1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI, KAS PIEŅEMTI 2022. GADĀ

1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI, KAS PIEŅEMTI 2022. GADĀ Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt 1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI, KAS PIEŅEMTI 2022. GADĀ (Rezolūcija FAL.14(46)) REZOLŪCIJA FAL.14(46) (pieņemta 2022. gada 13. maijā) 1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI ATVIEGLOŠANAS KOMITEJA, ATSAUCOTIES uz 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu, ar grozījumiem, (turpmāk tekstā - "Konvencija") VII panta 2. punkta a) apakšpunktu par Konvencijas pielikuma grozīšanas kārtību; ATSAUCOTIES ARĪ uz funkcijām, kas Konvencijā piešķirtas Atvieglošanas komitejai Konvencijas grozījumu izskatīšanas un pieņemšanas jomā; IZSKATĪJUSI savā četrdesmit sestajā sesijā Konvencijas pielikuma grozījumus, kas ierosināti un izplatīti saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu; 1. PIEŅEM saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu Konvencijas grozījumus, kuru teksts iekļauts šīs rezolūcijas pielikumā; 2. NOSAKA saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta b) apakšpunktu, ka grozījumi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, ja vien pirms 2023. gada 1. oktobra vismaz viena trešdaļa no Konvencijas līgumslēdzējvalstu valdībām nav rakstveidā paziņojusi ģenerālsekretāram, ka grozījumiem nepiekrīt; 3. LŪDZ ģenerālsekretāram saskaņā ar Konvencijas VII panta 2. punkta a) apakšpunktu darīt zināmus pielikumā ietvertos grozījumus visām līgumslēdzējvalstu valdībām; 4. TURKLĀT LŪDZ ģenerālsekretāram paziņot visām parakstītājām valdībām par minēto grozījumu pieņemšanu un stāšanos spēkā. PIELIKUMS 1965. GADA KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKĀS JŪRAS SATIKSMES ATVIEGLOŠANU PIELIKUMA GROZĪJUMI Konvencijas pielikuma tekstu aizstāj ar šādu: "1. nodaļa. Definīcijas un vispārīgie noteikumi A. Definīcijas Uzskaitītajiem terminiem šā pielikuma noteikumu izpratnē ir turpmāk minētā nozīme. Faktiskais ienākšanas laiks (ATA). Datums un laiks, kad kuģis pirmoreiz piestāj ostā, vai nu enkurvietā vai pie piestātnes. Faktiskais iziešanas laiks (ATD). Datums un laiks, kad kuģis iziet no ostas, atejot no enkurvietas vai piestātnes. Apturēts bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta, pirms kuģis ir izgājis no ostas. Autentificēt. Noteikt un pārbaudīt informācijas sniedzēja uzrādīto identitāti vai pārbaudīt nodoto/saņemto ziņojumu autentiskumu. Krava. Visas preces, izstrādājumi un jebkāda veida priekšmeti, kas tiek pārvadāti uz kuģa, izņemot pastu, kuģa krājumus, kuģa rezerves daļas, kuģa aprīkojumu, kravas transporta vienības, kas netiek pārvadātas saskaņā ar pārvadājuma līgumu, kas noslēgts ar kravas pārvadātāju, apkalpes mantu un pasažieru bagāžu. Kravas transporta vienība (CTU). Kravas konteiners, noņemama virsbūve, transportlīdzeklis, dzelzceļa vagons vai jebkāda cita līdzīga vienība. Formalitāšu kārtošana. Nepieciešamo muitas un citu formalitāšu kārtošana, lai: a) preces varētu atļaut importēt, eksportēt vai pakļaut citai muitas procedūrai (tā sauktā muitošana); b) varētu atļaut personām ieceļot valsts teritorijā vai c) varētu atļaut kuģim ienākt ostā vai iziet no ostas valsts teritorijā. Apkalpes manta. Apģērbs, ikdienā lietojamās personīgās mantas un citi priekšmeti, tostarp valūta, kuri pieder apkalpei un tiek pārvadāti ar kuģi. Apkalpes loceklis. Ikviena persona, kas ir nodarbināta uz kuģa tā darbības vai pakalpojumu nodrošināšanai reisa laikā un iekļauta apkalpes sarakstā. Kruīza kuģis. Kuģis, kas starptautiskā reisā pārvadā pasažierus, kuri ir izmitināti uz kuģa, lai piedalītos plānotās īslaicīgās ekskursijās vienā vai vairākās dažādās ostās, un kas reisa laikā parasti: a) neuzņem citus pasažierus vai no kura neizkāpj citi pasažieri; b) neiekrauj un neizkrauj kravu. Deklarācija. Informācija, kas tiek sniegta elektroniski vai - ārkārtējos apstākļos - neelektroniski, lai izpildītu ziņošanas prasības saskaņā ar 2.1. punktā aprakstīto standartu. Paredzētais ienākšanas laiks (ETA). Datums un laiks, kad kuģim paredzēts ierasties noteiktā ģeogrāfiskā atrašanās vietā, piemēram, ostā, enkurvietā vai loča uzņemšanas vietā, kas atrodas ostas tuvumā. Paredzētais iziešanas laiks (ETD). Datums un laiks, kad kuģim paredzēts atstāt noteiktu ģeogrāfisku atrašanās vietu, piemēram, ostu vai enkurvietu, kas atrodas ostas tuvumā. Kravas konteiners. Transportēšanas aprīkojuma priekšmets, kuram ir pastāvīga konstrukcija un kas attiecīgi ir pietiekami izturīgs, lai būtu piemērots atkārtotai izmantošanai; kas ir īpaši konstruēts, lai atvieglotu preču pārvadāšanu, izmantojot kādu no transporta veidiem, bez starppārkraušanas; kas ir konstruēts tā, lai to varētu nostiprināt un/vai viegli pārvietot, un tādēļ tam ir šīm vajadzībām paredzēti savienojumi, un apstiprināts saskaņā ar 1972. gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem (CSC), ar grozījumiem. Termins "kravas konteiners" neietver ne transportlīdzekli, ne iepakojumu; taču kravas konteiners, kas tiek pārvadāts uz šasijas, ir ietverts. Manifests. Kopsavilkums, kurā ietverta dažāda informācija no konosamentiem un citiem pārvadājuma dokumentiem, kas izdoti preču pārvadāšanai ar kuģiem. Kapteinis. Persona, kuras pārziņā ir kuģa vadība. Tranzītpasažieris. Pasažieris, kas ar kuģi ieradies no ārvalsts, lai turpinātu savu ceļojumu ar kuģi vai citu transporta līdzekli uz ārvalsti. Pasažieru bagāža. Īpašums, tostarp tā var būt arī valūta, ko pasažieris pārvadā ar to pašu kuģi, uz kura atrodas pats, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa īpašums vai nav, ja vien tas netiek vests saskaņā ar preču pārvadājuma līgumu vai citu līdzīga veida vienošanos. Osta. Jebkura osta, terminālis/iekārta, atkrastes terminālis, kuģu būves un remonta rūpnīca vai reids, kuru parasti izmanto kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai, kuģu remontam un noenkurošanai, vai jebkura cita vieta, kurā kuģis var ieiet. Pasta sūtījumi. Vēstuļu korespondence un pakas, kā minēts pašreiz spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos, kuras sūtījuma nodošanas valsts izraudzītais operators nosūta pārvadāšanai ar kuģi un kuras paredzēts piegādāt galamērķa valsts izraudzītajam operatoram kuģa ienākšanas ostās. Valsts iestādes. Valsts pārvaldes iestādes vai amatpersonas, kas atbildīgas par to valsts likumu un noteikumu piemērošanu un īstenošanu, kuri attiecas uz jebkuru šajā pielikumā minēto standartu un ieteicamās prakses aspektu. Reglamentētais priekšmets. Augs, dzīvnieku izcelsmes produkts, pārtikas produkts vai augu produkts, uzglabāšanas vieta, iepakojums, transports, konteiners, augsne un jebkurš cits organisms, priekšmets vai materiāls, kas var saturēt vai izplatīt kaitēkļus vai slimības, attiecībā uz ko ir jāveic sanitārie vai fitosanitārie pasākumi, it īpaši gadījumos, kas ir saistīti ar starptautiskajiem jūras pārvadājumiem. Izlaišana. Darbība, kuru veic muitas iestādes, lai muitojamās preces tiktu nodotas attiecīgo personu rīcībā. Aizsardzības pasākumi. Pasākumi, kas nolūkā identificēt un novērst nelikumīgas darbības ir izstrādāti un ieviesti saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un valsts noteikumiem, lai uzlabotu aizsardzību uz kuģiem, ostu teritorijās un iekārtās, kā arī to preču aizsardzību, kuras tiek pārvadātas starptautiskajā piegādes ķēdē. Kuģa aģents. Puse, kas ostā pārstāv kuģa īpašnieku un/vai fraktētāju (principālu). Ja aģentam ir doti attiecīgi norādījumi, viņš ir atbildīgs principāla priekšā par piestātnes, visu attiecīgo ostas un apkopes pakalpojumu organizēšanu kopā ar ostu, kapteiņa un apkalpes prasību izpildīšanu, kuģa formalitāšu kārtošanu ostas un citās iestādēs (tostarp atbilstošas dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu), kā arī kravas izdošanu vai saņemšanu principāla vārdā. Kuģa īpašnieks. Kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldītājs vai berbouta fraktētājs, kas ir uzņēmies atbildību par kuģa ekspluatāciju, un jebkura persona, kas rīkojas tā vārdā, izņemot kuģa aģentu. Kuģa dokumenti. Apliecības un citi dokumenti (tostarp tie, kas ir elektroniskā formā), kuriem jābūt kuģa kapteiņa rīcībā, lai apliecinātu, ka kuģis atbilst starptautiskajam vai nacionālajam regulējumam. Kuģa aprīkojums. Priekšmeti, kas nav kuģa rezerves daļas un kas atrodas uz kuģa, lai tos tur lietotu, kas ir pārvietojami, bet nav patērējami, tostarp piederumi, tādi kā glābšanas laivas, dzīvības glābšanas ierīces, mēbeles, kuģa piederumi un tamlīdzīgas lietas. Kuģa rezerves daļas. Priekšmeti labošanai vai aizvietošanai, kas paredzēti izmantošanai tajā pašā kuģī, ar ko tie tiek vesti. Kuģa krājumi. Preces, tostarp patēriņa preces, kas paredzētas lietošanai uz kuģa, pārdošanai pasažieriem un apkalpei, degviela un smērvielas, izņemot kuģa aprīkojumu un kuģa rezerves daļas. Nosūtītājs. Puse, kas norādīta konosamentā vai pavadzīmē kā nosūtītājs un/vai kura noslēdz pārvadājuma līgumu (vai arī kuras vārdā vai uzdevumā ir noslēgts pārvadājuma līgums) ar pārvadātāju. Nosūtītāju sauc arī par sūtītāju. Izkāpšana krastā. Atļauja apkalpes loceklim atrasties krastā laikā, kad kuģis stāv ostā, ar tādiem laika vai ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, ja tādi ir, kādus noteikušas valsts iestādes. Vienloga sistēma. Vide, kas dod iespēju vienotā datu ievades punktā iesniegt vai sniegt standartizētu un saskaņotu informāciju un deklarācijas, parasti to veicot elektroniski. Bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta pēc tam, kad kuģis ir izgājis no ostas, vai kuras atrašanās kravā tiek atklāta kravas izkraušanas laikā ienākšanas ostā. Pagaidu ievešana. Muitas procedūra, saskaņā ar kuru noteiktas preces var ievest muitas teritorijā, tās nosacīti pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no ievedmuitas nodevu un nodokļu maksāšanas un nepiemērojot šai ievešanai ekonomiskus aizliegumus vai ierobežojumus; šādas preces jāieved konkrētam mērķim, un tām jābūt paredzētām atpakaļizvešanai pēc noteikta laika, neizdarot tām nekādas izmaiņas, izņemot parasto amortizāciju saistībā ar to lietošanu. Pārvadājuma dokuments. Informācija, kas apliecina pārvadājuma līgumu starp kuģa īpašnieku un kravas sūtītāju, piemēram, jūras pavadzīme, konosaments vai multimodālā transporta dokuments. B. Vispārīgie noteikumi Šā pielikuma noteikumi saistībā ar Konvencijas V panta 2. punktu nevar liegt valsts iestādēm veikt attiecīgus pasākumus, tostarp pieprasīt papildu informāciju, kas var būt nepieciešami gadījumos, ja ir aizdomas par krāpšanu, vai lai novērstu īpašas problēmas, kas rada būtiskus draudus sabiedriskajai kārtībai (ordre public), sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, piemēram, nelikumīgas darbības, kas vērstas pret kuģošanas drošību, un narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvadāšanu, vai lai novērstu tādu slimību un to vektoru vai kaitēkļu ievešanu vai izplatīšanu, kas apdraud cilvēkus, dzīvniekus vai augus. 1.1. Standarts. Attiecībā uz formalitātēm, dokumentācijas prasībām un procedūrām tādu kuģu ienākšanai, stāvēšanai un iziešanai, kas iesaistīti starptautiskajos reisos, valsts iestādes pieprasa tikai minimālo nepieciešamo informāciju. 1.1.1. Netiek izmantots. 1.2. Netiek izmantots. 1.3. Ieteicamā prakse. Pasākumiem un procedūrām, ko līgumslēdzējvalstu valdības noteikušas aizsardzības nolūkā vai lai novērstu nelikumīgu narkotiku pārvadāšanu, jābūt iedarbīgām. Šādi pasākumi un procedūras (piemēram, riska pārvaldība un informācijas divkāršā pārbaude) jāveic tā, lai tās minimāli ietekmētu kuģus, kravu un uz kuģiem esošās personas vai īpašumu un lai nepieļautu kuģu, kravas un uz kuģiem esošo personu un īpašuma lieku aizkavēšanos. C. Sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai 1.3.bis Standarts. Valsts iestādes izveido, uztur un izmanto sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai. 1.3.ter Standarts. Valsts iestādes, ieviešot vai mainot sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai, lai palīdzētu formalitāšu kārtošanas procesos, sniedz kuģu īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm nepieciešamo informāciju par sistēmas prasībām un, pirms sistēmu izmantošana tiek noteikta kā obligāta, nosaka atbilstošu pārejas periodu. Pārejai uz jaunu sistēmu tiek noteikts periods, kas nav īsāks par 12 mēnešiem, sākot no brīža, kad ir publicētas visas funkcionālās un tehniskās specifikācijas. Jebkurai jaunai vai mainītai sistēmai ir jābūt tehnoloģiski neitrālai un saderīgai ar citām sistēmām. 1.3.quart Standarts. 1.3.ter punktā norādītajā pārejas periodā valsts iestādes pielāgo formalitāšu kārtošanas procesiem nepieciešamās informācijas sniegšanu, izmantojot alternatīvus līdzekļus. Ieviešot jaunus elektronisko ziņojumu formātus, valsts iestādes arī turpmāk atļauj izmantot esošos elektronisko ziņojumu formātus tādā laika periodā, ko nosaka saziņā ar attiecīgajām pusēm. 1.3.quin Standarts. Valsts iestādes ievieš pasākumus, lai dotu iespēju visu informāciju, kas nepieciešama saskaņā ar 2.1. punktā aprakstīto standartu, elektroniski sniegt "vienloga sistēmā". Jāapsver arī iespēja šādai vienloga sistēmai kalpot kā mehānismam, ko valsts iestādes izmanto, lai paziņotu lēmumus un citu informāciju, uz ko attiecas šī konvencija un citi noteikumi (attiecīgos gadījumos). 1.3.sext Standarts. Valsts iestādes kombinē vai koordinē to datu elektronisku pārsūtīšanu, kas ir nepieciešami, kuģiem ienākot, stāvot un izejot, tādā veidā, lai nodrošinātu, ka informācija tiek iesniegta vai sniegta tikai vienreiz un, cik vien tas ir iespējams, tiek izmantota vairākkārt. 1.4. Netiek izmantots. 1.5. Netiek izmantots. 1.6. Netiek izmantots. 1.6.bis Standarts. Elektroniskai informācijas apmaiņai, lai atvieglotu formalitāšu kārtošanas procesus, informācija, ko pieprasa valsts iestādes attiecībā uz kuģa, personu un kravu ienākšanu, stāvēšanu un iziešanu ir jāiesniedz saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem, tostarp ANO elektroniskās datu apmaiņas standartiem administrācijas, tirdzniecības un transporta jomā (UN/EDIFACT), Pasaules Muitas organizācijas (PMO) datu modeli vai Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) standartiem, ņemot vērā Organizācijas izstrādātos norādījumus. 1.6.ter Netiek izmantots 1.7. Ieteicamā prakse. Plānojot, ieviešot vai modificējot formalitāšu kārtošanas procesiem paredzētās sistēmas elektroniskai informācijas apmaiņai, valsts iestādes: a) jau no paša sākuma nodrošina visām ieinteresētajām pusēm konsultācijas iespēju; b) izvērtē esošās procedūras un atsakās no tām, kuras nav nepieciešamas; c) nosaka tās procedūras, kurām jātiek digitalizētām; d) pielāgo šīs sistēmas multimodālam lietojumam; e) veic attiecīgas darbības, lai samazinātu šo sistēmu ieviešanas izmaksas visām iesaistītajām pusēm, un f) cenšas nodrošināt saderību un savstarpējo savietojamību ar citām attiecīgajām informācijas sistēmām. 1.7.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām jāveicina tas, lai valsts iestādes un citas attiecīgās puses sadarbotos vai tiešā veidā piedalītos elektronisko sistēmu izstrādē, izmantojot starptautiski pieņemtus standartus, ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu attiecībā uz kuģu, personu un kravu ienākšanu, stāvēšanu un iziešanu un garantēt valsts iestāžu un citu iesaistīto pušu sistēmu savstarpējo savietojamību. 1.8. Standarts. Tiek pieņemta nepieciešamās informācijas elektroniska pārsūtīšana no jebkuras vietas, ja vien informācijas sniedzējs ir sertificēts un autentificēts saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Nevar tikt pieprasīts izmantot pakalpojumu sniedzēju jurisdikcijā, kurai informācija tiek sniegta. 1.8.1. Ieteicamā prakse. Informācijai par sertifikācijas un autentifikācijas prasībām ir jābūt publiski un elektroniski pieejamai. 1.8.2. Standarts. Valsts iestādes pieņem deklarācijas, kas norādītas 2.1. punktā aprakstītajā standartā, ja tās ir autentificētas attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. D. Nelikumīgas darbības 1.9. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm ir jācenšas vienoties par sadarbību ar kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm, lai uzlabotu to iespējas apkarot nelikumīgas darbības, tostarp, bet ne tikai narkotiku kontrabandu un savvaļas dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot lielākus atvieglojumus. Šādu vienošanos pamatā var būt Pasaules Muitas organizācijas Saprašanās memorands, Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un ar to saistītās vadlīnijas. E. Korupcija jūras satiksmē 1.9.bis Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdībām jāmudina valsts iestādes novērtēt tādas korupcijas riskus, kas saistīti ar kuģa un krasta mijiedarbību ostās, un novērst tos, izstrādājot un īstenojot preventīvus pasākumus, lai stiprinātu godīgumu, atklātību un atbildību. Valsts iestādes, sadarbojoties nacionālā un starptautiskā līmenī, arī koordinē pasākumus, lai atklātu, izmeklētu un noteiktu sankcijas par korupciju, kas saistīta ar kuģu ienākšanu ostās. 1.10. Standarts. Ja saistībā ar vienošanos par sadarbību valsts iestādēm, kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm kļūst pieejama sensitīva komerciālā un cita veida informācija, tad ir jānodrošina attiecīgās informācijas konfidencialitāte. F. Kontroles metodes 1.11. Standarts. Valsts iestādes izmanto riska pārvaldību, lai uzlabotu savas robežkontroles procedūras saistībā ar: • kravas izlaišanu/noformēšanu; • aizsardzības prasībām un • to iespējām vērsties pret kontrabandu. 2. nodaļa. Kuģa ienākšana, stāvēšana un iziešana Šajā nodaļā ietverti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko valsts iestādes pieprasa no kuģa īpašniekiem, kuģim ienākot, stāvot un izejot. Lai nodrošinātu valsts iestādēm nepieciešamo informāciju un izpildītu valsts iestāžu normatīvās prasības, informācija, kas sniedzama no kuģa īpašnieka puses, pārskatāmības labad ir apkopota šajā nodaļā norādītajās deklarācijās. Informācija, kas ir strukturēta elektroniskai pārsūtīšanai, var arī nekorelēt ar šīm deklarācijām. Konkrētāk, vienmēr tiek piemēroti principi, saskaņā ar kuriem informācija tiek nosūtīta tikai vienreiz un tā tiek maksimāli izmantota atkārtoti. Tāpat arī tas, kādas ir deklarācijas, neietekmē to, kāda metode ir jāizmanto, lai padarītu informāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm. Šī nodaļa nav jāsaprot tā, ka valsts iestādēm tiktu liegts pieprasīt pārbaudes apliecības un citus dokumentus vai informāciju, kas ietverta šādu dokumentu, kuriem ir jābūt pieejamiem uz kuģa, elektroniskajā versijā, un kuri attiecas uz tā reģistrēšanu, izmēriem, drošību, apkalpes komplektēšanu un citiem saistītajiem jautājumiem. A. Vispārīgi noteikumi 2.1. Standarts. Kuģiem, attiecībā uz kuriem tiek piemērota šī konvencija, tiem ienākot vai izejot, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt nekādas citas deklarācijas kā vien tās, kas aprakstītas šajā nodaļā. Šīs deklarācijas var nosūtīt atsevišķi vai kombinētā elektroniskā veidā saskaņā ar ziņojumu īstenošanas vadlīnijām un elektroniskās datu apmaiņas sistēmas prasībām. Deklarācijas attiecībā uz kuģa ienākšanu un iziešanu ir: a) Vispārīgā deklarācija; b) Kravas deklarācija; c) Kuģa krājumu deklarācija; d) Apkalpes mantu deklarācija; e) Apkalpes saraksts; f) Pasažieru saraksts; g) Bīstamo kravu manifests; h) pasta sūtījumu nodošanas pavadraksts, kas aprakstīts pašreiz spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos, Pasaules Pasta konvencijā un tās Reglamentā; i) Jūras sanitārā deklarācija, kas norādīta Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos; j) kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecības vai tās termiņa pagarinājuma dokuments, kas norādīts Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos; k) aizsardzības informācija, kas tiek pieprasīta saskaņā ar SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas 9. noteikuma 2.2. punktu; l) iepriekšējā elektroniskā informācija par kravu muitas riska novērtēšanas vajadzībām, kas norādīta PMO SAFE Standartu sistēmā; m) iepriekšējā paziņojuma veidlapa par atkritumu nodošanu ostas pieņemšanas iekārtām. 2.1.bis Standarts. Attiecībā uz deklarācijām, kas minētas 2.1. punktā aprakstītā standarta a)-g) punktā, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt neko vairāk kā informāciju, kas norādīta 1. papildinājumā. 2.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības nepieprasa konsulārās formalitātes, maksas vai nodevas saistībā ar kuģu formalitāšu kārtošanai nepieciešamo informāciju, tostarp informācijas elektronisku sniegšanu. 2.1.2. Standarts. Valsts iestādes izstrādā procedūras pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informācijas sniegšanai, lai atvieglotu šādas informācijas apstrādi paātrinātai turpmāk veicamajai izlaišanai/formalitāšu kārtošanai attiecībā uz kravu un personām. 2.1.3. Ieteicamā prakse. Valsts tiesību aktos jābūt noteiktam, kā sniedzama pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informācija. Pirmsienākšanas informācijas nosūtīšanas laiku parasti nevajadzētu noteikt pirms brīža, kad kuģis ir atstājis iziešanas valsti. Tomēr valsts tiesību aktos papildus pamatnoteikumiem varētu norādīt arī izņēmumus attiecībā uz šo principu, piemēram, gadījumos, kad reiss ir neilgs. 2.1.3.bis Ieteicamā prakse. Attiecībā uz iepriekšējās elektroniskās informācijas sniegšanu par kravu muitas riska novērtēšanas vajadzībām, valsts iestādēm ir jāņem vērā laika ierobežojumi, kas norādīti PMO SAFE Standartu sistēmā. 2.1.4. Netiek izmantots. 2.1.5. Standarts. Valsts iestādes atkārtoti izmanto pirmsienākšanas un pirmsiziešanas informāciju, ja tā pati informācija ir nepieciešama turpmākajās procedūrās. B. Deklarāciju saturs un mērķis 2.2. Standarts. Vispārīgā deklarācija ir standarta deklarācija, kas, kuģim ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par kuģi. 2.2.1. Netiek izmantots. 2.2.2. Netiek izmantots. 2.2.3. Netiek izmantots. 2.3. Standarts. Neskarot 2.3.4. punktā aprakstīto standartu, 2.3.4.1. punktā aprakstīto ieteicamo praksi vai iepriekšējās elektroniskās informācijas prasības par kravu muitas riska novērtēšanas vajadzībām, Kravas deklarācija ir standarta deklarācija, kas, kuģim ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par kravu. 2.3.1. Netiek izmantots. 2.3.2. Standarts. Attiecībā uz kuģī palikušo kravu valsts iestādes pieprasa sniegt tikai īsu pārskatu par minimālās informācijas būtiskajiem datiem. 2.3.3. Netiek izmantots. 2.3.4. Standarts. Kravas deklarācijas vietā valsts iestādes pieņem arī kuģa kravas manifestu, ja tas ir sniegts elektroniski un ja tajā ir vismaz tā informācija, kuru valsts iestādes pieprasījušas saskaņā ar 1. papildinājumu un 2.3.2. punktā aprakstīto standartu, un ja tas ir autentificēts saskaņā ar 1.8.2. punktā aprakstīto standartu. 2.3.4.1. Ieteicamā prakse. Kā alternatīvu 2.3.4. punktā aprakstītajam standartam valsts iestādes var pieņemt pārvadājuma dokumentu, ja tajā ir vismaz tā informācija, kas tiek pieprasīta saskaņā ar 2.3.2. punktā aprakstīto standartu. Šāds pārvadājuma dokuments ir jāautentificē saskaņā ar 1.8.2. punktā aprakstīto standartu. 2.3.5. Standarts. Izejot no ostas, nedrīkst pieprasīt jaunu Kravas deklarāciju attiecībā uz kravu, kas tikusi deklarēta, ienākot ostā, un kas ir palikusi uz kuģa. 2.4. Standarts. Kuģa krājumu deklarācija ir standarta deklarācija, kas, kuģim ienākot un izejot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par kuģa krājumiem. 2.4.1. Ieteicamā prakse. Izejot no ostas, atsevišķa Kuģa krājumu deklarācija nav jāpieprasa ne attiecībā uz kuģa krājumiem, kas ir tikuši deklarēti, kuģim ienākot, ne arī uz krājumiem, kas ir iekrauti šajā ostā un par kuriem liecina kāds cits šajā ostā uzrādīts muitas dokuments. 2.5. Standarts. Apkalpes mantu deklarācija ir standarta deklarācija, kas, kuģim ienākot, sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par apkalpes mantu. Tā nav jāpieprasa, kuģim izejot. 2.5.1. Standarts. Valsts iestādes pieņem Apkalpes mantu deklarāciju, ja tā ir autentificēta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. Veicot pārbaudi uz kuģa, valsts iestādes var pieprasīt, lai katrs apkalpes loceklis valsts iestādēm pieņemamā veidā apliecina deklarāciju attiecībā uz savu personisko mantu. 2.5.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes parasti pieprasa ziņas tikai par to apkalpes mantu, uz kuru neattiecas atbrīvojumi no muitas nodevām un nodokļiem vai kura ir pakļauta aizliegumiem un ierobežojumiem. 2.6. Standarts. Apkalpes saraksts ir standarta deklarācija, ko pieprasa valsts iestādes un kurā ir informācija par apkalpes locekļu skaitu un sastāvu, kuģim ienākot un izejot. 2.6.1. Standarts. Ja, kuģim izejot no ostas, valsts iestādes pieprasa informāciju par kuģa apkalpi, tām jāpieņem Apkalpes saraksts, kas tika iesniegts, ienākot ostā, ja tas ir autentificēts saskaņā ar 1.8.2. punktā aprakstīto standartu, norādot izmaiņas apkalpes locekļu skaitā vai sastāvā, kuģim izejot, vai norādot, ka laikā, kamēr kuģis stāvēja ostā, šādas izmaiņas nav notikušas. 2.6.2. Netiek izmantots. 2.6.3. Netiek izmantots. 2.6.4. Netiek izmantots. 2.7. Standarts. Pasažieru saraksts ir standarta deklarācija, ko pieprasa valsts iestādes un kurā ir informācija par pasažieriem, kuģim ienākot un izejot. 2.7.1. Netiek izmantots. 2.7.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes papildus Pasažieru sarakstiem nepieprasa iekāpšanas vai izkāpšanas kartes no tiem pasažieriem, kuru vārdi iekļauti šajos sarakstos. Taču tad, ja valsts iestādēm ir īpašas problēmas, kas rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai, starptautiskā ceļojumā esošai personai, kuģim ienākot ostā, var pieprasīt rakstveidā norādīt savu galamērķa adresi. 2.7.3. Netiek izmantots. 2.7.4. Netiek izmantots. 2.7.5. Netiek izmantots. 2.8. Standarts. Bīstamo kravu manifests ir standarta deklarācija, kas valsts iestādēm sniedz informāciju par bīstamām kravām. 2.8.1. Netiek izmantots. 2.9. Standarts. Kuģim ienākot vai izejot, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt nekādu citu deklarāciju attiecībā uz pasta sūtījumiem kā to, kas noteikta pašreiz spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos, ar nosacījumu, ka tā tiek faktiski uzrādīta. Ja šādas deklarācijas nav, pasta sūtījumu priekšmeti (to skaits un svars) ir jānorāda Kravas deklarācijā. 2.10. Standarts. Jūras sanitārā deklarācija ir standarta deklarācija, kurā ir iekļauta valsts iestāžu pieprasītā informācija par sanitāro stāvokli uz kuģa reisa laikā un ienākot ostā. Jūras sanitārā deklarācija atbilst Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu prasībām. Turklāt saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem valsts iestādēm sniedz derīgu kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību vai kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību, vai tās termiņa pagarinājuma dokumentu, lai varētu novērtēt slimību risku uz kuģa. 2.10.1. Standarts. Aizsardzības informācijas ziņojums ir standarta deklarācija, kas valsts iestādēm sniedz informāciju par kuģa aizsardzības stāvokli. 2.10.2. Standarts. Iepriekšējā paziņojuma veidlapa par atkritumu nodošanu ostas pieņemšanas iekārtām ir standarta deklarācija, kas valsts iestādēm sniedz informāciju par kuģa vajadzībām saistībā ar atkritumu pieņemšanu. C. Alternatīvo ziņošanas līdzekļu izmantošana ārkārtējos apstākļos, kad elektroniskās ziņošanas līdzekļi nav pieejami 2.11. Standarts. Ārkārtējos apstākļos, kad elektroniskās informācijas pārraides līdzekļi nav pieejami, valsts iestāžu rīcībā ir jābūt viegli pieejamiem alternatīvajiem ziņošanas līdzekļiem, ko izmanto, kuģim ienākot un izejot. Valsts iestādes, cik vien iespējams, dara zināmus visus pieejamos alternatīvos ziņošanas līdzekļus. 2.12. Netiek izmantots. 2.12.1. Netiek izmantots. 2.12.2. Netiek izmantots. 2.12.3. Netiek izmantots. 2.13. Ieteicamā prakse. Papīra formātā sagatavotā Pasažieru saraksta vietā ir jāpieņem kuģu īpašnieku iekšējai lietošanai sagatavotais saraksts papīra formātā, ja tajā ir vismaz tā informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 1. papildinājumu. Līdzīgi, papīra formātā sagatavotās Kravas deklarācijas vietā valsts iestādēm jāpieņem arī kuģa manifesta vai pārvadājuma dokumentu papīra kopija, ja tajos ir vismaz tā informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 1. papildinājumu. 2.13.1. Standarts. Ja ārkārtējos apstākļos valsts iestādes konstatē, ka vienīgais iespējamais veids, kā nosūtīt šajā pielikumā norādītās deklarācijas, ir papīra formāts, tās pieņem dokumentus, kas sniegti jebkādā salasāmā un saprotamā veidā, tostarp dokumentus, kuri rakstīti ar roku, ar tinti vai neizdzēšamu zīmuli, vai kuri sagatavoti, izmantojot informācijas tehnoloģijas. D. Secīga ienākšana divās vai vairākās vienas un tās pašas valsts ostās 2.14. Standarts. Ņemot vērā procedūras, kas tiek veiktas, kuģim ienākot pirmajā ienākšanas ostā valsts teritorijā, kuģu īpašniekiem tikai vienreiz ir pienākums paziņot nepieciešamo informāciju šīs valsts iestādēm. Formalitātes un dokumenti, ko pieprasa valsts iestādes jebkurā nākamajā ienākšanas ostā šajā valstī, kurā kuģis ierodas, starplaikā neieejot citas valsts ostā, ir samazināti līdz minimumam. E. Deklarāciju aizpildīšana 2.15. Ieteicamā prakse. Šajā pielikumā, izņemot 3.7. punktā aprakstīto standartu, norādītās deklarācijas valsts iestādēm pēc iespējas jāpieņem neatkarīgi no valodas, kādā sniegta nepieciešamā informācija, bet tām ir tiesības pieprasīt rakstisku vai mutisku tulkojumu kādā no Organizācijas oficiālajām valodām, ja tās to uzskata par nepieciešamu. 2.16. Netiek izmantots. 2.16.1. Standarts. Ja nepieciešams paraksts, valsts iestādes to pieņem, izmantojot jebkādus elektroniskos līdzekļus, kas atbilst valsts tiesību aktiem. 2.17. Standarts. Jebkuras paredzētās ienākšanas, iziešanas vai tranzīta ostas valsts iestādes nedrīkst pieprasīt, lai kādu deklarāciju, kas attiecas uz kuģi, tā kravu, krājumiem, pasažieriem vai apkalpi, kā minēts šajā nodaļā, būtu legalizējis, apliecinājis, autentificējis vai iepriekš izskatījis kāds to pārstāvis ārvalstīs. Tas nav jāuzskata par šķērsli prasībai uzrādīt pasažiera vai apkalpes locekļa pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu vīzas saņemšanai vai līdzīgiem mērķiem. F. Kļūdas un grozījumi deklarācijās un attiecīgie sodi 2.18. Standarts. Valsts iestādes, neaizkavējot kuģi, atļauj šajā pielikumā minētajās deklarācijās izlabot kļūdas, ja tās uzskatāmas par nejaušām, nav nopietnas, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ un nav izdarītas ar mērķi pārkāpt likumus vai noteikumus, ar nosacījumu, ka šīs kļūdas tiek atklātas, pirms deklarācija tiek pilnīgi pārbaudīta, un labojumus var izdarīt nekavējoties. 2.19. Standarts. Ja tiek atrastas kļūdas nosūtītajā informācijā, ko autentificējis kuģa īpašnieks vai kapteinis vai kas autentificēta iepriekšminēto personu vārdā, nedrīkst uzlikt sodu, pirms ir sniegta iespēja pārliecināt valsts iestādes, ka kļūdas bija nejaušas, nav nopietnas, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ un nav izdarītas ar mērķi pārkāpt attiecīgās ostas valsts likumus un noteikumus. 2.19.bis Standarts. Valsts iestādēm ir jāļauj izdarīt grozījumus informācijā, kas jau ir iesniegta saskaņā ar piemērojamajiem likumiem un noteikumiem. G. Īpaši atvieglojumi kuģiem, kas ienāk ostās, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus, jūrā izglābtas personas vai citas personlas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai 2.20. Standarts. Valsts iestādes cenšas sadarboties ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad kuģi plāno ienākt ostās tikai tādēļ, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus, jūrā izglābtas personas vai citas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai, kapteinis par šo nodomu valsts iestādēm sniedz pēc iespējas vairāk informācijas, minot iespējami pilnīgākas ziņas par slimību vai ievainojumu un par personu identitāti. 2.21. Standarts. Valsts iestādes, izmantojot visātrāk funkcionējošos pieejamos sakaru kanālus, pirms kuģa ienākšanas informē kapteini par nepieciešamo dokumentāciju un procedūrām, lai varētu nekavējoties nogādāt krastā slimās vai ievainotās personas un bez kavēšanās nokārtot ar kuģi saistītās formalitātes. 2.22. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostās ar šādu mērķi un plāno tās atkal nekavējoties atstāt, valsts iestādes dod priekšroku iespējai pietauvoties piestātnē, ja slimo personu stāvoklis vai jūras stāvoklis liedz drošu izkāpšanu no kuģa reidā vai ostas pieejās. 2.23. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostās ar šādu mērķi un plāno tās atkal nekavējoties atstāt, valsts iestādes nedrīkst pieprasīt deklarācijas, kas minētas 2.1. punktā aprakstītajā standartā, izņemot Jūras sanitāro deklarāciju un, ja tā ir nepieciešama, Vispārīgo deklarāciju. Šādās situācijās valsts iestādes neizvirza prasību ievērot deklarāciju sniegšanas termiņus un atsakās no attiecīgo sodu piemērošanas. 2.24. Standarts. Ja attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ostās ar šādu mērķi, valsts iestādes pieprasa Vispārīgo deklarāciju, šajā deklarācijā ietvertās informācijas apjomam nav jābūt lielākam par to, kas minēts 1. papildinājumā, un, ja vien iespējams, tam ir jābūt pat mazākam. 2.25. Standarts. Ja valsts iestādes veic ar kuģa ienākšanu saistītos kontroles pasākumus pirms slimo vai ievainoto personu nogādāšanas krastā, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem ir augstāka prioritāte nekā šiem kontroles pasākumiem. 2.25. bis Standarts. Valsts iestādes saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem maksimāli ilgu laiku iepriekš informē kuģa īpašnieku par nodomu attiecībā uz kuģi veikt sabiedrības veselības kontroles pasākumus un sniedz rakstisku informāciju, ja tā ir pieejama, par izmantojamām metodēm. 2.26. Standarts. Ja saistībā ar ārstniecības izmaksām vai minēto personu galējo aizvešanu vai repatriāciju ir nepieciešamas garantijas vai jāuzņemas saistības, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nedrīkst atlikt vai aizkavēt, līdz tiek saņemtas šīs garantijas vai notiek saistību uzņemšanās. 2.27. Netiek izmantots. 3. nodaļa. Personu ieceļošana un izceļošana Šajā nodaļā apkopoti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko valsts iestādes pieprasa no apkalpes locekļiem un pasažieriem, kuģim ienākot vai izejot. A. Ieceļošanas un izceļošanas prasības un procedūra 3.1. Standarts. Derīga pase ir pamata identifikācijas dokuments, kas valsts iestādēm sniedz informāciju par katru pasažieri, kuģim ienākot vai izejot. 3.1.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdības pēc iespējas vienojas, slēdzot divpusējus vai daudzpusējus līgumus, pieņemt oficiālus personu apliecinošus dokumentus pases vietā. 3.2. Standarts. Valsts iestādes izveido kārtību, saskaņā ar kuru imigrācijas iestādēm kuģa pasažieru pases vai to vietā pieņemamie oficiālie personu apliecinošie dokumenti jāpārbauda tikai vienreiz ienākot un vienreiz izejot. Papildus tam šīs pases vai oficiālos personu apliecinošos dokumentus var pieprasīt uzrādīt verifikācijas vai identifikācijas nolūkā saistībā ar muitas un citām formalitātēm ienākot un izejot. 3.3. Standarts. Pēc pasu vai to vietā pieņemamo oficiālo personu apliecinošo dokumentu individuālas uzrādīšanas valsts iestādes šos dokumentus pēc pārbaudes nekavējoties atdod atpakaļ, nevis aiztur, lai nodrošinātu papildu kontroli, ja vien nepastāv kāds šķērslis pasažiera ielaišanai teritorijā. 3.3.1. Standarts. Katras līgumslēdzējvalsts valdība nodrošina to, lai valsts iestādes konfiscētu neīstus, viltotus vai nelikumīgus ceļošanas dokumentus personām bez ieceļošanas tiesībām. Šādi dokumenti jāizņem no apgrozības un, ja tas ir lietderīgi, jāatdod attiecīgajām iestādēm. Konfiscētā dokumenta vietā atsavinātāja valsts izdod pavadvēstuli, kurai, ja tas ir iespējams, pievieno viltoto ceļošanas dokumentu fotokopiju un jebkuru svarīgu informāciju. Pavadvēstule un tās pielikums jānodod operatoram, kas būs atbildīgs par personas, kurai nav ieceļošanas tiesību, aizvešanu. Tā sniegs informāciju iestādēm tranzīta un/vai sākotnējās iekāpšanas vietā. 3.3.2. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieņem pārbaudei tādu personu, kura tiek nogādāta atpakaļ no izkāpšanas vietas pēc tam, kad ticis noskaidrots, ka šai personai nav ieceļošanas tiesību, ja šī persona ir iekāpusi kuģī viņu teritorijā. Līgumslēdzējvalstu valdības šādu personu nesūta atpakaļ uz valsti, kurā viņa agrāk ir tikusi atzīta par personu bez ieceļošanas tiesībām. 3.3.3. Standarts. Pirms pasažieri un apkalpes locekļi tiek pieņemti, lai veiktu pārbaudi saistībā ar viņu ieceļošanas tiesībām attiecīgajā valstī, atbildību par viņu uzraudzību un aprūpi uzņemas kuģa īpašnieks. 3.3.4. Ieteicamā prakse. Pēc tam, kad pasažieri un apkalpes locekļi ar vai bez īpašiem nosacījumiem ir pieņemti pārbaudes veikšanai, un, ja konkrētās personas atrodas valsts iestāžu fiziskā uzraudzībā, valsts iestādes ir atbildīgas par šo personu uzraudzību un aprūpi, līdz viņām tiek piešķirtas ieceļošanas tiesības vai tiek noskaidrots, ka viņām tādu nav. 3.3.5. Standarts. Kuģa īpašnieka pienākums aizvest projām ikvienu personu no attiecīgās valsts teritorijas zaudē spēku brīdī, kad šī persona tiek nešaubīgi uzņemta attiecīgajā valstī. 3.3.6. Standarts. Ja tiek atzīts, ka personai nav ieceļošanas tiesību, valsts iestādes bez nepamatotas kavēšanās par to informē kuģa īpašnieku un konsultē kuģa īpašnieku par šīs personas aizvešanas pasākumiem. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par tādas personas uzturēšanās un aizvešanas izmaksām, kurai nav ieceļošanas tiesību, un gadījumā, kad šī persona tiek nodota atpakaļ kuģa īpašnieka uzraudzībā, kuģa īpašnieks ir atbildīgs par šīs personas nekavējošu aizvešanu uz: • iekāpšanas valsti vai • jebkuru citu vietu, kurā šai personai ir ieceļošanas tiesības. 3.3.7. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un kuģu īpašnieki sadarbojas, ja tas ir praktiski iespējams, lai noskaidrotu pasu un vīzu derīgumu un autentiskumu. 3.4. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes nedrīkst pieprasīt no pasažieriem, kas iekāpj kuģī vai izkāpj no tā, vai no kuģu īpašniekiem šo pasažieru vārdā jebkādu rakstveida informāciju, kas papildinātu vai atkārtotu to pasēs vai oficiālajos personu apliecinošajos dokumentos jau minēto informāciju, izņemot to, kas nepieciešama, lai aizpildītu šajā pielikumā minētās deklarācijas. 3.5. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, kuras no pasažieriem, kas iekāpj kuģī vai izkāpj no tā, pieprasa papildu rakstveida informāciju, kas nav nepieciešama, lai aizpildītu šajā pielikumā minētās deklarācijas, turpmākai pasažieru identifikācijai noteiktās prasības jāierobežo līdz vienībām, kas noteiktas 3.6. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē (iekāpšanas/izkāpšanas karte). Valsts iestādēm ir jāpieņem pasažiera aizpildīta iekāpšanas/izkāpšanas karte un nav jāpieprasa, lai to aizpildītu vai pārbaudītu kuģa īpašnieks. Ir jāpieņem salasāmā rokrakstā aizpildīta karte, izņemot gadījumos, ja veidlapā ir prasība rakstīt drukātiem burtiem. No katra pasažiera jāpieprasa tikai viens iekāpšanas/izkāpšanas kartes eksemplārs, kas savukārt var ietvert vienu paralēli sagatavotu koppapīra kopiju vai vairākas šādas kopijas. 3.6. Ieteicamā prakse. Iekāpšanas/izkāpšanas kartē valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā šādu informāciju: • uzvārds; • vārdi; • valstspiederība; • pases vai cita oficiālā personu apliecinošā dokumenta numurs un derīguma termiņš; • dzimšanas datums; • dzimšanas vieta; • nodarbošanās; • iekāpšanas/izkāpšanas osta; • dzimums; • galamērķa adrese; • paraksts. 3.7. Standarts. Ceļotāju, kuram ir Starptautiskā vakcinācijas vai profilakses apliecība, kas atbilst Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem un apliecina vakcināciju pret dzelteno drudzi, neuzskata par iespējami slimu, pat tad, ja viņš ierodas no apgabala, par kuru Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas apdraudējums. Saraksts ar valstīm un teritorijām, kuras pieprasa pierādījumus par vakcināciju pret dzelteno drudzi, un valstīm, kurās pastāv dzeltenā drudža izplatības risks, ir pieejams PVO publiskajā tīmekļa vietnē. 3.8. Ieteicamā prakse. Veselības pārbaudi parasti veic tikai tām uz kuģa esošām personām vai personām, kas izkāpj no kuģiem, attiecībā uz kurām ir pierādījumi par nenovēršamu sabiedrības veselības apdraudējumu. Šādas pārbaudes ir jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu pantiem. 3.9. Ieteicamā prakse. Iebraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas muitas pārbaude valsts iestādēm parasti jāveic izlases veidā vai selektīvi. Cik vien iespējams jāiztiek bez rakstveida deklarācijām attiecībā uz pasažieriem līdzi esošo bagāžu. 3.9.1. Ieteicamā prakse. Kad vien tas ir iespējams, valsts iestādēm jāizvairās no aizbraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas pārbaudes, pienācīgi ņemot vērā iespējamo vajadzību piemērot attiecīgus aizsardzības pasākumus, kurus vēlams veikt, izmantojot automātiskos līdzekļus, lai atvieglotu pārbaudi. 3.9.2. Ieteicamā prakse. Ja no aizbraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas pārbaudes nav iespējams atteikties pilnībā, tad šāda pārbaude parasti jāveic izlases veidā vai selektīvi. 3.10. Ieteicamā prakse. Saskaņā ar 3.1.1. punktā aprakstīto ieteicamo praksi līgumslēdzējvalsts valdībai ir jāpiekrīt pases vietā kā pamatdokumentu, kas sniedz valsts iestādēm informāciju par katru apkalpes locekli, kuģim ienākot vai izejot, pieņemt personu apliecinošu dokumentu, kas izsniegts saskaņā ar attiecīgajām ILO konvencijām, vai arī derīgu un pienācīgi atzītu jūrnieka personu apliecinošu dokumentu. 3.10.1. Standarts. Valsts iestādes nevar pieprasīt, lai jūrnieka personu apliecinošajā dokumentā būtu vairāk par šādām ziņām: • uzvārds; • vārdi; • dzimums; • dzimšanas datums un vieta; • valstspiederība; • fiziskās pazīmes; • fotogrāfija (apliecināta); • paraksts; • derīguma termiņš (ja tāds ir); • izdevēja valsts iestāde. 3.10.2. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdības tiek mudinātas noslēgt līgumus, saskaņā ar kuriem tās no jūrniekiem pases vietā pieņem derīgu jūrnieka personu apliecinošu dokumentu, ja šis dokuments garantē tā uzrādītāja atpakaļuzņemšanu valstī, kas izdeva attiecīgo dokumentu. Šādos līgumos var būt paredzēts, ka valsts iestādēm ir jāpieņem derīga jūrnieka personas apliecība, tostarp tādos gadījumos, kad jūrniekam ir nepieciešams ar jebkāda veida transportlīdzekli ieceļot valstī vai to atstāt kā pasažierim, lai: a) pievienotos savam kuģim vai pārceltos uz citu kuģi un b) šķērsotu valsti tranzītā, lai pievienotos savam kuģim citā valstī vai repatriētos, vai arī tam ir kāds cits attiecīgo valsts iestāžu apstiprināts mērķis. 3.10.3. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalsts valdības, kura atzīst jūrnieka personu apliecinošu dokumentu kā alternatīvu pasei, valsts iestādes attiecībā uz apkalpes locekļiem parasti nedrīkst pieprasīt uzrādīt individuālos personu apliecinošos dokumentus vai tādu informāciju, kas papildina jūrnieka personu apliecinošo dokumentu un kas nav minēta Apkalpes sarakstā. B. Pasākumi, lai atvieglotu pasažieru, apkalpes un bagāžas formalitāšu nokārtošanu 3.11. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm un/vai ostas administrāciju jāveic attiecīgi pasākumi ar mērķi nodrošināt apmierinošu ostas satiksmes plūsmu tā, lai pasažieru, apkalpes un bagāžas formalitātes tiktu ātri nokārtotas, jānodrošina atbilstošs personāls un jārūpējas par to, lai tiktu nodrošinātas atbilstošas iekārtas, īpašu uzmanību pievēršot bagāžas iekraušanas, izkraušanas un pārvadāšanas kārtībai (tostarp mehānisko sistēmu izmantojumam) un vietām, kurās visbiežāk novērojama pasažieru aizkavēšanās. Ja nepieciešams, jāveic pasākumi, lai ierīkotu segtu nojumi starp kuģi un vietu, kur tiek veikta pasažieru un apkalpes pārbaude. Šādiem pasākumiem un iekārtām jābūt elastīgām un ar iespējām tās paplašināt, lai atbilstu pastiprinātu aizsardzības pasākumu prasībām laikā, kad ir noteikts augstāks aizsardzības līmenis. 3.11.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm: a) sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm jāievieš piemēroti pasākumi, tādi kā: i) individuāla un pastāvīga metode pasažieru un bagāžas pārbaužu veikšanai; ii) sistēma, kas pasažieriem palīdzētu viegli pazīt un saņemt savu pārbaudīto bagāžu, tiklīdz tā ir nogādāta vietā, kur to var pieprasīt, un iii) nodrošināšana, ka ir pieejamas iekārtas un pakalpojumi vecāka gadagājuma pasažieru un pasažieru ar invaliditāti vajadzību nodrošināšanai; b) jānodrošina, lai ostu pārvaldes veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai: i) nodrošinātu pasažieru un viņu bagāžas vieglu un ātru nokļūšanu līdz vietējam transportam un to tā, un ii) gadījumā, ja apkalpēm jāapmeklē kādas telpas valdības vajadzībām, šīs telpas būtu viegli pieejamas un izvietotas pēc iespējas tuvāk cita pie citas. 3.11.2. Ieteicamā prakse. Kā līdzeklis ātrai formalitāšu nokārtošanai valsts iestādēm ir jāapsver divkanālu sistēmas ieviešana pasažieru, viņu bagāžas un privāto ceļu satiksmes līdzekļu formalitāšu nokārtošanai. 3.12. Standarts. Valsts iestādes pieprasa, lai kuģu īpašnieki nodrošinātu to, ka kuģa personāls veic visus piemērotos pasākumus, kas palīdz paātrināt pasažieru un apkalpes locekļu ieceļošanas procedūru veikšanu. Tādi pasākumi var ietvert: a) iepriekšējas ziņas nosūtīšanu attiecīgajām valsts iestādēm, kurā norādīts paredzētais ierašanās laiks (ETA), kam seko informācija par jebkādām izmaiņām laikā, un kuģa maršruts, ja tas var ietekmēt pārbaudes prasības; b) kuģa dokumentu sagatavošanu tūlītējai pārbaudei; c) trapa un citu iekāpšanas līdzekļu sagatavošanu, kamēr kuģis ir ceļā uz piestātni vai enkurvietu, un d) pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu ātru un organizētu uz kuģa esošo personu sapulcēšanos un nodošanu ar nepieciešamajiem dokumentiem pārbaudes veikšanai, pievēršot uzmanību kārtībai, kādā šim nolūkam apkalpes locekļi tiek atbrīvoti no būtisku pienākumu veikšanas mašīntelpās un citur. 3.13. Ieteicamā prakse. Ierakstot vārdus pasažieru un apkalpes dokumentos, vispirms jānorāda uzvārds vai uzvārdi. 3.14. Standarts. Valsts iestādes bez nepamatotas kavēšanās pieņem uz kuģa esošās personas pārbaudei, lai pārliecinātos, vai tām ir ieceļošanas tiesības valstī. 3.15. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes nedrīkst kuģu īpašniekiem uzlikt nepamatotus vai nesamērīgus naudas sodus, ja tās atklāj, ka pasažiera rīcībā esošais kontroldokuments ir neatbilstošs, vai ja šā iemesla dēļ pasažierim tiek liegta ieceļošana valstī. 3.15.1. Standarts. Valsts iestādes mudina kuģu īpašniekus veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus pasažieru iekāpšanas vietā, nodrošinot to, ka viņu rīcībā ir ikviens kontroldokuments, kuru pieprasa saņēmējvalstis vai tranzītvalstis. 3.15.2. Standarts. Ja tiek atzīts, ka personai nav ieceļošanas tiesību un tā tiek aizvesta prom no attiecīgās valsts teritorijas, kuģa īpašniekam nav liegts atgūt no šīs personas visus izdevumus, kas radušies tās neielaišanas dēļ. 3.15.3. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi, valsts iestādēm vajadzētu ieviest vai, ja tas nav šo iestāžu jurisdikcijā, ieteikt atbildīgajām personām savā valstī lietošanai ostas termināļos vai uz kuģa klāja ieviest standartizētas starptautiskās zīmes un simbolus, kurus izstrādājusi vai apstiprinājusi Organizācija sadarbībā ar citām atbilstošām starptautiskajām organizācijām un kuri pēc iespējas ir kopīgi visiem transporta veidiem. C. Īpaši atvieglojumi jūras transportā vecāka gadagājuma pasažieriem un pasažieriem ar invaliditāti 3.16. Ieteicamā prakse. Jāveic pasākumi, lai visa nepieciešamā informācija par transportu un drošību būtu viegli pieejama pasažieriem ar dzirdes vai redzes traucējumiem. 3.17. Ieteicamā prakse. Vecāka gadagājuma pasažieriem un pasažieriem ar invaliditāti, kurus atved vai sagaida ostas termināļa ēkā, jābūt rezervētām vietām, kas atrodas pēc iespējas tuvāk galvenajām ieejām. Tās skaidri jāmarķē ar atbilstošām zīmēm. Pieejām jābūt brīvām no šķēršļiem. 3.18. Ieteicamā prakse. Ja sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir ierobežota, jādara viss, lai nodrošinātu pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus par saprātīgu cenu, piemērojot esošos un plānotos pakalpojumus vai piedāvājot īpašus pakalpojumus pasažieriem ar ierobežotām kustības spējām. 3.19. Ieteicamā prakse. Attiecīgos gadījumos ostas termināļi un kuģi jānodrošina ar ierīcēm, lai vecāka gadagājuma pasažieri un pasažieri ar invaliditāti varētu droši iekāpt kuģī un no tā izkāpt. D. Atvieglojumi kruīzos iesaistītiem kuģiem un kruīza kuģa pasažieriem 3.20. Standarts. Valsts iestādes elektroniski sniedz kruīza kuģim atļauju izmantot ostu, ja, ņemot vērā informāciju, kas saņemta no kuģa pirms tā ienākšanas, paredzētās ienākšanas ostas veselības aizsardzības iestāde uzskata, ka tā ienākšana neradīs slimību ievešanu vai izplatību vai jebkādu citu būtisku sabiedrības veselības apdraudējumu. 3.21. Ieteicamā prakse. Vispārīgā deklarācija, Pasažieru saraksts un Apkalpes saraksts no kruīza kuģiem jāpieprasa vienīgi pirmajā ienākšanas ostā un pēdējā iziešanas ostā konkrētajā valstī, ar nosacījumu, ka nav mainījušies apstākļi, kādos notiek reiss. 3.22. Standarts. Kuģa krājumu deklarācija un Apkalpes mantu deklarācija no kruīza kuģiem jāpieprasa vienīgi pirmajā ienākšanas ostā konkrētajā valstī. 3.23. Standarts. Pasēm vai citiem oficiāliem personu apliecinošiem dokumentiem visu laiku ir jāpaliek kruīza kuģa pasažieru rīcībā. 3.24. Ieteicamā prakse. Ja kruīza kuģis stāv jebkurā ostā līgumslēdzējvalsts valdības teritorijā mazāk par 72 stundām, kruīza kuģa pasažieriem nav nepieciešamas vīzas, izņemot īpašos, valsts iestāžu noteiktos apstākļos. 3.25. Standarts. Kruīza kuģa pasažierus nedrīkst nepamatoti aizkavēt saistībā ar valsts iestāžu veiktajiem kontroles pasākumiem. 3.26. Standarts. Kopumā, izņemot aizsardzības nolūkos un lai noteiktu identitāti un ieceļošanas tiesības, par imigrācijas kontroli atbildīgās valsts iestādes nedrīkst veikt kruīza kuģa pasažieru personas pārbaudi. 3.27. Standarts. Ja kruīza kuģis citu pēc citas apmeklē vairākas vienas valsts ostas, valsts iestādes pasažieru kontroli parasti veic tikai pirmajā ienākšanas ostā un pēdējā iziešanas ostā. 3.28. Ieteicamā prakse. Lai sekmētu kruīza kuģa pasažieru ātrāku izkāpšanu krastā, viņu iepriekšējā kontrole, ja tas iespējams, būtu jāveic jau uz klāja, pirms kuģis ierodas izkāpšanas vietā. 3.29. Ieteicamā prakse. Tiem kruīza kuģa pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa vienā ostā un atgriežas uz tā paša kuģa citā vienas valsts ostā, ir jābauda tādi paši atvieglojumi kā tiem pasažieriem, kuri izkāpj no kruīza kuģa un atgriežas uz tā vienā un tajā pašā ostā. 3.30. Ieteicamā prakse. Jūras sanitārajai deklarācijai jābūt vienīgajam dokumentam, kas nepieciešams kruīza kuģa pasažieru veselības pārbaudei. 3.31. Standarts. Kruīza kuģa pasažieriem, kamēr šis kuģis stāv ostā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atļauts apmeklēt beznodokļu veikalus uz kuģa. 3.32. Standarts. Parasti kruīza kuģa pasažieriem nav jāpieprasa sniegt rakstveida deklarāciju par viņu personiskās lietošanas priekšmetiem. Tomēr attiecībā uz priekšmetiem, kam atbilst lielas muitas nodevu un citu nodokļu un nodevu summas, var pieprasīt rakstveida deklarāciju un galvojumu. 3.33. Ieteicamā prakse. Kruīza kuģa pasažierus nedrīkst pakļaut nekādai valūtas kontrolei. 3.34. Standarts. Kruīza kuģa pasažieriem iekāpšanas/izkāpšanas kartes nav nepieciešamas. 3.35. Netiek izmantots. E. Īpaši atvieglojumi tranzītpasažieriem 3.36. Standarts. Tranzītpasažieris, kas paliek uz tā kuģa, ar kuru tas ieradies un ar kuru tas arī dodas prom, parasti netiek pakļauts valsts iestāžu standarta kontrolei, izņemot attiecīgo valsts iestāžu noteiktos gadījumos, kas saistīti ar ārkārtas apstākļiem. 3.37. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim ļauj paturēt pie sevis pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu. 3.38. Ieteicamā prakse. No tranzītpasažiera, kas paliek uz kuģa, ar kuru tas ieradies un ar kuru tas arī dodas prom, nav jāpieprasa izkāpšanas/iekāpšanas kartes aizpildīšana. 3.39. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti jāpiešķir pagaidu atļauja izkāpšanai krastā kuģa stāvēšanas laikā, ja viņš to vēlas, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas valsts iestāžu prasības attiecībā uz ieceļošanas tiesībām un vīzām. 3.40. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi un nevēlas izkāpt krastā, nedrīkst pieprasīt vīzu, ja vien attiecīgās valsts iestādes nav noteikušas īpašus apstākļus. 3.41. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nedrīkst pieprasīt sniegt rakstveida Muitas deklarāciju. 3.42. Ieteicamā prakse. Tiem tranzītpasažieriem, kuri izkāpj no kuģa vienā, bet iekāpj tajā pašā kuģī citā vienas un tās pašas valsts ostā, jābauda tādi paši atvieglojumi kā tiem pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa un iekāpj tajā vienā un tajā pašā ostā. F. Atvieglojumi zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītajiem kuģiem 3.43. Ieteicamā prakse. Uz zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītā kuģa reisa laikā atrodas šā reisa zinātniski pētniecisko darbu veikšanai nepieciešamais personāls. Ja tā ir, tad šim personālam jābūt garantētiem vismaz tādiem pašiem atvieglojumiem kā šā kuģa apkalpes locekļiem. G. Papildu atvieglojumi - izkāpšana krastā - ārvalstniekiem, kas ir starptautiskos reisos iesaistīto kuģu apkalpes locekļi 3.44. Standarts. Valsts iestādes atļauj apkalpes locekļiem izkāpt krastā, kamēr kuģis, ar kuru tie atbrauc, atrodas ostā, ja ir izpildītas formalitātes saistībā ar kuģa ienākšanu un valsts iestādēm nav iemeslu atteikt atļauju izkāpšanai krastā tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sabiedrības veselību, sabiedrības drošību un aizsardzību vai sabiedrisko kārtību. Izkāpšana krastā ir atļauta bez diskriminācijas pēc valstspiederības, rases, ādas krāsas, dzimuma, ticības, politiskajiem uzskatiem vai sociālās izcelsmes un neatkarīgi no tā, uz kuras karoga valsts kuģa viņi tiek nodarbināti, ir pieņemti darbā vai strādā. 3.44.bis Standarts. Visos gadījumos, kad atļauja izkāpt krastā tiek atteikta, attiecīgās valsts iestādes paziņo attiecīgajam jūrniekam un kapteinim iemeslus, kādēļ tās ir atteikušas izkāpšanu krastā. Šie iemesli ir jādara zināmi rakstveidā, ja to lūdz attiecīgais jūrnieks vai kapteinis. 3.45. Standarts. Apkalpes locekļiem nepieprasa vīzu saistībā ar izkāpšanu krastā. 3.46. Ieteicamā prakse. Pirms izkāpšanas krastā vai atgriežoties no izkāpšanas krastā, apkalpes locekļus parasti nedrīkst pakļaut personas pārbaudēm. 3.47. Standarts. No apkalpes locekļiem saistībā ar izkāpšanu krastā nepieprasa īpašu atļauju, piem., izkāpšanas krastā caurlaidi. 3.48. Ieteicamā prakse. Ja apkalpes locekļiem izkāpšanas krastā laikā ir jānēsā līdzi personu apliecinoši dokumenti, tiem ir jābūt tikai pasēm vai, attiecīgos gadījumos, personu apliecinošiem dokumentiem, kurus attiecīgā līgumslēdzējvalsts valdība pieņem pases vietā, kā norādīts 3.10. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē 3.49. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jānodrošina tāda sistēma formalitāšu kārtošanai pirms ienākšanas, kas nodrošina to, lai regulāri tās ostās ienākošo kuģu apkalpes locekļi varētu saņemt iepriekšēju atļauju uz neilgu laiku izkāpt krastā. Ja konkrētajam kuģim iepriekš nav reģistrēti nelabvēlīgi atgadījumi saistībā ar imigrāciju un to lokāli pārstāv kuģa īpašnieks vai kuģa aģents, valsts iestādes pēc tam, kad ir pienācīgi izvērtējušas tādas pirms ienākšanas saņemtās ziņas, ko tās var pieprasīt, parasti ļauj kuģim doties tieši uz piestātni un nepakļauj to tālākām ierastajām imigrācijas formalitātēm, ja vien valsts iestādēm nav citu prasību. 4. nodaļa. Bezbiļetnieki A. Vispārīgie principi 4.1. Standarts. Šīs nodaļas noteikumus piemēro saskaņā ar starptautiskajiem aizsardzības principiem, kas izklāstīti starptautiskajos dokumentos, piemēram, 1951. gada 28. jūlija ANO Konvencijā par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra ANO Protokolā par bēgļu statusu, un attiecīgajos valsts tiesību aktos. 4.2. Standarts. Valsts iestādes, ostas pārvaldes, kuģu īpašnieki un kapteiņi sadarbojas, cik vien iespējams, lai novērstu bezbiļetnieku gadījumus un rīkotos šādos gadījumos bez kavēšanās un droši, lai nodrošinātu drīzu bezbiļetnieku atpakaļsūtīšanu vai repatriāciju. Jāveic visi atbilstošie pasākumi, lai novērstu situācijas, kad bezbiļetniekiem ir jāuzturas uz kuģa ievērojamu laika periodu. 4.2.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, ostām, kuģu īpašniekiem vai kapteiņiem nav jāsniedz bezbiļetniekiem jebkāda samaksa vai citas priekšrocības, izņemot tās, kas atbilst minimālajām prasībām, lai nodrošinātu bezbiļetnieku aizsardzību, vispārējo veselības stāvokli, labklājību un drošību laikā, kamēr tie atrodas uz kuģa vai krastā, jo tas var mudināt izdarīt atkārtotus pārkāpumus vai iedrošināt citas personas mēģināt braukt uz kuģa bez biļetes. B. Preventīvie pasākumi 4.3. Kuģa/ostas veiktie preventīvie pasākumi 4.3.1. Ostas/termināļa iestādes 4.3.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības nodrošina to, ka visās to ostās tiek iekārtota nepieciešamā infrastruktūra un veikti operacionālie un aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu, ka personas, kas mēģina aizceļot ar kuģi kā bezbiļetnieki, piekļūtu ostas iekārtām un kuģiem, ņemot vērā ostas lielumu un no šīs ostas nosūtāmās kravas veidu, kad tiek plānoti šie pasākumi. Tas jādara, cieši sadarbojoties ar atbilstošajām valsts iestādēm, kuģu īpašniekiem un krastā esošajām struktūrām, lai novērstu bezbiļetnieku gadījumus attiecīgajā ostā. 4.3.1.2. Ieteicamā prakse. Operacionālajiem pasākumiem un/vai ostas iekārtu aizsardzības plāniem jābūt vismaz līdzvērtīgiem tiem pasākumiem un plāniem, kas norādīti attiecīgajā ISPS kodeksa B daļas 16. punkta tekstā. 4.3.1.3. Ieteicamā prakse. Par visiem ostā konstatētajiem gadījumiem, kad tiek mēģināts uzkāpt uz kuģa vai kuģiem bez biļetes, ir jāpaziņo attiecīgajām ostu pārvaldēm, kuras informē visus tuvumā esošos kuģus. Kuģiem ir jāievēro attiecīgo ostas pārvalžu un tiesībaizsardzības iestāžu norādījumi. Visas procedūras ir jāveic tā, lai tās minimāli ietekmētu kuģus un lai nepieļautu to nevajadzīgu aizkavēšanos. 4.3.2. Kuģa īpašnieks/kapteinis 4.3.2.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai kuģu īpašnieki un kapteiņi, kā arī citas atbildīgās personas nodrošinātu aiz …