Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību"

Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 537 Rīgā 2019. gada 29. oktobrī (prot. Nr. 50 25. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" 1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) II sadaļas 1. nodaļā ietverto 1. risinājumu. 2. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma II sadaļas 2. nodaļā ietvertos pasākumus māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāšanai ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās, atsakoties no sertifikācijas procesa. 3. Veselības ministrijai līdz 2020. gada 31. decembrim sagatavot un veselības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus normatīvos aktus, kas nepieciešami konceptuālā ziņojuma II sadaļas 1. nodaļā ietvertā 1. risinājuma un II sadaļas 2. nodaļā ietverto pasākumu ieviešanai: 3.1. grozījumus Ārstniecības likumā; 3.2. grozījumus likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"; 3.3. grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"; 3.4. grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"; 3.5. grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 460 "Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām"; 3.6. grozījumus Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumos Nr. 68 "Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai"; 3.7. grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi". 4. Veselības ministrijai Eiropas Sociālā fonda projekta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" līdzfinansētā projekta Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" ietvaros sākt profesionālās pilnveides pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas kvalifikācijas uzturēšanu un specializācijas iegūšanu. 5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanai 2022. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 6. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. Ministru prezidents A. K. Kariņš Veselības ministre I. Viņķele  (Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojums Nr. 537) Konceptuālais ziņojums "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" SAĪSINĀJUMI KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS I. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS II. PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 1. Māsas profesijas standarta un izglītības programmu aktualizācija 2. Specializācijas iegūšana 3. Nozares viedoklis par pārmaiņām III RISINĀJUMA IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM SAĪSINĀJUMI AIC - Akadēmiskās informācijas centrs ĀPR - Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs ECTS - Eiropas Kredītu pārneses sistēmas IZM - Izglītības un zinātnes ministrija KP - Kredītpunkts LKI līmenis - Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenis LMA - Latvijas Māsu asociācija LU - Latvijas Universitāte PVO - Pasaules Veselības organizācija RSU - Rīgas Stradiņa universitāte TIP - Tālākizglītības punkti VAM - Vispārējās aprūpes māsa VM - Veselības ministrija Direktīva 2005/36/EK - Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS 1. Veselības ministrija, lai nodrošinātu Ministru kabineta atbalstītā Veselības aprūpes sistēmas reformas konceptuālā ziņojumā1 noteikto, ka māsas profesijas turpmākai attīstībai jāparedz māsas kompetences pilnveidošana, nesadrumstalojot to pa vairākām pamatspecialitātēm un līdz 2019.gadam aktualizējot māsas profesijas standartu - vispārējas aprūpes māsa, izstrādāja Konceptuālo ziņojumu "Par māsu profesijas turpmāko attīstību" 2. Ziņojuma izstrādes gaitā tika veikta: 1) VM darba grupas izveide, iesaistot profesionālo organizāciju pārstāvjus, augstskolas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus; 2) darba tirgus statistikas datu analīze, kā arī Pasaules Bankas 2015.gada ziņojuma "Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu diskusiju rezultāti"2 secinājumi; 3) ES un Latvijas normatīvo aktu, kas regulē māsas izglītību un tās profesionālo darbību, izpēte un analīze; 4) augstākās izglītības 1. un 2.līmeņa studiju programmu salīdzināšana, vērtēšana un analīze; 5) pieredzes izpēte māsu darbības jomā Lietuvā. 3. Darba grupas galvenie secinājumi: 1) Māsas profesijas attīstību ir būtiski ietekmējušas izmaiņas, kas gadu gaitā tiek ieviestas veselības aprūpes sistēmās. Tā, piemēram, tiecoties uz integrētas veselības aprūpes sistēmu, kuras centrā ir pacients, māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt. Vienlīdz svarīgi māsu kompetences pilnveidē ir novērst profesijas sadrumstalošanos pa vairākām pamatspecialitātēm. Izmaiņas māsu kompetencēs 2013.gadā tika noteiktas Direktīvā 2013/55/EK, ar kuru groza Direktīvu 2005/36/EK3 un ir pēdējais laiks tās iekļaut arī Latvijas māsas profesijas standartā. 2) Divpakāpju izglītības sistēma māsas kvalifikācijas iegūšanai ir nesamērīga, nepamatota un rada slogu māsām, jo pēc koledžas beigšanas nepieciešams turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu kādu no pamatspecialitātēm, kā arī ir sarežģīts un neelastīgs pārkvalifikācijas process, kas neveicina māsas uzsākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē. 3) Nepietiekamais māsu skaits veselības aprūpes sistēmā ievērojami apdraud veselības aprūpes kvalitāti kopumā, jo māsām (arī vecmātēm), kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās valstīs, ir centrālā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā4 (šobrīd slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu, bet optimāla skaita nodrošināšanai valstī kopā trūkst 3050 māsu5). 4. Ņemot vērā kritisko situāciju ar māsu nodrošinājumu Latvijas veselības aprūpes sistēmā, lai nodrošinātu profesijas pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti darba tirgū, konceptuālajā ziņojumā tiek piedāvāta rīcība trīs galvenajos virzienos, kurus nepieciešams uzsākt nekavējoties jau 2019.gada otrajā pusē: 1) veikt grozījumus veselības un izglītības jomas normatīvajos aktos, kas nosaka kvalifikācijas prasības, profesionālās darbības uzdevumus, kompetenci māsas profesijā, lai māsas profesijas pamatizglītībā ietvertu padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, tādejādi nodrošinot, ka persona pēc māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācijas iegūšanas ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē. 2) ieviest jaunu pieeju māsas specializācijai, kuru var iegūt profesionālās pilnveides programmas ietvaros (līdzšinējais regulējums paredz, lai iegūtu pamatspecialitāti, pēc koledžas beigšanas jāturpina studijas augstskolā), vienlaikus dodot studējošiem izvēles iespēju paralēli pēdējā gada studijām apgūt profesionālās pilnveides programmu un iegūt specializāciju ātrāk; 3) atteikties no sertifikācijas procesa, tā ietvaros māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāt ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās. 5. Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais māsas (vispārējā aprūpes māsa) standarta projekts atbilst 6. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim6 (turpmāk tekstā - LKI līmenis) un 5. profesionālās kvalifikācijas līmenim (turpmāk tekstā - PKI līmenis)7. Izglītības programmas apjoms ir 160 KP, kas tiek īstenoti 8 semestros (programmas īstenošanas plānojums, ieskaitot semestru sākuma un beigu termiņu noteikšanu ir augstskolas rīcības brīvības jautājums). 6. Lai realizētu šo profesijas standartu un nodrošinātu iespēju iegūt vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā, ir nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā, atbalstoši 1.risinājuma variantam. 7. Klīnisko apmācību nodrošināšanā (vispārējās aprūpes māsas izglītības programmas ietvarā), neformālās izglītības un profesionālās pilnveides procesā nepieciešams definēt klīnisko universitāšu slimnīcu un specializēto slimnīcu lomu, paredzot tam atbilstošu finansējumu. Māsām, kuras pēc pirmreizējas reģistrācijas reģistrā vēlas pagarināt reģistra termiņu reģistrā (pirmā pārreģistrācija) neformālā izglītība un profesionālā pilnveide māsām tiek nodrošināta veselības aprūpes iestādēs. 8. Veicot detalizētu māsas specializācijas un sertifikācijas procesu izvērtēšanu, izvirzīts priekšlikumus aktualizēt māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju, kurā apvienotas māsu kompetences atbilstoši 2013.gadā Direktīvā 2005/36/EK8 noteiktajām māsu kompetencēm, vienlaicīgi paredzot iespēju māsām specializēties attiecīgajā profesionālajā jomā9. 9. Īstenojot šādu konceptuālo pieeju studijām un profesionālajai pilnveidei, kā arī ņemot vērā to, ka māsas profesijā dominē caurviju kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, turpmāk vairs netiks piemērota sertifikācijas un resertifikācijas kārtība māsu specializācijas nodrošināšanai. 10. Konceptuālajā ziņojumā piedāvātās rīcības virzieni nodrošina māsām iespēju profesionāli pilnveidoties atbilstoši darba tirgus prasībām un māsas profesijas attīstības tendencēm, respektējot arī citu Eiropas valstu pieredzi šajā jomā. 11. Sasniedzamie rezultāti prognozēti ar nosacījumu, ka māsu profesijas turpmākās attīstības ietvaros būs pieejami papildus valsts budžeta līdzekļi (sākot ar 2022.gadu augstākā izglītības nodrošināšanai), tai skaitā ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai10. 1) Praktizējošo māsu skaits uz 1000 iedzīvotāju: 4,6 māsas 2016.gadā, 6,0 māsas 2023.gadā; 2) Māsu/ārstu attiecība: 2015.gadā 1,5; 2023.gadā 1,9. 12. Konceptuālajā ziņojumā piedāvātās rīcības ieguvumi (1.tabula): 1. Ieguvumi pacientam 1.1. Pieejamāka aprūpe - sagaidāms, ka veselības aprūpē māsu nodrošinājums pieaugs vai vismaz nesamazināsies. 1.2. Kvalitatīvāka, drošāka aprūpe - paplašinātas kompetences (patstāvīgi diagnosticēt pacienta aprūpes problēmas, konsultēt, nodrošināt, novērtēt un analizēt pacientu aprūpes kvalitāti). 2. Ieguvumi māsām 2.1. Viens izglītības process - vienreiz iestājās, vienreiz iesniedz dokumentus, vienreiz maksā par iestāšanos, vienreiz izstrādā kvalifikācijas darbu. 2.2. Vienkāršota specializācijas iegūšana - praktizējošās māsas neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības (māsu skolas, koledžas, augstskolas) turpmāk nepieciešamās zināšanas specialitātē (specializācijas jomā) varēs apgūt profesionālajā pilnveidē, tas nozīmē, ka vairs nebūs papildus jāmācās augstskolā, lai iegūtu tiesības strādāt specialitātē. 2.3. Māsām lielāka mobilitāte darba tirgū - vispārējās aprūpes māsas profesijā plašākas kompetences. 2.4. Netiks piemērots sertifikācijas/resertifikācijas process. 3. Ieguvumi ārstiem, ārstniecības iestādēm 3.1. Paplašinot kompetenču jomu, māsa var būt mobilāka un pieejamāka darba tirgū pakalpojumu nodrošināšanai, vienlaikus tiks nodrošināta iespēja specializēties atbilstoši nepieciešamībai. 3.2. Ģimenes ārstu praksēs māsas ar nepieciešamajām kompetencēm vairāk iesaistīsies pacientu aprūpē, tādejādi atslogojot ģimenes ārsta darbu, lai sasniegtu labākus rezultātus pacientu aprūpē. 4. Ieguvumi veselības nozarei 4.1. Straujāk mazināts māsu deficīts, jo praktizēttiesīgas māsas profesija tiks apgūta īsākā laikā. 4.2. Pilnvērtīga māsas profesijas potenciāla izmantošana - no 01.01.2020. būs spēkā tikai tie sertifikāti, kas atbilst spēkā esošajam ārstniecības personu klasifikatoram (indikatīvi 543 māsām (no 8791) ir sertifikāti atbilstoši spēkā neesošajam klasifikatoram). 4.3. Ātrāk sasniegti ārstniecības rezultāti - kvalitatīvāka un pieejamāka aprūpe, veicināta pacientu apmierinātība. 5. Ieguvumi valstij, pašvaldībām 5.1. Uzlaboti sabiedrības veselības rādītāji kopumā. 5.2. Racionāla līdzekļu izlietošana, tai skaitā izglītības nozarē un veselības aprūpē (no 250 absolventiem gadā, tikai aptuveni 60 uzsāk darbu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs11 - vienkāršojot izglītības un kvalifikācijas uzturēšanas sistēmu sagaidām, ka uz valsts apmaksātajām studijām pieteiksies daudz motivētāki studenti, kā arī beidzot studijas māsai būs tiesības praktizēt ārstniecībā). 6. Ieguvumi sabiedrībai 6.1. Kvalitatīva aprūpe (pacientu aprūpi nodrošina patstāvīgi praktizēttiesīga māsa). 6.2. Uz indivīdu centrēta aprūpe. 6.3. Pieejama aprūpe visiem vecumiem, grupām un ģimenēm, veseliem un slimiem (cilvēks ar invaliditāti un mirstošs cilvēks). 6.4. Aprūpes pamats veselības veicināšana un slimību profilakse. 6.5. Izglītošana ir galvenā māsas loma. 6.6. Pacientu drošība un risku pārvaldība. 13. Atalgojuma jautājums Konceptuālajā ziņojumā netiek skatīts, jo VM izveidotā darba grupa12 izvērtēja un noteica ārstniecības iestādēs strādājošajiem, tai skaitā arī māsām, darba samaksas palielināšanai nepieciešamo finansējumu vidējā termiņā, kā arī izskatīja risinājumu, lai pēc iespējas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu normāla darba laika ietvaros. Lai turpinātu uzsākto ārstniecības personu darba samaksas palielināšanas izvērtēšanu un pilnveidotu veselības nozares darba samaksas sistēmu, kā arī sniegtu un sagatavotu priekšlikumus konkurētspējīgas darba samaksas palielināšanai darba grupa turpina darbu arī 2019.gadā13. 14. Līdz 2020.gada 31.decembrim tiks veikti grozījumi attiecīgajā normatīvajā regulējumā, (reģistrs, kompetences), izstrādātas attiecīgas izglītības programmas un aktualizētas augstākās izglītības 2.līmeņa studiju programmas. Jauno māsu profesionālās attīstības konceptuālo risinājumu plānots ieviests ne vēlāk kā līdz 2021.gada 31.decembrim. I. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS 15. Māsa ir ārstniecības persona14, kura piedalās veselības aprūpē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei ārstniecībā15. Māsas profesija ir reglamentēta profesija16. Daudzējādā ziņā tieši māsas darbs garantē ātrāku ārstniecības rezultātu sasniegšanu, to saglabāšanu un uzturēšanu, kas vienlaikus veicina pacientu apmierinātību ar pakalpojuma kvalitāti, uzlabo sabiedrības veselības rādītājus kopumā un nodrošina racionālu līdzekļu izlietošanu veselības aprūpē. 16. Vairākās PVO rezolūcijās un progresa ziņojumos uzsvērts, ka uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā un tās ilgtspējai ir nepieciešamas izglītotas, novērtētas un pienācīgi atalgotas māsas un vecmātes. Arī PVO Eiropas Reģionālā komiteja 2007. un 2009.gadā uzsvēra īpašo veselības aprūpes darbinieku lomu un viņu iesaistīšanas nepieciešamību un nozīmību veselības aizsardzības sistēmas stiprināšanā17. 17. Saskaņā ar PVO 2015.gadā izstrādātā dokumenta "Eiropas stratēģiskie virzieni māsu un vecmāšu stiprināšanai, lai sasniegtu Veselība-2020 mērķus" (Europen strategic directions for strengthening nursing and midwifery towards Health 2020 goals) stratēģiskajiem virzieniem, kas vērsti uz māsas un vecmātes profesijas stiprināšanu, viena no dalībvalstu prioritātēm ir augstskolā iegūtas profesionālās kvalifikācijas nodrošināšana māsām un vecmātēm18. 18. Statistikas dati liecina, ka māsu skaits Latvijā jau ilgstoši ir nepietiekams, bet pēdējo 10 gadu laikā: 1) reģistrētu strādājošu māsu skaits sarucis aptuveni par 21%, t.i., par 2319 māsām19; 2) māsu nodrošinājums uz 10 000 iedzīvotājiem ir samazinājies par 12% (49,3% - 2007.gadā, 43,9% - 2017.gadā)20; 3) māsu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir par 42% mazāks salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem ES valstīs21; 4) strauji sarucis pirmreizēji reģistrēto māsu skaits22; 5) darbu slimnīcās ir uzteikušas aptuveni 5 000 māsas23; 6) no 250 absolventiem gadā aptuveni tikai 60 māsas uzsāk darbu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs24; 7) aptuveni 40% strādājošo māsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā25; 8) Rīgā strādā vislielākais ārstu un māsu skaits, tomēr Rīgas un Pierīgas reģionā praktizējošu māsu skaits uz vienu praktizējošu ārstu attiecīgi ir 1,1 un 1,2, kas ir zem vidējā rādītāja valstī (1,3)26; 9) no visām 18 950 personām, kas ieguvušas māsas izglītību par māsu strādā mazāk kā puse (44,7%): no 18 950 māsām, praktizēttiesīgas ir tikai 66% (12 479 māsas), savukārt no visām praktizēttiesīgajām māsām par māsu strādā tikai 67 % (8 474 māsas). 10) vēl jo vairāk, sertificētas ir tikai 5675 māsas (66,9% no strādājošajām māsām). 19. Darba tirgū māsu īpatsvars, kuras ir sertificētas saskaņā ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru27 ("zelta fonds") ir augsts, jo patlaban veselības aprūpē vēl strādā arī māsas ar profesionālo vidējo izglītību, kurām ārstniecības personas sertifikāts ir derīgs tikai līdz 31.12.2019.28, jo izsniegts pēc iepriekšējā ārstniecības personu specialitāšu klasifikatora, kas bija spēkā līdz 2009.gadam. Tiek prognozēts, ka 543 māsām (no 8791) pēc 31.12.2019. nebūs patlaban spēkā esošajam ārstniecības personu specialitāšu klasifikatoram atbilstoša sertifikāta. 20. Pasaules Bankas 2015.gada ziņojumā "Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu diskusiju rezultāti"29 diskusiju un interviju rezultāti30 attiecībā uz cilvēkresursiem atklāja, ka lielākā daļa veselības sistēmā iesaistīto pušu uzskata, ka būtiska problēma ir veselības aprūpes personāla trūkums. Kā viena no tendencēm, kas varētu būt par iemeslu veselības aprūpes personāla trūkumam Latvijā ir ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas medmāsu specialitātes, piemēram, ambulatorās aprūpes medmāsa un slimnīcas medmāsa31 ir dažādas specialitātes, tādēļ, ja medmāsai nav abu sertifikātu, nav iespēju strādāt abās jomās, kas ierobežo viņu darba mobilitāti. Iepriekš minētajā ziņojumā vairāku reģionālo veselības aprūpes centru un slimnīcu pārstāvji uzsver, ka ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas ārstu un medmāsu specialitātes, ierobežo iespējas nodrošināt nepieciešamo personālu (t.i., noteikumos paredzēto speciālistu skaitu) un fleksibli to nodarbināt. Slimnīcām reizēm var rasties nepieciešamība nekavējoties palielināt medmāsu skaitu vienā vai citā nodaļā, t.i., nosūtīt medmāsas, kas strādā vienā nodaļā, veikt pienākumus citā, ja vienā jomā darba noslodze ir liela, bet otrā maza. Tā kā strādāšana neatkarīgi ir atļauta vienīgi speciālistiem, kuriem ir sertifikāti konkrētajā nozarē, šāda fleksibla nodarbinātība nav iespējama. Tādēļ cilvēkresursu vadītāji iesaka paplašināt specialitāšu grupas, jo slimnīcu ikdienas praksē ir nepieciešams nošķirt vienīgi dažas medmāsu specialitātes (piemēram, reanimācija un intensīvā aprūpe, anestezioloģija, dzemdniecība). Apspriežot šo risinājumu, cilvēkresursu vadītāji nenorādīja uz nepieciešamību pēc papildu apmācībām medmāsām, kuras viņi varētu fleksibli nodarbināt dažādās specialitātēs. Māsas (medicīnas māsa) kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība un profesionālās kompetences 21. Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu"32 paredz minimālo māsas studiju programmas ilgumu koledžām un augstskolām. 22. Saskaņā ar minēto likumu, studiju programmu ilgums koledžām un augstskolām atšķiras, kaut gan studiju noslēgumā tiek piešķirta identiska kvalifikācija (skat.2.tabulu) 23. Māsas (medicīnas māsas) profesijas (kvalifikācijas) iegūšanai pilna laika koledžas studiju programmā ir 3 gadi, savukārt augstskolā - 4 gadi33. 24. Patlaban māsas (medicīnas māsas) kvalifikācijas iegūšanu nodrošina 5 medicīnas koledžas (RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža, LU Rīgas 1.medicīnas koledža, Daugavpils Universitātes Daugavpils Medicīnas koledža, LU Rīgas Medicīnas koledža, LU P.Stradiņa medicīnas koledža) un RSU (Liepājas filiāle), īstenojot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (5.LKI līmenis), un 2 augstskolas (Rīgas Stradiņa Universitāte un Latvijas Universitāte), īstenojot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (6.LKI līmenis). 2.tabula Minimālais izglītības programmas ilgums māsām Māsu skolā Medicīnas koledžā Augstskolā Pilna laika studiju trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un praktiskās mācības - vismaz pusi no kopējā mācību laika34. (Trīs pilna laika studiju gadi 1.līmeņa augstākās izglītības iestādē atbilst 80 KP līdz 120 KP jeb no 120 ECTS līdz 180 ECTS35). Četri gadi, kas atbilst vismaz 160 KP jeb 240 ECTS36 bakalaura studiju programmās Izglītība atbilst trešajam PKL un ceturtajam LKI līmenim Izglītība atbilst ceturtajam PKL un piektajam LKI līmenim37 Atbilst piektajam PKL un sestajam LKI līmenim38 Māsu skolās māsu izglītības programma vairs netiek īstenota Vispusīgas un specializētas zināšanas, prasmes un kompetences profesionālajā jomā, kas paredz pacientu aprūpi, tai skaitā tehnoloģiju zināšanas un izpratne par profesijas būtību kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi39 Pamata un specializētās zināšanas, prasmes, kompetences un to kritiska izpratne zinātņu nozarē vai profesijā, kas saistīta ar pacientu aprūpi, tajā skaitā izpratne par profesionālo ētiku, profesionālās darbības ietekmi uz pacientu, kā arī lēmumu pieņemšanu un problēmu risināšanu profesijā, plaša zināšanu bāze specialitāšu un jaunu tehnoloģiju apguvei turpmākajā profesionālajā darbībā40 25. Koledžas Māszinību studiju programmas apjoms ir 120 KP, tajā skaitā kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana 8-10 KP apjomā, bet augstskolas profesionālā bakalaura māszinību studiju programmas apjoms ir 160 KP, tajā skaitā bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana 10 KP apjomā. Šī 40 KP starpība, uzsākot studijas augstskolā vēlākajos studiju posmos, rezultējas vēl vienā studiju gadā, kas paredz bakalaura darba izstrādi papildus 10 KP apjomā. Šāda divpakāpju (divu noslēguma darbu izstrādāšana un aizstāvēšana) izglītības sistēma kvalifikācijas iegūšanai pamatspecialitātē ir nesamērīga un nepamatota, un ir slogs māsām pēc koledžas beigšanas turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu pamatspecialitāti (no visām praktizēt tiesīgām māsām mazāk kā puse 45% ir sertificētas māsas41). 26. Veidojot vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK prasībām, tajā paredzēts ietvert padziļinātas kompetences attiecīgi šo kompetenču apgūšanā nodrošinot klīnisko praksi nepieciešamā apjomā (skat. šī ziņojuma 7.punktu). Izvērtējot gan izstrādāto māsas (vispārējā aprūpes māsa) profesijas standartu, gan pašu koledžu sniegto informāciju, ir skaidrs, ka izglītības saturs, kas ir jāapgūst māsai, lai tā pēc studijām varētu pilntiesīgi strādāt profesijā atbilstoši darba tirgus prasībām, pārsniedz 3 gadu studiju ilgumu un to nevar iekļaut 120 kredītpunktos. Līdz ar to ir nepieciešams māsu izglītībā ieviest vienotu vienu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu, kas atbilst 6 LKI līmenim. 27. Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" (turpmāk - 8.1.4. SAM) ietvaros realizē atbalstu koledžu (Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža, LU Rīgas 1.medicīnas koledža, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža) infrastruktūras attīstībai un aprīkojuma modernizācijai, iekārtu un aprīkojuma iegādei pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai. 28. 8.1.4. SAM ietvaros Daugavpils Universitātes aģentūrā "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" tika modernizētas divas STEM pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas: "Māszinības" un "Ārstniecība" (ārsta palīgs)42. Projekts ir noslēdzies. Tika izveidoti un aprīkoti četri jauni mācību kabineti: pacientu aprūpes procesa simulāciju centrs (procedūru kabinets un manipulāciju istaba), ārstnieciskās masāžas mācību centrs praktisko iemaņu apguvei, inovatīvo tehnoloģiju laboratorija, kur tiks veikti pētījumi un nodrošināta inovāciju ieviešana studiju procesā un neatliekamās medicīniskās palīdzības simulācijas centrs. Mācību telpas varēs izmantot ne tikai koledžas studenti un docētāji tālākizglītības un profesionālas pilnveides programmu apguvei un specializācijas nodrošināšanai studiju programmās "Māszinības" un "Ārstniecība", bet arī ārstniecības iestāžu darbinieki kvalifikācijas paaugstināšanai un profesionālajai pilnveidei, ievērojot 8.1.4.SAM noteikto prasību par papildinošas saimnieciskās darbības apjoma ierobežojumu43. 29. 8.1.4. SAM ietvaros Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" veic infrastruktūras modernizēšanu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās "Ārstniecība" (ārsta palīgs), "Farmācija" (farmaceita asistents) un "Māszinības", kā arī profesionālās vidējās izglītības programmās "Zobārstniecība" (zobārstniecības māsa) un arodizglītības programmās "Zobārstniecība" (zobārsta asistents) un "Māszinības" (māsas palīgs). Projektu plānots pabeigts 30.09.2019., tā ietvaros: 1. Telpu labiekārtošana mācību procesa uzlabošanai; 2. Ekstremālās, intensīvās un paliatīvās aprūpes moduļa izveide: 2.1. NMPD tehniskais aprīkojums; 2.2. Jaundzimušo intensīvās terapijas komplekts; 2.3. Geriatrijas un paliatīvās aprūpes komplekss; 3. Zobārstniecības 3D iekārtas CAD CAM sistēmā iegāde un uzstādīšana44. 30. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža" veic infrastruktūras modernizēšanu (Projektu plānots pabeigt 30.09.2019.) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās "Māszinības", "Ārstniecība" (ārsta palīgs), "Ārstnieciskā masāža" un "Farmācija" (farmaceita asistents), kā arī profesionālās vidējās izglītības programmā "Zobārstniecība" (zobārstniecības māsa): 1. Auditorijas "Aktu zāle" labiekārtošana modernai un ergonomiskai mācību videi; 2. Esošās infrastruktūras optimizēšana un inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā; 3. Mācību līdzekļu un mācību aprīkojuma iegāde esošo programmu nodrošināšanai un jaunu programmu ieviešanai45. 31. Uzlaboto studiju mācību vidi koledžās izmanto (un turpinās izmantot) koledžu realizētā studiju virziena "Veselības aprūpe" studējošie, gan 1.līmeņa programmu studējošie, gan vidējās profesionālās un arodizglītības audzēkņi, piemēram, ārsta palīgs, vecmāte, farmaceita asistents, zobu tehniķis, māsas palīgs līdz ar to nepieciešams saglabāt un izmantot 8.1.4. SAM ietvaros, veiktos ieguldījumus koledžu infrastruktūrā un aprīkojuma iegādē, lai nodrošinātu 8.1.4. SAM sākotnējo mērķu sasniegšanu. 32. Vienlaikus jānorāda, ka koledžas ir integrētas augstskolās, veidojot stratēģisku sadarbību. Ar 2019.gada 1.jūliju Rīgas 1.medicīnas koledža turpina pastāvēt kā Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledža"46. Ar 2018.gada 1.martu Daugavpils medicīnas koledža ir Daugavpils Universitātes aģentūra ar nosaukumu "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža"47. Ar 2010.gada 2.janvāri Sarkanā Krusta medicīnas koledža ir Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra - "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža"48. 33. Koledžu integrācija dot iespēju augstskolām attīstīt esošos studiju virzienus, nodrošinot lielāku studējošo skaitu un stiprinot akadēmiskā personāla kompetenci. 34. Koledžu integrācija augstskolās ļauj efektīvi izmantot augstākās izglītības un zinātnes resursus, konsolidējot medicīnas studijām un zinātniskajai pētniecībai pieejamos resursus, paaugstinot studiju programmu kvalitāti un stiprinot to sasaisti ar zinātnisko pētniecību. Jāatzīmē, ka studiju programmu saturu reglamentētajās profesijās nosaka normatīvie akti, kā arī veicot studiju programmu ārējo novērtējumu licencēšanas un akreditācijas procesā, par studiju programmu satura atbilstību nozarei nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atzinumu sniedz nozares sertificējošās institūcijas. Šobrīd koledžas saskaņo māszinību studiju programmas saturu ar augstskolu, nodrošinot studiju programmu īstenošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. 35. Līdz 2022.gadam koledžas realizēs pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Māszinības", izmantojot 8.1.4. SAM ietvaros modernizēto infrastruktūru. Attiecīgi no 2022.gada līdz projekta uzraudzības beigām koledžas sadarbojas ar augstskolām noslēdzot līgumu par sadarbību un infrastruktūras izmantošanu tādējādi nodrošinot 8.1.4.SAM projekta ilgtspēju. Līdz ar to netiek skarts darbības programmas mērķis, uzdevumi un grozījumi darbības programmā nav jāveic, pie tam infrastruktūra paliek koledžā, jo šo infrastruktūru izmanto vēl citu programmu studenti. 36. Turpmākajā māszinību izglītības studiju programmu īstenošanā 8.1.4. SAM ieguldījumi māszinību programmās tiks izmantoti tiem pašiem mērķiem, proti, lai sagatavotu māsas un lai studiju laikā iegūtās zināšanas, prasmes un attieksmes būtu atbilstošas ES prasībām. Ieguldījumi nav veikti lieki un neietekmēs projekta ilgtspēju. 37. Vienlaicīgi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās" ietvaros augstskolas piesaista doktorantus/ zinātnisko grādu pretendentus un ārvalstu pasniedzējus akadēmiskam darbam un tiek pilnveidotas augstskolu (RSU un LU), kā arī augstskolu padotībā esošo koledžu (piemēram, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas, LU P.Stradiņa medicīnas koledžas, LU Rīgas 1.medicīnas koledžas49 un LU Rīgas Medicīnas koledžas) akadēmiskā personāla kompetences, ko varēs izmantot profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Māszinības" īstenošanā. 38. Patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši kompetencei50 atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā51. 39. Ārstniecības personas sertifikāts ir sertifikācijas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (speciālista praksi) konkrētajā nozarē52. Māsu, zobārstniecības māsu, vecmāšu un zobu higiēnistu sertifikāciju veic Latvijas Māsu asociācija.53 40. Atbilstoši Ārstniecības personu klasifikatoram54 māsas profesijā ir septiņas pamatspecialitātes, sešas papildspecialitātes un trīs ārstnieciskās un diagnostiskās metodes (skat. 3.tabulā). Sertifikācija vai resertifikācija papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē. 3.tabula Māsas (medicīnas māsa) specialitātes Pamatspecialitātes 6 papildspecialitātes 3 ārstnieciskās un diagnostiskās metodes Bērnu aprūpes māsa Diabēta aprūpes māsa Endoskopijas metode māsu praksē Ambulatorās aprūpes māsa Onkoloģiskās aprūpes māsa Funkcionālās diagnostikas metode māsu praksē Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa Nieru aizstājējterapijas un nefroloģiskās aprūpes māsa Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē Ķirurģiskās aprūpes māsa Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsa Operāciju māsa Transfuzioloģijas māsa Garīgās veselības aprūpes māsa Neonatoloģijas māsa Internās aprūpes māsa 41. Māsām, kuras vēlas praktizēt specialitātē pēc profesionālās kvalifikācijas "Māsa (medicīnas māsa)" iegūšanas (t.i. pēc koledžas), šobrīd ir jāturpina mācības attiecīgajā pamatspecialitātē, piemēram, ķirurģiskās aprūpes māsas pamatspecialitāti var apgūt 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā. Tas nozīmē, ka māsai minētās pamatspecialitātes iegūšanai pēc 3 (trīs) gadu studijām koledžā, tajā skaitā arī kvalifikācijas darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas (8-10KP), vēl vienu gadu jāstudē augstskolā, atkal izstrādājot un aizstāvot kvalifikācijas darbu specialitātes iegūšanai: 1) jāiestājas augstskolā (dokumentu iesniegšana, reģistrācijas maksa); 2) klātienes studijas (no valsts budžeta finansētas studiju vietas un maksas studiju vietas); 3) studiju savienošana ar māsas darbu; 4) jāizstrādā kvalifikācijas darbs. 42. Jāatzīmē, ka atbilstoši esošajam normatīvajam regulējumam, pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas māsa vēl nedrīkst veikt patstāvīgu ārstniecības darbību specialitātē, jo nepieciešams sertifikāts pamatspecialitātē. Savukārt sertifikāciju māsa var kārtot tikai pēc pamatspecialitātes apgūšanas, ko apliecina augstākās izglītības diploms55. 43. Sertifikācija un resertifikācija tiek veikta arī ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē, kas noteikta normatīvajos aktos par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību ietvertajā ārstniecisko un diagnostisko metožu klasifikatorā56. 44. Atbilstoši ārstniecības personu sertifikācijas kārtībai māsa, kura vēlas kārtot sertifikācijas eksāmenu (turpmāk - sertificējamā ārstniecības persona), iesniedz sertifikācijas institūcijā iesniegumu, tam pievienojot MK noteikumos minētos dokumentus. 45. Māsai, lai pretendētu uz sertifikāciju57, ir sarežģīts izglītības process, jo māsām ir dažādi profesionālās izglītības līmeņi. Līdz ar to sagatavošanās sertifikācijai ir laikietilpīga un sarežģīta. Māsām, kurām ir vidējā profesionālā izglītība un kuras kaut kādu apstākļu dēļ nevar resertificēties, lai saņemtu sertifikātu, vispirms jāpabeidz studijas kādā no pamatspecialitātēm un jāturpina mācības papildspecialitātes iegūšanai, ja attiecināms. Resertifikācija ir attiecināma uz specialitātē sertificētu māsu, kura ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sertifikāta derīguma termiņa beigām ir pieteikusies atkārtotai ārstniecības personas sertifikāta saņemšanai58. 46. LMA novērtē resertificējamās ārstniecības personas sertifikāta derīguma termiņa laikā veikto kompetenču pilnveidi, pirms tam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzkrājot 100 tālākizglītības punktus (turpmāk - TIP), un iesniegto profesionālās darbības pārskatu par attiecīgajā pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē veiktā darba apjomu, tā intensitāti un kvalitāti (informācija sniedzama par visām ārstniecības iestādēm, kurās sertifikāta derīguma termiņa laikā resertificējamā ārstniecības persona strādā vai ir strādājusi)59. 47. Profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumos sertifikāta derīguma termiņa laikā māsas profesijas pamatspecialitātēs, papildspecialitātēs vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē ir nepieciešams iegūt 100 TIP, no kuriem vismaz 60% ir par profesionālās un zinātniskās darbības un tālākizglītības pasākumiem, kas attiecināmi uz resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē60. 48. Normatīvajos aktos ir noteikti gadījumi, kad resertifikācija netiek piemērota un gadījumi, kad tā tiek atteikta61. Abos minētajos gadījumos māsai tiek liegts strādāt specialitātē līdz sertifikāta iegūšanai. 49. Ja ārstniecības personai nepiemēro vai atsaka resertifikāciju62, tā var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu, nokārtojot sertifikācijas eksāmenu63. Visbiežākie atteikumi ir gadījumos, kad: 1) ārstniecības personai ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš; 2) pamatspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē nostrādāti mazāk kā trīs gadi; 3) nepietiekams TIP skaits specialitātē un kopumā vai arī tiek konstatēta darbības pārskata64 neatbilstība specialitātes darbībai, piemēram, māsas profesionālā darbība saistīta ar bērnu aprūpi, bet māsa sākotnēji ieguvusi sertifikātu fiziopulmonoloģijā, savukārt pēc resertifikācijas tiek piešķirts sertifikāts internās aprūpes māsas specialitātē, nākamajā resertifikācijas periodā uzrādītais darbības pārskats atspoguļo tikai bērnu aprūpes kompetences, kā rezultātā personai tiek atteikta resertifikācija. 50. Izpētot Lietuvas pieredzi, tika konstatēts, ka Lietuvā ir piecas māsu specialitātes: anestēzijas un intensīvās aprūpes māsa, operāciju māsa, neatliekamās aprūpes māsa, garīgās aprūpes māsa un ambulatorās aprūpes māsa. Līdz 2009. gadam Lietuvā māsas specialitātēs tika piemērota sertifikācija. Šajā laikā māsas specializāciju ieguva profesionālās pilnveides programmās, kuru mācību ilgums bija 3-6 mēneši (1000 akadēmiskās stundas), no kuriem 80% tika veltīti praktiskajām mācībām. Savukārt kopš 2010.gada Lietuvā prakses tiesības profesijā apliecina vispārējās aprūpes māsas licence65, kuras derīguma termiņš ir pieci gadi. Lai pagarinātu licences termiņu, ir noteikts, ka minimālais prakses apjoms profesijā 5 gadu periodā ir 3 gadi, papildus nosakot profesionālo pilnveidi 60 akadēmisko stundu apjomā. Ja persona 3 gadus nav strādājusi profesijā, tad profesionālā pilnveide jāveic 160 akadēmisko stundu apjomā. 51. Tātad, lai māsa, neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības līmeņa, varētu strādāt veselības aprūpē un pilnvērtīgi veikt amata pienākumus, viņai: 1) jābūt reģistrētai un reizi 5 gados jāatjauno reģistrācija ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (turpmāk - ĀPR); 2) reizi 5 gados jāsertificējas un/vai jāatjauno sertifikācija pamatspecialitātē, papildspecialitātē un/vai metodē; 3) jāapgūst, jāpilnveido, jāuztur vai jāatjauno sava profesionālā kvalifikācija pamatspecialitātē, papildspecialitātē un/vai metodē atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. 52. Direktīva 2005/36/EK paredz, ka vispārējās aprūpes māsas izglītību var iegūt vismaz trīs gadus ilgās studijās, kas atbilst 4600 akadēmiskajām stundām, no kurām vismaz ⅓ ir teorētiskās mācības un vismaz ½ - klīniskā prakse66. 53. Jāuzsver, ka jau šobrīd māsu profesija prasa no māsām lielu atbildību, nodrošinot veselības aprūpi mājās un sarežģītu aprūpes manipulāciju izmantošanu, ko diktē tehnoloģiju nepārtraukta attīstība, kā arī uz cilvēkiem orientētas pieejas ieviešana pakalpojumu sniegšanā, kas nozīmē, ka pakalpojumi ir visaptveroši, nepārtraukti, droši un atbilst indivīda vajadzībām67. Tāpēc 2013.gadā Direktīvā 2005/36/EK68 tika aktualizētas un noteiktas jaunās kompetences, kas ietver: 1) kompetence patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, izmantojot pašreizējās teorētiskās un klīniskās zināšanas, un plānot, organizēt un īstenot pacientu aprūpi, tajā par pamatu ņemot zināšanas un prasmes; 2) kompetence rezultatīvi sadarboties ar citiem veselības aprūpes dalībniekiem, tostarp iesaistīties veselības aprūpes darbinieku praktiskajā apmācībā; 3) kompetence palīdzēt indivīdiem, ģimenēm un grupām ievērot veselīgu dzīvesveidu un rūpēties par veselību; 4) kompetence patstāvīgi veikt neatliekamus dzīvības glābšanas pasākumus un veikt pasākumus krīžu un katastrofu gadījumos; 5) kompetence patstāvīgi konsultēt, dot norādījumus un atbalstīt personas, kam nepieciešama aprūpe, un šo personu aprūpētājus; 6) kompetence patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti un to novērtēt; 7) kompetence visaptveroši komunicēt savā profesionālajā jomā un sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem veselības aprūpes nozarē; 8) kompetence analizēt aprūpes kvalitāti, lai uzlabotu savu profesionālo vispārējās aprūpes māsas praksi. 54. Lai plašākā lokā diskutētu par šo jautājumu un uzklausītu visu ieinteresēto pušu viedokļus, VM sadarbībā ar LMA 2017.gada 11.janvārī organizēja diskusiju par māsas profesijas un specialitāšu profesionālo kvalifikāciju un kompetenci ārstniecībā. Diskusijā piedalījās pārstāvji gan no nozares profesionālajām organizācijām, gan izglītības un ārstniecības iestādēm, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas69. 55. Diskusijas dalībnieki panāca vienošanos par šādām turpmākajām darbībām: 1) izglītības iestādēs sagatavot speciālistus atbilstoši darba tirgus pieprasījumam; 2) izstrādāt māsas profesijas standartu tajā ietverot vispārējās aprūpes māsas (VAM) kompetenci; 3) pēc māsas (vispārējās aprūpes māsas) izglītības ieguves nodrošināt iespēju saņemt VAM māsas sertifikātu; 4) izveidot darba grupu profesijas standarta izstrādei. 56. Secīgi Veselības ministrijā laika periodā no 2017.gada 2.februāra līdz 2017.gada 16. novembrim strādāja darba grupa "Māsas un vecmātes profesijas un specialitāšu izvērtēšanai"70 (turpmāk - Darba grupa), kuru vadīja Latvijas māsu asociācija. 57. VM darba grupa, izvērtējot Direktīvā 2005/36/EK aktualizētās kompetences, secināja, ka minētās kompetences ir daudz plašākas, nekā 2006.gada māsas profesijas standartā ietvertās un tās atbilst 6.LKI71 līmenim. 58. Situācijas izpētes gaitā konstatētās problēmas: 1) Netiek nodrošināta paaudžu nomaiņa māsas profesijā. Latvijā ir reģistrētas 18882 māsas, taču tikai 8460 māsas strādā māsas profesijā, no tām 2148 māsas ir pirmspensijas un pensijas vecumā (33% ir pirmspensijas vecumā, 7% pārsniedz 65 gadu slieksni)72. 2) Risks darba tirgū zaudēt māsas, kuras ir sertificētas saskaņā ar vēsturisko specialitāšu klasifikatoru. 3) Ilgs mācību laiks pamatspecialitātes iegūšanai. Lai māsa ar vidējo profesionālo izglītību iegūtu pamatspecialitātes sertifikātu, viņai jāstudē 2 gadi. 4) Darba tirgus nosacījumi sertificētām māsām un nesertificētām māsām ir atšķirīgi. Patlaban liela daļa (33%73) māsu strādā tikai profesijā bez sertifikāta, līdz ar to viņas: • nav tiesīgas patstāvīgi strādāt pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai metodē (ārstniecības iestādei ir jānodrošina uzraudzība), • ir mazāka alga nekā sertificētām māsām, jo ir noteikta algas diferenciācija, • tiek liegta iespēja konkurēt darba tirgū, jo sertificētai māsai ir priekšroka, • tiek liegta iespēja apgūt papildspecialitāti un metodi, ko var apgūt tikai sertificēta māsa. 5) Savukārt sertificētām māsām ir ierobežota iespēja mainīt darba vietu, jo viņas drīkst patstāvīgi strādāt tikai sertifikāta darbības jomā. 6) Māsām, kurām ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš vai tās kādu iemeslu dēļ sākotnēji nav reģistrējušās ĀPR, ir sarežģīti atgriezties darba tirgū. 7) Lai atjaunotu reģistrāciju ĀPR, māsām profesionālās pilnveides kursos jāapgūst jaunas profesionālās kompetences un prasmes, jānokārto reģistrācijas eksāmens, jāatjauno profesionālā darbība medicīnas jomā, reģistrējoties ĀPR. Secīgi tam jāapgūst specialitāte (formālā izglītība) un jānokārto sertifikācijas eksāmens. 59. Secinājumi: 1) Latvijā māsai (medicīnas māsai) ir viens profesijas standarts un viena kvalifikācija74, kas tiek iegūta 2 dažādu līmeņu izglītības programmās ar atšķirīgu zināšanu, prasmju, kompetenču līmeni. 5 LKI līmenis - veikt praktiskus uzdevumus un analizēt praktiskas problēmas profesijā; 6 LKI līmenis - patstāvīgi iegūt, atlasīt informāciju un analizēt aprūpes kvalitāti, to izmantot, pieņemot lēmumus un risinot problēmas attiecīgajā nozarē vai profesijā. Šāda māsu izglītības organizācija rada neskaidrību veselības aprūpes darba tirgū75, līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt jaunu Māsas profesijas standartu, kas atbilstu 6 LKI līmenis un nodrošinātu, ka māsas kvalifikācija tiek īstenota tikai otrā līmeņa augstākā izglītības studiju programmā, līdz ar to nodrošinot profesijas pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti darba tirgū. 2) Māsas profesijā pēc būtības kompetenču loks ir plašs un ļauj būt mobilai. Māsas profesijā dominē caurviju kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, piemēram, terapeitisko, ķirurģisko, ambulatoro pacientu aprūpē, bet patlaban Latvijā noteiktais sertifikācijas process ierobežo māsas mobilitāti un neļauj pielāgoties darba tirgus pieprasījumam. 3) Neelastīga pārkvalifikācija un sarežģīta specialitātes iegūšana, kas apgrūtina māsu profesionālās darbības uzsākšanu, mobilitāti un atgriešanās nozarē. 4) Dažādie izglītības līmeņi vienas profesijas ietvaros veido sarežģītu un laikietilpīgu sertifikācijas procesu. II. PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 1. Māsas profesijas standarta un izglītības programmu aktualizācija 60. Profesijas standartu aktualizācijas nepieciešamību izvērtē nozaru ministrijas ne retāk kā reizi piecos gados76. 61. VM darba grupa77 sadarbībā ar LMA ir izstrādājusi jaunu 6 LKI līmenim atbilstošu Māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektu, ievērojot Eiropas Māsu asociācijas (European Federation of Nurses Association, turpmāk -EFNA) izstrādāto struktūru, respektējot EFNA uzstādījumu: uz vispārējās aprūpes māsas izglītības bāzes, kas iegūta augstskolā, nodrošināt iespēju profesionālās pilnveides programmās apgūt papildu zināšanas, prasmes un iegūt kompetences, kas nepieciešamas māsai ar specializāciju (piemēram, bērnu aprūpē, psihiatrijā utt.), bet nākotnē šo pieeju saglabājot arī maģistratūras programmās paplašinātās prakses māsu (advanced nurse) izglītošanā. 62. Jaunais māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarts ir pamats veiksmīgai profesijas, tai skaitā specializācijas, attīstībai, jo tajā tiek ietvertas 6.LKI līmenim atbilstošas kompetences, proti, māsas profesijas pamatizglītībā tiks ietvertas padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, tādejādi nodrošinot, ka persona pēc māsas (vispārējās māsas) kvalifikācijas iegūšanas ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē. 4.tabula Riski, ja māsas profesijas standarts netiek aktualizēts Nemainot profesijas standartu, joprojām darba tirgū ieplūdīs māsas ar dažāda līmeņu zināšanām, prasmēm, kompetencēm Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī, netiks nodrošināta profesijas attīstība atbilstoši starptautiskajai praksei un darba tirgus prasībām Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī, būs jāsaglabā māsu pamatspecialitāšu skaits Saglabājot māsu izglītību 5.LKI līmenī, nevarēs paplašināt patstāvīgā darba apjomu profesijā māsu nevienlīdzīgās profesionālās kvalifikācijas dēļ Nemainot profesijas standartu, tiks ierobežota ne tikai māsu mobilitāte darba tirgū, bet arī profesijas atzīšana starptautiskā līmenī 63. Tiesības veikt profesionālo darbību māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijā apliecina diploms par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas atbilst 6. LKI līmenim, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā. Vienlaicīgi medicīnas koledžas ir svarīgs resurss māsu izglītības nodrošināšanā, tāpēc nepieciešams optimāls risinājums, kad augstskolu un koledžu sadarbības ietvaros tiek nodrošināta iespēja vienotā izglītības procesā iegūt māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju. 64. Veselības aprūpes studiju procesa neatņemama un būtiska sastāvdaļa ir efektīva studiju procesa īstenošana reālos klīniskās vides apstākļos. 65. Vispārējās aprūpes māsas apmācība ietver teorētisko un klīnisko apmācību. Teorētiskā apmācība ir tā māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas iegūst Direktīvas 31.panta 6. un 7. punktā noteiktās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Apmācību nodrošina pacientu aprūpes pasniedzēji un citas kompetentas personas universitātēs, augstākās izglītības iestādēs, kuru līmenis atzīts par līdzvērtīgu, vai vispārējās aprūpes māsu profesionālajās skolās vai profesionālās apmācības programmās78. Klīniskā apmācība ir tā vispārējās aprūpes māsu apmācības daļa, kurā apmācāmās māsas, strādājot komandā un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrību, izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, apgūst pacientam vajadzīgās aprūpes organizēšanu, īstenošanu un izvērtēšanu. Apmācāmās māsas apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to, kā vadīt komandu un organizēt vispārēju pacientu aprūpi - tostarp personu un nelielu grupu veselības izglītību - veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā79. 66. Lai turpmāk vienotā izglītības procesā varētu iegūt māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju, konceptuālajā ziņojumā ir iekļauti 3 alternatīvi risinājuma varianti. 1. RISINĀJUMA VARIANTS 67. Tiek īstenota tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kas atbilst 6.LKI līmenim. 68. Nepieciešams veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā80, kas nodrošinātu iespēju Latvijas valsts augstskolām izstrādāt un īstenot otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programmu ar iegūstamo kvalifikāciju "Māsa (vispārējās aprūpes māsa)", kuras kopējais pilna laika studiju programmas apjoms ir 160 KP, kas tiek īstenoti 8 semestros. Programmas īstenošanas plānojums, ieskaitot semestru sākuma un beigu termiņu noteikšanu ir augstskolas rīcības brīvības jautājums. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu iespējami efektīvu studiju procesu, īpaši, lai nodrošinātu pilnvērtīgas klīniskās apmācības, semestru plānojumā ir jāiekļauj arī vasaras mēneši. 69. Lai nodrošinātu EK direktīvas 31.panta 6. un 7.punktā prasības par vispārējās aprūpes māsas izglītību, noteikt, ka teorētiskās apmācības veido 1/3 daļu no studiju laika, savukārt 2/3 ir klīniskā apmācība, kuru paredzēts īstenot veselības aprūpes iestādēs. Klīniskā apmācība ir izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie, būdami daļa no ārstniecības iestādes komandas un tiešā saskarē ar veselu vai slimu personu un/vai sabiedrības daļu, apgūst to, kā organizēt, īstenot un izvērtēt nepieciešamo pacientu aprūpi, pamatojoties uz viņu apgūtajām zināšanām un prasmēm. Izglītojamie apgūst ne vien darbu komandā, bet arī to, kā vadīt komandu un organizēt pacientu aprūpi (arī indivīda un sabiedrības izglītošanu veselības jautājumos). Klīniskā apmācība veido vismaz vienu pusi no kopējā studiju ilguma. 70. Līdz ar māsas (vispārējās aprūpes māsa) kompetences noteikšanu81 un profesijas standarta apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā ar 2021.gada 31.decembris, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma "Māszinības" vairs netiek realizētas. Uzsākot realizēt profesionālo bakalaura programmu māszinībās 2022./2023.studiju gadā, studējošie, kuri imatrikulēti pirmā līmeņa profesionālajā augstākās izglītības studiju programmā līdz 2021. gada 31. decembrim, pielīdzinot iepriekš iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, turpinās studijas profesionālā bakalaura māszinību programmā. 71. Tas nozīmē pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu ar profesionālā bakalaura studiju programmu konsolidāciju, kas veicinās koledžas un augstskolas sadarbību, apvienojot resursus profesionālā bakalaura studiju programmas māszinībās aktualizēšanā un īstenošanā. Tādā veidā tiktu īstenota Direktīvas prasībām (īpaši uzsverot prasmju apmācību simulāciju vidē balstītu metodiku (kas ir teorētisko apmācību daļa) un klīnisko apmācību82 efektīvu realizāciju ārstniecības iestādē, kam ir neizbēgama un neatceļama vieta un loma māsas izglītībā ) atbilstoša studiju programma. 72. Studējošajiem tiks nodrošināts aktualizēts Direktīvai atbilstošs studiju saturs, piekļuve visu akadēmisko jomu resursiem, ES struktūrfondu programmu ietvaros modernizētajai infrastruktūrai, kā arī nodrošinātas starptautiskās sadarbības iespējas. 73. Sadarbības ietvaros ar augstskolām un darba devēju profesionālajām organizācijām, tai skaitā ar Latvijas Lielo slimnīcu asociāciju koledžas, tai skaitā koledžu mācībspēki, turpinās piedalīties māsu izglītības procesā. 74. Turpmāk māsas profesionālo kvalifikāciju iegūs profesionālā bakalaura studiju programmā. Izglītības procesa nodrošināšanai tiks saglabāti un izmantoti iepriekš veiktie SAM 8.1.4. ieguldījumu rezultāti. Arī pēc konceptuālā ziņojuma risinājuma ieviešanas (īstenošanas) modernizētā studiju mācību vide SAM 8.1.4. ietvaros tiks izmantota māsas kvalifikācijas iegūšanai. Proti, koledžās modernizēto mācību vidi izmantos arī māszinību studenti, kuri apgūst attiecīgo profesionālā bakalaura programmu. Lai stiprinātu SAM 8.1.4. projektu rezultātu ilgtspēju, koledžas ar attiecīgajām augstskolām noslēgs līgumus par projektā iegūtās infrastruktūras izmantošanu māszinību studiju programmas īstenošanā. SAM 8.1.4. projektu finansējuma saņēmēji joprojām atbildīs tiem pašiem nosacījumiem, kas noteikti Ministru kabineta 2016.gada 9.augusta noteikumos Nr.533 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" īstenošanas noteikumi", un plānotās izmaiņas neietekmēs projektu ilgtspēju, ņemot vērā, ka koledžas ir augstskolu aģentūras, un tās arī pēc 2022.gada turpinās īstenot pārējās projekta ietvaros modernizētās STEM izglītības programmas, un mācību procesa īstenošanai turpinās izmantot projekta ietvaros modernizētās telpas un aprīkojumu. 75. Daugavpils Universitāte līdz šim nav attīstījusi atbilstošu studiju programmu piedāvājumu, kas veidotu bāzi otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmai māsas kvalifikācijas iegūšanai. Šī ziņojuma īstenošanas ietvaros tiks rasts risinājums, lai nodrošinātu, kā arī turpmāk Daugavpilī tiek īstenota studiju programma māsas kvalifikācijas iegūšanai, proti, Daugavpils universitātei pievienotās Daugavpils medicīnas koledžas ietvaros83, kā arī izskatot iespēju Daugavpils universitātei sadarboties ar kādu no augstskolām, kas jau īsteno profesionālā bakalaura studiju programmas "Māszinības" Piemēram, jau kopš 2017.gada 8.maija ir akreditēta Rīgas Stradiņa universitātes Profesionālā bakalaura un 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma (pēc vidusskolas) tematiskajā grupā - Māszinībās, kuras īstenošanas vieta ir arī RSU Daugavpils filiāle84. 2.a. RISINĀJUMA VARIANTS 76. Tiek īstenota pirmā un otrā (ar kodu 4485) līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru attiecīgi realizē koledža un augstskola. Kopējais studiju ilgums pilna laika studijās četri gadi. 77. Šajā gadījumā nepieciešamas veikt izmaiņas izglītības jomas normatīvajā regulējumā86, lai nodrošinātu iespēju māsām no pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmas (ar kodu 4187) bez kvalifikācijas eksāmena kārtošanas automātiski (bez iestāšanās procesa) pāriet otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (ar kodu 4488), kas ir turpinājums pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmai ar kodu 41. Kopējais pilna laika studiju ilgums četri gadi. 78. Studijas pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmas (ar kodu 41) un otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (ar kodu 44 ), kas ir turpinājums pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programmai ar kodu 41 tiek uzsāktas 2022./2023. studiju gadā. 79. 2022./2023.studiju gadā koledžas 2. un 3.studiju gada studenti studijas turpina otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (ar kodu 44). Kopējais pilna laika studiju ilgums četri gadi. Līdz ar to 2022./2023.studiju gadā nebūs pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmas absolventu. 2.b. RISINĀJUMA VARIANTS 80. Tiek īstenota pirmā un otrā (ar kodu 4489) līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru attiecīgi realizē koledža un augstskola (2.a variants), vienlaicīgi pastāvot arī otrā līmeņa profesionālai augstākās izglītības (piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija un profesionālā bakalaura grāds) programmai (ar kodu 4290), kuras realizē augstskolas. Kopējais studiju ilgums pilna laika studijās četri gadi. 81. Atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam studiju virzienu akreditācijas grafikam studiju virzienu "Veselības aprūpe" akreditē līdz 31.12.2021. Veicot akreditāciju91, augstskolas izdara izmaiņas studiju virziena "Veselības aprūpe" studiju programmas "Māszinības" (ar kodu 42) saturā, atbilstoši profesijas standarta "Māsa (vispārējās aprūpes māsa)" projektam. 82. Lai gūtu pārliecību par RSU un LU realizēto profesionālā bakalaura studiju programmu "Māszinības" pirmsšķietamo atbilstību māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektā noteiktiem profesionālās darbības pamatuzdevumu un pienākumu izpildei nepieciešamām prasmēm, profesionālām zināšanām un kompetencēm, VM un LMA veica faktu analīzi. Tika konstatēts, ka RSU realizētajā profesionālā bakalaura studiju programmā "Māszinības" nepieciešams ietvert kompetenci par informācijas tehnoloģiju izmantošanu darbā, brīvajā laikā un komunikācijā. LU plāno izstrādāt jaunu profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Māszinības" atbilstoši māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas standarta projektā ietvertajiem profesionālās darbības pamatuzdevumiem un pienākumu izpildei nepieciešamajām prasmēm, profesionālajām zināšanām un kompetencēm. Gan RSU aktualizējot iepriekš minēto programmu un pārstukturējot mācību plānu, gan LU izstrādājot jaunu programmu nodrošinās praktiskās nodarbības un klīnikas apmācības vismaz 60 KP apmērā. 83. Ir apzināti vairāki izaicinājumi saistībā ar māsas izglītības iegūšanu atbilstoši 6.LKI līmeņa kvalifikācijai augstskolā (skat. 5.tabulu). 5.tabula Risinājuma varianti, lai turpmāk vienotā izglītības procesā varētu iegūtu māsas (vispārējās aprūpes māsa) kvalifikāciju. Ieguvumi Riski 1. Risinājuma variants: Tiek īstenota tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma, kuru realizē augstskola, jo koledžas nav tiesīgas realizēt programmu, kas atbilst 6.LKI līmenim. 1) Likvidēta divpakāpju sistēma māsas kvalifikācijas un specializācijas iegūšanā, jo pilnvērtīgi tiks īstenots vienots mācību process vienā vietā - augstskolā. 2) Tiks samazināts studiju programmu skaits no esošajām 7 programmām māszinībās (2 augstskolu + 5 koledžu) uz 2 (LU - īsteno v …