{"html": "<div class=\"lf-doc\"><p class=\"lf-p\">reakcija uz individuālām un pēkšņām pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Taču, kā jau tika norādīts iepriekš, Satversmē ietverto pamattiesību īstenošana nevar būt atkarīga no pašvaldību finansiālajām iespējām jeb no tā, kurā pašvaldībā persona dzīvo.</p>\n<p class=\"lf-p\">Personas pamattiesības uz tādu sociālo palīdzību, kas rada iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, ir nodrošināmas katram valsts iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.</p>\n<p class=\"lf-p\">Turklāt šāda pašvaldības sociālā atbalsta esība neaizstāj valsts pienākumu rūpēties par tādu pasākumu nodrošināšanu, kas ikvienam sniedz iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to pašvaldības autonomās funkcijas ietvaros sniegta sociālā palīdzība nenovērš trūcīgas ģimenes un personas atbalsta pasākumu nepilnības un nenodrošina ikvienam iespēju veidot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">24.</span>Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajā normā norādītais vidējo ienākumu līmenis, no kura ir atkarīgs to personu loks, kurām ir tiesības saņemt trūcīgas ģimenes vai personas sociālās palīdzības atbalsta pasākumus, ir noteikts bez pamatotas un argumentētas metodes. Likumdevējs nav noregulējis būtiskākos ar sociālās palīdzības piešķiršanu saistītos jautājumus, un valsts nav izstrādājusi tādu tiesisko regulējumu, kas būtu vērsts uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu un radītu iespēju ikvienai personai veidot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Apstrīdētā norma kopsakarā ar citiem sociālās palīdzības atbalsta pasākumiem nenodrošina ikvienai personai iespēju veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.</div>\n<p class=\"lf-p\">Tādējādi pasākumi, kurus valsts veikusi, lai nodrošinātu personām iespēju īstenot sociālās tiesības, nav veikti pienācīgi.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šie pasākumi nenodrošina ikvienai personai iespēju īstenot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā. Līdz ar to valsts nav izpildījusi pozitīvos pienākumus, kas tai izriet no personas sociālajām pamattiesībām kopsakarā ar pamattiesībām uz cilvēka cieņas aizsardzību, sociāli atbildīgas valsts principu un valsts ilgtspējīgas attīstības principu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.</p>\n<div class=\"lf-abs\"><span class=\"lf-abs-num\">25.</span>Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā Satversmes tiesas likuma norma Satversmes tiesai piešķir plašu rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.</div>\n<p class=\"lf-p\">Izmantojot Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01 22. punktu). Proti, likums tiesai ne vien dod pilnvaras, bet arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu).</p>\n<p class=\"lf-p\">Izskatāmajā lietā jāņem vērā tas, ka apstrīdētā norma skar sociāli nozīmīgu jomu. Ja Satversmes tiesa lemtu, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas brīža, tad normatīvajos aktos vispār nebūtu noteikts vidējo ienākumu līmenis, ar kādu ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, un tādējādi ģimenēm un personām ar zemākajiem ienākumiem būtu liegts pretendēt uz trūcīgas ģimenes vai personas statusu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Šāds nolēmums radītu būtisku sociālo tiesību īstenošanas apdraudējumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Lai vidējo ienākumu līmenis, ar kādu ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, tiktu noteikts tā, ka ikvienam būtu nodrošināta iespēja veidot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, ka sabiedrībā tiktu mazinātas sociālās atšķirības un veicināta valsts ilgtspējīga attīstība, ir nepieciešams pienācīgs tiesiskā regulējuma izvērtējums un pamatojums. Tādējādi Satversmei atbilstoša regulējuma izstrādei nepieciešams noteikt saprātīgu laika posmu un ir pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstoša norma paliek spēkā līdz brīdim, kad likumdevējs, ievērojot šajā spriedumā secināto, objektīvi varētu pieņemt jaunu tiesisko regulējumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Līdz ar to izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošā norma vēl noteiktu laiku paliek spēkā, lai dotu iespēju Saeimai un Ministru kabinetam, ievērojot šajā spriedumā secināto, pieņemt jaunu tiesisko regulējumu.</p>\n<p class=\"lf-p\">Ņemot vērā to, ka Satversmei atbilstoša vidējo ienākumu līmeņa, ar kādu ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, noteikšana ir nepieciešama cilvēka cieņas aizsardzībai, kā arī to, ka attiecīgās izmaiņas nepieciešams veidot sistēmiskā kopsakarā ar izmaiņām likumā attiecībā uz GMI līmeni un iespējams saskaņot ar valsts budžetu nākamajam saimnieciskajam gadam, apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.</p>\n<p class=\"lf-p\">Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr. 299 \"Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu\" 2. punkta vārdus \"ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro\" par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un spēkā neesošiem no 2021. gada 1. janvāra.</p>\n<p class=\"lf-p\">Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.</p>\n<p class=\"lf-p\">Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.</p>\n<p class=\"lf-p\">Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Ziemele</p></div>", "next": 0}