Zaudējis spēku - Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teri

Zaudējis spēku - Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Ministru kabineta rīkojums Nr. 210 Rīgā 2018. gada 14. maijā (prot. Nr. 23 21. §) Par konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" 1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto A3 risinājuma variantu un B3 risinājuma variantu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019. gada 1. aprīlim iesniegt Ministru kabinetā A3 risinājuma varianta un B3 risinājuma varianta ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus, tai skaitā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. 2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju konsultēties ar kompetentajām statistikas iestādēm par konceptuālajā ziņojumā ietvertā B priekšlikuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Ja tiek secināts, ka B priekšlikums rada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2019. gada 1. aprīlim izstrādāt kompensējošos mehānismus negatīvās ietekmes novēršanai. 3. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto D3 risinājuma variantu, kas neparedz veikt grozījumus normatīvajos aktos, taču paredz turpināt diskusiju par iespējām izmantot esošos ierobežojumus jeb mērķus pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai. 4. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā ietverto E2 risinājuma variantu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019. gada 1. aprīlim iesniegt Ministru kabinetā E2 risinājuma varianta ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus, tai skaitā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas likumā. Lai ieviestu E2 risinājuma variantu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt papildu analīzi par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" un Ekonomikas ministrijas sniegto atbalstu uzņēmējiem, izvērtējot atbalsta pieejamību un ietekmi uz reģionālo attīstību. 5. Noteikt Zemkopības ministriju par līdzatbildīgo institūciju normatīvo aktu projektu sagatavošanā, lai nodrošinātu, ka atbalstītie konceptuālā ziņojuma risinājuma varianti attiecas arī uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām. 6. Ņemot vērā atbalstītos risinājuma variantus, Zemkopības ministrijai līdz 2019. gada 1. aprīlim sagatavot likumprojektu par Valsts pārvaldes iekārtas likuma pārejas noteikumu 24. punkta izslēgšanu (minētais punkts nosaka uzdevumu sagatavot likumprojektus par publiskās personas dalību kooperatīvajās sabiedrībās). Ministru prezidents Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Ministru kabineta 2018. gada 14. maija rīkojums Nr. 210) Konceptuālais ziņojums Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Saturs Ievads Esošās situācijas apraksts I daļa Pašvaldību resursu (īpašumu) pilnvērtīga izmantošana A priekšlikums - Tiesības nomniekam (uzņēmējam) kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības A1 risinājums: Pirmpirkuma tiesību piešķiršana nekustamā īpašuma nomniekam Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu - daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama. A2 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma noma ar izpirkuma tiesībām Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu - daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama. A3 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana nomnieka (uzņēmēja) vajadzībām Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu - daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama. B priekšlikums - Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei B1 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošana, noslēdzot pārdošanas līgumu ar investoru Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī. B2 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma noma ar izpirkuma tiesībām, no izpirkuma maksas atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • Atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī. B3 risinājums: Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma (nomas objekta) iegādei Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • atlaides piešķiršana var tikt uzskatīta kā pašvaldību sektora (un arī vispārējās valdības sektora) izdevumi gados, kad nomnieku veiktie kapitālieguldījumi tiek faktiski veikti. Par attiecīgo izdevumu apjomu pieaug pašvaldību sektora parāds, kas potenciāli tiek dzēsts nekustamā īpašuma pārdošanas brīdī. II daļa Pašvaldību finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam Konceptuālā ziņojuma D priekšlikumam (par pašvaldību aizņēmumiem no Valsts kases) un E priekšlikumam (par pašvaldību dotajām garantijām uzņēmējiem) turpmākai izpētei sagatavoti iespējamie risinājuma varianti. D priekšlikums - Plašākas pašvaldību finansiālā atbalsta piešķiršanas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai D2 risinājums: Pašvaldību aizņēmumi no Valsts kases pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta projektiem Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo atbalsta mehānismu izmantojušie uzņēmēji nav kompensējuši granta apmēru atbalstāmā projekta ietveros plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru un nekustamā īpašuma nodokļa kopsummu. D3 risinājums: Esošo ierobežojumu jeb mērķu saglabāšana pašvaldībām aizņēmumu saņemšanai, kamēr notiek attiekšanās no mērķiem pēc būtības E priekšlikums - Pašvaldību tiesību paplašināšana, izsniedzot galvojumus vai garantijas uzņēmējiem E1 risinājums: Pašvaldību dotie galvojumi uzņēmējiem Īstermiņā (līdz trim gadiem) paredzama šī priekšlikuma negatīva ietekme uz pašvaldību budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana pašvaldībai ir kā zaudējums finansiālā izteiksmē. Savukārt ietekme uz valsts budžetu īstermiņā ir neitrāla, nav būtisku nodokļu ieņēmumu no atbalstītā uzņēmējdarbības projekta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo atbalsta mehānismu izmantojušie uzņēmēji uzsākuši atmaksāt savas kredītsaistības. Ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā un ilgtermiņā ir pozitīva, jo uzņēmējs rada papildu ieņēmumus budžetā no samaksātajiem nodokļiem. E2 risinājums: Sadarbības modeļa izveidošana starp ALTUM un pašvaldībām, lai izsniegtu garantijas Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) teorētiski paredzama šī priekšlikuma negatīva ietekme uz budžetu, jo uzkrājumi iespējamajiem zaudējumiem no garantiju gadījuma iestāšanās tiek uzskaitīti kā pašvaldības izdevumi uzkrājumu izveides gadā. Praktiski ietekme uz valsts budžetu vidējā termiņā un ilgtermiņā ir pozitīva, jo uzņēmējs rada papildu ieņēmumus budžetā no samaksātajiem nodokļiem. Piedāvātais konceptuālais risinājums Atbalstāmo priekšlikumu identificētie ieguvumi un riski Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu Informācija par iespējamajiem risinājumiem saistībā ar pašvaldību potenciālo iesaisti lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību aktivizēšanā Ievads Konceptuālais ziņojums sagatavots, lai nodrošinātu Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013-2019.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam", un Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu Nr.275 "Par valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 3.1.uzdevuma izpildi: izvērtēt mehānismu, kā palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā, tādejādi minimizējot tiešu pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbības sektoros, kur eksistē tirgus dalībnieki, kā arī 3.3.uzdevuma izpildi: sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem. Ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma priekšlikumu plašumu, Ministru prezidenta un atbildīgā nozares ministra, proti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, sarunu laikā (2016.gadā un 2017.gadā) tika panākta vienota izpratne, ka šī uzdevuma izpildē VARAM sadarbībā ar Zemkopības ministriju (turpmāk - ZM) ir jāizvērtē arī iespējamie risinājumi saistībā ar pašvaldību potenciālo iesaisti lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību aktivizēšanā, tādējādi uzlabojot arī pašvaldību resursu apsaimniekošanas efektivitāti. Saskaņā ar 2017.gada 14.februāra Ministru kabineta sēdes protokola Nr.7., 1.§ par informatīvo ziņojumu "Par Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai izpildes progresu", 2.2.5. apakšpunktu tika nolemts, ka VARAM sadarbībā ar ZM jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par atbalsta mehānismu pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un kooperācijas intensificēšanai, iesaistot vietējo rīcības grupu potenciālu un ņemot vērā pašvaldību atbildību teritorijas specializētajā uzņēmējdarbības attīstības plānošanā. Vienojoties ar ZM, iespējamie risinājumi saistībā ar pašvaldību potenciālo iesaisti lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvo sabiedrību aktivizēšanā tiek apskatīti VARAM sagatavotā konceptuālā ziņojuma ietvaros. Konceptuālajā ziņojumā atspoguļotie priekšlikumi paredz informatīvu izklāstu par konstatēto problēmjautājumu risināšanu saistībā ar pašvaldību iespējām veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Konceptuālā ziņojuma priekšlikumiem piedāvāti vairāki risinājuma varianti, t.sk. nozīmīgāko risku, izpildes nosacījumu un ietekmes uz budžetiem novērtējums pēc būtības. Ziņojumā ietvertie priekšlikumi attiecas uz pašvaldībām un priekšlikumu izmantošanas mērķa grupa ir esošie un jaunie uzņēmēji, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kas normatīvā regulējuma ietvaros nav definēti kā komersanti. Konceptuālā ziņojuma I1 (A un B priekšlikumi) un II daļas (E priekšlikums) ietvaros aprakstīto priekšlikumu un to risinājuma variantu izpildē jāievēro, ka priekšlikumu īstenošanai jābūt pilnībā atbilstošai Eiropas Savienības valsts atbalsta ietvaram (t.sk. Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajiem principiem). Konceptuālā ziņojuma saskaņošanas procesā iesaistītie partneri (ministrijas un citas institūcijas) pieņēma lēmumu, ka jāatsakās no sākotnēji virzītā priekšlikuma: C priekšlikums - Valsts nodoto īpašumu izmantošana saimnieciskās darbības sekmēšanai pašvaldībās (priekšlikums tika attiecināts uz pašvaldībām kontekstā ar ziņojuma mērķa grupu). Ziņojuma priekšlikumu ietvaros un turpmāk ziņojuma tekstā atsevišķi uzņēmēji un kooperatīvās sabiedrības nav izdalītas; priekšlikumi attiecas uz abiem subjektiem (minētais ietverts arī Ministru kabineta rīkojumā par konceptuālo ziņojumu). Var prognozēt, ka konceptuālajā ziņojumā izvirzītie priekšlikumi primāri tiks izmantoti reģionos ar zemāku nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību un zemāku atalgojuma līmeni. VARAM norāda, ka šī pieeja (nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība reģionos) pēc nepieciešamības tiks izmantota, sagatavojot attiecīgos normatīvo aktu grozījumus. Vienlaikus, lai tiktu ievērots vienlīdzīga pieeja attiecībā uz reģioniem un pašvaldībām, ziņojumā aprakstītās iespējas pēc brīvprātības principa var izmantot visos reģionos - jebkura pašvaldība, kura vēlas izmanot jaunus instrumentus uzņēmējdarbības sekmēšanai. Vienlaikus VARAM rosina, ka ziņojuma priekšlikuma ietvaros atbalstu nevar saņemt tādas nozares, kā, piemēram, banku sektors, azartspēles, darbības ar nekustamajiem īpašumiem, tirdzniecība un vairumtirdzniecība (nozares var tikt precizētas pie katra priekšlikuma risinājuma varianta izpildes, izstrādājot normatīvo regulējumu). Kā viens no faktoriem, kāpēc šīs nozares konceptuālā ziņojuma priekšlikumu ietvaros nebūtu atbalstāmas, jāmin, ka šīs nozares spēj uzrādīt augstas peļņas rezultātus bez pašvaldību sniegto atbalsta instrumentu izmantošanas. Ziņojumā analizētā ietekme uz budžetu veikta atbilstoši normatīvajam regulējumam par tiesību aktu sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību, ietverot informāciju par ietekmi kārtējā saimnieciskajā gadā un turpmākajos trīs gados. T.sk. papildus veikta analīze par ietekmi uz budžetu kontekstā ar Attīstības sistēmas plānošanas likumā noteiktajiem termiņiem attiecībā uz attīstības plānošanas dokumentu darbības termiņiem. Konceptuālajā ziņojumā ietverto priekšlikumu informatīvs izklāsts konceptuāli saskan ar 2016.gada 9.augustā noslēgto vienošanās protokolu starp Ministru kabinetu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Zinātņu akadēmiju, paredzot kopīgu virsmērķi - jaunu uzņēmumu un biznesa ideju rašanos Latvijā, kā arī motivēt pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā. Ņemot vērā, ka likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punkts paredz pašvaldību autonomo funkciju "sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpējoties par bezdarba samazināšanu", pašvaldībām jāatbalsta uzņēmējdarbības attīstība savā teritorijā. Minētās autonomās funkcijas izpilde tiek nodrošināta no attiecīgās pašvaldības budžeta. Uzņēmējdarbības atbalstīšana netiešā veidā ir minēta arī likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2. un 11.punktā, kas ietver normu gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī atļauju un licenču izsniegšanu komercdarbībai. Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas potenciālais uzņēmējs analizē ekonomiskos apstākļus un noskaidro faktorus, kas var labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmēt plānoto uzņēmuma darbību. Sevišķa nozīme ir uzņēmuma atrašanās vietai, jo tā tieši ietekmē materiālu un izejvielu sagādes iespējas, transporta un apkalpošanas iespējas, darbaspēka nodrošinājumu, kā arī realizācijas tirgu. Uzņēmējs ir ieinteresēts izmantot iespējas, ko piedāvā pašvaldības, lai sekmētu uzņēmējdarbību savā teritorijā, piemēram, attīstot uzņēmēju vajadzībām nepieciešamo infrastruktūru, piešķirot finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem, piešķirot atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, u.c. Uzņēmējdarbības nozīme pašvaldības kontekstā ir svarīga, ņemot vērā, ka uzņēmums nodrošina darbavietas un tādējādi noteiktas teritorijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir saistīts ar vietējo uzņēmēju aktivitāti. Ar pašvaldību budžetā saņemto nodokļu palīdzību tiek nodrošinātas pašvaldību finansiālās vajadzības, tādējādi, palielinoties uzņēmumu skaitam pašvaldības teritorijā, attiecīgi pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Līdz ar to būtiski ir pašvaldībām radīt tādas iespējas, lai virzītu uzņēmējdarbības izaugsmi, jo ar pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi iespējams sekmēt pašvaldību attīstību kopumā. Esošās situācijas apraksts Lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā (pēc Centrālās statiskas pārvaldes datiem) no 2009.gada līdz 2016.gadam ir samazinājies par 9%, tomēr uzņēmumu skaits (tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības) kopumā palielinājies par 32,7%, sasniedzot 170 668 ekonomiski aktīvās statistikas vienības 2015.gadā (pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumu skaits Latvijā kopumā pieaudzis par 42 059 vienībām, skatīt tabulu Nr.1). Tabula Nr.1. "Tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistikas vienības sadalījumā pa reģioniem" (Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze) Reģions 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015. Pieaugums Rīgas reģions 69346 73139 77662 85365 89526 94734 100165 30819 Vidzemes reģions 13905 14588 14826 15436 15200 15971 16456 2551 Kurzemes reģions 16236 17119 17298 17710 17632 17915 18929 2693 Zemgales reģions 12590 14049 14315 14875 14689 15434 16041 3451 Latgales reģions 16532 17072 17677 18386 18083 18612 19077 2545 Visos plānošanas reģionos vērojams uzņēmumu reģistrēšanas kritums 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu. Kopumā 2016.gadā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 10 940 uzņēmumi, kas ir par 17% mazāk, salīdzinot ar 2015.gadu (skatīt tabulu Nr.2.). Tabula Nr.2. "Uzņēmumu reģistrēšanas dinamika Latvijas plānošanas reģionos" (LURSOFT datu bāze) Reģions 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads Rīgas reģions 12856 12002 11804 10918 9590 7715 Vidzemes reģions 1433 1364 1250 1167 1063 948 Latgales reģions 989 1034 771 684 685 629 Zemgales reģions 1336 1116 1152 1039 1002 865 Kurzemes reģions 1124 1071 1065 932 875 783 Likvidēto uzņēmumu skaits 2016.gadā audzis tikai Rīgas un Latgales plānošanas reģionos, bet Vidzemes, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģionos tas ir samazinājies. Rīgas plānošanas reģionā 2016.gadā tika likvidēts par 2287 uzņēmumiem jeb 42% vairāk, salīdzot ar 2015.gadu (skatīt tabulu Nr.3.). Tabula Nr.3. "Uzņēmumu likvidēšanas dinamika Latvijas plānošanas reģionos" (LURSOFT datu bāze) Reģions 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads Rīgas reģions 1999 2488 2379 3189 5341 7628 Vidzemes reģions 500 495 464 860 1368 1208 Latgales reģions 455 366 337 610 917 1030 Zemgales reģions 409 435 482 938 1208 1160 Kurzemes reģions 549 499 480 764 1156 1071 Ievērojot mainīgās tendences, attiecībā uz uzņēmumu skaita dinamiku, pašvaldībām kā vietēja līmeņa pārvaldei ir būtiski nodrošināt tādus instrumentus, lai sekmētu saimniecisko darbību savā administratīvajā teritorijā. Šie instrumenti jeb rīcības bieži vien ir praktiska rakstura, un pašvaldības tās var izmantot pēc iespējas un nepieciešamības. Apkopojot pašvaldību izmantotos instrumentus uzņēmējdarbības atbalstīšanai, kas ietvertas pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos, formulētas četras galvenās kategorijas - pārvalde, infrastruktūra, mārketinga aktivitātes un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai (skatīt attēlu Nr.1). Attēls Nr.1. Pašvaldību instrumenti uzņēmējdarbības atbalstīšanai Avots: VARAM veidots 1.attēlā apkopoto pašvaldību instrumentu izmantošana vairumā gadījumu nav bijis nepieciešams izstrādāt specifisku normatīvo regulējumu, tomēr atsevišķi instrumenti, kas ir paplašinājuši pašvaldību tiesības sekmēt uzņēmējdarbību jeb sniegt atbalstu uzņēmējiem, izstrādāti normatīvā regulējuma izmaiņu ietvaros. Novērtējums par esošo instrumentu uzņēmējdarbības atbalstīšanai sekmēm. VARAM rosināti un spēkā esoši ir grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu uzņēmējiem, lai samazinātu nomas maksu nekustamā īpašuma (ēkas un zeme) nomas periodā. Citu institūciju izstrādātās normatīvo aktu izmaiņas, lai paplašinātu pašvaldību iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, konceptuālā ziņojuma ietvaros netiek detalizēti analizētas, ja vien atbildīgā institūcija nav sniegusi informāciju, ka šī konceptuālā ziņojuma ietvaros būtu jāmin konkrētais atbalsta veids un tā darbības ietekme. Piemēram, Ekonomikas ministrija ir sniegusi informāciju, ka viens no veidiem kā pašvaldībām sekmēt uzņēmējdarbības situāciju savā teritorijā ir kvalificētu speciālistu piesaiste. Lai to nodrošinātu, saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" grozījumiem (stājās spēkā 2016.gada 18.aprīlī), pašvaldībām ir tiesības izīrēt dzīvojamās telpas. Grozījumu likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" mērķis bija radīt pašvaldībām iespēju piesaistīt pašvaldības attīstības programmā ietvertā attīstāmajā nozarē (rīcības virzieni, jomas u.c.) nodarbinātus kvalificētus speciālistus, kā arī speciālistus, kas veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums. 2015.gadā grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos Nr.515 "Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" veikti, ņemot vērā Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam (Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojums Nr.496) ietvertā rīcības virziena "2.1.Paaugstināt pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un uzlabot uzņēmējdarbības vidi pašvaldībās" izpildi, savukārt 2014.gadā grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos Nr.735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" veikti, ņemot vērā Ministru kabineta 2012.gada 12.jūnija sēdes protokola Nr.33 43.§ "Atbildes projekts Valsts prezidentam (par nomas maksas samazināšanas iespējām investoru piesaistīšanai)" noteikto uzdevumu saistībā ar Valsts prezidenta ierosinājumu par nomas maksas samazināšanas iespējām investoru piesaistīšanai. Lai analizētu VARAM rosināto atbalsta mehānismu izmantošanu praksē, 2016. gada jūlijā tika veikta pašvaldību aptauja par Ministru kabineta 2007.gada 30.oktobra noteikumos Nr.735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" (turpmāk arī - MKN Nr.735) un Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos Nr.515 "Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" (turpmāk - MKN Nr.515) noteikto atbalsta mehānismu izmantošanu un nākotnes iecerēm tos izmantot. Aptaujā piedalījās 57 pašvaldības, tai skaitā, 8 republikas pilsētas - šāda pašvaldību atsaucība iezīmē vispārīgu tendenci sniegto atbilžu kontekstā. Jāņem vērā tas, ka aptaujas laikā vēl nebija apstiprināti projekti Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu specifisko atbalsta mērķu ietvaros, kuri ir vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību - SAM 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" un SAM 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām". Tieši šo specifisko atbalsta mērķu ietvaros pašvaldības pastiprināti uzsāka sadarbību ar uzņēmējiem, piedāvājot tiem savus nekustamos īpašumus gan ES fondu ietvaros, gan ārpus tiem, sniedzot atbalstu samazinātas nomas maksas veidā. Attēlā Nr.2. norādīts pašvaldību aptaujas rezultāts uz jautājumu, vai nākotnē tiek plānota esošo atbalsta instrumentu izmantošana. 45 pašvaldības jeb 78,9% no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka plāno izmantot iespēju samazināt nomas maksu no noteiktās nomas maksas apmēra, ja neapbūvēts zemesgabals tiek iznomāts ražošanas objekta būvniecībai un iespēju samazināt nomas maksu no noteiktās nomas maksas apmēra, nomājot publiskai personai piederošu mantu. Attēls Nr.2. "Pašvaldību aptaujas rezultāti" Aptaujas rezultāti apliecina pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentu izmantošanā. Vienlaikus, analizējot minēto specifisko atbalsta mērķu projektos paredzētās darbības, jāsecina, ka tās attiecas ne tikai uz ražošanas objekta būvniecību (MKN Nr.735), bet arī uz citām darbībām ar mērķi sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā pašvaldībā. Piemēram, ofisa telpu būvniecība, viesnīcas būvniecība, servisa centra būvniecība, dabas tūrisma objekta būvniecība, u.c. Lai neizceltu kādu atsevišķu atbalstāmo jomu, būtu nepieciešams paplašināt esošo regulējumu attiecībā uz atbalsta sniegšanu samazinātas nomas maksas veidā. Proti, attiecināt ne tikai uz ražošanas objekta būvniecības posmu, bet uz tādu būvniecību, kas sekmē saimniecisko darbību attiecīgajā pašvaldībā. Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija šobrīd izstrādā jaunus noteikumus "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (t.sk. aptverot MKN Nr.735 saturu), VARAM minēto priekšlikumu ir iesniegusi iekļaušanai jaunajos noteikumos. Lai sekmētu lietderīgu, pārdomātu un efektīvu esošo atbalsta instrumentu izmantošanu, VARAM regulāri informē pašvaldības par esošajām iespējām uzņēmējdarbības sekmēšanai. Konceptuālā ziņojuma ietvaros priekšlikumi grupēti divās daļās, abi ar mērķi motivēt pašvaldības veicināt privātās uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā: 1. Pašvaldību resursu (īpašumu) pilnvērtīga izmantošana; 2. Pašvaldību finanšu instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam. Detalizēta informācija par problemātiku, ko risinātu katrs no priekšlikumiem, apskatīta šī konceptuālā ziņojuma attiecīgajā nodaļa. Ziņojuma ietvaros apskatīti vairāki varianti, kas attiecīgo problemātiku risinātu. Iespēju robežās sniegts arī atbalstāmā risinājuma sākotnējais ietekmes izvērtējums un tā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Norādāms, ka konceptuālais ziņojums Ministru kabinetam tiek virzīts kā lēmums par pašvaldībām turpmāk nepieciešamajiem instrumentiem uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā. Attiecīgi konkrētas normas, ierobežojumus vai detalizētu īstenošanas mehānismu iespējams noteikt pie attiecīgā normatīvā akta sagatavošanas. I daļa Pašvaldību resursu (īpašumu) pilnvērtīga izmantošana A priekšlikums - Tiesības nomniekam (uzņēmējam) kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības Plānojot ES fondu finansējumu 2014.-2020.gadam, VARAM 2013.gadā apkopoja informāciju par nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros esošām teritorijām pašvaldības īpašumā un privātīpašumā, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas, un tika konstatēts, ka kopumā ir 5 826 ha degradēto teritoriju2, no kuriem par ES fondu līdzekļiem SAM 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ietvaros plānos atjaunot 556 ha. Tā kā ES fondi skars nepilnus 10% no degradēto teritoriju apmēra, nepieciešams rast risinājumu regulējuma pilnveidošanai, šo teritoriju pilnvērtīgākai izmantošanai. Uzņēmumiem, uzsākot vai arī paplašinot esošo saimniecisko darbību, ir nepieciešamas telpas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, ražošanas ēkas vai noliktavas izveidei sākotnēji nepieciešams iegādāties vai nomāt zemi, būvniecībai paredzot ievērojamas investīcijas. Indikatīvi projektēšanas un būvniecības kopējās izmaksas noliktavai vai ražošanas ēkai, kuras kopējā platība ir 1500 kvadrātmetri, veido gandrīz 1 miljonu euro ar pievienotās vērtības nodokli, turklāt nepieciešams ņemt vērā, ka sākotnēji vēl ir jāveic zemes iegāde. Šajā gadījumā projektēšanas izmaksu aprēķinos ir iekļautas arhitektūras un būvkonstrukciju izmaksas, iekšējo un ārējo tīklu projektēšana, projekta vadība un administratīvās izmaksas, savukārt būvniecības izmaksu aprēķinos iekļauta vispārējo celtniecības darbu veikšana un vadīšana.3 Ņemot vērā plašo neizmantoto degradēto teritoriju apjomu pašvaldībās, kā arī uzņēmējiem nepieciešamo būtisko investīciju apjomu nekustamo īpašumu attīstībā, pašvaldībai ir iespēja piedāvāt uzņēmējiem nomāt no pašvaldības nekustamo īpašumu (ēku), kurā notiek saimnieciskā darbība. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pants nosaka publiskas personas pienākumus lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, un tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Tas nozīmē, ka normatīvais regulējums neparedz gadījumus, kad pašvaldība savu mantu varētu pārdot par zemāku cenu. Pašvaldībām nododot savus īpašumus nomā komersantiem, ir konstatēti gadījumi, kad komersanti, ieguldot savus finanšu līdzekļus objektā, ir ieinteresēti pēc nomas līguma beigām iegādāties minēto objektu savā īpašumā. Publiskas personas nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā kārtība, ka mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, kas nozīmē vairāku pretendentu piedalīšanos izsolē un mantas pārdošanu par augstāko nosolīto cenu. Ņemot vērā minētos gadījumus, komersanti nesaņem garantiju, ka veicot liela apjoma finanšu investīcijas pašvaldības īpašumā esošā objektā, varēs iegādāties minēto objektu ar pirmpirkuma tiesībām - līdz ar to komersanti nav motivēti veikt liela mēroga ieguldījumus. Rezultātā komersants nav motivēts ieguldīt no pašvaldības nomātā īpašumā, kā rezultātā pašvaldībai jāturpina ieguldīt īpašuma uzturēšanā. Ja pašvaldība neiegulda, pašvaldība var zaudēt komersantu, jo tas var meklēt sev piemērotāku un labākā kvalitātē esošu īpašumu. Tāpēc būtu nepieciešams radīt iespēju nekustamā īpašuma nomniekam, kā pirmajam pretendentam (nevis izsoles ceļā) iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības. Jau šobrīd ir veiktas izmaiņas kārtībai, kādā pašvaldības var iznomāt tām piederošo lauksaimniecības zemi - atbilstoši 2017.gada 18.maija grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" pašvaldība var nodot nomā lauksaimniecības zemi ar izpirkuma tiesībām. Ņemot vērā, ka šāda pieeja ir atbalstīta lauksaimniecības nozarei, būtu nepieciešams nodrošināt līdzīgas iespējas arī citām nozarēm. Šī problēmjautājuma risināšanai konceptuālā ziņojuma ietvaros piedāvāti trīs risinājuma varianti. Priekšlikumu un to risinājuma variantu ietvaros minētās "pirmpirkuma tiesības" un "izpirkuma tiesības" tiek lietotas kontekstā ar Civillikumā noteikto terminu definējumu. Aprakstītie riski pie katra no risinājuma variantiem ietverti pēc saskaņošanas procesā iesaistīto pušu izteiktajiem norādījumiem. A1 risinājums: Pirmpirkuma tiesību piešķiršana nekustamā īpašuma nomniekam Esošais normatīvais regulējums pieļauj, ka publiska persona, izvērtējot nekustamā īpašuma izmantošanu publiskas funkcijas nodrošināšanai, jau sākotnēji var lemt par īpašuma atsavināšanu, nevis nomu. Konceptuālā ziņojuma priekšlikumi attiecas uz uzņēmējdarbības sekmēšanu, kas nav publiska funkcija, tādējādi trūkums (nav atsavināšanas iespējas konkrētam nomniekam kā pirmajam pretendentam uz īpašumu gadījumos, kad netiek veikta publiska funkcija) normatīvajā regulējumā būtu novēršams. Šis risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma nostiprināšanu ar pirmpirkuma tiesībām zemesgrāmatā. Pašvaldībai pie noteiktu nosacījumu izpildes tiktu dotas iespējas piedāvāt komersantam pirmpirkuma tiesības, piemēram, nosakot minimālo ieguldījuma apmēru (vismaz 50%) attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, pie kuras pašvaldība varētu izskatīt iespēju piešķirt uzņēmējam pirmpirkuma tiesības, ja nomnieks nomas līguma termiņa laikā veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā. Problēma Iespējamais risinājums Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas Izpildes termiņš Pašvaldībai nav tiesību paredzēt nomniekam nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības, ja tas ir ieguldījis savus finanšu līdzekļus objektā un pēc nomas līguma beigām vēlas iegādāties nekustamo īpašumu. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju pašvaldībai piedāvāt nomniekam pirmpirkuma tiesības pie noteiktu nosacījumu izpildes (nomnieka ieguldījuma aktuālā vērtība ir 50% no kadastrālās vērtības u.c. Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. 1. VARAM 2. Finanšu ministrija 3. Tieslietu ministrija 01.04.2019. Būtiskākie riski (jāņem vērā arī A2 risinājuma būtiskākie riski): 1. Nav pieļaujama pašvaldības rīcības brīvība attiecībā uz pirmpirkuma tiesību piešķiršanu. 2. Veiktie ieguldījumi var ietekmēt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. 3. Principiem, pēc kuriem tiks novērtēts ieguldījuma apmērs un nomnieka finanšu līdzekļu ieguldīšanas kārtība, jābūt definētiem caurspīdīgā procedūrā, lai nodrošinātu pirmpirkuma tiesību pilnvērtīgu kontroli. 4. Nav pieļaujami gadījumi, kad pirmpirkuma tiesības tiek nodotas trešajām personām, ja nomnieks būs veicis nepieciešamās investīcijas nekustamajā īpašumā, bet, tas pieņems lēmumu neizmantot pirmpirkuma tiesības. Būtiskākie nosacījumi: 1. Pirmpirkuma tiesības nomniekam tiek piešķirtas tiesiska darījuma (vienošanās) ceļā; kas ir privāttiesisks darījums. 2. Par pirmpirkuma tiesībām jābūt zināmam nomas tiesību pretendentiem pirms nomas tiesību izsoles, publicējot attiecīgu informāciju par nomas objektu. 3. Minimālais ieguldījuma apmērs (vismaz 50%) tiek vērtēts attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, pie kuras pašvaldība var izskatīt iespēju piešķirt uzņēmējam pirmpirkuma tiesības, ja nomnieks nomas līguma termiņa laikā veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā. 4. Minimālais ieguldījuma apmērs tiek noteikts pret ieguldījuma veikšanas gada attiecīgā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. 5. Ja nomnieks ir veicis nepieciešamās investīcijas nekustamajā īpašumā, bet izvēlas neizmantot pirmpirkuma tiesības, tās nevar pāriet (t.sk. nevar tikt pārdotas) trešās personas rīcībā. 6. Izmaksas, kas saistītas ar ieguldījuma novērtēšanu, ja tiek paredzēts piesaistīt sertificētāju vērtētāju, sedz attiecīgā īpašuma nomnieks. 7. Ja nomnieks ir negodprātīgs (piemēram, nemaksā nomas maksu) nomas līguma laikā, tam piešķirtās pirmpirkuma tiesības ir anulējamas, jo nav veikti ieguldījumi, saskaņā ar kuriem piešķirtas pirmpirkuma tiesības. 8. Pirmpirkuma tiesību piešķiršanas atteikums no pašvaldības puses nav klasificējams kā vispārīgais administratīvais akts. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu: Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu - daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama. Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu: • pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji; • šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi. A2 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma noma ar izpirkuma tiesībām Šis risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma nostiprināšanu ar izpirkuma tiesībām zemesgrāmatā. Problēma Iespējamais risinājums Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas Izpildes termiņš Pašvaldībai nav tiesību paredzēt nomniekam nekustamā īpašuma izpirkuma tiesības, ja tas ir ieguldījis savus finanšu līdzekļus objektā un pēc nomas līguma beigām vēlas iegādāties nekustamo īpašumu. Lauksaimniecības zemei jau ir piedāvātas izpirkuma tiesības - nepieciešams šādas tiesības noteikt pārējām nozarēm. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma nomu ar izpirkuma tiesībām. Deleģējums: Ministru kabinets nosaka iesniedzamos dokumentus, nomas līguma ar izpirkuma tiesībām nosacījumus un tā noslēgšanas un izbeigšanas kārtību. 1. VARAM 2. Finanšu ministrija (FM) 3. Tieslietu ministrija (TM) 01.04.2019. Būtiskākie riski (jāņem vērā arī A1 risinājuma būtiskākie riski): 1. Izpirkuma tiesību reģistrēšana zemesgrāmatā var radīt papildu administratīvo slogu risinājuma izpildē un piemērošanā iesaistītajām pusēm. 2. Izpirkuma tiesība kā lietu tiesība Civillikuma kontekstā nevar būt terminēta, kā arī nevar zaudēt savu spēku tādu iemeslu dēļ kā nomas līguma saistību nepildīšana. Tas nozīmē, ka izpirkuma tiesības nevar anulēt, ja, piemēram, nomnieks nepilda savas saistības attiecībā uz ieguldījumu veikšanu nekustamā īpašuma stāvokļa uzlabošanai. 3. Ir iespējama ietekme uz nekustamā īpašuma jeb nomas objekta kadastrālo vērtību, tai pieaugot. 4. Kadastrālā vērtība var būtiski atšķirties no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, tādējādi atsevišķos gadījumos minimālais ieguldījumu apmērs varētu būt salīdzinoši zems. Būtiskākie nosacījumi (jāņem vērā arī A1 risinājuma būtiskākie nosacījumi, t.sk., ka minimālais ieguldījuma apmērs (vismaz 50%) tiek vērtēts attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību): 1. Veicot nomas tiesību izsoli, nepieciešams noteikt, ka izsolīta tiek nekustamā īpašuma nomas tiesība ar īpašuma izpirkuma tiesībām. 2. Pašvaldības nekustamā īpašuma izpirkuma tiesības ir jāreģistrē zemesgrāmatā. 3. Ieguldījumu veids un apmērs, kas tiek ieskaitīts kopējā ieguldījumu summā, tiek saskaņots ar konkrēto pašvaldību; ieguldījumu plāns ir saistošs nomas līguma ietvaros. 4. Paredzētie ieguldījumi un to apmērs tiek vērtēti saskaņā ar nomnieka iesniegto dokumentāciju un, nepieciešamības gadījumā, iesaistot sertificētu vērtētāju. Sākotnējo izvērtēšanu veic pašvaldības attiecīgie speciālisti. 5. Izpirkuma tiesības nomnieks var izmantot tikai nomas līguma darbības laikā (kura ietvaros veikti nepieciešamie ieguldījumi). Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu: Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu - daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama. Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu: • pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji; • šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi. A3 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana nomnieka (uzņēmēja) vajadzībām Saskaņā ar pirmajā un otrajā risinājumā aprakstīto situācijas problemātiku, to iespējams risināt, paplašinot subjektu loku, kas var rosināt publiskas personas (šajā gadījumā - pašvaldību) īpašuma atsavināšanu, vienlaikus neveidojot smagnējas juridiskas konstrukcijas, izmantojot lietu tiesības Civillikuma izpratnē, kas varētu apgrūtināt priekšlikuma ieviešanu un īstenošanu praksē. Atbalsta mehānismu izveides procesam, kas paplašina pašvaldību tiesības rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, jābūt sabalansētam ar ieguvumiem, kas rastos no atbalsta mehānismu ieviešanas. Proti, VARAM mērķis pašvaldību resursu (īpašumu) pilnvērtīgai izmantošanai šī konceptuālā ziņojuma ietvaros ir piedāvāt tādu risinājuma variantu, ko pašvaldības labprāt izmantotu praksē. A3 risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju nomniekam (uzņēmējam) publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līguma ietvaros ierosināt pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, lai to pēc nomas līguma varētu iegādāties. Trešā risinājuma ietvaros nav paredzētas izpirkuma tiesības, kas jānostiprina zemesgrāmatā. Līdzīgi kā tas ir 2017.gada 18.maija grozījumos likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", netiek mainīts esošais lietu tiesību institūts Civillikuma izpratnē, bet piedāvāts jauns, proti, izpirkuma tiesības konkrētā likuma kontekstā. Arī šī risinājuma ietvaros paredzēts tāds tiesību institūts, kura saturs tiks ietverts Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un tam pakārtoti tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi, lai regulētu nosacījumus, kas attiecas uz nomnieka tiesībām ierosināt nomas objekta atsavināšanas procedūru, u.c. būtiskiem jautājumiem. Jau šobrīd Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa nosaka to, ka atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt atsevišķas personas izņēmuma gadījumos, taču normatīvajā regulējumā noteiktie gadījumi nerisina iepriekš minēto problēmu par to, ka uzņēmējam nav iespēju iegūt izpirkuma tiesības uz īpašumu, kuru tas nomā. Likumā noteiktie izņēmuma gadījumi neattiecas uz situācijām, kad atsavināšanu varētu ierosināt nekustamā īpašuma nomnieks, kurš veicis ieguldījumus īpašumā. Īstenojot priekšlikumu, par iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma nomniekam ierosināt atsavināšanas procesu nomas objektam, tiek radīts priekšnosacījums, ka nomniekam ir tiesības kā pirmajam iegādāties (izpirkt) nekustamo īpašumu par pārdošanas cenu, kas nav noteikta izsoles ceļā, bet noteikta atbilstoši neatkarīga tirgus vērtētāja novērtējumam. Šis ir būtisks aspekts, jo publiskas personas (šo priekšlikumu kontekstā - pašvaldības) nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā kārtība, ka mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, kas nozīmē vairāku pretendentu piedalīšanos izsolē un mantas pārdošanu par augstāko nosolīto cenu. Pat ja izsolē uzvar uzņēmējs, kas ir bijis attiecīgā nekustamā īpašuma nomnieks un ir veicis ieguldījumus šajā īpašumā, īpašuma iegādes cena būs iespējami augstākā, kāda izsoles gaitā tiks piedāvāta. Jānorāda, ka šāda atbalsta instrumenta izveides gadījumā pašvaldības neplāno masveidā pārdot savus nekustamos īpašumus nomniekiem (uzņēmējiem), kas varētu liecināt par neracionālu, nepamatotu publiskas personas īpašumu izmantošanu. Pašvaldībām jau šobrīd ir tiesības izsoles ceļā pārdot un iznomāt savus nekustamos īpašumus. Problēma Iespējamais risinājums Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas Izpildes termiņš Pašvaldības nekustamā īpašuma nomniekam (uzņēmējam) nav iespējas rosināt nekustamā īpašuma (nomas objekta) atsavināšanu, lai pēc nomas līguma beigām kā pirmais varētu iegādāties attiecīgo īpašumu Lauksaimniecības zemei jau ir piedāvātas iespējas to iegādāties nomniekiem - nomas līguma darbības laikā- nepieciešams līdzīgu iespēju noteikt pārējām nozarēm. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju pašvaldības nekustamā īpašuma nomniekam (uzņēmējam) ierosināt pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu. Deleģējums: Ministru kabinets nosaka nomas objekta atsavināšanas procedūru. 1. VARAM 2. Ekonomikas ministrija (EM) 3. FM 4. TM 01.04.2019. Būtiskākie riski: 1. Nomnieks (uzņēmējs) var vairākkārtīgi vēlēties izmantot tiesības rosināt nomas objekta nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu; attiecīgi jāierobežo gadījumu skaits vienam uzņēmējam, kad šādu atbalstu var izmantot. 2. Ir iespējama ietekme uz nekustamā īpašuma jeb nomas objekta kadastrālo vērtību, tai pieaugot. 3. Kadastrālā vērtība var būtiski atšķirties no nekustamā īpašuma tirgus vērtības, tādējādi atsevišķos gadījumos minimālais ieguldījumu apmērs varētu būt salīdzinoši zems. Būtiskākie nosacījumi: 1. Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā kā primārais apstāklis, lai nomnieks varētu rosināt atsavināšanas procesu - nomas līgumā jābūt iekļautam nosacījumam, ka konkrēto nomas objektu pašvaldība piekrīt nodot atsavināšanai. Tādējādi šāda iespēja pašvaldībām ir kā tiesības, nevis kā pienākums. Pieļaujami gadījumi, kad nomnieks nevēlas iegādāties nekustamo īpašumu pēc nomas līguma termiņa beigām. Gadījumā, ja nomas līgums tiek pārtraukts, atsavināšanas tiesības attiecīgajam nomniekam nav piemērojamas; 2. Pašvaldība, izvēloties atsavināšanas procesu, ievēro kritērijus saskaņā ar provizorisko Ministru kabineta noteikto nomas objekta atsavināšanas procedūru (jāizstrādā), piemēram: • ja minimālais ieguldījumu apmērs ir vismaz 50% attiecībā pret nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (piemēram, pret ieguldījuma veikšanas gada kadastrālo vērtību vai nekustamā īpašuma iegādes gada nekustamā īpašuma vērtību); • ieguldījumu veids un apmērs, kas tiek ieskaitīts kopējā ieguldījumu summā, tiek saskaņots ar konkrēto pašvaldību; ieguldījumu plāns ir saistošs nomas līguma ietvaros; • jānosaka ieguldījumu veikšanas laika grafiks; • paredzētie ieguldījumi un to apmērs tiek vērtēti saskaņā ar nomnieka iesniegto dokumentāciju un, nepieciešamības gadījumā, iesaistot sertificētu vērtētāju (izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu novērtēšanu, sedz nomnieks). Sākotnējo izvērtēšanu veic pašvaldības attiecīgie speciālisti; • jāņem vērā nomnieka veiktās darbības attiecīgās pašvaldības saimnieciskās situācijas uzlabošanai, piemēram, radītās darba vietas, valsts un pašvaldību budžetā veiktās nodokļu iemaksas. 3. Nekustamā īpašuma (nomas objekta) iespējamā atsavināšana tiek nostiprināta nomas līguma slēgšanas (tiesiska darījuma) ceļā; 4. Iespēja atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu ir terminēta; pēc nomas līguma termiņa beigām (piemēram, kad nomas objektam jau ir jauns nomnieks) tiesības ierosināt nomas īpašuma atsavināšanu nav spēkā. 5. Nomas objekta atsavināšanas tiesības nomnieks nevar pārdot vai kā citādi nodot trešajai personai, tādējādi ieguvējs ir nomnieks. 6. Nomas objekta atsavināšanas iespēju pašvaldība nomniekam varēs atteikt nomas līguma laikā (nosacījums ietverams nomas līguma saturā), ja nomnieks nepilda savas saistības attiecībā uz ieguldījumu veikšanu nekustamā īpašuma stāvokļa uzlabošanai; 7. Atsavināšanas procesa ietvaros jāievēro ēkas un zemes nedalāmības princips; 8. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tiek saistīta ar izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū, nomnieka veiktie ieguldījumi uzlabo īpašuma faktisko stāvokli. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu: Kārtējais saimnieciskais gads (2018.) un turpmākie trīs gadi: paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta. Vidējā termiņā (līdz 7 gadiem) paredzama šī priekšlikuma neitrāla ietekme uz budžetu, jo: • šī atbalsta mehānisma izmantošana, īstenošana neparedz papildu finanšu līdzekļus no pašvaldības budžeta; • nekustamā īpašuma jeb nomas objekta pārdošanas gadījumā pašvaldība kompensētu - daļēji atgrieztu budžetā (kā ieņēmumus no nomas objekta pārdošanas) savus ieguldītos finanšu līdzekļus, kas objektā ir bijuši ieguldīti. Ja pašvaldība nomas objektā savus finanšu līdzekļus nav ieguldījusi, piemēram, veikusi kādus remontdarbus, tad attiecīgi izdevumu kompensācija nav iespējama. Ilgtermiņā (līdz 25 gadiem) paredzama šī priekšlikuma pozitīva ietekme uz budžetu: • pašvaldība nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā iegūs ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par īpašumu ar augstāku vērtību, nekā vērtība ir bijusi sākotnēji; • šāds uzņēmējdarbības vides sekmēšanas instruments var radīt labvēlīgu ietekmi arī uz valsts budžetu, gadījumā, ja uzņēmējs izveido jaunas darba vietas, spēj darboties ar lielāku peļņu, tādējādi budžetā tiek ieskaitīti augstāki nodokļu ieņēmumi. B priekšlikums - Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei Ņemot vērā plašo neizmantoto degradēto teritoriju apjomu pašvaldībās, kā arī uzņēmējiem nepieciešamo būtisko investīciju apjomu nekustamo īpašumu attīstībā, pašvaldībai ir iespēja piedāvāt uzņēmējiem nomāt no pašvaldības nekustamo īpašumu (ēku), kurā notiek saimnieciskā darbība (plašāk par nomu skatīt pie A priekšlikuma). Gadījumā, kad komersants plāno iegādāties no pašvaldības nekustamo īpašumu un veikt tajā ieguldījumus, komersants ir ieinteresēts, ka tā veikto ieguldījumu apmērs tiek ieskaitīts nekustamā īpašuma pārdošanas cenā. Šajā gadījumā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nav paredzēta iespēja samazināt nekustamā īpašuma objekta pārdošanas cenu atbilstoši esošā nomnieka ieguldījumiem. Pašvaldību praksē ir sastopami gadījumi, kad uzņēmumi vēlas iegādāties gan pašvaldības īpašumā esošu ēku, kurā veikti ievērojami kapitālieguldījumi, gan arī zemi (ietver arī gadījumus, kad īpašumu veido tikai zemes vienība). Publiskas personas nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā kārtība, ka mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē, kas nozīmē vairāku pretendentu piedalīšanos izsolē un mantas pārdošanu par augstāko nosolīto cenu. Pat ja izsolē uzvar uzņēmējs, kas ir bijis attiecīgā nekustamā īpašuma nomnieks un ir veicis ieguldījumus šajā īpašumā, īpašuma iegādes cena būs iespējami augstākā, kāda izsoles gaitā tiks piedāvāta. Tostarp nepastāv atvieglojumi nekustamā īpašuma iegādei tam nomniekam, kas nomas līguma laikā ir veicis apjomīgus finanšu līdzekļu ieguldījumus objekta būvniecībā vai renovācijā. Rezultātā - jo vairāk uzņēmējs iegulda, jo augstāka var būt attiecīgā īpašuma potenciālā pārdošanas cena. Jau šobrīd ir veiktas izmaiņas kārtībai, kādā pašvaldības var iznomāt tām piederošo lauksaimniecības zemi - atbilstoši 2017.gada 18.maija grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" pašvaldība var piedāvāt lauksaimniecības zemi ar izpirkuma tiesībām, kurā izpirkuma maksa var tikt samazināta. Ņemot vērā, ka šāda pieeja ir atbalstīta lauksaimniecības nozarei, būtu nepieciešams nodrošināt līdzīgas iespējas arī citām nozarēm (paredzot izpirkuma tiesības vai cita veida mehānismu). Ņemot vērā, ka pašvaldību īpašumā ir nekustamie īpašumi, kas piemēroti uzņēmējdarbības veikšanai un kuru uzturēšanai ir nepieciešami regulāri pašvaldību finanšu resursi, nepieciešams dot iespēju pašvaldībām piemērot atbalstu samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldību nekustamā īpašuma iegādei. Proti, radīt atbalstu attiecīgā nekustamā īpašuma nomniekam, kas tajā veicis materiālus ieguldījumus, uzlabojot ēkas tehnisko stāvokli, u.tml. B1 risinājums: Pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošana, noslēdzot pārdošanas līgumu ar investoru B1 risinājums paredz normatīvajos aktos noteikt iespēju samazināt nekustamā īpašuma objekta pārdošanas cenu, ja publiska persona noslēdz pārdošanas līgumu ar investoru, kurā noteiktas nekustamā īpašuma apgrūtinājuma tiesības par labu pašvaldībai līdz brīdim, kad tiek realizēts investīciju plāns un palielināta īpašuma vērtība. Ja par nekustamo īpašumu interesi izrāda investors, kuram ir detalizēts investīciju plāns par plānoto uzņēmējdarbības uzsākšanu konkrētajā īpašumā (t.sk. veicot ieguldījumu arī īpašuma vērtības palielināšanai), plānotajiem ieguldījumiem un laika grafiku, pašvaldībai būtu jārada tiesības pārdot nekustamo īpašumu, piemērojot atlaidi pārdošanas cenai, taču pārdošanas līgumā nosakot nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumu par labu pašvaldībai, kas reģistrēts zemesgrāmatā, līdz brīdim, kad investīciju plāns ir realizēts. Attiecīgi pašvaldība izvērtē iesniegto investīciju plānu un tajā paredzēto finanšu līdzekļu atdevi pašvaldības nekustamajā īpašumā un pieņem lēmumu par pārdošanas līguma slēgšanu ar investoru. Termins "piemērojot atlaidi pārdošanas cenai" paredz to, ka pēc nomas līguma termiņa beigām nomnieks izmanto nomas līgumā ietvertās pirmpirkuma tiesības (skatīt kontekstā ar A1 risinājuma variantu par pirmpirkuma tiesību piešķiršanu), attiecīgi iegādājoties nekustamo īpašumu, kura pārdošanas cena tiek aprēķināta, izmantojot tirgus vērtību un no tās atskaitot nomnieka veiktos ieguldījumus nekustamajā īpašumā. Problēma Iespējamais risinājums Atbildīgā institūcija un iesaistītas institūcijas Izpildes termiņš Šobrīd pašvaldībām nav instrumenta kā pašvaldības nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā tā cenā ņemt vērā (samazināt to) uzņēmēja plānotās investīcijas (ieguldījumus) īpašuma stāvokļa uzlabošanai. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzot iespēju samazināt nekustamā īpašuma objekta pārdošanas cenu, ja publiska persona noslēdz pārdošanas līgumu ar investoru, kurā noteiktas nekustamā īpašuma apgrūtinājuma tiesības par labu pašvaldībai līdz brīdim, kad tiek realizēts investīciju plāns un palielināta īpašuma vērtība. 1. VARAM 2. FM 3. TM 01.04.2019. Ar šādu mehānismu pašvaldībai būtu iespējas piesaistīt investīcijas saviem īpašumiem to vērtības celšanai - lai arī pašvaldība piemērotu atlaides, komersantam veicot būtiskas investīcijas īpašuma vērtības celšanā, ir iespēja pārvērtēt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, tuvinot to reālajai tirgus cenai un ilgtermiņā atgūt piemēroto atlaidi nekustamā īpašuma nodokļa veidā, kas arī nākotnē tiek iekasēts par attiecīgo nekustamo īpašumu. Būtiskākie riski: 1. Situācija, kad nomnieka veikti ieguldījumi nomas līguma laikā jau ir amortizēti un nav pamata piemērot atlaidi nekustamā īpašuma iegādei pēc nomas līguma darbības termiņa beigām. 2. Gadījumi, kad komersants nav realizējis paredzēto investīciju plānu (t.sk. negodprātīga nomnieka rīcība) vai atbalsta piemērošanas laikā iesniedzis citu investīciju plānu. 3. Var netikt veicināta nomas maksas, kas atbilst tirgus vērtībai, saņemšana; var tikt kropļota konkurence nomas tirgū. 4. Var tikt radīti korupcijas un interešu konflikta riski pašvaldību nekustamo īpašumu iznomāšanas sistēmā. 5. Var pastāvēt situācijas, ka vieni un tie paši ieguldījuma objekti tiek izmantoti vairāku publiskas personas īpašumu uzlabošanai, lai saņemtu atlaides to iegādei. 6. Pēc ekonomiskās būtības nomnieku veiktie kapitālieguldījumi, kas attiecināmi uz atlaides piešķ …