📄 Likuma teksts
Zaudējis spēku - Kārtība, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai
Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu.
Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem).
nerādīt turpmāk šo paziņojumu
Apstiprināt
Paldies par viedokli!
Rādīt vēlāk
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
veidi
tēmas
visvairāk skatītie
jaunākie
LV
EN
uz sākumu
meklēt
Izvērstā meklēšana
Noklusējuma vērtības
Izvērstā meklēšana
Kā meklēt?
Meklēt nosaukumā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Meklēt tekstā
meklēt locījumos
meklēt frāzi
Izdevējs
Veids
nemeklēt grozījumos
Pieņemts
Stājas spēkā
Dokumenta Nr.
līdz
līdz
Publicēts LV
Zaudējis spēku
Redakcija uz
līdz
līdz
Statuss:
spēkā esošs
vēl nav spēkā
zaudējis spēku
meklēt
notīrīt
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta
2009. gada 21. jūlija noteikumus Nr. 794 "Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā un kārtību, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes".
Ministru kabineta noteikumi Nr.675
Rīgā 2006.gada 22.augustā (prot. Nr.43 14.§)
Kārtība, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes, lai noteiktu tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai un nodrošinātu patērētājiem patiesu un pilnīgu informāciju par preci.
2
2. Dažādšķiedru maisījuma sastāva kvantitatīvās pārbaudes veic, izmantojot tekstilšķiedru divkomponentu un trīskomponentu maisījumu kvantitatīvās analīžu metodes, kurās lieto manuālo un ķīmisko atdalīšanu, ievērojot testējamo paraugu un raudžu sagatavošanas procedūru.
3
3. Ja attiecīgā veida dažādšķiedru maisījuma kvantitatīvajai analīzei Eiropas Savienībā nav ieviesta vienota metode, to pārbauda, izmantojot jebkuru zinātniski pamatotu metodi, un testēšanas pārskatā norāda iegūto rezultātu un lietotās metodes precizitātes pakāpi.
4
2. Testēšanas paraugu un raudžu sagatavošana tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva noteikšanai
4. Šī nodaļa nosaka kārtību, kādā pirms kvantitatīvās analīzes no laboratorijas parauga iegūst iepriekšējai attīrīšanai pakļaujamā testēšanas parauga daudzumu (t.i., iztvērumu, kura masa nepārsniedz 100g), un kārtību, kādā atlasa raudzes no testēšanas parauga, kas ir iepriekš attīrīts, atdalot nešķiedru vielas (dažos gadījumos nepieciešams iepriekš attīrīt arī raudzi).
5
5. Materiāla daudzums, kuru izvērtē ar vienu testu sēriju (turpmāk - laidiens), var aptvert, piemēram, visu materiālu vienā drānas piegādē, visu audumu, kas austs no viena šķērējuma veltņa, dzijas sūtījumu, neapstrādātu šķiedru ķīpas vai ķīpu grupas (konsignācijas) sūtījumu.
6
6. No laidiena paņemtajai daļai (tās apjomam un raksturam) jābūt tādai, lai tā pārņemtu visa pārbaudāmā laidiena neviendabīgumu un būtu izmantojama laboratorijā (turpmāk - laboratorijas paraugs) (uz gataviem izstrādājumiem jeb gabalprecēm attiecas šo noteikumu 2.4.apakšnodaļa).
7
7. Laboratorijas parauga daļai (tās apjomam un raksturam), kuru pakļauj iepriekšējai attīrīšanai, lai atdalītu nešķiedru vielas, un no kuras ņem raudzes (turpmāk - testēšanas paraugs), jābūt tādai, lai tā pārņemtu visa laboratorijas parauga neviendabīgumu.
8
8. Testēšanas paraugu atlasa tā, lai tas pārņemtu visa laboratorijas parauga neviendabīgumu.
9
9. No testēšanas parauga atlasīto materiāla devu, kas nepieciešama individuāla testa rezultāta iegūšanai (turpmāk - raudze), ņem no testēšanas parauga tā, lai katra deva pārņemtu visa testēšanas parauga neviendabīgumu.
10
2.1. Irdeno šķiedru paraugu atlase
10. Neorientētajām šķiedrām no laboratorijas parauga ņem testēšanas paraugu, pēc nejaušības principa atlasot šķiedru šķipsnas. Visu testēšanas paraugu rūpīgi samaisa, izmantojot laboratorijas kārstuvi (laboratorijas kārstuvi var aizstāt ar šķiedru maisītāju vai arī šķiedras var samaisīt ar "šķipsnu un atlikumu" metodi). Iegūto kārsumu vai maisījumu (ieskaitot irdenās šķiedras un šķiedras, kas pielipušas lietotajai iekārtai) pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Raudzes atlasa proporcionāli no kārsuma vai maisījuma, no irdeno šķiedru un no lietotajai iekārtai pielipušo šķiedru masas.Ja kārsums pēc iepriekšējās attīrīšanas paliek neskarts, raudzes atlasa šo noteikumu 11.punktā minētajā kārtībā. Ja kārsums attīrot tiek deorientēts, katru raudzi atlasa, pēc nejaušības principa atdalot vismaz 16 aptuveni vienāda apjoma mazas šķipsnas un tad apvienojot tās raudzē.
11
11. Laboratorijas parauga daļām, kas vienlīdz varbūtiski (pēc nejaušības principa) atlasītas no orientētajām šķiedrām (kārstās šķiedras, kārsumi, lentes, priekšdzija), izgriež vismaz 10 šķērsizgriezumu gabalus, kuru masa ir aptuveni 1g katram. Šādi atlasīto testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Šķērsizgriezumus novieto vienu otram līdzās un sagriež tā, lai katra raudze saturētu devu no visiem 10 šķērsizgriezumiem.
12
2.2. Pavedienu paraugu atlase
12. Ja pavedieni ir uztinumos vai spoļrāmjos, rīkojas šādā secībā:
12.1. laboratorijas paraugu ņem no visiem uztinumiem;
12.2. no katra uztinuma ar tītavu (ja uztinumus var novietot uz piemērota spoļrāmja, visas šķeteres var tīt vienlaikus) notin vai kādā citādā veidā atlasa vienāda garuma šķeteres. Šķeteres vai pavedienu grīstes apvieno, novietojot vienu otrai līdzās, un izveido testēšanas paraugu, sekojot, lai no katra uztinuma paraugā nonāktu vienāda garuma šķeteres vai grīstes;
12.3. testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. No testēšanas parauga atlasa raudzes, izgriežot vienāda garuma pavedienu šķipsnu no šķeteres vai grīstes tā, lai šķipsnā būtu pārņemts visu parauga pavedienu neviendabīgums;
12.4. ja pavediena teksu apzīmē ar t un uztinumu skaitu, kas atlasīts no laboratorijas parauga, ar N, tad, lai iegūtu 10 g smagu testēšanas paraugu, pavediena garums, kas jānotin no katra uztinuma, ir 106/N.t cm;
12.5. ja N.t izrādās lielāks par 2000, tin smagāku šķeteri un pārgriež to divās vietās, lai veidotu grīsti ar nepieciešamo masu. Grīstes galus pirms iepriekšējās attīrīšanas rūpīgi nosien. Raudzes ņem no vietas, kas atrodas tālāk no sējuma.
13
13. Šķēru pavedieniem testēšanas paraugu ņem, nogriežot šķēru galus ne īsākus par 20 cm tā, lai paraugā būtu visi šķērējuma pavedieni, izņemot eģes pavedienus. Vienā galā pavedienu šķipsnu pārsien. Ja paraugs izrādās pārāk liels iepriekšējai attīrīšanai, to sadala divās vai vairākās daļās. Uz iepriekšējās attīrīšanas laiku katru no tām pārsien, un daļas atkal apvieno pēc tam, kad tās ir attīrītas atsevišķi. Raudzi nogriež no testēšanas parauga nesasietā gala tā, lai tā saturētu visus šķēru pavedienus. Šķēru pavedienu 1g smagas raudzes garums ir 105/N.t cm, kur teksa t lineāri blīvo šķēru pavedienu skaits ir N.
14
2.3. Drānas paraugu atlase
14. No laboratorijas parauga, kas ir viens atgriezums un kas pārņem drānas neviendabīgumu, izgriež diagonālu strēmeli no drānas gabala viena stūra līdz otram un nogriež eģes. Šī strēmele ir testēšanas paraugs. Lai iegūtu testēšanas paraugu ar masu x g, strēmeles laukumam jābūt 104.x/G cm2, kur G ir drānas virsmas īpatmasa g/m2.
15
15. Testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Tad strēmeli sagriež šķērsām četros vienādos gabalos, kurus uzliek citu uz cita.
16
16. Raudzes izgriež no slāņojuma jebkuras vietas, bet no visiem slāņiem vienlaikus tā, lai katra raudze saturētu vienādu garumu no katra slāņa.
17
17. Austai drānai testēšanas parauga platums, kas mērīts paralēli šķēriem, nedrīkst būt mazāks par šķēru raportu. Ja šādi iegūts testēšanas paraugs ir pārāk liels, lai to apstrādātu kopumā, to sagriež vienādās daļās. Katru daļu atsevišķi pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Pirms raudžu atlases šīs daļas uzliek citu uz citas tā, lai auduma raksts nesakristu.
18
18. Laboratorijas paraugam, kas sastāv no vairākiem atgriezumiem, katru gabalu apstrādā atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 14., 15., 16. un 17.punktu un norāda katru rezultātu atsevišķi.
19
2.4. Paraugu atlase no gataviem izstrādājumiem
19. Laboratorijas paraugs parasti ir pabeigts gatavais izstrādājums vai tā raksturīga daļa.
20
20. Ja atsevišķām daļām, kas veido izstrādājumu, šķiedru sastāvs nav vienveidīgs, procentuālo sastāvu nosaka katrai daļai.
21
21. Atlasa testēšanas paraugu, kas pārņem gatavā izstrādājuma neviendabīgumu un kura sastāvam jābūt norādītam etiķetes marķējumā. Ja izstrādājumam ir vairākas etiķetes, testēšanas paraugus, kas pārņem katra izstrādājuma daļas neviendabīgumu, atlasa atbilstoši konkrētajai etiķetei.
22
22. Ja izstrādājums, kam jānosaka sastāvs, nav vienveidīgs, testēšanas paraugus atlasa no katras izstrādājuma daļas un nosaka šo atšķirīgo daļu relatīvās proporcijas attiecībā pret visu izstrādājumu kopumā. Tad aprēķina procentuālo sastāvu, ņemot vērā paraugu daļu relatīvās proporcijas.
23
23. Testēšanas paraugu pakļauj iepriekšējai attīrīšanai. Tad atlasa raudzes, kas pārņem attīrītā testēšanas parauga neviendabīgumu.
24
3. Noteiktu šķiedru divkomponentu maisījumu kvantitatīvo analīžu metodes
24. Šķiedru maisījumu kvantitatīvo analīžu metodes pamatojas uz diviem galvenajiem procesiem - uz šķiedru manuālo (mehānisko) atdalīšanu un šķiedru ķīmisko atdalīšanu:
24.1. manuālo (mehānisko) metodi lieto visos iespējamos gadījumos (tā dod precīzākus rezultātus nekā ķīmiskā metode). To var izmantot visiem tekstilizstrādājumiem, kuru šķiedru komponenti neveido nesadalāmus maisījumus. Piemēram, to var izmantot pavedieniem, kas sastāv no vairākiem elementiem, no kuriem katrs ir iegūts no viena veida šķiedras, vai audumiem, kuros šķēri un audi atšķiras pēc šķiedru veida, vai adījumiem, kas ir izārdāmi dažādu veidu šķiedru pavedienos;
24.2. ķīmiskā metode parasti pamatojas uz atsevišķu komponentu selektīvo šķīdināšanu. Pēc komponenta atdalīšanas nešķīstošo atlikumu nosver, un šķīstošā komponenta saturu aprēķina pēc masas zuduma. Šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēti nosacījumi, kas ir kopīgi visām divkomponentu maisījumu analīzēm, izmantojot ķīmisko metodi visiem šķiedru maisījumiem neatkarīgi no to sastāva. Veicot analīzes saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu, ņem vērā turpmākās nodaļas, kurās noteiktas detalizētas procedūras konkrētu šķiedru maisījumiem (dažreiz analīze pamatojas uz citu principu, nevis selektīvo šķīdināšanu, un tādos gadījumos visi norādījumi sniegti attiecīgajā nodaļā).
25
25. Šķiedru maisījumi pārstrādes laikā un gatavie tekstilizstrādājumi (mazākā mērā) var saturēt nešķiedru vielas, piemēram, taukus, vaskus, apretes vai ūdenī šķīstošas vielas, kas rodas dabiski vai tiek pievienotas, lai sekmētu pārstrādi. Nešķiedru vielas pirms analīzēm jāatdala.
26
26. Tekstilizstrādājumi var saturēt sveķus un citas vielas, kas lietotas, lai piešķirtu tiem speciālas īpašības. Šādas vielas un (izņēmuma gadījumos) krāsvielas var traucēt reaģentu iedarbību uz šķīdināmo komponentu, vai reaģents tās var daļēji vai pilnīgi atdalīt. Tas var radīt kļūdas, tāpēc minētās papildvielas pirms parauga analizēšanas atdala. Ja tās nav iespējams atdalīt, kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodes nav piemērojamas.
27
27. Krāsotās tekstildrānās krāsviela ir uzskatāma par šķiedrā integrētu sastāvdaļu un nav atdalāma.
28
28. Analīzes veic, pamatojoties uz sauso masu. Galīgo rezultātu iegūst, katras šķiedras sausajai masai pierēķinot resorbātu (galvenokārt mitruma) piesvara arbitrāri pieņemtās normas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā.
29
29. Pirms jebkuru analīžu veikšanas visām maisījumā esošajām šķiedrām jābūt identificētām. Lietojot dažas konkrētas metodes, maisījuma nešķīdināmo komponentu var daļēji izšķīdināt ar reaģentu, ko lieto šķīdināmā komponenta šķīdināšanai. Ja iespējams, izvēlas tādus reaģentus, kas uz nešķīdināmajām šķiedrām iedarbojas maz vai neiedarbojas nemaz. Ja ir zināms, ka analīžu laikā rodas masas zudums, rezultātus koriģē. Korekcijas koeficienti ir noteikti vairākās laboratorijās, apstrādājot iepriekš attīrītas šķiedras ar attiecīgo konkrētajai analīzes metodei specificēto reaģentu. Minētie korekcijas koeficienti attiecas tikai uz nedestruktētām šķiedrām. Ja šķiedras pirms apstrādes vai tās laikā ir destruktētas, nepieciešami citi korekcijas koeficienti. Noteiktu šķiedru divkomponentu maisījumu kvantitatīvo analīžu metodes lieto vienam aprēķinam. Jāveic vismaz divi aprēķini atsevišķām raudzēm - gan atdalot manuāli (mehāniski), gan atdalot ķīmiski. Ja tehniski iespējams, rezultātu apstiprināšanai ieteicams lietot alternatīvas metodes, kurās sastāvdaļa, kas bija atlikums, lietojot pamatmetodi, tiek izšķīdināta vispirms.
30
3.1. Vispārīga informācija par tekstilšķiedru maisījumu ķīmisko analīžu kvantitatīvajām metodēm
30. Atbilstoši katras metodes lietošanas jomai nosaka, kurām šķiedrām attiecīgā metode ir piemērojama (speciālo metožu kopsavilkuma tabula - šo noteikumu 1.pielikumā).
31
31. Pēc maisījuma komponentu identifikācijas veic iepriekšējo attīrīšanu, atdalot nešķiedru vielas. Pēc tam (parasti - izmantojot selektīvo šķīdināšanu) atdala vienu no komponentiem (izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minēto 12.metodi, kas pamatojas uz komponentu sastāvā esošas vielas satura noteikšanu). Nešķīstošo atlikumu nosver, un izšķīdinātā komponenta daļu aprēķina pēc masas zuduma. Ja tehniski iespējams, ieteicams izšķīdināt šķiedru, kas ir vairākumā, atstājot kā atlikumu šķiedru, kas ir mazākumā.
32
32. Lietojot ķīmisko analīžu kvantitatīvās metodes, izmanto šādus materiālus un iekārtas:
32.1. aparatūru, kas ietver:
32.1.1. filtrtīģeļus un sverglāzes, kas ir pietiekami lielas, lai tajās ievietotu filtrtīģeļus, vai citu aparatūru, ar kuru var iegūt identiskus rezultātus;
32.1.2. vakuuma kolbu;
32.1.3. eksikatoru ar silikagelu, kas satur indikatoru;
32.1.4. ventilējamu žāvējamo skapi raudžu žāvēšanai 150 (± 3) °C temperatūrā;
32.1.5. analītiskos svarus (ar precizitāti ± 0,0002 g);
32.1.6. Soksleta ekstraktoru vai citu aparatūru, ar kuru var iegūt identiskus rezultātus;
32.2. ķīmiski tīrus reaģentus, kas ietver:
32.2.1. petrolēteri, pārdestilētu, ar viršanas temperatūru 40-60 °C;
32.2.2. citus reaģentus, kas minēti attiecīgajā šo noteikumu nodaļā;
32.2.3. destilētu vai dejonizētu ūdeni;
32.2.4. acetonu;
32.2.5. ortofosforskābi;
32.2.6. karbamīdu;
32.2.7. nātrija bikarbonātu.
33
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
33. Analizējot sausās masas, raudzes nav nepieciešams kondicionēt vai veikt analīzes kondicionālos klimatiskajos apstākļos.
34
34. Analizē testēšanas paraugu, kas pārņem laboratorijas parauga neviendabīgumu un ir tik liels, lai no tā iegūtu visas raudzes, kuru masa ir aptuveni 1 g katrai.
35
35. Testēšanas paraugu iepriekš attīra, ievērojot šādu procedūru:
35.1. ja paraugā ir viela, kura nav jāņem vērā procentuālajos aprēķinos, tā vispirms jāatdala, lietojot attiecīgu metodi, kas neietekmē nevienu no komponentšķiedrām;
35.2. nešķiedru vielas, kuras var ekstrahēt ar petrolēteri un ūdeni, atdala, gaisa sauso testēšanas paraugu Soksleta aparātā apstrādājot ar petrolēteri vienu stundu ar minimālo ātrumu seši cikli stundā. Atstāj, lai petrolēteris iztvaiko. Pēc tam paraugus ekstrahē ar ūdeni, mērcējot vienu stundu iekštelpu gaisa temperatūrā, un mērcē 65 (± 5) °C temperatūrā vēl vienu stundu, šķidrumu laiku pa laikam maisot. Testēšanas parauga un ūdens proporcija ir 1:100. Testēšanas paraugu nospiežot, centrifugējot vai atsūcot ar vakuumu, atdala ūdeni un ļauj paraugam izžūt gaisā;
35.3. ja nešķiedru vielu nevar ekstrahēt ar petrolēteri un ūdeni, to atdala, aizstājot minēto ūdens metodi ar citu metodi, kas būtiski neizmaina nevienu no šķiedru komponentiem. Dažām nebalinātām dabiskajām augšķiedrām (piemēram, džutai, koirai) ar parasto iepriekšējo attīrīšanu (ar petrolēteri un ūdeni) nav iespējams atdalīt visas dabiskās nešķiedru vielas, tomēr tām papildu iepriekšējo attīrīšanu neveic, ja vien paraugs nesatur apretes, kas nešķīst ne petrolēterī, ne ūdenī. Testēšanas pārskatos iekļauj iepriekšējā attīrīšanā izmantoto metožu pilnīgu detalizētu aprakstu;
35.4. ja paraugā ir elastolefīns vai šķiedru maisījums, kura sastāvā ir elastolefīns un citas vielas (vilna, dzīvnieku mati, zīds, kokvilna, lini, kaņepāji, džuta, abaka, alfas kokosa šķiedras, slotzaru šķiedra, rāmija, sizals, kupro, modālviskoze, proteīns, viskoze, akrils, poliamīds vai neilons, poliesteris un elastomultiesteris), veic šo noteikumu 35.5.apakšpunktā minēto procedūru, petrolēteri aizstājot ar acetonu;
35.5. ja šķiedru maisījuma sastāvā ir elastolefīns un acetāts, testēšanas paraugu ekstrahē 10 minūtes 80 oC temperatūrā ar šķīdumu, kas satur 25 g/l 50 % ortofosforskābes un 50 g/l urīnskābes. Testēšanas parauga un šķīduma attiecība ir 1:100. Testēšanas paraugu mazgā ūdenī, tad žāvē un mazgā 0,1 % nātrija bikarbonāta šķīdumā. Nobeigumā testēšanas paraugu mazgā ūdenī.
36
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
36. Paraugu testē, ievērojot šādu procedūru:
36.1. testēšanas paraugu žāvē atbilstoši šādiem nosacījumiem:
36.1.1. žāvē ne mazāk kā četras un ne vairāk kā 16 stundas 150 (± 3) °C temperatūrā ventilējamā žāvēšanas skapī, kura durvis ir cieši aizvērtas. Ja žāvēšanas laiks ir īsāks par 14 stundām, testēšanas paraugam regulāri pārbauda masu, lai noteiktu, vai tā ir nemainīga (konstanta). Masu uzskata par nemainīgu (konstantu), ja pēc 60 minūšu papildu žāvēšanas tā mainījusies mazāk par 0,05 %;
36.1.2. žāvēšanas, dzesēšanas un svēršanas laikā izvairās aiztikt ar kailām rokām tīģeļus, sverglāzes, raudzes un atlikumus;
36.1.3. raudzes žāvē sverglāzē, tās vāku novieto līdzās. Pēc izžāvēšanas un pirms izņemšanas no žāvējamā skapja sverglāzi aizvāko un ātri pārliek eksikatorā;
36.1.4. filtrtīģeli žāvē sverglāzē, tās vāku novieto līdzās žāvējamā skapī. Pēc žāvēšanas sverglāzi aizvāko un ātri pārliek eksikatorā;
36.1.5. ja nelieto filtrtīģeli, žāvē žāvējamajā skapī tā, lai varētu noteikt šķiedru sauso masu bez zudumiem;
36.2. dzesē vismaz divas stundas (līdz pilnīgai sverglāžu atdzišanai) eksikatorā, kas novietots līdzās svariem;
36.3. sverglāzi divu minūšu laikā pēc izņemšanas no eksikatora nosver ar precizitāti līdz ± 0,0002 g;
36.4. no iepriekš attīrītā testēšanas parauga ņem raudzi, kuras masa ir vismaz 1 g. Pavedienu vai drānu sagriež apmēram 10 mm garos gabalos, kas sadalīti iespējami sīki. Raudzi žāvē sverglāzē, dzesē eksikatorā un nosver. Tad raudzi pārliek stikla traukā saskaņā ar attiecīgo šo noteikumu nodaļu, nekavējoties pārsver sverglāzi un aprēķina raudzes sauso masu pēc starpības. Testu pabeidz saskaņā ar attiecīgo šo noteikumu nodaļu. Atlikumu pārbauda mikroskopiski, lai konstatētu, vai šķīdināmā šķiedra patiešām ir pilnīgi atdalīta.
37
37. Nešķīstošā komponenta masu izsaka procentos no maisījuma kopējās masas. Šķīstošā (izšķīdinātā) komponenta procentuālo saturu aprēķina kā starpību. Rezultātus aprēķina, pamatojoties uz attīrīti sauso masu, kas koriģēta ar resorbātu (piemēram, mitruma) piesvara arbitrāri pieņemtajām normām (pielaidēm jeb pieļāvumiem) un korekcijas koeficientiem, kas nepieciešami, lai tiktu ņemti vērā vielas zudumi iepriekšējās attīrīšanas un analīžu laikā. Aprēķinos lieto šo noteikumu 39.punktā minēto formulu.
38
38. Neņemot vērā šķiedras masas zudumus iepriekšējās attīrīšanas laikā, nešķīstošā komponenta attīrīti sausās masas procentuālo saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
P1 % = 100.r.d/m, kur
P1 - attīrīti sausā nešķīstošā komponenta procentuālais saturs;
m - raudzes sausā masa pēc iepriekšējās attīrīšanas;
r - atlikuma sausā masa;
d - koeficients analīžu laikā reaģentā nešķīstošā komponenta masas zudumu koriģēšanai. Atbilstošās d vērtības minētas šo noteikumu attiecīgajās nodaļās un ir piemērojamas ķīmiski nedestruktētām šķiedrām.
39
39. Nešķīstošā komponenta attīrīti sausās masas procentuālo saturu aprēķina, koriģējot ar resorbātu piesvara normām (pielaidēm jeb pieļāvumiem) un ar korekcijas koeficientiem, kas izmantoti, aprēķinot masas zudumus iepriekšējās attīrīšanas laikā (otrā komponenta procentuālais saturs (P2A %) ir 100 - P1A %):
40
, kurP1A - nešķīstošā komponenta procentuālais saturs, kas koriģēts ar resorbātu piesvara normām un masas zudumu iepriekšējā attīrīšanā;P1 - nešķīstošā komponenta attīrīti sausās masas procentuālais saturs, kas aprēķināts, izmantojot šo noteikumu 38.punktā minēto formulu;a1 - nešķīstošā komponenta arbitrāri pieņemtā resorbātu piesvara norma atbilstoši normatīvajiem aktiem par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā;a2 - šķīstošā komponenta arbitrāri pieņemtā resorbātu piesvara norma atbilstoši normatīvajiem aktiem par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā;b1 - nešķīstošā komponenta procentuālie zudumi iepriekšējā attīrīšanā;b2 - šķīstošā komponenta procentuālie zudumi iepriekšējā attīrīšanā;39.1. ja lietota īpaša iepriekšējā attīrīšana, b1 un b2 vērtības nosaka, pakļaujot katra komponenta tīršķiedru tādai pašai iepriekšējai attīrīšanai, kādu lieto analīzē. Par tīršķiedrām uzskata šķiedras, kas nesatur nešķiedru vielas, izņemot tās, kas parasti (dabiski vai ražošanas dēļ) ir tādā (nebalinātā vai balinātā) šķiedru stāvoklī, kādā šīs nešķiedru vielas konstatējamas analizējamā materiālā;39.2. ja nav iespējams iegūt analizējamā materiāla ražošanai izmantoto atsevišķo komponentu tīršķiedras, lieto b1 un b2 vidējās vērtības, kuras iegūtas testos ar attīrītām šķiedrām, kas ir līdzīgas tām, ko satur pārbaudāmais maisījums;39.3. ja lieto parasto iepriekšējo attīrīšanu ar petrolēteri un ūdeni, koriģējošos koeficientus b1 un b2 var neņemt vērā, izņemot nebalinātu kokvilnu, nebalinātu linu un nebalinātus kaņepājus, kurus attīrot radušos zudumus pieņem 4 % līmenī, bet polipropilēnam - 1 % līmenī.
40. Citām šķiedrām iepriekšējā attīrīšanā radušos zudumus aprēķinos var neņemt vērā.
41
3.2. Kvantitatīvo analīžu metode ar manuālo (mehānisko) atdalīšanu
41. Kvantitatīvo analīžu metodi ar manuālo (mehānisko) atdalīšanu lieto visu veidu tekstilšķiedrām, kas neveido nesadalāmos maisījumus, kuru komponentus nebūtu iespējams atdalīt ar rokām.
42
42. Pēc tekstilizstrādājumu komponentu identifikācijas nešķiedru vielas atdala, izmantojot iepriekšējo attīrīšanu. Pēc tam šķiedras atdala ar rokām, izžāvē un nosver, lai aprēķinātu katras šķiedras proporciju maisījumā.
43
43. Lietojot šo noteikumu 41.punktā minēto metodi, izmanto šādus materiālus un iekārtas:
43.1. aparatūru, kas ietver:
43.1.1. sverglāzes vai citu aparatūru, ar kuru var iegūt identiskus rezultātus;
43.1.2. eksikatoru ar silikagelu, kas satur indikatoru;
43.1.3. ventilējamu žāvējamo skapi raudžu žāvēšanai 150 (± 3) °C temperatūrā;
43.1.4. analītiskos svarus (ar precizitāti ± 0,0002 g);
43.1.5. Soksleta ekstraktoru vai citu aparatūru, ar kuru var iegūt identiskus rezultātus;
43.1.6. adatu;
43.1.7. groduma mērītāju vai līdzīgu aparātu;
43.2. reaģentus, kas ietver:
43.2.1. petrolēteri, pārdestilētu, ar viršanas temperatūru 40-60 °C;
43.2.2. destilētu vai dejonizētu ūdeni.
44
44. Analizējot pavedienu, ievēro šādu procedūru:
44.1. no iepriekš attīrīta testēšanas parauga ņem raudzi, kuras masa ir vismaz 1 g. Ļoti smalkam pavedienam analīzes var veikt, ja tā minimālais garums ir 30 m, neatkarīgi no pavediena masas;
44.2. sagriež pavedienu piemērota garuma gabalos un atdala atšķirīgu veidu šķiedru ar adatu vai, ja nepieciešams, ar groduma mērītāju. Šādi iegūtos šķiedru veidus liek iepriekš nosvērtās sverglāzēs un žāvē 150 (± 3) °C temperatūrā līdz konstantai (nemainīgai) masai atbilstoši šo noteikumu 36.punktam.
45
45. Analizējot drānu, ievēro šādu procedūru:
45.1. no iepriekš attīrītā testēšanas parauga ņem raudzi, kuras masa ir vismaz 1 g. Raudzē nedrīkst iekļaut eģi;
45.2. paralēli audiem vai šķēriem nogriež raudzes malas tā, lai novērstu pavedienu izslīdi;
45.3. adītām drānām raudzi ņem cilpu stabiņu un cilpu rindu virzienā;
45.4. atdala atšķirīgu veidu šķiedras un liek iepriekš nosvērtās sverglāzēs;
45.5. turpmāk rīkojas atbilstoši šo noteikumu 44.punktam.
46
46. Lai aprēķinātu rezultātus, katras komponentšķiedras masu izsaka procentos no kopējās šķiedru masas maisījumā. Rezultātus aprēķina, pamatojoties uz attīrīti sauso masu, kas koriģēta ar resorbātu (piemēram, mitruma) piesvara normām (pielaidēm jeb pieļāvumiem) un korekcijas koeficientiem, kas nepieciešami, lai tiktu ņemti vērā vielas zudumi iepriekšējās attīrīšanas laikā.
47
47. Neievērojot šķiedru masas zudumus iepriekšējās attīrīšanas laikā, šķiedru attīrīti sausās masas procentuālo saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
48
,kurP1 - pirmā attīrīti sausā komponenta procentuālais saturs;m1 - pirmā komponenta attīrīti sausā masa;m2 - otrā komponenta attīrīti sausā masa.
48. Aprēķinot katra komponenta procentuālo saturu, kas koriģēts ar resorbātu piesvara normām (pielaidēm jeb pieļāvumiem) un, ja nepieciešams, ar attiecīgajiem koeficientiem, ņem vērā šo noteikumu 39. un 40.punktā minētās prasības.
49
3.3. Metožu precizitāte un testēšanas pārskats
49. Precizitāte, kas norādīta individuālajās metodēs, ir saistāma ar to reproducējamību (reproducējamība attiecas uz ticamību, t.i., uz sakritību starp eksperimentālām vērtībām, ko ieguvuši laboranti dažādās laboratorijās vai dažādos laikos, lietojot vienu un to pašu metodi un iegūstot individuālus rezultātus identiska maisījuma raudzēm).
50
50. Reproducējamību izsaka ar rezultātu ticamības robežām, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmenī. Atšķirība starp divu analīžu sēriju rezultātiem, kas iegūti dažādās laboratorijās, pareizi izmantojot metodi identiskam maisījumam, būtu vērojama tikai piecos no 100 gadījumiem.
51
51. Testēšanas pārskatā norāda metodi, ar kādu analīze ir veikta, precīzi norāda īpašo iepriekšējo attīrīšanu (šo noteikumu 35.punkts), kā arī individuālos rezultātus un aritmētiski vidējo rezultātu (katru ar precizitāti 0,1).
52
3.4. Acetātam un citām noteiktām šķiedrām piemērojamā metode
52. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas acetātam un citām noteiktām šķiedrām piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 1.metode jeb acetona metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
52.1. acetātšķiedra;
52.2. vilna, dzīvnieku mati, zīds, kokvilna, lins, kaņepāji, džuta, abaka, alfas, koira (kokosa šķiedras), irbulene, rāmija, sizals, kupro, modālviskoze, proteīns, viskoze, akrils, poliamīds vai neilons, poliesteris, elastomultiesteris un elastolefīns.
53
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
53. Šo noteikumu 52.punktā minēto metodi nelieto acetātšķiedrām, kuru virsma ir deacetilēta.
54
54. Acetātu izšķīdina ar acetonu no šķiedru maisījuma ar zināmu sauso masu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Atlikuma masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausā acetāta procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
55
55. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto 200 ml tilpuma koniskās kolbas ar stikla aizbāzni.
56
56. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto acetonu.
57
57. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
57.1. raudzi ievieto kolbā, kuras tilpums ir vismaz 200 ml, un pārlej ar acetonu (100 ml acetona uz katru raudzes gramu). Kolbu noslēdz ar aizbāzni, sakrata un iztur 30 minūtes iekštelpu gaisa temperatūrā, laiku pa laikam sakratot. Filtrē šķidrumu caur iepriekš nosvērtu filtrtīģeli;
57.2. atkārto šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minēto darbību vēl divas reizes (kopā veic trīs ekstrakcijas), katru 15 minūtes ilgi tā, lai kopējais apstrādes laiks acetonā būtu viena stunda. Atlikumu pārvieto filtrtīģelī un mazgā ar acetonu, tad filtrē vakuumā. Filtrtīģeli atkārtoti piepilda ar acetonu un ļauj tam brīvi iztecēt;
57.3. nobeigumā filtrtīģeli nosūc vakuumā, izžāvē kopā ar atlikumu, atdzesē un nosver.
58
58. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļ u. Koriģējošā koeficienta d vērtība ir 1,00.
59
59. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 52.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
60
3.5. Noteiktām proteīna šķiedrām un citām noteiktām šķiedrām piemērojamā metode
60. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas noteiktām proteīna šķiedrām un citām noteiktām šķiedrām piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 2.metode jeb hipohlorīta metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
60.1. proteīna šķiedras - vilna, dzīvnieku mati, zīds, proteīns;
60.2. kokvilna, kupro, viskoze, akrils, hloršķiedras, poliamīds vai neilons, poliesteris, polipropilēns, elastāns, stikla šķiedra, elastomultiesteris un elastolefīns.
61
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
61. Ja maisījumā ir dažādas proteīna šķiedras, tad, izmantojot minēto metodi, var noteikt to kopējo daudzumu, bet ne katras atsevišķās šķiedras daudzumu.
62
62. Proteīna šķiedru izšķīdina ar hipohlorīta šķīdumu no maisījuma ar noteiktu sauso masu. Atlikumu savāc, skalo, žāvē un nosver. Atlikuma masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausās proteīna šķiedras procentuālo saturu nosaka pēc starpības.
63
63. Hipohlorīta šķīduma pagatavošanai var lietot litija hipohlorītu vai nātrija hipohlorītu.
64
64. Litija hipohlorītu ieteicams izmantot, ja veic nelielu skaitu analīžu vai garas analīzes, jo hipohlorīta procentuālais saturs cietā litija hipohlorītā atšķirībā no nātrija hipohlorīta ir faktiski nemainīgs. Ja hipohlorīta procentuālais saturs ir zināms, to var nepārbaudīt jodometriski katrai analīzei, kamēr izmanto vienas konstantas masas litija hipohlorīta porciju.
65
65. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto:
65.1. konisko 250 ml tilpuma kolbu ar slīpēta stikla aizbāzni;
65.2. termostatu, kas noregulējams uz 20 (± 2) °C temperatūru.
66
66. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto:
66.1. hipohlorīta reaģentu, kas ietver:
66.1.1. litija hipohlorīta šķīdumu - svaigi sagatavotu šķīdumu, kas satur 35 (± 2) g/l (apmēram 1 M) aktīvā hlora un kuram pievienots iepriekš atšķaidīts nātrija hidroksīds 5 (± 0,5) g/l. Lai sagatavotu reaģentu, apmēram 700 ml destilēta ūdens izšķīdina 100 g litija hipohlorīta, kas satur 35 (± 2) g/l aktīvā hlora (vai 115 g litija hipohlorīta, kas satur 30 % aktīvā hlora), pievieno 5 g nātrija hidroksīda, kas izšķīdināts apmēram 200 ml destilēta ūdens, un šķīdumu uzpilda līdz vienam litram ar destilētu ūdeni. Svaigi sagatavots šķīdums nav jāpārbauda jodometriski;
66.1.2. nātrija hipohlorīta šķīdumu - svaigi sagatavotu šķīdumu, kas satur 35 (± 2) g/l (apmēram 1 M) aktīvā hlora un kuram pievienots iepriekš izšķīdināts nātrija hidroksīds 5 (± 0,5) g/l. Aktīvā hlora saturu šķīdumā pirms katras analīzes pārbauda jodometriski;
66.2. atšķaidītu etiķskābi, ko iegūst, ar ūdeni līdz vienam litram atšķaidot 5 ml ledus etiķskābes.
67
67. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
67.1. 250 ml tilpuma kolbā samaisa apmēram 1 g raudzes ar apmēram 100 ml hipohlorīta šķīduma (litija vai nātrija hipohlorīts) un kārtīgi sakrata, lai samitrinātu paraugu;
67.2. 40 minūtes iztur kolbu termostatā 20 °C temperatūrā, kratot to nepārtraukti vai vismaz ar regulāriem intervāliem. Tā kā vilna šķīst eksotermiski, reakcijas siltumu aizvada, lai nesāktos nešķīstošo šķiedru šķīšana, kas varētu radīt ievērojamas kļūdas;
67.3. pēc 40 minūtēm filtrē kolbas saturu caur nosvērtu stikla filtrtīģeli un pārvieto visas atlikušās šķiedras filtrtīģelī, skalojot kolbu ar nelielu daudzumu hipohlorīta reaģenta. Tīģeli nosūc vakuumā, atlikumu mazgā pēc kārtas ar ūdeni, atšķaidītu etiķskābi un visbeidzot ar ūdeni. Pēc katras mazgāšanas tīģeli nosūc vakuumā. Vakuumfiltrēšanu neuzsāk, kamēr katrs mazgāšanas šķidrums nav brīvi iztecējis;
67.4. nobeigumā filtrtīģeli nosūc vakuumā, izžāvē kopā ar atlikumu, atdzesē un nosver.
68
68. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošā koeficienta d vērtība ir 1,00, izņemot kokvilnu, viskozi un modālviskozi, kam d = 1,01, un nebalinātu kokvilnu, kam d = 1,03.
69
69. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 60.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
70
3.6. Viskozei, kupro vai noteiktām modālviskozēm un attiecīgā veida kokvilnai piemērojamā metode
70. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas viskozei, kupro vai noteiktām modālviskozēm un attiecīgā veida kokvilnai piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 3.metode jeb skudrskābes un cinka hlorīda metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
70.1. viskoze vai kupro, ieskaitot attiecīgo veidu modālviskozes šķiedru;
70.2. kokvilna un elastolefīns.
71
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
71. Ja ir konstatēta modālviskoze, veic sākotnējo testu, lai noteiktu, vai tā šķīst reaģentā.
72
72. Minēto metodi nevar lietot maisījumiem, kuros kokvilna ir lielā mērā ķīmiski destruktēta, kā arī, ja viskoze vai kupro noteiktu krāsvielu vai apdares preparātu klātbūtnes dēļ šķīst nepilnīgi un tos nevar pilnīgi atdalīt.
73
73. Viskozi, kupro vai modālviskozi no šķiedru maisījuma, kuram ir zināma sausā masa, izšķīdina ar reaģentu, kas satur skudrskābi un cinka hlorīdu. Atlikumu savāc, skalo, žāvē un nosver. Atlikuma masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausas viskozes, kupro vai modālviskozes šķiedras procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
74
74. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto:
74.1. konisko 200 ml tilpuma kolbu ar stikla aizbāzni;
74.2. aparatūru kolbu izturēšanai 40 (± 2) °C temperatūrā.
75
75. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto:
75.1. šķīdumu, kas satur 20 g kausēta bezūdens cinka hlorīda un 68 g bezūdens skudrskābes un kam pievienots ūdens līdz 100 g masai, t.i., 20 masas daļas kausēta bezūdens cinka hlorīda pret 80 masas daļām 85 % m/m skudrskābes (īpaši jāievēro šo noteikumu 32.2.2.apakšpunkts. Izmantojot minēto metodi, ir būtiski lietot tikai kausētu bezūdens cinka hlorīdu);
75.2. amonija hidroksīda šķīdumu, ko iegūst, atšķaidot 20 ml koncentrēta amonjaka šķīduma (blīvums 0,880 g/ml) līdz vienam litram ar ūdeni.
76
76. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto proce-dūru:
76.1. liek raudzi tieši kolbā, kas sakarsēta līdz 40 °C. Pievieno skudrskābes un cinka hlorīda šķīdumu, kas iepriekš sakarsēts līdz 40 °C (100 ml uz katru raudzes gramu). Aiztaisa kolbu ar aizbāzni un kārtīgi sakrata. Iztur kolbu un tās saturu konstantā 40 °C temperatūrā divarpus stundas, sakratot kolbu ik pēc stundas. Filtrē kolbas saturu caur nosvērtu filtrtīģeli, izmantojot reaģentu, pārvieto uz tīģeli visas šķiedras, kas palikušas kolbā. Skalo ar 20 ml reaģenta;
76.2. tīģeli un atlikumu rūpīgi mazgā ar ūdeni 40 °C temperatūrā. Šķiedru atlikumu skalo apmēram 100 ml aukstā amonija hidroksīda šķīdumā (šo noteikumu 75.2.apakšpunkts), nodrošinot, lai atlikums būtu pilnīgi iegremdēts šķīdumā uz 10 minūtēm (šo noteikumu 76.3.apakšpunkts), pēc tam rūpīgi skalo ar aukstu ūdeni;
76.3. lai nodrošinātu šķiedru atlikuma iemērkšanu amonija hidroksīda šķīdumā uz 10 minūtēm, var lietot, piemēram, filtrtīģeļa palīgierīci ar krānu, kas regulē amonjaka šķīduma plūsmu;
76.4. vakuuma filtrēšanu neuzsāk, kamēr katrs mazgāšanas šķidrums nav brīvi iztecējis. Nobeigumā filtrtīģeli nosūc vakuumā, izžāvē kopā ar atlikumu, atdzesē un nosver.
77
77. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d kokvilnai ir 1,02 un elastolefīnam - 1,00.
78
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
78. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 70.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
79
3.7. Poliamīdam vai neilonam un citām noteiktām šķiedrām piemērojamā metode
79. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas poliamīdam vai neilonam un citām noteiktām šķiedrām piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 4.metode jeb 80 % m/m skudrskābes metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
79.1. poliamīds vai neilons;
79.2. vilna, dzīvnieku mati, kokvilna, kupro, modālviskoze, viskoze, akrils, hloršķiedra, poliesteris, polipropilēns, stikla šķiedra, elastomultiesteris un elastolefīns.
80
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
80. Šo noteikumu 79.punktā minēto metodi lieto arī maisījumiem ar vilnu, bet, ja vilnas saturs ir lielāks par 25 %, jālieto šo noteikumu 1.pielikumā minētā 2.metode (šķīdinot vilnu sārmaina nātrija hipohlorīta šķīdumā).
81
81. No šķiedru maisījuma, kuram ir zināma sausā masa, poliamīda šķiedru izšķīdina ar skudrskābi. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Atlikuma masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausā poliamīda vai neilona procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
82
82. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto 200 ml tilpuma konisko kolbu ar stikla aizbāzni.
83
83. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto:
83.1. skudrskābi (80 % m/m, kuras relatīvais blīvums 20 °C temperatūrā ir 1,186). 880 ml 90 % m/m skudrskābes (20 °C temperatūrā relatīvais blīvums ir 1,204) atšķaida ar ūdeni līdz vienam litram. Alternatīvi sagatavo citu šķīdumu, 780 ml 98-100 % m/m skudrskābes (20 °C temperatūrā relatīvais blīvums ir 1,220) atšķaidot ar ūdeni līdz vienam litram. Robežās no 77 līdz 83 % m/m skudrskābes koncentrācija būtiski neietekmē rezultātus;
83.2. amonija hidroksīda šķīdumu, ko iegūst, 20 ml koncentrēta amonjaka (blīvums 0,880 g/ml) atšķaidot ar ūdeni līdz vienam litram.
84
84. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru - raudzei, kas atrodas koniskajā kolbā, kuras tilpums ir vismaz 200 ml, pievieno 100 ml skudrskābes uz katru raudzes gramu. Kolbu noslēdz ar aizbāzni un sakrata, lai samitrinātu raudzi. Atstāj kolbu uz 15 minūtēm iekštelpu gaisa temperatūrā, ik pa brīdim to sakratot. Kolbas saturu filtrē caur nosvērtu filtrtīģeli, un visas atlikušās šķiedras pārvieto tīģelī, izskalojot kolbu ar nelielu daudzumu skudrskābes reaģenta. Tīģeli nosūc vakuumā, atlikumu mazgā filtrā pēc kārtas ar skudrskābes reaģentu, karstu ūdeni, atšķaidītu amonija hidroksīda šķīdumu un visbeidzot ar aukstu ūdeni. Pēc katras mazgāšanas šķidrumam ļauj brīvi notecēt, pēc tam atlikumu atsūc vakuumā. Pēc pēdējās vakuumfiltrēšanas filtrtīģeli izžāvē kopā ar atlikumu, atdzesē un nosver.
85
85. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d ir 1,00.
86
86. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 79.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
87
3.8. Acetātam un triacetātam piemērojamā metode
87. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas acetātam un triacetātam piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 5.metode jeb benzilspirta metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido acetāts ar triacetātu un elastolefīnu.
88
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
88. Acetātšķiedru izšķīdina ar benzilspirtu 52 (± 2) °C temperatūrā no šķiedru maisījuma ar zināmu sauso masu. Atlikumu savāc, skalo, žāvē un nosver. Tā masu izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausā acetāta procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
89
89. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto:
89.1. konisko 200 ml kolbu ar stikla aizbāzni;
89.2. mehānisko kratītāju;
89.3. termostatu vai citu aparatūru, lai kolbu saglabātu 52(±2) °C temperatūrā.
90
90. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto benzilspirtu un etanolu.
91
91. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
91.1. raudzei, kas atrodas koniskajā kolbā, pievieno 100 ml benzilspirta uz katru raudzes gramu. Kolbu noslēdz ar aizbāzni, nostiprina kratītājā tā, lai kolba būtu iegremdēta ūdens vannā, kuras temperatūra ir 52 (± 2) °C, un krata 20 minūtes šajā temperatūrā (mehāniskā kratītāja vietā kolbu var enerģiski kratīt ar rokām);
91.2. šķidrumu nolej caur nosvērtu filtrtīģeli. Kolbā ielej nākamo benzilspirta devu un krata 20 minūtes (91.1.apakšpunkts) 52 (± 2) °C temperatūrā;
91.3. šķidrumu nolej caur filtrtīģeli. Atkārto operāciju ciklu trešo reizi;
91.4. nobeigumā ielej šķidrumu un atlikumu tīģelī, pārvieto visas atlikušās šķiedras no kolbas tīģelī, skalo ar papildu benzilspirta daudzumu 52 (± 2) °C temperatūrā un nosūc tīģeli;
91.5. šķiedras pārvieto kolbā, noskalo ar etanolu un pēc sakratīšanas ar rokām nolej caur filtrtīģeli;
91.6. atkārto šo skalošanas operāciju divas vai trīs reizes. Atlikumu pārvieto tīģelī un kārtīgi nosūc. Tīģeli un atlikumu izžāvē, atdzesē un nosver.
92
92. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d ir 1,00.
93
93. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 87.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
94
3.9. Triacetātam un citām noteiktām šķiedrām piemērojamā metode
94. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas triacetātam un citām noteiktām šķiedrām piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 6.metode jeb dihlormetāna metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
94.1. triacetāts vai polilaktīds;
94.2. vilna, dzīvnieku mati, zīds, kokvilna, kupro, modālviskoze, viskoze, akrils, poliamīds vai neilons, poliesteris, stikla šķiedra, elastomultiesteris un elastolefīns.
95
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
95. Triacetāta šķiedras, kas apdares dēļ ir daļēji hidrolizētas, vairs nav pilnīgi šķīstošas reaģentā. Tādos gadījumos šo noteikumu 94.punktā minētā metode nav lietojama.
96
96. No šķiedru maisījuma ar zināmu sauso masu triacetāta vai polilaktīda šķiedras izšķīdina ar dihlormetānu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Ja nepieciešams, to masu koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausā triacetāta vai polilaktīda procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
97
97. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto konisko 200 ml kolbu ar stikla aizbāzni.
98
98. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto dihlormetānu.
99
99. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
99.1. raudzei, kas atrodas 200 ml koniskajā kolbā, pievieno 100 ml dihlormetāna uz katru raudzes gramu. Kolbu noslēdz ar aizbāzni. Ik pēc 10 minūtēm kolbu sakrata, lai samitrinātu raudzi, un atstāj uz 30 minūtēm iekštelpu gaisa temperatūrā, kolbu regulāri sakratot. Šķidrumu nolej caur nosvērtu filtrtīģeli. 60 ml dihlormetāna ielej kolbā ar atlikumu, ar rokām sakrata un filtrē kolbas saturu caur filtrtīģeli. Atlikušās šķiedras pārvieto tīģelī, izskalojot kolbu ar vēl nedaudz dihlormetāna. Lieko šķidrumu atdala vakuumā, tīģeli piepilda ar dihlormetānu un atļauj tam brīvi notecēt;
99.2. nobeigumā vakuumā atsūc šķidrumu, apstrādā atlikumu ar vārošu ūdeni, lai atdalītu visu šķīdinātāju. Tīģeli un atlikumu atsūc vakuumā, izžāvē, atdzesē un nosver.
100
100. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d ir 1,00, izņemot poliesteri, elastomultiesteri un elastolefīnu, kuriem koriģējošais koeficients d ir 1,01.
101
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
101. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 94.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
102
3.10. Noteiktām celulozes šķiedrām un poliesteram piemērojamā metode
102. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas noteiktām celulozes šķiedrām un poliesteram piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 7.metode jeb 75 % m/m sērskābes metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
102.1. kokvilna, lins, kaņepes, rāmija, kupro, modālviskoze, viskoze;
102.2. poliesteris, elastomultiesteris un elastolefīns.
103
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
103. Celulozes šķiedras izšķīdina ar 75 % m/m sērskābi no šķiedru maisījuma ar zināmu sauso masu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē, un nosver, tā masu izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausās celulozes šķiedras procentuālo saturu atrod pēc starpības.
104
104. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto:
104.1. konisko 500 ml kolbu ar stikla aizbāzni;
104.2. termostatu vai citu aparatūru, lai kolbu uzturētu 52 (± 2) °C temperatūrā.
105
105. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto:
105.1. sērskābi 75 (± 2) % m/m. To sagatavo dzesējot. 700 ml sērskābes (20 °C temperatūrā blīvums ir 1,84) uzmanīgi pielej 350 ml destilēta ūdens. Pēc tam, kad šķīdums ir atdzisis līdz iekštelpu gaisa temperatūrai, to atšķaida ar ūdeni līdz vienam litram;
105.2. amonija hidroksīda šķīdumu, ko iegūst, 80 ml amonjaka šķīduma (20 °C temperatūrā blīvums ir 0,88 g/ml) atšķaidot ar ūdeni līdz vienam litram.
106
106. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
106.1. raudzei, kas atrodas koniskajā kolbā ar stikla aizbāzni ar vismaz 500 ml tilpumu, pielej 200 ml 75 % sērskābes uz katru raudzes gramu. Kolbu noslēdz ar aizbāzni un uzmanīgi sakrata, lai samitrinātu raudzi. Kolbu iztur 50 (± 5) °C temperatūrā vienu stundu, sakratot ik pēc aptuveni 10 minūtēm. Kolbas saturu filtrē vakuumā caur nosvērtu filtrtīģeli. Visas atlikušās šķiedras pārvieto no kolbas tīģelī, kolbu skalojot ar nelielu 75 % sērskābes daudzumu. Filtrtīģeli atsūc vakuumā, atlikumu mazgā filtrtīģelī vienu reizi, piepildot to ar svaigu sērskābes porciju. Vakuumfiltrēšanu nelieto, kamēr skābe nav brīvi notecējusi;
106.2. atlikumu mazgā šādi: vairākas reizes ar aukstu ūdeni, divreiz ar atšķaidītu amonjaka šķīdumu, pēc tam pamatīgi ar aukstu ūdeni. Pēc katras mazgāšanas filtrē vakuumā pēc tam, kad šķidrums ir brīvi notecējis. Nobeigumā tīģeli un atlikumu nosūc vakuumā, izžāvē, atdzesē un nosver.
107
107. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d ir 1,00.
108
108. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 102.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
109
3.11. Akrilam, noteiktām modakrila vai noteiktām hloršķiedrām un noteiktām citām šķiedrām piemērojamā metode
109. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas akrilam, noteiktām modakrila vai noteiktām hloršķiedrām un noteiktām citām šķiedrām piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 8.metode jeb dimetilformamīda metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
109.1. akrils, noteikti modakrili vai noteiktas hloršķiedras (pirms analīzes veikšanas jāpārbauda šādu modificētu akrilu vai hlora šķiedru šķīdība reaģentā);
109.2. vilna, dzīvnieku mati, zīds, kokvilna, kupro, modālviskoze, viskoze, poliamīds vai neilons un poliesteris, elastomultiesteris un elastolefīns.
110
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
110. Šo noteikumu 109.punktā minētā metode ir izmantojama akriliem un noteiktiem modakriliem, kas apstrādāti ar metālsaturošām krāsvielām, bet nav izmantojama, ja tie krāsoti ar hromējamām krāsvielām.
111
111. Akrilu, modakrilu vai hloršķiedru izšķīdina ar dimetilformamīdu, kas sakarsēts ūdens peldē līdz vārīšanās temperatūrai, no šķiedru maisījuma ar zināmu sauso masu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Tā masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausā akrila, modakrila vai hloršķiedras procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
112
112. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto:
112.1. konisko 200 ml kolbu ar stikla aizbāzni;
112.2. ūdens vannu vārīšanās temperatūrā.
113
113. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto dimetilformamīdu (viršanas temperatūra 153 (± 1) °C), kas nesatur vairāk par 0,1 % ūdens. Šis reaģents ir toksisks, tādēļ ieteicams lietot velkmi.
114
114. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
114.1. raudzei, kas atrodas vismaz 200 ml tilpuma koniskā kolbā, uz katru raudzes gramu pievieno 80 ml dimetilformamīda, kas iepriekš sakarsēts ūdens vannā pie viršanas temperatūras. Kolbu noslēdz ar aizbāzni un sakrata, lai samitrinātu raudzi. Tad karsē ūdens vannā vārīšanās temperatūrā vienu stundu. Šajā laikā kolbu un tās saturu uzmanīgi sakrata piecas reizes;
114.2. šķidrumu nolej caur nosvērtu filtrtīģeli, šķiedras atstājot kolbā. Pievieno nākamos 60 ml dimetilformamīda un karsē vēl 30 minūtes, šajā laikā kolbu un tās saturu uzmanīgi sakratot ar rokām divas reizes;
114.3. kolbas atlikumu filtrē caur filtrtīģeli vakuumā;
114.4. visas atlikušās šķiedras pārvieto tīģelī, izmazgājot kolbu ar dimetilformamīdu. Tīģeli filtrē vakuumā. Atlikumu mazgā ar apmēram vienu litru 70-80 °C karsta ūdens, tīģeli piepildot katru reizi. Pēc katras ūdens pievienošanas, kad liekais ūdens ir gravitāri notecējis, tīģeli nosūc vakuumā. Ja mazgāšanas šķidrums caur filtrtīģeli tek pārāk lēni, var lietot vieglu vakuuma atsūci;
114.5. nobeigumā tīģeli un atlikumu izžāvē, atdzesē un nosver.
115
115. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d ir 1,00, izņemot šādus gadījumus:
115.1. vilna - 1,01;
115.2. kokvilna - 1,01;
115.3. kupro - 1,01;
115.4. modālviskoze - 1,01;
115.5. poliesters - 1,01;
115.6. elastomultiesteris - 1,01.
116
116. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 109.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
117
3.12. Noteiktām hloršķiedrām un citām noteiktām šķiedrām piemērojamā metode
117. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas noteiktām hloršķiedrām un citām noteiktām šķiedrām piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 9.metode jeb 55,5/44,5 oglekļa disulfīda un acetona maisījuma metode) lieto divkomponentu maisījumiem:
117.1. noteiktas hloršķiedras, t.i., noteiktas polivinilhlorīda šķiedras, papildus hlorētas vai nehlorētas;
117.2. vilna, dzīvnieku mati, zīds, kokvilna, kupro, modālviskoze, viskoze, akrils, poliamīds vai neilons, poliesteris, stikla šķiedra un elastomultiesteris.
118
118. Pirms analīzes jāpārbauda polivinilhlorīda šķiedru šķīdība reaģentā:
118.1. ja vilnas vai zīda saturs maisījumā pārsniedz 25 %, lieto 2.metodi (1.pielikums);
118.2. ja poliamīda vai neilona saturs maisījumā pārsniedz 25 %, lieto 4.metodi (1.pielikums).
119
119. Hloršķiedru izšķīdina ar oglekļa disulfīda un acetona azeotropo maisījumu no šķiedru maisījuma ar zināmu sauso masu. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Tā masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausās polivinilhlorīda šķiedras procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
120
120. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto:
120.1. 200 ml tilpuma konisko kolbu ar stikla aizbāzni;
120.2. mehānisko kratītāju.
121
121. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto:
121.1. oglekļa disulfīdu un acetona azeotropo maisījumu (55,5 tilpuma procenti oglekļa disulfīda uz 44,5 % acetona). Tā kā šis reaģents ir toksisks, ieteicams lietot velkmi;
121.2. etanolu (92 % tilp.) vai metanolu.
122
122. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
122.1. raudzei, kas atrodas vismaz 200 ml tilpuma koniskā kolbā, pievieno 100 ml azeotropā maisījuma uz katru raudzes gramu. Kolbu cieši noslēdz ar aizbāzni un krata mehāniskajā kratītājā vai enerģiski ar rokām 20 minūtes iekštelpu gaisa temperatūrā. Nolej virspusē esošo šķidrumu caur nosvērtu filtrtīģeli;
122.2. atkārto darbību ar 100 ml svaiga reaģenta. Turpina šo operāciju ciklu, kamēr pēc ekstragējošā šķidruma piliena iztvaikošanas uz pulksteņstikliņa nav palikušas polimēra nogulsnes. Lietojot papildu reaģentu, atlikumu pārnes filtrtīģelī un filtrē vakuumā, lai aizvāktu šķidrumu. Tīģeli un atlikumu mazgā ar 20 ml spirta un tad trīs reizes ar ūdeni. Mazgāšanas šķidrumam ļauj gravitāri notecēt, pēc tam atlikušo nosūc vakuumā. Tīģeli un atlikumu izžāvē, atdzesē un nosver;
122.3. maisījumiem, kuros ir augsts hloršķiedru saturs, raudze žāvēšanas laikā var ievērojami sarauties, un tāpēc hloršķiedru šķīdināšana kavējas. Tomēr tas neietekmē hloršķiedru galīgo šķīšanu šķīdinātājā.
123
123. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d ir 1,00.
124
124. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 117.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
125
3.13. Acetātam un noteiktām hloršķiedrām piemērojamā metode
125. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas acetātam un noteiktām hloršķiedrām piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 10.metode jeb ledus etiķskābes metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
125.1. acetāts;
125.2. noteiktas hloršķiedras, t.i., polivinilhlorīda šķiedras, arī papildus hlorētas, un elastolefīns.
126
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
126. No maisījuma ar zināmu sauso masu acetātšķiedru izšķīdina ar ledus etiķskābi. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Tā masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausā acetāta procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
127
127. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto:
127.1. konisko 200 ml kolbu ar stikla aizbāzni;
127.2. mehānisko kratītāju.
128
128. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto ledus etiķskābi (virs 99 %). Ar šo reģentu jārīkojas uzmanīgi, jo tā ir stipri kodīga viela.
129
129. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
129.1. raudzei, kas atrodas vismaz 200 ml tilpuma koniskā kolbā, pievieno 100 ml ledus etiķskābi uz katru raudzes gramu. Cieši aiztaisa kolbu ar stikla aizbāzni un krata mehāniskajā kratītājā vai enerģiski ar rokām 20 minūtes iekštelpu gaisa temperatūrā. Virspusē esošo šķidrumu nolej caur nosvērtu filtrtīģeli. Šo darbību atkārto divas reizes, lietojot 100 ml svaiga reaģenta katru reizi un kopumā veicot trīs ekstrakcijas;
129.2. atlikumus pārvieto filtrtīģelī un filtrē vakuumā, lai atdalītu šķidrumu. Tīģeli un atlikumu mazgā ar 50 ml ledus etiķskābes un trīs reizes ar ūdeni. Pēc katras mazgāšanas šķidrumam ļauj gravitāri notecēt pirms tā nosūkšanas vakuumā. Tīģeli un atlikumu izžāvē, atdzesē un nosver.
130
130. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d ir 1,00.
131
131. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 125.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
132
3.14. Zīdam un vilnai vai matiem piemērojamā metode
132. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas zīdam un vilnai vai matiem piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 11.metode jeb 75 % m/m sērskābes metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
132.1. zīds;
132.2. vilna vai dzīvnieku mati un elastolefīns.
133
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
133. No šķiedru maisījuma ar zināmu sauso masu zīda šķiedru izšķīdina ar 75 % m/m sērskābi. Savvaļas zīdi (tādi kā "tusā" - Ķīnas un Japānas ozola zīdkāpuru - zīds) pilnībā nešķīst 75 % m/m sērskābē.
134
134. Atlikumu savāc, mazgā, žāvē un nosver. Tā masu, ja nepieciešams, koriģē un izsaka procentos no maisījuma sausās masas. Sausā zīda procentuālo saturu aprēķina pēc starpības.
135
135. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto 200 ml tilpuma konisko kolbu ar stikla aizbāzni.
136
136. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto:
136.1. sērskābi (75 (± 2) % m/m), ko sagatavo dzesējot. 350 ml destilēta ūdens uzmanīgi pievieno 700 ml sērskābes (20 °C temperatūrā relatīvais blīvums ir 1,84). Pēc tam, kad šķīdums ir atdzesēts līdz iekštelpu gaisa temperatūrai, atšķaida to ar ūdeni līdz vienam litram;
136.2. atšķaidītu sērskābi, ko iegūst, 1900 ml destilēta ūdens lēni pievienojot 100 ml sērskābes (20 °C temperatūrā blīvums ir 1,84);
136.3. amonjaka šķīdumu, ko iegūst, 200 ml koncentrēta amonjaka (20 °C temperatūrā blīvums ir 0,880) atšķaidot ar ūdeni līdz 1000 ml.
137
137. Veicot testēšanu, ievēro šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minēto procedūru:
137.1. raudzei, kas atrodas vismaz 200 ml tilpuma koniskā kolbā, uz raudzes katru gramu pievieno 100 ml 75 % m/m sērskābes. Kolbu noslēdz ar aizbāzni, enerģiski sakrata un iztur 30 minūtes iekštelpu gaisa temperatūrā. Sakrata vēlreiz un atstāj uz 30 minūtēm. Sakrata pēdējo reizi un filtrē kolbas saturu caur nosvērtu filtrtīģeli;
137.2. izmazgā kolbā palikušās šķiedras ar 75 % sērskābes reaģentu. Atlikumus mazgā tīģelī secīgi ar 50 ml atšķaidīta sērskābes reaģenta, 50 ml ūdens un 50 ml atšķaidīta amonjaka šķīduma. Katru reizi atļauj šķiedrām palikt saskarē ar šķidrumu apmēram 10 minūtes pirms filtrēšanas vakuumā. Nobeigumā mazgā ar ūdeni, atstājot šķiedras saskarē ar ūdeni apmēram 30 minūtes. Tīģeli filtrē vakuumā, izžāvē kopā ar atlikumu, atdzesē un nosver.
138
138. Rezultātus aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3.1.apakšnodaļu. Koriģējošais koeficients d ir 0,985 un elastolefīnam - 1,00.
139
(Grozīts ar MK 09.10.2007. noteikumiem Nr.679)
139. Tekstilmateriālu homogēnam maisījumam ar šo noteikumu 132.punktā minēto metodi iegūto rezultātu ticamības robežas nepārsniedz ± 1, nodrošinot 95 % varbūtiskās ticamības līmeni.
140
3.15. Džutai un noteiktām dzīvniekšķiedrām piemērojamā metode
140. Pēc nešķiedru vielu atdalīšanas džutai un noteiktām dzīvniekšķiedrām piemērojamo metodi (šo noteikumu 1.pielikumā minētā 12.metode jeb slāpekļa satura noteikšanas metode) lieto divkomponentu maisījumiem, ko veido:
140.1. džuta;
140.2. noteiktas dzīvniekšķiedras.
141
141. Dzīvniekšķiedru komponents var saturēt vienīgi matus vai vilnu, vai jebkuru to maisījumu. Šo noteikumu 140.punktā minēto metodi nevar lietot tekstilmaisījumiem, kas satur nešķiedru vielas (piemēram, krāsvielas, apretes) uz slāpekļa bāzes.
142
142. Nosaka slāpekļa saturu maisījumā un no tā un zināmā vai pieņemtā slāpekļa satura abos komponentos aprēķina katra komponenta saturu.
143
143. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajai aparatūrai lieto:
143.1. Kjeldāla kolbu ar 200-300 ml tilpumu;
143.2. Kjeldāla destilēšanas aparātu ar tvaika padevi;
143.3. titrēšanas aparātu ar precizitāti 0,05 ml.
144
144. Papildus šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā minētajiem reaģentiem lieto:
144.1. toluolu;
144.2. metanolu;
144.3. sērskābi ar blīvumu 1,84 20 °C temperatūrā. Nedrīkst saturēt slāpekli;
144.4. kālija sulfātu. Nedrīkst saturēt slāpekli;
144.5. selēna dioksīdu. Nedrīkst saturēt slāpekli;
144.6. nātrija hidroksīda šķīdumu (400 g/l). 400 g nātrija hidroksīda izšķīdina 400-500 ml ūdens un atšķaida ar ūdeni līdz vienam litram;
144.7. jauktu indikatoru. Izšķīdina 0,1 g metilsarkanā ar 95 ml etanola un 5 ml ūdens un samaisa to ar 0,5 g bromkrezolzaļā, kas izšķīdināts 475 ml etanola un 25 ml ūdens;
144.8. borskābes šķīdumu. Izšķīdina 20 g borskābes vienā litrā ūdens;
144.9. sērskābi 0,02 N (titrēšanas standartšķīdums).
145
145. Izmantojot šo noteikumu 140.punktā minēto metodi, iepriekšējo attīrīšanu aizstāj ar šādu testēšanas parauga iepriekšējās attīrīšanas procedūru:
145.1. četras stundas ar minimālo ātrumu pieci cikli stundā ekstrahē sauso paraugu Soksleta aparātā ar maisījumu, kas sastāv no vienas tilpuma daļas toluola un trim tilpuma daļām metanola;
145.2. šķīdinātājam ļauj iztvaikot no parauga gaisā un atdala tā pēdējās paliekas termostatā 150 (± 3) °C temperatūrā;
145.3. pēc tam paraugu ekstrahē ūdenī (50 ml uz parauga gramu), vārot kolbā ar atteces dzesinātāju 30 minūtes;
145.4. filtrē, atliek paraugu kolbā un atkārto ekstrakciju ar identisku ūdens tilpumu. Filtrē, no parauga atdala pārpalikušo ūdeni, nospiežot ar vakuumu vai centrifugējot, un pa …
MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.