Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi"

Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr. 321 Rīgā 2024. gada 23. aprīlī (prot. Nr. 17 46. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" 1. Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" ietvertā C1 modeļa turpmāku izstrādi un noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. 2 2. Saglabāt valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" (reģistrācijas Nr. 40003342456). 3 3. Veselības ministrijai ne vēlāk kā četru mēnešu laikā veikt kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielstraupes pils" – nosaukuma un statūtu maiņu, nosakot, ka: 3.1. kapitālsabiedrības jaunais darbības veids ir veselības nozares digitālo risinājumu pārvaldība, izstrāde, ieviešana un uzturēšana; 3.2. kapitālsabiedrības darbības vispārējais stratēģiskais mērķis ir attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē. 4 Ministru prezidente E. Siliņa Veselības ministra pienākumu izpildītāja ‒ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa (Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa rīkojums Nr. 321) Konceptuālais ziņojums "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" Satura rādītājsKonceptuālā ziņojuma kopsavilkumsKonceptuālais ziņojums1. Situācijas apraksts2. Ieviešanas modelis un pārvaldības iespējamie varianti3. Centra funkcijas, galvenie uzdevumi un pārvaldības modelis4. Centra izveide5. Centra finansēšana un ietekme uz valsts budžetu1. pielikums Kopsavilkums finansējumam konceptuālā ziņojuma īstenošanai2. pielikums Centra biznesa modeļa īss izklāsts3. pielikums Atbilstības valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu izvērtējumsKonceptuālā ziņojuma kopsavilkums[1] 2023.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (turpmāk – Stratēģija)1, kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un nodefinēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi. No spējas stiprināt Veselības ministrijas (turpmāk – VM) resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus.[2] Kopumā veselības nozares digitālo datu telpas un ar to saistīto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu veidošanā un uzturēšanā ir iesaistīts liels skaits institūciju un uzņēmumu. Veselības nozares datu telpu veido gan ārstniecības iestāžu radītie pacientu veselības dati, gan aptieku radītie dati par izsniegtajiem medikamentiem, kas tiek apstrādāti ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmās un daļa nodota arī e-veselības sistēmai. Tāpat veselības nozares datu telpā ir veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, statistikas nodrošināšanai, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai nepieciešamie dati, ko rada ārstniecības iestādes, aptiekas, izglītības un sertifikācijas institūcijas un veselības resora iestādes, un kas tiek uzkrāti veselības nozares valsts informācijas sistēmās. Kopā septiņu VM padotības iestāžu pārziņā ir deviņpadsmit valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri.[3] Veselības nozares digitālās vides un veselības aprūpes datu pārvaldības jomā Latvijā ir konstatētas vairākas problēmas:1. Sadrumstalota digitālā vide un tās pārvaldība2. Nav iespējama visu veselības aprūpes datu koplietošana3. Nav vienotu veselības aprūpes datu standartu4. Zema un decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldības kapacitāte5. Zema un decentralizēta digitālo risinājumu projektu vadības kapacitāte[4] Līdz ar IKT resursu sadrumstalotību, ir sadrumstalota un nevienmērīga esošā VM resora IKT cilvēkresursu kapacitāte, kas tādējādi tiek izmantota neefektīvi, nodrošinot līdzīgas pamata funkcijas dažādās institūcijās. Tai skaitā ir sadrumstalota pārvaldības funkcijas, kas arī ir viens no cēloņiem nevienmērīgai digitālajai transformācijai resorā. Vienlaikus decentralizētā pieeja, kāda šobrīd ir VM resora IKT resursu pārvaldībā, novedusi pie tā, ka trūkst resursu attīstībai, ekosistēmas veidošanai un koordinēšanai, projektu īstenošanai, sistēmiskas digitālās transformācijas plānošanai un vadībai. Organizatorisko resursu trūkuma dēļ vāji attīstīta lietotāju iesaiste jaunu digitālo risinājumu izstrādē.[5] Lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu VM resora vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai, nepieciešams izveidot veselības nozares digitālo kompetenču centru (turpmāk – Centrs), koncentrējot resora IKT kompetences un resursus vienā institūcijā un tādējādi kopumā stiprinot VM resora digitalizācijas kapacitāti un nodrošinot stratēģisku nozares resursu pārvaldību. Sākotnēji, veidojot centralizētu datu pārvaldības institūciju, ir nepieciešami papildus resursi, kas ilgtermiņā veidos resursu ekonomiju un mazinās attīstības procesu sadrumstalotību starp resora iestādēm.[6] Centru tiek piedāvāts veidot kā valsts kapitālsabiedrību, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs ir VM.[7] Centram plānots deleģēt šādus valsts pārvaldes uzdevumus:1. Īstenot valsts digitālās veselības politiku;2. Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu attīstību atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp VM padotības iestādi un Centru;3. Nodrošināt veselības nozares IKT metodisko vadību un atbalstu, atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp VM padotības iestādi un Centru;4. Nodrošināt veselības nozares datu elektroniskai apstrādei un apmaiņai strukturētā formātā nepieciešamo klasifikatoru izstrādi, adaptēšanu, uzturēšanu, aktualizāciju un pieejamību publiskā un privātā sektora digitālās veselības IKT risinājumu efektīvai sadarbspējai;5. Vienotas veselības nozares elektronisko datu arhitektūras2 plānošana, ieviešana un pārvaldīšana;6. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;7. Nodrošināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Veselības datu telpā un aktīvu sadarbspēju tajā.Deleģējums minēto uzdevumu izpildei tiks noteikts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrajā daļā noteikto, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.Lai noteiktu konkrētus Centram veicamos pienākumus deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, VM padotības iestādes slēgs līgumu ar Centru. Līgumā Centram paredzēts noteikt sniegt šādus pakalpojumus:1. Izstrādāt, uzturēt aktuālu un pārvaldīt digitālās veselības pakalpojumu attīstības projektu portfeli.2. Nodrošināt e-veselības sistēmas (DigiVes) pārziņa funkcijas, t.sk.:a. Izstrādāt un uzturēt aktuālu DigiVes (turpmāk tekstā arī E-veselības sistēma) arhitektūru un attīstības principus;b. Uzturēt E-veselības portāla darbībai nepieciešamo infrastruktūruc. Lietotāju pieredzes uzlabošanai nodrošināt sadarbību ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā;d. Koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;e. Nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;f. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar e-veselības sistēmu.g. Pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;h. Sadarboties ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos.3. Nodrošināt E-veselības lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas.4. Izstrādāt un uzturēt aktuālu SPKC, NVD, VADC, VTMEC, VI un NMPD pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu arhitektūru un attīstības principus.5. Slēgt pakalpojumu līgumu ar SPKC, NVD, VADC, VTMEC, VI un NMPD par to pārziņā esošo informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību, iekļaujot tajā tādus uzdevumus, kā:a. programmatūras darbības uzraudzība (apkalpošana);b. programmatūras darbības traucējumu identificēšana un novēršana;c. informācijas sistēmu un programnodrošinājuma projektēšana, tehniskā uzdevuma sastādīšana un tā realizācija;d. jaunu informācijas sistēmu programmnodrošinājuma līdzekļu ieviešana un turpmākā apkalpošana;e. programmatūras prasību specifikācijas un citas dokumentācijas izstrāde un aktualizēšana;f. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības nodrošināšana;g. konsultāciju un tehniskas palīdzības sniegšana informācijas sistēmu lietotājiem;h. iestāžu e-pakalpojumu uzturēšana un attīstīšana valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv;i. nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu integrāciju ar publiskā sektora informācijas sistēmām datu apmaiņai, tai skaitā ar Latvijas centrālajiem koplietošanas risinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;j. koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;k. izmaiņu vadība un sadarbība ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;l. metodisko materiālu un vadlīniju izstrāde, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas, spētu sekmīgi integrēties ar veselības nozares valsts informācijas sistēmām.m. jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanas pārraudzīšana, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;n. sadarbība ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos;o. sadarbība ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā lietotāju pieredzes uzlabošanai.6. Izstrādāt procedūru veselības datu pieejamības nodrošināšanai nepieciešamo kvalitātes standartu un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un nodrošināt tās īstenošanu.7. Gatavot projektu pieteikumus un piedalīties kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros.8. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta funkcijas un uzdevumus.9. Organizēt iepirkumus.[8] Centra izveidei valsts kapitālsabiedrības formā VM identificējusi kapitālsabiedrību SIA "Lielstraupes pils" (iepriekš VSIA "Straupes narkoloģiskā slimnīca", reģistrācijas numurs 40003342456), kurā VM ir valsts kapitāla daļu turētāja. Tās līdzšinējie uzdevumi jau ir nodoti citām ārstniecības iestādēm, tāpēc tā ir izmantojama Centra izveidei.[9] Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā par Centra izveidi paralēli noritēs administratīvo un normatīvo jautājumu risināšana. Centra izveide un tā cilvēkresursu piesaiste noritēs pakāpeniski, atbilstoši Centra darba apjomam, projektu, uzdevumu, finansējuma pieaugumam. Valsts pārvaldes uzdevuma "Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu to attīstību" īstenošanu Centrs realizēs pakāpeniski. Sākotnēji Centram tiks deleģēts uzdevums nodrošināt šobrīd Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) pārziņā esošās Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (E-veselības sistēma) pārziņa funkcijas, kā arī NVD uzsākto E-veselības sistēmas attīstības projektu īstenošanu. Pēc tam pakāpeniski atbilstoši VM sadarbībā ar padotības iestādēm izstrādātam iekšējam VM resora IKT reorganizācijas plānam, tiks nodrošināta VM resora iestāžu pakalpojumu līgumu slēgšana ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu.[10] Veselības nozares Digitālo kompetenču centram jābūt spēcīgam VM resora līderim veselības datu standartizācijā, veselības jomas elektronisko datu arhitektūras plānošanā, veidošanā un ieviešanā, digitālo pakalpojumu plānošanā un projektēšanā, pilotēšanā,resora pārstāvim digitalizācijas jautājumu risināšanā arī kopprojektos ar citiem resoriem, veicinot gan valsts koplietošanas risinājumu izmantošanu un attīstību, gan sadarbību ar citu resoru kompetences centriem un digitālās transformācijas iniciatīvām, gan Latvijas dalību Eiropas veselības datu telpā.[11] Izveidojot Veselības nozares Digitālo kompetenču centru, ilgtermiņā veidosies ne tikai datu apmaiņas procesu salāgotība, datu pieejamība un pārneses iespējas, atbilstoši standartiem, bet arī būs būtisks atbalsts datos balstītai un uz rezultātu vērstai nozares budžeta veidošanai.[12] Centra sākotnējā perioda darbības rezultātā tiek plānots, ka:1. Ārstniecības personām un iedzīvotājiem pieejami primārās, sekundārās ambulatorās un stacionārās veselibas aprūpes dati gan par valsts, gan pacientu, gan apdrošinātāju līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk:a. 2025.g. ieviesta starptautiskam standartam atbilstoša, strukturētā formā pieejama, pacienta pamatinformācija2. informācija par pacientu veselības stāvokli datorapstrādājamā formātā pieejama integrācijai ES datu apmaiņas infrastruktūrā Eiropas Veselības Datu Telpas regulas projektā noteiktajos termiņosTiks attīstīta E-pieraksta sistēma un vienots veselības aprūpes pakalpojumu rindu risinājums, lai mazinātu rindas un birokrātiju, veicinātu pacienta līdzestību ārstēšanas procesā, t.sk:a. 2027.g. izstrādāts vienota pieraksta un nosūtījumu risinājums, izmantojot tirgū piedāvātos e-pieraksta digitālos risinājumusb. 2025.g. ieviests vienreizes princips vakcinācijas datu digitalizācijā, nodrošinot, ka E-veselībā ievadītā informācija par vakcinācijas faktu tiek automātiski nodota Vadības informācijas sistēmai pakalpojuma apmaksai3. Tiks veicināta datu pieejamība pētniecībai un inovācijām, jo īpaši mātes un bērna, psihiskās veselības, onkoloģijas un veselības veicināšanas jomā, t.sk:a. 2025.g. izveidota pieeja starptautisko standartu adaptēšanaib. 2027.g. uzsākta pakalpojumu sniegšana sekundāro datu atlasē un izsniegšanāc. Līdz 2027.g. sadarbībā ar VM tiks izstrādāts ietvars mākslīgā intelekta izmantošanai veselības aprūpē4. Būs izveidots un ieviests veselības nozares IKT pārvaldības modelis, t.sk.:a. 2025.g. publicēti apspriešanai minimālie kvalitātes standarti un kontroles mehānismib. 2025.g. izveidota aprobēšanas kārtība jaunu tehnoloģiju izmantošanai ārstniecības iestādēs un saistītos IT uzņēmumosc. 2024/2025.gadā izstrādāta veselības nozares jomas arhitektūraLai, attīstot centralizētus nacionāla līmeņa digitālās veselības risinājumus, nodrošinātu savietojamību ar ārstniecības pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmām datu pieejamības un aprites nodrošināšanai, paralēli būs risināms jautājums par finansējuma pieejamību, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ka ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu savietošanu ar e-veselības sistēmu būtiski kavē finansējuma pieejamība sistēmu integrācijai. Šī problēma risināma, iekļaujot veselības aprūpes pakalpojumu tarifos IKT komponenti.3 Ja tiks pamatota papildus finansējuma nepieciešamība ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu savietošanai ar e-veselības sistēmu, valsts veselības aprūpes budžeta izstrādes procesā VM iesniegs atbilstošu prioritārā pasākuma pieteikumu Finanšu ministrijai.[13] Tika identificēti šādi iespējamie saimnieciskās darbības ieņēmumu virzieni un pakalpojumu grupas:1. Virziens: Digitālās veselības risinājumu pārvaldībaa. Konsultēšana risinājumu pārvaldībāb. Drošības & privātuma jomas pakalpojumi (datu aizsardzības pakalpojumi ar specializāciju veselības aprūpē, datu pārvaldīšana/klasificēšana/atbilstība, drošības novērtējums)c. Pakalpojumu vadības ieviešana2. Virziens: Digitālās Veselības risinājumu izstrādes atbalstsa. Izstrādes metodoloģiju veidošanab. Datu arhitektūras definēšanac. Ieviešanas plānošana, t.sk. apmācību koordinēšana3. Virziens: Digitālās veselības risinājumu atbilstībaa. Sertifikācijas pakalpojumib. Digitālo risinājumu testēšana ar specializāciju veselības datu apstrādēc. Atbilstības ārējām prasībām novērtēšana4. Virziens: Digitālās veselības datu izsniegšana un analīzea. Datu pārvaldība (transformācija, kvalitātes kontrole, utt.)b. Datu integrācija pēc pieprasījuma (piemērām, tieši nesaistīto datu avotu analīze)c. Regulārā datu analīze, atskaišu veidošanas pakalpojumiDetalizētāku informāciju par potenciālajiem Centra komercpakalpojumiem šobrīd nav iespējams norādīt.Potenciālie Centra komercpakalpojumu saņēmēji varētu būt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, digitālo risinājumu izstrādātāji, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tomēr pakalpojumu iegāde no Centra būtu brīva šo iestāžu izvēle. Pirms konkrētu komercpakalpojumu attīstīšanas VM kā kapitāldaļu turētājs atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrajai daļai veiks izvērtējumu par plānotās darbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem. Atbilstoši Konkurences padomes norādītajam jāņem vērā arī Konkurences likuma 14.1 panta prasības, kas aizliedz publiskas personas kapitālsabiedrībai ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Attiecīgi rūpīgi būs izvērtējama iespējamā plānotā kapitālsabiedrības darbība tādu pakalpojumu sniegšanas tirgos, kur jau strādā vai potenciāli varētu iesaistīties citi tirgus dalībnieki.[14] Konceptuālais ziņojums "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk – Ziņojums) izstrādāts, lai Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu par Centra izveidi, kas nepieciešams veselības nozares digitālās transformācijas veicināšanai un IKT risinājumu jeb digitālo risinājumu attīstīšanai un pārvaldības kapacitātes stiprināšanai.Sagatavojot ziņojumu, VM konsultējās ar Konkurences padomi. Konkurences padome atzinumā norādījusi, ka plānotā kapitālsabiedrības darbība VM resora IKT jomā, kas ietver konceptuālajā ziņojumā norādītos centra plānotos valsts pārvaldes uzdevumus, vērtējama kā atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrajai daļai, VM ir veikusi paredzētās rīcības izvērtējumu (3.pielikums). Konkurences padome arī norādījusi, ka plānotā Centra darbība neparedz konkurēt ar tirgus dalībniekiem risinājumu izstrādē (programmēšanā), bet gan organizēt publiskos iepirkumus nepieciešamo risinājumu saņemšanai. Konkurences padome atbalsta, ka "(..) nepieciešamo risinājumu izstrādē iespējami vairāk jāiesaista IKT nozarē jau darbojošies komersanti", kā arī norāda, ka "(..) jāņem vērā arī Konkurences likuma 14.1 panta prasības, kas aizliedz publiskas personas kapitālsabiedrībai ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Attiecīgi rūpīgi būs izvērtējama iespējamā plānotā kapitālsabiedrības darbība tādu pakalpojumu sniegšanas tirgos, kur jau strādā vai potenciāli varētu iesaistīties citi tirgus dalībnieki".Informāciju par Centra izveidi VM prezentēja Digitālās veselības padomes 2024.gada 29.februāra sanāksmē. Digitālās veselības padomē ir pārstāvētas arī IKT jomas komersantus pārstāvošas biedrības (biedrība "Riga TechGirls", Digitālās veselības biedrība, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, )4. VM ir saņēmusi Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā rakstisku viedokli, kurā tā informē, ka atbalsta veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi un piedāvāto pārvaldības modeli. Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā savā 2024.gada 10.aprīļa atzinumā norādījusi, ka aicina "(..) Centram deleģēt uzdevumu "Organizēt vienotu un sistemātisku digitālās veselības ekosistēmas pārvaldību" un norāda, ka piekrīt "(..) ziņojuma projekta 22.punktam, ka Latvijā "nepieciešams stiprināt digitālās veselības pārvaldības kapacitāti. Tieši tādēļ ierosinām Digitālo kompetenču centra izveides gaitā paredzēt konkurētspējīgus nosacījumus centra ilgtspējīgai darbībai, kā arī mandātu pieņemt lēmumus veselības nozares digitālās transformācijas veicināšanai un IKT risinājumu attīstīšanai."[15] Ziņojumā koncentrētā veidā izklāstīta esošā situācija VM resora digitālo pakalpojumu pārvaldībā un digitālo risinājumu attīstīšanā. Tiek aprakstīti Centra ieviešanas iespējamie varianti, kā arī piedāvāts optimālais risinājums. Ziņojums sastāv no piecām nodaļām:1. Situācijas apraksts;2. Ieviešanas modelis un pārvaldības iespējamie varianti;3. Centra funkcijas, galvenie uzdevumi un pārvaldības modelis;4. Centra izveide;5. Centra finansēšana un ietekme uz valsts budžetu.Ziņojumam ir trīs pielikumi:1. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu;2. Centra biznesa modeļa īss izklāsts;3. Atbilstības Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu izvērtējums;Konceptuālais ziņojums1. Situācijas apraksts[16] Atbilstoši Stratēģijai Digitālās veselības politikas mērķis ir veicināt Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam5 noteikto mērķu sasniegšanu – uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarināt labā veselībā nodzīvoto mūžu, novērst priekšlaicīgu mirstību un mazināt nevienlīdzību veselības jomā.[17] Latvijas digitālās veselības ekosistēmu6 veido gan nacionālā līmeņa iestādes, to radītie dati un uzturētie digitālie risinājumi, gan starptautiskie digitālās veselības ekosistēmas elementi:1. Ārstniecības iestādes un to radītie dati, kas ārstniecības mērķu sasniegšanai tiek uzkrāti ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās, kā arī tiek iekļauti valsts informācijas sistēmās;2. Aptiekas un to radītie dati, kas tiek uzkrāti aptieku informācijas sistēmās, kā arī tiek iekļauti valsts informācijas sistēmās;3. Komersanti, kas ārstniecības iestādēm un aptiekām izstrādā un nodrošina digitālos risinājumus datu apstrādei;4. Sertifikācijas iestādes un to radītie dati par izsniegtajiem izglītības dokumentiem, kas tiek uzkrāti sertifikācijas iestādēs, kā arī tiek iekļauti valsts informācijas sistēmās;5. VM resora iestādes, to radītie dati un uzturētās valsts informācijas sistēmas un datubāzes, kur tiek uzkrāti dati valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu nodrošināšanai sabiedrības veselībā un veselības aprūpē, t.sk. veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, statistikas nodrošināšanai, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai;6. Citas valsts pārvaldes institūcijas, kuru funkciju un uzdevumu nodrošināšanai nepieciešami dati, kas atrodas VM resora iestāžu informācijas sistēmās;7. Valsts IKT koplietošanas pakalpojumu nodrošinātāji;8. Akadēmiskais sektors, kas izmanto veselības nozarē radītos datus pētniecībā un inovāciju attīstīšanā;9. Eiropas veselības datu telpas dalībnieki datu apmaiņas nodrošināšanai veselības datu primārai izmantošanai (MyHealth@EU infrastruktūras pilnvarotie dalībnieki: ES dalībvalstu nacionālie e-veselības kontaktpunkti, citas veselības datu infrastruktūras, trešo valstu vai starptautiska līmeņa kontaktpunkti.710. Eiropas veselības datu telpas dalībnieki datu apmaiņas nodrošināšanai veselības datu sekundārai izmantošanai (izveides procesā esošās HealthData@EU infrastruktūras pilnvarotie dalībnieki: ES dalībvalstu nacionālie kontaktpunkti veselības datu sekundārai izmantošanai, ES institūciju kontaktpunkts, ar veselību saistītas izpētes infrastruktūras, trešo valstu un starptautisku organizāciju kontaktpunkti8).11. ES 1+miljona genoma datu9 pārvaldības ietvars un digitālie risinājumi (tiek attīstīti programmas "Digitālā Eiropa" projektā "European Genomic data Infrastructure"10)12. Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) Globālais digitālās veselības sertifikātu tīkls un tā dalībnieki, kurš izveidots, lai attīstītu digitālos produktus gatavības pandēmijām stiprināšanai.11[18] Kā redzams iepriekšējā punktā iekļautajā uzskaitījumā, digitālās veselības ekosistēmā jau šobrīd līdzās nacionālajiem digitāliem risinājumiem veselības jomā darbojas un tiek attīstīti ne tikai ES, bet arī starptautiska līmeņa veselības datu apmaiņas risinājumi.[19] Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoša t.sk. viena no Eiropas Komisijas 2019.–2025. perioda prioritātēm – vienotas Eiropas veselības datu telpas izveidošana, lai nodrošinātu veselības datu elektronisku apmaiņu primārai un sekundārai izmantošanai, tostarp pārrobežu kontekstā, balstoties uz pēc iespējas harmonizētiem nosacījumiem visās ES dalībvalstīs. Ziņojuma gatavošanas laikā Eiropas Savienības Padomes Sabiedrības veselības darba grupas ietvaros turpinās diskusijas par Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas veselības datu telpu12 (turpmāk – EHDS regula). Diskusiju gaitā Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai vēl paredzēts vienoties par to, cik plašs ir EHDS regulā paredzēto nosacījumu tvērums, kā tieši piemērojami dažādi nosacījumi un kādi ir piemērošanas termiņi, tomēr pat gadījumā, ja tiktu panākta vienošanās par pēc iespējas mazāk ambiciozu tvērumu, ir paredzams, ka dalībvalstīm EHDS regulas nosacījumu ievērošanai būs nepieciešams ievērojams apjoms cilvēkresursu, tehnisko un finanšu resursu, lai nodrošinātu datu apstrādi un infrastruktūras uzturēšanu.Sagaidāms, ka EHDS regula cita starpā paredzēs obligātus nosacījumus šādās jomās:1. noteiktu elektronisko veselības datu kategoriju pieejamība fiziskām personām centralizētā sistēmā un fizisku personu iespēja kontrolēt šos datus un citu personu piekļuvi šiem datiem;2. ārstniecības personu piekļuve noteiktu elektronisko veselības datu kategorijām un pienākums sistemātiski reģistrēt elektroniskos veselības datus;3. nacionālais e-veselības kontaktpunkts, kas nodrošina veselības sistēmas dalību decentralizētā pārrobežu infrastruktūrā apmaiņai ar veselības datiem saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu;4. kopīgas specifikācijas veselības informācijas sistēmām, kuras apstrādā noteiktas veselības datu kategorijas, šo sistēmu ražotājiem paredzēts pašsertifikācijas mehānisms un dalībvalstu atbildīgajām iestādēm uzdots pienākums uzraudzīt informācijas sistēmu pašsertifikācijas atbilstību;5. plašs datu kategoriju apjoms, kuram jābūt pieejamam veselības datu sekundārai izmantošanai (piemēram, pētniecībai, inovācijām, politikas veidošanai, oficiālās statistikas sagatavošanai, pacientu drošībai vai reglamentējošām darbībām), kā arī noteikts mehānisms veselības datu sekundārai izmantošanai gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī;6. nacionālais kontaktpunkts, kas nodrošinātu dalību decentralizētā pārrobežu infrastruktūrā veselības datu sekundārai izmantošanai;7. dažādu periodisku ziņojumu sagatavošana Eiropas Komisijai par EHDS regulas nosacījumu ievērošanu un datu apstrādi, kas veikta, pamatojoties uz EHDS regulas nosacījumiem.Šo un citu funkciju pildīšanai EHDS regulas projekts paredz dalībvalstīm izvēlēties vismaz vienu digitālās veselības iestādi, kas atbildīga par veselības datu apstrādi un izmantošanu veselības pakalpojumu sniegšanai, vismaz vienu veselības datu piekļuves struktūru, kas atbildīga par veselības datu apstrādi un apmaiņu sekundārai izmantošanai, kā arī norādīt pastāvošu datu uzraudzības iestādi, kas būs atbildīga par dažādu regulas nosacījumu ievērošanu un pārkāpumu novēršanu. EHDS regulas projekts paredz elastību iestāžu nozīmēšanā, ļaujot dažādas regulā paredzēto institūciju funkcijas sadalīt starp vairākām iestādēm, kā arī ļaujot apvienot vairāku institūciju funkcijas vienā iestādē. Uzskaitīto uzdevumu pildīšanai un risinājumu izstrādei būs nepieciešamas augsta līmeņa IKT kompetences, kā arī ievērojams cilvēku resursu apjoms.[20] Septiņu13 VM padotības iestāžu pārziņā ir 1914 valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri15. Digitālās veselības politikas izstrādi un koordinēšanu nodrošina VM. Līdz ar IKT resursu sadrumstalotību, ir sadrumstalota un nevienmērīga esošā veselības nozares IKT cilvēkresursu kapacitāte, kas tādējādi tiek izmantota neefektīvi, nodrošinot līdzīgas pamata funkcijas dažādās institūcijās. Tai skaitā ir sadrumstalota pārvaldības funkcija, kas arī ir viens no cēloņiem nevienmērīgai digitālajai transformācijai resorā. Vienlaikus decentralizētā pieeja, kāda šobrīd ir IKT resursu pārvaldībā, novedusi pie tā, ka trūkst resursu attīstībai, ekosistēmas veidošanai un koordinēšanai, projektu īstenošanai, sistēmiskas digitālās transformācijas plānošanai un vadībai. Organizatorisko resursu trūkuma dēļ vāji attīstīta lietotāju iesaiste jaunu IKT risinājumu izstrādē.No spējas stiprināt VM resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus, t.i.:1. Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti;2. Digitālie risinājumi palīdz pacientiem ērti piedalīties savas veselības aprūpē;3. Ārstniecībā un profilaksē plaši tiek izmantoti attālinātie risinājumi un citas digitālās tehnoloģijas – pakalpojumi ir pieejamāki, kvalitatīvāki, efektīvāki un ērtāki un palīdz ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem sadarboties visā "pacienta ceļā" un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus;4. Ievērojami pieaugusi veselības nozares speciālistu izpratne par digitālās veselības risinājumiem;5. Veselības nozares pārvaldība ir datos balstīta.[21] Līdz ar to šobrīd galvenās problēmas veselības nozares IKT jomā Latvijā:1. Sadrumstalota IKT vide un tās pārvaldība, kurā gandrīz katra gan valsts pārvaldes, gan ārstniecības iestāde ir vēsturiski izveidojusi un nereti turpina veidot savus individuālos digitālos risinājumus, lai nodrošinātu šodienas prasībām atbilstošu datu apriti un uzglabāšanu un iniciētu jaunus pakalpojumus. Šāda pieeja kavē atvērtas un inovatīvi dinamiskas vides veidošanos, kas efektīvāk spētu nodrošināt pacientam pieejamu, saprotamu un ērtu mijiedarbību ar veselības nozari.2. Nav iespējama visu veselības aprūpes datu koplietošana, kas rada medicīnisko pakalpojumu dublēšanu. Ārstniecības iestādēm nav pieejas citās ārstniecības iestādēs veikto pakalpojumu datiem, tāpēc pakalpojumi tiek atkārtoti (visbiežāk dažādi izmeklējumi) un veicina to, ka pacients nodrošina papīra medicīnisko dokumentu transportēšanu starp ārstniecības iestādēm, kā arī būtiski apgrūtināta multidisciplinārā sadarbības modeļa ieviešana ārstniecības procesā.3. Nav vienotu veselības aprūpes datu standartu, tas, savukārt, ir papildus apgrūtinājums sekmīgi attīstīt resora digitālo datu koplietošanas infrastruktūru un pakalpojumus un sadarbību ar citām Eiropas Savienības valstīm.4. Neveidojas vienota veselības jomas elektronisko datu arhitektūra, kas rada datu dublēšanās risku informācijas sistēmās, ierobežotu sadarbspēju u.c. problēmas.5. Zema un decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldības kapacitāte, kas rada papildus izdevumus un kavē tehnisko risinājumu attīstību integrēti ar ārstniecības procesu, kvalitātes vadības procesu un norēķinu procesu modernizāciju. Kā arī nereti izslēdz iespēju attīstīt digitālos risinājumus, izstrādes procesā iesaistot nozares speciālistus.6. Zema un decentralizēta digitālo risinājumu projektu vadības kapacitāte, kas kavē dažādu projektu īstenošanu, jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un veido nevienmērīgu digitālās transformācijas attīstību resorā. Tai skaitā nav iespējams nodrošināt ekspertīzes veidošanu un sistēmisku pieeju zināšanu saglabāšanai resorā, vāji attīstīta savlaicīga gala lietotāju iesaiste jaunu IKT risinājumu izstrādē.[22] Nepieciešams stiprināt digitālās veselības pārvaldības kapacitāti gan IKT jomā, gan pakalpojumu transformācijā, tai skaitā efektīvāk izmantot esošos cilvēkresursus, attīstīt trūkstošās kompetences, veidot un saglabāt VM resorā veselības nozares specifisko ekspertīzi un zināšanas, nodrošināt aktīvu sadarbību ar privātā, nevalstiskā sektora un akadēmiskā sektora pārstāvjiem, lai stiprinātu Latvijas pozīcijas arī ES līmenī, piedaloties Eiropas veselības datu telpā.[23] Uzsākot digitālās transformācijas plānošanu Latvijā, 2021.gada sākumā ar PVO atbalstu tika rīkotas piecas domnīcas ar plašu sabiedrisko organizāciju iesaisti – gan pacientu organizācijām, gan ārstniecības personu un farmaceitu profesionālajām asociācijām, ārstniecības iestāžu (gan publisko, gan privāto) organizācijām, ārstniecības IKT sistēmu izstrādātājiem u.c. Tajās tika diskutēta gan veselības nozares digitālās transformācijas būtība, gan, ko pacienti, ārsti un citi iesaistītie no tās sagaida, būtiskākās problēmas esošajā nozares IKT pārvaldībā. Domnīcu dalībnieki uzsvēra nepieciešamību būtiski stiprināt ārstniecības speciālistu savstarpējo sadarbību un darboties pēc "ekosistēmas principa", t.i. pēc iespējas iesaistot visas puses, balstoties uz lietotāju pieredzi, neveidojot centralizētas sistēmas, balstoties uz standartiem, ieviešot elastīgo attīstību ("agile development") u.c. Dalībnieki akcentēja nozares IKT stratēģiskās plānošanas un attīstības vadības trūkumu un nepieciešamību pēc elastīgas, iesaistošas sadarbību attīstošas organizācijas.[24] Lai kopīgi un iesaistoši attīstītu digitālo veselību, tās ekosistēmu veidojošās organizācijas, t.sk. pacientu organizācijas 2022.gada 7.jūlijā noslēdza sadarbības memorandu. Šobrīd memorandam pievienojušās jau 30 dažādas organizācijas, kuras ir ieinteresētas veselības nozares digitālajā attīstībā.[25] Lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbības memorandā iekļauto mērķu un uzdevumu īstenošanu, 2022.gada beigās tika izveidota Digitālās veselības padome16, kuras sastāvā iekļauti Memorandu parakstījušo institūciju pārstāvji. Digitālās veselības padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares speciālistus, valsts un pašvaldību institūcijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertus un pacientu intereses pārstāvošās organizācijas uz pacientiem un citiem lietotājiem orientētas atvērtas digitālās veselības ekosistēmas izveidē un attīstīšanā, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību, izmaksu efektivitāti un ērtumu visos veselības aprūpes līmeņos iesaistītajiem.[26] Memoranda parakstītāji, lai nodrošinātu kapacitāti digitālās veselības ekosistēmas ieviešanai, atbalsta digitālās veselības pārvaldības kompetences centra izveidi un līdzdarbojas veselības aprūpes ekosistēmas veidošanas jautājumu risināšanā, daloties ar labās prakses piemēriem, idejām un padomiem, kas sekmē iesaistošas un uz pacientu orientētas veselības aprūpes ekosistēmas veidošanu. Memorands paredz, ka VM resora IKT kompetenču centrs nodrošina kopējās arhitektūras un attīstības sagatavošanu, sadarbspējas un datu apmaiņas standartizāciju, digitālās veselības ekosistēmā ietilpstošo decentralizēto risinājumu attīstības veicināšanu un resora digitālās transformācijas atbalstu.[27] PVO Globālajā digitālās veselības stratēģijā 2020–202517 norāda, ka digitālās veselības iniciatīvām, lai tās īstenotu savu potenciālu, ir jābūt daļai no plašākām veselības nozares vajadzībām un digitālās veselības ekosistēmas, un tās jāīsteno pamatojoties uz stratēģisku ietvaru, kas apvieno vadības, finanšu, organizatoriskos, cilvēku un tehnoloģiskos resursus un ir pamats finansētam rīcības plānam, kas nodrošina koordināciju starp vairākām ieinteresētajām personām. Šādu iniciatīvu īstenošana nav iespējama bez spēcīgas IKT pārvaldības struktūras nozarē. PVO uzsver, ka, nepareizi koordinētas vai atdalītas, digitālās veselības iniciatīvas noved pie vertikāliem vai atsevišķiem IKT risinājumiem, kas, lai gan ir labi iecerēti, bieži vien izraisa informācijas sadrumstalotību un līdz ar to sliktu pakalpojumu sniegšanu. Vienota veselības nozares digitālo kompetenču centra izveide atbilst PVO 2020.–2025. Globālās digitālās veselības stratēģijas stratēģiskajam mērķim dalībvalstīm "Izveidot specializētu organizāciju un pārvaldības mehānismus, kas noteiktu prioritāti un ieviestu digitālo veselību valsts līmenī, tostarp ārkārtas situācijās."[28] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) informatīvajā ziņojumā "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju"18 pausta nostāja, ka, lai paaugstinātu valsts pārvaldes IKT atbalsta efektivitāti un kvalitāti, jāveicina specializētu kompetences centru attīstība un jānovērš šķēršļi, kas ierobežo valsts pārvaldes rīcībā esošo IKT resursu efektīvu koplietošanu. Šī nostāja pamatota ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?" Ziņojums paredz, ka ministrijās, kurās tas vēl nav izdarīts, ir jāizveido atbilstoši pilnvarotas un reāli strādājošas nozares IKT vadības un pārvaldības organizācijas. Tai skaitā, ministrijām ir jāplāno nozares IKT attīstība, plānojot ne tikai informācijas sistēmu un platformu, bet arī resorā izmantojamos un attīstāmos IKT pakalpojumus.[29] Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam 4.4.10.1. Rīcības apakšvirziena "Cilvēkresursi – IKT prasmju un kompetenču konsolidācija" vīzija saka: "Iestādes nenoslogo sevi ar IKT atbalsta pakalpojumiem, bet koncentrējas un resursus uztur tikai pamatdarbības attīstībai. IKT attīstības un atbalsta kompetences tiek mērķtiecīgi konsolidētas, efektīvāk izmantojot pieejamos cilvēkresursus, kompetences grupējot pēc līdzīgām uzdevumu pazīmēm. Sekmīgai šo mērķu sasniegšanai ir kritiski svarīgi atzīt nepārtrauktas pilnveides nepieciešamību un pārgrupēt valsts rīcībā jau esošos resursus un kompetences, kā arī attīstīt spējas tā, lai pilnveide būtu iespējama un notiktu nepārtraukti, nevis fragmentāri un sadrumstaloti, pamatā balstoties uz vāji savstarpēji koordinētām finansiālām intervencēm ar atšķirīgām prioritātēm".2. Ieviešanas modelis un pārvaldības iespējamie varianti[30] Lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu IKT pārvaldību un IKT pakalpojumus, koncentrējot kompetences un resursus, kā arī novērstu identificētās problēmas veselības nozares IKT jomā, nepieciešams izveidot veselības nozares digitālo kompetenču centru. Šī ziņojuma 3.sadaļā aprakstītas Centra funkcijas, galvenie uzdevumi un pārvaldības modelis.[31] Centra darbības jomā ir jābūt šādiem veselības nozares digitālajai attīstībai kritiski svarīgiem jautājumiem:1. Valsts digitālās veselības politikas īstenošana;2. Veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšana un koordinētas attīstības nodrošināšana;3. Veselības nozares IKT metodiskās vadības nodrošināšana;4. Veselības nozares datu elektroniskai apstrādei un apmaiņai strukturētā formātā nepieciešamo klasifikatoru izstrāde, adaptēšana, uzturēšana, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana publiskā un privātā sektora digitālās veselības IKT risinājumu efektīvai sadarbspējai;5. Vienotas veselības jomas elektronisko datu arhitektūras plānošana, ieviešana un attīstība;6. Nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbības un funkciju īstenošana un Latvijas iekļaušanās Eiropas Veselības datu telpā un aktīvas sadarbspējas tajā nodrošināšana.7. Veselības datu sagatavošana un izsniegšana sekundārai izmantošanai drošā veidā.[32] Centra izveidei iespējami sekojoši četri alternatīvas darbības modeļi:1. Modelis A: NVD struktūrvienība – struktūrvienību kopums, kas izveidots kā digitālās veselības nodaļa vai birojs;2. Modelis B: jauna dienesta/aģentūras izveidošana – VM padotības iestāde, kas izveidota VM pārvaldes un organizatoriskajā struktūrā;3. Modelis C: Valsts kapitālsabiedrība, kurā VM ir vienīgā kapitāla daļu turētāja vai kurā VM ir vismaz 51% kapitāla daļu turētāja un pārējās kapitāla daļas sadalītas starp klīniskās universitātes slimnīcām (turpmāk – KUS). Valsts kapitālsabiedrībai ir visas īpašumtiesības un pilnvarojums pārvaldībai un atbildībai par digitālās veselības stratēģijas īstenošanu un vienotas veselības nozares ekosistēmas izveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgus un ES ietvaros konkurētspējīgus digitālās transformācijas risinājumus.4. Modelis D: ārpakalpojuma sniedzējs. Apskatot dažādus iespējamos risinājumus, tika identificēta arī iespēja veselības nozares digitālās transformācijas pārvaldības uzdevumu nodot ārpakalpojumā (publiskā iepirkuma kārtībā) trešajai pusei ar iepriekšēju veiksmīgu IKT risinājumu ieviešanas pieredzi. Izskatot Modeli D, tika secināts, ka tas konceptuāli ir neiespējams, jo:a. tiktu pastāvīgi apšaubīta deleģējamā / iepērkamā pakalpojuma sniedzēja (un tā sadarbības partneru) objektivitāte un neatkarība – attiecīgi būtu jāievieš vēl pastiprinātāki pasākumi kā citos risinājumos šī riska pastāvīgai uzraudzībai;b. nav redzami risinājumi, kā izvairīties no deleģējamā / iepērkamā pakalpojuma sniedzēja ilgtermiņa komerciālo interešu realizēšanas, tādējādi iespējami ietekmējot digitālās transformācijas stratēģisko mērķu sasniegšanu;c. nododot IKT pārvaldību kā valsts pārvaldes uzdevumu ārpakalpojumā, ir risks vai nu neizbēgami ierobežot konkurenci, ilgstoši un atkārtoti kontraktējot vienu un to pašu pakalpojumu sniedzēju, vai arī sadrumstalot pakalpojuma sniegšanu / saņemšanu laika nogriežņos (pakalpojuma sniegšanas līgumos), zaudējot laiku, zināšanas un kompetenci, pakalpojuma sniegšanu nododot katru reizi citam uzņēmumam. Turklāt IKT pārvaldība ir stratēģiski svarīgs jautājums veselības nozarē, kura nodošana ārpakalpojumā varētu palielināt stratēģiskās pārvaldības risku, tai skaitā ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izaicinājumus un veselības nozares lēmumu sensitivitāti.D modeļa vērtēšana pieejama šā ziņojuma 3. pielikumā, neatbalstot šāda modeļa ieviešanu, bet tas neizslēdz nepieciešamību izmantot ārpakalpojumus dažādu IKT pakalpojumu un risinājumu nodrošināšanai veselības nozarē.Tālāk aprakstītas A, B un C modeļu priekšrocības un trūkumi.[33] Vērtējot IKT pārvaldības nodrošināšanai veselības nozarē Modeli A, B un C, nepieciešamais finanšu apjoms noteikto IKT pārvaldības centralizācijas pasākumu īstenošanai būtiski neatšķiras. Starp šiem modeļiem pastāv būtiskas atšķirības citos aspektos, kas ir savstarpēji salīdzināti (skatīt tabulu Nr.1).IKT pārvaldības modeļu izvērtējumsTabula Nr.1Salīdzināšanas kritērijiModelis A:NVD struktūrvienībaModelis B:Jauna VM pārraudzības iestādeModelis C:Valsts kapitālsabiedrība Modeļa ieviešana   Iespēja realizēt IKT pārvaldības pilnveidojumus bez būtiskām normatīvo aktu un strukturālajām izmaiņāJāNēNēIespēja realizēt modeli ar darbinieku skaita samazinājumu tiešajā valsts pārvaldēNēNēJāIespēja centralizēt veselības resora iestāžu finansējumu un IKT cilvēkresursusJāJāJāIespēja piesaistīt līdzdalībā VM kapitālsabiedrības – finansējumu un tehnoloģiju nodrošinājumu NēNēJāIespēja deleģēt valsts pārvaldes uzdevumu JāJāJāModeļa darbība   IKT pārvaldība kā darbības pamatprocess19NēJāJāIespēja piedalīties ārvalstu fondu projektu slēgtajos konkursosJāJāJāIespēja piedalīties ārvalstu fondu projektu atklātajos konkursosJāJāJāIespēja dinamiski piesaistīt cilvēkresursus (t.sk. ārstniecības personālu)NēNēJā[34] Informatīvā ziņojuma "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam", kas pieņemts Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta sēdē (prot.Nr.40 38.§.) Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3. punktā ir paredzēts uzdevums – pieņemt zināšanai, ka tiks izvērtēta nepieciešamība izveidot atsevišķu struktūrvienību Nacionālajā veselības dienestā, kas nodarbotos ar digitālās veselības infrastruktūras pārvaldību. Veicot vērtējumu, secināts, ka Modelis A: "NVD struktūrvienība" ļauj realizēt IKT pārvaldības pilnveidojumus bez būtiskām normatīvo aktu un strukturālajām izmaiņām, kas ir vienīgā būtiskā šī modeļa priekšrocība pret pārējiem modeļiem. Iepriekš ir bijušas iniciatīvas organizēt IKT pārvaldības kompetenci kādā no padotības vai pārraudzības iestādēm, tomēr neviena no tām nav īstenojusies. Līdzšinējā pieredze ir pierādījusi, ka tāds autonoms un apjomīgs uzdevums, kā IKT risinājumu pārvaldība, šodienas globālajā digitalizācijas pasaulē nevar būt kā papildus uzdevums kādai no iestādēm, kuru pamatdarbības uzdevumi ir citi, ar IKT pārvaldības un attīstības jautājumiem nesaistīti. Veiksmīgam darbības modelim ir nepieciešama IKT risinājumu pārvaldības pilnīga centralizācija un nevis tikai prioritizēšana atsevišķā struktūrā, ņemot vērā arī nepieciešamību stiprināt digitālās vides drošību ģeopolitisko izaicinājumu kontekstā un nodrošināt tās ilgtspējību un savlaicīgu sagatavošanos EHDS regulas īstenošanai. Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā aicina paātrināt veselības aprūpes jomas digitalizāciju pacientu iznākumu un nozares pārvaldes uzlabošanai un prioritizēt Latvijas veselības aprūpes iestāžu digitālās veselības risinājumu pārvaldību, ko veic kompetenta organizācija ar motivētu un lemtspējīgu komandu.20 Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā21, Francijā22, Polijā23, Kiprā24, Zviedrijā25, Dānijā26 veselības nozares digitalizācijas funkcijas veic atsevišķa institūcija.[35] Modelis B: "Jauna VM pārraudzības iestāde" nerada unikālās priekšrocības salīdzinot ar citiem modeļiem, bet tā plusi ir ar IKT pārvaldību kā darbības pamatprocesu izveidota iestāde un kapacitāte piedalīties ārvalstu fondu projektu konkursos.[36] Visvairāk priekšrocību sniedz Modelis C: "Valsts kapitālsabiedrība", kas vienīgais dod iespēju realizēt digitālās veselības pārvaldības funkcijas stiprināšanu ar darbinieku skaita samazinājumu tiešajā valsts pārvaldē, pārdalot kapitālsabiedrībai daļu tās padotības iestāžu IKT uzturēšanai un attīstīšanai paredzētā finansējuma, tai skaitā amata vietu nodrošināšanai. Vienlaikus, veidojot C1 modeli būs nepieciešami nodarbinātie atbalsta funkciju veikšanai (grāmatveži, personāls, juristi), kas nav nepieciešams A un B modelī. Valsts kapitālsabiedrība arī ir vienīgais modelis, kas dod iespēju nepieciešamības gadījumā piesaistīt līdzdalībā citas kapitālsabiedrības, kurās VM ir valsts kapitāla daļu turētāja, un nepieciešamības gadījumā izmantot tādus finanšu instrumentus, kā kredītus, līzingus IKT risinājumu attīstībai. Valsts kapitālsabiedrība ļautu arī dinamiski (tai skaitā atbilstoši tirgus līmeņa atlīdzības līmenim) piesaistīt cilvēkresursus, t.sk. ārstniecības personālu, ārstniecības procesu pārnesei digitālā vidē un ekspertu viedokļu sniegšanai, kā arī piesaistīt papildus sadarbības partnerus resora ietvarā (tai skaitā, starptautiskos ekspertus, zinātniskos un pētnieciskos), tādējādi veicinot sadarbību starp nozares dalībniekiem un stiprinot kopējo veselības nozares digitālo transformāciju ar atbilstošu IKT kapacitāti. Kompetences centra kapitālsabiedrības modelis ļautu aktīvāk iesaistīties ES līmeņa digitālās transformācijas aktivitātēs, piesaistot finansējumu un jaunus sadarbības partnerus digitālās ekosistēmas inovatīvai attīstībai, tai skaitā pētniecībai. C Modeļa pieeja Centra izveidē ļautu līdzsvaroti sekmēt IKT pārvaldības funkcijas stiprināšanu un straujāku inovatīvo risinājumu piesaisti nozarē, aktīvi iesaistot digitālās veselības ekosistēmas dalībniekus. Šī ziņojuma 2.pielikumā sniegts veselības nozares IKT kompetenču centra biznesa modeļa īss izklāsts.[37] Modelim C ir iespējami vairāki līdzdalības varianti kapitālsabiedrībā:a. C1 – kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs – VMb. C2 – kapitālsabiedrība, kurā kapitāldaļas sadalītas starp VM un klīniskajām universitātes slimnīcām, attiecīgi 52% VM un pa 16% katrai klīniskajai universitātes slimnīcai. Šāds dalījums veicinātu līdzsvarotu pieeju lēmumu pieņemšanā, salāgojot valsts un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju intereses.[38] VM Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas27 2024.gada 13.februāra sēdē sniedza prezentāciju par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi un digitālo kompetenču vienotu attīstību. Sēdē tika pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt ziņojumā ietvertos priekšlikumus, bet atzīmēts, ka nepieciešams papildu izvērtējums, lai izvēlētos ilgtermiņā atbilstošāko Digitālo kompetenču centra institucionālā modeļa variantu. VM tika uzdots kopīgi ar Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentu atkārtoti izvērtēt ziņojumā ietverto Digitālo kompetenču centra institucionālā modeļa variantu priekšrocības un trūkumus un vienoties par piemērotāko modeli. 2024.gada 21.februārī VM un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments, izvērtējot uzskaitītās alternatīvas, vienojās Ministru kabinetam apstiprināšanai virzīt modeļa C "Valsts kapitālsabiedrība" apakšmodeli C1.3. Centra funkcijas, galvenie uzdevumi un pārvaldības modelis[39] VM noteiktais vispārējais stratēģiskais darbības mērķis kapitālsabiedrībai ir - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus. Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu IKT infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.[40] Centram deleģējami šādi valsts pārvaldes uzdevumi, ņemot vērā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantā noteikto:1. Īstenot valsts digitālās veselības politiku;2. Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu to attīstību, atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp VM padotības iestādi un Centru;3. Nodrošināt veselības nozares IKT metodisko vadību un atbalstu, atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp VM padotības iestādi un Centru;4. Nodrošināt veselības nozares datu elektroniskai apstrādei un apmaiņai strukturētā formātā nepieciešamo klasifikatoru izstrādi, adaptēšanu, uzturēšanu, aktualizāciju un pieejamību publiskā un privātā sektora digitālās veselības IKT risinājumu efektīvai sadarbspējai;5. Vienotas veselības jomas elektronisko datu arhitektūras plānošana, ieviešana un attīstība;6. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;7. Nodrošināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Veselības datu telpā un aktīvu sadarbspēju tajā.Deleģējums minēto uzdevumu izpildei tiks noteikts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrajā daļā noteikto, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.[41] Centra izveides ietvaros Centram deleģējamie valsts pārvaldes uzdevumi var tikt precizēti.[42] Lai noteiktu konkrētus Centram veicamos pienākumus deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, VM padotības iestādes slēgs līgumu ar Centru. Līgumā Centram paredzēts noteikt sniegt šādus pakalpojumus:1. Izstrādāt, uzturēt aktuālu un pārvaldīt digitālās veselības pakalpojumu attīstības projektu portfeli2. Nodrošināt e-veselības sistēmas (Digives) pārziņa funkcijas, t.sk.:a. Izstrādāt un uzturēt aktuālu DigiVes (turpmāk tekstā arī E-veselības sistēma) arhitektūru un attīstības principus;b. Uzturēt E-veselības portāla darbībai nepieciešamo infrastruktūruc. Lietotāju pieredzes uzlabošanai nodrošināt sadarbību ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā;d. Koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;e. Nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;f. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar e-veselības sistēmu.g. Pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;h. Sadarboties ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos;3. Nodrošināt E-veselības lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas4. Izstrādāt un uzturēt aktuālu SPKC, VADC, NVD, VTMEC, VI un NMPD pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu arhitektūru un attīstības principus;5. Slēgt pakalpojumu līgumu ar SPKC, VADC, NVD, VTMEC, VI un NMPD par to pārziņā esošo informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību, iekļaujot tajā tādus uzdevumus, kā:a. programmatūras darbības uzraudzība (apkalpošana),b. programmatūras darbības traucējumu identificēšana un novēršana,c. informācijas sistēmu un programnodrošinājuma projektēšana, tehniskā uzdevuma sastādīšana un tā realizācija,d. jaunu informācijas sistēmu programmnodrošinājuma līdzekļu ieviešana un turpmākā apkalpošana;e. programmatūras prasību specifikācijas un citas dokumentācijas izstrāde un aktualizēšana;f. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības nodrošināšana;g. konsultāciju un tehniskas palīdzības sniegšana informācijas sistēmu lietotājiem;h. iestāžu e-pakalpojumu uzturēšana un attīstīšana valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv;i. nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu integrāciju ar publiskā sektora informācijas sistēmām datu apmaiņai, tai skaitā ar Latvijas centrālajiem koplietošanas risinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;j. koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;k. Nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;l. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar veselības nozares valsts informācijas sistēmām.m. Pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;n. Sadarboties ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos;o. Lietotāju pieredzes uzlabošanai nodrošināt sadarbību ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā;6. Izstrādāt procedūru veselības datu pieejamības nodrošināšanai nepieciešamo kvalitātes standartu un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un nodrošināt tās īstenošanu;7. Gatavot projektu pieteikumus un piedalīties kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros.8. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta funkcijas un uzdevumus9. Organizēt iepirkumus[43] Ņemot vērā Centra stratēģisko darbības mērķi un deleģējamos valsts pārvaldes uzdevumus, Centra darbības mērķi ir:M1. Sadarbībā ar VM radīt organizatorisko un normatīvo ietvaru sekmīgai nozares digitālajai transformācijai un digitālās veselības risinājumu attīstībai, pēc iespējas nodrošinot iesaistīto dalībnieku interešu salāgošanuPiedāvātajiem risinājumiem jānodrošina organizatoriskie un tehnoloģiskie priekšnoteikumi, kuru ietvaros var tik efektīvi un mērķtiecīgi īstenoti konkrētie veselības aprūpes nozares pilnveidojumi un ieviesti attiecīgi digitālās veselības risinājumi. Šim ietvaram jābūt iekļaujošam un jānodrošina visu iesaistīto pušu interešu ievērošana un saskaņošana.Sagaidāmie rezultāti:a. Izstrādāta un aktualizēta DigiVes arhitektūra un attīstības principi;b. Nodrošināta IKT pakalpojumu (IKT infrastruktūras, informācijas sistēmu pārvaldības, DigiVes koplietošanas risinājumu nodrošināšanas un citu) sniegšanas nosacījumu definēšana un nepieciešamo resursu piesaiste;c. Nodrošināta IKT risinājumu attīstības pasākumu atbilstība digitālās veselības politikai, kā arī DigiVes arhitektūrai un attīstības principiem, tai skaitā nodrošināta VM resora iestāžu informācijas sistēmu attīstības projektu pārraudzība (tai skaitā atbilstoši Ministru kabineta 04.07.2023. noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība");d. Nodrošināta DigiVes koplietošanas risinājumu ieviešanas un attīstības projektu realizācija, saskaņojot risinājumu prasību realizāciju ar to lietotājiem un nodrošinot to atbilstību noteiktajai DigiVes arhitektūrai un attīstības principiem;e. Nodrošināta dalība kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros;f. Nodrošināta VM resora pārstāvība Latvijas IKT pārvaldības struktūrās;Nodrošināta Centra ekspertu dalība Eiropas Savienības darba grupās un citos starptautiska mēroga formātos digitālās veselības jomā.g. Nozares dalībnieku, ieskaitot pacientus, viedoklis ir uzklausīts un ņemts vērā, dalībnieki ir apmierināti ar to lomu un iesaisti digitālās veselības izveidē.M2. Veicināt veselības aprūpes dalībnieku sadarbību un digitālās veselības risinājumu sadarbspēju, nodrošinot inovatīvu digitālās veselības risinājumu attīstību un pieejamībuSagaidāmie rezultāti:a. Ir izveidots un strādā iekļaujošs digitālās veselības standartizācijas process;b. Izstrādātas un uzturētas prasības integrācijai ar DigiVes koplietošanas risinājumiem, kā arī kontrolēta to izpilde; Nodrošināta risinājumu, kas tiek integrēti ar DigiVes koplietošanas risinājumiem, atbilstības izvērtēšana noteiktajām sadarbības prasībām;c. Izstrādāti metodiskie materiāli un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar DigiVes sistēmu. Vadlīnijas izstrādātas gan attiecībā uz nacionālā līmenī izmantojamiem tehniskajiem datu apmaiņas standartiem, gan attiecībā uz datu semantisko kodēšanu, nosakot kādām datu kopām un kādos gadījumos, kuri starptautiskie semantiskie standarti ir izmantojami;d. Datu apmaiņu standarti, sistēmu saskarnes ir publicētas un ērti pieejamas viesiem ieinteresētajiem (t.sk. izstrādāju portāls u.c.);e. Nodrošināta datu semantiskā un tehniskā savienojamība, kas sniedz plašas datu analīzes iespējas;f. Veicināta un nodrošināta DigiVes risinājumu integrācija ar Latvijas centrālajiem koplietošanas risinājumiem un citu resoru IKT risinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;g. …