Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu

Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Konkurences padomes lēmums Nr.E02-20 Lēmuma publiskojamā versija Rīgā 2011.gada 8.aprīlī (prot. Nr.17, 5.§) Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.1809/10/03.01.-01./14 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rimi grupas uzņēmumu (SIA "RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate" un SIA "SUPERNETTO") un SIA "Marno J" darbībās Konkurences padome (turpmāk arī KP) 2010.gada 9.augustā saņēma SIA "Daudznozaru kompānijas "Daugava"" (turpmāk - Iesniedzējs) 2010.gada 2.augusta iesniegumu Nr.45 (turpmāk - Iesniegums), kurā Iesniedzējs norāda uz konkurences tiesību pārkāpumiem no lielveikalu tīklu puses, kas liedz iespēju ražotājiem nomāt tirdzniecības platības tirdzniecības centros, tādējādi liedzot iekļūt konkrētajā tirgū. Iesniedzējs norāda, ka lielveikalu tīklu un iznomātāju starpā tiek slēgti līgumi, kas lielveikalu tīklam ļauj noteikt, kādiem nomniekiem telpas tirdzniecības centrā tiks iznomātas, vienlaicīgi paredzot iznomātajam lielas sankcijas, ja līguma punkts netiks ievērots. Vienlaicīgi Iesniedzējs norāda, ka ar šādu līgumu esamību tiek ierobežotas iespējas konkurēt ar savu saražoto produkciju, jo Iesniedzējs vēlas nomāt telpas arī lielajos tirdzniecības centros, kur patērētāji jau iet iepirkties un nav nepieciešami papildu izdevumi patērētāju/klientu piesaistīšanai. Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 1.punktu un 23.pantu, Konkurences padome 2010.gada 9.septembrī pieņēma lēmumu ierosināt lietas "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Marno J" un SIA "RIMI Latvia" darbībās", "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Marno J" un SIA "Plesko Real Estate" darbībās" un "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Marno J" un SIA "SUPERNETTO" darbībās" (prot.Nr.39, 2.§. 1., 2., 3.punkts). Pamatojoties uz Konkurences likuma 26.panta piekto daļu, Konkurences padome 2010.gada 2.decembrī pieņēma lēmumu apvienot vienā lietvedībā lietas "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Marno J" un SIA "RIMI Latvia" darbībās", "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Marno J" un SIA "Plesko Real Estate" darbībās" un "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA "Marno J" un SIA "SUPERNETTO" darbībās", piešķirot lietai nosaukumu "Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rimi grupas uzņēmumu (SIA "RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate" un SIA "SUPERNETTO") un SIA "Marno J" darbībās" un lietas Nr.1809/10/03.01.-01./14 (prot. Nr.53, 3.§) (turpmāk - Lieta). Saskaņā ar Konkurences likuma 26.panta sesto daļu 2010.gada 22.decembrī SIA "RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate" un SIA "SUPERNETTO" (22.12.2010. vēstule Nr.2712) un SIA "Marno J" (22.12.2010. vēstule Nr.2713) tika nosūtīti paziņojumi par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu, vienlaicīgi informējot procesa dalībniekus par tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iepazīties ar Lietu un izteikt viedokli. Konkurences padome 2011.gada 7.janvārī saņēma SIA "RIMI Latvia" vēstuli Par Konkurences padomes lietu Nr. 1809/10/03.10-01./14 par SIA "RIMI Latvia" iebildumiem Lietā. SIA "SUPERNETTO" (06.01.2011. vēstule Nr. SN-01/11-01) un SIA "Plesko Real Estate" (06.01.2011. vēstule Nr. PRE-01/11-04) neizmantoja tiesības iepazīties ar Lietas materiāliem, bet pievienojās iebildumiem, kuri izteikti SIA "RIMI Latvia" 2011.gada 6.janvāra vēstulē. SIA "Marno J" neizmantoja tiesības iepazīties ar Lietas materiāliem un izteikt viedokli. "Marno J" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003529233, tās juridiskā adrese: Šķūņu iela 15, Rīga, LV-1050. "RIMI Latvia" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003053029, tās juridiskā adrese: A.Deglava iela 161, Rīga, LV-1021. "SUPERNETTO" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003511072, tās juridiskā adrese: A.Deglava iela 161, Rīga, LV-1021. "Plesko Real Estate" ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003516351, tās juridiskā adrese: A.Deglava iela 161, Rīga, LV-1021. Lietas izpētes laikā tika iegūta informācija no SIA "Marno J", SIA "RIMI Latvia", SIA "SUPERNETTO", SIA "Plesko Real Estate", kā arī no tirdzniecības telpu iznomātājiem SIA "SMI Liepāja", SIA "Patollo", ražotājiem AS "Lauma Lingerie", AS "Laima", SIA "Rēzeknes gaļas kombināts", AS "Talsu gaļa", AS "Putnu fabrika "Ķekava"", un no Uzņēmumu reģistra un Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijas. Konkurences padomes amatpersonas veica Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 3. punktā paredzētās darbības 17.08.2010. pie SIA "Marno J" un SIA "SMI Liepāja", 19.08.2010. pie SIA "Patollo", 11.10.2010. un 19.10.2010. pie SIA "RIMI Latvia", SIA "SUPERNETTO", SIA "Plesko Real Estate". Izvērtējot Lietas materiālos esošo informāciju, Konkurences padome: konstatēja: 1. Tirgus dalībnieki SIA "RIMI Latvia", SIA "Supernetto", SIA "Plesko Real Estate" un SIA "Marno J" ir uzskatāmi par tirgus dalībniekiem atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 9.punktam, jo veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā. Ņemot vērā iepriekš Konkurences padomē sniegto informāciju1, SIA "RIMI Latvia", SIA "Supernetto", SIA "Plesko Real Estate" ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9. punkta izpratnē. SIA "Marno J" pamatdarbība ir nekustamo īpašumu/telpu iznomāšana un apsaimniekošana, kā arī ieņēmumi tiek gūti no mārketinga un reklāmas. SIA "RIMI Latvia" pamatdarbība ir pārtikas mazumtirdzniecība. SIA "SUPERNETTO" pamatdarbība ir veikalu iznomāšana un ēku uzturēšana. SIA "Plesko Real Estate" pamatdarbība ir nekustamo īpašumu/telpu iznomāšana un nekustamo īpašumu uzturēšana. SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"" pamatdarbība ir piena un maizes ražošana un tirdzniecība specializētajos veikalos. Lai nodrošinātu piekļuvi iespējami plašākam patērētāju lokam, Iesniedzējam ir interese nomāt tirdzniecības platības tirdzniecības centros. SIA "Marno J" tāpat kā citi iznomātāji, no kuriem SIA "RIMI Latvia", SIA "Supernetto", SIA "Plesko Real Estate" (turpmāk tekstā - Rimi grupas uzņēmumi) iznomā tirdzniecības telpas, nav uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku ar Rimi grupas uzņēmumiem Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē. Rimi grupas uzņēmumi ir noslēguši tirdzniecības telpu nomas līgumus ar šādiem tirgus dalībniekiem - SIA "Marno J", (*), kuru līgumi satur analoģisku nosacījumu, kas ierobežo iznomātāju rīcības brīvību iznomāt tirdzniecības telpas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas preču tirdzniecību. 2. Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus ir noteikts preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības", un saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 2.1. Konkurences padome, definējot konkrēto tirgu, ir ņēmusi vērā Eiropas Komisijas praksi, kas ir noteikusi, ka mazumtirdzniecībā ir pamatoti kā atsevišķu tirgu izdalīt mazumtirdzniecību supermārketu, hipermārketu un zemo cenu veikalu ķēdes, neņemot vērā iepirkšanos mazos, specializētajos veikalos.2 Nosakot konkrēto tirgu, ir jāņem vērā nomas līgumu ietekme uz ietekmēto tirgu, kas konkrētās lietas ietvaros ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus. Konkurences padomes ieskatā attiecībā uz ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību ir pamatoti noteikt šādu sadalījumu, tomēr attiecībā uz tirdzniecības platību nomas tirgu nav pamatoti neņemt vērā iepirkšanos mazos, specializētos veikalos, jo konkrētais nomas līgums ietekmē to iespējas konkurēt ietekmētajā tirgū. Nomas līgums bieži vien ietekmēs ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgu, tomēr atsevišķos gadījumos, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus, nomas līgumam var būt ietekme arī uz citiem tirgiem, šīs Lietas ietvaros - pārtikas tirdzniecību specializētajos veikalos. 2.2. Konkrētās preces tirgus, kurā noslēgta vienošanās 2.2.1. Tirdzniecības telpu nomas tirgu var iedalīt divos lielos segmentos - tirdzniecības platības, kas atrodas tirdzniecības centros, un tirdzniecības platības, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem. Konkurences padome ir secinājusi, ka tirdzniecības telpu iznomāšana ir nošķirama no cita veida telpu, piemēram, biroju telpu un dzīvojamo telpu, iznomāšanas, jo tirdzniecības telpām pēc savas funkcionalitātes (liela apmeklētāju plūsma, atbilstošas komunikācijas) lielākoties ir jāatbilst kritērijiem, kas nav raksturīgi biroja un dzīvojamajām telpām. Tirdzniecības centrs, apvienojot vairākus nomniekus ar dažāda sortimenta precēm un piedāvājot atpūtas, ēdināšanas un citu pakalpojumu sniegšanu vienkopus, piesaista vairāk patērētāju nekā atsevišķs specializēts veikals. Tas pamatā nodrošina arī ikdienas patēriņa preču lielveikalam, kas ir izvietots tirdzniecības centrā, regulāru un garantētu preču noietu. Esošā prakse telpu nomas tirgū tirdzniecības centros liecina, ka katrā tirdzniecības centrā tiek izvietots viens ikdienas patēriņa preču lielveikals, kas parasti aizņem lielāko daļu vai būtisku daļu no tirdzniecības centra platības.3 Konkurences padome iepriekš arī secinājusi, ka tirdzniecības centru varētu raksturot kā ēku (būvi), kuras kopējā platība ir aptuveni 1500m2 un lielāka, kas ir funkcionāli piemērota ikdienas patēriņa preču lielveikala izvietošanai tajā un kurā viena veikala aizņemtā platība ir apmēram 75% no kopējās ēkas platības vai mazāka,4 kā arī secinājusi ‑ kā atsevišķs konkrētās preces tirgus ir nosakāms tirdzniecības platību iznomāšanas tirgus tirdzniecības centros.5 Arī šīs lietas faktisko apstākļu kontekstā Konkurences padome uzskata, ka nav pamata mainīt iepriekš izteikto vērtējumu. 2.2.2. Saskaņā ar Rimi grupas uzņēmumu sniegto informāciju (19.10.2010. protokols) "tirdzniecības centra jēdziens ir plašs un katrs to definē atkarībā no individuāliem kritērijiem. Parasti tirdzniecības centros ir vairāki nomnieki, tomēr tas nav obligāti. Būtu jāņem vērā tādi kritēriji kā platība un vairāku nomnieku esamība tirdzniecības centrā. Nozarē nepastāv viens specifisks definējums, lai klasificētu tirdzniecības vietu kā tirdzniecības centru". Kā norāda SIA "Marno J" (17.08.2010. protokols) "tirdzniecības centru konkurenti tirdzniecības platību iznomāšanas jomā var būt arī apkārtējās mājās esošo tirdzniecības platību īpašnieki, tomēr tas ir atkarīgs no infrastruktūras attiecīgajā vietā, un katrs gadījums ir jāvērtē individuāli". Saskaņā ar Starptautisko tirdzniecības centru klasifikāciju tirdzniecības centrs (arī iepirkšanās centrs) ir mērķtiecīgi plānots, celts un pārvaldīts nekustamais īpašums, kurā ir vismaz 5 atsevišķi nomnieki, ar minimālo iznomājamo kopējo tirdzniecības platību 1 500 m2, un ar enkurnomnieku,6 kurš neaizņem vairāk kā 75% no tirdzniecības centra nomas platības7. Ņemot vērā minēto, kā arī faktisko situāciju saistībā ar Latvijā esošo tirdzniecības centrus raksturojošajām īpašībām, Konkurences padome uzskata, ka par tirdzniecības centriem ir uzskatāmi komerciāli lietojami nekustamie īpašumi, kuri atbilst šādām pazīmēm: - pamatā paredzēti ikdienas patēriņa preču (pārtikas un nepārtikas) mazumtirdzniecībai, kuru veic enkurnomnieks un, iespējams, daži citi mazumtirgotāji, turklāt enkurnomnieks iznomā salīdzinoši lielu tirdzniecības centra platības daļu; - kuros ir vairāki nomnieki; - kuri bez ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības paredz vēl citas preces/pakalpojumus gala patērētājiem, tādus kā, piemēram, bankas pakalpojumi, aptiekas, sadzīves pakalpojumi, zoopreču mazumtirdzniecība, apģērbu/apavu tirdzniecība u.c.; - kuri pamatā atrodas lielas cilvēku plūsmas vietās; - kur ir nodrošināta automašīnu stāvvieta vai kuri atrodas sabiedriskā transporta kustības vietās. Konkurences padome norāda, ka, lai nekustamais īpašums tiktu uzskatīts par tirdzniecības centru, nav obligāti, lai tam piemistu visas iepriekš uzskaitītās pazīmes. Visi norādītie faktori veicina lielas gala patērētāju auditorijas piesaisti konkrētajai tirdzniecības vietai, padarot to ērtu ikdienas pirkumu veikšanai un pakalpojumu saņemšanai, nodrošinot gala patērētājiem iespēju vienuviet saņemt dažādus nepieciešamos pakalpojumus un iegādāties dažādas preces. Tāpēc tirdzniecības centri būtiski atšķiras no tirdzniecības vietām, kurās darbību veic viens atsevišķs ikdienas patēriņa preču lielveikals vai, piemēram, sadzīves pakalpojumu sniedzējs. SIA "Marno J" tirdzniecības centros: 1) Jēkabpilī, Rīgas ielā 120, patērētājiem ir nodrošināti šādi papildu pakalpojumi: pasts, banka, lombards, ziedu veikals, gaļas veikals, konditoreja, sadzīves tehnika; 2) Rīgā, Nīcgales ielā 53, patērētājiem ir nodrošināti šādi papildu pakalpojumi: apdrošināšana, aptieka, foto pakalpojumi, ziedu salons, bankas automāts, rotaļu automāti, ķīmija/saimniecības preces, finanšu pakalpojumi, solāriju studija, konditoreja, lombards, zoo veikals, specializētie veikali (piena un maizes, un gaļas veikali), apģērbu un apavu veikali; 3) Rīgā, Maskava ielā 400, patērētājiem ir nodrošināti šādi papildu pakalpojumi: rotaļu automāti, apdrošināšana, bankomāti, apģērbu veikals, zoo preces, puķu veikals, banka, solārijs, lombards, aptieka, makšķerēšanas piederumu veikals, picērija, mobilo telefonu veikals, parfimērijas veikals, kosmētikas un sadzīves ķīmijas veikals, elektronisko maksājumu termināls. Ievērojot iepriekš minētos kritērijus, Konkurences padome secina, ka SIA "Marno J" nekustamie īpašumi, kuri atrodas Jēkabpilī (Rīgas ielā 120), Rīgā (Nīcgales ielā 53 un Maskavas ielā 400), ir uzskatāmi par tirdzniecības centriem. 2.2.3. Nosakot konkrētās preces tirgu, jāņem vērā tirgus dalībnieku prasības par tirdzniecības centra plānojumu un potenciālā nomnieka prasības par tirdzniecības platību lielumu. Lietā noskaidrots, ka pastāv trīs iespējamie tirdzniecības platību tirdzniecības centros iznomāšanas veidi: - ģenerālnoma: viens nomnieks iznomā visu tirdzniecības centru un pats nodod apakšnomā komerciāli lietojamas tirdzniecības platības, kuras tas neizmanto savām vajadzībām; - tirdzniecības centri, kuros plānojuma dēļ nav iespējams iznomāt tirdzniecības platības virs 20 m2 citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc potenciālie nomnieki ir tādi tirgus dalībnieki, kuriem nav vajadzīga noliktava vai liela tirdzniecības platība, piemēram, bankas automāti, spēļu automāti, ziedu veikali, mobilo telefonu tirgotāji u.tml.; - tirdzniecības centri, kuros plānojumā ir paredzētas tirdzniecības platības arī virs 20 m2 citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā iespējamo tirdzniecības platību tirdzniecības centros iznomāšanas veidus un līgumos iekļautā nosacījuma saturu, ierobežojums ir aktuāls tikai tajos tirdzniecības centros, kuros plānojumā ir paredzētas tirdzniecības platības arī citiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem. 2.2.4. Apmeklējot tirdzniecības centru, patērētājam ir iespēja ātrāk un ērtāk apmeklēt specializētos pārtikas veikalus un pakalpojumu sniedzējus vienuviet. Ja šie paši veikali atrastos dažādās vietās ārpus tirdzniecības centra, tas patērētājiem prasītu vairāk laika un radītu papildu neērtības un bieži vien arī papildu izdevumus, lai izvēlētos un iegādātos nepieciešamās preces. Attiecīgi, pastāvot izvēles iespējai apmeklēt tirdzniecības centrā esošos veikalus vai ārpus tirdzniecības centra dažādās vietās izvietotus specializētos pārtikas veikalus, patērētājs, visticamāk, izvēlētos tirdzniecības centru. Tādējādi šāds dalījums pamatā ir saistāms ar to, ka tirdzniecības centri nodrošina plašāku un universālu patērētāja vajadzību (interešu) apmierināšanu vienuviet un nodrošina lielāku potenciālo klientu plūsmu. Līdz ar to specializētajiem pārtikas preču (piemēram, gaļas, piena, maizes) veikaliem ir būtiska interese atrasties tirdzniecības centros, kur tie ir ērti sasniedzami patērētājiem. Šī iemesla dēļ specializētajiem pārtikas veikaliem ir nozīmīgi atrasties tirdzniecības centrā iespējami tuvu ikdienas patēriņa preču lielveikalam un tie ir ieinteresēti nomāt tieši šādas tuvumā esošas tirdzniecības platības, lai konkrētajā preču segmentā konkurētu ar ikdienas patēriņa preču lielveikalu. Tirdzniecības centros enkurnomnieks parasti ir ikdienas patēriņa preču lielveikals, kura pamatsortimetu veido pārtikas preces. Konkurences padome ir identificējusi iepirkšanos lielveikalos kā galveno iepirkšanās veidu, savukārt mazie pārtikas veikali/specializētie veikali bieži vien pilda iepirkšanās papildinošo lomu.8 Minētais ir attiecināms arī uz tirdzniecības centru kopumā, kurā atrodas ikdienas patēriņa preču lielveikals. Konkurences padome secina, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājiem, kā arī jebkuram citam specializētajam pārtikas veikalam, kas tieši apkalpo gala patērētāju, ir iespēja piesaistīt vairāk klientu, ja tas savu darbību - klientu apkalpošanu - veic tirdzniecības centrā, jo to ietekmē patērētāju iepirkšanās paradumi, konkrēti, patērētāji pārsvarā dod priekšroku iepirkties tirdzniecības centros nevis atsevišķās tirdzniecības vietās. Ņemot vērā visus šajā punktā minētos apstākļus, Konkurences padomes ieskatā no pieprasījuma puses nepastāv efektīvas aizvietojamības iespēja starp tirdzniecības platību nomu tirdzniecības centrā un tirdzniecības platību nomu ārpus tirdzniecības centra. Jāņem vērā, ka no pieprasījuma puses, t.i., nomnieku puses, tirdzniecības platības vietas izvēli pamatā nosaka prognozētā rentabilitāte, t.i., plānotais apgrozījums un telpu piemērotība - vietas prestižs un plānotā cilvēku plūsma. No piedāvājuma puses jāņem vērā, ka iznomātājs parasti ir tirdzniecības centra īpašnieks, kas nozīmē, ka tirdzniecības centra telpas ir paredzētas un piemērotas noteikta veida komercdarbības veikšanai un nevar tikt līdzvērtīgi izmantotas citam nolūkam. Tāpēc Konkurences padomes ieskatā, definējot konkrētas preces tirgu, ir vienlīdz svarīgi izvērtēt gan pieprasījuma puses, gan piedāvājuma puses aizvietojamības iespējas, tomēr par izšķirošo tiek uzskatītas pieprasījuma puses aizvietojamības iespējas, ņemot vēra Lietas būtību. Ievērojot iepriekš minēto, Lietas ietvaros saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētais preces tirgus tiek noteikts kā tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības centros. 2.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Konkurences padome, nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ir vērtējusi tirdzniecības centru ģeogrāfisko novietojumu un tā nozīmi, jo ģeogrāfiskais novietojums norāda ne vien uz teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, bet arī uz apstākļiem, kas ir pietiekami līdzīgi visiem tajā esošajiem tirgus dalībniekiem, tāpēc šī teritorija ir nošķirama no pārējām teritorijām. Saskaņā ar SIA "SMI Liepāja" (17.08.2010. protokols) sniegto informāciju "Latvijas mērogā tirdzniecības centrus var iedalīt "lokālajos", kas darbojas vienas pilsētas teritorijas robežās, un "nacionālajos" uz kuriem apzināti patērētāji brauc iepirkties no visas Latvijas". Vienlaicīgi SIA "SMI Liepāja" norādīja, ka no konkurences viedokļa tirdzniecības centri, kuri atrodas dažādās pilsētās, savā starpā nekonkurē un nav savstarpēji aizvietojami. Konkurences padome jau iepriekš ir atzinusi, ka patērētāju rīcību, iegādājoties ikdienā nepieciešamās preces, nosaka tirdzniecības vietas pieejamības ērtums un tuvums, jo preču iegāde notiek tajās vietās, kur norisinās patērētāju galvenās aktivitātes (dzīvesvietas, darbavietas tuvums).9 Konkurences padomes ieskatā tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības centros ir izteikti lokāls tirgus, ciktāl tas attiecas uz tirdzniecības platību nomu specializētajiem pārtikas veikaliem. Ņemot vērā specializēto pārtikas veikalu konceptu, tā interese ir aptvert lokālos patērētājus, kas dzīvo/strādā attiecīgajā apkaimē, bet patērētāju interese ir iepirkties pēc iespējas tuvāk patērētāju aktivitātes vietām. Tāpēc specializētajiem pārtikas veikaliem ir būtiski atrasties tirdzniecības centrā, kur tas ir ērti sasniedzams patērētājam, jo specializēto pārtikas veikalu interese ir piekļūt patērētājam attiecīgajā lokālajā tirgū/apkaimē, kas izriet no patērētāju paraduma apmeklēt lokālo tirdzniecības centru, kas atrodas vistuvāk dzīvesvietai/darbavietai. SIA "RIMI Latvia" pārstāvji (19.10.2010. protokols) norādīja, ka atkarībā no ģeogrāfiskās vietas konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var būt gan pilsētas, gan apkaimes robežās un atkarībā no konkrētā ģeogrāfiskā tirgus (pilsētas, apkaimes) veikals var tikt uzskatīts par lielveikalu vai tirdzniecības centru. Konkurences padome uzskata, ka tirdzniecības centra lielums ir tieši saistīts ar konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežām, t.i., jo lielāks ir tirdzniecības centrs (gan platības, gan sortimenta ziņā), jo no lielākas teritorijas patērētājus tas piesaista un tādējādi lielākā teritorijā šis tirdzniecības centrs konkurē. Konkurences padome jau iepriekš norādījusi, ka, nosakot ģeogrāfisko tirgu, ir jāņem vērā ne tikai veikala tuvums dzīvesvietai/darbavietai, bet arī veikala preču klāsts un iespēja novietot personīgo transportlīdzekli stāvvietā. Konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem pastāv izvēles iespējas, piemēram, pa kuru maģistrāli nokļūt dzīves vai darba vietā šajā iepriekšminētajā teritorijā, kas līdz ar to veido iespēju izvēlēties, kur iepirkties - citā ģeogrāfiskajā teritorijā vai minētajā konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā.10 Tāpēc Konkurences padomes ieskatā tirdzniecības centri, kas atrodas maģistrālo ielu tuvumā vai "īpašās" vietā, kur ir liela cilvēku plūsma (piemēram, stacija), ir izņēmumi, jo, ņemot vērā to, ka tos ērti sasniegt patērētajiem no dažādiem novadiem, konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas individuālajā gadījumā var tikt definētas plašākas pat tad, ja konkrētie tirdzniecības centri patērētājiem nepiedāvā plašāku preču un pakalpojumu klāstu. Jāņem vērā, ka lielas administratīvās teritorijas robežās, piemēram, Rīgas pilsētā, ir daudzi lokālie tirgi, kas pamatā sakrīt ar noteiktas apkaimes robežām, jo, kā jau iepriekš minēts, tirdzniecības centrs, kas atrodas noteiktā apkaimē, ir ērtāk sasniedzams tur dzīvojošajiem/strādājošajiem patērētājiem, tāpēc tā ģeogrāfiskais tirgus nosakāms šaurāk. Tādējādi noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā var tikt noteikti daudzi lokālie tirgi (pilsētas, novadu centri, apkaime u.tml.). Vienlaicīgi ģeogrāfiskā teritorija var būt arī lielāka, ja lokālie tirgi savstarpēji savienojas vai pārklājas, tādējādi aptverot lielāku teritoriju (reģionālā vai nacionālā mērogā).11 Specializēto pārtikas veikalu interese ir aptvert lokālo patērētāju tirgu un tāpēc tos interesē tās tirdzniecības vietas, kur ir atbilstošs nomas piedāvājums un patērētāju plūsma. Jāņem vērā, ka arī ikdienas patēriņa preču lielveikali tiek stratēģiski izvietoti tā, lai aptvertu lokālos pircējus dažādās pilsētas daļās, tāpēc Konkurences padomes ieskatā gan specializētais pārtikas preču veikals, gan ikdienas patēriņa preču lielveikals vēlas aptvert analoģisku teritoriju, t.i., noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas lokālo pircēju. Lietas ietvaros Konkurences padome vērtēja visus Rimi grupas uzņēmumu līgumus, kuros ir konstatēts ierobežojošais līguma punkts. Tādējādi ģeogrāfiskais tirgus, vērtējot no piedāvājuma/iznomātāju puses, ir nosakāms Latvijas teritorijas robežās, jo attiecīgs tirdzniecības platību nomas piedāvājums pastāv visās administratīvajās teritorijās. Vērtējot no pieprasījuma/mazumtirgotāja puses, nepieciešamību pēc tirdzniecības platībām mazumtirgotājs pakārto patērētāju iepirkšanās ieradumiem, veidojot savu veikalu tīklu maksimāli plašāku un visās administratīvajās teritorijās. Tādējādi ģeogrāfiskais tirgus var tikt sašaurināts līdz vienai administratīvajai teritorijai vai pat vēl šaurāk, vienlaicīgi jāņem vērā, ka noteikt konkrēto ģeogrāfisko tirgu šaurāku par vienu administratīvo teritoriju šobrīd nav lietderīgi. Konkurences padomes ieskatā tirdzniecības centrs visvairāk piesaista patērētājus no teritorijām, no kurām šis tirdzniecības centrs ir viegli sasniedzams. Vairākās Eiropas Komisijas lietās12 par viegli sasniedzamu norādīts attālums 10-30 minūšu brauciena ietvaros. Šāda prakse ņemta vērā arī iepriekšējos Konkurences padomes lēmumos, lai noteiktu konkrētās preces tirgus ģeogrāfiskās robežas13. SIA "Marno J" piederošie tirdzniecības centri: 1) Jēkabpilī, Rīgas ielā 120. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus pamatā no Jēkabpils un apkārt tai esošajiem novadiem; 2) Rīgā, Nīcgales ielā 53. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs pamatā var piesaistīt lokālos patērētājus no attiecīgās apkaimes un apkārt tam esošās plašākas teritorijas; 3) Rīgā, Maskavas ielā 400. Konkurences padomes ieskatā konkrētais tirdzniecības centrs var piesaistīt patērētājus no Rīgas (pārsvarā no šim tirdzniecības centram tuvākās pilsētas daļas) un tiem novadiem, kas atrodas Rīga - Daugavpils šosejas malās, jo patērētajiem dodoties uz/no darba, tas var būt ērti sasniedzams. Tāpēc, ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā darbojas tirdzniecības centri konkrētās lietas ietvaros, ir nosakāms konkrētās (administratīvās teritorijas/apkaimes) robežās, tomēr, ņemot vērā tirdzniecības centra lielumu un tā patērētāju aptveršanas teritoriju, ģeogrāfiskā tirgus robežas var tikt noteiktas gan šaurākas, gan plašākas nekā viena administratīvā teritorija. 2.4. Ietekmētais konkrētais tirgus Ietekmētais konkrētās preces tirgus Lietā ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus specializētajos pārtikas veikalos (piena produkti, maizes izstrādājumi), kurā darbojas iesniedzējs. Iesniedzēja darbība, realizējot preces gala patērētājiem, daļēji pārklājas ar Rimi grupas uzņēmumu darbību, jo Rimi sortimentā ir līdzīgas pārtikas preces, tāpēc ir jāņem vērā ne vien līguma ietekme uz konkrētās preces tirgu (nomas tirgu tirdzniecības centros), bet arī tā ietekme uz tirgu, kurā uzņēmēji darbojas (konkurē). Rimi grupas uzņēmumu veikali - RIMI un Supernetto darbojas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē, tāpēc konkrētās Lietas ietvaros jāņem vērā arī SIA "RIMI Latvia" veikalu tīkla ietekmes rādītāji un tirgus varas samērs ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē,14 jo tas norāda uz ierobežojuma nozīmīgo ietekmi uz konkurenci. Jāņem vērā, ka konkurence var tikt ietekmēta nevienmērīgi, kas nozīmē, ka specializētais veikals nevar būtiski ietekmēt ikdienas patēriņa preču lielveikala darbību, bet, ņemot vērā ikdienas patēriņa preču lielveikala tirgus varu, tas var būtiski ietekmēt gan specializēta pārtikas veikala darbību, gan citu ikdienas patēriņa preču lielveikalu darbību, kas atrodas konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. Vienlaicīgi jānorāda, ka Konkurences padome iepriekšējā praksē, kas saistīta ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību, ir secinājusi, ka šī tirgus ģeogrāfiskās robežas ir lokālas, jo patērētāji, lai iepirktos, veic ierobežotu attālumu. Turklāt minētais attālums var atšķirties atkarībā no tā, kāda veida iepirkumu patērētājs ir plānojis veikt, t.i., vai ir paredzēts veikt iknedēļas pamat iepirkšanos, t.i., tiek veikti iepirkumi, kas nepieciešami visai nedēļai, vai papildinošā iepirkšanās, t.i., kad tiek iegādātas tikai atsevišķas preces. Papildinošo iepirkšanos ir iespējams veikt salīdzinoši nelielos veikalos, bet nedēļas galveno iepirkšanos cilvēki, kuriem tas ir iespējams, cenšas veikt veikalos, kuriem ir pietiekoši liels sortiments.15 Patērētajiem ir ierobežotas iespējas atrast alternatīvu iepirkšanās vietu, ja patērētājs ir plānojis veikt iknedēļas pamat iepirkšanos, bet ir lielas iespējas atrast alternatīvu iepirkšanās vietu, ja patērētājs plāno veikt papildinošo iepirkšanos. Līdz ar to jāsecina, ka no patērētāju viedokļa liels ikdienas patēriņa preču lielveikals var aizvietot specializēto pārtikas veikalu, bet specializētais pārtikas veikals nevarēs aizvietot lielu ikdienas patēriņa preču lielveikalu. Konkurences padome, pamatojoties uz iepriekšējo praksi vairākās lietās, kurās tika izvērtēti konkurences apstākļi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā, uzskata, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus pamatā ir lokāls, t.i., tas tiek aplūkots vienas administratīvās teritorijas ietvaros (pilsētas vai pilsētas daļas, novada), vai arī vienā ģeogrāfiskajā tirgū tiek iekļautas vairākas administratīvās teritorijas, kas no konkrētā veikala patērētājam ir sasniedzamas 10-30 minūšu laikā, braucot ar automašīnu.16 Vērtējot ikdienas mazumtirdzniecības tirgu specializētajos pārtikas veikalos no pieprasījuma/patērētāja puses, ir secināms, ka to nosaka iepirkšanās ieradumi, kas cieši saistīti ar attiecīgo ģeogrāfisko teritoriju, tāpēc no pieprasījuma/patērētāja puses ģeogrāfiskais tirgus definējams vienas administratīvās teritorijas robežās. Attiecībā uz vienošanām, kuras Rimi grupas uzņēmumi ir slēguši ar SIA "Marno J" par telpu nomu Jēkabpilī, Rīgas ielā 120, par telpu nomu Rīgā, Nīcgales ielā 53, par telpu nomu Rīgā, Maskavas ielā 400, kā arī vienošanām, kas slēgtas ar citiem iznomātājiem, tirdzniecības centra patērētāju aptveršanas teritorija ir vērtējama attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas - pilsētas un apkārt esošo novadu administratīvo teritoriju - robežās. Attiecībā par pieminēto Iesniedzēja un pārkāpēju darbību daļējo pārklāšanos Konkurences padome norāda uz šādiem apstākļiem: specializētie veikali, kas tirgo pašu ražotas pārtikas preces vai kas tirgo nepārtikas preces, kas pārklājas ar Rimi grupas uzņēmumu veikalu sortimentu, rada, kaut vai ierobežotā apjomā, konkurenci lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem. Specializētais veikals ar lielveikaliem konkurē tikai tiktāl, ciktāl šī mazā specializētā veikala sortiments pārklājas ar lielveikala sortimentu. Tāpēc, ņemot vērā minēto, kā ietekmētais konkrētais tirgus Lietā tiek definēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus specializētajos pārtikas veikalos. Līdz ar to konkrētie tirgi ir šādi: 1) tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības centros Jēkabpils pilsētā un tuvākajā apkārtējā teritorijā; 2) tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības centros Rīgas pilsētā un tuvākajā apkārtējā teritorijā; 3) ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus specializētajos pārtikas veikalos lokālajos tirgos (Jēkabpils pilsētā un tuvākajā apkārtējā teritorijā un Rīgas pilsētā un tuvākajā apkārtējā teritorijā). 3. Lietā iegūtie pierādījumi 3.1. Konkurences padomes pārstāvji 11.10.2010. tikās ar Rimi grupas uzņēmumu pārstāvjiem un iepazinās ar SIA "RIMI Latvia", SIA "Plesko Real Estate" un SIA "SUPERNETTO" rīcībā esošajiem nomas līgumiem par tirdzniecības telpām tirdzniecības centros17. Tikšanās laikā Rimi grupas uzņēmumu pārstāvjiem tika lūgts iesniegt Konkurences padomē līgumus, kas minēti protokolā Nr.1, kas sastādīts tikšanās laikā 11.10.2010. 3.2. Lietas izpētes laikā no SIA "RIMI Latvia" un SIA "Marno J" tika pieprasīti visi nomas līgumi par telpu nomu tirdzniecības centros. Saskaņā ar SIA "Marno J" 24.08.2010. vēstulē Nr.332 IZ/08-2010 sniegto informāciju tirgus dalībnieks ir septiņu tirdzniecības centru īpašnieks, no tiem sešos līgumi ir slēgti ar Rimi grupas uzņēmumiem. Izvērtējot iesniegtos līgumus, konstatēts, ka sekojošos līgumos tika ietverti nosacījumi, kas ierobežo Rimi grupas uzņēmumu (veikalu) konkurentu tirdzniecības platību nomu tirdzniecības centros: (*)18 (*) Minētie ierobežojumi ietverti līgumos no to parakstīšanas brīža (2005.gadā slēgtie līgumi ir parakstīti tirdzniecības centra celtniecības laikā) un (*), tātad minētais ierobežojums ir ar ilgstošu ietekmi uz konkrēto tirgu. Līdz ar to, ņemot vērā līgumu darbības laiku, ir jāskatās ne tikai ierobežojuma ietekme uz konkurences situāciju esošajā brīdī, bet arī tā potenciālā ietekme uz konkrētās preces tirgu nākotnē. Saskaņā ar SIA "RIMI Latvia" un ar to saistīto uzņēmumu SIA "Plesko Real Estate" un SIA "SUPERNETTO" 15.10.2010. vēstulē Nr.01/01-459 un vēstulē Nr.01/01-481 sniegto informāciju (*). Lietas izpētes laikā arī konstatēts, ka, sākot no 2001.gada, Rimi grupas uzņēmumu līgumos arī ar citiem attīstītājiem (iznomātājiem) ir iekļauti ierobežojoši noteikumi dažādās redakcijās, kas pēc sava satura un nozīmes ir analoģiski noteikumiem, kas ietverti izvērtētajos līgumos ar SIA "Marno J". Izvērtējot iesniegtos līgumus, šādos līgumos (kuros viena no līgumslēdzējpusēm ir SIA "RIMI Latvia"), tika konstatēts analoģisks ierobežojums: (*) Izvērtējot iesniegtos līgumus, šādos līgumos (kuros viena no līgumslēdzējpusēm ir SIA "Supernetto"), tika konstatēts analoģisks ierobežojums: (*) Izvērtējot iesniegtos līgumus, šādos līgumos (kuros viena no līgumslēdzējpusēm ir SIA "Plesko Real Estate") tika konstatēts analoģisks ierobežojums: (*) Līguma punkta neievērošana var novest pie Nomas līguma izbeigšanas no Nomnieka puses vai pie nomas maksas ievērojamas samazināšanas (*), atsevišķos gadījumos ir paredzēts, ka Nomnieks ir tiesīgs izbeigt nomas līgumu, ja netiek izpildīts konkrētais līguma punkts un ja pārkāpums Nomniekam ir radījis būtiskus zaudējumus. Ar būtiskiem zaudējumiem tiek saprasts (*). Tāpēc Konkurences padomes ieskatā Rimi grupas uzņēmumi ir aktīvā līgumslēdzēja puse - iniciators, kas gūst labumu no ierobežojošā līguma punkta, bet iznomātājs ir pasīvā līgumslēdzēja puse, jo tā negūst tiešu labumu no ierobežojošā līguma punkta. 3.3. Vienošanās dalībnieki, SIA "RIMI Latvia", SIA "Supernetto", SIA "Plesko Real Estate" un no otras puses SIA "Marno J" (*) darbojas tirdzniecības platību nomas tirgū tirdzniecības centros. Rimi grupas uzņēmumi darbojas kā nomnieki (pieprasījuma pusē), bet pārējās sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbojas kā iznomātāji (piedāvājuma pusē). 3.4. Iesniedzējs ir iesniedzis šādus pierādījumus: 1) 18.05.2010. SIA "Marno J" vēstuli, kurā SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"" tiek informēts, ka ir saņemts atteikums no SIA "Plesko Real Estate" nomas līguma noslēgšanai par telpām tirdzniecības centrā Rīgā, Maskava ielā 400; 2) 19.01.2010. SIA "Plesko Real Estate" vēstuli, kurā SIA "Marno J" tiek informēts, ka SIA "Plesko Real Estate" nepiekrīt, ka SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"" tiek izvēlēts kā nomnieks SIA "Marno J" piederošajā tirdzniecības centrā, kas atrodas Rīgā, Maskava ielā 400; 3) 31.05.2010. SIA "Daudznozaru kompānijas "Daugava"" vēstuli SIA "Plesko Real Estate", kurā lūdz minēt atteikuma iemeslu telpu nomai tirdzniecības centrā Rīgā, Maskava ielā 400; 4) 09.06.2010. SIA "Plesko Real Estate" atbildes vēstule SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"", kurā SIA "Plesko Real Estate" paskaidro, ka atteikums ir noticis saskaņā ar 22.06.2005. noslēgto nomas līgumu, kas paredz SIA "Marno J" tiesības neņemt vērā SIA "Plesko Real Estate" iebildumus par telpu iznomāšanu citiem pārtikas tirgotājiem, šajā gadījumā samazinot SIA "Plesko Real Estate" nomas maksu. SIA "Plesko Real Estate" vēstulē arī norāda, ka nesaskata Konkurences likuma pārkāpuma pazīmes, jo SIA "Plesko Real Estate" nav pārkāpusi Konkurences likuma 13.panta noteikumus, jo neatrodas dominējošā stāvoklī nevienā no konkrētajiem tirgiem un nav pārkāpusi arī Konkurences likuma 11. panta noteikumus, ņemot vērā, ka Konkurences likums neaizliedz tirgus dalībniekiem aizsargāt savas investīcijas. Īpaši Konkurences likuma pārkāpums nebūs saskatāms gadījumā, ja tirgus dalībnieka konkurentiem saglabājas visas iespējas atvērt jaunas tirdzniecības vietas konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū. 4. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpuma novērtējums 4.1. Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā iekļauto šī panta ģenerālklauzulu "Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: (..) 7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū." Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.797 "Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" (turpmāk - Noteikumi Nr.797) attiecas uz atsevišķa veida vertikālajām vienošanām, paredzot tām atbrīvojumu. Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz minētajiem noteikumiem, jo konkrētā vienošanās pēc būtības nav vertikāla vienošanās tās tradicionālajā izpratnē. Noteikumi Nr.797 nosaka, ka par vertikālām vienošanām tiek atzītas tādas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgos ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura attiecas uz vienošanās preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem. Ņemot vērā, ka konkrētās lietas ietvaros vienošanās ir par telpu nomu un tā neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu (neveidojas tradicionālā preces vai pakalpojuma ķēde, t.i., piemēram, prece tiek pirkta un tālāk pārdota),19 tad šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē. Konkrētā vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators, t.i., Rimi grupas uzņēmumi, ir uzskatāms par ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Vienošanās starp Rimi grupas uzņēmumiem un SIA "Marno J" atbilst Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un 11.panta ģenerālklauzulai, jo ir noslēgta vienošanās starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī vienošanās rada nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus, līdz ar to uz to ir attiecināmi visi Konkurences likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi. Konkurences padomes Konkurences likuma interpretāciju ir nostiprinājis LR Augstākās tiesas Senāts, pieņemot spriedumu,20 kas veido judikatūru attiecībā uz Konkurences likuma 11.panta piemērošanu. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas piemērošanā ir svarīgi noteikt vienošanās mērķi vai sekas. Tiesību normas prasa, lai aizliegtās vienošanās mērķis būtu vērsts uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu vai vienošanās sekas izpaustos kā konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertā tiesību norma ir tulkojama un piemērojama Konkurences likuma 2.pantā noteiktā šā likuma mērķa sasniegšanas nodrošināšanas gaismā. No Konkurences likuma 11.pantā ietverto normu konteksta izriet, ka likumdevējs Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā ir uzskaitījis tās tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un kuras tādējādi pašas par sevi ir aizliegtas. Vienošanās par šī panta pirmās daļas 1.-7.punktā paredzētajām darbībām ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas, jo šo darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret konkurenci un to sekas parasti ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Līdz ar to secināms, ka, konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam, šo darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda. Rimi grupas uzņēmumu un iznomātāju noslēgtajos līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu nomas platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir Rimi grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem, uzskatāms par vienošanos atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un atbilst Konkurences likuma 11.panta 7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam. Ievērojot, ka Rimi grupas uzņēmumi un iznomātājs SIA "Marno J" nav uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē, noslēgtajos līgumos ietvertais punkts ir ierobežojošs ne vien attiecībā pret citiem potenciālajiem nomniekiem, bet arī nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību. Jānorāda, ka arī 2009.gada 4.jūnija EKT Spriedumā lietā C-8/08 ir uzsvērts, ka atšķirību starp "pārkāpumiem, kuru pamatā ir mērķis" un "pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas", nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par konkurencei kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka divi neatkarīgi tirgus dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts mērķis, un līdz ar to nav nepieciešams izskatīt to sekas. Konkurences padomes ieskatā minētās vienošanās un ierobežojošie līguma punkti ir radījuši tādus konkurences apstākļus citiem tirgus dalībniekiem iekļūšanai konkrētajā tirgū, kas neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem. Konkurences padome ir konstatējusi, ka Rimi grupas uzņēmumi kā enkurnomnieks, apzinoties savu tirgus varu, ir vienojušies ar iznomātāju SIA "Marno J" iekļaut telpu nomas līgumos punktus, kas ierobežo potenciālo tirgus dalībnieku iekļūšanu SIA "Marno J" pārvaldītajos tirdzniecības centros, ko apstiprina Lietas izpētes laikā iegūtie pierādījumi un konstatētās sekas. Piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, jo tas izriet jau no lietotā jēdziena "potenciālais tirgus dalībnieks".21 Tā kā, piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, tad pārkāpums izpaužas nevis kā konkrēta tirgus dalībnieka iekļūšanas tirgū faktiska apgrūtināšana, bet gan vienošanās mērķī šādu apgrūtinājumu radīt.22 4.2. Rimi grupas uzņēmumu norādītais, ka ar attiecīgiem ierobežojumiem tiek sabalansēti riski pušu starpā, nav samērīgi ar konkrētās vienošanās mērķi, nepieļaut citiem potenciāliem konkurentiem konkurējot "atņemt" arī daļu Rimi apgrozījuma. Tirdzniecības centru īpašnieki norādīja, ka, lai sabalansētu konkurences situāciju, nereti viens lielveikals tiek būvēts blakus otram (SIA "RIMI Latvia" blakus SIA "MAXIMA Latvija" u.tml.), bet viena lielveikalu tīkla veikali netiek būvēti blakus viens otram,23 tāpēc enkurnomnieka zaudēšana var novest pie tirdzniecības centra slēgšanas. Saskaņā ar Konkurences padomes 2010.gada 16.jūlija lēmumu24 mazumtirdzniecības tirgū ir augsta koncentrācija, kas liecina par divu lielāko mazumtirgotāju ("RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija") tirgus varas pakāpi konkrētajā tirgū lielveikalu vidē. Tāpēc Konkurences padome secina, ka Rimi grupas uzņēmumi ir izmantojuši savu tirgus varu un to mērķis, iekļaujot līgumā attiecīgos punktus, ir bijis ierobežot specializēto veikalu tīklu attīstību. Tātad ir svarīgi tirdzniecības centrā nodrošināt, lai pircējiem būtu iespējams iegādāties dažādas preces un pakalpojumus. Jāatzīmē, ka specializēto veikalu, piemēram, gaļas veikalu, piena veikalu, sortiments var gan pārklāties, gan nepārklāties ar mazumtirgotāja - enkurnomnieka piedāvāto sortimentu, šis apstāklis nosaka konkurences esamību vai neesamību starp mazumtirgotāju - enkurnomnieku un specializētajiem veikaliem. Specializēts veikals konkurē ar mazumtirgotāju - enkurnomnieku, ja abi piedāvā gala patērētājam savstarpēji aizvietojamus produktus. Tāpēc konkrētais līguma punkts, ierobežojot iznomātāja iespēju brīvi izvēlēties nomniekus mazākajās tirdzniecības platībās, var ierobežot mazumtirgotāja - enkurnomnieka konkurenta atrašanos tirdzniecības centrā. Tas nozīmē faktiski - ierobežot konkurenci tirdzniecības centrā starp enkurnomnieku un specializēto veikalu, kā rezultātā tiek ietekmēta piedāvājuma daudzveidība tirdzniecības centrā. Lai pierādītu minēto apgalvojumu, Konkurences padome vērš uzmanību vēl uz vienu aspektu mazumtirgotāju un ražotāju (piegādātāju) sadarbībā: Konkurences padomes veiktajā pētījumā lietā Nr. 240/10/03.01.-01./3 "Par SIA "Karsten-Sanitex Latvia" un SIA "Avers Centrs" apvienošanos"25 Konkurences padomes Izpilddirekcija ieguva informāciju no AS "Dzintars" (09.04.2010. Sarunu protokols26) par to, kāpēc ražotājiem var būt izdevīgāk attīstīt savu mazumtirdzniecības tīklu, nevis produkciju nodot realizācijai pārsvarā citiem mazumtirgotājiem. Proti, AS "Dzintars" skaidroja, ka mazumtirgotāji nevēlās "ņemt" pilnu ražotāja sortimentu izvietošanai plauktā, bet ņem tikai populārākās preces, kuras būtu izdevīgi realizēt. Savukārt ražotājs, ja tam ir savi mazumtirdzniecības veikali, var nodrošināt pircējiem labāku servisu un piedāvāt plašu produkcijas klāstu (šajā gadījumā netiek vērtētas šī koncepta priekšrocības un/vai trūkumi izmaksu ziņā). Tas norāda, ka tirdzniecības centru platības ir pieprasītas no dažādu nozaru mazumtirdzniecības uzņēmumu un pakalpojuma sniedzēju puses. Tāpēc tā ir nozīmīga konkurences vide specializētajiem pārtikas un nepārtikas preču tirgotājiem. Ņemot vērā minēto, ir pamats apgalvot, ka, ierobežojot lielākā vai mazākā mērā konkurējošo (specializēto) mazumtirgotāja atrašanos tirdzniecības centrā, t.i., vietā, kas ir īpaši ērta, lai to varētu sasniegt patērētāji, tiek ierobežota arī patērētāju izvēle. Konkurences padome Lietas izpētes laikā ir ieguvusi faktus, kas apliecina, ka tirdzniecības platību noma tirdzniecības centros tiek atteikta un ražotāji nav pārstāvēti ar atsevišķām nomas platībām tirdzniecības centros. Attiecībā uz konkrēto nomas platību tirdzniecības centros ar lielveikaliem konkurē gan pārtikas ražotāji, gan nepārtikas preču ražotāji un tirgotāji, tāpēc no konkurences viedokļa nav pieļaujams, ka līguma punkti satur ierobežojumu, kas liedz kādam tirgus dalībniekam pretendēt uz noteikto tirdzniecības platību iznomāšanu. Lēmuma pieņemšanai par tirdzniecības platību iznomāšanu jābūt vienīgi iznomātāja kompetencē, saskaņā ar tā komerciālām interesēm. 4.3. Lai izpildītos Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto vienošanos gadījumos starp Rimi grupas uzņēmumiem un SIA "Marno J" izpildās abi kritēriji. Lietā ir konstatēts, ka konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta ģenerālklauzulai, jo ir notikusi vienošanās starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un līdz ar to uz to attiecas visi Konkurences likumā noteiktie ierobežojumi un konkrētā vienošanās atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā norādītajam tiesiskajam sastāvam un līdz ar to šādas vienošanās mērķis īpaši nav jāpierāda. Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka vienošanās mērķis ir bijis kavēt konkurenci un liegt citiem tirgus dalībniekiem pieeju konkrētajam tirgum, ņemot vērā, ka lielākā daļa no līgumiem27 par telpu nomu tirdzniecības centros, kur viena no pusēm ir Rimi grupas uzņēmumi, satur šādu ierobežojumu. Attiecībā uz to, ka vienošanām, visticamāk, varētu būt negatīvas sekas ilgtermiņā, norāda šādi faktiskie apstākļi: 1) (*) līgumos ir iekļauts punkts, kas ierobežo cita tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā tirgū. Kopš 2001.gada šis punkts tiek iekļauts Rimi grupas uzņēmumu slēgtajos līgumos dažādās redakcijās. 2) Vairāki Latvijas ražotāji ir saskārušies ar grūtībām iznomāt nomas platības tirdzniecības centros, jo nav dots saskaņojums no ikdienas patēriņa preču lielveikala, faktiski ražotāji tirdzniecības centros nav pārstāvēti. Pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas ar šādām grūtībām ir saskārusies SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"", AS "Talsu gaļa", AS "Putnu fabrika "Ķekava"". Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus kopsakarā un ņemot vērā mazumtirdzniecības attīstības perspektīvas, t.i., faktu, ka turpinās lielveikalu un tirdzniecības centru attīstība, tad ierobežojošu punktu esamība nomas līgumos palielina ražotāju/piegādātāju atkarību, tādējādi tiek noslēgts viens izplatīšanas kanāls, kas vēl vairāk palielina ražotāju/piegādātāju atkarību no spēcīga mazumtirgotāja. Līdz ar to tiek ietekmēta visa ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecība. Būtiski tiek palielināta ražotāju atkarība, jo nevar tikt izveidots alternatīvs izplatīšanas kanāls, t.i., ražotājam nav iespējas izveidot pietiekoši lielu savu specializēto veikalu ķēdi. Ierobežojošo noteikumu esamība Rimi grupas uzņēmumu līgumos negatīvi ietekmē patērētājus, jo, neļaujot specializētajiem veikaliem nomāt tirdzniecības platības tirdzniecības centros, tiek ierobežota preču daudzveidība. Turklāt, kā jau iepriekš norādīts, Rimi grupas uzņēmumiem ir citi tiesiski instrumenti, kā aizsargāt savus ieguldījumus, nedeformējot konkurenci. 5. SIA "RIMI Latvia" viedoklis Konkurences padome ir izvērtējusi 05.11.2010. Rimi grupas uzņēmumu vēstuli Nr. 01/01-492 (turpmāk - Rimi grupas uzņēmumu vēstule) un 06.01.2011. SIA "RIMI Latvia" vēstulē Par Konkurences padomes lietu Nr. 1809/10/03.10-01./14 izteikto viedokli (turpmāk - Rimi grupas uzņēmumu viedoklis) un SIA "RIMI Latvia" iebildumus, un ņemot vērā, ka gan Rimi grupas uzņēmumu vēstulē, gan Rimi grupas uzņēmumu viedoklī izteiktie iebildumi daļēji pārklājas, Konkurences padome tos ir apvienojusi un sniedz savu vērtējumu par tiem: 5.1. Konkurences padome šīs lietas ietvaros konstatējusi Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpumu arī līgumos starp RIMI un virkni citiem nekustamo īpašumu iznomātājiem, kuri nav uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku ar SIA "Marno J". Tādējādi Konkurences padome pārkāpusi savu pilnvaru robežas un, attiecīgi, tiesiskuma principu, jo Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšana pieļaujama vienīgi ierosinātās lietas ietvaros un vienīgi attiecībā uz konkrētās lietas dalībniekiem. Konkurences padome konkrētās Lietas ietvaros nav vērtējusi Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpumu Rimi grupas uzņēmumu un citu nekustamo īpašumu iznomātāju līgumos. Lietas ietvaros ir vērtēti visi Rimi grupas uzņēmumu līgumi ar nekustamo īpašumu iznomātājiem par telpu nomu tirdzniecības centros, lai pilnīgāk atspoguļotu esošo situāciju tirdzniecības platību nomas tirgū tirdzniecības centros. Konkurences padome Lietas ietvaros ir norādījusi, ka šādi līgumu punkti, kas ierobežo cita potenciālā tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir lielākajā daļā no līgumiem (*), ar kuriem iepazinās Konkurences padomes amatpersonas, kas norāda, ka potenciālajam tirgus dalībniekam ir ierobežojums iekļūt ne tikai konkrētajos tirdzniecības centros, bet lielākajā daļā tirdzniecības centru, kur enkurnomnieks ir kāds no Rimi grupas uzņēmumiem. Līdz ar to ir jāvērtē šāda ierobežojuma kumulatīvais efekts uz konkurenci konkrētajā tirgū visos Rimi grupas uzņēmumu līgumos, nevis tikai Rimi grupas uzņēmumu līgumos ar SIA "Marno J". 5.2. Konkurences padome informācijas pieprasījumus par lietas apstākļiem nosūtījusi vien trīs "specializētajiem veikaliem": AS "Lauma Lingerie", AS "Laima" un SIA "Rēzeknes gaļas kombināts". Turklāt RIMI neuzskata, ka sieviešu veļas ražotājs AS "Lauma Lingerie" preces uzskatāmas par ikdienas patēriņa precēm līdzās pārtikas un sadzīves ķīmijai. Papildus Konkurences padome vedusi sarunas ar vēl diviem "specializētajiem veikaliem": AS "Talsu gaļa" un AS "Putnu fabrika Ķekava". Tātad kopumā, pieskaitot iesniedzēju SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"", Konkurences padome aptaujājusi tikai piecus "specializētos veikalus". To nevar atzīt par vispusīgu lietas apstākļu izmeklēšanu. Nav pamatots SIA "RIMI Latvia" norādītais, ka Konkurences padome nav veikusi vispusīgu lietas apstākļu izmeklēšanu, jo lietas ietvaros pirms lēmuma pieņemšanas ir iegūti un izvērtēti visi fakti, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, kā arī ir konstatētas Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpuma pazīmes un pierādītas iestājušās sekas. Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa aizsargā visus tirgus dalībniekus no aizliegtām vienošanām nevis tikai noteiktu daļu. Ražotāji, kuriem tika nosūtīti informācijas pieprasījumi, tika izvēlēti selektīvi un Konkurences padome apzinās, ka iegūtie viedokļi atspoguļo tikai daļu no ražotāju viedokļiem. Ņemot vērā, ka Rimi grupas uzņēmumu un SIA "Marno J" līgumos iekļautais punkts ir objektīvi ierobežojošs, nevis vērsts uz katra konkrētā ražotāja ierobežošanu, Konkurences padomes ieskatā ir pieļaujama selektīva ražotāju aptaujāšana. Konkurences padome piekrīt, ka sieviešu veļas ražotāja AS "Lauma Lingerie" preces nav uzskatāmas par ikdienas patēriņa precēm līdzās pārtikas un sadzīves ķīmijai, tomēr, ņemot vērā Rimi grupas uzņēmumu sortimentu, AS "Lauma Lingerie" varētu būt potenciāls konkurents, tirgojot līdzīgu produkciju. Veicot pilnīgu un vispusīgu lietas izpēti, Konkurences padomes pienākums bija noskaidrot, vai līguma ierobežojums skar tikai "pārtikas preču ražotājus", vai tas var ietekmēt arī citu nozaru ražotājus un potenciālos tirdzniecības telpu nomniekus, tāpēc vēršanās ar informācijas pieprasījumu pie AS "Lauma Lingerie" ir loģisks lietas izpētes solis. 5.2.1. Konkurences padome lietas izmeklēšanā nav bijusi objektīva un bez pamata vieniem pierādījumiem (tirgus dalībnieku paskaidrojumiem) devusi priekšroku pār citiem, bet atsevišķus būtiskus lietas materiālos esošos pierādījumus ignorējusi. - Lietas materiālos nav atrodami pierādījumi (tajā skaitā tirgus dalībnieku paskaidrojumi), ka kādam no aptaujātajiem "specializētajiem veikaliem" būtu bijušas grūtības iekļūt tirdzniecības centros RIMI vainas dēļ. - Neatbilst patiesībai apgalvojums, ka "faktiski ražotāji tirdzniecības centros nav pārstāvēti". AS "Putnu fabrika "Ķekava"" norāda, ka četri no tās veikaliem atrodas tirdzniecības centros. AS "Laima" (SIA "Saldumu tirdzniecība") norāda, ka septiņi no tās veikaliem atrodas tirdzniecības centros. Tirdzniecības centros ir arī SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"", AS "Dzintars" un citu lietā neaptaujātu ražotāju "specializētie veikali". SIA "RIMI Latvia" norāda uz "neiegūtiem" pierādījumiem, bet neņem vērā, ka Konkurences padome, atsaucoties uz LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lietu (sk. Lēmuma 4.1. punktu), ir norādījusi, ka Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpuma gadījumā šo darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda. Lēmuma konstatējošajā daļā Konkurences padome ir norādījusi, ka pēc līgumu punkta satura ir konstatēts, ka Rimi grupas uzņēmumu mērķis ir pasargāt savas pozīcijas tirgū, liedzot citu tirgus dalībnieku pieeju konkrētajam tirgum un tādējādi ierobežojot un kavējot konkurenci (sk. Lēmuma 4.2.punktu). To apliecina arī tas, ka lielākoties visi līgumi28 par telpu nomu tirdzniecības centros, kur viena no pusēm ir Rimi grupas uzņēmumi, satur šādu ierobežojumu (sk. Lēmuma 3.2.punktu), Konkurences padome, atsaucoties uz LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumu, ir norādījusi, ka, piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, jo tas izriet jau no lietotā jēdziena "potenciālais tirgus dalībnieks".29 Tā kā, piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, tad pārkāpums izpaužas nevis kā konkurēta tirgus dalībnieka iekļūšanas tirgū faktiska apgrūtināšana, bet gan vienošanās mērķī šādu apgrūtinājumu radīt.30 Konkurences padome ņem vērā SIA "RIMI Latvia" norādīto, ka atsevišķos gadījumos ražotāji tirdzniecības centros ir pārstāvēti, tomēr veikalu skaits ir tik neliels, ka to nevar uzskatīt par tendenci, bet gan par izņēmumu no esošās tirgus situācijas. Jāņem vērā, ka Konkurences padome lietas izpētes laikā ir konstatējusi, ka Iesniegumā minēti fakti ir apstiprinājušies un Iesniedzējam SIA "Daudznozaru kompānija "Daugava"" ir grūtības nomāt tirdzniecības platības tirdzniecības centros. Tātad Lietas izpētes laikā Konkurences padome attiecībā uz Iesniedzēju ir konstatējusi konkurenci ierobežojošu mērķi un iestājušās negatīvas sekas (sk. Lēmuma 3.4.punktu). Analizējot visus Lietas izpētes laika iegūtos pierādījumus, Konkurences padome ir konstatējusi, ka ierobežojuma mērķis ir bijis konkurences kavēšana konkrētajā tirgū. Ņemot vērā Senāta praksi, lai pierādītu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, sekas nav jākonstatē. Ņemot vērā ierobežojošā līguma punktu redakciju, Konkurences padomes ieskatā ir pierādīts Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpums. 5.2.2.Konkurences padome ignorējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, kas liecina par iemesliem, kāpēc ikdienas patēriņa preču ražotāji bieži vien vispār nav ieinteresēti atvērt "specializētos veikalus" tirdzniecības centros: AS "Talsu gaļa" norāda, ka tai nav stratēģijas atvērt savu veikalu tirdzniecības centrā, kurā jau ir RIMI veikals. SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" vispār neuzskata par nepieciešamu atvērt savus specializētos veikalus. Konkurences padome vienpusīgi atspoguļoju …