Par līgumu spēkā stāšanos

Par līgumu spēkā stāšanos Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1397-7548 Rīgā 2005.gada 28.septembrī Par līgumu spēkā stāšanos Ārlietu ministrija informē, ka: 1) 2005.gada 29.augustā stājās spēkā Saprašanās memorands starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju par klasificēto materiālu transportēšanu (parakstīts Viļņā 2005.gada 29.augustā, apstiprināts ar 2005.gada 9.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.588); 2) 2001.gada 25.augustā stājās spēkā Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Baltkrievijas dzelzceļa Dzelzceļa robežnolīgums (parakstīts Rīgā 2001.gada 25.augustā, apstiprināts ar 2000.gada 20.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.523). Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe IGAUNIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS, LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS SAPRAŠANĀS MEMORANDS PAR KLASIFICĒTO MATERIĀLU TRANSPORTĒŠANU PREAMBULA Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija (turpmāk - Puses), ir panākušas šādu vienošanos: 1.pants DEFINĪCIJAS 1-1 Šī Saprašanās memoranda nolūkos: a. "SM" nozīmē Saprašanās memorandu. b. "Igaunijas AM" nozīmē Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju. c. "LV NPD KD" nozīmē Latvijas Republikas Nacionālo piegāžu dienesta kurjerdienestu. d. "LIETUVAS BS KD" nozīmē Lietuvas Bruņoto spēku kurjerdienestu. e. "SPO" nozīmē Sabiedroto pavēlniecības operācijas. f. par "klasificētu materiālu" uzskata jebkādā formātā reģistrētu informāciju, tostarp kriptogrāfisko informāciju, ko aizsargā, piešķirot klasifikācijas pakāpi NATO CONFIDENTIAL vai augstāku klasifikācijas pakāpi. g. termins "reģistrēta informācija" aptver, bet neaprobežojas ar iespiestiem, mašīnrakstītiem vai drukātiem dokumentiem, failiem, manuskriptiem, kartēm, navigācijas kartēm, grafikiem, fotogrāfijām, slaidiem, perfokartēm, ierakstu lentēm un diskiem. 2.pants MĒRĶIS UN JOMA 2-1 Šī SM mērķis ir saskaņā ar NATO noteikumiem konkrēti noteikt Pušu kurjerdienestu, kas tiks nodoti NATO aktivitātēm Pušu teritorijā, savstarpējo sadarbību. 3.pants ATSAUCES 3-1 Puses saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem vienojas piemērot dokumentus, kas zemāk norādīti kā atsauces: A. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu (parakstīts 1951.gada 19.jūnijā Londonā). B. NATO spēku pasta organizācija un kurjerdienests (STANAG 2109). C. Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu līgums par informācijas drošību (parakstīts 1997.gada 6.martā Briselē). D. C-M (2002) 49. NATO drošības režīms. E. ACO direktīva 15-25, ACO kurjersistēma. F. ACO direktīva 70-1, ACO drošības direktīva. 4.pants PIENĀKUMI 4-1 LIETUVAS BS KD piekrīt nodrošināt pārvadāšanas pakalpojumu no Lietuvas satelītu stacijas Viļņā līdz Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā kurjerdienesta satelītu stacijai Varšavā, Polijā. LV NPD KD piekrīt nodrošināt pārvadāšanas pakalpojumu no Latvijas satelītu stacijas Rīgā līdz Lietuvas satelītu stacijai Viļņā. Igaunijas AM piekrīt nodrošināt pārvadāšanas pakalpojumu no Igaunijas satelītu stacijas Tallinā līdz Latvijas satelītu stacijai Rīgā. 4-2 Puses vienojas: a. nodrošināt viena otru 7 (septiņu) darba dienu laikā ar transportēšanas grafikiem, izmaiņām tajos, nobīdēm un atceltiem reisiem; b. transportējot savus klasificētos materiālus, pieņemt un transportēt otras Puses klasificētos materiālus (tai skaitā kriptogrāfiskos materiālus), klasificētus kā NATO KONFIDENCIĀLI un augstāk, kas nepārsniedz 300 kg (kilogramu) svara un ietilpst brīvajā drošajā vietā; c. veikt izmeklēšanu par ikvienu piegādes nobīdi, atcelšanu vai drošības pārkāpšanu un attiecīgi informēt pārējās Puses; d. vienai otru apgādāt ar to kurjeru sarakstu, kas saskaņā ar D atsauci pilnvaroti parakstīties par klasificētajiem materiāliem; e. vismaz saskaņā ar C atsauci pārvietot klasificētos materiālus; f. iepakot klasificētos materiālus saskaņā ar D un E atsaucēm; g. individuāli saskaņā ar D atsauci reģistrēt visus materiālus, kas pārvietoti starp visu Pušu satelītu stacijām, norādot katra sūtījuma galamērķi un katra sūtījuma kurjerdienesta pakalpojuma numuru. Šiem sarakstiem pievieno čekus, uz kuriem norādīts datums un laiks, čeku kopijas izsniedz gan piegādātājai, gan saņēmējai pusei. 5.pants KURJERDIENESTI 5-1 Puses viena otru informē par šī SM īstenošanu atbildīgo kurjerdienestu un nodrošina visu nepieciešamo kontaktinformāciju. 6.pants FINANŠU NOSACĪJUMI 6-1 Puses viena otru nodrošina ar kurjerdienesta pakalpojumiem saskaņā ar savstarpējības principu, neprasot par tiem samaksu no pārējām Pusēm. 7.pants SPĒKĀ STĀŠANĀS, ILGUMS UN IZBEIGŠANA 7-1 Šis SM stājas spēkā dienā, kad to parakstījusi pēdējā no Pusēm. 7-2 Puses var izbeigt šo SM jebkurā laikā, iepriekš par to paziņojot rakstiski. 7-3 Ikviena Puse var izstāties no šī SM par to deviņdesmit (90) dienas iepriekš rakstiski paziņojot otrai Pusei. 7-4 Ja SM tiek izbeigts vai ja kāda no Pusēm izstājas no SM, Puses uzsāk pārrunas, lai atrisinātu ar šo SM radītās visas neizpildītās saistības, prasības, domstarpības un drošības jautājumus. 8.pants GROZĪJUMI UN DOMSTARPĪBAS 8-1 Jebkuras domstarpības par šī SM iztulkošanu vai piemērošanu risinām, dalībniekiem savstarpēji konsultējoties, un tās netiek nodotas izskatīšanai nevienai nacionālajai tiesai vai starptautiskajam tribunālam, vai trešajai pusei. 8-2 Jebkurā brīdī ikviena no Pusēm var ierosināt grozīt vai pārskatīt šo SM. Tādā gadījumā Puses konsultējas viena ar otru. Grozījumi vai labojumi, par kuriem Puses vienojušās, stājas spēkā saskaņā ar šī SM 7.pantā izklāstīto kārtību. 8-3 Pretrunu starp B atsauci un šo SM gadījumā piemērojama B atsauce. 8-4 A atsauces būtiskie nosacījumi, it sevišķi VIII pants, tiek piemēroti klasificēto materiālu visa veida bojāšanas un/vai nozaudēšanas gadījumos. 9.pants TEKSTS UN PARAKSTI 9-1 Šis SM ir parakstīts angļu valodā trīs oriģinālos eksemplāros, katram tekstam vienlīdz saistošs juridisks spēks. IGAUNIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS VĀRDĀ LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS VĀRDĀ LIETUVAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS VĀRDĀ Herman Simm Edgars Rinkēvičs Valdemaras Sarapinas Nacionālās drošības iestādes direktors Valsts sekretārs Valsts sekretārs 30/05/2005, Tallinn 17/08/2005, Rīga 29/08/2005, Vilnius MEMORANDUM OF UNDERSTANDING AMONG THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF ESTONIA AND THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LATVIA AND THE MINISTRY OF NATIONAL DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LITHUANIA REGARDING TRANSPORTATION OF CLASSIFIED MATERIAL PREAMBLE Ministry of Defence of the Republic of Estonia, Ministry of Defence of the Republic of Latvia and the Ministry of National Defence of the Republic of Lithuania, hereinafter referred to as the Parties, Have reached the following understanding: Section 1 DEFINITIONS 1-1 For the purposes of this Memorandum of Understanding: a. "MOU" means the Memorandum of Understanding. b. "MOD Estonia" means Ministry of Defence of the Republic of Estonia. c. "NDACS LV" means the National Distribution Authority Courier Service of the Republic of Latvia. d. "CS LAF" means the Courier Service of the Lithuanian Armed Forces. e. "ACO" means Allied Command of Operations. f. "Classified material" is defined as any form of recorded information protected by the classification of "NATO CONFIDENTIAL" or higher. It includes all cryptographic information. g. "Recorded information" includes but is not limited to printed, typewritten or re­produced papers, files, manuscripts, maps, charts, graphs, photographs, film slides, punched cards, recording tapes and disks. Section 2 PURPOSE AND SCOPE 2-1 The purpose of this MOU is to specify the rules of mutual co-operation between courier services of the Parties to be afforded to NATO activities within the territory of the states of the Parties in accordance with NATO regulations. Section 3 REFERENCES 3-1 In accordance with their national legislation the Parties agree to the applicability of the documents listed as References below: A. Agreement between the Parties to the North Atlantic Treaty Regarding the Status of Their Forces (done in London, 19 June 1951). B. Postal Organisation and Courier Service for the NATO Forces (STANAG 2109). C. Agreement between the Parties to the North Atlantic Treaty for the Security of Information (done in Brussels, 06 March 1997). D. CM (2002) 49. E. ACO Directive 15-25, ACO Courier System. F. ACO Directive 70-1, ACO Security Directive. Section 4 RESPONSIBILITIES 4-1 CS LAF agrees to provide road service from the Lithuanian satellite station in Vilnius to the SHAPE Courier Service satellite station in Warsaw, Poland. NDACS LV agrees to provide road service from the Latvian satellite station in Riga to the Lithuanian satellite station in Vilnius. MOD Estonia agrees to provide road service from the Estonian satellite station in Tallinn to the Latvian satellite station in Riga. 4-2 The Parties agree to: a. Provide each other with details of transportation schedules seven (7) working days in advance, and of any amendments, delays and interruptions as they occur. b. While transporting its own classified material accept and transport classified material of the other Party (including crypto material) classified NATO CONFIDENTIAL and above that does not exceed the weight of 300 kg and fits into free safe space. c. Conduct enquiries into any delay, interruption of delivery or breach of security and advise other Parties as appropriate. d. Supply each other with a list of those couriers authorised to sign for classified material in accordance with reference D. e. As a minimum, transfer classified material in accordance with Reference C. f. Pack classified material in accordance with References D and E. g. Document all material transferred between the satellite stations of the Parties individually in accordance with Reference D, showing each ultimate destination and providing a courier service number to each piece. Timed and dated receipts will be provided on these lists and copies provided to both accepting and dispatching offices. Section 5 COURIER SERVICES 5-1 The Parties will inform each other about the appropriate courier service responsible for the implementation of this MOU and provide all necessary contact information. Section 6 FINANCIAL PROVISIONS 6-1 The Parties will provide each other with courier services on a reciprocal basis with no costs being charged to the other Parties. Section 7 COMMENCEMENT, DURATION AND TERMINATION 7-1 This MOU will enter into force on the day of the last signature. 7-2 The Parties may terminate this MOU at any time by mutual written agreement. 7-3 Each Party may withdraw from the MOU by giving ninety (90) days prior written notice to the other Parties. 7-4 If the MOU is terminated, or if any of the Parties withdraws from the MOU, the Parties will initiate negotiations to settle all outstanding obligations, claims, disputes and security issues arising from this MOU. Section 8 MODIFICATION AND DISPUTES 8-1 Any dispute regarding the interpretation or application of this MOU shall be resolved by consultations between the Parties and will not be referred to any national or international tribunal or third party for settlement. 8-2 Each Party may propose an amendment or revision to this MOU at any time. In this case, the Parties will enter into consultations. Agreed amendments or revisions will enter into force, in accordance with the procedure set forth in Section 7 of this MOU. 8-3 In the event of conflict between Reference B and this MOU, Reference B will prevail. 8-4 The relevant provisions of Reference A, in particular Article VIII, will apply to the resolution of all kinds of damage to and/or loss of classified material. Section 9 TEXT AND SIGNATURE 9-1 This MOU is signed in the English language in three original copies each of the texts having an equally binding legal effect. FOR THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF ESTONIA FOR THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LATVIA FOR THE MINISTRY OF NATIONAL DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LITHUANIA Mr Herman Simm Mr Edgars Rinkēvičs Mr Valdemaras Sarapinas Director, National Security Authority State Secretary State Secretary 30/05/2005, Tallinn 17/08/2005, Riga 29/08/2005, Vilnius Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Baltkrievijas dzelzceļa DZELZCEĻA ROBEŽNOLĪGUMS Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Baltkrievijas dzelzceļš (turpmāk - "Puses"), saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par dzelzceļa transporta darbību (1995.gada 18.maijs), piešķirot svarīgu nozīmi abu valstu dzelzceļa transporta kopīgai darbībai, ņemot vērā īpašo nozīmi, kāda ir pasažieru un kravu pārvadājumiem starp Pušu valstīm, kā arī uz trešajām valstīm, uzskatot par lietderīgu dzelzceļa trans­porta tīkla tehnoloģiskās vienotības saglabāšanu, vienojās par sekojošo: I. VAGONU, KRAVU UN KONTEINERU NODOŠANAS STACIJAS 1. Starp Latvijas dzelzceļu un Baltkrievijas dzelzceļu tiek noteiktas šādas vagonu, kravu un konteineru nodošanas stacijas (turpmāk - nodošanas stacijas): No Latvijas Republikas dzelzceļu puses Attālums no stacijas līdz valsts robežai (km) No Baltkrievijas dzelzceļa puses Attālums no stacijas līdz valsts robežai (km) Daugavpils 78,7 Polocka 84,4 2. Nodošanas staciju stāvoklim un to tehniskajam aprīkojumam jānodrošina vilcienu kustības drošība, noteiktais satiksmes apjoms, vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas, izformēšanas un formēšanas operāciju izpilde, to operāciju izpilde, kas saistītas ar vilcienu tehnisko apkopi un komercapskati, kā arī robežkontroles, muitas un citu veidu kontroles veikšana, kas attiecas uz tiešo dzelzceļa satiksmi. 3. Šī Nolīguma 1.punktā minētās nodošanas stacijas ir atvērtas pasažieru un kravu satiksmei bez pasažieru pārsēšanās un bagāžas, kravas bagāžas un kravu pārkraušanas. 4. Robežkontrole, muitas un cita veida kontrole tiek veikta saskaņā ar Pušu valstu teritorijās spēkā esošiem starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem tiesību un normatīvajiem aktiem. 5. Saraksts, kurā minēti robežas šķērsošanas punkti (stacijas, izmaiņas un apstāšanās punkti) starp Latvijas Republikas dzelzceļiem un Baltkrievijas dzelzceļu, pievienots 1.pielikumā, kas ir šī Nolīguma neatņemama sastāvdaļa. II. NODOŠANAS STACIJĀS IZMANTOJAMAIS LAIKS 6. Nodošanas stacijās vilcienu satiksmes, vagonu, kravu un konteineru nodošanas organizēšanā tiek izmantots vietējais joslu laiks. Gadījumā, ja notiek pāreja uz sezonas laiku, Puses brīdina viena otru ne vēlāk kā 3 nedēļas pirms šādas pārejas. III. VILCIENU KUSTĪBAS NOTEIKUMI 7. Vilcienu kustība notiek saskaņā ar kustības grafiku, ievērojot brīdinājumu izsniegšanas kārtību un stacijas. Kustības grafiks tiek izstrādāts, pamatojoties uz Pušu dzelzceļu saskaņotiem kustības apjomiem, lokomotīvju sērijām, maksimālajiem kustības ātrumiem, vilcienu masām un garumiem. Kustības grafiku apstiprina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš" un Baltkrievijas dzelzceļš. 8. Vilcienu kustības grafikā jāatspoguļo: • kustības apjoms katrā robežas šķērsošanas punktā; • visu kategoriju vilcienu numuri un kustības saraksts; • to lokomotīvju sērijas, kuras var kursēt nodošanas staciju iecirkņos; • vilcienu svara normas; • vilcienu garumi (nosacītajos vagonos); • vilcienu gaitas laiki ceļa posmos; • vilcienu kustības ātrumi. 9. Grafikā neparedzētu vilcienu, atsevišķu lokomotīvju un citu neatdalāmu pašgājēju vienību kustība starp robežstacijām notiek saskaņā ar dzelzceļos spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem pēc šo vilcienu, atsevišķu lokomotīvju un citu neatdalāmu pašgājēju vienību saskaņošanas, tos nozīmējot starp dzelzceļu administrācijām. 10. Lokomotīvju, lokomotīvju brigāžu un vilcienu brigāžu izmantošana vilcienu apkalpošanai otras valsts teritorijā tiek veikta atbilstoši tehnoloģijai saskaņā ar ikgadējiem starp Pušu dzelzceļiem noslēdzamiem līgumiem par vilces apkalpošanu. 11. Norēķini par vilcienu apkalpošanu pasažieru un kravu satiksmē ārpus attiecīgā dzelzceļa robežām tiek veikta pēc saskaņotām likmēm par "brigādes-stundu" (ieskaitot degvielu) un "lokomotīves-stundu", pamatojoties uz līgumiem starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Dzelzceļš" un Baltkrievijas dzelzceļu. 12. Vagonu nodošana starp robežstacijām notiek, pamatojoties uz spēkā esošo vilcienu kustības sarakstu un vilcienu darba maiņas un diennakts plānu. Par grafikos, diennakts un maiņas plānā paredzēto vilcienu atcelšanu, kā arī par papildus vilcienu nozīmēšanu vienam otru jābrīdina ne vēlāk kā 1 stundu pirms vilciena atiešanas no nodošanas stacijas. 13. Gadījumos, kad notiek pasažieru vilcienu aizkavēšanās, pierobežas dzelzceļiem nekavējoties jābrīdina vienam otrs par attiecīgā vilciena aizkavēšanās laiku. Šo informāciju sniedz attiecīgi blakus atrodošos dzelzceļu iecirkņu vilcienu kustības dispečeri. 14. Atteikuma gadījumā pieņemt grafikā paredzētu vilcienu pieņemošā dzelzceļa vilcienu kustības dispečeram jānoraida reģistrēta telefonogramma par nespēju pieņemt vilcienu. Šādas telefonogrammas neesamība tiek uzskatīta par piekrišanu vilciena pieņemšanai. IV. VILCIENU APKALPOŠANAS KĀRTĪBA 15. Lokomotīvju un vilcienu brigādēm, vilcieniem braucot pa otras Puses dzelzceļu, jāievēro šajā dzelzceļā spēkā esošie tehniskās ekspluatācijas noteikumi, kustības instrukcija un signalizācijas instrukcija. Šajā nolūkā pierobežas dzelzceļi nodod viens otram attiecīgos noteikumus un instrukcijas. 16. Pasažieru vilcienu vilciena brigādes vilciena kustības laikā pakļautas vilciena priekšniekam. 17. Rīkojumus lokomotīvju brigādēm un pasažieru vilcienu vilciena brigādēm otras Puses dzelzceļa amatpersonas nodod Dzelzceļu sadarbības organizācijas darba valodā - krievu valodā. 18. Vilcienu ārējās apsardzes nodrošināšana ir tās Puses pienākums, pa kuras dzelzceļu brauc šie vilcieni. 19. Laikā, kad lokomotīve atrodas uz otras Puses dzelzceļa, atbildību par tās tehnisko stāvokli un apkalpošanu nosaka katru gadu noslēdzamais līgums starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Dzelzceļš" un Baltkrievijas dzelzceļu. 20. Lokomotīvē (mašīnista kabīnē) bez lokomotīvju brigādes var vienlaicīgi atrasties ne vairāk par 2 cilvēkiem, ja tiem ir attiecīga atļauja. 21. Gadījumā, ja, tuvojoties valsts robežai, robežkontroles, muitas un citu veidu kontroles veikšanai jāizsēdina vai jāuzņem personāls, vilciens vai atsevišķa lokomotīve apstājas īpaši noteiktā vietā. 22. Dzelzceļam, kurš apkalpo vilcienu kustību starp Pušu valstīm, jānodrošina otras Puses dzelzceļš ar lokomotīvēm un lokomotīvju brigādēm atbilstoši pastāvošajai tehnoloģijai. Gadījumos, kad lokomotīve netiek padota, lai izvestu vilcienu saskaņā ar grafiku, vainīgajam dzelzceļam tiek veikts uzrēķins tādā apjomā, kādu paredz Dzelzceļa transporta padomes apstiprinātie normatīvie un tehniskie noteikumi, kuri ir obligāti abu Pušu dzelzceļiem. Nepieciešamības gadījumā vienas Puses dzelzceļš esošo vagonu nosūtīšanai var pieprasīt no vilcienu kustību apkalpojošās Puses dzelzceļa papildus lokomotīvi. Dzelzceļš, kuram pieprasīta papildus lokomotīve, piekrišanas gadījumā nosūta to ar lokomotīvju brigādi 6 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Pieprasījums pēc papildus lokomotīves, norādot nosūtīšanai gatavo vagonu skaitu un to masu, un atbilde par lokomotīves nosūtīšanu jānoformē reģistrētu dispečera pavēļu veidā. V. VILCIENU KUSTĪBAS PĀRTRAUKUMI 23. Par visiem pārtraukumiem un sarežģījumiem vilcienu kustībā vienas Puses dzelzceļa dispečeru dienestam jāziņo otras Puses dzelzceļam. 24. Pierobežas dzelzceļu nodaļas, ekspluatācijas iecirkņa administrācijas ne vēlāk kā 2 diennaktis iepriekš pa telegrāfu savstarpēji paziņo viena otrai par vilcienu kustības pārtraukšanu vai ierobežošanu noteiktā robežšķērsošanas vietā, norādot iemeslus. Šādās telegrammās jānorāda datums, no kura tiek ieviesta pilnīga vai daļēja vilcienu kustības pārtraukšana, kā arī aptuvens termiņš, kad paredzama normālas vilcienu kustības atsākšana. Telegrammās jānorāda, kā līdz vilcienu kustības aizliegšanai vai ierobežošanai rīkoties ar sūtījumiem, kas pieņemti pārvadājumiem. VI. DARBĪBAS ĀRKĀRTAS GADĪJUMOS. ATJAUNOŠANAS, UGUNSDZĒŠANAS UN SNIEGA TĪRĪŠANAS VILCIENI 25. Robežstacijas savstarpēji informē viena otru par jebkuru pārtraukumu un sarežģījumiem vilcienu kustībā šajās stacijās un dzelzceļa posmos starp tām. 26. Vilciena neparedzētas apstāšanās gadījumā dzelzceļa posmā starp divām stacijām lokomotīves mašīnists paziņo par to stacijas dežurantam vai tās Puses dzelzceļa vilcienu kustības dispečeram, kuras valsts teritorijā vilciens ir apstājies, kā arī citām amatpersonām saskaņā ar "Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem". 27. Katastrofu, avāriju un stihisku nelaimju gadījumā robežstacijās vai ceļa posmos starp tām abi dzelzceļi sniedz savstarpēju palīdzību ar: • atjaunošanas, ugunsdzēšanas vilcieniem; • ceļamkrāniem; • ceļa virsējās klātnes atjaunošanas brigādēm; • ugunsdzēšanas līdzekļiem; • sniega tīrītājiem un tos apkalpojošo personālu; • medicīnisko personālu. 28. Atjaunošanas vilcienu un ugunsdzēšanas vilcienu (automobili) līdz notikuma vietai pavada tā dzelzceļa pārstāvis, kuram tie pieder. Notikuma vietā atjaunošanas un ugunsdzēšanas vilciena priekšniekam jārīkojas saskaņā ar darbu vadītāja rīkojumiem. Otras Puses dzelzceļa personāls, kurš atrodas notikuma vietā, var tikt iesaistīts atjaunošanas darbos pēc abu Pušu dzelzceļu pārstāvju vienošanās. Ja vienas Puses lokomotīve vai ritošais sastāvs tiek bojāts vai noiet no sliedēm uz otras Puses dzelzceļa sliežu ceļiem, tās Puses dzelzceļam, kuram pieder lokomotīve vai ritošais sastāvs, ir tiesības nosūtīt uz notikuma vietu savu pārstāvi. 29. Notikuma izmeklēšana un tā radīto zaudējumu apjoma noteikšana tiek veikta atbilstoši tiesību un normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā tās Puses valsts teritorijā, uz kuras dzelzceļa negadījums notika, un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas sais­toši Pušu dzelzceļiem. Ja pēc vilcienu kustības vai manevrēšanas darbu drošibas noteikumu pārkāpuma apstākļiem var pieņemt, ka kaut kādā mērā par notikušo ir atbildīgs otras Puses dzelzceļš vai arī abu Pušu dzelzceļi ir solidāri atbildīgi vai arī, ja jautājums par šādu atbildību rodas izmeklēšanas gaitā, par to nekavējoties tiek paziņots otras Puses dzelzceļa administrācijai. Šajos gadījumos izmeklēšanu veic (turpina) komisija, piedaloties abu Pušu dzelzceļu pārstāvjiem, saskaņā ar Instrukciju par Neatkarīgo valstu savienības dalībvalstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas dzelzceļu kopīgām darbībām, veicot vilcienu kustības vai manevrēšanas darbu drošības noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu (Kišiņeva, 1996.gada 4.-5.aprīlis). Komisiju sasauc tās Puses dzelzceļš, kuras valsts teritorijā negadījums noticis. Paziņojumā par negadījumu jānorāda negadījuma apstākļi, paredzamais otras Puses dzelzceļa parstāvju ierašanās laiks, kā arī nepieciešamības gadījumā citas ziņas. Ja otras Puses dzelzceļa pārstāvji norādītajā laikā neierodas vai nepaziņo par iespējamo aizkavēšanos (bet ne vairāk par 3 dienām), izmeklēšanu veic vienas Puses komisija. Izmeklēšanas rezultāti šajā gadījumā ir saistoši abu Pušu dzelzceļiem. Komisijas priekšsēdētājs ir tās Puses dzelzceļa pārstāvis, kurš sasauc komisiju, nepieciešamības gadījumā komisijai ir tiesības pieaicināt ekspertus. Atjaunošanas darbi negadījuma vietā nedrīkst kavēties negadījuma izmeklēšanas komisijas dēļ. Ja uz vienas Puses dzelzceļa notikusi katastrofa, avārija, brāķis darbā, ugunsgrēks vai cits negadījums saistībā ar pasažieru vilcienu, kā rezultātā cietuši cilvēki vai bojāti vagoni, šā dzelzceļa administrācija pa telegrāfu nekavējoties informē tā dzelzceļa administrāciju, kuram pieder ritošais sastāvs, par jebkuru minēto gadījumu, norādot laiku, vietu, iespējamo cēloni, cietušo skaitu un viņu pilsonību, citām sekām, ieskaitot aptuvenās aplēses par materiālajiem zaudējumiem. 30. Izdevumus, kas saistīti ar 27.punktā minētās palīdzības sniegšanu, sedz tā Puse, kura vainīga katastrofā vai avārijā, vai arī pieprasījusi šo palīdzību citiem mērķiem. Izdevumi par atjaunošanas un ugunsdzēšanas vilcienu norīkošanu un darbu tiek aprēķināti, pamatojoties uz vilciena žurnāla datiem par laiku no vilciena nosūtīšanas brīža no tā pastāvīgās stāvvietas līdz brīdim, kad tas atgriezies stāvvietā. 31. Abu Pušu dzelzceļiem, izmantojot savus sniega tīrītājus, jāapkalpo sliežu ceļu posmi no valsts robežas līdz savām robežstacijām. Sniega tīrītāja izmantošanas nepieciešamības gadījumā dzelzceļi informē viens otru pa telefonu vai telegrāfu; abu dzelzceļu robežstaciju priekšniekiem tiek nosūtītas telefonogrammu vai telegrammu kopijas. Par sniega tīrītāja darbu uz otras Puses dzelzceļa sliežu ceļiem, dzelzceļš, kuram pieder sniega tīrītājs, ietur no dzelzceļa - lietotāja maksu līgumā noteiktajā apjomā. VII. KRAVU NODOŠANA 32. Kravu pieņemšanu un nodošanu katras Puses dzelzceļš veic nodošanas stacijās bez otras Puses dzelzceļa aģentu piedalīšanās. Kravas vagonu nodošana un pieņemšana notiek katru dienu un visu diennakti. 33. Kravu nodošana notiek saskaņā ar vilciena nodošanas aktu (turpmāk - nodošanas akts), kura paraugs apstiprināts Neatkarīgo valstu savienības dalībvalstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas dzelzceļu administrāciju pilnvaroto pārstāvju sanāksmē 1995.gada 9.februārī. Nododošais dzelzceļš noformē nodošanas aktu atbilstoši nododamā vilciena sastāvam. Katrā nodošanas stacijā nodošanas aktiem jābūt ar nepārtrauktu numerāciju no kalendāra gada sākuma. Nodošanas akti, kas sagatavoti, lietojot nodošanas kantora operatora datoru, tiek izdrukāti un pa datu pārraides sakaru kanāliem informatīvā paziņojuma veidā nodoti pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijai. Viens nodošanas akta eksemplārs tiek nodots vienlaicīgi ar vilcienu. Pārvadājumu dokumentos (4. un 5. lapa) tiek uzlikts dzelzceļa robežstacijas kalendārais zīmogs. Pieņemošais dzelzceļš, pamatojoties uz saņemto nodošanas aktu, sagatavo saskaņoto nodošanas aktu. Par saskaņotu tiek uzskatīts nodošanas akts, kurā ir abu Pušu dzelzceļu aģentu paraksti un zīmogi. Saskaņotā nodošanas akta noformēšanas kārtību, kārtību, kādā tiek veikta attiecīgās informācijas apmaiņa pa sakaru kanāliem, un ziņojumu struktūru nosaka Latvijas dzelzceļa un Baltkrievijas dzelzceļa Vienošanās par automatizētās datu apmaiņas tehnoloģiju, nododot kravas un vilcienus robežpārejas punktos (Viļņa, 1996.gada 19.decembris). 34. Nodošanas aktam, kas tiek nodots vienlaicīgi ar vilcienu, tiek pievienoti dokumenti, kas attiecas uz katru kravas sūtījumu tādā pašā secībā, kādā šie kravas sūtījumi ierakstīti nodošanas aktā. 35. Nododošais dzelzceļš pārbauda pavadzīmes (1., 2., 4. un 5. lapa), kā arī nepieciešamo nodošanas listes papildus eksemplāru skaitu katram kravas sūtījumam un pavaddokumentu esamību. Gadījumā, ja nav pavadzīmes vai trūkst atsevišķu tās lapu, nododošais dzelzceļš atbilstoši Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi Dienesta instrukcijai (NSKS DI) (Varšava, 1951.gada 1.novembris) sastāda komercaktu, kā arī aizpilda pavadzīmi vai tās trūkstošās lapas nozaudēto vietā, ar ko krava turpina ceļu līdz gala stacijai. 36. Par visām sekām, kas radušās sakarā ar pavadzīmes, atsevišķu pavadzīmes lapu vai pavadzīmei pievienoto pavaddokumentu nozaudēšanu, ir atbildīgs šajā nozaudēšanā vainīgais dzelzceļš. 37. Pieņemošā dzelzceļa aģents pēc vilciena pienākšanas no otras Puses valsts teritorijas salīdzina nodošanas akta ek­semplārus ar tam pievienotajiem dokumentiem, pārbauda pavadzīmēs norādīto pavaddokumentu esamību un pēc tam, kad vilciena sastāvu ir apskatījuši visi attiecīgie dienesti, ieraksta nodošanas aktā visas nepieciešamās izmaiņas un papildinājumus. To veicot, sākotnējais teksts tiek nosvītrots tā, lai to varētu izlasīt un virs tā ierakstīt precizētos datus. Jebkuras izmaiņas un papildinājumi tiek apstiprināti ar aģenta parakstu un nodošanas stacijas kalendāro zīmogu. Izdzēsumi nodošanas aktos nav pieļaujami. Līdzīgā veidā izmaiņas un papildinājumi tiek izdarīti pa sakaru kanāliem saņemtajā ar datoru sagatavotajā sākotnējā informācijā un nododošajam dzelzceļam tiek nodoti labojumi un saskaņotais nodošanas akts. Nodošanas akta datu pārbaudes, izmaiņu un papildinājumu izdarīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4 stundas. Izmaiņas un papildinājumi nodošanas aktā pēc pieņemšanas rezultātiem no komerciālā un tehniskā viedokļa tiek pa nododošā dzelzceļa nodošanas stacijas informatīvajiem sakaru kanāliem pārraidīti ne vēlāk kā pēc 4 stundām no brīža, kad vilciens pienācis pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijā. Ja 4 stundu laikā telegrāfa ziņojums par pieņemšanas rezultātiem nav ticis noraidīts, krava tiek uzskatīta par pieņemtu bez pretenzijām. 38. Kravas pieņemšanas apstiprināšanai pieņemošā dzelzceļa aģents saņemtajā nodošanas aktā uzliek nodošanas stacijas kalendāro zīmogu, atzīmē laiku un paraksta to. Pēc tam NSKS pārvadājumu dokumenti (4. un 5. lapa) tiek apzīmogoti ar robežstacijas zīmogu. Laiks, kad nodošanas aktu ir parakstījis pieņemošā dzelzceļa aģents (kravas pieņemšanas laiks), tiek uzskatīts par brīdi, kurā notikusi kravas nodošana. Saskaņotais nodošanas akts (SNA) tiek izdrukāts 6 eksemplāros, apstiprināts ar pilnvarotā aģenta parakstu un pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijas zīmogu un ar tuvāko, pēc noteiktā apstrādes laika (4 stundas), vilcienu nosūtīts nododošā dzelzceļa nodošanas stacijai. Nododošā dzelzceļa nodošanas stacijā visus 6 saņemtos SNA eksemplārus ar savu parakstu apstiprina pilnvarotais aģents, tie tiek apzīmogoti ar nododošā dzelzceļa nodošanas stacijas zīmogu; 3 eksemplāri ar nākamo vilcienu tiek nosūtīti pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijai. 39. Pieņemošais dzelzceļš var atteikties pieņemt kravu gadījumos, kad: 1) kravas stāvoklis un iepakojums vai kravas iekraušanas un nostiprināšanas veids, kā arī vagona vai konteinera stāvoklis nepieļauj tās tālāko transportēšanu, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā Nolīguma 42., 44. un 45.punktā; 2) kravas ievešana vai tās pārvadāšana tranzītā ir aizliegta; 3) krava attiecas uz tām kravām, kuru pārvadāšana saskaņā ar Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (NSKS) (Varšava, 1951.gada 1.novembris) 4.pantu nav pieļaujama, kā arī, ja iekraušana veikta konvencionālā aizlieguma perioda laikā, kas izziņots saskaņā ar NSKS 3.punktu vai 72, 75 adresi; 4) kravas nosūtītājs vai nosūtošais dzelzceļš nav ievērojis šīs kravas pārvadāšanas īpašos noteikumus vai nav veikta nepieciešamā īpašā saskaņošana, kā arī, ja nav izpildīti citi NSKS 5.pantā paredzētie noteikumi; 5) pavadzīmes pienākušas bez kravas, krava pienākusi bez pavadzīmēm, pil­nībā vai daļēji trūkst nosūtītāja pievienoto pavaddokumentu, ko nosūtītājs uzrādījis NSKS pavadzīmes 23.ailē, kā arī, ja pavad­zīmēm ir trūkumi, kas nepieļauj tālāku kravas pārvadāšanu; 6) krava, kura saskaņā ar NSKS, kā arī Papildsarakstiem, ko saskaņojuši Pušu dzelzceļi, jāpārvadā pavadoņa uzraudzībā, ir pienākusi bez pavadoņa; 7) sūtījums tiek transportēts cauri pavadzīmē nenorādītai robežstacijai, izņemot gadījumus, kad šo novirzīšanos no maršruta ir izsaucis traucēklis pārvadājuma veikšanai vai, ja novirzīšanās radusies ekspluatācijas iemeslu rezultātā un ir saskaņota starp pārvadājumā iesaistītajiem dzelzceļiem; 8) muitas vai citi valsts dienesti neatļauj kravas ievešanu vai tranzītu sakarā ar to, ka kravas nosūtītājs nav pievienojis pavaddokumentus vai arī tie ir nepareizi vai nepietiekami noformēti, lai veiktu muitas vai cita veida kontroli; 9) nododot kravas, kuras tiek nosūtītas tranzītā pa Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un citu valstu dzelzceļiem, pārvadājumu dokumentos ir konstatēta atzīmju neesamība par samaksas veikšanu par tranzīta pārvadājumiem ar tranzīta dzelzceļa norādīto ekspeditoru organizāciju starpniecību. 40. Nododošajam dzelzceļam jāpieņem atpakaļ ar visiem pavaddokumentiem sūtījums, kuram tika atteikta pieņemšana, ja pieņemošais dzelzceļš pēc nododošā dzelzceļa lūguma un uz tā rēķina nespēj uz vietas novērst konstatētos trūkumus. Visos gadījumos par kravas, vagona (konteinera) drošību atbild pieņemošā puse, ja vien kravas drošības pārkāpumi, vagona (konteinera) bojājumi nav tikuši konstatēti vilciena pieņemšanas laikā un par to 37.punktā noteiktajā laikā nav ticis nosūtīts operatīvais ziņojums. Pieņemošais dzelzceļš atteikšanos no sūtījuma pieņemšanas noformē ar vispārīga parauga aktu, norādot pieņemšanas atteikuma iemeslus, bet nodošanas aktā izsvītro ziņas par nepieņemto kravas partiju un ailē "Piezīmes" izdara atzīmi: "Vispārīga parauga akts Nr.….". Vispārīga parau­ga akts tiek sastādīts trijos eksemplāros, pa vienam tā eksemplāram saņem nododošais un pieņemošais dzelzceļš, bet viens eksemplārs tiek pievienots pavadzīmei. Sūtījumu, no kura pieņemšanas tas atteicies, pieņemošais dzelzceļš ar vienu no nākamajiem vilcieniem 24 stundu laikā nosūta no nodošanas stacijas atpakaļ nododošajam dzelzceļam. Sūtījums, kura pieņemšana atteikta, tiek nosūtīts atpakaļ nododošajam dzelzceļam saskaņā ar jaunu nodošanas aktu ar atzīmi par sūtījuma nepieņemšanu, to sastāda pieņemošais dzelzceļš. Nolūkā samazināt vagonu atpakaļnosūtīšanas gadījumu skaitu Pušu dzelzceļiem ir tiesības saskaņot kārtību, kādā tiek uzskaitīti vagoni un konteineri gadījumos, kad trūkumi tiek novērsti pieņemošā dzelzceļa nosūtīšanas stacijā bez to atpakaļnosūtīšanas nododošajai Pusei. 41. Ja nododošais dzelzceļš nepieņem atpakaļ nepieņemto sūtījumu, tad par visām šādas nepieņemšanas sekām (kravas bojāšanās, vagonu dīkstāve utt.) atbild nododošais dzelzceļš. Nepamatotas nepieņemšanas un sūtījuma atpakaļnosūtīšanas gadījumā par sekām atbild pieņemošais dzelzceļš. 42. Kravu pieņemšana, kuras tiek nodotas aizplombētos vagonos, izņemot vagonus, kurus pavada kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja pavadonis, notiek bez vietu skaita un masas pārbaudes, tiek pārbaudītas vienīgi plombu esamība un to stāvoklis, plombu nospiedumu atbilstība datiem pārvadājumu dokumentos, kā arī vagona tehniskā un komercatbilstība pārvadājumiem. Ja vagons aizplombēts ar citu valstu starpstaciju plombām un šis apstāklis noformēts ar vispārīga parauga aktu vai komercaktu, pierobežas dzelzceļi pieņem šādus vagonus, pārbaudot uzlikto plombu veselumu, plombu nospiedumu atbilstību datiem pārvadājumu dokumentos un vispārīgā parauga aktā vai komercaktā bez kravas daudzuma un stāvokļa pārbaudes. Ja tiek atklāti vagonu virsbūvju ārēji lāpījumi, ielauzumi, spraugas un caurumi tajās, bet vagonu plombas nav bojātas, un šādi vagona virsbūves bojājumi pārvadājamās kravas rakstura dēļ nevar novest pie kravas bojājuma, izņemšanas vai nozaudēšanas, šādu vagonu tālākā kustība var turpināties bez kravas pārkraušanas un tās stāvokļa pārbaudes, pievienojot pārvadājumu dokumentiem vispārīga parauga aktu, kurā sīki aprakstīts kravas veids un raksturs un lāpījumu izmēri, kā arī slēdziens par to, ka kravas sabojāšana, izņemšana vai nozaudēšana caur aizlāpītajiem vagona virsbūves caurumiem (spraugām) nav iespējama. 43. Kravas, kas tiek pārvadātas vaļējā ritošā sastāvā, nodod un pieņem šādā kārtībā: 1) beramas un kaudzēs pārvadājamas kravas - veicot kravas vizuālu apskati, pārbaudot tās nosaukuma atbilstību pārvadājumu dokumentiem, bez kravas masas pārbaudes; 2) iepakotas kravas (kastēs, mucās u.tml.) un neiepakotas kravas (iekārtas, dzelzsbetona izstrādājumi u.tml.) - veicot attiecīgi iepakojuma vai kravas un nostiprinājuma vizuālu pārbaudi un pārbaudot vietu skaitu, ja to pieļauj kravas izvietojums vagonā; 3) kokmateriālus, tajā skaitā zāģmateriālus - veicot stiprinājuma pārbaudi un pārbaudot grēdu skaitu; 4) automobiļus, autotraktoru tehniku - pārbaudot vienību skaitu, mašīnu, traktoru u.tml. virsbūvju ārējo stāvokli, stiklu veselumu, plombu esamību un stāvokli. 44. Ja, nododot piekrautos vagonus vai konteinerus, nododošā vai pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijā tiek atklāti bojājumi, kas prasa pārkraušanu, acīmredzamas zādzības pazīmes (vagona vai konteinera sienu, jumta, grīdas ielauzumi, kravas iepakojuma taras atvēršanas pēdas, izņemot šī Nolīguma 42.punktā minētās), nododošā stacija, kurā bojājumi atklāti, veic kravas daudzuma un stāvokļa pārbaudi. Ja, pieņemot vagonus (konteinerus), tiek atklāti komercbojājumi, kas apdraud pārvadājamo kravu saglabāšanu - vagoni bez plombām, ar bojātām plombām, ar plombām, kuru nospiedumi neatbilst pārvadājumu dokumentiem vai pārvadājumu dokumentiem pievienotajam vispārīgā parauga aktam, pieņemošā nodošanas stacija nosūta vagonu atpakaļ nododošajai pusei, par to sastādot vispārīgā parauga aktu, veic kravas vizuālu pārbaudi un plombēšanu vai arī veic kravas daudzuma un stāvokļa pārbaudi. Par atklātajiem minētajiem komercbojājumiem pieņemošā nodošanas stacija šī Nolīguma 37.punktā noteiktajā termiņā nosūta operatīvo ziņojumu. Ja kravas pārbaude nodošanas stacijā sakarā ar nepieciešamā aprīkojuma trūkumu nav iespējama, kravas pārbaude tiek veikta tā dzelzceļa tuvākajā stacijā ar nepieciešamo aprīkojumu, kurā bojājumi atklāti, turklāt, nodošanas stacijā jāveic kravas pārbaude vizuālas apskates veidā bez izkraušanas no vagona. Pārbaudes rezultāti tiek noformēti ar vispārīga parauga aktu, norādot tajā šī Nolīguma 45.punktā paredzētos datus. Visos gadījumos par kravas pārbaudes rezultātiem ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tās pabeigšanas nododošajam dzelzceļam tiek nosūtīts operatīvais ziņojums. 45. Visos gadījumos, kad atklāti vagoni, konteineri vai automobiļi ar komercbojājumiem, kas apdraud pārvadājamo kravu drošību, tiek sastādīts vispārīga parauga akts. Vispārīga parauga aktā tiek atspoguļots bojājuma atklāšanas fakts un kravas pārbaudes rezultāti, ieskaitot durvju un lūku plombu, stiepļu aizsējumu, aizbīdņu, vītņgriežu stāvokli, vagona virsbūves stāvokli un krāvuma stāvokli, norādot vagona piekraušanas pilnī­gumu un kravas virsmas vienmērīgumu, līmeņu skaitu starpdurvju telpā. Ja krava sakrauta kaudzē un rindu un līmeņu skaitu noteikt nav iespējams, kravas izvietojums tiek aprakstīts, vadoties no iekraušanas vienmērīguma, kravas vietu numuriem un iepakojuma īpašajām pazīmēm. Pārvadājot automobiļu un traktoru tehniku, vispārīgā parauga aktā tiek atspoguļoti tehnikas bojājumi, detaļu un mezglu iztrūkums, bet atsevišķu rezerves daļu un instrumentu vietu bojājuma gadījumā, ja nav to saraksta - to faktiskā esamība un skaits. Zādzības pazīmju gadījumā tās tiek sīki aprakstītas, norādot to precīzu izvietojumu, kravas izņemšanas vietas izmērus, atvērto kravas vietu numurus u.c. Vispārīgā parau­ga aktā norāda arī veidu, kādā novērsta piekļūšana kravai un ziņas par vagonam uzlikto plombu nospiedumiem. Ātri bojājošās kravas, ieskaitot tarā iepakotās, kas tiek pārvadātas ar apsildīšanu, atdzesēšanu, siltināšanu, kā arī slēgtos vagonos ar ventilāciju (ar vaļējām lūkām), tiek pārbaudītas, neizkraujot no vagona, bet tikai veicot to ārējo apskati. Beramo, kaudzēs pārvadājamo un lejamo kravu masa ceļā netiek pārbaudīta. Visos gadījumos, sastādot vispārīgā parauga aktus par komercapskates rezultātiem, akta pirmais eksemplārs tiek pievienots pārvadājumu dokumentiem, tiek izdarītas atzīmes nodošanas aktā, bet nododošajam dzelzceļam (nodošanas stacijai) un nosūtīšanas stacijai, ja vagons noplombēts ar dzelzceļa plombām vai kravas iekraušana vaļējos vagonos veikta ar dzelzceļa līdzekļiem saskaņā ar šī Nolīguma 37.punktu tiek nodots operatīvais ziņojums. 46. Ja, nododot kravu, tiek atklāti kravas bojājumi vai sabojāšanās, masas vai kravas vietu skaita starpība, sūtījuma stāvokļa neatbilstība datiem pārvadājumu dokumentos, nodošanas stacija sastāda komercaktu atbilstoši NSKS 18.pantam. Ja vagona bojājums ir ietekmējis vai varēja ietekmēt kravas bojājumu vai tās iztrūkumu, papildus komercaktam tiek sastādīts akts par vagona tehnisko stāvokli atbilstoši Pušu iekšējiem noteikumiem. Atklājot daļēju kravas sabojāšanos, dzelzceļam jāveic pasākumi, kas nodrošina šo kravu no tālākas sabojāšanās. Par komercakta sastādīšanu tiek izdarītas attiecīgas atzīmes pārvadājumu dokumentos. 47. Ja, nododot kravas, konstatēta nepieciešamība pārkraut kravu sakarā ar vagona, konteinera tehniskajiem bojājumiem, krāvuma izlabošanu, kravas taras un iepakojuma izlabošanu, kravas pārbaudi no kravas nosūtītāja neatkarīgu iemeslu dēļ, pieņemošais dzelzceļš var veikt šos darbus uz nododošā dzelzceļa rēķina, kurš atlīdzina faktiskos izdevumus atbilstoši piestādītajiem rēķiniem. 48. Ja robežsardzes, muitas un citas kontrolējošās institūcijas pieprasa vagona atvēršanu, lai veiktu pārbaudi, šādu atvēršanu, noņemot plombas, veic dzelzceļš, jaunu plombu uzlikšanu pēc kontroles veikšanas veic dzelzceļš vai muitas iestāde. Vagonu (konteineru) atvēršanu un plombu nomaiņu apstiprina akts par vagona (konteinera) atvēršanu robežkontroles, muitas un cita veida pārbaudes veikšanai, ko sastāda dzelzceļš saskaņā ar NSKS 18.pielikumā noteikto paraugu, un atzīme pārvadājumu dokumentos par atvēršanas akta sastādīšanu. Viens akta eksemplārs tiek izturīgi piestiprināts pie pavadzīmes un nosūtīts kopā ar kravu līdz gala stacijai 49. Pārvadājot kravas aizplombētos vagonos un konteineros, par pilnīgu vai daļēju kravas zudumu, sabojāšanos vai bojājumu atbild tas dzelzceļš vai kravas nosūtītājs, ar kura plombām vagons, konteiners aizplombēts, ar noteikumu, ka tos nododot nodošanas stacijā, visas plombas izrādās veselas, bet vagoniem, konteineriem nav bojājuma pazīmju (izņemot šī Nolīguma 42.punktā minētos gadījumus). Kravas nosūtītāja vai nosūtīšanas stacijas plombām, ja to apstiprina atvēršanas akts, tiek pielīdzinātas arī plombas, ko uzlikušas muitas iestādes vai dzelzceļš pēc vagona vai konteinera atvēršanas, lai veiktu robežkontroles, muitas un cita veida pārbaudes gadījumos, kas paredzēti šī Nolīguma 48.punktā. 50. Pārvadājot kravas vaļējā ritošā sastāvā, līdz brīdim, kad kravu pieņēmis pieņemošais dzelzceļš, par pilnīgu vai daļēju kravas zaudējumu, sabojāšanos vai bojājumu atbild nododošais dzelzceļš, ja netiek konstatēts, ka kravas nesaglabāšana notikusi ceļā pieņemošā dzelzceļa valsts teritorijā. 51. Neaizplombētos vagonos nododamie dzīvnieki un cita krava, ko pavada pavadoņi, tiek pieņemti bez vietu skaita un kravas masas noteikšanas. 52. Ja izcēlies strīds, jāizskata, pamatojoties uz saskaņoto nodošanas aktu, tad par neapstrīdamu dokumentu tiek uzskatīts tas saskaņotā nodošanas akta eksemplārs, kurš ir nododošā dzelzceļa rīcībā. VIII. KONTEINERU NODOŠANAS KĀRTĪBA 53. Konteineru nodošana un pieņemšana tiek veikta katra dzelzceļa noteiktajās nodošanas stacijās bez otras Puses dzelzceļa aģentu līdzdalības. 54. Konteineru nodošana notiek saskaņā ar nodošanas aktu, kuru aizpilda nododošais dzelzceļš, pamatojoties uz pārvadājumu dokumentiem, norādot konteinera numuru un burtu indeksu. Kravas nosūtītāju vai kravas saņēmēju konteineri, kas neietilpst kopējā konteineru parkā, un kuru parametri neatbilst universālo konteineru konstrukcijām un parametriem, tiek nodoti kā krava un konteineru darba parka uzskaitē netiek iekļauti. 55. Konteineru tehniskā un komercstāvokļa kontrole nodošanas stacijās notiek, veicot konteineru redzamo daļu ārējo apskati. Galīgā konteineru tehniskā un komerc­apskate un plombu pārbaude notiek pirmajā to šķirošanas stacijā, bet konteineriem, kuri netiek šķiroti - izkraušanas stacijā. 56. Konteineru nodošanas kārtību un tehniskās prasības nosaka Dzelzceļa administrācijām piederošo universālo konteineru ekspluatācijas, numuru uzskaites un izmantošanas norēķinu noteikumi (Baku, 1997.gada 1.oktobris). 57. Ja konteineru tehniskie bojājumi tiek novērsti ar pieņemošā dzelzceļa spēkiem un līdzekļiem, nododošais dzelzceļš saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem atlīdzina izdevumus. 58. Konteineru lietošanas noteikumus nosaka normatīvie dokumenti, kas pieņemti NVS dalībvalstu Dzelzceļa transporta padomes ietvaros un ir saistoši abu Pušu dzelzceļiem. IX. PĀRVADĀŠANAS IERĪČU UN PAKETĒŠANAS LĪDZEKĻU LIETOŠANAS KĀRTĪBA 59. Pārvadāšanas ierīces otras Puses dzelzceļam tiek nodotas, pamatojoties uz nodošanas aktu. 60. Pārvadāšanas ierīču lietošanas kārtību nosaka īpašas vienošanās. X. APRITEI PIELAISTO KRAVAS VAGONU RAKSTUROJUMI 61. Apritei abu Pušu dzelzceļos tiek pielaisti visu tipu vagoni, kas pieder dzelzceļa administrācijām, kā arī organizāciju īpašumā esošie un privātie vagoni, kas ir derīgi ekspluatācijai un atbilst normatīvi tehniskajiem dokumentiem, ko apstiprinājusi Dzelzceļa transporta padome un kas ir obligāti saistoši abu Pušu dzelzceļiem. XI. KRAVAS VAGONU NODOŠANA 62. Vagonu pieņemšanu un nodošanu noteiktajās vagonu nodošanas stacijās atsevišķi veic katras Puses dzelzceļa aģenti atbilstoši normatīvi tehniskajiem dokumentiem, ko apstiprinājusi Dzelzceļa transporta padome un kas ir saistoši abu Pušu dzelzceļiem. 63. Nodošanai jāuzrāda vagoni, kurus pirms tam apskatījuši un tehniskā un komerciālā ziņā par derīgiem nodošanai otras Puses dzelzceļam atzinuši nododošā dzelzceļa pārstāvji un kam ir visa nepieciešamā dokumentācija. 64. Tukšie vagoni pilnībā jāatbrīvo no stiprināšanas rekvizītiem un pārvadātās kravas atliekām. Durvīm, bortiem, lūkām un iekraušanas-izkraušanas ierīcēm jābūt aizvērtām un jāatrodas transportēšanas stāvoklī. Neiztīrīti vagoni netiek pieņemti. Tukšo vagonu pārsūtīšanu veic saskaņā ar pārsūtīšanas pavadzīmēm un aktiem. Neiztīrīti, neizmazgāti un pēc dzīvnieku, putnu, smirdošu kravu vai arī tādu kravu pārvadāšanas, kuras var izsaukt infekciju, nedezinficēti vagoni, kā arī neizmazgāti vagoni, kuros pārvadāta gaļa, zivis un medījumi, netiek pieņemti. 65. Vagonu nodošana no vienas Puses dzelzceļa otras Puses dzelzceļam notiek saskaņā ar nodošanas aktu, ko sastāda nododošais dzelzceļš. Nodošanas aktus paraksta nododošā un pieņemošā dzelzceļa aģenti, un tie tiek atsevišķi apstiprināti ar abu dzelzceļu kalendārajiem zīmogiem, vai nu beidzot uzrādīto vagonu apskati, vai arī - beidzoties laikam, kas noteikts to apskatei. Vagoni skaitās nodoti ar brīdi, kad nodošanas aktu parakstījis un apzīmogojis pieņemošā dzelzceļa aģents. Jebkuri nodošanas aktā izdarītie labojumi un svītrojumi jāapliecina ar aģenta parakstu un kalendāro zīmogu. 66. Nevar tikt nodoti piekrauti un tukši vagoni ar bojājumiem, kas apdraud vilcienu kustības drošību un nenodrošina pārvadājamo kravu saglabāšanu. Var tikt nodoti pārvadājumiem derīgi piekrauti un tukši vagoni ar nenozīmīgiem bojājumiem, kas neietekmē kustības drošību un pārvadājamo kravu saglabāšanu. Bojājumu sarakstu, ar kuriem vagoni var tikt nodoti, nosaka īpaša divpusēja abu dzelzceļu vagonu saimniecības dienestu vienošanās. 67. Nepieņemtie vagoni jāizsvītro no nodošanas akta, norādot nepieņemšanas iemeslu, un ar tuvāko vilcienu jānosūta atpakaļ nododošajam dzelzceļam, noformējot jaunu nodošanas aktu un sastādot nepieņemšanas aktu, kura paraugs noteikts šī Nolīguma 2.pielikumā. Akts tiek sastādīts četros eksemplāros, pa diviem katram dzelzceļam. 68. Nepieņemtie vagoni līdz atpakaļnodošanas brīdim tiek uzskaitīti pieņemošā dzelzceļa bilancē. Pieņemošais dzelzceļš ne vēlāk kā 4 stundu laikā no vilciena pienākšanas nodošanas stacijā paziņo nododošajam dzelzceļam par nepieņemtajiem vagoniem. Nododot vagonus, pieņemošā dzelzceļa lēmums ir izšķirošs. Radušās domstarpības izšķir abu dzelzceļu vagonu saimniecības darbinieki, nepieciešamības gadījumā izbraucot uz attiecīgo nodošanas staciju. 69. Vagonu tehnisko apkopi (tehnisko apskati, tekošos remontus ar atkabināšanu un bez tās) veic ar tā dzelzceļa administrācijas līdzekļiem un uz tās rēķina, uz kura sliežu ceļiem šie vagoni atrodas. Par kravas vilcienu kustības drošību, kas atkarīga no vagonu tehniskā stāvokļa, līdz brīdim, kad tie pienāk pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijā, ir atbildīgs nododošais dzelzceļš. 70. Izotermiskā ritošā sastāva tehniskās apkopes, remonta un ekipēšanas kārtību nosaka NVS dalībvalstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīgums par izotermisko vagonu izmantošanu un tehnisko apkopi un norēķiniem, kas saistīti ar kravu pārvadājumiem tajos (Maskava, 1994.gada 10.decembris). XII. KRAVAS VAGONU UZSKAITE UN AR TO IZMANTOŠANU SAISTĪTIE NORĒĶINI 71. Kravas vagonu uzskaite un ar to izmantošanu saistītie norēķini tiek veikti saskaņā ar spēkā esošiem, Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļiem saistošiem normatīvajiem dokumentiem. Precīzu laiku, kad vilciens šķērsojis starpvalstu robežpunktu, kurš kalpo par uzskaites laiku norēķinu veikšanai par citām valstīm piederošu vagonu izmantošanu, saskaņotā nodošanas akta apkopojošās daļas ailē "Vilciena nodošanas datums un laiks" atzīmē pieņemošais dzelzceļš. XIII. PASAŽIERU VAGONU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 72. Visi jautājumi, kas saistīti ar pasažieru vagonu remontu un tehnisko apkopi, materiālās atbildības piekritību par izdarīto kaitējumu, tiek risināti saskaņā ar Nolīgumu par pasažieru vagonu izmantošanu un dzelzceļu materiālo atbildību par pasažieru vilcienu kustības drošības neno­drošināšanu starptautiskajā satiksmē (Biškeka, 1993.gada 15.oktobris) un Pasažieru vagonu izmantošanas noteikumi starptautiskajā satiksmē (PVIN), (Maskava, 1996.gada 14.novembris). 73. Pasažieru, bagāžas un kravas bagāžas pārvadājumi un speciālo vagonu un vilcienu izmantošana notiek saskaņā ar "NVS dalībvalstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas dzelzceļa administrāciju nolīgumu par Nolīguma par starptautisko pasažieru satiksmi (NSPS) piemērošanas īpatnībām (Tallina, 1997.gada 28.maijs). XIV. ATBILDĪBA 74. Atbildība par ļaunumu, kas radies nelaimes gadījuma rezultātā, tiek noteikta atbilstoši tās valsts likumiem un normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā nelaimes gadījums noticis, izņemot atbildību par zaudējumiem, kas minēti šī Nolīguma 75.punktā. 75. Atbildību par zaudējumiem, kas radušies kravas vai bagāžas pilnīga vai daļēja zuduma, iztrūkuma, sabojāšanās vai bojājuma rezultātā, kā arī par kravas nogādes termiņu pārkāpumiem nosaka NSKS, NSKS DI normas un citi Pušu dzelzceļiem saistoši normatīvie akti. 76. Pensijas, pabalstus un citas kompensācijas dzelzceļa darbiniekiem, kuri, pildot savus dienesta pienākumus otras Puses valsts teritorijā, cietuši nelaimes gadījumos, nosaka tās valsts likumi un normatīvie akti, kuras dzelzceļu pārstāv cietušais darbinieks un ar kuru viņam noslēgts darba līgums. 77. Par kravas, kravas bagāžas, bagāžas, dzelzceļa ritošā sastāva un inženierbūvju bojājumiem, kas radušies katastrofas rezultātā vai citu iemeslu dēļ ceļa posmos starp vagonu nodošanas stacijām saskaņā ar savas valsts likumiem un normatīvajiem aktiem atbild vainīgais dzelzceļš. Ja zaudējumā vainīgi abi dzelzceļi, tad abu Pušu dzelzceļu atbildība ir proporcionāla to vainas pakāpei, kas noteikta izmeklēšanas materiālos, vai, ja vainīgo dzelzceļu noteikt nav iespējams, abu Pušu dzelzceļu atbildība ir vienāda. 78. Par zaudējumiem, kas radušies dzelzceļa ietaišu bojājumu rezultātā stacijās un starp tām, atbild tas dzelzceļš, kuram šīs ietaises ir jāuztur kārtībā. 79. Atbildība par zaudējumiem, kas radušies ritošā sastāva bojājumu rezultātā, tiek noteikta, veicot dienesta izmeklēšanu saskaņā ar šī Nolīguma 30.punktu. 80. Par katru negadījumu, par kuru atbildība var gulties uz otras Puses dzelzceļu, šis dzelzceļš nekavējoties jābrīdina. Cēloņu izmeklēšanu un zaudējumu apjoma noteikšanu veic abu Pušu dzelzceļu pilnvaroti pārstāvji. 81. Ja zaudējumu noteikšana saistīta ar pasta resora kravu, kas tiek pārvadāta pasta vai kravas vagonos, tad izmeklēšana jāveic, pieaicinot arī pasta resora pārstāvjus. 82. Gadījumos, kad par cēloni cilvēku bojāejai vai sakropļošanai, transporta līdzekļu vai dzelzceļa būvju bojājumiem pierobežas vagonu nodošanas stacijās bijusi spēkā esošo noteikumu neievērošana, par to atbild tas dzelzceļš, kura darbinieki nav ievērojuši minētos noteikumus. 83. Vienas Puses dzelzceļam, ja tas bijis spiests pēc tiesas vai šķīrējtiesas sprieduma segt zaudējumus, ko nodarījis otras Puses dzelzceļš, vai sedzis tos labprātīgi, ir pret otras Puses dzelzceļu regresa prasības tiesības. Prasības par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, kuras izsauc strīdus starp abu Pušu dzelzceļiem, pēc ieinteresētā dzelzceļa iesnieguma tiek izskatītas attiecīgajā tiesas iestādē pēc atbildētāja atrašanās vietas. Strīdi, kas rodas sakarā ar kravas bojājumu, iztrūkumu un zudumu, tiek izskatīti dzelzceļa administrāciju pretenziju sanāksmēs saskaņā ar Pretenziju sanāksmes reglamentu strīdīgu jautājumu izšķiršanai par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies kravu nedrošu pārvadājumu rezultātā (Maskava, 1997.gada 8.-9.aprīlis). XV. PAKALPOJUMU SNIEGŠANA 84. Kārtību, kādā pierobežas dzelzceļi sniedz savstarpējus pakalpojumus (vilcienu nodrošināšana ar lokomotīvēm un lokomotīvju brigādēm, manevrēšanas darbu, atjaunošanas un remonta darbu veikšana, vietu rezervēšana pasažieru vilcienos un citi pakalpojumi) un norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem nosaka īpaši abu pierobežas dzelzceļu nolīgumi. XVI. TELEKOMUNIKĀCIJU UN SIGNALIZĀCIJAS, CENTRALIZĀCIJAS UN BLOĶĒŠANAS LĪDZEKĻI (CBL) 85. Telefona sarunām, datu pārraidei, telegrāfa korespondences apmaiņai starp pierobežas dzelzceļiem tiek saglabāti pamata un rezerves sakaru kanāli tādā skaitā, kādā tie bija 2000.gada 1.janvārī. Kanālu skaitu, to uzdevumu un darba grafiku nosaka īpašas vienošanās un apstiprinātā sakaru shēma. Dzelzceļu interesēs izmantoto sakaru kanālu, ieskaitot tranzīta kanālus, lietošana, notiek bez maksas. Trešās puses lietotāji sakaru kanālus var izmantot uz līguma pamata, ieinteresētajiem dzelzceļiem attiecīgi piedaloties ar savām daļām. 86. Operatīvie tehniskie sakari starp robežsardzi un nodošanas stacijām notiek pa telefonu vai telegrāfu un izmantojot datu pārraides tīklus. Starp robežstacijām un nodošanas stacijām tiek organizēta: 1) bloķēšana; 2) telekomunikācijas: • telefona sakari; • telegrāfa sakari; • radiosakari. Abas Puses saskaņo telekomunikāciju veidus un organizācijas shēmas, kā arī radiofrekvenču izmantošanas plānus. Esošo telekomunikāciju un signalizācijas sistēmu izmantošanu vilcienu kustības organizēšanā, tajā skaitā arī - to atteikšanās gadījumos - reglamentē divpusējas vienošanās (instrukcijas). Ja tiek pieņemts lēmums par shēmas maiņu, par jaunu telekomunikāciju sistēmu un CBL būvniecību vai esošo sistēmu rekonstrukciju, Puses savlaicīgi jau projektēšanas stadijā saskaņo pieņemto lēmumu. 87. Lai nodrošinātu pareizu telekomunikāciju sistēmu un CBL iekārtu tehnisko apkopi un operatīvi noteiktu bojājuma iecirkni abās valsts robežas pusēs, tiek uzstādīti kontroles balsti vai kabeļu skapji, kas aprīkoti ar esošo gaisa un no jauna iekārtojamo sakaru kabeļu līniju visu vadu kontroles iekārtām. Izdevumus, kas saistīti ar kontroles iekārtu uzstādīšanu savas valsts teritorijā, sedz katra Puse. 88. Esošo telekomunikāciju un signalizācijas sistēmu ekspluatācija un jaunu sistēmu celtniecība savu iecirkņu robežās no robežstacijas līdz kontroles balstam vai kontroles skapim uz valsts robežas tiek veikta ar katras Puses dzelzceļa spēkiem un līdzekļiem. 89. Signālu redzamības un telekomunikāciju līdzekļu darbības pārbaudi starp dzelzceļa robežstacijām veic kopīgas komisijas divas reizes gadā pēc savstarpēji saskaņota grafika. 90. Pēc telekomunikāciju vai signalizācijas sistēmu bojājumu atklāšanas starp Pušu dzelzceļa robežstacijām dzelzceļš, kurš to atklājis, nekavējoties informē par to otras Puses dzelzceļu. Pēc tam abi dzelzceļi nekavējoties uzsāk bojājumu apskati un novēršanu līdz kontroles vietai (balstam, skapim) uz valsts robežas. 91. Telekomunikāciju sistēmu tehniskās uzturēšanas un apkopes kārtību starp kontroles balstiem vai kabeļu skapjiem uz valsts robežas nosaka īpaša vienošanās. XVII. DZELZCEĻA ROBEŽPĀREJU ELEKTROAPGĀDE 92. Uz abām pusēm no valsts robežas divķēžu augstsprieguma elektroapgādes līnijas abas ķēdes jāaprīko ar distances vadības sekcijas atvienotājiem. Vadāmo sekcijas atvienotāju stāvoklim jāatbilst savstarpēji apstiprinātai normālas elektroapgādes shēmai. 93. Operatīvo pārslēgumu un iekārtu tehniskās apkopes kārtību iecirknī starp pierobežas sekcijas atvienotājiem, kā arī kārtību, kādā veicami savstarpējie norēķini par elektroenerģiju, nosaka Daugavpils signalizācijas un sakaru distances un Vitebskas elektroapgādes distances kopīgā instrukcija par sadarbību. XVIII. INFORMĀCIJAS UN KORESPONDENCES NODOŠANA 94. Dienesta informācijas apmaiņā starp Pusēm oficiālā valoda ir krievu valoda. 95. Informatīvo ziņojumu saturu, ar kuriem Puses apmainās esošo automatizēto sistēmu ietvaros, to nodošanas reglamentu, izmantojamos klasifikatorus un apmaiņas protokolus nosaka vienošanās par informatīvo sadarbību. 96. Robežstacijās un nodošanas stacijās otras Puses dzelzceļa aģentiem, lai tie dienesta jautājumos uzturētu sakarus ar savu robežstaciju vai nodošanas staciju, tiek dotas tiesības bez maksas lietot telegrāfu un telefonu. 97. Telegrāfa sarakstē tiek izmantoti Pušu dzelzceļu saskaņoti nosacītie nosau­kumi un saīsinājumi. 98. Korespondence parasti tiek nosūtīta pa pastu. Tiek pieļauta dienesta korespondences nodošana gan starp Pusēm, gan arī starp pierobežas dzelzceļiem atvērtās aploksnēs ar vilcienu priekšnieku starpniecību. XIX. AR PĀRVADĀJUMU PROCESU NODROŠINĀŠANU SAISTĪTĀ PERSONĀLA UZTURĒŠANĀS OTRAS PUSES DZELZCEĻA ROBEŽSTACIJĀS UN NODOŠANAS STACIJĀS 99. Vienas Puses dzelzceļa darbiniekiem, tiem atrodoties otras Puses valsts teritorijā, tiek sniegta palīdzība dienesta pienākumu pildīšanā. 100. Vienas Puses dzelzceļu darbiniekiem, tiem pildot dienesta pienākumus otras Puses valsts teritorijā, pēkšņas saslimšanas, traumu un ievainojumu gadījumā tiek sniegta bezmaksas medicīniskā palīdzība; vēlāk rēķinus par sniegto medicīnisko palīdzību apmaksā attiecīgais dzelzceļš. XX. JAUKTO PIEROBEŽAS DZELZCEĻA KOMISIJU SASAUKŠANA 101. Jautājumu risināšanai, kas saistīti ar šī Nolīguma izpildi, Puses pēc nepieciešamības sasauc pierobežas dzelzceļa komisijas, kas sastāv no abu Pušu dzelzceļu pārstāvjiem. 102. Dzelzceļnieku braukša …