslu likumu, zemes kadastrālo vērtību samazina:
17.1. par 5 %, ja nav norādīta
zemes platība, kuru aizņem zemes lietošanas aprobežojumi
(ierobežojumi), vai ja zemes lietošanas aprobežojuma
(ierobežojuma) platība aizņem līdz 20 % no zemes īpašuma
kopplatības;
17.2. par 10 %, ja zemes
lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 20-40 % no
zemes īpašuma kopplatības;
17.3. par 15 %, ja zemes
lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 40-60 % no
zemes īpašuma kopplatības;
17.4. par 20 %, ja zemes
lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 40-80 % no
zemes īpašuma kopplatības;
17.5. par 30 %, ja zemes
lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 80-100 % no
zemes īpašuma kopplatības.
18. Ja saskaņā ar likumu "Par meža
apsaimniekošanu un izmantošanu" mežaudzei ir noteikts
paaugstināts vai individuāls ciršanas vecums un saskaņā ar
Ministru kabineta noteikumiem par galveno cirti un noteikumiem
par starpcirti ir aizliegta galvenā cirte, kailcirte vai
starpcirte, meža zemei kadastrālo vērtību samazina:
18.1. par 100 %, ja aizliegta
galvenā cirte un starpcirte;
18.2. par 50 %, ja aizliegta
galvenā cirte vai kailcirte;
18.3. par 30 %, ja noteikts
paaugstināts vai individuāls ciršanas vecums, bet galvenā cirte
un starpcirte nav aizliegta.
19. Informāciju par zemes
īpašumiem (lietojumiem), kuru meža zemēs ir noteikts paaugstināts
vai individuāls ciršanas vecums un aizliegta galvenā cirte,
kailcirte vai starpcirte, Valsts meža dienests līdz
pirmstaksācijas gada 1.oktobrim iesniedz attiecīgajām Valsts
zemes dienesta teritoriālajām nodaļām.
20. Ja uz lauku apbūves
zemesgabala konstatēti zemes lietošanas aprobežojumi
(ierobežojumi) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, zemes kadastrālo
vērtību samazina:
20.1. par 5 %, ja nav norādīta
zemes platība, kuru aizņem zemes lietošanas aprobežojumi
(ierobežojumi), vai ja zemes lietošanas aprobežojuma
(ierobežojuma) platība aizņem līdz 25 % no zemes īpašuma
kopplatības;
20.2. par 10 %, ja zemes
lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 25-50 % no
zemes īpašuma kopplatības;
20.3. par 15 %, ja zemes
lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 50-75 % no
zemes īpašuma kopplatības;
20.4. par 20 %, ja zemes
lietošanas aprobežojuma (ierobežojuma) platība aizņem 75-100 % no
zemes īpašuma kopplatības.
21. Ja vienā vietā pārklājas
vairāku veidu aizsargjoslas, zemes kadastrālajā vērtēšanā ņem
vērā stingrākās zemes lietošanas aprobežojumu (ierobežojumu)
prasības un lielāko minimālo aizsargjoslas platumu.
22. Ja vairāku veidu aizsargjoslas
nepārklājas, tad, nosakot zemes kadastrālo vērtību, tiek ņemti
vērā visi zemes lietošanas aprobežojumi (ierobežojumi).
23. Nosakot zemes īpašuma
kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, tajā
saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā ar nekustamā
īpašuma nodokli neapliek zemi, kuru aizņem jaunaudzes un
apmežojumi jaunaudžu vecumā, netiek ietverta tās meža zemes
kadastrālā vērtība, kuru aizņem jaunaudzes un apmežojumi
jaunaudžu vecumā.
24. Lauku apvidu zemes
kadastrālajā vērtībā netiek ietverta zemes dzīļu un mežaudzes
vērtība.
25. Atbilstoši likumam "Par zemes
privatizāciju lauku apvidos" un Ministru kabineta noteikumiem par
rudzu cenas noteikšanu zemes izpirkšanai un kompensācijas par
bijušo zemes īpašumu lauku apvidos aprēķināšanai viena
ballhektāra vērtība zemes kadastrālās vērtības noteikšanai ir Ls
3,71.
26. Lauku apvidu zemes kadastrālo
vērtēšanu veic, izmantojot:
26.1. zemes tirgus vērtību
analīzi;
26.2. zemes tirgus vērtību
imitāciju, kuru piemēro laikā, kad nekustamā īpašuma tirgus
darījumu skaits ir nepietiekams zemes tirgus cenu līmeņa
noteikšanai.
27. Lauku apvidu zemes kadastrālo
vērtību masveidā un individuāli aprēķina automatizēti, izmantojot
Valsts zemes dienesta apstiprinātu lauku zemes vērtēšanas
aprēķina un kontroles programmu.
II. Lauku apvidu
zemes kadastrālā vērtēšana, izmantojot zemes tirgus vērtību
analīzi
28. Lauku apvidū, kur par
laikposmu, kas nav mazāks par diviem gadiem, ir iespējama
nekustamā īpašuma tirgus datu analīze un uz tās rādītājiem
pamatota zemes vērtību zonējumu izstrāde, zemes kadastrālās
vērtības aprēķinam izmanto attiecīgās vērtību zonas zemes bāzes
modeli. Zemes bāzes modelis ir no vairākiem zemesgabaliem pēc
zemes vērtību noteicošiem kritērijiem izvēlēts tos raksturojošs
zemesgabala modelis.
29. Zemes tirgus informācijas
analīzē lieto šādus nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanas
paņēmienus:
29.1. nekustamā īpašuma tirgus
cenu salīdzināšana;
29.2. ieņēmumu kapitalizācija;
29.3. izmaksu aprēķins.
30. Zemes tirgus informācijas
analīzes vajadzībām iespēju robežās izmanto:
30.1. nekustamā īpašuma pirkuma
cenas;
30.2. nekustamā īpašuma izsoles
cenas;
30.3. nekustamo īpašumu, atsevišķu
zemesgabalu un telpu nomas maksu;
30.4. nekustamo īpašumu tirgū
esošo piedāvājuma un pieprasījuma informāciju;
30.5. uzņēmumu ienākumu un
izdevumu analīzi.
31. Zemes tirgus informācijas
analīzes gaitā:
31.1. pēc zemes lietošanas mērķiem
sistematizē analīzei pakļauto zemes īpašumu raksturojošo
informāciju;
31.2. apzina analīzei pakļauto
zemes īpašumu vērtību ietekmējošos faktorus;
31.3. teritoriāli apzina un izpēta
tirgus darījumu objektus;
31.4. izstrādā un analizē
nekustamā īpašuma tirgus cenu grafiskos materiālus un izvēlas
katram zemes lietošanas mērķim atbilstošo zemes bāzes modeli;
31.5. nosaka lauksaimniecībā,
mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā izmantojamās zemes bāzes
modeļa 1 ha zemes vidējo vērtību kā attiecīgās vērtību zonas 1 ha
zemes vērtību latos;
31.6. nosaka lauku apbūves zemes
un individuālā augļu dārza zemes bāzes modeļa 1 m2 zemes vidējo
vērtību kā attiecīgās vērtību zonas 1 m2 zemes vērtību latos;
31.7. nosaka vērtējamo zemesgabalu
un zemes bāzes modeļa savstarpējo atšķirību rādītājus, aprēķina
šo rādītāju vērtības lielumu un izsaka to attiecīgu koeficientu
veidā.
32. Nosakot vērtējamo
lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā izmantojamo
zemesgabalu un zemes bāzes modeļa atšķirību rādītājus,
uzskaita:
32.1. platību atšķirības;
32.2. novietojuma atšķirības;
32.3. zemes kvalitātes novērtējuma
atšķirības. Zemes kvalitātes novērtējums ir zemes novērtējums
ballēs, ņemot vērā tās produktivitāti, bet nepiemērojot
starpgabalainības un novietojuma koeficientus;
32.4. zemes lietošanas tiesību
aprobežojumu ietekmes atšķirības;
32.5. zemes apsaimniekošanas
apstākļu (piemērotība lauksaimnieciskajai ražošanai)
atšķirības;
32.6. zemes lietošanas veidu
atšķirības;
32.7. starpgabalainības
atšķirības.
33. Nosakot vērtējamo lauku
apbūves zemes un individuālo augļu dārzu zemesgabalu un zemes
bāzes modeļa atšķirību rādītājus, uzskaita:
33.1. zemes lietošanas mērķu
atšķirības;
33.2. platību atšķirības;
33.3. novietojuma atšķirības;
33.4. atšķirības pēc to
inženiertehniskā nodrošinājuma infrastruktūras attīstības līmeņa
un tās elementu pieejamības;
33.5. pieejamības atšķirības;
33.6. konfigurācijas
atšķirības;
33.7. apbūves intensitātes
rādītāju atšķirības;
33.8. zemes lietošanas tiesību
aprobežojumu ietekmes atšķirības;
33.9. apkārtējās vides ainavas
ietekmes atšķirības.
34. Vērtējamo zemesgabalu un zemes
bāzes modeļa atšķirību rādītāji, kas attiecīgajam zemes
lietošanas mērķim nav būtiski un zemesgabala vērtību neietekmē,
nav jāuzskaita.
35. Valsts zemes dienests izstrādā
zemes vērtību zonējumu katrai pašvaldības administratīvajai
teritorijai atbilstoši zemes lietošanas mērķim un nosaka 1 ha
(lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības
vajadzībām piešķirtajai zemei) vai 1 m2 (lauku apbūves
zemei un individuālo augļu dārzu zemei) zemes zonas vērtību.
36. Zemes vērtību zonējumu
izstrādā, pamatā izmantojot:
36.1. zemes tirgus informācijas
analīzes rezultātus;
36.2. zemes kadastrālo un tirgus
vērtību teritoriālo atšķirību izpētes rezultātus;
36.3. izstrādāto vai izstrādājamo
teritoriālplānojumu un apbūves noteikumu analīzi;
36.4. konkrēta tirgus rajona
ekonomiskā stāvokļa un tā izmaiņu tendences analīzi;
36.5. informāciju par
infrastruktūras attīstību.
37. Zemes vērtību zonējumā
norādītās zonas 1 ha vai 1m2 zemes vērtības
aktualizējamas uz Ministru kabineta noteikto nekustamo īpašumu
pārvērtēšanas datumu un atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus cenu
līmenim.
38. Attiecīgā pašvaldība organizē
zemes vērtību zonējumu projektu nodošanu sabiedriskajai
apspriešanai, kuras laiks nedrīkst būt īsāks par trijām nedēļām.
Kopīga attiecīgās pašvaldības un Valsts zemes dienesta izveidota
darba grupa apkopo un izskata priekšlikumus un piezīmes, kuras
kopā ar zemes vērtību zonējuma projektu iesniedz pašvaldībā.
Pašvaldība pieņem lēmumu par attiecīgā projekta saskaņošanu.
39. Zemes vērtību zonējumu
oriģinālus izstrādā divos eksemplāros. Tos apstiprina Valsts
zemes dienests, norādot zonējumu spēkā stāšanās datumu, kā arī
termiņu, līdz kuram ir spēkā attiecīgajā administratīvajā
teritorijā iepriekš veiktie zemes kadastrālie vērtējumi. Ja
minētie zonējumi stājas spēkā ar nākamā taksācijas gada
1.janvāri, tie apstiprināmi līdz kārtējā gada 15.oktobrim. Viens
apstiprinātais zemes vērtību zonējuma oriģināls paliek Valsts
zemes dienesta rīcībā, otrs - attiecīgās pašvaldības rīcībā.
40. Zemesgabala kadastrālo vērtību
aprēķina, izmantojot formulu:
VK= ZV x P x
AK1 x AK2...AKn , kur
VK - zemesgabala
kadastrālā vērtība latos;
ZV - vērtību zonas 1 ha
(lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā
izmantojamajai zemei) vai 1 m2 (lauku apbūves zemei un
individuālo augļu dārzu zemei) zemes vērtība latos attiecīgajam
zemes lietošanas mērķim;
P - zemesgabala platība hektāros
(lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un ūdenssaimniecībā
izmantojamajai zemei) vai kvadrātmetros (lauku apbūves zemei un
individuālo augļu dārzu zemei);
AK1...AKn -
vērtējamā zemesgabala un zemes bāzes modeļa atšķirību rādītāju
koeficienti.
41. Ņemot vērā nekustamā īpašuma
tirgus informācijas analīzes rezultātus, Valsts zemes dienests
pirms katra nekustamā īpašuma taksācijas perioda katrai
pašvaldības teritorijai vai tās daļai nosaka korekcijas
koeficientu katram zemes lietošanas mērķim atbilstoši tirgus cenu
līmenim, ko lieto esošās zemes kadastrālās vērtības
aktualizācijai.
III.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības
vajadzībām piešķirtās zemes kadastrālās vērtības noteikšana,
izmantojot zemes tirgus vērtību imitāciju
42. Lauksaimniecības,
mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes
kadastrālo vērtību aprēķina bez izpētes uz vietas (kamerāli).
Izmantojot agrāk sastādītos zemes vērtēšanas un augsnes
kartēšanas materiālus, mežu inventarizācijas materiālus un zemes
tirgus datus, nosaka lauksaimniecībā un mežsaimniecībā
izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs, ko koriģē ar
saimniecības zemes starpgabalainības un novietojuma koeficientiem
(2., 3., 4. un 5.pielikums), ņemot vērā zemes lietošanas
aprobežojumus (ierobežojumus). Zemes kvalitātes novērtējums ir
zemes salīdzinošais novērtējums ballēs pēc normatīvās
produktivitātes (augkopības produkcijas daudzums, kas iegūstams,
ja ir vidējs zemes izmantošanas, ražošanas intensifikācijas un
organizācijas līmenis).
43. Lai noteiktu lauksaimniecībā
izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu, Valsts zemes dienests
kamerāli izgatavo atjaunotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes
kvalitātes novērtējuma pamatkarti, izmantojot jaunākos zemes
vērtēšanas un augsnes kartēšanas materiālus.
44. Lauksaimniecības,
mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes
kadastrālo vērtību aprēķina šādi:
44.1. individuāli nosaka
lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ar
pusklases (5 balles) precizitāti, izmantojot atjaunotas
lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma
pamatkartes vai jaunākos zemes vērtēšanas un augsnes kartēšanas
materiālus;
44.2. masveidā nosaka valdošo
lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu ballēs.
Valdošais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes
novērtējums ir tāds zemes novērtējums ballēs, ar kuru var
novērtēt lielāko daļu saimniecības zemes vai aptuveni noteikt
zemes vidējo novērtējumu ballēs sīkkontūrainības apstākļos;
44.3. masveidā nosaka valsts meža
fondā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes
novērtējumu, tās platību reizinot ar 20 ballēm;
44.4. masveidā un individuāli
nosaka zem ēkām un pagalmiem esošās zemes kvalitātes novērtējumu,
tās platību reizinot ar 50 ballēm;
44.5. masveidā un individuāli
nosaka pārējās zemes (izņemot zivju dīķus) - ūdeņu, krūmāju,
purvu, saimniecības ceļu, meža stigu, trašu, smiltāju un pārējās
neizmantojamās zemes - kvalitātes novērtējumu, tās platību
reizinot ar 8 ballēm;
44.6. masveidā un individuāli
nosaka zivju dīķu kvalitātes novērtējumu, to platību reizinot ar
35 ballēm. Zivju dīķi ir zemes platības, kuras aizņem mākslīgi
ierīkotas ūdenstilpes zivju audzēšanai;
44.7. masveidā nosaka meža zemes
novērtējumu atbilstoši pagastu un pilsētu lauku teritoriju meža
zemes vidējam novērtējumam (5.pielikums), ņemot vērā zemes
lietošanas aprobežojumus (ierobežojumus);
44.8. individuāli nosaka meža
zemes kvalitātes novērtējumu pēc meža inventarizācijas
materiāliem, ņemot vērā meža augšanas apstākļu tipu (6.pielikums)
un zemes lietošanas aprobežojumus (ierobežojumus). Meža zemes
kvalitātes novērtējuma aprēķināšanai izmantojama Valsts
mežierīcības institūta datu bāze "Meža fonds";
44.9. ja atsevišķas ar kokiem
apaugušas platības ir mazākas par 0,5 ha un tajās nav veikta
mežierīcība, to vērtību nosaka individuāli atbilstoši pagastu un
pilsētu lauku teritoriju meža zemes vidējam novērtējumam
(5.pielikums);
44.10. nosaka kopējo zemes
kvalitātes novērtējumu (kā ballhektāru summu), summējot zemes
lietošanas veidu kvalitātes novērtējuma un platības reizinājumus
(izņemot meža zemes);
44.11. nosaka zemes kadastrālo
vērtību, koriģējot kopējo zemes kvalitātes novērtējumu ar
starpgabalainības koeficientu K1 un novietojuma
koeficientu K2. Meža zemes kvalitātes novērtējumu
koriģē ar meža zemes novietojuma koeficientu KM
(5.pielikums), un starpgabalainības koeficientu nepiemēro;
44.12. izmanto šādu formulu:
VK ={((PLIZ x
VVAL vai VLIZ) + (PPAG x
50)+(PPĀR x 8) + (PDĪĶI x 35)) x
K1 x K2 + (PM x VMVID
vai VM x KM)} x Ls 3,71 , kur
VK - zemes kadastrālā
vērtība latos;
PLIZ - lauksaimniecībā
izmantojamās zemes platība hektāros;
VVAL - valdošais
lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums
ballēs;
VLIZ - lauksaimniecībā
izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ballēs;
PPAG - zem ēkām un
pagalmiem esošās zemes platība hektāros;
PPĀR - pārējās zemes
platība hektāros;
PDĪĶI - zem zivju dīķiem
esošās zemes platība hektāros;
K1 - starpgabalainības
koeficients;
K2 - novietojuma
koeficients;
PM - meža zemes platība
hektāros;
VMVID - pagastu un pilsētu
lauku teritoriju meža zemes vidējais novērtējums ballēs par
hektāru;
VM - meža zemes kvalitātes
novērtējums ballēs;
KM - meža zemes
novietojuma koeficients;
Ls 3,71 - viena ballhektāra vērtība
latos;
44.13. nosaka lauksaimniecības,
mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes
novērtējuma samazinājumu platībām ar zemes lietošanas
aprobežojumiem (ierobežojumi) saskaņā ar šo noteikumu 17. un
18.punktu.
45. Ja pēc pēdējo zemes vērtēšanas
darbu izpildes ir:
45.1. apgūtas lauksaimniecībā
neizmantotas zemes, tās vērtē atbilstoši analogām lauksaimniecībā
izmantojamām zemēm, pazeminot novērtējumu līdz vienai klasei;
45.2. mainījušies lauksaimniecībā
izmantojamās zemes lietošanas veidi, koriģē transformēto kontūru
novērtējumu, izmantojot attiecīgas zemes vērtēšanas tabulas un
apzīmējumus (7., 8. un 9.pielikums);
45.3. ierīkota nosusināšanas
sistēma, lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes
novērtējumu paaugstina līdz divām klasēm.
46. Ja, individuāli nosakot zemes
kadastrālo novērtējumu, trūkst zemes kvalitātes novērtējuma datu
vai tie ir nepilnīgi, izmanto datus par analogiem blakus
esošajiem zemesgabaliem vai arī attiecīgo zemes īpašumu novērtē
dabā, nosakot augsnes veidu, mehānisko sastāvu un iekultivēšanas
pakāpi. Valsts meža fonda lauksaimniecībā izmantojamās zemes
vērtē kamerāli ar 20 ballēm.
47. Ja nepieciešams, zemes
kvalitatīvā novērtējuma kontūrās, kurās apvienoti pēc augšņu
tipiem un mehāniskā sastāva atšķirīgi zemesgabali, veicama zemes
kvalitātes novērtējuma kontūru detalizācija un jaunu zemes
kvalitātes novērtējuma kontūru nodalīšana, izmantojot attiecīgas
zemes vērtēšanas tabulas un apzīmējumus (7., 8. un
9.pielikums).
48. Ja ar zemes īpašuma vai
lietojuma robežām no zemes kvalitatīvā novērtējuma kontūras
nodala zemesgabalu, kura platība ir līdz vienam hektāram, tā
novērtējums samazināms līdz divām klasēm atbilstoši zemesgabala
izmantošanas iespējām.
49. Ja nav informācijas par
meliorācijas sistēmu darbības traucējumiem kontūrā, zemi vērtē ne
zemāk par otrās (zem vidējās) zemes iekultivēšanas pakāpes
maksimālo vērtību, izmantojot attiecīgas zemes vērtēšanas tabulas
un apzīmējumus (7., 8. un 9.pielikums).
50. Ja meliorācijas sistēmā
konstatēti darbības traucējumi, zemesgabala kadastrālā vērtēšana
veicama atbilstoši attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta
Meliorācijas daļas sagatavotajai uzziņai par zemes melioratīvo
stāvokli atsevišķos zemes nogabalos.
51. Ja tiek iesniegta reģionālās
vides pārvaldes institūcijas uzziņa par zemes piesārņojuma pakāpi
kontūrā, zemes kvalitātes novērtējumu samazina līdz divām
klasēm.
52. Zemes tirgus vērtības
imitācijai lieto zemesgabala novietojuma un starpgabalainības
koeficientus, kas raksturo zemesgabala saimnieciski ekonomiskās
izmantošanas iespējas.
53. Zemesgabala starpgabalainības
koeficienta noteikšanai izmanto attālumu no pamatgabala līdz
starpgabalam, ko pārrēķina ceļā ar cieto segumu, piemērojot
katram ceļa tipam atbilstošu pārrēķina koeficientu (grants ceļam
- 1,5, pārējiem ceļiem - 3,0) un rezultātus summējot:
53.1. pamatgabals ir zemes īpašuma
vai lietojuma daļa, uz kuras atrodas saimniecības ēkas un būves,
vai zemesgabals ar lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes
platību;
53.2. starpgabals ir zemes īpašuma
vai lietojuma daļa, kas atrodas atsevišķi no pamatgabala.
54. Zemesgabala novietojuma
koeficientu nosaka novietojuma korekciju kartē.
55. Novietojuma korekciju karti
mērogā 1:25000 sastāda Valsts zemes dienests atbilstoši ceļa
segumam un korekcijas koeficientiem, kas raksturo zemesgabala
novietojumu attiecībā pret:
55.1. lielākām pilsētām
(3.pielikums);
55.2. pagasta centru, citu pagasta
apdzīvoto vietu vai robežojošo pilsētu (4. un 5.pielikums).
56. Pilsētas teritorijā
lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdenssaimniecības vajadzībām
piešķirto zemi (izņemot zem ēkām un pagalmiem esošo zemi) vērtē
saskaņā ar šiem noteikumiem, palielinot noteikto zemesgabala
novietojuma koeficientu par 0,2.
IV. Individuālā
augļu dārza (dārzkopības sabiedrības) zemes kadastrālās
vērtības noteikšana, izmantojot zemes tirgus vērtību
imitāciju
57. Individuālā augļu dārza
(dārzkopības sabiedrības) zemes kadastrālo vērtību aprēķina,
reizinot augļu dārza platību ar dārzkopības sabiedrības zemes
paraugvērtību.
58. Dārzkopības sabiedrību zemes
paraugvērtību aprēķina šādi:
58.1. pēc zemes vērtēšanas un
augsnes kartēšanas materiāliem nosaka lauksaimniecības zemes
kvalitātes novērtējumu ballēs (ne zemāku par 25 ballēm);
58.2. koriģē lauksaimniecības
zemes kvalitātes novērtējumu ar koeficientiem, kas raksturo
dārzkopības sabiedrības:
58.2.1. novietojumu
(K2);
58.2.2. attālumu līdz rajona
centram vai citai rajona pilsētai (K3)
(10.pielikums);
58.2.3. attālumu līdz ūdenstilpēm
(upēm, ezeriem) (K4), ko atpūtai var izmantot visa
dārzkopības sabiedrība (11.pielikums);
58.2.4. attālumu līdz piepilsētas
dzelzceļa stacijai (K5) (12.pielikums);
58.2.5. attālumu līdz jūrai
(K6) (13.pielikums);
58.2.6. apbūves tiesības
(K8) (14.pielikums);
58.3. izmanto šādu formulu:
P = VLIZ x
(K2 + K3 + K4 + K5 +
K6) x K7 x K8 x Ls 3,71 ,
kur
P - dārzkopības sabiedrības zemes
paraugvērtība ballēs par vienu hektāru;
VLIZ - lauksaimniecībā
izmantojamās zemes kvalitātes novērtējums ballēs;
K7 - rajona
administratīvās nozīmes korekcijas koeficients
(15.pielikums);
Ls 3,71 - viena ballhektāra vērtība
latos.
59. Ja dārzkopības sabiedrības
sastāvā ir vairāki atsevišķi zemes masīvi, paraugvērtību aprēķina
katram masīvam atsevišķi.
V. Lauku apbūves
zemes kadastrālās vērtības noteikšana, izmantojot zemes tirgus
vērtību imitāciju
60. Lauku apbūves zemes kadastrālo
vērtību nosaka bez izpētes uz vietas, pamatojoties uz ciemu zemes
bāzes vērtībām vai zemes vērtību zonējumu.
61. Pašvaldību teritorijām, kam
zemes vērtību zonējums nav izstrādāts, lauku apbūves zemes
kadastrālo vērtību aprēķina šādi:
61.1. nosaka ciema zemes bāzes
vērtību BC (16.pielikums). Ciema zemes bāzes vērtība
ir konkrētam ciemam noteikta nosacītā 1 m2 apbūves
zemes vērtība latos, ņemot vērā tā atrašanās vietu valsts
apdzīvotības sistēmā un pagasta sociālekonomisko potenciālu. Lai
noteiktu konkrēta zemesgabala vērtību ciema teritorijā, izmanto
ciema zemes bāzes vērtību, bet ārpus ciema teritorijas esoša
zemesgabala vērtības noteikšanai izmanto tā ciema vai pilsētas
zemes bāzes vērtību, kura ietekmē zemesgabals atrodas;
61.2. saskaņā ar šo noteikumu
69.punktu atbilstoši zemes lietošanas mērķim (mērķiem) nosaka
zemes lietošanas koeficientu L. Zemes lietošanas koeficients ir
lauku apbūves zemes vērtību attiecību rādītājs, ņemot vērā zemes
lietošanas mērķi;
61.3. nosaka ciema centra
koeficientu K2C un zemesgabala novietojuma koeficientu
K2 (pēc novietojuma korekcijas kartes);
61.4. pēc pašvaldības
apstiprinātiem datiem individuāli nosaka inženiertehniskā
nodrošinājuma koeficientu I (17.pielikums). Masveidā
inženiertehniskā nodrošinājuma koeficientu pieņem atbilstoši
minimāli nepieciešamajam infrastruktūras līmenim;
61.5. individuāli nosaka
lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma
koeficientu KLIZ (18.pielikums). Zemes kvalitātes
novērtējumu ballēs nosaka pēc esošajiem lauksaimniecībā
izmantojamās zemes vērtēšanas materiāliem. Ja šādu materiālu nav,
izmanto vidējo pagasta lauksaimniecībā izmantojamās zemes
kvalitātes novērtējumu. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes
kvalitātes novērtējuma koeficientu masveidā nelieto;
61.6. individuāli nosaka zemes
vērtību samazinošo koeficientu KN = 0,20, ko piemēro
neizmantojamai zemes platībai (purviem, karjeriem, atsegtiem
iežiem). Neizmantojamās zemes ietekmes koeficientu masveidā
nelieto;
61.7. izmanto šādu formulu:
VK = BC x L x
K2 / K2C x I x (1 + KLIZ x LIZ /
P) x (1 - KN x N / P) x P , kur
VK - lauku apbūves zemes
kadastrālā vērtība latos;
BC - ciema zemes bāzes
vērtība latos par vienu kvadrātmetru;
L - zemes lietošanas koeficients;
K2 - zemesgabala
novietojuma koeficients;
K2C - tuvākā ciema centra
novietojuma koeficients;
I - inženiertehniskā nodrošinājuma
koeficients;
KLIZ - lauksaimniecības
zemes kvalitātes novērtējuma koeficients;
LIZ - lauksaimniecības zemes platība
kvadrātmetros;
P - zemesgabala kopplatība
kvadrātmetros;
KN - neizmantojamās zemes
ietekmes koeficients;
N - neizmantojamās zemes platība
kvadrātmetros.
62. Lauku apbūves zemes kadastrālo
vērtību, piemērojot zemes vērtību zonējumu, aprēķina šādi:
62.1. nosaka zemesgabala bāzes
vērtību BG;
62.2. atkarībā no zemesgabala
atrašanās vietas (ciema teritorijā vai ārpus tās) nosaka
sociālekonomiskā potenciāla koeficientu CK:
62.2.1. ciema pirmās zemes
vērtības zonā - 1,4;
62.2.2. ciema otrās zemes vērtības
zonā - 1,2;
62.2.3. ārpus ciema zemes vērtību
zonas - 1,0;
62.3. saskaņā ar šo noteikumu
69.punktu nosaka zemes lietošanas koeficientu L;
62.4. pēc pašvaldības
apstiprinātiem datiem individuāli nosaka inženiertehniskā
nodrošinājuma koeficientu I (17.pielikums). Masveidā
inženiertehniskā nodrošinājuma koeficientu pieņem atbilstoši
minimāli nepieciešamajam infrastruktūras līmenim;
62.5. individuāli nosaka
lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma
koeficientu KLIZ (18.pielikums). Lauksaimniecībā
izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma koeficientu masveidā
nelieto;
62.6. individuāli nosaka zemes
vērtību samazinošo koeficientu KN = 0,20, ko piemēro
neizmantojamai zemes platībai (purviem, karjeriem, atsegtiem
iežiem). Neizmantojamās zemes ietekmes koeficientu masveidā
nelieto;
62.7. izmanto šādu formulu:
VK = BG x
CK x L x I x (1 + KLIZ x LIZ / P) x (1 -
KN x N / P) x P, kur
VK - zemesgabala
kadastrālā vērtība latos;
BG - zemesgabala bāzes
vērtība latos par kvadrātmetru;
CK - ciema
sociālekonomiskā potenciāla koeficients;
L - zemes lietošanas koeficients;
I - inženiertehniskā nodrošinājuma
koeficients;
KLIZ - lauksaimniecībā
izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtējuma koeficients;
LIZ - lauksaimniecībā izmantojamās
zemes platība kvadrātmetros;
P - zemesgabala kopplatība
kvadrātmetros;
KN - neizmantojamās zemes
ietekmes koeficients;
N - neizmantojamās zemes platība
kvadrātmetros.
63. Lauku apbūves zemes kadastrālo
vērtību koriģē, ņemot vērā zemes vērtību paaugstinošus vai
pazeminošus faktorus, kas tiek iedalīti divās grupās;
63.1. I grupas faktori:
63.1.1. zemes lietošanas
aprobežojumi (ierobežojumi) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu;
63.1.2. zemes piesārņotība
(saskaņā ar reģionālās vides pārvaldes institūcijas uzziņu);
63.1.3. zemes applūšanas risks
(saskaņā ar pašvaldības apstiprinātu uzziņu);
63.2. II grupas faktori (nosaka
bez izpētes uz vietas):
63.2.1. zemesgabala
konfigurācija;
63.2.2. zemesgabala
pieejamība;
63.2.3. reljefs;
63.2.4. gruntsūdens līmenis;
63.2.5. fizikāli ģeoloģiskie
apstākļi;
63.2.6. zemesgabala
ainaviskums.
64. Ja konstatēta jebkura šo
noteikumu 63.1.apakšpunktā minētās I grupas faktora iedarbība uz
zemesgabalu, tā vērtību samazina, bet ne vairāk kā par 20 %
(atkarībā no platības, uz kuru darbojas aprobežojums
(ierobežojums)).
65. Ja konstatēta šo noteikumu
63.2.apakšpunktā minētās II grupas faktoru iedarbība uz
zemesgabalu, tā vērtību koriģē 4 % robežās par katru labvēlīgu
vai nelabvēlīgu II grupas faktoru.
66. Masveidā nosakot lauku apbūves
zemes kadastrālo vērtību, šo noteikumu 63.2.apakšpunktā minētās
II grupas faktoru iedarbība netiek ņemta vērā.
67. Nosakot zemes kadastrālo
vērtību neapgūtam lauku apbūves zemesgabalam, netiek piemērots
lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitātes novērtējuma
koeficients KLIZ. Neapgūts lauku apbūves zemesgabals
ir zeme, kura nav inženiertehniski apgūta un uz kuras nav
būvju.
68. Neapgūtām lauku apbūves zemēm
zemes kadastrālo novērtējumu samazina, bet ne vairāk kā par 20 %
(atkarībā no to apgūtības pakāpes).
69. Atkarībā no zemes lietošanas
mērķa nosaka šādus zemes lietošanas koeficientus L:
69.1. vienģimenes un divģimeņu
dzīvojamo ēku apbūves teritorijās - 1,00;
69.2. daudzdzīvokļu māju apbūves
teritorijās - 1,50;
69.3. darījumu iestāžu apbūves
teritorijās - 4,00;
69.4. ieguves rūpniecības un
karjeru izstrādes apbūves teritorijās, zvejniecības,
zivjaudzētavu darbībai un zivsaimniecībai izmantojamās apbūves
teritorijās, rūpniecības objektu apbūves teritorijās, kā arī
lauksaimniecības servisa un lauksaimniecības ražošanas uzņēmumu
apbūves teritorijās - 2,00;
69.5. pārvaldes, veselības
aizsardzības, izglītības, kultūras, sporta un citu sabiedriskas
nozīmes objektu apbūves un izbūves teritorijās, kā arī satiksmes
infrastruktūras objektu, inženiertehnisko apgādes tīklu un
objektu teritorijās - 1,30.
70. Ja uz zemesgabala atrodas ēka
ar daudzfunkcionālu nozīmi, zemes lietošanas koeficientu aprēķina
kā vidējo svērto vērtību no visiem zemes lietošanas mērķiem.
Aprēķins norāda, par kādu lielumu vērtīgākais zemes lietošanas
mērķis paaugstina mazvērtīgāko zemes lietošanas mērķi.
VI. Zemes
kadastrālās vērtības noteikšana speciālos gadījumos, izmantojot
zemes tirgus vērtību imitāciju
71. Zeme derīgo izrakteņu vietās
(piemēram, grants, smilts, kūdras karjeros), uz kuras neatrodas
ēkas un būves, vērtējama kā pārējā zeme ar 8 ballēm, ņemot vērā
novietojumu un starpgabalainību. Zeme zem ēkām un būvēm vērtējama
kā ieguves rūpniecības un karjeras izstrādes teritorijai
piešķirtā zeme.
72. Vasarnīcu apbūves un
sabiedrisko garāžu (automašīnu garāžu kooperatīvu) zeme vērtējama
kā vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamo ēku apbūves teritorijas.
73. Zemes robežu plānā atsevišķi
izdalītas lauksaimniecības servisa uzņēmumu (mehānisko darbnīcu,
kalšu, noliktavu, pagrabu, saldētavu, lopkautuvju) un
lauksaimniecības ražošanas uzņēmumu (liellopu fermu, cūku
nobarošanas kompleksu, putnu fermu, kažokzvēru fermu) apbūves
teritorijas, uz kurām atrodas būves, vērtējamas kā lauku apbūves
zeme. Pārējai platībai zemes kadastrālo vērtību nosaka kā
lauksaimniecības vajadzībām piešķirtai zemei.
74. Ja lauksaimniecības servisa un
ražošanas uzņēmumus nevar izmantot pēc to nozīmes, zemi zem šiem
lauksaimniecības servisa un ražošanas uzņēmumiem vērtē,
piemērojot pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes vidējo
kadastrālo vērtību (5.pielikums). Pagasta (pilsētas lauku
teritorijas) zemes vidējā kadastrālā vērtība ir vidējā svērtā
zemes kadastrālā vērtība atbilstoši zemes lietošanas mērķu
īpatsvaram pašvaldības teritorijā.
75. Atsevišķi izdalītas zemstikla
augļkopības un puķkopības kultūru audzēšanai izmantojamās zemes
vērtējamas kā individuālo augļu dārzu zeme, nosakot tādu
lauksaimniecībā izmantojamās zemes novērtējumu, kas nav mazāks
par 50 ballēm, un izmantojot novietojuma koeficientu
K2, koeficientus, kas nosaka attālumu līdz rajona
centram (K3) un attālumu līdz dzelzceļa stacijai
(K5), kā arī administratīvās nozīmes koeficientu
K7 un apbūves tiesību koeficientu K8.
76. Aptieku apbūves zeme vērtējama
kā darījumu iestāžu apbūves teritorijas.
77. Speciālās mežsaimniecības
zemes (meža stādaudzētavas, meža sēklu plantācijas un dekoratīvo
koku un krūmu arboretumus) vērtē, piemērojot pagasta (pilsētas
lauku teritorijas) meža zemes vidējo novērtējumu
(5.pielikums).
78. Zemi zem lidlaukiem vērtē,
piemērojot pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes vidējo
kadastrālo vērtību (5.pielikums).
79. Atklāto sporta teritoriju zemi
vērtē, piemērojot pagasta (pilsētas lauku teritorijas) zemes
vidējo kadastrālo vērtību (5.pielikums). Apjumto sporta būvju
zeme vērtējama kā pārvaldes, veselības aizsardzības, izglītības,
kultūras un sporta nozīmes objektu apbūves un izbūves
teritorijas.
80. Zemi zem inženiertehniskās
apgādes tīkliem vērtē, piemērojot pagasta (pilsētas lauku
teritorijas) zemes vidējo kadastrālo vērtību (5.pielikums). Zeme
zem būvēm, kas saistītas ar inženiertehnisko apgādes tīklu,
vērtējama kā lauku apbūves zeme.
81. Atkritumu izgāztuves zemi
vērtē ar 25 ballēm, piemērojot novietojuma koeficientu
K2.
82. Apgūtas dzērveņu audzētavu
zemes kadastrālo vērtību aprēķina, nosakot lauksaimniecībā
izmantojamās zemes kvalitātes novērtējumu - 50 balles - un
piemērojot starpgabalainības un novietojuma koeficientus.
83. Valsts aizsardzības vajadzībām
izmantojamā zeme vērtējama saskaņā ar tai noteikto zemes
lietošanas mērķi.
84. Ja zemes lietošanas mērķa
piederības noteikšana pēc Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu
klasifikācijā norādītajām grupām nav iespējama, veic tā
funkcionālo procesu izpēti un pēc saskaņošanas ar attiecīgo
valsts vai pašvaldību institūciju pielīdzina to kādai nekustamā
īpašuma lietošanas mērķu grupai, kur funkcionālie procesi ir
līdzīgi.
VII. Kārtība,
kādā izskatāmi ar zemes kadastrālo vērtēšanu saistītie
strīdi
85. Iesniegumi par noteikto zemes
kadastrālo vērtību apstrīdēšanu iesniedzami normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā.
VIII. Noslēguma
jautājumi
86. Valsts zemes dienests savas
kompetences ietvaros veic lauku apvidu zemes kadastrālās
vērtēšanas metodisko vadību.
87. Nosakot lauku apvidu zemes
kadastrālo vērtību, meža novietojuma koeficientu KM un zem ēkām
un pagalmiem noteikto zemes kvalitātes novērtējumu - 50 balles -
ņem vērā ar 2000.gada 1.janvāri.
88. Atzīt par spēku
zaudējušiem:
88.1. Ministru kabineta 1996.gada
5.marta noteikumus Nr.52 "Lauku apvidu zemes kadastrālās
vērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 43./44.nr.;
1997, 104./105.nr.);
88.2. Ministru kabineta 1997.gada
22.aprīļa noteikumus Nr.151 "Grozījumi Ministru kabineta
1996.gada 5.marta noteikumos Nr.52 "Lauku apvidu zemes
kadastrālās vērtēšanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1997,
104./105.nr.).
Ministru prezidents V.Krištopans
Tieslietu ministre I.Labucka
1. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 244
Valsts zemes dienesta
________________________ nodaļai
Izziņa
pagasta (pilsētas lauku
teritorijas) administratīvi teritoriālais kods
__________________________
Nr.
p.k.
Zemesgabala kadastra
numurs
Īpašuma (lietojuma)
nosaukums
(adrese)
Zemes īpašnieks
(lietotājs)
(vārds, uzvārds)
Kopplatība
(ha, m2)
Zemes lietošanas mērķis
(kods)
Inženiertehniskā
infrastruktūra
Piezīmes
1
2
3
4
5
6
7
8
Pagasta (pilsētas lauku
teritorijas)
(paraksts un tā
atšifrējums)
Inženiertehniskā
infrastruktūra
Apzējums
Infrastruktūras apraksts
1
Centralizēta siltumapgāde
2
Centralizēta gāzes apgāde
3
Centralizēta kanalizācija
4
Centralizēta aukstā ūdens apgāde
5
Centralizēta elektroapgāde
6
Centralizēta karstā ūdens apgāde
7
Labiekārtota iela
Piezīme. Nosakot inženiertehnisko
infrastruktūru, jāņem vērā pievienošanās iespēja.
Tieslietu ministre I.Labucka
2. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 244
Starpgabalainības koeficients
(K1)
Attālums līdz starpgabalam,
pārrēķināts ceļā ar cieto segumu
(km)
Koeficients
K1
<2
1,00
2-3
0,95
3-4
0,90
4-5
0,85
5-6
0,80
6-8
0,75
8-10
0,70
>10
0,65
Tieslietu ministre I.Labucka
3. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 244
Zemesgabala novietojuma koeficients attiecībā pret lielākām
pilsētām (K21)
Pilsētu
grupas
Attālums no pilsētas
robežas
(km)
A
B
C
D
1
3,2
2,3
1,8
1,5
2
2,9
2,1
1,7
1,4
3
2,7
2,0
1,6
1,3
4
2,6
1,9
1,5
1,3
5
2,5
1,8
1,5
1,2
6
2,4
1,7
1,4
1,2
7
2,3
1,7
1,4
1,1
8
2,2
1,6
1,3
1,1
9
2,1
1,6
1,3
1,0
10-12
2,0
1,5
1,2
1,0
12-14
1,9
1,4
1,1
0,9
14-16
1,8
1,3
1,1
0,9
16-18
1,7
1,2
1,0
0,8
18-20
1,6
1,1
1,0
0,8
20-25
1,5
1,0
0,9
0,7
25-30
1,4
0,9
0,8
0,7
30-35
1,3
0,8
0,7
35-40
1,2
0,7
40-45
1,1
45-50
1,0
Piezīmes:
1. Korekcijas koeficients
attiecas uz pilsētai piegulošajiem un tuvākajiem pagastiem.
2. A grupa - Rīga;
B grupa - Daugavpils, Liepāja,
Rēzekne, Ventspils, Jelgava, Jūrmala;
C grupa - Valmiera, Cēsis,
Jēkabpils, Tukums, Sigulda, Ogre;
D grupa - visi pārējie rajonu
centri, kā arī Līvāni, Smiltene, Aizpute, Pļaviņas,
Skrunda.
Tieslietu ministre I.Labucka
4. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 244
Zemesgabala novietojuma koeficients attiecībā pret pagasta
centru, citu pagasta apdzīvoto vietu vai robežojošu pilsētu
(K22)
Attālums no
pilsētas robežas vai pagasta centra
(km)
Koeficients
Attālums no
citas pagasta apdzīvotās vietas
(km)
1,8
1,5
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
1
2,2
1,8
1,6
1,5
1,4
1,3
1,2
1,1
1,0
-
2
2,1
1,7
1,5
1,4
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
-
3
2,0
1,7
1,5
1,4
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
1
4
1,9
1,6
1,4
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
2
5
1,9
1,6
1,4
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
3
6
1,8
1,5
1,4
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
4
7
1,8
1,5
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,9
0,7
5
8
1,7
1,5
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
6
9
1,7
1,4
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
7
10-12
1,6
1,4
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
8
12-14
1,6
1,4
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
0,6
9
14-16
1,5
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
0,6
10-12
16-18
1,5
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
0,6
12-14
18-20
1,5
1,3
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
0,6
14-16
20-25
1,4
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
0,6
0,5
16-18
25-30
1,4
1,2
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
0,6
0,5
18-20
>30
1,3
1,1
1,0
0,9
0,8
0,7
0,6
0,5
0,5
>20
Piezīmes.
1. Nosakot pārējo lielāko
pagasta apdzīvoto vietu ietekmes korekcijas koeficientus,
izmanto tabulas labajā pusē norādīto attāluma skalu.
2. Rīgas rajona Mārupes un
Stopiņu pagastā un Salaspils pilsētas lauku teritorijā nosaka
tikai Rīgas ietekmi. Blīvās apbūves zonā koeficients reizināms
ar 1,2.
3. Pagastu (pilsētu lauku
teritoriju) vidējie novietojuma koeficienti norādīti Ministru
kabineta 1999.gada 6.jūlija noteikumu Nr.244 "Lauku apvidu
zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 5.pielikumā.
Tieslietu ministre I.Labucka
5. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 6. jūlija
noteikumiem Nr. 244
Pagasta (pilsētas lauku
teritorijas) vidējais novietojuma koeficients, meža zemes
novietojuma koeficients un vidējais novērtējums, zemes vidējā
kadastrālā vērtībatd>1,2
Pagasts (pilsētas lauku
teritorija)
Vidējais novietojuma
koeficients
K2
Meža zemes novietojuma
koeficients
KM
Meža zemes vidējais
novērtējums
(balles/ha)
Zemes vidējā kadastrālā
vērtība
(Ls/ha)
1
2
3
4
5
1. Aizkraukles rajons
Aiviekstes pagasts
1,1
1,1
33
125
Aizkraukles pagasts
1,3
1,0
30
156
Bebru pagasts
1,0
0,9
33
118
Daudzeses pagasts
1,0
1,0
26
102
Iršu pagasts
0,9
0,9
42
118
Klintaines pagasts
1,1
1,0
39
146
Kokneses pagasts
1,2
1,0
35
165
Kurmenes pagasts
0,8
0,9
28
94
Mazzalves pagasts
0,8
0,8
36
97
Neretas pagasts
0,9
0,7
34
109
Pilskalnes pagasts
0,8
0,7
39
106
Seces pagasts
1,0
1,0
37
125
Sērenes pagasts
1,3
1,0
27
136
Skrīveru pagasts
1,3
1,0
41
240
Staburaga pagasts
1,0
1,0
38
126
Sunākstes pagasts
0,9
1,0
34
105
Valles pagasts
0,9
1,0
25
83
Vietalvas pagasts
0,9
0,8
43
134
Zalves pagasts
0,9
0,8
30
101
Jaunjelgavas pilsētas lauku
teritorija
1,3
1,0
35
154
2.
Alūksnes rajons
Alsviķu pagasts
0,9
0,9
36
112
Annas pagasts
0,9
0,8
39
123
Gaujienas pagasts
0,8
0,9
36
96
Ilzenes pagasts
0,8
0,8
34
102
Jaunalūksnes pagasts
0,9
0,7
30
113
Jaunannas pagasts
0,8
0,8
35
109
Jaunlaicenes pagasts
0,8
0,7
36
108
Kalncempju pagasts
0,9
0,8
41
117
Liepnas pagasts
0,7
0,7
37
87
Malienas pagasts
0,9
0,8
37
124
Mālupes pagasts
0,8
0,7
39
102
Mārkalnes pagasts
0,8
0,7
38
87
Pededzes pagasts
0,7
0,7
31
78
Trapenes pagasts
0,8
0,8
31
107
Veclaicenes pagasts
0,8
0,7
36
99
Virešu pagasts
0,8
0,8
40
102
Zeltiņu pagasts
0,8
1,0
34
90
Ziemera pagasts
0,8
0,8
30
106
Apes pilsētas lauku
teritorija
0,9
0,8
33
115
3. Balvu rajons
Baltinavas pagasts
0,8
0,7
33
97
Balvu pagasts
1,0
0,8
41
140
Bērzkalnes pagasts
0,9
0,8
35
111
Bērzpils pagasts
0,8
0,6
29
73
Briežuciema pagasts
0,8
0,6
30
84
Krišjāņu pagasts
0,7
0,6
33
82
Kubuļu pagasts
1,0
0,8
33
115
Kupravas pagasts
1,0
0,8
33
173
Lazdukalna pagasts
0,8
0,7
31
78
Lazdulejas pagasts
0,9
0,7
30
80
Medņevas pagasts
0,8
0,7
38
99
Rugāju pagasts
0,9
0,7
32
91
Susāju pagasts
0,9
0,8
33
99
Šķilbēnu pagasts
0,8
0,6
38
101
Tilžas pagasts
0,8
0,6
26
85
Vectilžas pagasts
0,8
0,7
29
74
Vecumu pagasts
0,8
0,8
37
99
Vīksnas pagasts
0,9
0,8
39
110
Žīguru pagasts
0,8
0,8
35
97
4. Bauskas rajons
Bārbeles pagasts
1,0
1,2
35
133
Brunavas pagasts,
1,0
0,8
34
156
Ceraukstes pagasts
1,2
0,8
46
227
Codes pagasts
1,2
1,0
44
253
Dāviņu pagasts
1,1
1,2
30
150
Gailīšu pagasts
1,1
0,7
47
261
Iecavas pagasts
1,3
1,3
33
178
Īslīces pagasts
1,1
0,7
48
244
Mežotnes pagasts
1,1
1,0
45
245
Rundāles pagasts
1,1
0,7
49
238
Skaistkalnes pagasts
1,0
1,0
35
127
Stelpes pagasts
1,0
1,2
35
150
Svitenes pagasts
1,0
0,7
50
233
Vecsaules pagasts
1,0
1,0
37
132
Vecumnieku pagasts
1,1
1,3
33
130
Viesturu pagasts
1,1
0,7
50
251
5. Cēsu rajons
Amatas pagasts
1,1
1,1
41
150
Drabešu pagasts
1,3
1,1
40
189
Drustu pagasts
0,8
1,0
35
94
Dzērbenes pagasts
1,0
1,1
37
125
Inešu pagasts
0,8
0,9
37
94
Jaunpiebalgas pagasts
0,9
1,1
38
108
Kaives pagasts
0,8
0,9
36
87
Liepas pagasts
1,2
1,1
36
196
Līgatnes pagasts
1,3
1,2
40
166
Mārsnēnu pagasts
1,1
1,1
27
150
Mores pagasts
1,1
1,0
38
143
Nītaures pagasts
1,0
0,9
38
124
Priekuļu pagasts
1,3
1,2
38
227
Raiskuma pagasts
1,2
1,2
36
145
Raunas pagasts
1,1
1,1
39
159
Skujenes pagasts
0,9
0,9
39
114
Stalbes pagasts
1,1
1,2
34
114
Straupes pagasts
1,1
1,1
35
144
Taurenes pagasts
0,9
0,9
36
117
Vaives pagasts
1,2
1,1
40
159
Vecpiebalgas pagasts
0,8
0,9
40
94
Veselavas pagasts
1,1
1,1
40
151
Zaubes pagasts
0,9
0,9
38
103
Zosēnu
pagasts
0,9
0,9
35
92
6. Daugavpils rajons
Ambeļu pagasts
0,8
0,6
36
93
Bebrenes pagasts
0,8
0,7
42
100
Biķernieku pagasts
0,9
0,6
37
122
Demenes pagasts
1,0
0,7
41
146
Dubnas pagasts
1,0
0,8
39
143
Dvietes pagasts
0,9
0,7
28
103
Eglaines pagasts
0,8
0,7
40
108
Kalkūnes pagasts
1,3
0,8
39
223
Kalupes pagasts
0,9
0,7
37
119
Laucesas pagasts
1,3
0,8
41
235
Līdumnieku pagasts
0,9
0,6
35
112
Līksnas pagasts
1,2
0,8
28
154
Maļinovas pagasts
1,1
0,7
35
170
Medumu pagasts
1,0
0,6
37
137
Naujenes pagasts
1,1
0,8
32
213
Nīcgales pagasts
1,0
0,7
40
144
Pilskalnes pagasts
1,0
0,7
41
127
Salienas pagasts
0,8
0,6
34
104
Skrudalienas pagasts
1,0
0,7
33
139
Sventes pagasts
1,2
0,8
35
157
Šēderes pagasts
1,0
0,7
40
140
Tabores pagasts
1,1
0,8
39
185
Vaboles pagasts
1,0
0,7
35
148
Vecsalienas pagasts
1,0
0,7
40
135
Višķu pagasts
1,0
0,7
33
138
Subates pilsētas lauku
teritorija
0,8
0,7
36
98
7. Dobeles rajons
Annenieku pagasts
1,1
1,2
42
175
Augstkalnes pagasts
1,0
0,9
44
236
Auru pagasts
1,2
1,2
38
209
Bēnes pagasts
1,1
1,0
46
185
Bērzes pagasts
1,2
1,3
48
263
Bikstu pagasts
1,1
1,2
43
176
Bukaišu pagasts
1,0
0,9
49
208
Dobeles pagasts
1,2
1,2
45
235
Īles pagasts
1,0
1,1
39
137
Jaunbērzes pagasts
1,2
1,2
32
193
Krimūnu pagasts
1,2
1,2
43
273
Lielauces pagasts
1,0
1,1
36
116
Naudītes pagasts
1,1
1,2
40
154
Penkules pagasts
1,1
1,0
43
223
Tērvetes pagasts
1,1
1,0
44
232
Ukru pagasts
1,0
0,9
46
168
Vītiņu pagasts
1,0
1,0
39
161
Zebrenes pagasts
1,0
1,1
40
131
Auces pilsētas lauku
teritorija
1,1
1,0
44
214
8. Gulbenes rajons
Beļavas pagasts
1,1
0,9
36
137
Daukstu pagasts
1,0
0,9
38
133
Druvienas pagasts
0,8
0,9
36
109
Galgauskas pagasts
1,0
0,9
34
131
Jaungulbenes pagasts
1,0
0,9
37
137
Lejasciema pagasts
0,8
0,9
30
88
Litenes pagasts
0,9
0,8
31
101
Lizuma pagasts
0,9
0,9
35
118
Līgo pagasts
0,9
0,9
40
125
Rankas pagasts
0,8
0,9
36
102
Stāmerienas pagasts
1,0
0,8
36
127
Stradu pagasts
1,1
0,8
39
154
Tirzas pagasts
0,9
0,9
36
117
9. Jelgavas rajons
Cenu pagasts
1,5
1,4
35
227
Elejas pagasts
1,2
1,0
44
269
Glūdas pagasts
1,3
1,2
38
296
Jaunsvirlaukas pagasts
1,3
1,2
38
273
Lielplatones pagasts
1,2
1,0
47
265
Līvbērzes pagasts
1,3
1,3
32
200
Ozolnieku pagasts
1,5
1,4
41
703
Platones pagasts
1,3
1,2
38
260
Sesavas pagasts
1,1
0,9
49
255
Sidrabenes pagasts
1,2
1,3
31
164
Svētes pagasts
1,3
1,2
42
280
Valgundes pagasts
1,5
1,4
29
159
Vilces pagasts
1,0
0,9
46
212
Vircavas pagasts
1,3
1,2
38
274
Zaļenieku pagasts
1,2
1,1
45
234
Kalnciema pilsētaslauku
teritorija
1,5
1,4
34
136
10. Jēkabpils rajons
Asares pagasts
0,8
0,8
38
107
Atašienes pagasts
0,9
0,9
28
87
Ābeļu pagasts
1,2
1,0
38
150
Dignājas pagasts
1,0
0,8
36
122
Dunavas pagasts
0,8
0,7
41
110
Elkšņu pagasts
0,9
0,8
37
110
Gārsenes pagasts
0,8
0,8
43
121
Kalna pagasts
1,0
1,0
38
124
Krustpils pagasts
1,2
1,0
31
170
Kūku pagasts
1,2
1,0
35
169
Leimaņu pagasts
0,9
0,8
37
119
Mežāres pagasts
1,0
0,9
37
124
Rites pagasts
0,8
0,8
33
98
Rubenes pagasts
0,8
0,7
41
111
Salas pagasts
1,1
1,0
34
140
Saukas pagasts
0,9
0,8
39
124
Sēlpils pagasts
1,0
1,0
36
118
Variešu pagasts
1,1
1,0
32
123
Vīpes pagasts
1,1
1,0
35
125
Zasas pagasts
0,9
0,8
36
107
Aknīstes pilsētas lauku
teritorija
0,9
0,8
36
113
Viesītes pilsētas lauku
teritorija
1,0
1,0
37
121
11. Krāslavas rajons
Andrupenes pagasts
0,7
0,6
35
91
Andzeļu pagasts
0,7
0,6
39
91
Asūnes pagasts
0,8
0,6
36
93
Aulejas pagasts
0,8
0,6
38
108
Bērziņu pagasts
0,7
0,6
37
93
Dagdas pagasts
0,9
0,6
36
125
Ezernieku pagasts
0,7
0,6
32
83
Grāveru pagasts
0,8
0,6
36
109
Indras pagasts
0,8
0,6
39
113
Izvaltas pagasts
0,9
0,6
32
99
Kalniešu pagasts
0,9
0,6
40
111
Kaplavas pagasts
0,8
0,5
35
105
Kastuļinas pagasts
0,7
0,6
32
74
Kombuļu pagasts
1,0
0,6
37
124
Konstantinovas pagasts
0,8
0,6
36
110
Krāslavas pagasts
1,1
0,6
34
133
Ķepovas pagasts
0,7
0,6
40
99
Piedrujas pagasts
0,8
0,5
41
112
Robežnieku pagasts
0,8
0,6
34
113
Skaistas pagasts
0,9
0,6
36
101
Svariņu pagasts
0,7
0,6
32
81
Šķaunes pagasts
0,7
0,6
32
82
Šķeltovas pagasts
0,8
0,6
33
92
Ūdrīšu pagasts
1,1
0,6
36
149
12.
Kuldīgas rajons
Alsungas pagasts
1,0
1,4
29
103
Ēdoles pagasts
0,9
1,4
35
111
Gudenieku pagasts
0,9
1,2
35
112
Īvandes pagasts
1,0
1,3
40
136
Kabiles pagasts
0,9
1,3
33
113
Kurmāles pagasts
1,1
1,3
40
158
Laidu pagasts
1,0
1,3
41
141
Nīkrāces pagasts
0,8
1,2
42
121
Padures pagasts
1,1
1,3
36
153
Pelču pagasts
1,1
1,3
43
165
Raņķu pagasts
1,1
1,3
41
176
Rendas pagasts
0,9
1,4
29
93
Rudbāržu pagasts
1,0
1,2
37
143
Rumbas pagasts
1,1
1,4
31
121
Snēpeles pagasts
1,0
1,2
42
146
Turlavas pagasts
1,0
1,2
35
140
Vārmes pagasts
1,0
1,3
31
130
Skrundas pilsētas lauku
teritorija
1,0
1,3
41
122
13.
Liepājas rajons
Aizputes pagasts
1,1
1,3
41
146
Bārtas pagasts
1,0
1,3
36
148
Bunkas pagasts
1,0
1,3
45
149
Cīravas pagasts
1,0
1,3
35
135
Dunalkas pagasts
1,1
1,3
39
160
Dunikas pagasts
0,9
1,2
26
87
Embūtes pagasts
0,8
1,3
43
119
Gaviezes pagasts
1,1
1,3
35
142
Gramzdas pagasts
0,9
1,2
44
133
Grobiņas pagasts
1,3
1,4
34
171
Kalētu pagasts
0,9
1,2
36
117
Kalvenes pagasts
1,0
1,3
41
127
Kazdangas pagasts
1,1
1,3
44
168
Lažas pagasts
1,0
1,3
36
133
Medzes pagasts
1,3
1,4
36
165
Nīcas pagasts
1,2
1,3
26
126
Otaņķu pagasts
1,2
1,4
34
121
Priekules pagasts
1,1
1,3
45
149
Rucavas pagasts
0,8
1,2
25
67
Sakas pagasts
0,9
1,4
23
76
Tadaiķu pagasts
1,2
1,3
46
193
Vaiņodes pagasts
1,0
1,3
44
138
Vecpils pagasts
1,0
1,3
46
136
Vērgales pagasts
1,1
1,4
26
127
Virgas pagasts
1,0
1,3
45
134
Durbes pilsētas lauku
teritorija
1,1
1,3
46
142
14. Limbažu rajons
Braslavas pagasts
1,0
1,0
36
135
Brīvzemnieku pagasts
1,0
1,0
32
118
Katvaru pagasts
1,1
1,0
38
151
Lēdurgas pagasts
1,1
1,1
37
126
Liepupes pagasts
1,2
1,1
36
169
Limbažu pagasts
1,2
1,0
36
148
Pāles pagasts
1,0
1,0
34
125
Salacas pagasts
1,0
1,1
33
123
Skultes pagasts
1,3
1,1
38
191
Umurgas pagasts
1,1
1,0
37
130
Vidrižu pagasts
1,2
1,0
36
163
Viļķenes pagasts
1,1
1,0
33
135
Ainažu pilsētas lauku
teritorija
0,9
1,0
32
103
Alojas pilsētas lauku
teritorija
1,0
1,0
35
128
Salacgrīvas pilsētas lauku
teritorija
1,0
1,1
25
116
Staiceles pilsētas lauku
teritorija
0,9
1,0
27
83
15. Ludzas rajons
Blontu pagasts
0,9
0,6
34
90
Briģu pagasts
0,9
0,6
31
100
Ciblas pagasts
0,9
0,6
36
112
Cirmas pagasts
1,1
0,6
30
131
Goliševas pagasts
0,7
0,6
30
71
Isnaudas pagasts
1,0
0,6
35
124
Istras pagasts
0,7
0,6
33
71
Lauderu pagasts
0,8
0,6
34
90
Līdumnieku pagasts
0,7
0,6
29
63
Malnavas pagasts
0,9
0,6
32
131
Mežvidu pagasts
0,9
0,6
34
107
Mērdzenes pagasts
0,9
0,6
37
110
Miglinieku pagasts
0,8
0,6
33
103
Nautrēnu pagasts
0,8
0,7
33
86
Nirzas pagasts
0,9
0,6
35
99
Ņukšas pagasts
0,9
0,6
36
99
Pasienes pagasts
0,7
0,6
33
77
Pildas pagasts
0,8
0,6
36
84
Pureņu pagasts
1,0
0,6
37
127
Pušmucovas pagasts
1,0
0,6
44
128
Rundēnu pagasts
0,7
0,6
34
73
Salnavas pagasts
0,9
0,6
26
95
Zaļesjes pagasts
0,9
0,6
35
103
Zvirgzdenes pagasts
1,1
0,6
37
118
16. Madonas rajons
Aronas pagasts
1,0
0,9
40
124
Barkavas pagasts
0,9
0,9
41
118
Bērzaunes pagasts
1,0
0,9
45
131
Dzelzavas pagasts
1,0
0,9
37
133
Ērgļu pagasts
0,9
0,9
41
127
Indrānu pagasts
0,8
0,9
36
90
Jumurdas pagasts
0,8
0,9
37
100
Kalsnavas pagasts
1,0
0,9
37
121
Lazdonas pagasts
1,2
0,9
41
212
Liezēres pagasts
0,9
0,9
40
105
Ļaudonas pagasts
1,0
0,9
36
129
Mārcienas pagasts
1,1
0,9
40
145
Mētrienas pagasts
0,9
0,9
35
107
Murmastienes pagasts
0,9
0,9
36
122
Ošupes pagasts
0,8
0,9
34
101
Praulienas pagasts
1,1
0,9
40
136
Sarkaņu pagasts
1,1
0,9
42
143
Sausnējas pagasts
0,9
0,9
43
121
Varakļānu pagasts
1,0
0,8
37
127
Vestienas pagasts
0,9
0,9
44
117
Cesvaines pilsētas lauku
teritorija
1,0
0,9
39
131
17. Ogres rajons
Birzgales pagasts
1,0
1,1
30
123
Jumpravas pagasts
1,3
1,0
36
129
Krapes pagasts
1,0
1,0
34
141
Ķeipenes pagasts
1,0
1,0
37
141
Lauberes pagasts
1,0
1,0
35
136
Lēdmanes pagasts
1,1
1,0
39
169
Madlienas pagasts
1,0
1,0
37
127
Mazozolu pagasts
0,9
0,9
40
122
Meņģeles pagasts
0,9
0,9
37
118
Ogresgala pagasts
1,5
1,2
41
227
Rembates pagasts
1,3
1,2
39
191
Suntažu pagasts
1,2
1,1
39
172
Taurupes pagasts
0,9
0,9
42
122
Tīnūžu pagasts
1,5
1,2
34
193
Ķeguma pilsētas lauku
teritorija
1,3
1,2
28
129
Lielvārdes pilsētas lauku
teritorija
1,3
1,1
40
209
18. Preiļu rajons
Aglonas pagasts
0,8
0,7
34
84
Aizkalnes pagasts
1,0
0,7
40
128
Galēnu pagasts
0,9
0,7
40
123
Jersikas pagasts
1,1
0,8
33
110
Pelēču pagasts
0,8
0,7
35
104
Preiļu pagasts
1,1
0,7
37
163
Riebiņu pagasts
1,1
0,7
38
152
Rožkalnu pagasts
0,8
0,7
36
98
Rožupes pagasts
1,0
0,8
29
97
Rudzātu pagasts
0,9
0,8
36
96
Rušonu pagasts
0,9
0,7
33
102
Saunas pagasts
1,0
0,7
35
123
Silajāņu pagasts
0,9
0,7
34
121
Sīļukalna pagasts
0,8
0,7
40
98
Stabulnieku pagasts
0,9
0,7
42
135
Sutru pagasts
1,0
0,7
33
130
Turku pagasts
1,0
0,9
30
107
Upmalas pagasts
0,9
0,7
35
99
Vārkavas …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.