Zaudējis spēku - Par "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu

Zaudējis spēku - Par "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Tiesību akts ir zaudējis spēku. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 255 Rīgā 2004. gada 17. novembrī (prot. Nr. 44, 2. p.) Par "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu" apstiprināšanu Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. un 2. punktu, 7. panta pirmās daļas 1. un 2.punktu un 17. panta 2. punktu, Kredītiestāžu likuma 50. pantu, Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta pirmo un septīto daļu un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 8. panta devīto daļu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj: 1. Apstiprināt "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumus" (pielikumā). 2. Aizstāt ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2003. gada 16. maija lēmumu Nr. 102 (prot. Nr. 21 3. p.) apstiprinātajos "Banku un brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumos" atsauces uz "Banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem" ar atsaucēm uz šā lēmuma 1. punktā apstiprinātajiem noteikumiem. 3. Aizstāt ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2001. gada 19. oktobra lēmumu Nr. 15/4 apstiprinātajos "Banku ieguldījumu pārskatu sagatavošanas noteikumos" atsauces uz "Banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem" ar atsaucēm uz šā lēmuma 1. punktā apstiprinātajiem noteikumiem. 4. Aizstāt ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2004. gada 16. jūlija lēmumu Nr. 159 (prot. Nr. 26 5. p.) apstiprinātajos "Procentu likmju riska pārvaldīšanas un procentu likmju riska termiņstruktūras pārskata sagatavošanas noteikumos" atsauces uz "Banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem" ar atsaucēm uz šā lēmuma 1. punktā apstiprinātajiem noteikumiem. 5. Aizstāt ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2001. gada 21. decembra lēmumu Nr. 24/3 apstiprinātajos "Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumos" atsauces uz "Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem" ar atsaucēm uz šā lēmuma 1. punktā apstiprinātajiem noteikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi 1. Pamatnostādnes 1.1. "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1. un 2. punktu, 7. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu un 17. panta 2. punktu, Kredītiestāžu likuma 50. pantu, Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta pirmo un septīto daļu un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 8. panta devīto daļu. 1.2. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu likuma 35. un 49. pantā noteikto banku darbību regulējošo prasību, Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību un Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 8. pantā noteikto ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulējošo prasību aprēķināšanas, kā arī attiecīgo pārskatu iesniegšanas kārtību. 1.3. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā - Komisija) ir izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras saņēmušas licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšanai un nodošanai izpildei, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām (tālāk tekstā - sabiedrība). 2. Noteikumos lietotie termini 2.1. A zonas valstis - visas dalībvalstis un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD) pilntiesīgas dalībvalstis, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav restrukturējušas savu ārējo parādu un nav aizkavējušas sava ārējā parāda samaksu, un valstis, kuras ir noslēgušas ar Starptautisko valūtas fondu vispārējo vienošanos par aizņēmumiem (General Arrangement to Borrow - GAB) (A zonas valstu sarakstu sk. 1. pielikumā). 2.2. B zonas valstis - valstis, kuras nav iekļautas A zonā. 2.3. A zonas valsts kredītiestāde - jebkura A zonas valstī reģistrēta banka, t.sk. šīs bankas filiāle B zonas valstī. 2.4. B zonas valsts kredītiestāde - jebkura B zonas valstī reģistrēta banka, t.sk. šīs bankas filiāle A zonas valstī. 2.5. Starptautiskās attīstības bankas (multilateral development banks) - Āfrikas Attīstības banka (African Development Bank), Āzijas Attīstības banka (Asian Development Bank), Karību Attīstības banka (Caribbean Development Bank), Eiropas Padomes Pārceļošanas palīdzības fonds (Council of Europe Resettlement Fund), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (European Bank for Reconstruction and Development), Eiropas Investīciju banka (European Investment Bank), Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Attīstības banka (Inter-American Development Bank), Starptautiskā Finanšu korporācija (International Finance Corporation - IFC), Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (International Bank for Reconstruction and Development), Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank), Eiropas Investīciju fonds (European Investment Fund), Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju korporācija (Inter-American Investment Corporation) un Daudzpusējo ieguldījumu garantiju aģentūra (Multilateral Investment Guaratee Agency). 2.6. Tirdzniecības portfelis - sabiedrības vārdā un sabiedrības labā turēto finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu pozīciju kopums, ko sabiedrība tur pārdošanas nolūkā un/vai iegādājas ar mērķi tuvākajā laikā gūt peļņu no faktiskās un/vai gaidāmās starpības starp to pirkšanas un pārdošanas cenu vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras sabiedrība iegādājas tirdzniecības portfeļa posteņu risku ierobežošanai. Tirdzniecības portfelis ietver arī šādus riska darījumus, kas saistīti ar tirdzniecības portfelī iekļautajiem finanšu instrumentiem, precēm un preču atvasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas 8. un 9. punkta nosacījumi: 2.6.1. nenokārtotie darījumi; 2.6.2. brīvās piegādes; 2.6.3. ārpusbiržas atvasinātie instrumenti; 2.6.4. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru un preču aizdevumi; 2.6.5. līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru un preču aizņēmumi, ja tiek ievēroti 2.6.5.1.-2.6.5.3. un 2.6.5.5. punkta vai 2.6.5.4. un 2.6.5.5. punkta nosacījumi: 2.6.5.1. riska darījumi tiek pārvērtēti to tirgus vērtībā katru darbadienu, 2.6.5.2. nodrošinājuma lielums tiek koriģēts atbilstoši vērtspapīru vai preču, kas ir līguma vai darījuma priekšmets, būtiskām vērtības izmaiņām, 2.6.5.3. līgums vai darījums paredz savstarpējo prasību un saistību tūlītēju un beznosacījumu ieskaitīšanu saistību nepildīšanas gadījumā, 2.6.5.4. līgums vai darījums ir noslēgts ar A zonas valsts kredītiestādi vai ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas pakļauta Eiropas Kopienas (EK) direktīvas 93/6/EEC vai līdzvērtīgām prasībām (sk. 2. pielikumu), 2.6.5.5. līgums vai darījums tiek izmantots atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Mākslīgie (simulatīvie) darījumi netiek iekļauti tirdzniecības portfelī, īpaši, ja tie nav īstermiņa darījumi; 2.6.6. citi riska darījumi, kuri ir saistīti ar prasībām, kas izriet no uzkrātās, bet nesaņemtās komisijas naudas, procentiem un dividendēm, kā arī rezerves iemaksām biržās slēgto darījumu nodrošinājumam. 2.7. Sabiedrības portfelis - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums. 2.8. Finanšu instrumenti ir: 2.8.1. pārvedamie vērtspapīri; 2.8.2. vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu formējumos; 2.8.3. naudas tirgus instrumenti (izņemot kredītus un noguldījumus); 2.8.4. biržā tirgotie finanšu nākotnes līgumi; 2.8.5. ārpusbiržas procentu nākotnes līgumi; 2.8.6. procentu, ārvalstu valūtas un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi; 2.8.7. iespējas līgumi par 2.8.1.-2.8.6. punktā minēto instrumentu pirkšanu vai pārdošanu. 2.9. Parāda vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru turētāju. Parāda vērtspapīri ir šādi: 2.9.1. parādzīmes un obligācijas; 2.9.2. noguldījuma sertifikāti; 2.9.3. hipotekārās ķīlu zīmes; 2.9.4. vienkāršie vekseļi un pārvedu vekseļi (tratas); 2.9.5. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 2.9.1.-2.9.3. punktā minētajiem vērtspapīriem; 2.9.6. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām. 2.10. Kapitāla vērtspapīri - vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir šādi: 2.10.1. akcijas; 2.10.2. depozitārie sertifikāti (Global Depositary Receipts - GDR, American Depositary Receipts - ADR); 2.10.3. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 2.10.1. vai 2.10.2. punktā minētajiem vērtspapīriem; 2.10.4. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām. 2.11. Nākotnes līgumi - atvasinātie instrumenti, kuri nosaka saistības pirkt vai pārdot līgumā noteikto bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu noteiktā datumā. Nodala biržā tirgotos nākotnes līgumus (futures) un ārpusbiržas nākotnes līgumus (forwards). 2.12. Ārpusbiržas procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements) - atvasinātie finanšu instrumenti par kompensācijas izmaksu vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja līguma bāzes aktīva tirgus procentu likme noteiktajā datumā atšķirsies no līgumā noteiktās procentu likmes. 2.13. Mijmaiņas līgumi (swaps) - ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kas paredz apmaiņu ar maksājumu plūsmām, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā instrumenta nosacītās pamatvērtības, starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā. 2.14. Iespējas līgumi (options) - atvasinātie instrumenti, kuri iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas līguma pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai līguma izpildes datumā (European option). 2.15. Delta koeficients - koeficients, kas parāda attiecību starp iespējas līguma cenas un bāzes aktīva cenas izmaiņām, ja bāzes aktīva cenas izmaiņas ir nelielas. 2.16. Delta ekvivalents - iespējas līguma bāzes aktīva daudzuma tirgus cena, kas reizināta ar delta koeficientu. 2.17. Biržā tirgotā garantija (warrant) - vērtspapīrs, kas tā turētājam dod tiesības nopirkt bāzes aktīvu par līgumā noteikto cenu līdz biržā tirgotās garantijas derīguma termiņa pēdējam datumam vai pēdējā datumā. Norēķinus par biržā tirgoto garantiju var veikt, vai nu piegādājot pašu aktīvu, vai arī samaksājot naudā. 2.18. Rezerves iemaksa (margin) - garantijas noguldījums, kuru izvieto speciālos biržas norādītos kontos, slēdzot nākotnes vai iespējas līgumu biržā, un papildina, ja nākotnes līguma vai iespējas līguma bāzes aktīva tirgus cena mainās līgumslēdzējam nelabvēlīgā virzienā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam. 2.19. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) - līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem sabiedrība pārdod vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības garantē birža, kas ir attiecīgo vērtspapīru vai preču īpašuma tiesību turētāja, un kuri liedz sabiedrībai nodot vai ieķīlāt vērtspapīrus vai preces vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ar nosacījumu atpirkt šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks sabiedrība. 2.20. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) - līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem sabiedrība pērk vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības garantē birža, kas ir attiecīgo vērtspapīru vai preču īpašuma tiesību turētāja, ar nosacījumu atpārdot šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris, kas pārdod vērtspapīrus vai preces. 2.21. Vērtspapīru vai preču aizdevumi (securities or commodities lending) - darījumi, kad sabiedrība aizdod vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs sabiedrība. 2.22. Vērtspapīru vai preču aizņēmumi (securities or commodities borrowing) - darījumi, kad sabiedrība aizņemas vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka sabiedrība atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs aizdevējs. 2.23. Pozīcija - prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu. 2.24. Garā pozīcija - pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu saņemt maksājumus, vērtspapīrus vai citus aktīvus. 2.25. Īsā pozīcija - pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu veikt maksājumus vai piegādāt vērtspapīrus vai citus aktīvus. 2.26. Tirgus risks - iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Tirgus riski ir ārvalstu valūtas risks, pozīcijas risks, preču risks, norēķinu risks un darījuma partnera risks. 2.27. Pozīcijas risks - iespēja ciest zaudējumus, kāda parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgā vērtspapīra cenai. Pozīcijas risks izpaužas kā specifiskais un vispārējais risks. 2.28. Specifiskais risks - iespēja ciest zaudējumus, ja parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar vērtspapīra emitentu vai (atvasinātā finanšu instrumenta gadījumā) ar personu, kura emitējusi vērtspapīru, kas ir atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīvs. 2.29. Vispārējais risks - iespēja ciest zaudējumus, ja vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar procentu likmju izmaiņām (parāda vērtspapīru gadījumā) vai ar plašām izmaiņām kapitāla tirgū (kapitāla vērtspapīru gadījumā), kuras nav saistītas ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu. 2.30. Priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu - tādas akcijas ar fiksētu dividendi, kuras to īpašniekam garantē tiesības saņemt dividendes, kas nav izmaksātas iepriekšējos gados peļņas neesamības vai nepietiekamības dēļ, pirms parasto akciju dividendēm periodā, kad sabiedrība gūs peļņu. 2.31. Zelts - starptautiskajos finanšu tirgos tirgotie zelta stieņi. 2.32. Birža - birža, kas darbojas regulāri un saskaņā ar biržas mītnes (reģistrācijas) valsts uzraudzības institūcijas pieņemtiem vai apstiprinātiem noteikumiem, kuri regulē biržas darbību, piekļūšanu biržai un nosaka prasības līgumiem, kas var tikt noslēgti biržā, un kurā darbojas klīringa mehānisms, kas nodrošina tajā tirgoto nākotnes līgumu un iespējas līgumu risku segšanai paredzēto rezerves iemaksu pietiekamu līmeni. 2.33. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgās izmaksas (fixed overheads) - izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības apjoma. Piemēram, ēku, būvju, iekārtu un mašīnu nolietojums un to uzturēšanas izdevumi, vadības un administrācijas atalgojums. 3. Vispārīgie jautājumi 3.1. Sabiedrības kapitāla pietiekamība ir sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu un nosacīto riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu kopsummu. Nosacīto riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu kopsummu aprēķina kā tirgus risku kapitāla prasību kopsummu, kas reizināta ar 12.5. 3.2. Sabiedrības pašu kapitālam vienmēr jābūt lielākam vai vienādam ar šādu kapitāla prasību kopsummu: 3.2.1. sabiedrības portfeļa kredītriska kapitāla prasība (saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem); 3.2.2. tirgus risku kapitāla prasības: 3.2.2.1. sabiedrības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība (saskaņā ar 5. punkta nosacījumiem), 3.2.2.2. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība (saskaņā ar 6. punkta nosacījumiem), 3.2.2.3. sabiedrības portfeļa un tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasība (saskaņā ar 7. punkta nosacījumiem), 3.2.2.4. tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība (saskaņā ar 8. punkta nosacījumiem), 3.2.2.5. tirdzniecības portfeļa darījuma partnera riska kapitāla prasība (saskaņā ar 9. punkta nosacījumiem). 3.3. Rēķinot ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla apmēra atbilstību Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta otrās daļas prasībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pašu kapitāla atbilstību Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 8. panta sestās daļas otrā punkta prasībām, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz pēdējo revidēto ieguldījumu brokeru vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības gada pārskatu. Ieguldījumu brokeru vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuru komercdarbība sākas tekošajā gadā, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz plānoto budžetu tekošajam gadam, kas ir saskaņots ar Komisiju. Ja iepriekšējā gada peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots mazāk nekā par 12 mēnešiem, tad proporcionāli tiek aprēķināts gada izdevumu apmērs. 3.4. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības komercdarbībā kopš iepriekšējā gada notikušas būtiskas izmaiņas, tā var ar Komisijas atļauju mainīt aprēķināto pastāvīgo izmaksu kopsummu atbilstoši komercdarbības izmaiņām. 3.5. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas licenci Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 1.-4. vai 7. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai vai 3. panta ceturtās daļas 1.-4. vai 7. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai un klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanai, aprēķina kapitāla prasību finanšu instrumentu pozīcijām, kas izveidojas ieguldījumu brokeru sabiedrību pašu kapitāla ieguldījumu rezultātā, saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem. 3.6. Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas nolūkā sabiedrība visus bilances un ārpusbilances posteņus sadala sabiedrības portfelī un tirdzniecības portfelī atkarībā no tajos atspoguļoto darījumu būtības un finanšu instrumentu iegādes nolūka. 3.7. Finanšu instrumenta iegādes nolūkam jābūt zināmam pirms šā instrumenta iegādes, un sabiedrība dokumentāri pamato jebkura bilances un ārpusbilances posteņa iekļaušanu sabiedrības portfelī vai tirdzniecības portfelī. Ja veikta finanšu instrumenta pārklasifikācija no sabiedrības portfeļa uz tirdzniecības portfeli, sabiedrība dokumentāri pamato šādas pārklasifikācijas nepieciešamību un atbilstību tirdzniecības portfeļa politikai (ieteikumus sabiedrības tirdzniecības portfeļa politikai sk. 3. pielikumā). Finanšu instrumentu pārklasifikācija no tirdzniecības portfeļa uz sabiedrības portfeli nav atļauta. 3.8. Visus tirdzniecības portfelī iekļautos posteņus pārvērtē pēc to tirgus vērtības ne retāk kā reizi dienā. Sabiedrības iekšējā audita (revīzijas) dienests periodiski pārbauda pārvērtēšanas pareizību un atbilstību sabiedrības tirdzniecības portfeļa politikā noteiktajai finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu vērtēšanas kārtībai. 3.9. Sabiedrība var iesniegt Komisijai lūgumu atbrīvot to no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību saskaņā ar 6.-9. punkta nosacījumiem, ja tiek ievēroti šādi kritēriji vienlaikus: 3.9.1. sabiedrības tirdzniecības portfeļa apmērs, pamatojoties uz individuālajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem, parasti (ilgāk nekā piecas darbadienas pēc kārtas) nepārsniedz 5 procentus un nekad nepārsniedz 6 procentus no bilances un ārpusbilances posteņu kopsummas; 3.9.2. sabiedrības tirdzniecības portfeļa apmērs, pamatojoties uz individuālajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem, parasti (ilgāk nekā piecas darbadienas pēc kārtas) nepārsniedz 9 milj. latu un nekad nepārsniedz 12 milj. latu. 3.10. Novērtējot bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, lai aprēķinātu 3.9.1. punktā minēto tirdzniecības portfeļa apmēra attiecību pret bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, sabiedrības portfelī un tirdzniecības portfelī iekļautos parāda vērtspapīrus vērtē pēc to tirgus cenas un atvasinātos instrumentus - pēc bāzes aktīva nominālvērtības vai tirgus vērtības. Ja informācija par sabiedrības portfeļa parāda vērtspapīru tirgus cenu nav viegli pieejama, var izmantot šo sabiedrības portfeļa parāda vērtspapīru bilances vērtību. Garās pozīcijas un īsās pozīcijas summē, saskaitot to absolūtās vērtības. 3.11. Ja sabiedrības tirdzniecības portfelis nepārsniedz 3.9. punktā noteiktos kritērijus un Komisija ir atbrīvojusi sabiedrību no pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasības ievērošanas, sabiedrība aprēķina un ievēro tirdzniecības portfelī iekļauto aktīva un ārpusbilances posteņu kredītriska kapitāla prasību saskaņā ar 4. punkta nosacījumiem, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību saskaņā ar 5. punkta nosacījumiem un preču riska kapitāla prasība saskaņā ar 7. punkta nosacījumiem. 3.12. Sabiedrība, kura ir atbrīvota no pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasības ievērošanas, nodrošina tirdzniecības portfeļa apmēra pastāvīgu kontroli un nekavējoties ziņo Komisijai, ja tirdzniecības portfeļa apmērs pārsniedz 3.9. punktā noteiktos kritērijus. Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsniegums nav īslaicīgs, banka ievēro tirgus risku kapitāla prasību, sākot ar Komisijas noteikto datumu. 3.13. Sabiedrība, kuras uzraudzība tiek veikta, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, šos noteikumus ievēro, pamatojoties uz individuālajiem finanšu pārskatiem. 4. Sabiedrības portfeļa kredītrisks 4.1. Kredītrisks ir iespēja ciest zaudējumus, ja sabiedrības parādnieks (debitors) nepildīs līgumā noteiktās saistības pret sabiedrību. 4.2. Sabiedrības portfeļa kredītriska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no sabiedrības portfeļa riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu kopsummas. Ja sabiedrība ir atbrīvota no pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasības ievērošanas, kredītriska kapitāla prasību aprēķina visiem aktīva un ārpusbilances posteņiem. 4.3. Aktīva un ārpusbilances posteņu riska svērto vērtību nosaka, pamatojoties uz aktīva un ārpusbilances posteņu atlikušo vērtību, t.i., aktīva un ārpusbilances posteņu bilances vērtību, kas samazināta par izveidoto uzkrājumu summu. 4.4. Aktīva posteņu riska svērto vērtību aprēķina, reizinot aktīva posteņu atlikušo vērtību ar nosacīto riska pakāpi, kas izteikta procentos. 4.4.1. Aktīva posteņi ar nosacīto 0 procentu riska pakāpi: 4.4.1.1. nauda kasē un naudas ekvivalenti, 4.4.1.2. prasības pret A zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, 4.4.1.3. prasības pret Eiropas kopienām (Eiropas Ekonomikas kopienu (European Economic Community) un Eiropas Atomenerģijas kopienu (European Atomic Energy Community)), 4.4.1.4. prasības, kas nodrošinātas ar galvojumiem (garantijām), kuri saskaņā ar Komisijas noslēgtajiem līgumiem pielīdzināmi Latvijas Republikas valdības galvojumiem (garantijām), 4.4.1.5. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku vai Eiropas kopienu galvojumiem (garantijām), 4.4.1.6. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību, centrālo banku vai Eiropas kopienu vērtspapīriem, 4.4.1.7. prasības pret tādām dalībvalstu reģionālajām vai vietējām valdībām un prasības, kas nodrošinātas ar tādu dalībvalstu reģionālo vai vietējo valdību galvojumiem (garantijām) vai vērtspapīriem, kurām šī dalībvalsts noteikusi nosacīto 0 procentu riska pakāpi, 4.4.1.8. prasības, kas nodrošinātas ar šajā bankā uz noteiktu laiku izvietotu termiņnoguldījumu vai bankas emitētu noguldījuma sertifikātu, vai citu būtībā līdzīgu finanšu instrumentu, kurš atrodas bankas reālā valdījumā. Lai termiņnoguldījums tiktu atzīts par risku ierobežojošu faktoru, jābūt noslēgtam līgumam, kurā ietverti nepārprotami noteikumi, kas bankai dod ar papildu nosacījumiem neierobežotas tiesības izmantot termiņnoguldījumu prasību un saistību savstarpējai ieskaitīšanai gadījumā, ja parādnieks neizpildīs vai nepilnīgi izpildīs savas saistības. Šādam noteikumam jābūt tiesiskam un reāli bez ierobežojumiem izpildāmam arī saskaņā ar nodrošinājuma devēja mītnes (reģistrācijas) valsts normatīvajiem aktiem. Šāda termiņnoguldījuma atlikušajam termiņam jābūt vienādam ar prasības atlikušo termiņu vai ilgākam par to. 4.4.2. Aktīva posteņi ar nosacīto 20 procentu riska pakāpi: 4.4.2.1. prasības pret starptautiskajām attīstības bankām, 4.4.2.2. prasības, kas nodrošinātas ar starptautisko attīstības banku galvojumiem (garantijām), 4.4.2.3. prasības, kas nodrošinātas ar starptautisko attīstības banku vērtspapīriem, 4.4.2.4. prasības pret A zonas valstu reģionālajām vai vietējām valdībām, izņemot 4.4.1.7. punktā minētās, 4.4.2.5. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu reģionālo vai vietējo valdību galvojumiem (garantijām) vai vērtspapīriem, izņemot 4.4.1.7. punktā minētās prasības, 4.4.2.6. prasības pret A zonas valstu kredītiestādēm, izņemot prasības, kas veido šo kredītiestāžu pašu kapitālu, 4.4.2.7. prasības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu kredītiestāžu galvojumiem (garantijām), 4.4.2.8. skaidrā nauda vai naudas ekvivalenti ceļā. 4.4.3. Aktīva posteņi ar nosacīto 50 procentu riska pakāpi: 4.4.3.1. nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi, ja tos nevar attiecināt uz konkrētu darījuma partneri, 4.4.3.2. prasības pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām šo valstu nacionālajā valūtā, 4.4.3.3. prasības attiecīgās B zonas valsts nacionālajā valūtā, kas nodrošinātas ar B zonas valsts centrālās valdības vai centrālās bankas galvojumiem (garantijām) šajā valūtā, 4.4.3.4. kredīti, kuri pilnībā nodrošināti ar zemesgrāmatā reģistrētu nekustamā īpašuma hipotēku, ja aizņēmējs un ķīlas devējs ir viena un tā pati fiziska persona, kura šo nekustamo īpašumu apdzīvo, apdzīvos vai izīrē, un bankai ir nodibināta pirmās kārtas hipotēka. Kredīts ir jāuzskata par pilnībā nodrošinātu ar nekustamā īpašuma hipotēku, ja prasības summa nepārsniedz 70 procentus no tā nekustamā īpašuma, uz kuru nodibināta hipotēka, tirgus vērtības vai no šī īpašuma vērtības, ko noteicis licencēts vai sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs vai vērtētāji, 4.4.3.5. kredīti, kas atbilst 4.4.3.4. punktā minētājiem kritērijiem un kuru nodrošinājums ir dzīvojamā māja, kurā daļa no telpām tiek izmantota uzņēmējdarbībai, ja šīs mājas dzīvošanai izmantojamās platības ir ne mazāk par 50 procentiem no mājas kopējās platības, 4.4.3.6. kredīti, kas noformēti saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem un atbilst 4.4.3.4. vai 4.4.3.5. punktā minētajiem kritērijiem. 4.4.4. Aktīva posteņi ar nosacīto 100 procentu riska pakāpi: 4.4.4.1. prasības pret B zonas valstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, izņemot 4.4.3.2. punktā minētās prasības, 4.4.4.2. prasības pret B zonas valstu vietējām valdībām, 4.4.4.3. prasības pret B zonas valstu kredītiestādēm, 4.4.4.4. prasības pret aizņēmējiem, kuri nav A zonas valstu un B zonas valstu kredītiestādes, centrālās valdības, centrālās bankas, reģionālās vai vietējās valdības (pašvaldības), Eiropas Kopienas, starptautiskās attīstības bankas, izņemot prasības, kurām noteikta zemāka riska pakāpe, ņemot vērā to nodrošinājumu, 4.4.4.5. līdzdalība pamatkapitālā un citi pašu kapitāla elementi citās kredītiestādēs, kuri nav atskaitīti no bankas pašu kapitāla, 4.4.4.6. pamatlīdzekļi, 4.4.4.7. pārējie aktīvi, izņemot no pašu kapitāla atskaitītos aktīvus un aktīvus pārvaldīšanā. 4.5. Ja ārpusbilances postenis ir nodrošināts ar galvojumu (garantiju), ārpusbilances posteņa riska pakāpe jānosaka atbilstoši personai, kas sniegusi šo galvojumu (garantiju), nevis atbilstoši darījuma partnera saistību riska pakāpei, ja šādas personas saistībām ir noteikta zemāka riska pakāpe. 4.6. Ja ārpusbilances postenis ir pilnīgi nodrošināts ar aktīviem, kuri atzīti par 4.4.1.6., 4.4.1.8. vai 4.4.2.3. punktā minētajām prasībām atbilstošu nodrošinājumu, ārpusbilances posteņa nosacītā riska pakāpe ir šāda: 4.6.1. ja nodrošinājums atbilst 4.4.1.6. vai 4.4.1.8. punkta nosacījumiem - 0 procenti; 4.6.2. ja nodrošinājums atbilst 4.4.2.3. punkta nosacījumiem - 20 procenti. 4.7. Ja aktīva vai ārpusbilances posteņi ir tikai daļēji nodrošināti ar tādu nodrošinājumu, kuram saskaņā ar 4.4.-4.6. punktā noteikto ir zemāka nosacītā riska pakāpe nekā darījuma partnera saistībām, tad: 4.7.1. pilnīgi nodrošināto aktīva vai ārpusbilances posteņu daļu novērtē atbilstoši nodrošinājuma nosacītajai riska pakāpei; 4.7.2. nenodrošināto aktīva vai ārpusbilances posteņu daļu novērtē atbilstoši darījuma partnera saistībām noteiktajai nosacītajai riska pakāpei. 4.8. Atvasinātos instrumentus, kuri atzīti par finanšu aktīviem (iekļauti bilances aktīvā), izslēdz no aktīva posteņu riska svērtās vērtības aprēķina un iekļauj kopā ar pārējiem atvasinātajiem instrumentiem ārpusbilances posteņu riska svērtās vērtības aprēķinā saskaņā ar 4.12.-4.17. punkta nosacījumiem. 4.9. Riska svērtās vērtības noteikšanai ārpusbilances posteņus iedala: 4.9.1. ārpusbilances posteņos, kuru kredītrisks ir atkarīgs no darījuma pilnas vērtības (sk. 4.10. punktu); 4.9.2. ārpusbilances posteņos, kuru kredītrisks ir atkarīgs no atvasinātā instrumenta termiņa un procentu likmju, valūtas kursu, parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, dārgmetālu un citu preču, kas ir līguma pamatā, cenu svārstībām (sk. 4.12. punktu). 4.10. 4.9.1. punktā minēto ārpusbilances posteņu riska svērto vērtību aprēķina šādi: 4.10.1. aprēķina ārpusbilances posteņu kredītekvivalentu (sk. 4.11. punktu); 4.10.2. kredītekvivalentu reizina ar darījuma partnera saistībām noteikto nosacīto riska pakāpi (sk. 4.4.-4.7. punktu). Darījumos par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju un darījumos par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaikus nav noslēgta vienošanās tos atpārdot, lieto riska pakāpi, kas noteikta aktīvam, kurš ir darījuma pamatā, nevis riska pakāpi, kas noteikta darījuma partnera saistībām. 4.11. Ārpusbilances posteņu kredītekvivalentu aprēķina, ārpusbilances posteņu atlikušo vērtību reizinot ar nosacīto korekcijas pakāpi, kuras lielums atkarīgs no ārpusbilances posteņu veida. 4.11.1. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 100 procentu korekcijas pakāpi (pilns risks): 4.11.1.1. galvojumi (garantijas) trešajām personām, kuriem piemīt kredīta aizstājēja raksturs, 4.11.1.2. akceptētie pārvedu vekseļi (tratas), 4.11.1.3. indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem iepriekš nav veikts citas bankas indosaments, 4.11.1.4. darījumi ar regresa tiesībām, t.i., līgumi par bankas aktīvu pārdošanu, ja banka uzņemas šo aktīvu kredītrisku un apņemas, samazinoties nopirkto aktīvu vērtībai, segt pircējam zaudējumus, 4.11.1.5. neatsaucamie rezerves (standby) akreditīvi, kuriem piemīt kredīta aizstājēja raksturs, 4.11.1.6. līgumi par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaikus nav noslēgta vienošanās tos atpārdot, 4.11.1.7. līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi, 4.11.1.8. daļēji samaksāto akciju un citu vērtspapīru nesamaksātā daļa, ja tā jāsamaksā pēc pieprasījuma, 4.11.1.9. citi ārpusbilances posteņi ar pilnu risku. 4.11.2. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 50 procentu korekcijas pakāpi (vidējs risks): 4.11.2.1. atvērtie un apstiprinātie dokumentārie akreditīvi, izņemot 4.11.3.1. punktā minētos dokumentāros akreditīvus, 4.11.2.2. līgumi ar piegādātāju par atlīdzības samaksu pircējam, ja piegādātājs līguma saistības pret pircēju neizpildīs pilnā apmērā, vai par to zaudējumu segšanu, kuri radušies pircējam līguma izpildes gaitā (līguma garantijas), biržā tirgotās garantijas un galvojumi (garantijas), kuriem nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs, 4.11.2.3. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kuros noteikts bankas pienākums atpirkt šos aktīvus līgumā noteiktajā laikā un par noteikto cenu, ja darījuma partneris to pieprasīs, 4.11.2.4. neatsaucami rezerves akreditīvi, kam nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs, 4.11.2.5. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu u.tml. līgumi, kurus banka nav tiesīga vienpusēji lauzt vai atteikties no to izpildes, 4.11.2.6. citi ārpusbilances posteņi ar vidēju risku. 4.11.3. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 20 procentu korekcijas pakāpi (risks zemāks par vidējo): 4.11.3.1. dokumentārie akreditīvi, kas nodrošināti ar preču nosūtīšanu vai iekraušanu apliecinošu dokumentu ķīlu, un citi būtībā līdzīgi darījumi, 4.11.3.2. citi ārpusbilances posteņi ar risku, kas zemāks par vidējo. 4.11.4. Ārpusbilances posteņi ar nosacīto 0 procentu korekcijas pakāpi (zems risks): 4.11.4.1. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kurus banka ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, 4.11.4.2. citi ārpusbilances posteņi ar zemu risku. 4.12. 4.9.2. punktā minētie ārpusbilances posteņi ietver procentu, ārvalstu valūtas un zelta un citus atvasinātos instrumentus. 4.12.1. Procentu atvasinātie instrumenti ir šādi: 4.12.1.1. vienas valūtas procentu mijmaiņas līgumi (single-currency interest-rate swaps), 4.12.1.2. bāzes mijmaiņas līgumi (basis swaps), 4.12.1.3. biržā tirgotie procentu nākotnes līgumi (interest-rate futures), 4.12.1.4. ārpusbiržas procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements), 4.12.1.5. nopirktie procentu iespējas līgumi (interest-rate options purchased), 4.12.1.6. citi procentu atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 4.12.1.1.-4.12.1.5. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem. 4.12.2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti ir šādi: 4.12.2.1. starpvalūtu procentu mijmaiņas līgumi (cross-currency interest-rate swaps), 4.12.2.2. biržā tirgotie ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (currency futures), 4.12.2.3. ārpusbiržas ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (forward foreign-exchange contracts), 4.12.2.4. nopirktie ārvalstu valūtas iespējas līgumi (currency options purchased), 4.12.2.5. citi ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 4.12.2.1.-4.12.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, 4.12.2.6. atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 4.12.2.1.-4.12.2.5. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem un kuru bāzes aktīvs ir zelts. 4.12.3. Citi atvasinātie instrumenti ir atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 4.12.1.1.-4.12.1.5. un 4.12.2.1.-4.12.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, bet kuru bāzes aktīvs ir kapitāla vērtspapīri, akciju indeksi, dārgmetāli (izņemot zeltu) un citas preces. 4.13. 4.12. punktā minēto ārpusbilances posteņu riska svērtās vērtības aprēķinā neiekļauj tos atvasinātos instrumentus, kurus tirgo biržās, kā arī ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kuru sākotnējais termiņš ir 14 dienu vai īsāks. 4.14. Sabiedrība, kura rēķina un ievēro pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību, nosakot 4.12.1. un 4.12.2. punktā minēto atvasināto instrumentu riska svērto vērtību, lieto tirgus vērtības metodi, bet sabiedrība, kura ir atbrīvota no pozīcijas, preču, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasības ievērošanas, nosakot 4.12.1. un 4.12.2. punktā minēto atvasināto instrumentu riska svērto vērtību, var izvēlēties vai nu tirgus vērtības metodi, vai arī sākotnējās vērtības metodi. Izvēlēto metodi lieto konsekventi. Ja sabiedrība vēlas mainīt aprēķina metodi, tā saņem Komisijas atļauju. 4.12.3. punktā minēto atvasināto instrumentu riska svērto vērtību nosaka saskaņā ar tirgus vērtības metodi. 4.15. Lietojot tirgus vērtības metodi, atvasināto instrumentu riska svērto vērtību aprēķina šādi: 4.15.1. aprēķina atvasinātā instrumenta aizvietošanas vērtību. Instrumenta aizvietošanas vērtība ir izdevumi, kas var rasties sabiedrībai, ja darījuma partneris nepilda saistības saskaņā ar atvasinātā instrumenta nosacījumiem un sabiedrība iegādājas jaunu līdzīgu atvasināto instrumentu par citu cenu, t.i., tirgus cenu. Aizvietošanas vērtību aprēķina kā starpību starp atvasinātā instrumenta tekošo tirgus vērtību un tā pirkšanas cenu, aprēķinā iekļaujot tikai instrumentus ar pozitīvu aizvietošanas vērtību; 4.15.2. aprēķina potenciālo kredītekvivalentu (izņemot vienas valūtas divus peldošo procentu likmju mijmaiņas līgumiem (single-currency floating/floating interest rate swaps), kuriem aprēķina tikai aizvietošanas vērtību), reizinot atvasinātā instrumenta nosacīto pamatvērtību ar atbilstošo reizinātāju (sk. 4.1. tabulu); 4.15.3. atvasinātā instrumenta aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta kopsummu reizina ar nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šā darījuma partnera saistībām saskaņā ar 4.4.-4.7. punkta nosacījumiem. 4.1. tabula. Atvasināto instrumentu reizinātāji1 (%) Atlikušais termiņš Nr. Atvasināto instrumentu veidi līdz 1 no 1 gada ilgāks p.k. gadam līdz 5 gadiem par 5 (ieskaitot) (ieskaitot) gadiem 1. Procentu atvasinātie instrumenti 0.0 0.5 1.5 2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti 1.0 5.0 7.5 3. Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti 6.0 8.0 10.0 4. Dārgmetālu (izņemot zeltu) atvasinātie instrumenti 7.0 7.0 8.0 5. Citu preču atvasinātie instrumenti2 10.0 12.0 15.0 1 Atvasinātajiem instrumentiem, kuros noteikta daudzkārtēja pamatsummas apmaiņa, tabulā norādītie procenti jāreizina ar atlikušo maksājumu skaitu. 2 Tie atvasinātie instrumenti, kurus nevar iekļaut tabulas 1.-4. rindā, jāklasificē kā citu preču atvasinātie instrumenti. 4.16. Lietojot sākotnējās vērtības metodi, atvasināto instrumentu riska svērto vērtību nosaka šādi: 4.16.1. aprēķina potenciālo kredītekvivalentu, reizinot atvasinātā instrumenta nosacīto pamatvērtību ar atbilstošo reizinātāju (sk. 4.2. tabulu); 4.16.2. aprēķināto potenciālo kredītekvivalentu reizina ar darījuma partnera saistībām noteikto nosacīto riska pakāpi saskaņā ar 4.4.-4.7. punkta nosacījumiem. 4.2. tabula. Atvasināto instrumentu reizinātāji (%) Sākotnējais termiņš Nr. Atvasināto instrumentu veidi līdz 1 no 1 gada no 2 gadiem p.k. gadam līdz 2 gadiem līdz 3 gadiem (ieskaitot) (ieskaitot) (ieskaitot)1 1. Procentu atvasinātie instrumenti 0.5 1.0 2.0 2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti 2.0 5.0 8.0 1 Par katru nākamo gadu procentu atvasināto instrumentu reizinātājam pieskaita 1.0 procentu punktu, bet ārvalstu valūtas un zelta atvasināto instrumentu reizinātājam - 3.0 procentu punktus. 4.17. Atvasināto instrumentu nosacīto pamatvērtību nosaka: 4.17.1. ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem, kad notiek ārvalstu valūtas pirkšana vai pārdošana par latiem, - ārvalstu valūtas daudzums, kuru sabiedrība pērk vai pārdod; 4.17.2. ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem, kad notiek vienas ārvalstu valūtas apmaiņa pret citu ārvalstu valūtu, - tās ārvalstu valūtas daudzums, kuru sabiedrība saņems; 4.17.3. procentu atvasinātajiem instrumentiem - to parāda vērtspapīru vērtība vai nosacītā vērtība, kuri ir atvasinātā instrumenta bāzes aktīvs; 4.17.4. kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem - to kapitāla vērtspapīru vai akciju indeksu vērtība, kuri ir atvasinātā instrumenta bāzes aktīvs; 4.17.5. preču atvasinātajiem instrumentiem - to preču daudzums, kuras ir atvasinātā instrumenta bāzes aktīvs. Preču atvasinātos instrumentus kredītriska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj saskaņā ar to nosacīto pamatvērtību, kas reizināta ar attiecīgās preces tirgus cenu pārskata datumā. 5. Ārvalstu valūtas risks 5.1. Ārvalstu valūtas risks ir iespēja ciest zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursam. Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu valūtai. 5.2. Ārvalstu valūtas riska lielumu raksturo sabiedrības ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma. 5.3. Sabiedrības ārvalstu valūtas kopējo tīro pozīciju aprēķina divos posmos. Pirmajā posmā tiek aprēķināta katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija. Otrajā posmā tiek aprēķināta sabiedrības ārvalstu valūtas kopējā tīrā pozīcija. 5.4. Katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija tiek aprēķināta kā šādu lielumu (pozitīvo vai negatīvo) kopsumma: 5.4.1. tīrā bilances pozīcija, t.i., starpība starp sabiedrības bilances aktīviem un bilances pasīviem, ieskaitot uzkrātos procentus. Ja valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumu (spot) uzskaitei ir lietota norēķinu datuma uzskaite (settlement date accounting), šādu līgumu saņemamās summas iekļauj bilances aktīvu kopsummā un maksājamās summas - bilances pasīvu kopsummā; 5.4.2. tīrā nākotnes pozīcija (net forward position), t.i., starpība starp visām nākotnē saņemamām un maksājamām summām par noslēgtajiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem, ieskaitot biržā tirgotos ārvalstu valūtas nākotnes līgumus un bilances pozīcijā neiekļautās ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu pamatsummas; 5.4.3. saistības par neatsaucamiem galvojumiem (garantijām) u.tml. saistības, ja sabiedrībai ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi un pastāv iespēja, ka samaksātie līdzekļi nebūs atgūstami; 5.4.4. nākamo periodu tīrie ienākumi/izdevumi, kuri vēl nav uzkrāti, bet kuru risks jau ir pilnīgi ierobežots ar ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem; 5.4.5. ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīrais delta ekvivalents, ja Komisija devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. 5.5. Sabiedrība, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, ārvalstu valūtas iespējas līgumus neiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā. 5.6. Zelta tīro pozīciju aprēķina tāpat kā ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju. 5.7. Nosakot ārvalstu valūtas tīro nākotnes pozīciju, sabiedrība drīkst iekļaut aprēķinā tikai tādus ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kuri iegūti ārvalstu valūtas pozīcijas ierobežošanai, kuru darījuma partneris ir A zonas valstu kredītiestāde vai kuri ir iekļauti A zonas valstu regulētajā tirgū. 5.8. Saliktās valūtas (composite currencies), piemēram, XDR var sadalīt tās veidojošās valūtās atbilstoši spēkā esošajām kvotām un iekļaut attiecīgās ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā, vai nu aprēķināt saliktās valūtas tīro atklāto pozīciju, uzskatot to par patstāvīgu valūtu. Izvēlēto pieeju konsekventi pielieto visiem saliktās valūtas posteņiem. 5.9. Sabiedrībai nav jāiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā tie ieguldījumi ārvalstu komercsabiedrības pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuri, aprēķinot kapitāla pietiekamības rādītāju, ir atskaitīti no pašu kapitāla, ja Komisija devusi atļauju to darīt. 5.10. Katras ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīro pozīciju pārvērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas un zelta kursa attiecīgajā datumā. 5.11. Sabiedrības ārvalstu valūtas kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu, izņemot eiro, tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība. 5.12. Ārvalstu valūtas, izņemot eiro, riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no sabiedrības ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas absolūtās vērtības kopsummas. 5.13. Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība eiro tīrajai atklātajai pozīcijai tiek aprēķināta kā šādu rādītāju kopsumma: 5.13.1. 1 procents no eiro un lata tīro atklāto pozīciju sakrītošās daļas. Eiro un lata tīro atklāto pozīciju sakrītošā daļa ir latos pārrēķinātās eiro tīrās atklātās pozīcijas un pretējās lata tīrās atklātās pozīcijas mazākā absolūtā vērtība; 5.13.2. 8 procenti no eiro tīrās atklātās pozīcijas pārsnieguma virs eiro un lata tīro atklāto pozīciju sakrītošās daļas. 5.14. Ja saņemta Komisijas atļauja, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība var tikt aprēķināta kā 4 procenti no savstarpēji cieši saistīto ārvalstu valūtu (closely correlated currencies) sakrītošajām pozīcijām, kas ir latos pārrēķinātu šo valūtu pretējo pozīciju mazākā absolūtā vērtība. 5.15. Divas ārvalstu valūtas uzskata par savstarpēji cieši saistītām, ja jebkuru secīgu desmit darbadienu laikā šo valūtu latos pārrēķinātās sakrītošās pozīcijas zaudējumi nepārsniedz 4 procentus no tās vērtības ar varbūtību 99 procenti, ja izmanto trīs gadu novērošanas periodu, vai ar varbūtību 95 procenti, ja izmanto piecu gadu novērošanas periodu. Aprēķinā izmanto iepriekšējo trīs vai piecu gadu attiecīgās valūtas dienas kursu datus. 5.16. Ja sabiedrības ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nepārsniedz 2 procentus no sabiedrības pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 10.7. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums, kapitāla prasība ārvalstu valūtas riskam nav jāaprēķina. 5.17. Sabiedrībai, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā iekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 5.12. punkta nosacījumiem, palielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 4. pielikumu). 5.18. Sabiedrībai, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 5.12. punkta nosacījumiem, palielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 5. pielikumu). 5.19. Banku ārvalstu valūtas, izņemot eiro, tīrā atklātā pozīcija, t.sk. zelta tīrā pozīcija, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 10.7. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. Banku ārvalstu valūtas, izņemot eiro, kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 10.7. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. 6. Pozīcijas risks Pozīciju aprēķināšana 6.1. Parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīrā pozīcija ir starpība starp attiecīgā vērtspapīra garajām un īsajām pozīcijām. 6.2. Atvasināto instrumentu, kura bāzes aktīvs ir parāda vērtspapīrs vai kapitāla vērtspapīrs, pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj kā bāzes aktīva pozīciju, ko var savstarpēji ieskaitīt ar attiecīgā vērtspapīra pozīciju. 6.3. Biržā tirgotos procentu nākotnes līgumus, ārpusbiržas procentu nākotnes līgumus un parāda vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas nākotnes līgumus iekļauj attiecīgā parāda vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā kā garo un īso pozīciju kombinācija. Piemēram: 6.3.1. nopirkto biržā tirgoto procentu nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā aizņēmumu (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz nākotnes līguma izpildes datumam un aktīvu (garā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma bāzes aktīva dzēšanas datumam. Aprēķinot biržā tirgotā procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas atspoguļo kā centrālās valdības diskonta parāda vērtspapīru ar nosacīto 0 procentu riska pakāpi pozīcijas; 6.3.2. pārdoto ārpusbiržas procentu nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam, pieskaitot tam līguma periodu, un īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam. Aprēķinot ārpusbiržas procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas atspoguļo kā centrālās valdības diskonta parāda vērtspapīru ar nosacīto 0 procentu riska pakāpi pozīcijas; 6.3.3. parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā aizņēmumu (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam un attiecīgā parāda vērtspapīra garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz šā parāda vērtspapīra dzēšanas datumam. Aprēķinot parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, īso pozīciju atspoguļo kā centrālās valdības diskonta parāda vērtspapīra ar nosacīto 0 procentu riska pakāpi pozīciju un garu pozīciju kā parāda vērtspapīra ar tā emitentam atbilstošu nosacīto riska pakāpi pozīciju. 6.4. Procentu mijmaiņas līgumu, saskaņā ar kuru sabiedrība saņem peldošu procentu likmi un maksā fiksētu procentu likmi, atspoguļo kā vērtspapīra ar peldošu procentu likmi un dzēšanas datumu, kas vienāds ar nākamo procentu likmes pārskatīšanas datumu, garo pozīciju un vērtspapīra ar fiksētu procentu likmi un atlikušo termiņu līdz mijmaiņas līguma beigu datumam īso pozīciju. Abas pozīcijas atspoguļo kā centrālās valdības diskonta parāda vērtspapīru ar nosacīto 0 procentu riska pakāpi pozīcijas. 6.5. Iespējas līgumus iekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva delta ekvivalentu, ja Komisija piekritusi iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. 6.6. Sabiedrībai, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iespējas līgumi nav jāiekļauj bāzes aktīva tīrās pozīcijas aprēķinā. 6.7. Biržā tirgotās garantijas iekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā tāpat kā iespējas līgumus. 6.8. Vērtspapīrus vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem, kuri ir pārdoti saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizdoti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma darījumu, iekļauj attiecīgā vērtspapīra pozīcijā. 6.9. Ieguldījumu fondu apliecībām rēķina darījuma partnera riska kapitāla prasību, nevis pozīcijas riska kapitāla prasību. 6.10. Aprēķinot parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīro pozīciju, var savstarpēji ieskaitīt viena veida vērtspapīru pretējās pozīcijas. Viena veida vērtspapīri ir parāda vērtspapīri vai kapitāla vērtspapīri: 6.10.1. kurus emitējis viens un tas pats emitents; 6.10.2. kuriem noteikti vienādi līdzekļu atgūšanas nosacījumi emitenta bankrota, likvidācijas vai pašlikvidācijas gadījumā; 6.10.3. kuri ir denominēti vienā un tajā pašā valūtā; 6.10.4. parāda vērtspapīri, kuriem ir vienāds līdz dzēšanai atlikušais termiņš un procentu maksājumu grafiks; 6.10.5. parāda vērtspapīri, kuriem fiksētas procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0.15 procentu punktus) vai peldošas procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai. 6.11. Pirms attiecīgā vērtspapīra pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas saskaņā ar 6.10. punkta nosacījumiem sabiedrība ar Komisijas atļauju var savstarpēji pilnīgi ieskaitīt viena veida atvasināto instrumentu pozīcijas, ja šiem atvasinātajiem instrumentiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs, pozīcijām ir vienāda nominālvērtība un tās ir denominētas vienā un tajā pašā valūtā, kā arī ir ievērotas šādas prasības: 6.11.1. starpība starp biržā tirgoto nākotnes līgumu pozīciju slēgšanas datumiem nepārsniedz septiņas dienas; 6.11.2. mijmaiņas līgumu un ārpusbiržas procentu nākotnes līgumu bāzes aktīviem: 6.11.2.1. fiksētas procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0.15 procentu punktus) vai peldošas procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai, 6.11.2.2. līdz fiksētas procentu likmes pozīcijas slēgšanai atlikušā termiņa un līdz peldošas procentu likmes kārtējai pārskatīšanai atlikušā termiņa starpība nepārsniedz 6.1. tabulā norādīto pieļaujamo termiņu starpību. 6.1. tabula. Pieļaujamā termiņu starpība Nr. Atlikušais Pieļaujamā p.k. termiņš termiņu starpība 1. <1 mēnesis 0 2. ≥1 mēnesis <1 gads 7 dienas 3. ≥1 gads 30 dienas 6.12. Sabiedrība, kas vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgā vērtspapīra iespējas līgumu delta ekvivalentu, nevar attiecināt 6.11. punktā norādīto pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas kārtību uz šo iespējas līgumu pozīcijām. 6.13. Visas tīrās pozīcijas, kuras noteiktas ārvalstu valūtā, pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa. Parāda vērtspapīri 6.14. Sabiedrība aprēķina un ievēro sabiedrības tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību un procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu un sabiedrības pašas emitēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību. (Specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nosacījumus atkarībā no bāzes aktīva sk. 6. pielikumā). 6.15. Parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas klasificē atkarībā no valūtas, kurā denominēts parāda vērtspapīrs, un aprēķina specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību katras valūtas pozīcijām atsevišķi. 6.16. Parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina šādi: 6.16.1. katru tīro pozīciju, kas ir aprēķināta saskaņā ar 6.1.-6.13. punkta nosacījumiem, iedala vienā no 6.2. tabulā norādītajām kategorijām un reizina ar attiecīgo svēršanas likmi; 6.16.2. summē svērto garo un svērto īso pozīciju absolūtās vērtības. 6.2. tabula. Parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinā izmantojamās svēršanas likmes Nr. Kategorija Svēršanas p.k. likme (%) 1. A zonas valstu centrālo valdību un centrālo banku parāda vērtspapīri, kuriem ir nosacītā 0 procentu riska pakāpe 0.00 2. Kvalificētie parāda vērtspapīri, kuriem līdz dzēšanai atlikušais termiņš ir līdz 6 mēnešiem (ieskaitot) 0.25 3. Kvalificētie parāda vērtspapīri, kuriem līdz dzēšanai atlikušais termiņš ir no 6 līdz 24 mēnešiem (ieskaitot) 1.00 4. Kvalificētie parāda vērtspapīri, kuriem līdz dzēšanai atlikušais termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem 1.60 5. Citi parāda vērtspapīri 8.00 6.17. Kvalificētie parāda vērtspapīri ir parāda vērtspapīri, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 6.17.1. vērtspapīru emitentu nosacītā riska pakāpe saskaņā ar 4.4.2. punkta nosacījumiem ir 20 procenti; 6.17.2. vērtspapīru emitenti ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras pakļautas EK direktīvas 93/6/EEC vai līdzvērtīgām prasībām (sk. 2. pielikumu); 6.17.3. vērtspapīri, kuri atbilst visiem šādiem nosacījumiem: 6.17.3.1. vērtspapīri ir iekļauti vismaz vienā kādas dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai A zonā iekļauto ārvalstu biržu sarakstā, 6.17.3.2. vērtspapīri ir likvīdi un to emitentu saistību nepildīšanas riska pakāpe ir vienāda vai zemāka nekā noteikta 6.17.1. punktā minētajiem emitentiem. Ja samazinās šādu vērtspapīru likviditāte vai paaugstinās to emitentu saistībām piešķirtā riska pakāpe, tie nekavējoties jāpārklasificē kategorijā "Citi parāda vērtspapīri"; 6.17.4. vērtspapīri, kuru emitentam vismaz divas no 7. pielikumā minētajām starptautiskajām reitinga aģentūrām piešķīrušas investīciju līmeņa reitingu (investment grade rating) vai tikai viena 7. pielikumā minētā starptautiskā reitinga aģentūra piešķīrusi investīciju līmeņa reitingu un neviena cita starptautiskā reitinga aģentūra nav piešķīrusi reitingu zem investīciju līmeņa. Ja kaut viena no šīm aģentūrām samazina emitenta reitingu zem investīciju līmeņa, attiecīgo parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā nekavējoties pārklasificē kategorijā "Citi parāda vērtspapīri". 6.18. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību nosaka, lietojot termiņa metodi vai - ar Komisijas atļauju - ilguma metodi. 6.19. Izvēlēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķina metodi (ilguma metode vai termiņa metode) lieto konsekventi, un to var mainīt tikai izņēmuma gadījumā, ja Komisija tam devusi atļauju. Termiņa metode 6.20. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina šādi: 6.20.1. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas izvieto attiecīgās zonas attiecīgajā termiņa intervālā (sk. 6.3. tabulu), ņemot vērā šādus nosacījumus: 6.20.1.1. vai parāda vērtspapīra kupona procentu likme ir mazāka, vienāda vai lielāka par 3 procentiem. Diskonta vērtspapīrus uzrāda ailē "Kupona procentu likme mazāka par 3 procentiem", 6.20.1.2. kāds ir atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar fiksētu procentu likmi tas ir līdz vērtspapīra dzēšanai atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar peldošu procentu likmi tas ir līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais termiņš; 6.20.2. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas reizina ar svēršanas likmi, kas atbilst termiņa intervālam, kurā iekļauj attiecīgo tīro pozīciju; 6.20.3. katram termiņa intervālam aprēķina svērto garo pozīciju summu un svērto īso pozīciju summu; 6.20.4. katrā termiņa intervālā nosaka svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summu sakrītošo svērto pozīciju kā svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summu mazāko absolūto vērtību. Termiņa intervāla svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār termiņa intervāla sakrītošo svērto pozīciju ir termiņa intervāla nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija; 6.20.5. katras zonas termiņa intervālu nesakrītošās svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas summē atsevišķi un katrai zonai aprēķina zonas sakrītošo svērto pozīciju kā termiņa intervālu nesakrītošo svērto garo pozīciju un nesakrītošo svērto īso pozīciju summu mazāko absolūto vērtību. Zonas nesakrītošo svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār zonas sakrītošo svērto pozīciju ir zonas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija; 6.20.6. sakrītošo svērto pozīciju starp I un II zonu aprēķina kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un II zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību; 6.20.7. j …