Informatīvais ziņojums par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam izpildi

Informatīvais ziņojums par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam izpildi Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta informatīvais ziņojums Informatīvais ziņojums par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam izpildi Saturs 1. Vispārējs situācijas raksturojums dzimumu līdztiesības jomā 2021.-2023. gadā 2. Pārskats par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam izpildi 3. Secinājumi un nākotnē plānotā rīcība Informatīvais ziņojums sagatavots (turpmāk tekstā - Ziņojums), izpildot Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 578 "Par Plānu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam"1 4. punktā noteikto (turpmāk tekstā - Plāns). Ziņojumā raksturoti īstenotie pasākumi Plāna ietvaros. Informatīvajā ziņojumā iekļauta Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas un minēto institūciju padotības iestāžu, kā arī Valsts kancelejas, Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts policijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sniegtā informācija par Plāna pasākumu īstenošanu. Pārskats par Plāna ietvaros īstenotajiem pasākumiem, sasniegtajiem rezultātiem un identificētajiem izaicinājumiem, kā arī turpmāk risināmiem uzdevumiem tika sniegts Dzimumu līdztiesības komitejas2 pārstāvjiem 2023. gada 29. marta un 2024. gada 20. jūnija sanāksmē. 1. Vispārējs situācijas raksturojums dzimumu līdztiesības jomā 2021.-2023. gadā Katru gadu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts prezentē Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) Dzimumu līdztiesības indeksu3, kas parāda atšķirības dažādās jomās starp sievietēm un vīriešiem individuālā līmenī par visām ES dalībvalstīm. Šis rādītājs ir unikāls instruments, kas sniedz atbalstu uz faktiem balstītas politikas veidošanā un norāda, kur politiskās prioritātes būtu jāmaina, lai veicinātu dzimumu līdztiesības de facto īstenošanu. 2023. gadā Latvija ar 61.5 punktiem4 (), kas ir par 0.1 punktu labāks rādītājs nekā 2022. gadā, ieņēma 19. vietu starp 27 ES dalībvalstīm. Kopš 2010. gada, kad pirmo reizi tika veikts indeksa apsekojums, Latvijas vērtējums ir uzlabojies par 6.3 punktiem. Vienlaikus var secināt, ka kopš 2020. gada progress Latvijā ir bijis lēns, tādēļ kopvērtējumā Latvija indeksā 2023. gadā ir noslīdējusi par trim vietām zemāk nekā 2022. gadā. 2023. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta neapmaksātu aprūpes darbu jomā, lai labāk izprastu, kā tas ietekmē sieviešu un vīriešu darba iespējas, darba un privātās dzīves līdzsvaru, brīvā laika pavadīšanu un sociālās aktivitātes. Latvijas rādītājs laika jomā (62.9 punkti) ir samazinājies, kā rezultātā Latvija šajā jomā ir noslīdējusi no 10. uz 19. vietu salīdzinājumā ar 2022. gadu. Latvijas augstākais reitings (14. vieta starp visām ES dalībvalstīm) ir darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76.4 punktus. Darba jomā Latvijai visaugstākais rezultāts ir līdzdalības apakšjomā (89.1 punkts), kur ieņemam 7. vietu ES. Tas nozīmē, ka Latvijā sievietēm ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū kopumā. Tāpat ir redzami arī uzlabojumi segregācijas (sieviešu vai vīriešu izteikts pārsvars noteiktās profesijās un nozarēs) un darba kvalitātes apakšjomās. Dzimumu nevienlīdzība Latvijā ir īpaši izteikta naudas jomā, kurā Latvija ieņem 26. vietu ar 68.1 punktu. Ekonomiskās situācijas apakšjomā Latvija ieņem pēdējo vietu ES, norādot uz satraucošo tendenci, kur sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam nekā vīrieši. Īpaši augsts nabadzības risks ir vecākām sievietēm un sievietēm ar invaliditāti. Katra otrā sieviete Latvijā vecumā no 65 gadiem (50%) ir bijusi pakļauta nabadzības riskam. Salīdzinājumā ar 2022. gada indeksu, vislielākais uzlabojums Latvijas vērtējumā ir bijis zināšanu jomā (+2.7 punkti), ko ietekmējuši pieaugums apakšjomas rādītājos - augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars, kā arī sieviešu un vīriešu iesaiste mūžizglītībā, kā arī nelielas izmaiņas segregācijas apakšjomā. Tomēr, tā kā citas ES dalībvalstis ir panākušas ātrāku progresu, valsts reitings paliek nemainīgs un Latvija ieņem pēdējo vietu ES. Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem5 ar diskrimināciju dzimuma dēļ ir saskārušies 34% no aptaujātajiem un 57% ar diskrimināciju ir saskārušies pēdējo 12 mēnešu laikā. Lai arī diskriminācijas aizliegums dzimuma dēļ dažādu nozaru regulējošajos tiesību aktos ir noteikts, praksē aizvien ir novērojamas situācijas, kad īpaši nodarbinātības, izglītības, pakalpojumu jomā, pastāv ar dzimumu saistīti stereotipi un aizspriedumi, kas var ierobežot sieviešu un vīriešu izvēles, iespējas un tiesības, kā arī veicināt diskrimināciju. Kā liecina 2022. gada pētījuma "Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022", ko sadarbībā ar organizāciju "Novatore" veica pētījumu aģentūra "Forta Research" un tirgus izpētes datu vācējs "Norstat"6, dzimumu stereotipi sabiedrībā joprojām ir plaši izplatīti - tā, piemēram, 41% respondentu uzsvēra, ka sievietēm ir jāvelta vairāk laika bērnu audzināšanai nekā vīriešiem. Savukārt 33% domā, ka sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni. Apmēram trešā daļa (31%) atbildētāju uzskata, ka vīriešiem ir spēcīgāka loģiskā domāšana nekā sievietēm, bet 30% secina, ka vīrieša galvenā loma ir pelnīt naudu. Tāpat 29% norāda, ka vīrietim ir jāpelna vairāk nekā sievietei. Ņemot vērā, ka Latvijā ir vairāki izaicinājumi sieviešu un vīrieši līdztiesības nodrošināšanai, par ko liecina iepriekš aprakstītie dati, laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gadam neatkarīgi no Plāna, ir īstenoti nozīmīgi pasākumi, kas ir ietekmējuši vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanu starp sievietēm un vīriešiem Latvijā (to ietekme uz izmaiņām datos varētu parādīties pēc 2023. gada). Būtiskākās pārmaiņas un sasniegumi ir vērojami ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē apkarošanas jomā, kā arī sieviešu un vīriešu darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanā. Īpaši jāuzsver veiktās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai mazinātu vardarbību ģimenē un ar dzimumu saistītu vardarbību, kā arī jaunu atbalsta pakalpojumu ieviešanu no vardarbības ģimenē cietušajiem. Pārskata periodā Latvija ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tāpat ir veikti pasākumi, lai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, ieviešot izmaiņas normatīvajā regulējumā - pagarinot paternitātes atvaļinājumu, ieviešot aprūpētāja atvaļinājumu un divu mēnešu nenododamu apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājuma periodu katram vecākam. Lai mazinātu nabadzību, īpaši sieviešu nabadzību 2020. gadā tika uzsākta minimālo ienākumu reformas īstenošana ar mērķi noteikt metodoloģiski pamatotu minimālo ienākumu līmeni, kas atbilstu faktiskajai sociāli ekonomiskajai situācijai, tādējādi cenšoties panākt adekvātākus minimālos pabalstus un pensijas. Minimālo ienākumu paaugstināšanai ir svarīga loma sieviešu nabadzības riska samazināšanā, īpaši pensionēšanās vecumu sasniegušām sievietēm. Latvijā saglabājas augsts augstāko izglītību ieguvušo sieviešu īpatsvars un pakāpeniski pieaug sieviešu ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības līmenis. Sabiedrības izpratnes veidošana un informēšana par vienlīdzīgu tiesību un iespēju aspektiem starp sievietēm un vīriešiem ir īpaši būtiska, lai varētu runāt par līdztiesības īstenošanu praksē jeb de facto. Labklājības ministrija ir aktīvi izmantojusi sociālo mediju sniegtās iespējas (Facebook, platformu X, LM tīmekļvietni), informējot sabiedrību, kā arī sniedzot atbildes uz sabiedrību interesējošajiem jautājumiem, kas skar dzimumu līdztiesības aspektus. Tāpat Labklājības ministrija katru mēnesi sagatavoja un izplatīja ministrijām, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un medijiem informāciju par aktualitātēm dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, ES un pasaulē7. 2. Pārskats par Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam izpildi Lai sasniegtu Plāna mērķi - nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu, tika izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē novēršana; (3) dzimumu līdztiesības integrētās pieejas stiprināšana nozaru politikās. Plānā tika iekļauti 20 pasākumi, kuriem noteikti 62 rezultatīvie rādītāji, no kuriem 34 rezultatīvie rādītāji ir izpildīti, 4 rezultāti tika sasniegti daļēji, 10 rezultāti netika sasniegti, 11 rezultatīvie rādītāji ir pārcelti uz jauno Plānu 2024.-2027. gadam, bet par vienu no pasākumiem LM informācija netika sniegta. Plānā noteiktie pasākumi un to rezultatīvie rādītāji sniedza ieguldījumu Plānā definēto politikas rezultātu sasniegšanā, taču neietekmēja tos tieši. Būtiski uzsvērt, ka veiksmīgākai rezultātu sasniegšanai, nozīmīga ir visu iesaistīto pušu vienota, īpaši nozaru ministriju, izpratne vēlme ieviest dzimumu līdztiesību kā horizontālu principu, kā arī veicināt vienotu izpratni par šo jautājumu un par ieguvumiem, ieviešot dzimumu līdztiesības principu visās nozaru politikās, tādēļ nākamā Plāna ietvaros ir iekļautas visaptverošas mācības valsts pārvaldes darbiniekiem gan valsts, gan pašvaldības iestādēs. Laikā no 2021. gada līdz 2023. gadam dzimumu līdztiesības politika tika īstenota galvenokārt esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, piesaistot ārvalstu finansējumu, kā arī jau pirms 2021. gada uzsāktu projektu ietvaros: 1) Labklājības ministrijas (LM), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) projekts "Līdzsvars visiem (B4A)8; 2) Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) un Nodrošinājuma valsts aģentūras projekts "Dažādības veicināšana"9; 3) Labklājības ministrijas projekts "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās"10; 4) Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla11 (LSOST) īstenotie pasākumi. Plānā iekļautās aktivitātes, kas izrietēja no vēl izstrādes stadijā esošiem LM projektiem "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana12", "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai13" un "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās14", pārskata periodā netika īstenotas, jo 2023. gadā tika izstrādāts normatīvais regulējums pasākumu īstenošanai, attiecīgi šīs aktivitātes ir iekļautas Plānā 2024.-2027. gadam. 1. rīcības virziens. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā Plāna īstenošanas gaitā sasniegti vairāki pozitīvi rezultāti, piemēram, sadarbībā ar LDDK un LABS tika īstenots projekts "Līdzsvars visiem (B4A)", lai veicinātu darba un privātās dzīves saskaņošanu, kā arī vīriešu aktīvāku iesaisti aprūpes pienākumu veikšanā. Projektā tika īstenoti dažādi informatīvi un skaidrojoši pasākumi gan darba devējiem, darba ņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai, lai atbalstītu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem pārņemšanu Latvijā. Pārskata periodā ir pārņemtas iepriekš minētās direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos. Lai veicinātu vienlīdzīga atalgojuma praksi Latvijā, Labklājības ministrija sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu 2021. gada novembrī organizēja diskusiju ciklu par efektīvākajiem risinājumiem darba samaksas atšķirību mazināšanai. 2022. gada septembrī uzsāktais dialogs tika turpināts ar dažādām iesaistītajām pusēm un organizācijām par iespējamajiem risinājumiem Latvijā vienlīdzīga atalgojuma vīriešiem un sievietēm jomā. Vienlaikus pārskata periodā - 2023. gada 10. maijā tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu. Direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos jāpārņem līdz 2026. gada 7. jūnijam. Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu pie esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanas, lai apzinātu jomas un jautājumus, kuros būtu nepieciešams veikt kādus tiesiskā regulējuma pilnveidojumus, kā arī domāt par citiem direktīvas mērķa sasniegšanu veicinošiem pasākumiem. Pārskata periodā izglītības jomā tika īstenoti dažādi pasākumi skolēniem par zēnu un meiteņu karjeras izvēli un par stereotipiem, kas to var ietekmēt, kā arī pasākumi meitenēm programmēšanas apguvei un līderības prasmju attīstīšanai. Lai veicinātu iekļaujošas darba vides veidošanu darba vietās, SIF mācībās Skatu Punkti ir apmācīti 1140 dažādu uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu un nevaldības organizāciju pārstāvji no visas Latvijas. Šo mācību mērķis bija palīdzēt darba devējiem un darba ņēmējiem ne vien iepazīt un izprast citādo, bet arī apzināties dažādības plašās iespējas, jo dažādu pētījumu dati liecina, ka tieši darba tirgū diskriminācija Latvijā ir sastopama visbiežāk. 2. rīcības virziens. Ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē novēršana. Pārskata periodā īpaša uzmanība pievērsta vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti novēršanai, tādēļ īpaša nozīme šajā Plānā ir efektīvai vardarbības novēršanai un preventīvai pieejai, mazinot ar dzimumu saistītus stereotipus. 2022. un 2023. gada rudenī tika organizēts radošo sarunu darbnīcu cikls par cieņpilnu attiecību veidošanu jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem "Kā mācēt attiecības?". Dažādās Latvijas pilsētās abos gados kopā norisinājās 11 sarunu darbnīcas, kuru laikā ar neformālo izglītības metožu palīdzību tika veicināta izpratne par dzimumu līdztiesību un pilnveidotas jauniešu prasmes par cieņpilnu un līdztiesībā balstītu attiecību veidošanu un vardarbības mazināšanu sabiedrībā. 2023. gada vasarā tika uzsākts darbs pie Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.-2029. gadam izstrādes. Sākot ar 2023. gada 1. jūliju kā atsevišķs valsts apmaksāts pakalpojums tika ieviests krīzes dzīvokļa pakalpojums visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus tiek turpināts darbs pie pakalpojumu groza pilnveides no vardarbības cietušām personām. Starptinstitūciju sadarbības stiprināšanas veicināšanai un labo prakšu un pieredzes apmaiņa ar citām valstīm vienmēr ir vērtīga, domājot gan par īstenotajiem pasākumiem vardarbības ģimenē un pret sievieti novēršanai, kā arī novērtējot īstenoto pasākumu efektivitāti. Tādēļ LM sadarbībā ar Valsts policijas pārstāvjiem iesaistītājās Igaunijas Iekšlietu ministrijas iniciētā un Ziemeļu Ministru Padomes līdzfinansētā projektā15 "Jaunas pieejas ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanā - Ziemeļu un Baltijas valstu pieeja". 3. rīcības virziens. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas stiprināšana nozaru politikās. Pārskata periodā Horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, ne-diskriminācija un pamattiesību ievērošana" koordinācijas ietvaros, organizētas mācības un semināri ES fonu vadībā un īstenošanā iesaistītajiem speciālistiem. LM vadībā turpina darboties Dzimumu līdztiesības komiteja16 (turpmāk tekstā - Komiteja), kuras mērķis ir sekmēt dzimumu līdztiesības politikas pilnveidošanu, dzimumu līdztiesības principa īstenošanu un pārraudzību citu politiku jomās, vienlaikus veicinot ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu ekspertu sadarbību un līdzdalību. Šobrīd Komitejā ir pārstāvētas gandrīz visas ministrijas (izņemot Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kuras norādījušas, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavas piedalīties Komitejas sēdēs), Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs, Tiesībsarga birojs, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, deviņas nevalstiskās organizācijas17 un "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība". Laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim notikušas 12 sanāksmes, un tajās piedalījušies gan Komitejas locekļi, gan pieaicinātie eksperti no dažādām valsts pārvaldes un pētniecības institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem. Komitejas sanāksmju darba kārtības, protokoli, kā arī izskatāmo jautājumu prezentācijas ir pieejamas Labklājības ministrijas mājaslapā18. Lai plānotu Komitejas darbu, kā arī nodrošinātu dažādu nozaru un jomu jautājumu aktualizēšanu no dzimumu līdztiesības aspekta, kopš 2021. gada, katru gadu, balstoties uz LM ekspertu un Komitejas locekļu priekšlikumiem, tiek sagatavots un apstiprināts indikatīvais Komitejas darba plāns, pēc kura LM vadās, organizējot Komitejas sanāksmes. Kopumā vērtējot dzimumu līdztiesības politikas attīstību, secināms, ka viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem šīs politikas mērķu sasniegšanai ir sabiedrības informētība un izpratne par līdztiesības principa nozīmi un ietekmi uz dažādām indivīda dzīves kvalitāti ietekmējošām jomām ilgtermiņā. Tas ir īpaši svarīgi, lai novērstu to, ka dzimumu līdztiesība kā viens no cilvēktiesību principiem publiskajā telpā netiktu pārprasta, interpretēta un izmantota kā sabiedrības pamatvērtību apdraudoša. 3. Secinājumi un nākotnē plānotā rīcība Plāna īstenošana kopumā ir vērtējama kā sekmīga. Pārskata periodā novērots, ka vēl arvien speciālistu vidū un sabiedrībā kopumā pastāv dažāda izpratne par dzimumu līdztiesības principiem un nepieciešamību tos integrēt dažādās politikas jomās. Dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai ir pieejami ierobežoti valsts budžeta līdzekļi, un tas ir būtisks šķērslis regulāru un apjomīgu kampaņu un iniciatīvu īstenošanai. Līdz ar to arī jomu pārstāvošajām organizācijām iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu, veicinot dzimumu līdztiesības nodrošināšanu, iespējas ir ierobežotas. Iespēju robežās tiek piesaistīti Eiropas Savienības, Ziemeļu Ministru padomes un citu programmu līdzekļi, taču jāņem vērā, ka pieejamā cilvēkresursu kapacitāte ir nepietiekama visu programmu efektīvai apgūšanai. Papildus dzimumu līdztiesības ekspertu piesaistīšana valsts pārvaldē būtiski uzlabotu gan iespējas izmantot pieejamos ES resursus, gan aktualizēt dzimumu līdztiesības politikas jautājumus, tādējādi veicinot vienotas izpratnes veidošanos kā speciālistu vidū, tā sabiedrībā kopumā. Savukārt, lai stiprinātu dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu visās politikas nozarēs un visos politikas līmeņos (plānošana, īstenošana, novērtēšana), nepieciešams izglītot ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus dzimumu līdztiesības jautājumos, jo īpaši skaidrojot to sasaisti ar attiecīgo nozari un ieguvumiem, kas sagaidāmi, horizontāli integrējot dzimumu aspektu visās valsts politikās. Nevalstisko organizāciju iesaiste un iniciatīvas par dažādiem dzimumu līdztiesības jautājumiem ir viens no būtiskākajiem atbalstiem šo jautājumu aktualizēšanai sabiedrībā. Attiecībā uz nevalstiskā sektora iniciatīvām dzimumu līdztiesības jautājumos, jāsecina, ka atsevišķas organizācijas ļoti veiksmīgi īsteno dažādus projektus saistībā ar vīriešu un sieviešu līdztiesīgu pieeju dažādiem pakalpojumiem, kā arī veido sabiedrisko domu minētajos jautājumos. Savukārt nevalstiskās organizācijas, kuras specializējas konkrētās jomās, ir veiksmīgi integrējušas dzimumu līdztiesības principu gan pakalpojuma sniegšanā, gan reprezentē sevi kā viedokļu līderus publiskajā telpā. Vienlaikus jāuzsver, ka nevalstiskā sektora aktivitātes ir mērogā nelielas un ierobežotas savā kapacitātē, lai spētu piesaistīt un aktivizēt lielāku sabiedrības daļu viedokļa formēšanai. Saskaņā ar Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 5. rīcības virzienā "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana" noteikto par mērķtiecīgu pasākumu vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmēšanai dažādās jomās īstenošanu nākotnē, ir izstrādāts un Ministru kabinetā 2024. gada 18. jūnijā apstiprināts Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību veicināšanai 2024.-2027. gadam19. Detalizēta informācija par Plāna ietvaros īstenoto pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem iekļauta ziņojuma pielikumā. 1 https://likumi.lv/ta/id/325509-par-planu-sieviesu-un-viriesu-vienlidzigu-tiesibu-un-iespeju-veicinasanai-20212023-gadam 2 https://www.lm.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesibas-komiteja 3 https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2023/LV 4 100 punkti nozīmē pilnīgu līdztiesību 5 https://www.lm.gov.lv/lv/media/21354/download?attachment 6 https://lvportals.lv/norises/343997-dzimumu-lidztiesiba-joprojam-valda-iesikstejusi-stereotipi-2022 7 https://www.lm.gov.lv/lv/aktualitates 8 https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/lidzsvars-visiem-b4a 9 https://www.sif.gov.lv/lv/projekts/dazadibas-veicinasana 10 https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/profesionala-sociala-darba-attistiba-pasvaldibas-nr-921115i001 11 https://sadarbibastikls.lv/lv/dzimumu-lidztiesibas-balva 12 https://likumi.lv/ta/id/344124-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-4-3-4-specifiska-atbalsta-merka-sekmet-aktivu-ieklausanu 13 https://likumi.lv/ta/id/345257-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-20212027-gadam-434-specifiska-atbalsta-merka-sekmet-aktivu-ieklausanu-lai-veicinatu-vienlidzigas-iespejas-nediskriminesanu-un-aktivu-lidzdalibu-ka-ari-uzlabotu-nodarbinamibu-jo-ipasi-attieciba-uz-nelabveliga-situacija-esosam-grupam-4343-pasakuma-pasakumi-gimenes-un-darba-dzives-saskanosanai-pirmas-kartas-istenosanas-noteikumi 14 https://likumi.lv/ta/id/350895-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-20212027-gadam-434-specifiska-atbalsta-merka-sekmet-aktivu-ieklausanu-lai-veicinatu-vienlidzigas-iespejas-nediskriminesanu-un-aktivu-lidzdalibu-ka-ari-uzlabotu-nodarbinamibu-jo-ipasi-attieciba-uz-nelabveliga-situacija-esosam-grupam-4342-pasakuma-atbalsta-pasakumi-diskriminacijas-riskam-paklautajam-personam-vienlidzigu-iespeju-un-tiesibu-realizesanai-dazadas-dzives-jomas-istenosanas-noteikumi 15 https://www.norden.ee/en/welfare-society/project-new-ways-to-tackle-gender-based-violence-n-b-approach 16 https://www.lm.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesibas-komiteja 17 Biedrība "Latvijas Jaunatnes padome", Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, biedrība "Centrs Marta", "Latvijas Darba devēju konfederācija", "Latvijas Pašvaldību savienība", biedrība "Latvijas Bērnu forums", biedrības ģimenes atbalstam "Tēvi", biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" un Latvijas personāla vadīšanas asociācija. 18 https://www.lm.gov.lv/lv/dzimumu-lidztiesibas-komiteja 19 https://likumi.lv/ta/id/352925-par-sieviesu-un-viriesu-vienlidzigu-tiesibu-un-iespeju-veicinasanas-planu-20242027-gadam Pielikums Plānā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam iekļauto pasākumu īstenošanas pārskats 1. rīcības virziens: SIEVIEŠU UN VĪRIEŠU VIENLĪDZĪGAS TIESĪBAS UN IESPĒJAS DARBA TIRGŪ UN IZGLĪTĪBĀ Nr.p.k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija/iesaistītās institūcijas Īstenošanas termiņš Informācija par izpildi 1. Pilnveidots atbalsts darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai 1.1. Rosinātas diskusijas par darba un privātās dzīves līdzsvara ievērošanu Latvijas uzņēmumos 5 animēti videostāsti par darba un privātās dzīves līdzsvara ieguvumiem1 LBAS/LM 2021. gada 2. ceturksnis Izpildīts Izstrādāti 5 animēti videostāsti. Labās prakses piemēru video sižetu izstrāde par darba ņēmēju pieredzi darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktisko piemērošanu, ieguvumiem un ieteikumiem pieredzes nodošanai. Forums par darba un privātās dzīves līdzsvaru cieņpilna darba idejas kontekstā2 LBAS/LM 2022. gada 1. ceturksnis Izpildīts 2021. gada 4. oktobrī organizēta konference "Stress un izdegšana darba vietā. Kur ir līdzsvars?" 2021. gada 8. oktobrī organizēts forums "Līdzsvara efekts: laimīgi darbinieki = ilgtspējīgi darba devēji", 2022. gada 8. februārī organizēts forums "Tiecoties uz līdzsvaru - kas tālāk?" 1.2. Nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija direktīvas 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES pārņemšana Grozījumi tiesību aktos (pēc nepieciešamības) LM/ VK, PKC, LDDK, LBAS, NVO 2022. gada 4. ceturksnis Izpildīts Veikti grozījumi Darba likumā, kas Saeimā pieņemti 16.06.2022. un stājušies spēkā 01.08.2022. Veikti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 20. oktobrī. Spēkā stājās 2023. gada 1. janvārī. 2022. gada 16. jūnija likuma "Grozījumi Darba likumā" saskaņošanas procesā piedalījās arī Valsts kanceleja. Saistībā ar direktīvas regulējuma attiecināšanu uz valsts civildienesta ierēdņiem papildu grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2. panta ceturto daļu valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darbinieku pārstāvības un darba koplīgumu noteikumus, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka Valsts civildienesta likums. Savukārt saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 40. panta pirmo daļu amatpersonu (darbinieku) atvaļinājumus, to ilgumu un piešķiršanas kārtību, kā arī citus ar atvaļinājumiem saistītus jautājumus regulē attiecīgās Darba likuma normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Ievērojot minēto, un to, kas ir norādīts 2022. gada 16. jūnija likuma "Grozījumi Darba likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) pie tiesību akta projekta atbilstības Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, secināms, ka regulējums, ar kuru ir pārņemta direktīva attiecas arī uz valsts civildienesta ierēdņiem, tostarp uz valsts civildienesta ierēdņiem attiecas Darba likuma 9., 29., 134., 147., 148., 149., 153., 155. un 156. pants. Valsts kancelejas tīmekļvietnē ir pieejams dokuments - Valsts civildienesta attiecību būtiskie elementi, kurā ietverta informācija par visiem atvaļinājumiem, tostarp minētā sadaļa ir precizēta 2022. gada augustā atbilstoši 2022. gada 16. jūnija likumā "Grozījumi Darba likumā" noteiktajam. • PKC identificējis normatīvo neskaidrību saistībā ar publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļa nodarbinātību maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, jo pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz valdes vai padomes locekļa pilnvaru apturēšanu šajā periodā, savukārt, ja valdes vai padomes loceklis šajā periodā amatu atstāj, tiesību normas neparedz viņa atjaunošanu amatā. Informatīvā ziņojuma "Par priekšlikumiem turpmākai publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai" projektā. Šī ziņojuma kontekstā, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu"Grozījumi Komerclikumā" (23-TA-3296), kas paredz regulējumu attiecībā uz valdes locekļa tiesībām izmantot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžubērns vai aizbilstamais, kas tiks attiecināts uz visām kapitālsabiedrībām (gan publiskā sektora, gan privātā sektora). Ņemot vērā minēto, speciāls regulējums publiskas personas kapitālsabiedrībām attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu, netiks izstrādāts. 2. Labās prakses piemēru darba un privātās dzīves līdzsvarošanai izpēte 2.1. Popularizēti labās prakses piemēri darba un privātās dzīves līdzsvarošanai uzņēmumos 2 apbalvošanas pasākumi par labāko darba un privātās dzīves līdzsvara pieeju uzņēmumā3 LDDK/LM 2022. gada 1. ceturksnis Izpildīts Gan 2020., gan 2021. gadā LDDK īstenoja Līdzsvara balvas pasniegšanu. Uzsākot jaunu iniciatīvu, Līdzsvara balvas 2020. pasniegšanas ceremonijā LDDK apbalvoja tos darba devējus, kas 2020. gadā īpašu uzmanību veltījuši savu darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai. Balvas tika pasniegtas četrās kategorijās, bet kopumā uz godalgu pretendēja 43 uzņēmumi. 2021.gadā balvas tika pasniegtas sešās kategorijās, bet kopumā uz godalgu pretendēja 38 uzņēmumi, iesniedzot 58 pieteikumus. https://www.lm.gov.lv/lv/projekts/lidzsvars-visiem-b4a 2.2. Apkopoti darba devēju labās prakses piemēri darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanā Labās prakses apkopojums par darba un privātās dzīves saskaņošanas praksēm SIF/ LM, uzņēmumi, NVO 2022. gada 4. ceturksnis Izpildīts SIF īstenotās kustības "Dažādībā ir spēks" ietvaros tiek apkopoti labās prakses piemēri par tiem Latvijas darba devējiem, kas savā ikdienas darbā veicina atvērtību dažādām sabiedrības grupām, saskatot, ka dažādība ir resurss, iespēja un konkurences priekšrocība. Kopā kustībai pievienojušies vairāk kā 120 darba devēji. 2021. gadā kustības "Dažādībā ir spēks" pašnovērtējumu veica 41 un 2022.gadā - 46 darba devēji. Kustības ietvaros ik gadu bez maksas tiek nodrošinātas profesionāļu konsultācijas un praktikumi par dažādības vadības metožu ieviešanu darba vidē, izstrādāti individualizēti darba plāni, kā izmantot dažādības potenciālu organizācijā. Vairāk informācijas: https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/kas-paveikts-2021-gada-dazadibas-veicinasana https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/kas-paveikts-2022-gada-dazadibas-veicinasana 3. Atšķirīgas attieksmes risku mazināšana darba tirgū 3.1. Mazināta diskriminācija un atšķirīga attieksme darba tirgū pret sievietēm personas vecuma un veselības stāvokļa dēļ Tematiski pasākumi par sociālo iekļaušanu un diskriminācijas mazināšanu4 SIF/LM 2022. gada 4. ceturksnis Izpildīts Lai pievērstu sabiedrības uzmanību diskriminācijas, tolerances un nevienlīdzīgas attieksmes jautājumiem, SIF organizēja informatīvo kampaņu "Atvērtība ir vērtība", katru gadu aktualizēja kādu no diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām. 2021. gada aktivitātes tika vērstas, lai mazinātu diskrimināciju vecuma dēļ un 2022. gadā - invaliditātes dēļ. 2021. un 2022. gada kampaņas ietvaros īstenotas daudzveidīgas nodarbinātību veicinošas, motivējošas, izglītojošas un iedvesmojošas aktivitātes darba devēju, 50+ vecuma grupas iedzīvotāju, cilvēku ar invaliditāti, jauniešu un citām mērķauditorijām. 2021. gadā kopējais publikāciju skaits - 62, 2022. gadā - 42 publikācijas. Vairāk informācijas: https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/kas-paveikts-2021-gada-dazadibas-veicinasana https://www.sif.gov.lv/lv/media/2356/download?attachment https://www.sif.gov.lv/lv/media/1535/download?attachment https://www.sif.gov.lv/lv/media/2359/download?attachment https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/kas-paveikts-2022-gada-dazadibas-veicinasana https://www.sif.gov.lv/lv/media/2861/download?attachment https://www.sif.gov.lv/lv/media/3350/download?attachment https://www.sif.gov.lv/lv/media/3897/download?attachment Valsts darba inspekcija, sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu 2022. gada 13. aprīlī organizēja tiešsaistes diskusiju "Vai dzimumam ir nozīme darba aizsardzībā?" Lai gan dažādiem darba vides riskiem vienlīdz lielā mērā ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes, statistikas dati jau izsenis rāda, ka vīrieši biežāk cieš nelaimes gadījumos darbā, bet sievietēm biežāk tiek konstatētas arodslimības. Atbilde uz jautājumu - kāpēc tā, nav jāmeklē tālu. Proti, tā dēvētās tipiskākās vīriešu profesijas bieži ir saistītas ar fiziski smagu un bīstamu darbu, kamēr tipiskākās sieviešu profesijas - ar monotonu darbu. Attālināta darba apstākļos gan vieni, gan otri ir līdzīgās pozīcijās. Neraugoties uz to, Latvijas darba devēji attālinātā darba veicējus vīriešus globālās pandēmijas laikā atbalstīja biežāk nekā sievietes, kā liecina RSU veiktā pētījuma dati. https://www.youtube.com/watch?v=VCdH14dS2to 3.2. Darba devēju un to darbinieku informētības par diskriminācijas novēršanas, iekļaujošas vides un dažādības vadības jautājumiem paaugstināšana Izglītojoši pasākumi darba devējiem un to darbiniekiem dažādības vadības un iecietības (tolerances) paaugstināšanai5 SIF/LM 2022. gada 4. ceturksnis Izpildīts Sabiedrības integrācijas fonda organizētajās mācībās Skatu Punkti 2021. gadā paaugstinājuši izpratni un kompetenci par dažādības vadības jautājumiem 150 (128 sievietes un 22 vīrieši) pašvaldību iestāžu, biedrību vai nodibinājumu, uzņēmumu vadītāji un speciālisti. Sniegts ieskats dažādības vadības pieejā 84 darba devējiem. Savukārt 2022. gadā paaugstinājuši izpratni un kompetenci par dažādības vadības jautājumiem 271 (230 sievietes un 41 vīrietis) pašvaldību iestāžu, biedrību vai nodibinājumu, uzņēmumu vadītāji un speciālisti. 139 darba devēji pieredzējušu ekspertu vadībā apguva praktiskas iemaņas, kā neapmaldīties plašajos dažādības labirintos. Kopumā Skatu Punkti mācības ir absolvējuši 1140 dalībnieki - dažādu uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu un nevaldības organizāciju pārstāvji no visas Latvijas. To mērķis bija palīdzēt darba devējiem un darba ņēmējiem ne vien iepazīt un izprast citādo, bet arī apzināties dažādības plašās iespējas, jo dažādu pētījumu dati liecina, ka tieši darba tirgū diskriminācija Latvijā ir sastopama visbiežāk. 2023. gadā tika īstenota jauna un Latvijā līdz šim nebijusi iniciatīva dažādības jomā - Dažādības mentoru programma, kuru absolvēja 20 dalībnieki no dažādiem uzņēmumiem, valsts iestādēm un nevaldības organizācijām, kopā pārstāvot 16 darba devējus. Programma deva iespēju gan paplašināt savas zināšanas par dažādības vadības ieviešanu organizācijās, gan pieredzējušu ekspertu vadībā radīt konkrētu un organizācijas vajadzībās balstītu risinājumu savai darba vietai. Sagatavotās iniciatīvas saistītas ar daudzveidības un iekļaušanas politikas izstrādi, vadītāju un darbinieku izglītošanu, t.sk. dažādu materiālu izstrādi, dažādības audita veikšanu organizācijā. Dažādības mentoru programmas absolventi ir kļuvuši par dažādības vēstnešiem ne tikai savā uzņēmumā vai organizācijā, bet ikvienam darba devējam, kurš iespējams vēl šobrīd šaubās par dažādības potenciālu. 3.3. Atbalsta sniegšana darba devējiem iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumos Metodiskais materiāls darba devējiem par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem6 LM/ NVO, pašvaldības 2024. gada 4. ceturksnis7 Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.-2027. gada periodam. 2 izglītojoši un atbalsta pasākumi darba devējiem par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirības mazināšanu uzņēmumā8 LM/ NVO, pašvaldības 2023. gada 4. ceturksnis Pasākums pārcelts uz Plānu 2024.-2027. gada periodam. 4. Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pasākumu nodrošināšana personām, kas pakļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam dzimuma dēļ 4.1. Veicināta mērķgrupas motivācija, sniedzot karjeras izvēles, sociālā darba un izglītības jomas speciālistu, juristu, pašapziņas celšanas treneru u.c. ekspertu konsultācijas personas pašvērtējuma paaugstināšanai, attīstot nepieciešamās sociālās prasmes un iemaņas, jo īpaši prasmes, kas palīdz iekļauties sabiedrībā un uzsākt darba meklējumus, iesaistīties izglītībā (apmācībā), kvalifikācijas ieguvē un nodarbinātībā Individuālās un grupu konsultācijas u.c. atbalsta pasākumi (atbilstoši personu vajadzībām un individuālai problēmsituācijai)9 SIF/ LM, uzņēmēji, NVO 2022. gada 4. ceturksnis Izpildīts Motivācijas programmās (2021. gadā) tika sasniegts: - 597 atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju skaits (iznākuma rādītājs). - 337 nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc dalības pasākumā, ir sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/ apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātībā (rezultāta rādītājs). Motivācijas programmās (2022. gadā) tika sasniegts: - 601 atbalstu saņēmušo nelabvēlīgā situācijā esošo iedzīvotāju skaits (iznākuma rādītājs); - 380 nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc dalības pasākumā, ir sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/ apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātībā (rezultāta rādītājs). 4.2. Veicināta Latvijas romu sieviešu līdzdalība pilsoniskās sabiedrības attīstībā un romu integrācijas politikas īstenošanā Organizēti divi vienas dienas semināri romu sieviešu darbības kapacitātes stiprināšanai.10 LSOST/LM 2022. gada 4. ceturksnis Izpildīts 2022. gada 8. aprīlī Sieviešu sadarbības tīkls sadarbībā ar Jūrmalas domi organizēja pasākumu romu sieviešu kapacitātes celšanai un iesaistei politikas veidošanā. Tāpat Jūrmalas, Rīgas, Rūjienas, Ventspils un Viļakas romu mediatoriem ir nodrošināta biroja tehnika, ko plānots izvietot piešķirtās telpās pašvaldībās, kas pieejamas romu kopienas pārstāvjiem. https://sadarbibastikls.lv/lv/pasakuma-ietvaros-izsaka-konkretus-ieteikumus-romu-sieviesu-dzives-kvalitates-paaugstinasanai Starptautiskajā Romu dienā Sieviešu sadarbības tīkls organizēja pasākumu sieviešu līdzdalības veicināšanai un kapacitātes celšanai. Tā ietvaros notika ilgi plānots notikums - Ventspils romu sieviešu NVO dibināšana. Organizācijā apvienojušās romu sievietes un viņu draudzenes. Par organizācijas "Sāre khetene" vadītāju ievēlēta Malda Avramenko. Aktivitāti atbalstīja Aktīvo iedzīvotāju fonds projekta "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā" ietvaros. Sieviešu sadarbības tīkls ir organizējis 5 romu mediatoru, romu aktīvistu un romu skolotāju palīgu dalību darbnīcās, kas paredzētas vecākiem, kuru bērni sastopas ar grūtībām iekļauties skolā. Darbnīcā dalībniecēm bija iespēja attīstīt komunikācijas iemaņas, stresa noturību, pārliecību par saviem spēkiem un laika plānošanu. Tāpat pasākumā bija iespēja labāk izpētīt savas stiprās un vājās puses, noteikt savas attīstības pamatvirzienus nākotnē. 5. Vienlīdzīgas darba samaksas veicināšana darba tirgū 5.1. Veicināta sabiedrības informētība par savām tiesībām saņemt vienādu atalgojumu par vienādu vai tādas pašas vērtības darbu, vienlaikus popularizējot Trauksmes cēlēju platformu, kā arī VDI un Tiesībsarga biroja atbalsta pasākumus darba tiesību pārkāpumu jomā Informatīvi pasākumi par ikviena tiesībām saņemt vienādu atalgojumu par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu, iekļaujot informāciju par darba samaksas atšķirībām konkrētās nozarēs (jo īpaši finanšu un apdrošināšanas sektorā un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā)11 LM/ VK, VDI, NVO, nozaru arodbiedrība, pašvaldības 2022. gada 3. ceturksnis Izpildīts Lai veicinātu vienlīdzīga atalgojuma praksi Latvijā, Labklājības ministrija sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu 2021. gada novembrī organizēja diskusiju ciklu par efektīvākajiem risinājumiem darba samaksas atšķirību mazināšanai. Trīs diskusiju ciklu ietvaros dažādu jomu eksperti sprieda par efektīvākajiem risinājumiem darba samaksas atšķirības mazināšanai starp vīriešiem un sievietēm, tostarp - kam ir jāuzņemas atbildība par šo risinājumu ieviešanu praksē. Tika aktualizēts jautājums par audzināšanas lomu dzimumu stereotipu un no tiem izrietošo darba samaksas atšķirību starp vīriešiem un sievietēm veicināšanā. Kā arī tika meklētas atbildes uz jautājumiem - kāpēc pētījumu dati joprojām uzrāda darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm dažādās nozarēs un profesijās, kā šo situāciju varētu mainīt atklāta atalgojuma prakse un kā šāda prakse ietekmē organizācijas mikroklimatu? 2022. gadā uzsāktais dialogs ar dažādām iesaistītajām pusēm un organizācijām par iespējamajiem risinājumiem Latvijā tika turpināts, organizējot divus seminārus par efektīvākajiem risinājumiem darba samaksas atšķirību mazināšanai. Dažādu valstu (Kanādas, Luksemburgas, Igaunijas, Lietuvas, Lielbritānijas) eksperti dalījās pieredzē par savā valstī īstenoto praksi un pieeju, lai nodrošinātu darba samaksas pārredzamību, ar mērķi mazināt darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Tāpat sadarbībā ar dažādiem Latvijas uzņēmumiem tika diskutēts par efektīvākajiem vienlīdzīgas darba samaksas praksi veicinošajiem risinājumiem, ko varētu īstenot Latvijā. 2022. gada 4. februārī spēkā stājās jaunais Trauksmes celšanas likums. Atbilstoši tam ir precizēti metodiskie un izpratnes veicināšanas materiāli. 2022. gadā aktualizētas: 1) Labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei; 2) Vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes institūcijās; 3) aktualizēta iedzīvotājiem pieejamā informācija par trauksmes celšanas iespējām Valsts kancelejas vietnē https://trauksmescelejs.lv Kopš 2019. gada 1. maija Valsts kanceleja ik gadus apkopo datus no valsts un pašvaldību institūcijām par trauksmes cēlēju ziņojumiem, tostarp par ziņojumu jomām, un nodrošināto trauksmes cēlēju aizsardzību, un uz tā pamata gatavo gada pārskatus. Par gada pārskatiem tiek nodrošināta komunikācija sabiedrībai. Gada pārskati un statistika ir pieejami: https://trauksmescelejs.lv/statistika LBAS izstāde Galerijā Centrs 2021. gada 3. ceturksnī, organizēts foto konkurss un labākās fotogrāfijas izstādītas "Galerijā Centrs". 2023. gada 10. maijā tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu. Direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos jāpārņem līdz 2026. gada 7. jūnijam. Labklājības ministrija ir uzsākusi darbu pie esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanas, lai apzinātu jomas un jautājumus, kuros būtu nepieciešams veikt kādus tiesiskā regulējuma pilnveidojumus, kā arī domāt par citiem direktīvas mērķa sasniegšanu veicinošiem pasākumiem. Rosinātas publiskas diskusijas par šķēršļiem, kas kavē vienlīdzīgas darba samaksas principa praktizēšanu12 LM/ EM, CSP, NVO, pašvaldības 2022. gada 3. ceturksnis Izpildīts Lai veicinātu toleranci un saliedētību starp dažādām sabiedrības grupām, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) laikā no 2022. gada septembra līdz decembrim organizēja mērķtiecīgus pasākumus izpratnes un informētības paaugstināšanai par diskrimināciju uz dažādiem pamatiem, t.sk., arī dzimuma. Kampaņas "Izstāstīt saliedētību" ietvaros notika diskusijas par tādām tēmām kā: stereotipi, kas raksturo vīriešu un sieviešu nodarbinātību, un rezultātā arī priekšstatus par darbiem, kas tiem jāveic un kādu atalgojumu ir jāsaņem, balstoties uz dzimumu, nevis cilvēku spējām un prasmēm noteiktajā profesijā; par profesionalitāti un līderību neatkarīgi no dzimuma, par darba devēju lomu iekļaujošas un taisnīgas darba vides, kas ir brīva no stereotipiem, aizspriedumiem un diskriminācijas, izveidē, par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem un kā tās novērst, par sieviešu līdzvērtīgu pārstāvniecību vadošos amatos. Tāpat tika organizēti raidieraksti par dzimumu līdztiesības aktualitātēm: Vīrietis uzvalkā - sieviete apakšveļā. Vēl joprojām? - DELFI Vīrietis uzvalkā - sieviete apakšveļā. Vēl joprojām? - DELFI Vai dzimums darbā ir noteicošais? - DELFI Lomu dalījums ģimenē - sievišķais un vīrišķais - DELFI Par sievieti, vīrieti un ne tikai... - DELFI Cīņā pret dzimuma nelīdztiesību - no senatnes līdz tagadnei - DELFI 5.2. Izvērtēta iespēja noteikt valsts un pašvaldību institūcijām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām pienākumu publiskot pārskatu par noteiktās amatu grupās nodarbināto atalgojumu dalījumā pēc dzimuma Grozījumi MK 2016.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.225 "Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām" LM/ VK, PKC 2022. gada 2. ceturksnis Izpildīts VK ieskatā grozījumi nav nepieciešami. Valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktās attiecīgās mēnešalgu grupas intervāla ietvaros mēnešalgu nosaka nevis ņemot vērā dzimumu, bet gan šādus kritērijus: 1. kvalifikāciju un kompetences; 2. darba snieguma līmeni; 3. regulāro darba apjomu. Minētie kritēriji noteikti Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients". Mēnešalgu publicēšana, ņemot vērā visus šos kritērijus katrā amatu saimē, apakšsaimē un līmenī un norādot arī dzimumu, ir ne tikai liels administratīvais slogs (tostarp mainoties nodarbinātajiem, regulāri precizēt nodarbinātos pa dzimumiem), bet arī pārkāptu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Tas ir, skartu personas privāto dzīvi, īpaši, ja noteiktā saimē, līmenī būtu tikai viens no dzimuma pārstāvjiem, kas ļautu identificēt attiecīgo personu, tostarp saprast, kādas tad ir personas kvalifikācija un kompetences, darba snieguma līmenis un regulārais darba apjoms. Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir norādīta projekta ietekme uz dzimumu līdztiesību - Uz 2021. gada decembri ministriju resoros, kas tiek klasificēti amatu saimēs un kuriem tad attiecīgi saistošs noteikumu projekts, ir nodarbināti 21 tūkst. sieviešu un 7 tūkst. vīriešu. Noteikumu projekts kopumā ietekmēs pozitīvi dzimumu līdztiesību, jo palīdzēs valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā ievērot līdzvērtīgus nosacījumus, tādējādi nodrošinot darba samaksas pārredzamības standartu ieviešanu valsts tiešajā pārvaldē, attiecīgi mazinot arī darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Ministru kabineta tīmekļvietnē ir pieejami informatīvie ziņojumi par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām, kuros tostarp pieejama padziļināta informācija. Piemēram, nodarbināto sadalījums pēc dzimuma un dažādos vadības līmeņos (t.sk. arī eksperti), tāpat arī sadalījums starp ministrijām un padotības iestādēm, vidējā nodarbinātā portrets, kas sniedz plašāku informāciju (vecums, amats, kā arī vidējo mēnešalgu un darba samaksu). Tāpat jāmin arī grafiskais attēls, kas ietver informāciju par nodarbināto sadalījumu pēc dzimuma, vecuma grupām, kā arī ministrijās un padotības iestādēs, vienlaikus sniedzot arī informāciju par darba vai dienesta attiecību pārtraukušo īpatsvaru katrā vecuma grupā, dalījumā pēc dzimumiem. Minētā informācija tiek gatavota atsevišķi par gadu un par pusgadu, līdz ar to ir iespēja arī veikt nepieciešamos salīdzinājumus. PKC tiesiskajā regulējumā, kas attiecināms uz valdes un padomes locekļu nodarbinātību publisku personu kapitālsabiedrībās, nav identificējis riskus dzimumu vienlīdzīgas samaksas jomā, jo atlīdzības apmērs tiek publicēts vakantā amata sludinājumā. Publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojuma līmenis un atalgojuma noteikšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumos Nr. 63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru", kas neparedz dzimuma faktora ietekmi uz atalgojuma līmeni, bet sasaista atalgojumu ar pienākumu apjomu, personas kompetenci un darbības rezultātiem. Papildus norādītajam Publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasības un PKC izstrādātās "Informācijas publiskošanas vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem" ietver prasību publisku personu kapitālsabiedrībām un to kontrolē esošām kapitālsabiedrībām publiskot atalgojuma politikas principus un informāciju par katra valdes un padomes locekļa atalgojumu, kas noteikts pilnvarojuma līgumā vai lēmumā par ievēlēšanu amatā. Kapitālsabiedrības šo pienākumu ievēro tikai daļēji, tādēļ informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem turpmākai publisko personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības sistēmu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai" tiek izstrādāts risinājums informācijas publiskošanas pienākuma izpildes veicināšanai, konkretizējot publiskojamās informācijas saturu. Papildus norādītajam nākotnē tiks meklēti risinājumi informācijas centralizētai publiskošanai un dinamiskai atjaunošanai koordinācijas institūcijas vietnē. 5.3. Veikts regulārs informācijas apkopojums par sieviešu un vīriešu līdzsvarotas pārstāvniecības uzņēmumu valdēs un padomēs, kā arī izstrādāti priekšlikumi līdzsvarotākas pārstāvniecības veicināšanai Ikgadējā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām iekļauti priekšlikumi sieviešu un vīriešu līdzsvarotākas pārstāvniecības veicināšanai uzņēmumu valdēs un padomēs, tai skaitā nominācijas procesos PKC/ LM, NVO 2022. gada 4. ceturksnis Izpildīts PKC sagatavotajā publiskajā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām par 2021. gadu ir iekļauta sadaļa "Dažādības nodrošināšana nominācijas procesos", kuras ietvaros veikts dzimumu līdzsvara rādītāju Latvijas valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs izvērtējums, ņemot vērā Pasaules Ekonomikas foruma un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izmantotos rādītājus. Veikts arī situācijas valsts kapitālsabiedrībās vērtējums kontekstā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas "Par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu padomēs un valdēs un ar to saistītiem pasākumiem", konstatējot normatīvo šķēršļu neesamību un augstus sieviešu līdzdalības rādītājus, kas nerada pamatu ieviest papildus tiesisko regulējumu sieviešu līdzdalības veicināšanai. Papildus datu apkopošanai, tiek apsvērtas iespējas iegūt informāciju par sieviešu ieinteresētību dalībai valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nomināciju procesos, lai atklātu objektīvos iemeslus zemākai sieviešu pārstāvībai kapitālsabiedrību pārvaldē, kā arī izstrādātu tādus sieviešu iesaisti stimulējošus mehānismus, kas vērsti uz valdes un padomes profesionalitātes kā kandidāta virzībai uz amatu noteicošā faktora saglabāšanu. 2022. gada 23. novembrī tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem (turpmāk - Direktīva). Direktīvas mērķis ir panākt līdzsvarotāku sieviešu un vīriešu pārstāvību biržā kotēto uzņēmumu valdēs, nosakot konkrētus pasākumus, kas mērķēti šī līdzsvara sasniegšanai. Dalībvalstīm Direktīvas noteikumi par sasniedzamajiem mērķiem, to līdzekļiem, piemērojamajiem sodiem un papildu pasākumiem nacionālajos tiesību aktos ir jāpārņem līdz 2024. gada 28. decembrim. 2023. gada maijā Labklājības ministrija izveidoja starpinstitucionālo darba grupu direktīvas prasību pārņemšanai un šīs darba grupas ietvaros tika nolemts, ka veiksmīgākā pieeja direktīvas pārņemšanai Latvijā ir jauna likuma izveide. Tiks pārņemts esošais direktīvas tvērums un kā uzraugošā iestāde ir izraudzīta Latvija Banka. Sankciju pieeja vēl tiek apspriesta, taču jāuzsver, ka uzņēmumi netiek sodīti par mērķa nesasniegšanu. 6. Stereotipu mazināšana attiecībā uz sievietēm un vīriešiem piemērotām profesijām un nozarēm 6.1. Veikta sabiedrības informēšana par dažādām profesijām un nodarbinātības formām un veidiem, tai skaitā uzņēmējdarbību, akcentējot tiesības un iespējas izvēlēties nodarbošanos neatkarīgi no personas dzimuma Informatīvi pasākumi diskusiju veicināšanai publiskajā telpā (iedvesmojošas tiešsaistes un klātienes sarunas un diskusijas sociālajos tīklos un sabiedriskos pasākumos, diskusijas rosinoši raksti u.c.) LM/ LIAA, NVO, pašvaldības 2022. gada 2. ceturksnis Izpildīts IZM 26.10.2021. nosūtīja informācija valstspilsētu un novadu pārvalžu vadītājiem, izglītības speciālistiem, Valsts izglītības satura centram par Eiropas Komisijas publicētajiem līdzekļiem (toolkits), kas palīdz cīnīties pret dzimumu stereotipiem, pamatojoties uz transporta nozares piemēru. Iepazīties ar minēto pētījumu, kā arī izstrādātajiem instrumentiem, var sekojot šīm saitēm: • Pētījums par izglītības līdzekļu izstrādi: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/8c69d189-315c-11ec-bd8e-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-search; • Izglītības līdzeklis pamatskolām (Educational toolkit to help fight gender stereotypes in primary school): https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e534f832-3085-11ec-bd8e-01aa75ed71a1; Izglītības līdzeklis vidusskolām (Educational toolkit to help fight gender stereotypes in secondary school): https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/6b595f96-3087-11ec-bd8e-01aa75ed71a1 VIAA izstrādājot jaunus karjeras informācijas resursus un materiālus, ievērots dzimumu līdztiesības princips: 1) 2022. gadā izstrādāti "NIID.LV karjeras testi", karjeras iespēju diagnostikas testā iekļautajā profesiju kārtīs ievērots dzimumu līdztiesības princips, t.sk. laužot stereotipus par dzimumu piemērotību profesijai. 2) Lai veicinātu jauniešu interesi par STEM jomām, mājaslapas "Profesiju pasaule" publicētajos aprakstos iekļauti abu dzimumu profesiju pārstāvji VBTI 2021. gadā uzsāka un 2022. gadā turpināja organizēt visiem Latvijas bērniem attālinātus tiešsasaistes pasākumus ar profesionālo ievirzi. Pasākumi ar profesionāli tematisko ievirzi tika organizēti, lai palīdzētu bērniem atrast savu aicinājumu un nākamo profesiju, līdz ar to, šajos pasākumos tika piesaistīti dažādu jomu speciālisti un profesionāļi. Informācija tika sagatavota un sniegta, lai pēc iespējas ievērotu katra bērna individualitāti, spējas un intereses. 2022. gadā nodrošināti divi dažādi tiešsaistes interaktīvi pasākumi par profesionālās ievirzes iespējām bērniem par vismaz divām jomām, katras jomas ietvaros apskatot trīs darba tirgū pieprasītas profesijas, seši videomateriāli par vismaz divu dažādu darba tirgū pieprasītu jomu profesijām, visiem videomateriāliem ir nodrošināts surdotulkojums un titrēšana, pasākumu popularizēšanas nolūkos nodrošinātas trīs publikācijas sociālajos mēdijos bērniem saistošā veidā, par plānotajiem pasākumiem un trīs publikācijas par sagatavotajiem videomateriāliem, sadarbībā ar Izpildītāju nodrošināta informācijas un videomateriālu izplatīšana izglītības un bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs Latvijā. Publicēti dažāda veida tematiskie raksti, intervijas utt. "Labs of Latvia" platformā (https://labsoflatvia.com/ ) 6.2. Veicinātas publiskas diskusijas par zēnu un meiteņu karjeras izvēli ietekmējošiem faktoriem Radošās darbnīcas vienlaikus vismaz 10 pašvaldībās VIAA/ LM, NVO, pašvaldības 2023. gada 4. ceturksnis Izpildīts VIAA organizētās Karjeras nedēļas 2023 "Tavs prasmju portfelis" laikā tika akcentēta prasmju nozīme ikviena personīgajā un profesionālajā attīstībā. Īstenotie pasākumi: 1. Nodarbība vecākiem un skolotājiem "Konkurētspējīgas prasmes ikvienam" (vadīja A. Metuzāle, karjeras konsultante, Karjeras atbalsta balvas 2023 laureāte); 2. "Latvijas skolēnu IT eksāmens" un programmēšanas izaicinājums sadarbībā ar Jauniešu programmēšanas un tehnoloģiju centru, organizāciju She Can Do IT un programmētāju skolu Codelex. IT eksāmena uzvarētāja - skolniece no Taurupes pamatskolas. 3. Video mācību stunda ar L. Zvirgzdiņu no organizācijas "She can do IT" par profesijām IT jomā, to nozīmīgumu, dažādību un nepieciešamajām prasmēm. Organizācija Organizācija "She can do IT" darbojas ar mērķi veicināt izpratni sabiedrībā par sievietēm un IT tehnoloģijām. 4. Klases stundas par prasmju ieguvi profesionālajā izglītībā, izmantojot resursu "Profesionālas izglītības iespējas pēc 9. un 12. klases", akcentējot vienlīdzīgas iespējas profesionālās izglītības ieguvē. Informācijai: https://www.viaa.gov.lv/lv/karjeras-nedela-2023 6.3. Veicināta meiteņu interese par karjeru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, vienlaikus informējot par izglītības iespējām reģionos Pasākums programmēšanas apguvei vismaz 10 izglītības iestādēs un novadu bibliotēkās, piedāvājot meitenēm apgūt vienkāršas lietotnes vai kodējuma izstrādi VIAA/ VARAM, KM, NVO, pašvaldības 2021. gada 3. ceturksnis Izpildīts VIAA organizētās kampaņas Karjeras nedēļa 2021 "IKT tavai karjerai" laikā. Izstrādājot kampaņu, īpašs akcents tēmas komunikācijā tika likts uz dzimumu līdzvērtību, sieviešu karjeras iespējām IKT jomā un stereotipu kliedēšanu par IKT kā vīriešu profesionālo jomu. Īstenotie pasākumi: 1. 7.-9. klašu skolēniem radošās programmēšanas nodarbība LearnIT programmēšanas skolas pasniedzējas A.Kramēnas-Juzovas vadībā (sieviete - programmētāja, ikvienam noderīgas prasmes); 2. Video intervijas (t.sk. par dzimumu līdztiesības jautājumu IT nozarē) ar Accenture darbiniekiem; 3. Diskusija jauniešiem "Kā es nokļuvu IKT nozarē?" (t.sk. par sievietēm IKT nozarē, vada OX-Drive dibinātāja E. Gailuma); 4. Diskusija vecākiem "Tehnoloģijas ģimenē - draugs vai svešinieks?" (t.sk. vecāku viedokļi par meiteņu karjeras izvēli IKT nozarē, vada Riga TechGirls mentore A. Andersone); 5. Jauniešu ideju hakatons "Manas karjeras kods" (IKT risinājumu iespējas ikvienam). 6. Publikācijas medijos: Iedvesmas stāsti par sievietēm IKT nozarē, piemēram, https://www.tvnet.lv/7359249/iedvesmas-stasti-ka-es-nokluvu-ikt-nozare Informācijai: https://www.viaa.gov.lv/lv/karjeras-nedela-2021 6.4. Veicināta zēnu interese par karjeru izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē Organizētas zēnu vadītas mācību stundas pašu izvēlētos mācību priekšmetos vismaz 10 izglītības iestādēs VIAA/ NVO, pašvaldība …