Zaudējis spēku - Zāļu reģistrēšanas noteikumi

Zaudējis spēku - Zāļu reģistrēšanas noteikumi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 9. maija noteikumus Nr. 376 "Zāļu reģistrēšanas kārtība". Ministru kabineta noteikumi Nr.381 Rīgā 2000.gada 31.oktobrī (prot. Nr.52, 12.§) Zāļu reģistrēšanas noteikumi Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 3.punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka Latvijas zāļu reģistrā iekļaujamo zāļu (izņemot veterinārās zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus) reģistrēšanas kārtību. 2. Saskaņā ar Farmācijas likuma ceturto nodaļu un šiem noteikumiem bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā "Valsts zāļu aģentūra" (turpmāk - Valsts zāļu aģentūra) reģistrē vai pārreģistrē (reģistrācijas atjaunošana, beidzoties reģistrācijas derīguma termiņam) zāles: 2.1. ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija (turpmāk - informācija) pierāda zāļu kvalitāti (ķīmiskā, farmaceitiskā un bioloģiskā informācija), efektivitāti un drošību (farmakoloģiskā, toksikoloģiskā un klīniskā informācija) parastos lietošanas apstākļos, izņemot gadījumus, kad homeopātiskās zāles (zāles, kas izgatavotas no produktiem, vielām vai maisījumiem, izmantojot homeopātiskās zāļu izgatavošanas metodes, kas aprakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja Eiropas farmakopejā tādas nav aprakstītas, farmakopejās, ko oficiāli lieto Eiropas Savienības dalībvalstīs) un antropozofiskās zāles (zāles, kuru aktīvās vielas izgatavotas pēc antropozofiskajām zāļu izgatavošanas metodēm, izmantojot Eiropas farmakopejā vai citu valstu farmakopejās aprakstītos homeopātiskos zāļu izgatavošanas principus, vai pēc īpašām antropozofiskajām zāļu izgatavošanas metodēm) atzīst par tādām, kuras reģistrējamas pēc vienkāršotas reģistrācijas procedūras; 2.2. ja tās atbilst Farmācijas likumā noteiktajam zāļu skaidrojumam - to sastāvam ir farmakoloģiskā aktivitāte, par to ir izteikti medicīniska rakstura apgalvojumi normatīvi tehniskajā dokumentācijā, arī marķējumā, lietošanas instrukcijā, reklāmas materiālā un citu veidu informācijā (piemēram, norāde uz slimību ārstēšanu vai slimību profilaksi, lietošana diagnostiskam mērķim vai lai atjaunotu, koriģētu vai modificētu fizioloģiskās funkcijas), produktam ir izteikta zāļu forma, ir reģistrēts līdzīgs produkts vai to reklamē noteiktam pacientu lokam. 3. Homeopātiskās zāles reģistrē pēc vienkāršotas reģistrācijas procedūras, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem: 3.1. zāles paredzēts lietot tikai orāli (ieņemot caur muti) vai ārīgi; 3.2. zāļu marķējumā un lietošanas instrukcijā vai jebkurā citā informācijā par tām neparādās specifiskas terapeitiskās indikācijas; 3.3. to atšķaidījuma pakāpe garantē zāļu drošību (homeopātisko zāļu izgatavošanā lieto aktīvās vielas, kuras ir zālēs, kas izsniedzamas pret ārsta recepti. Homeopātiskās zāles nedrīkst saturēt vairāk kā 1/10000 daļu no pamattinktūras vai vairāk kā 1/100 daļu no mazākās alopātiskajos zāļu līdzekļos lietojamās devas). 4. Homeopātiskajām zālēm, kuras reģistrē pēc vienkāršotas reģistrācijas procedūras, nav nepieciešama terapeitiskās iedarbības pierādīšana. Vienkāršotai reģistrācijas procedūrai var pakļaut arī tās antropozofiskās zāles, kas iegūtas, pamatojoties uz homeopātisko zāļu izgatavošanas metodēm. 5. Labklājības ministrs apstiprina zāļu reģistrācijas apliecības paraugu, reģistrācijas dokumentācijas izmaiņu apstiprināšanas pieprasījuma veidlapas paraugu un šo noteikumu 6.punktā minēto cenrādi. 6. Reģistrācijas un pārreģistrācijas pieprasītājs (zāļu ražotājs vai viņa pilnvarota persona) atbilstoši Farmācijas likuma 29.pantam un saskaņā ar cenrādi sedz ar zāļu novērtēšanu, reģistrāciju, pārreģistrāciju un ikgadējos ar zāļu reģistrāciju saistītos Valsts zāļu aģentūras izdevumus. 7. Valsts zāļu aģentūra uzsāk zāļu reģistrāciju un pārreģistrāciju, kā arī reģistrē izmaiņas reģistrācijas dokumentācijā pēc šo noteikumu 6.punktā minēto izdevumu samaksas. 8. Zāles reģistrē 210 dienu laikā pēc reģistrācijas pieprasījuma iesniegšanas. 9. Ja zāles, kuras ir iesniegtas reģistrācijai: 9.1. pārbauda kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Valsts zāļu aģentūra pieņem lēmumu neveikt reģistrācijas pieprasījuma detalizētu pārbaudi, kamēr nav saņemti attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas sagatavoti pārbaudāmo zāļu analītiskās, farmakotoksikoloģiskās un klīniskās izpētes rezultātu novērtējuma ziņojumi un komentāri. Valsts zāļu aģentūra par šo lēmumu informē attiecīgās dalībvalsts kompetento institūciju un zāļu reģistrācijas pieprasījuma iesniedzēju. Ja Valsts zāļu aģentūra saņem Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas sagatavotus analītiskās, farmakotoksikoloģiskās un klīniskās izpētes rezultātu novērtējuma ziņojumus un komentārus par reģistrējamām zālēm, tā 90 dienu laikā pēc novērtējuma ziņojumu un komentāru saņemšanas pieņem lēmumu par Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas lēmuma par zāļu reģistrāciju un tās apstiprinātā zāļu apraksta atzīšanu un reģistrē zāles vai, ja uzskata, ka reģistrācija bez ekspertīzes un pārbaudes var radīt risku cilvēka veselībai (attiecībā uz zāļu kvalitāti, drošību un iedarbību), pieņem lēmumu saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām; 9.2. ir reģistrētas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (decentralizētā reģistrācijas procedūra), Valsts zāļu aģentūra pieprasa dalībvalsts kompetentajai institūcijai attiecīgo zāļu analītiskās, farmakotoksikoloģiskās un klīniskās izpētes novērtējuma ziņojumus un komentārus. Valsts zāļu aģentūra 90 dienu laikā pēc novērtējuma ziņojumu un komentāru saņemšanas, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts institūcijas lēmumu par zāļu reģistrāciju un tās apstiprināto zāļu aprakstu, reģistrē zāles vai, ja tā uzskata, ka attiecīgo zāļu reģistrācija bez ekspertīzes var radīt risku cilvēka veselībai, pieņem lēmumu saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām. 10. Zāļu reģistrāciju apliecina Valsts zāļu aģentūras izsniegta zāļu reģistrācijas apliecība, kura ir spēkā piecus gadus no zāļu reģistrācijas dienas. Pēc reģistrācijas apliecības derīguma termiņa beigām zāles var pārreģistrēt uz pieciem gadiem, pēc tam kad reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) ir iesniedzis Valsts zāļu aģentūrā pārreģistrācijas pieprasījumu un Valsts zāļu aģentūra ir izvērtējusi dokumentācijā esošo zāļu blakusparādību pārraudzības sistēmā (farmakodrošības sistēma) iegūto informāciju, kā arī citu būtisku informāciju. 11. Zāļu pārreģistrācijai nepieciešamos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā 90 dienas pirms zāļu reģistrācijas apliecības termiņa beigām. 12. Laiku, kas nepieciešams, lai no reģistrācijas un pārreģistrācijas pieprasītāja saņemtu nepieciešamo papildu informāciju vai dokumentu ekspertīzei nepieciešamos paskaidrojumus, neieskaita reģistrācijas vai pārreģistrācijas laikā. II. Reģistrācijas pieprasītāja, reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) un eksperta pienākumi 13. Reģistrācijas pieprasītājs nodrošina: 13.1. reģistrācijai un pārreģistrācijai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu atbilstoši šo noteikumu III, IV, V, VI, VII, VIII un IX nodaļā noteiktajām prasībām; 13.2. ka šo noteikumu 18.7. un 18.8.apakšpunktā minētos dokumentus un informāciju sagatavo un paraksta persona ar attiecīgu kvalifikāciju (turpmāk - eksperts) atbilstoši šo noteikumu 14.punktam. Ekspertu ziņojumi veido informācijas daļu, ko reģistrācijas pieprasītājs iesniedz Valsts zāļu aģentūrā kopā ar reģistrācijas pieprasījumu. Ekspertīzes izmaksas sedz reģistrācijas pieprasītājs. 14. Eksperta pienākums atbilstoši kvalifikācijai ir: 14.1. veikt uzdevumus, kas saistīti ar zāļu fizikāli ķīmisko, bioloģisko, toksikoloģisko un farmakoloģisko pārbaudi un klīnisko izpēti, un sniegt objektīvu (kvalitatīvu un kvantitatīvu) informāciju par gūtajiem rezultātiem; 14.2. aprakstīt savus novērojumus saskaņā ar šo noteikumu IV, V, VI, VII, VIII un IX nodaļā noteiktajām prasībām (attiecībā uz pārbaudēm) un precīzi norādīt: 14.2.1. analītiķim vai produkts atbilst norādītajam sastāvam, sniedzot arī pamatojumu par ražotāja izmantotajām kontroles metodēm; 14.2.2. farmakologam vai speciālistam ar līdzīgu eksperimentālo kompetenci produkta toksiskumu un novērotās farmakoloģiskās īpašības; 14.2.3. ārstam reģistrēšanai iesniegto zāļu klīniskās izpētes pārbaudes rezultātus, kas atspoguļo zāļu iedarbību uz cilvēkiem, arī informāciju par to efektivitāti: panesamību, rekomendējamās devas un dozēšanu, terapeitiskās indikācijas, kontrindikācijas un blakusparādības (atbilstoši šo noteikumu 18.8.apakšpunktam); 14.3. pamatot izmantoto publicēto informāciju, kas minēta šo noteikumu 19. un 21.punktā, atbilstoši šo noteikumu III, IV, V, VI, VII, VIII un IX nodaļas nosacījumiem. 15. Reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) nodrošina: 15.1. iesniegtās reģistrācijas dokumentācijas sistemātisku atjaunošanu (ja ir iegūta jauna informācija, kas nebija iekļauta reģistrācijas pieprasījumā), izmaiņu izdarīšanu (ja tiek veikti grozījumi šo noteikumu 14., 18., 22., 24. un 36.punktā un šo noteikumu III, IV, V, VI, VII, VIII un IX nodaļā minētās informācijas un dokumentu saturā vai tiek apstiprinātas izmaiņas atbilstoši šo noteikumu X un XI nodaļas nosacījumiem) un jauna reģistrācijas pieprasījuma iesniegšanu saskaņā ar šo noteikumu IX nodaļu; 15.2. šo noteikumu 18.4. un 18.7.apakšpunktā minēto ražošanas un kontroles metožu ievērošanu un atbilstību zinātnes un tehnikas attīstībai un pierāda galaprodukta (zāles un vielas, kuras bijušas pakļautas visām ražošanas stadijām - visas operācijas zāļu iegūšanai, sākot no materiālu saņemšanas, arī to pārstrāde un iepakošana, līdz galaprodukta noformēšanai, ieskaitot galīgo (izplatīšanai paredzēto) iepakojumu) un tā sastāvdaļu, kā arī ražošanas starpstadiju kontroles atbilstību reģistrācijas dokumentācijai. 16. Reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) pēc zāļu reģistrācijas apliecības saņemšanas saskaņā ar šo noteikumu 109.punktu iesniedz Valsts zāļu aģentūrā informāciju, kas nepieciešama zāļu lietderības (riska) rādītāju pārraudzībai, ziņojumus, kas attiecas uz zāļu blakusparādību pārraudzības sistēmu (farmakodrošības sistēmu), un informē par jebkuru gadījumu, ja zāles ir izņemtas no tirgus citās valstīs, par reģistrācijas anulēšanu un reģistrēto zāļu reģistrācijas apliecības darbības apturēšanu, ja tas saistīts ar zāļu drošību, kā arī zāļu izplatīšanas aizliegumu citās valstīs, norādot konkrētus iemeslus. 17. Pēc zāļu reģistrācijas apliecības saņemšanas tās turētājs (īpašnieks) nodrošina šādu prasību izpildi: 17.1. rakstiski informē Valsts zāļu aģentūru, Valsts farmācijas inspekciju, aptiekas un stacionārā tipa ārstniecības iestādes (slimnīcas) par zāļu izplatīšanas uzsākšanu tirgū Latvijas Republikā un zāļu izplatīšanas pārtraukšanu, norādot piegādes pārtraukšanas iemeslus un paredzamo piegādes pārtraukuma laiku; 17.2. rakstiski informē aptiekas, stacionārā tipa ārstniecības iestādes (slimnīcas) un Valsts farmācijas inspekciju par izmaiņām zāļu sastāvā, preču zīmē, zāļu formā (ja mainās arī marķējums), kā arī par jauna fasējuma un iepakojuma veida izplatīšanas uzsākšanu un noteiktajiem steidzamajiem drošības pasākumiem. Ja izmaiņas attiecas uz noteiktu ražošanas sēriju, norāda sērijas numuru; 17.3. zāļu izņemšanu no tirgus, ja attiecīgo zāļu reģistrācija ir anulēta vai pārreģistrācija ir atteikta, vai reģistrācijas apliecības derīguma termiņš ir beidzies un zāles nav pārreģistrētas. III. Reģistrācijai un pārreģistrācijai nepieciešamā informācija 18. Lai reģistrētu zāles (izņemot šo noteikumu 22.punktā minēto gadījumu), reģistrācijas pieprasītājs Valsts zāļu aģentūrā iesniedz reģistrācijas pieprasījumu un norāda šādu informāciju: 18.1. tās personas nosaukumu un juridisko adresi, uz kuras vārda paredzēts reģistrēt zāles un kura ir atbildīga par zāļu izplatīšanas uzsākšanu tirgū, kā arī ražotāja nosaukumu un adresi; 18.2. zāļu nosaukumu (ražotāja speciāli dotais nosaukums vai - kopā ar preču zīmi vai zāļu ražotāja nosaukumu - normatīvajos aktos par zāļu marķēšanu noteiktais vispārīgais nosaukums, vai zinātniskais nosaukums); 18.3. zāļu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, kā arī norāda Pasaules Veselības organizācijas ieteikto katras sastāvdaļas starptautisko nepatentēto nosaukumu, ja tāds ir noteikts (nenorādot ķīmisko formulu); 18.4. zāļu ražošanas metodes īsu aprakstu; 18.5. zāļu terapeitiskās indikācijas, kontrindikācijas un blakusparādības; 18.6. zāļu devas, dozējumu, zāļu formu, lietošanas veidu un ievadīšanas ceļu, noteikto uzglabāšanas laiku, piesardzības un drošības pasākumus zāļu uzglabāšanā, zāļu iznīcināšanas kārtību, kā arī iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi; 18.7. ražotāja izmantoto kontroles metožu aprakstu (piemēram, katras produkta sastāvdaļas un galaprodukta kvalitatīvo un kvantitatīvo analīžu metodes, sterilitātes (nav pieļaujama dzīvu organismu klātbūtne) un pirogenitātes kontroles metodes, smago metālu klātbūtnes, stabilitātes, toksicitātes un bioloģiskās kontroles, arī starpstadiju kontroles metodes); 18.8. pārbaužu rezultātus, kas iegūti: 18.8.1. fizikāli ķīmiskajās, bioloģiskajās un mikrobioloģiskajās pārbaudēs; 18.8.2. farmakoloģiskajās un toksikoloģiskajās pārbaudēs; 18.8.3. klīniskajā izpētē (jebkurš sistemātisks zāļu pētījums, kas veikts ar cilvēkiem - pacientiem un brīvprātīgām pieaicinātām personām (pētījuma subjekts) -, lai atklātu pētāmā preparāta iedarbību un identificētu jebkuras pētāmā preparāta izraisītās blakusparādības, pētītu preparāta uzsūkšanos, sadalīšanos, metabolismu un izvadi no organisma, lai pārliecinātos par pētāmā preparāta drošību un efektivitāti); 18.9. zāļu paraugus, marķējuma paraugus vai to maketus un Latvijā ražoto zāļu lietošanas instrukcijas projektu latviešu valodā, ja lietošanas instrukcija paredzēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu marķēšanu, bet ārvalstīs ražotajām zālēm - lietošanas instrukcijas kopijas saskaņā ar normatīvajos aktos par zāļu marķēšanu noteiktajām prasībām vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas apstiprinātas lietošanas instrukcijas kopijas kopā ar apliecinātu instrukcijas tulkojumu latviešu valodā; 18.10. dokumentu, kas apliecina ražotāja tiesības ražot attiecīgās zāles ražotājvalstī; 18.11. citās valstīs izsniegtu attiecīgo zāļu reģistrācijas apliecību kopijas; 18.12. to Eiropas Savienības dalībvalstu sarakstu, kurās zāles ir iesniegtas reģistrācijai attiecīgā kompetentajā institūcijā (atrodas reģistrācijas procesā); 18.13. Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas apstiprinātu zāļu aprakstu vai reģistrācijas pieprasītāja sastādītu zāļu aprakstu saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu; 18.14. detalizētu informāciju par jebkuru zāļu reģistrācijas atteikumu, reģistrācijas anulēšanu, ja tā saistīta ar zāļu drošību vai zāļu izplatīšanas aizliegumu citās valstīs, norādot konkrētus iemeslus; 18.15. zāļu ražotājvalsts kompetentās institūcijas apliecinājumu par zāļu ražošanas atbilstību labai ražošanas praksei; 18.16. ģeneratoram (jebkura sistēma, no kuras iegūst radiofarmaceitisku produktu un kas ietver fiksētu primāro ("mātes") radioaktīvo izotopu, no kura iegūst sekundāru ("meitas") radioaktīvo izotopu, kuru izdala ar eluācijas metodi vai ar kādu citu metodi) - vispārīgu sistēmas aprakstu kopā ar detalizētu sistēmas sastāvdaļu aprakstu, kas var iespaidot sekundārā ("meitas") radioaktīvā izotopa sastāvu vai kvalitāti, un informāciju par eluāta vai sublimāta kvalitatīvo un kvantitatīvo saturu. 19. Reģistrācijas pieprasītājs neiesniedz šo noteikumu 18.8.apakšpunktā noteikto farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu vai klīniskās izpētes rezultātus, ja viņš var pierādīt vienu no šādiem nosacījumiem: 19.1. zāles būtiski neatšķiras no Latvijā reģistrētajām zālēm (satur tādas pašas aktīvās vielas kā oriģinālās zāles tādā pašā daudzumā, zāļu formā un devā, ir paredzētas tādai pašai terapeitiskai indikācijai un ir pierādīts, ka to biopieejamība ir tāda pati kā oriģinālajām zālēm), kā arī oriģinālo zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) ir piekritis oriģinālo zāļu reģistrācijas dokumentācijā ietilpstošās farmakoloģiskās, toksikoloģiskās un klīniskās informācijas izmantošanai reģistrācijas dokumentācijas novērtēšanai. Reģistrācijas pieprasījumu var iesniegt tikai pēc oriģinālprodukta reģistrēšanas; 19.2. pieprasījuma iesniedzējs sniedz atsauces uz publikācijām zinātniskajā literatūrā saskaņā ar šo noteikumu III, IV, VII, VIII un IX nodaļu un apliecina, ka reģistrācijai iesniegto zāļu sastāvdaļas ir plaši lietotas medicīniskajā praksē (lietošanā labi pārbaudītas zāles), tām ir atzīta efektivitāte un pieņemams drošības līmenis; 19.3. zāles būtiski neatšķiras no zālēm, kuras vismaz sešus gadus ir reģistrētas Eiropas ekonomiskajā telpā vai Latvijā vai kuras vismaz sešus gadus ir reģistrētas Eiropas ekonomiskajā telpā un ir reģistrētas, kā arī tiek izplatītas Latvijā. Šo noteikumu 20.punktā minētajām zālēm, kuras iegūtas, izmantojot attīstītās tehnoloģijas metodes, šis periods ir ne mazāks kā 10 gadi. Ja zāles ir paredzētas citai terapeitiskai indikācijai, tām ir atšķirīgs lietošanas veids vai devas, reģistrācijas pieprasītājs iesniedz atbilstošo farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu vai klīniskās izpētes rezultātus. 20. Šo noteikumu 19.3.apakšpunktā minētās zāles, kuras iegūtas, izmantojot attīstītās tehnoloģijas metodes, ir šādas: 20.1. zāles, kas radītas vienā no šādiem biotehnoloģiskajiem procesiem: 20.1.1. rekombinantās DNS (dezoksiribonukleīnskābes) tehnoloģija; 20.1.2. bioloģiski aktīvus proteīnus kodējošu gēnu kontrolēta ekspresija prokariotos un eikariotos, ieskaitot transformētas zīdītāju šūnas; 20.1.3. hibridomu un monoklonālo antivielu metodes; 20.2. zāles, kas izstrādātas citos biotehnoloģiskajos procesos, kas, pēc Valsts zāļu aģentūras uzskatiem, ir ievērojams jauninājums; 20.3. zāles, kuru lietošanā izmanto jaunu ievadīšanas sistēmu, kas, pēc Valsts zāļu aģentūras uzskatiem, ir ievērojams jauninājums; 20.4. zāles ar pilnīgi jaunām indikācijām, kas, pēc Valsts zāļu aģentūras uzskatiem, ir ar būtisku terapeitisku nozīmi; 20.5. radioizotopus saturošas zāles, kam, pēc Valsts zāļu aģentūras uzskatiem, ir būtiska terapeitiska nozīme; 20.6. zāles, kas, izmantojot attīstītās tehnoloģijas metodes, iegūtas no cilvēka asinīm vai plazmas; 20.7. zāles, kuru ražošanā izmantotie procesi, pēc Valsts zāļu aģentūras uzskatiem, apliecina nozīmīgu tehnisko sasniegumu (piemēram, divdimensiju elektroforēze mikrogravitācijas ietekmē); 20.8. zāles, kas satur jaunas aktīvās vielas, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nebija nevienu Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Latvijā reģistrēto zāļu sastāvā. 21. Ja jaunās zāles satur zināmas vielas, bet to kombinācijas līdz šim nav lietotas terapijā, norāda farmakoloģisko un toksikoloģisko pārbaužu un klīnisko pētījumu rezultātus par šo vielu kombināciju un nesniedz dokumentus par katru vielu atsevišķi. 22. Lai reģistrētu homeopātiskās zāles pēc vienkāršotas reģistrācijas procedūras un pierādītu zāļu kvalitāti un produkta viendabīgumu dažādās sērijās (noteikts izejvielu, pakošanas materiālu vai produktu daudzums, ko apstrādā vienā vai vairākos paņēmienos, bet kuri garantē to viendabīgumu), reģistrācijas pieprasītājs Valsts zāļu aģentūrā iesniedz reģistrācijas pieprasījumu un norāda šādu informāciju: 22.1. tās personas nosaukumu un juridisko adresi, kura atbild par zāļu izplatīšanas uzsākšanu tirgū, un ražotāja nosaukumu un adresi; 22.2. homeopātiskās izejvielas vai izejvielu zinātnisko nosaukumu vai citu farmakopejās noteikto nosaukumu un dažādus ievadīšanas ceļus, zāļu formu un noteikto atšķaidījuma pakāpi; 22.3. dokumentāciju, kurā norādīts, kā homeopātiskā izejviela vai izejvielas ir iegūtas un kontrolētas, un pamato to homeopātisko dabu, atsaucoties uz atbilstošu zinātnisko literatūru; 22.4. katras zāļu formas ražošanas un kontroles dokumentāciju, kā arī atšķaidīšanas metodi un potencēšanas (dinamizācijas) aprakstu; 22.5. zāļu ražošanas licences kopiju; 22.6. Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtu zāļu reģistrācijas apliecību kopijas; 22.7. zāļu paraugus, tiešā un ārējā marķējuma paraugu vai tā maketu un zāļu lietošanas instrukciju, ja lietošanas instrukcija ir paredzēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu marķēšanu; 22.8. informāciju, kas raksturo zāļu stabilitāti. 23. Ja pēc vienkāršotas reģistrācijas procedūras nepieciešams reģistrēt vairākas homeopātisko zāļu formas, kuras ir atvasinātas no vienas un tās pašas homeopātiskās izejvielas vai izejvielām, iesniedz vienu homeopātisko zāļu reģistrācijas pieprasījumu. 24. Lai pārreģistrētu zāles, izņemot šo noteikumu 25.punktā minēto gadījumu, reģistrācijas pieprasītājs Valsts zāļu aģentūrā iesniedz pārreģistrācijas pieprasījumu un pievieno šādu informāciju: 24.1. zāļu jaunāko aprakstu (ārvalsts pārreģistrācijas pieprasītājs iesniedz aprakstu arī latviešu valodā); 24.2. jaunāko lietošanas instrukciju (ārvalsts pārreģistrācijas pieprasītājs iesniedz instrukciju arī latviešu valodā); 24.3. informāciju par zāļu drošību un efektivitāti, pamatojoties uz preparāta lietošanas pieredzi. Ja informācija, kura aptver iepriekšējo piecu gadu periodu, ir iesniegta iepriekš, norāda iesniegšanas datumu; 24.4. vienu zāļu paraugu un zāļu jaunāko marķējumu. 25. Homeopātiskās zāles, kuras reģistrē pēc vienkāršotas reģistrācijas procedūras, pārreģistrē, ja zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) rakstiski apliecina, ka iepriekš sniegtajā informācijā nav izmaiņu un Valsts zāļu aģentūra pirms zāļu reģistrācijas apliecības termiņa beigām nav pieprasījusi papildu informāciju. 26. Reģistrācijas dokumentāciju iesniedz šo noteikumu IV, V, VI, VII, VIII un IX nodaļā noteiktajā kārtībā. 27. Zāļu reģistrācijai nepieciešamā informācija sastāv no četrām daļām: 27.1. administratīvā informācija, zāļu apraksts un ziņas par ekspertiem (reģistrācijas dokumentācijas I daļa); 27.2. zāļu fizikāli ķīmiskās un bioloģiskās pārbaudes (reģistrācijas dokumentācijas II daļa); 27.3. toksikoloģiskās un farmakoloģiskās pārbaudes (reģistrācijas dokumentācijas III daļa); 27.4. klīniskā izpēte (reģistrācijas dokumentācijas IV daļa). 28. Ieteikumus reģistrācijas dokumentācijas sagatavošanai, ņemot vērā Valsts zāļu aģentūras priekšlikumus, apstiprina labklājības ministrs. 29. Reģistrācijas dokumentācijā iekļauj visu informāciju par attiecīgo zāļu pārbaudēm, arī par jebkurām nepilnīgām vai pārtrauktām zāļu farmakotoksikoloģiskajām pārbaudēm vai klīnisko izpēti. 30. Reģistrācijas dokumentācijas izvērtējums pamatojams ar informāciju par veikto klīnisko izpēti, arī klīniski farmakoloģisko izpēti, kas veikta, lai noteiktu pētāmā preparāta efektivitāti un drošību, lietojot to cilvēkiem paredzētā veidā atbilstoši paredzētajām terapeitiskajām indikācijām, rekomendētajām devām, devu režīmam un ievadīšanas veidam. Izpētē paredzamais terapeitiskais lietderīgums attaisno iespējamo risku. 31. Visus izmēģinājumus ar dzīvniekiem veic saskaņā ar labas laboratorijas prakses principiem. 32. Īpašās papildu prasības, kas noteiktas imunoloģiskajiem preparātiem - vakcīnām (vielas, kas rada aktīvu imunitāti, arī holeras vakcīna, Kalmeta-Gerēna prettuberkulozes vakcīna BCG, poliomielīta vakcīna, baku vakcīna), serumiem (vielas, ko lieto pasīvās imunitātes radīšanai, arī difterijas antitoksiskais serums, pretbaku globulīns, pretlimfocītu globulīns), toksīniem (vielas, ko lieto imunitātes diagnosticēšanai, arī tuberkulīns un attīrītais tuberkulīna proteīna derivāts PPD, toksīni Šika testam un Dika testam, brucelīns) un alergēnu produktiem (jebkurš preparāts, kas paredzēts, lai identificētu vai izraisītu specifiskas izmaiņas imunoloģiskajā reakcijā uz alergēna reaģentu), un no cilvēka asinīm un plazmas iegūtajām zālēm, kas satur albumīnus, asins recēšanas faktorus un imūnglobulīnus, izņemot asinis, plazmu vai asins šūnas (turpmāk - bioloģiskas izcelsmes zāles), piemērojamas arī šo noteikumu 20.1. un 20.2.apakšpunktā minētajām zālēm, kas iegūtas, izmantojot attīstītās tehnoloģijas metodes. IV. Reģistrācijas dokumentācijas I daļā iekļaujamā informācija 33. Reģistrācijas dokumentācijas I daļā norāda: 33.1. administratīvo informāciju; 33.2. zāļu aprakstu; 33.3. ziņas par ekspertiem. 34. Administratīvā informācija ir: 34.1. reģistrējamo zāļu nosaukums un aktīvo vielu nosaukums, zāļu forma, lietošanas veids, stiprums un daudzums, arī izplatīšanai paredzēto zāļu galīgais noformējums, ieskaitot iepakojumu, saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu; 34.2. reģistrācijas pieprasītāja nosaukums un adrese, kā arī dažādās ražošanas stadijās iesaistīto ražotāju un ražošanas vietas nosaukums un adrese (arī galaprodukta ražotājs, aktīvo vielu ražotājs, juridiskā persona, kura saskaņā ar rakstisku līgumu veic ar zāļu ražošanu saistītas darbības, arī kvalitātes kontroli) un, ja nepieciešams, arī importētāja nosaukums un adrese (saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu); 34.3. iesniegtās reģistrācijas dokumentācijas sējumu un eksemplāru skaits. 35. Administratīvās informācijas pielikumā pievieno zāļu ražošanas licences kopiju un to valstu sarakstu, kurās licence piešķirta, kā arī zāļu apraksta kopijas saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu, valstu sarakstu, kurās iesniegts zāļu reģistrācijas pieprasījums, citās valstīs izsniegtu attiecīgo zāļu reģistrācijas apliecību kopijas, detalizētu informāciju par zāļu reģistrācijas atteikumu citās valstīs, reģistrācijas anulēšanu un zāļu izplatīšanas aizliegšanu, norādot konkrētus iemeslus. 36. Zāļu aprakstā norāda: 36.1. zāļu nosaukumu saskaņā ar šo noteikumu 18.2.apakšpunktu; 36.2. zāļu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu (aktīvajām vielām un palīgvielām), kā arī detalizētu informāciju par zāļu pareizu lietošanu. Lieto Pasaules Veselības organizācijas ieteikto starptautisko nepatentēto nosaukumu, ja tāds ir noteikts. Ja starptautiskā nepatentētā nosaukuma nav, norāda zāļu plaši lietoto (farmakopejās norādīto) nosaukumu vai ķīmisko nosaukumu; 36.3. zāļu formu; 36.4. farmakoloģiskās īpašības un terapeitiskiem nolūkiem nepieciešamos farmakokinētiskos rādītājus; 36.5. klīnisko informāciju: 36.5.1. terapeitiskās indikācijas; 36.5.2. kontrindikācijas; 36.5.3. blakusparādības (biežums un smaguma pakāpe); 36.5.4. īpašus piesardzības pasākumus; 36.5.5. lietošanu grūtniecības un laktācijas periodā; 36.5.6. mijiedarbību ar citām zālēm un citus mijiedarbības veidus; 36.5.7. dozēšanu, devas un lietošanu pieaugušajiem un, ja nepieciešams, - arī bērniem; 36.5.8. simptomus, neatliekamo palīdzību un antidotus pārdozēšanas gadījumā; 36.5.9. īpašus brīdinājumus. Imunoloģiskajiem preparātiem - informāciju par īpašiem pasākumiem, kuri jāievēro personai, kas izplata šos preparātus, un personai, kas izraksta tos pacientam, kā arī informāciju, kas jāievēro pacientam; 36.5.10. zāļu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus; 36.6. farmaceitisko informāciju: 36.6.1. nesaderību (galvenā, nozīmīgākā); 36.6.2. uzglabāšanas laiku (ja nepieciešams, - pēc produkta sākuma stāvokļa atkārtotas iegūšanas vai pēc tiešā iepakojuma pirmreizējās atvēršanas); 36.6.3. speciālus uzglabāšanas nosacījumus; 36.6.4. par pakošanas materiālu (katrs materiāls, ko lieto zāļu iepakošanai (visas operācijas, arī pildīšana un marķēšana, kam pakļauts neiepakots produkts, lai to pārvērstu par galaproduktu), izņemot ārējo taru, kas paredzēta transportēšanai un piegādei. Pakošanas materiālu atkarībā no saskares ar produktu iedala tiešajā un ārējā) un tā sastāvu; 36.6.5. īpašus piesardzības pasākumus, ja nepieciešams iznīcināt neizmantotas zāles vai no tām radušos atkritumus; 36.6.6. reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) nosaukumu, tā pastāvīgo adresi vai reģistrēto komercdarbības vietu un preču zīmi (ja tā ir atšķirīga); 36.6.7. pēdējās zāļu apraksta aktualizēšanas (rediģēšanas) datumu; 36.7. radiofarmaceitiskajam produktam (radioloģijā lietojamās zāles, kas lietošanai sagatavotā veidā satur vienu vai vairākus radionuklīdus - radioaktīvos izotopus, izņemot izotopus no slēgtiem avotiem, kas paredzēti medicīniskiem nolūkiem) - pilnīgu radiācijas dozimetrijas informāciju. Nereģistrē radiofarmaceitisku produktu, kuru saskaņā ar ražotāja instrukciju iegūst no reģistrētiem ģeneratoriem, radiofarmaceitiskiem komplektiem (kitiem) - jebkura sagatave, ko kombinē ar radionuklīdiem gala radiofarmaceitiskā produkta iegūšanai (parasti pirms tā lietošanas) un jebkuru citu radionuklīdu, kas ražots kādas citas vielas radioloģiskai iezīmēšanai pirms lietošanas, no kura iegūst radiofarmaceitisku produktu, ārstniecības iestādē, kurai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir atļauja lietot radiofarmaceitiskos produktus; 36.8. radiofarmaceitiskajam produktam - detalizētas instrukcijas par šo produktu izgatavošanu un kvalitātes kontroli (nozīmē paraugu ņemšanu, pārbaudes atbilstoši specifikācijām, kā arī organizatoriskus pasākumus un dokumentēšanu, lai nodrošinātu, ka materiālu, arī izejvielas, nesāk lietot vai produktu nenodod realizācijai, pirms to kvalitāte nav atzīta par apmierinošu), un, ja nepieciešams, arī maksimālo uzglabāšanas laiku, kurā jebkāds starpprodukts (daļēji pārstrādāta izejviela, kas tiek pakļauta turpmākiem ražošanas posmiem/stadijām, pirms kļūst par neiepakotu produktu, - katrs produkts, kas bijis pakļauts visām ražošanas stadijām, izņemot galīgo iepakošanu), piemēram, eluāts vai lietošanai paredzētas zāles, atbildīs specifikācijām (detalizēts prasību apraksts ražošanas procesā lietotiem vai iegūtiem produktiem vai materiāliem. Tās izmanto par pamatu kvalitātes novērtēšanai). 37. Papildus administratīvajai informācijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu reģistrāciju un marķēšanu pievieno arī attiecīgo zāļu paraugus, iepakojuma, marķējuma un lietošanas instrukcijas paraugu vai maketu. 38. Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu ekspertu ziņojumus iesniedz atsevišķi par attiecīgo ķīmisko un farmaceitisko dokumentāciju, bioloģisko dokumentāciju, farmakotoksikoloģisko dokumentāciju un klīnisko dokumentāciju. 39. Eksperta ziņojums sastāv no produkta kvalitātes objektīva vērtējuma un izpētes rezultātu analīzes par pētījumiem ar dzīvniekiem un klīnisko izpēti, sniedzot visu izvērtēšanai būtisko informāciju. 40. Eksperts ziņojumu sastāda tādā veidā, lai varētu spriest par produkta sastāvdaļām, kvalitāti, ieteicamajām specifikācijām un kontroles metodēm, drošību, efektivitāti, produkta priekšrocībām un trūkumiem. 41. Visa farmaceitiskā, farmakotoksikoloģiskā un klīniskā informācija apkopojama eksperta ziņojuma pielikumā. Informāciju var sniegt arī tabulā vai grafiski. Eksperta ziņojumā un kopsavilkumā iekļauj precīzas norādes uz reģistrācijas dokumentācijā iekļauto informāciju. 42. Katru eksperta ziņojumu sagatavo eksperts, kuram ir attiecīgā kvalifikācija un pieredze. Ziņojumu paraksta eksperts un norāda datumu. 43. Eksperta ziņojumam pievieno īsu eksperta izglītības un kvalifikācijas (mācības un darba pieredzes) aprakstu, kā arī norāda eksperta un reģistrācijas pieprasītāja profesionālās attiecības (darba attiecības, cita sadarbība). V. Reģistrācijas dokumentācijas II daļa 44. Reģistrācijas dokumentācijas II daļā norāda šādu informāciju: 44.1. zāļu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs; 44.2. ražošanas metodes apraksts; 44.3. izejvielu (jebkura zāļu ražošanai lietota viela, izņemot pakošanas materiālu) kontrole; 44.4. ražošanas procesa starpstadiju laikā veiktās pārbaudes; 44.5. galaprodukta pārbaude; 44.6. stabilitātes pārbaude. 45. Visi zāļu ķīmiskās, farmaceitiskās un bioloģiskās pārbaudes procedūru apraksti atbilst zinātnes attīstības līmenim attiecīgajā laikposmā. Procedūras validē (veic pasākumus, ar kuriem saskaņā ar labas ražošanas prakses prasībām pierāda, ka visi procedūru apraksti, procesi, iekārtas, materiāli, darbības vai sistēmas faktiski dod vēlamos rezultātus) un sniedz validācijas rezultātu, ko apliecina iesniegtie dokumenti. 46. Visas pārbaudes procedūras detalizēti apraksta, lai pēc Valsts zāļu aģentūras pieprasījuma tās varētu atkārtot. 47. Sniedz visas specifiskās aparatūras un iekārtu detalizētu aprakstu un, ja nepieciešams, papildina ar diagrammām. Pārbaudes procedūru aprakstus, kuri ir iekļauti Eiropas farmakopejā (izdota saskaņā ar Eiropas Padomes norādījumiem (divpusējais līgums) un 1964.gada 22.jūlija Eiropas farmakopejas konvenciju) vai dalībvalsts farmakopejā, var aizstāt ar atsauci uz attiecīgo farmakopeju. 48. Laboratorijas reaģentiem norāda ķīmisko formulu, ja nepieciešams, - arī sagatavošanas metodi. 49. Raksturojot izejvielu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, atbilstoši šo noteikumu 18.3.apakšpunktam ievēro šādas prasības, kā arī norāda šādu informāciju: 49.1. visu zāļu izejvielu kvalitatīvajam sastāvam norāda: 49.1.1. aktīvās vielas; 49.1.2. visas palīgvielas (to sastāvu) neatkarīgi no to izcelsmes vai izmantotā daudzuma, arī krāsvielas, konservantus, saistvielas, stabilizatorus, biezinātājus, emulģētājus, garšvielas, aromātiskās vielas u.c.; 49.1.3. zāļu formu ārējā apvalka sastāvdaļas: kapsulas, rektālās kapsulas u.c.; 49.2. šo noteikumu 49.1.apakšpunktā minētajai informācijai pievieno jebkuru informāciju par iepakojumu un, ja nepieciešams, tā noslēgšanas veidu, kā arī informāciju par ierīcēm, ar kuru palīdzību zāles ir paredzēts lietot vai ievadīt un kuras tiks ievietotas vai pievienotas zāļu iepakojumam; 49.3. radiofarmaceitiskajiem komplektiem (kitiem), kurus ir paredzēts attiecīgi radioloģiski iezīmēt pēc to piegādes no ražotāja, aktīvā viela ir tā formulas sastāvdaļa, kas paredzēta radionuklīda nešanai vai piesaistīšanai. Norāda pilnīgu informāciju par radionuklīda ieguves avotu, kā arī papildus norāda jebkuras radioloģiskajai iezīmēšanai svarīgas sastāvdaļas. Ģeneratorā par aktīvo vielu uzskata un norāda gan primāro ("mātes"), gan sekundāro ("meitas") radionuklīdu; 49.4. izejvielu nosaukumus lieto saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 49.4.1. vielām, kuras iekļautas Eiropas farmakopejā vai, ja Eiropas farmakopejā tās nav minētas, kādas Eiropas Savienības dalībvalsts farmakopejā, norāda galveno nosaukumu saskaņā ar attiecīgo farmakopejas monogrāfiju, kā arī izmantoto farmakopeju; 49.4.2. citām vielām norāda Pasaules Veselības organizācijas ieteikto starptautisko nepatentēto nosaukumu, kuram var pievienot nepatentētu nosaukumu vai, ja tāda nav, precīzu zinātnisku nosaukumu. Ja vielām nav starptautiska nepatentēta vai precīza zinātniskā nosaukuma, tās raksturo, norādot, kādā veidā un no kā tās ir iegūtas, un sniedz citu svarīgu informāciju; 49.4.3. krāsvielām norāda "E" kodu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu; 49.5. kvantitatīvā sastāva zāļu formā aktīvo vielu raksturošanai katrai aktīvajai vielai norāda masu vai bioloģiskās aktivitātes vienību skaitu devā un masas vai tilpuma vienībā. Bioloģiskās aktivitātes vienības izmanto vielām, kuras nav iespējams ķīmiski aprakstīt. Tās izmanto, ja Pasaules Veselības organizācija ir definējusi starptautisko bioloģiskās aktivitātes vienību (turpmāk - starptautiskā vienība). Ja starptautiskā vienība nav definēta, bioloģiskās aktivitātes vienības izsaka veidā, kas nodrošina nepārprotamu informāciju par vielas aktivitāti. Ja iespējams, norāda bioloģisko aktivitāti uz masas vienību. Papildus sniedz šādu informāciju: 49.5.1. injicējamām zālēm norāda katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienības zāļu formā, ņemot vērā produkta izmantojamo tilpumu, ja nepieciešams, - pēc produkta sākuma stāvokļa atkārtotas iegūšanas; 49.5.2. pilienu veidā ievadāmajām zālēm norāda katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienības noteiktā pilienu daudzumā, kas atbilst preparāta 1 ml vai 1 g; 49.5.3. sīrupiem, emulsijām, granulātiem un citām zāļu formām, ko ievada mērāmās vienībās, norāda katras aktīvās vielas masu vai bioloģiskās aktivitātes vienības katrā mērāmā tilpuma vienībā; 49.6. aktīvās vielas, kas ir savienojumu vai atvasinājumu formā, kvantitatīvi raksturo ar to kopējo masu un, ja nepieciešams, - ar to aktīvās vielas ekvivalento daudzumu molmasā; 49.7. zāles ar aktīvo vielu, kuras reģistrē pirmo reizi (nevienā citā Eiropas Savienības dalībvalstī iepriekš zāles ar šo vielu nav reģistrētas), raksturojot aktīvās vielas kvantitatīvo saturu, ja aktīvā viela ir sāls vai hidrāts, izsaka aktīvās vielas ekvivalento daudzumu molmasā. Tāpat izsaka visu pēc tam reģistrēto zāļu tās pašas aktīvās vielas kvantitatīvo sastāvu. Minētās prasības par aktīvās vielas sastāva izteikšanu aktīvo vienību masas veidā neattiecas uz radiofarmaceitiskajiem produktiem. Radionuklīdu radioaktivitāti izsaka bekerelos uz konkrēto datumu un, ja nepieciešams, norāda laiku ar atsauci uz attiecīgo laika joslu, kā arī radiācijas tipu; 49.8. imunoloģiskajiem preparātiem norāda kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, sniedzot informāciju par bioloģisko aktivitāti vai proteīnu daudzumu, ko izsaka bioloģiskās aktivitātes vienībās vai specifisku proteīnu masas vienībās atkarībā no konkrētā preparāta. Kvantitatīvo sastāvu var izteikt arī imunoloģisko preparātu nosacītās vienībās (starptautiskajās vienībās). Alergēnu preparātiem kvantitatīvo sastāvu izsaka bioloģiskās aktivitātes vienībās vai masas tilpuma vienībās; 49.9. no cilvēka asinīm vai plazmas iegūtajām zālēm norāda kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, norādot informāciju par to bioloģisko aktivitāti, ko izsaka bioloģiskās aktivitātes vienībās. Produktiem, kuriem tas ir nepieciešams, kvantitatīvo sastāvu var izteikt arī masas vai starptautiskajās vienībās. Šo zāļu nosaukumā iekļauj aktīvās vielas vispārīgo vai zinātnisko nosaukumu; 49.10. zinātniski pamatotu informāciju par zāļu formas turpmāko attīstību, norādot sastāvu, sastāvdaļas, iepakojuma izvēli un galaproduktā esošo palīgvielu funkcijas. Ja attiecīgās zāles tiek uzskatītas par pārākām, sniedz atbilstošu pamatojumu. Radiofarmaceitiskajiem produktiem minētajā informācijā ir iekļauts atzinums par preparāta ķīmisko un radioķīmisko tīrību un to saistību ar biosadalījumu organismā. 50. Reģistrācijas dokumentācijā zāļu ražošanas metodes aprakstā saskaņā ar šo noteikumu 18.4.apakšpunktu norāda ražošanā lietoto darbību aprakstu. Aprakstā iekļauj šādu informāciju: 50.1. ziņas par dažādām ražošanas stadijām, lai varētu izvērtēt, vai zāļu (zāļu formas) ražošanas procesi var ierosināt nelabvēlīgas izmaiņas zāļu sastāvdaļās; 50.2. ja ražošana ir ilgstoša - pilnu to drošības pasākumu aprakstu, kurus izmanto, lai nodrošinātu galaprodukta viendabīgumu; 50.3. zāļu ražošanas formulu, norādot visu izmantoto vielu kvantitatīvo sastāvu un palīgvielu daudzumu. Nosaukumus norāda atbilstošajā terminoloģijā. Norāda jebkuru vielu, kas var zust ražošanas laikā, un jebkuru pārpalikumu (attiecīgi pamatojot); 50.4. ziņas par ražošanas stadijām, kuru laikā ņem paraugus ražošanas procesa (iekšējām) kontrolēm (ražošanas procesā veikta pārbaude, lai uzraudzītu un, ja nepieciešams, koriģētu procesu, nodrošinot saražotā produkta atbilstību specifikācijai. Vides un iekārtu kontrole ir šīs kontroles sastāvdaļa), ja reģistrācijas dokumentācijā ir norādīta šādu pārbaužu nepieciešamība galaprodukta kvalitātes kontrolei; 50.5. ziņas par eksperimentāliem pētījumiem ražošanas procesa validēšanā, ja izmanto nestandarta ražošanas metodi vai produktam tas ir būtiski; 50.6. steriliem produktiem - informāciju par sterilizācijas procesu vai izmantotajām aseptikas procedūrām. 51. Radiofarmaceitiskajiem komplektiem (kitiem) sagatavošanas metodes aprakstā iekļauj detalizētu informāciju par radiofarmaceitisko komplektu (kitu) ražošanu un informāciju par ieteikto galīgo procesu radiofarmaceitiskā produkta iegūšanai, arī par radionuklīdu kodolreakcijām (preparāta kinētika). 52. Šo noteikumu 53., 54., 55., 56., 57. un 58.punktā noteiktā izejvielas kontrole attiecas uz visām zāļu sastāvdaļām un, ja nepieciešams, - arī uz to iepakojuma sastāvdaļām atbilstoši šo noteikumu 49.1., 49.2. un 49.3.apakšpunktam. 53. Ja aktīvā viela nav raksturota Eiropas farmakopejā vai Eiropas Savienības dalībvalsts farmakopejā vai aktīvā viela ir raksturota Eiropas farmakopejā vai Eiropas Savienības dalībvalsts farmakopejā un ražota, izmantojot citu tehnoloģiju, kas var radīt farmakopejas monogrāfijā neminētus piemaisījumus, kuru adekvātai kontrolei monogrāfija nav piemērota, un tās ražotājs nav reģistrācijas pieprasītājs, aktīvās vielas ražotājs var iesniegt detalizētu ražošanas metodes, ražošanā veiktās kvalitātes kontroles un validācijas procesa aprakstu tieši Valsts zāļu aģentūrai. 54. Šo noteikumu 53.punktā minētajā gadījumā zāļu ražotājs sniedz reģistrācijas pieprasītājam visu informāciju, kas var būt nepieciešama, lai pārņemtu atbildību par zālēm. Ražotājs rakstiski apliecina reģistrācijas pieprasītājam, ka ir nodrošināts sēriju viendabīgums un ka ražošanas process vai galaprodukta kvalificēšanas (pasākums, lai pierādītu, ka iekārtas darbojas pareizi un dod vēlamos rezultātus) rādītāji, to normas un analīzes metodes (specifikācijas) netiks mainītas bez reģistrācijas pieprasītāja informēšanas. Ja ražošanas procesā vai galaprodukta kvalificēšanā rādītāji, normas un analīzes metodes tiek mainītas, Valsts zāļu aģentūrā iesniedz pieteikumu par nepieciešamajām izmaiņām un pievieno attiecīgos dokumentus. 55. Raksturojot izejvielu kontroles procedūru saskaņā ar šo noteikumu 18.7. un 18.8.apakšpunktu, norāda informāciju par pārbaužu rezultātiem, arī īpaši aktīvo vielu sēriju analīzēm, kas attiecas uz visu izmantoto sastāvdaļu kvalitātes kontroli. Informācijas sagatavošanā ievēro šādus nosacījumus: 55.1. par farmakopejā iekļautajām izejvielām: 55.1.1. uz visām vielām, kuras ir iekļautas Eiropas farmakopejā, attiecas Eiropas farmakopejas monogrāfijas; 55.1.2. attiecībā uz citām vielām ražotājs var ievērot nacionālās farmakopejas monogrāfijā noteiktās prasības; 55.1.3. palīgvielas, kas atbilst Eiropas farmakopejas vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts farmakopejas prasībām, uzskatāmas par atbilstošām šo noteikumu 18.7.apakšpunktam. Šādā gadījumā analītisko metožu aprakstu drīkst aizvietot ar detalizētu atsauci uz attiecīgo farmakopeju; 55.1.4. ja izejvielas iegūšanas metode var radīt piemaisījumus, kuru pārbaude saskaņā ar Eiropas farmakopeju vai Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālo farmakopeju nav paredzēta, norāda šos piemaisījumus, to maksimālo pieļaujamo daudzumu un apraksta atbilstošās pārbaudes metodes; 55.1.5. krāsviela visos gadījumos atbilst šo noteikumu pielikumam; 55.1.6. katras izejvielu sērijas kārtējās pārbaudes atbilst reģistrācijas dokumentācijā norādītajām metodēm. Ja pārbaudes veiktas, izmantojot metodes, kas nav iekļautas farmakopejā, apliecina, ka šādi kontrolētas izejvielas atbilst attiecīgās farmakopejas prasībām; 55.1.7. ja Eiropas farmakopejas vai Eiropas Savienības dalībvalsts farmakopejas monogrāfijā iekļautā specifikācija nav pietiekama, lai nodrošinātu vielas kvalitāti, Valsts zāļu aģentūra ir tiesīga pieprasīt nepieciešamās papildu specifikācijas no personas, kura ir atbildīga par produkta izplatīšanas uzsākšanu tirgū. Valsts zāļu aģentūra par to informē atbilstošās kompetentās institūcijas, kuras ir atbildīgas par farmakopeju. Persona, kura ir atbildīga par produkta izplatīšanas uzsākšanu tirgū, iesniedz par attiecīgo farmakopeju atbildīgajām kompetentajām institūcijām detalizētu informāciju par specifikāciju nepietiekamību un lietotajām papildu specifikācijām; 55.1.8. ja izejviela nav iekļauta ne Eiropas farmakopejā, ne arī Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālajā farmakopejā, var lietot kādas citas valsts farmakopeju. Šādā gadījumā reģistrācijas pieprasītājs iesniedz uz konkrētu izejvielu attiecināto farmakopejas monogrāfijas kopiju, kurā izejviela aprakstīta, kā arī, ja nepieciešams, pievieno validācijas dokumentāciju monogrāfijā aprakstītajam pārbaudes procedūras aprakstam un tās tulkojumu latviešu valodā; 55.2. izejvielas, kas nav iekļautas nevienā farmakopejā, raksturo monogrāfijas veidā, kurā ir šādas sadaļas: 55.2.1. vielas nosaukums, kurš saskaņā ar šo noteikumu 49.4.apakšpunktu ir papildināts ar tirdzniecības vai zinātniskā nosaukuma sinonīmiem; 55.2.2. vielas apraksts, noformēts līdzīgi Eiropas farmakopejā lietotajam, papildināts ar nepieciešamajiem paskaidrojumiem, sevišķi attiecībā uz vielas molekulāro struktūru un, ja nepieciešams, - ar vielas sintēzes metodes atbilstošu aprakstu. Ja vielas var aprakstīt, tikai izmantojot to ražošanas metodi, aprakstu veido pietiekami detalizētu, lai raksturotu sastāva un iedarbības ziņā nemainīgu vielu; 55.2.3. identifikācijas metodes, kuras var pilnībā raksturot ar tehniskajām metodēm, kas lietotas vielas iegūšanā, un pārbaudēm, kuras veicamas ierastajā kārtībā; 55.2.4. tīrības pārbaudes apraksts, kurā norāda visu iespējamo piemaisījumu kopumu, īpaši tos, kas var izraisīt negatīvas sekas, un, ja nepieciešams, - arī tos, kas reģistrācijai pieprasītajā vielu kombinācijā var negatīvi ietekmēt zāļu stabilitāti vai analītiskos rezultātus; 55.2.5. attiecībā uz augu vai dzīvnieku, vai cilvēku izcelsmes saliktām (daudzkomponentu) vielām atsevišķi norāda gadījumus, kad vielu sastāvā ietilpst viena vai vairākas sastāvdaļas ar līdzīgu aktivitāti, kuru kvalitātes noteikšanai drīkst lietot vispārīgu metodi, un gadījumus, kad vairāku farmakoloģisko efektu dēļ nepieciešama atsevišķa sastāvdaļu ķīmiskā, fizikālā vai bioloģiskā kontrole; 55.2.6. ja lieto dzīvnieku vai cilvēku izcelsmes materiālu, apraksta metodes, kuras nodrošina izvairīšanos no iespējamiem patogēniem aģentiem; 55.2.7. radionuklīdiem norāda radionuklīda veidu, izotopa identitāti, iespējamos piemaisījumus, nesēju, izmantošanu un īpatnējo aktivitāti; 55.2.8. norāda izejvielas uzglabāšanas īpašos nosacījumus un, ja nepieciešams, - maksimālo uzglabāšanas laiku pirms atkārtotām pārbaudēm; 55.3. attiecībā uz fizikāli ķīmiskajām īpašībām, kas var ietekmēt biopieejamības efektu, aktīvajām vielām, kuras ir vai nav iekļautas farmakopejās, aktīvo vielu apraksta vispārīgajā daļā (ja no attiecīgajām vielām ir atkarīga zāļu biopieejamība) norāda šādu informāciju: 55.3.1. kristālu formu un šķīdības koeficientu (neattiecas uz vielām, kuras izmanto vienīgi šķīdumu pagatavošanai); 55.3.2. daļiņu izmēru pēc pulverizācijas, ja nepieciešams (neattiecas uz vielām, kuras izmanto vienīgi šķīdumu pagatavošanai); 55.3.3. solvatācijas stāvokli (neattiecas uz vielām, kuras izmanto vienīgi šķīdumu pagatavošanai); 55.3.4. eļļas(ūdens sadalījuma koeficientu. Valsts zāļu aģentūra var pieprasīt pk un ph lielumus, ja uzskata šo informāciju par nepieciešamu. 56. Bioloģiskas izcelsmes zālēm izejviela ir jebkura viela, kura izmantota zāļu ražošanā. Tā iekļauj zāļu sastāvdaļas un, ja nepieciešams, arī iepakojuma sastāvdaļas (saskaņā ar šo noteikumu 49.1., 49.2. un 49.3.apakšpunktu), kā arī izejmateriālus, piemēram, mikroorganismus, augu vai dzīvnieku izcelsmes audus, dzīvnieku vai cilvēku izcelsmes šūnas vai šķīdumus, arī asinis, un biotehnoloģiskās šūnu konstrukcijas. Izejvielu izcelsmi un vēsturi apraksta un dokumentē. Izejvielas aprakstā iekļauj ražošanas shēmu, attīrīšanas un dezaktivācijas metodes un to validāciju un visu lietoto ražošanas procesa (iekšējās) kontroles procedūru aprakstus, kas nodrošina galaprodukta kvalitāti, drošību un atsevišķo sēriju viendabīgumu: 56.1. ja izmanto šūnu bankas, šūnu raksturojumu parāda nemainīgu pirms un pēc ražošanas operācijām; 56.2. veic sākuma materiālu, šūnu banku, seruma vai plazmas fondu un citu bioloģiskas izcelsmes materiālu un, ja iespējams, arī izejmateriālu, no kuriem tie ir atvasināti, pārbaudes attiecībā uz blakus aģentu. Ja nejaušu potenciāli patogēnisku aģentu klātbūtne ir nenovēršama, materiāls izmantojams tikai tādā gadījumā, ja turpmākā apstrāde nodrošina to iznīcināšanu vai dezaktivāciju, un to validē; 56.3. ja iespējams, vakcīnu ražošanas operācijas balsta uz sējmateriāla banku sistēmu un vispāratzītām šūnu bankām. Serumiem izmanto raksturotus izejvielu fondus. Bakteriālām un vīrusu vakcīnām infekcijas aģenta raksturojumu parāda sējmateriālā. Dzīvām vakcīnām atenuācijas (nepatogenitātes, novājinājuma) raksturojumu parāda sējmateriālā. Ja šis rādītājs nav pietiekams, atenuāciju raksturo ražošanas stadijā; 56.4. alergēnu produktiem apraksta izejmateriālu specifikācijas un kontroles metodes. Aprakstā iekļauj informāciju par to savākšanu, specifiskumu, to pirmapstrādi un uzglabāšanu; 56.5. no cilvēka asinīm vai plazmas iegūtajām zālēm norāda un dokumentē izejmateriālu izcelsmi. Apraksta izejmateriāla savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas kritērijus un procedūras. Izmanto noteiktus izejmateriālu fondus. 57. Sniedzot informāciju par zāļu izejvielu kontroli, radiofarmaceitiskajiem produktiem norāda apstaroto mērķa izejvielu. 58. Sniedzot informāciju par dzīvnieku sūkļveidīgās encefalopātijas transmisijas aizkavēšanu, veicot zāļu izejvielu kontroli, reģistrācijas pieprasītājs pierāda, ka zāles ražo saskaņā ar norādījumiem par dzīvnieku sūkļveidīgās encefalopātijas transmisijas riska mazināšanu. 59. Raksturojot ražošanas procesu laikā veiktās starpstadiju pārbaudes, ievēro šādus nosacījumus: 59.1. saskaņā ar šo noteikumu 18.7. un 18.8.apakšpunktu norāda informāciju par pārbaudēm, kuras var veikt ražošanas procesa starpstadijās, lai nodrošinātu tehniskā raksturojuma un ražošanas procesa saskaņotību. Šie pētījumi ir nepieciešami, lai pārbaudītu zāļu atbilstību formulai izņēmuma gadījumā, kad reģistrācijas pieprasītājs galaprodukta pārbaudes veikšanai ierosina izmantot analītisku metodi, kurā nav iekļauta kvalitātes noteikšana visām aktīvajām vielām un palīgvielu sastāvdaļām, uz kurām ir attiecināmas tādas pašas prasības kā uz aktīvajām vielām. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad galaprodukta kvalitātes kontrole ir atkarīga no ražošanas procesa (iekšējām) kontrolēm, it īpaši, ja vielas īpašības būtiski ietekmē tās iegūšanas metodi; 59.2. bioloģiskas izcelsmes zāļu ražošanas stadiju kontrolē izmanto procedūras aprakstus un apstiprināšanas kritērijus, kas izdoti kā Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas (bioloģisko vielu normatīvi) visām ražošanas stadiju kontrolēm, kuras nav detalizēti aprakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja Eiropas farmakopejā tādas nav iekļautas, dalībvalsts nacionālajā farmakopejā. Inaktivētām vai detoksicētām vakcīnām katra ražošanas cikla laikā kontrolē inaktivāciju vai netoksiskumu, ja vien šī kontrole nav atkarīga no pārbaudes, kuras veikšanai izmantojamo izmēģinājuma dzīvnieku skaits ir ierobežots. Šādā gadījumā pārbaudi veic, kamēr sasniedz ražošanas stadiju stabilitāti un atbilstību, lai nodrošinātu visa ražošanas procesa (iekšējo) kontroli, un pēc tam to aizvieto tikai ar attiecīgām iekšējām kontrolēm; 59.3. modificēto vai absorbēto alergēnu produktus kvantitatīvi un kvalitatīvi ražošanas procesā raksturo iespējami vēlākā ražošanas stadijā. 60. Galaprodukta pārbaudē iekļauj visas sēriju zāļu formu vienības, kuras izgatavotas no vienāda izejmateriāla daudzuma un pakļautas vienām un tām pašām ražošanas un sterilizācijas operācijām vai, ja ir ilgstošs ražošanas process, visas vienības, kuras saražotas noteiktā laikposmā. 61. Norāda regulāri veiktās galaprodukta pārbaudes katrai galaprodukta sērijai, kā arī visu neregulāri veikto pārbaužu biežumu. Nosaka galaprodukta kvalitātes prasības izplatīšanas uzsākšanas (izlaides) brīdī. 62. Informāciju par galaprodukta pārbaudēm, kas veiktas izlaides brīdī, norāda saskaņā ar šo noteikumu 18.7. un 18.8.apakšpunktu un iesniedz, ievērojot šādus nosacījumus: 62.1. Eiropas farmakopejas vai, ja Eiropas farmakopejā tādas nav aprakstītas, nacionālās farmakopejas monogrāfijas nosacījumi attiecas uz visu produktu zāļu formām, imunoloģiskajiem preparātiem un radiofarmaceitiskajiem produktiem. Bioloģiskas izcelsmes zāļu pārbaudēm, kuras nav detalizēti aprakstītas Eiropas farmakopejā vai, ja Eiropas farmakopejā tādas nav aprakstītas, nacionālajā farmakopejā, izmanto Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās (bioloģisko vielu normatīvos) minētos procedūras aprakstus un apstiprināšanas kritērijus; 62.2. ja zālēm, kuras iekļautas Eiropas farmakopejā vai, ja Eiropas farmakopejā tādas nav aprakstītas, nacionālajās farmakopejās, izmanto citus kontroles procedūras aprakstus, iesniedz apliecinājumu, ka galaprodukts, ja to pārbaudīs saskaņā ar šīm monogrāfijām, atbildīs attiecīgās zāļu formas kvalitātes prasībām, kas noteiktas attiecīgajā farmakopejā. 63. Galaprodukta vispārīgajā raksturojumā norāda informāciju, ievērojot šādus nosacījumus: 63.1. galaprodukta pārbaudījumi attiecas uz vidējo svaru un maksimālo noviržu pārbaudi, uz mehānisko, fizisko vai mikrobioloģisko pārbaudi, organoleptisko raksturojumu, fizikālo raksturojumu, piemēram, blīvuma, ph, refrakcijas koeficienta pārbaudi (ja nepieciešams). Katram no šiem raksturlielumiem katrā atsevišķā gadījumā reģistrācijas pieprasītājs norāda noteiktos standartus un pieļaujamās robežas; 63.2. ja nepieciešams, norāda detalizētu informāciju par pārbaudēs izmantoto aparatūru, iekārtām un standartiem, ja tie nav noteikti Eiropas farmakopejā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalsts farmakopejām vai nav lietojamas farmakopejās noteiktās metodes; 63.3. cietajām zāļu formām, kuras paredzētas orālai lietošanai, nosaka aktīvās vielas vai vielu izdalīšanās un izšķīšanas pakāpes modeļu eksperimentos ārpus organisma (in vitro) . Minētos pētījumus veic arī gadījumos, ja zāles ir paredzēts ievadīt citādi un Valsts zāļu aģentūra to uzskata par nepieciešamu. 64. Raksturojot un nosakot aktīvās vielas identifikāciju un kvantitatīvo saturu galaprodukta pārbaudē, ievēro šādus nosacījumus: 64.1. aktīvās vielas identifikāciju un kvantitatīvo saturu nosaka produkta ražošanas sērijas paraugam vai, individuāli analizējot, atsevišķai devas vienībai; 64.2. aktīvās vielas satura maksimālās pieļaujamās svārstības galaproduktā ražošanas laikā nedrīkst pārsniegt ± 5 %, ja tās nav iespējams pamatot; 64.3. pamatojoties uz stabilitātes pārbaudēm, ražotājs iesaka un pierāda maksimālo aktīvās vielas satura pieļaujamo līmeni galaproduktā līdz tā uzglabāšanas termiņa beigām; 64.4. īpašos gadījumos, ja mikstūrām ir salikts sastāvs, aktīvo vielu ir īpaši daudz vai tās ir mazos daudzumos, ja ir grūtības veikt katras sērijas pētījumus, var neveikt vienas vai vairāku aktīvo vielu pārbaudes galaproduktā ar nosacījumu, ka šādas pārbaudes izdara ražošanas starpstadiju laikā. Tas nav attiecināms uz attiecīgo vielu raksturojumu. Minētā vienkāršotā tehnoloģija ir papildināma ar kvantitatīvā satura novērtējuma metodēm, lai Valsts zāļu aģentūra varētu kontrolēt zāļu atbilstību specifikācijām pēc zāļu izplatīšanas uzsākšanas tirgū; 64.5. ja fizikāli ķīmiskās metodes nesniedz pietiekamu informāciju par produkta kvalitāti, veic produkta bioloģiskās pārbaudes dzīvā organismā (in vivo) vai, piemēram, izolētiem orgāniem - šūnu kultūrās (in vitro) . Šāda veida pārbaudē, ja iespējams, iekļauj arī atsauces materiālus un statistiskās analīzes informāciju, kas nodrošina pieļaujamo robežu aprēķinu. Ja minētās pārbaudes nav iespējams veikt galaproduktam, tās veic ražošanas procesa starpstadiju laikā iespējami vēlākā stadijā; 64.6. ja šo noteikumu 50.punktā minētajā informācijā norādīts, ka zāļu ražošanā izmanto ievērojamu aktīvās vielas daudzumu, galaprodukta pārbaudes aprakstā (kvalitātes specifikācija), ja nepieciešams, iekļauj ķīmisko un toksikoloģiski farmakoloģisko pētījumu par vielā notikušajām izmaiņām, kā arī iespējamo sadalīšanās produktu raksturojumu un kvalitātes noteikšanu. 65. Raksturojot palīgvielu sastāvdaļu kvantitatīvo saturu un nosakot identifikāciju galaprodukta pārbaudē, ievēro šādus nosacījumus: 65.1. ja nepieciešams, palīgvielai veic vismaz identifikācijas pārbaudi; 65.2. krāsvielu identifikācijas pārbaudē konstatē, vai attiecīgā krāsviela ir minēta šo noteikumu pielikumā; 65.3. augšējo un apakšējo robežu pārbaude ir obligāta konservantiem, bet augšējo robežu pārbaude - visām citām palīgvielu sastāvdaļām, kuras var nevēlami ietekmēt fizioloģiskās funkcijas. Augšējo un apakšējo robežu pārbaude ir obligāta palīgvielām, kuras var ietekmēt aktīvās vielas biopieejamību (ja biopieejamību nenosaka citās pārbaudēs). 66. Raksturojot galaprodukta drošības pārbaudi, ievēro šādus nosacījumus: 66.1. papildus reģistrācijas dokumentācijā norādītajām zāļu toksikofarmakoloģiskajām pārbaudēm analītiskajā informācijā iekļauj informāciju par drošības pārbaudēm, piemēram, sterilitāti, bakteriālo endotoksīnu saturu, pirogenitāti un vietējo panesamību (toleranci) dzīvniekiem, ja kvalitātes noteikšanai šādas produkta pārbaudes ir nepieciešams veikt regulāri; 66.2. lai nodrošinātu to bioloģiskas izcelsmes zāļu uzraudzību, kuras nav aprakstītas vai minētas Eiropas farmakopejā vai nacionālajā farmakopejā, izmanto procedūras aprakstus un apstiprināšanas kritērijus, kas izdoti Pasaules Veselības organizācijas rekomendāciju veidā (bioloģisko vielu normatīvi); 66.3. radiofarmaceitiskajiem produktiem norāda radionuklīdo un radioķīmisko tīrību un īpatnējo aktivitāti. Radioaktivitātes līmenis nedrīkst atšķirties vairāk kā par ± 10 % no marķējumā norādītās informācijas. Ģeneratoriem ir nepieciešama detalizēta informācija par primārajiem un sekundārajiem radionuklīdiem. Nodrošina ģeneratora eluātā primāro un sekundāro radionuklīdu un citu ģeneratora sistēmas komponentu pārbaudi. Radiofarmaceitiskajiem komplektiem (kitiem) specifikācijās norāda metodes galaprodukta pārbaudei pēc to radioloģiskās iezīmēšanas. Iekļauj informāciju par radioloģiski iezīmētās sastāvdaļas radioķīmisko un radionuklīdu tīrības kontroli. Jebkuru materiālu, kurš ir svarīgs radioaktivitātei, identificē un analizē. 67. Raksturojot galaprodukta stabilitātes pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 18.6. un 18.7.apakšpunktu, ievēro šādus nosacījumus: 67.1. iesniedz to pētījumu aprakstu, uz kuriem pamatojoties ir noteikts reģistrācijas pieprasītāja ierosinātais uzglabāšanas laiks, vēlamie uzglabāšanas apstākļi un kvalitātes specifikācijas uzglabāšanas termiņa beigās; 67.2. ja galaprodukts var veidot blakusproduktus, reģistrācijas pieprasītājs norāda tos un nosaka raksturošanas metodes un lietojamās pārbaudes procedūras; 67.3. atzinumā norāda analīžu rezultātus, kas apliecina ieteikto produkta glabāšanas ilgumu noteiktajos glabāšanas apstākļos, un informāciju par specifikācijām uzglabāšanas laikā noteiktajos glabāšanas apstākļos; 67.4. norāda maksimālo pieļaujamo sadalīšanās produktu daudzumu zāļu uzglabāšanas laika beigās; 67.5. iesniedz pētījumu par produkta un iepako …