← Latvija

Par nolīguma protokolu

Īsumā

Šis dokuments ir protokols, kas pievienots Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Ukrainu, lai iekļautu jaunas dalībvalstis un pielāgotu nolīgumu. Tas nodrošina, ka desmit jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis kļūst par šī nolīguma pusēm un ka nolīgums tiek atjaunināts, ņemot vērā institucionālās un līgumiskās izmaiņas.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Par nolīguma protokolu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/629-3053 Rīgā 2005.gada 18.aprīlī Par nolīguma protokolu Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (PSN), par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos PSN un par PSN pielāgojumiem. (Noslēgts 29.04.2004.) Statuss: pagaidu piemērošana kopš 2004.gada 1.maija. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN UKRAINU, NO OTRAS PUSES (PSN), PAR ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS PSN UN PAR PSN PIELĀGOJUMIEM BEĻĢIJAS KARALISTE, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, še turpmāk - "dalībvalstis", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopienas", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, no vienas puses, un UKRAINA, no otras puses, turpmāk šajā protokolā - "Puses", ŅEMOT VĒRĀ Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, kurš parakstīts Atēnās, 2003. gada 16. aprīlī un kurš stāsies spēkā 2004. gada 1. maijā; ŅEMOT VĒRĀ jauno situāciju attiecībās starp Ukrainu un Eiropas Savienību, kas izriet no desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās ES un paver jaunas iespējas un rada izaicinājumus Ukrainas un ES sadarbībai; ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlēšanos nodrošināt PSN mērķu sasniegšanu un principu īstenošanu; IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO. 1. pants Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses (turpmāk - "Nolīgums"), kas parakstīts Luksemburgā, 1994. gada 14. jūnijā un stājās spēkā 1998. gada 1. martā, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu, tajā pašā dienā parakstītajam Nobeiguma aktam pievienotās kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņas, kā arī 1997. gada 10. aprīļa Protokolu, kas pievienots Nolīgumam un stājās spēkā 2000. gada 12. oktobrī. 2. pants 1. Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas par to, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma izbeigšanās Nolīgumā ietvertās norādes uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu uzskata par norādēm uz Eiropas Kopienu, kas ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumiskās tiesības un pienākumus. 2. Lai ņemtu vērā institucionālās pārmaiņas, kas radušās VVTT/PTO starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, Puses vienojas par to, ka Nolīgumā ietvertās atsauces uz VVTT uzskata par atsaucēm uz VVTT 1994 un frāzi "Ukrainas pievienošanās VVTT" saprot kā "Ukrainas pievienošanās PTO". 3. Lai ņemtu vērā Eiropas Enerģētikas hartas līgumiskā pamata attīstību, Puses vienojas par to, ka Nolīgumā ietvertās atsauces uz Eiropas Enerģētikas hartu uzskata par atsaucēm uz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas Protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītiem vides aizsardzības aspektiem. 3. pants Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa. 4. pants 1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Ukraina šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. 2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. 5. pants 1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas. 2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments. 3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija. 6. pants Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu, kā arī 1997. gada 10. aprīļa Nolīguma Protokola tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā. Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti, kā arī 1997. gada 10. aprīļa Nolīguma Protokola teksts. 7. pants Šis Protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un ukraiņu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks. Eiropas Kopienu un to dalībvalstu un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgums - Protokols par iestāžu savstarpēju sadarbību muitas lietās - Nobeiguma akts - Kopīgās deklarācijas - Vēstuļu apmaiņa par uzņēmumu dibināšanu - Francijas valdības deklarācija Eiropas Kopienu un to dalībvalstu un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgums PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS par partnerības izveidi starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTE, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, PORTUGĀLES REPUBLIKA, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk - "dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopiena", no vienas puses un UKRAINA no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlēšanos izveidot ciešas attiecības, balstoties uz esošajām vēsturiskajām saitēm starp tām, ŅEMOT VĒRĀ lielo nozīmi, kāda ir sadarbības saišu izveidei starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Ukrainu, un to kopīgās vērtības, ATZĪSTOT, ka Kopiena un Ukraina vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kas iedibinātas jau agrāk, īpaši ar Eiropas Ekonomikas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas Kopienas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālu un ekonomisku sadarbību, kas noslēgts 1989. gada 18. decembrī, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas ir partnerības pamats, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā un Eiropas Drošības un sadarbības konferencē, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas Drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojušo Madrides un Vīnes sanāks­mju noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992. gada EDSK Helsinku dokumentā "Pārmaiņu pārbaudījumi", ATZĪSTOT šajā sakarā, ka atbalsts Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai sekmēs miera un stabilitātes nodrošināšanu Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā un visā Eiropā, APLIECINOT Kopienas un tās dalībvalstu un Ukrainas atbalstu Eiropas Enerģētikas hartai un 1993. gada aprīļa Lucernas konferences deklarācijai, PĀRLIECINĀTAS par tiesiskuma un cilvēktiesību, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanas, daudzpartiju sistēmas ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijas, kuras mērķis ir izveidot tirgus ekonomiku, lielo nozīmi, UZSKATOT, ka pastāv saistība starp pilnīgu partnerības īstenošanu no vienas puses un Ukrainas politisko, tautsaimniecības un juridisko reformu faktiskās īstenošanas turpināšanu un sadarbībai vajadzīgu faktoru ieviešanu no otras, jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus, VĒLOTIES rosināt reģionālo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šis Nolīgums, ar kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti, VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses, ATZĪSTOT UN ATBALSTOT Ukrainas centienus izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas iestādēm, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu attīstīt ekonomisko sadarbību un vajadzības gadījumā sniegt tehnisku palīdzību tautsaimniecības reformas īstenošanai Ukrainā, PATUROT PRĀTĀ Nolīguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Ukrainas tuvināšanu plašākai sadarbībai Eiropā un blakus esošos reģionos un Ukrainas pakāpenisku iekļaušanu atklātā, starptautiskā tirdzniecības sistēmā, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību, balstoties uz principiem, ko satur Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), kas grozīta Urugvajas kārtā, APZINOTIES vajadzību uzlabot nosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla kustība, APSVEICOT UN ATZĪSTOT Ukrainas pūliņus, kuru mērķis ir tās ekonomikas pāreja no valsts ar centralizēti plānotu ekonomiku, kurā tirdzniecība notiek valsts līmenī, uz tirgus ekonomiku, PĀRLIECINĀTAS, ka pastāvīgu virzību uz tirgus ekonomiku sekmēs sadarbība starp Pusēm šajā Nolīgumā paredzētajos veidos, PĀRLIECINĀTAS, ka šis Nolīgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakariem starp Pusēm, un īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai, VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā, PATUROT PRĀTĀ Pušu nodomu attīstīt sadarbību civilās zinātnes un tehnoloģiju jomā, ieskaitot kosmosa pētniecību, ņemot vērā to darbību papildināmību šajā jomā, VĒLOTIES izveidot kultūras sadarbību un uzlabot informācijas plūsmu, ir noslēgušas šo nolīgumu. 1. pants Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Ukrainu no otras puses. Šās partnerības mērķi ir: - nodrošināt pienācīgu pamatu Pušu politiskam dialogam, kas ļautu attīstīties ciešiem politiskiem sakariem, - veicināt tirdzniecību un ieguldījumus un saskaņotas ekonomikas attiecības starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to noturīgu attīstību, - nodrošināt pamatu savstarpēji izdevīgai ekonomiskai, sociālai, finansiālai, civilzinību un tehnoloģiju un kultūras sadarbībai, - atbalstīt Ukrainas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt tautsaimniecību un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku. I sadaļa VISPĀRĪGI PRINCIPI 2. pants Demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kā jo īpaši noteikts Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principi, ieskaitot tos, kas deklarēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatu Pušu iekšējai un ārējai politikai un ir partnerības un šā Nolīguma būtisks elements. 3. pants Puses uzskata, ka turpmākai bijušās Padomju Savienības reģiona labklājībai un stabilitātei ir ļoti būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma (še turpmāk - "NVS valstis") saglabātu un attīstītu sadarbību atbilstīgi Helsinku Nobeiguma akta principiem un starptautiskajām tiesībām un labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosina šo procesu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Puses uzskata, ka to attiecību attīstībai pienācīgi jāņem vērā Ukrainas vēlme saglabāt sadarbības attiecības ar citām NVS valstīm. 4. pants Puses apņemas, jo īpaši tad, kad Ukraina būs spērusi vēl vienu soli uz priekšu tautsaimniecības reformu procesā, apsvērt pārmaiņas attiecīgās Nolīguma sadaļās, īpaši III sadaļā un 49. pantā, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu starp tām. Sadarbības padome var Pusēm sniegt ieteikumus par šādām pārmaiņām. Šādas pārmaiņas īsteno, tikai Pusēm vienojoties, saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. 1998. gadā Puses konsultējas, vai apstākļi, jo īpaši Ukrainas sasniegumi uz tirgu orientētās tautsaimniecības reformās, un šajā laikā valdošie ekonomiskie apstākļi ļauj sākt sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveidi. 5. pants Puses apņemas ar abpusēju piekrišanu kopīgi izskatīt grozījumus, kādus var būt lietderīgi izdarīt jebkurā Nolīguma daļā saistībā ar apstākļu maiņu, jo īpaši saistībā ar situāciju, ko radīs Ukrainas pievienošanās VVTT. Pirmā izskatīšana notiek trīs gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā vai tad, kad Ukraina kļūst par VVTT Līgumslēdzēju pusi - atkarā no tā, kas notiek agrāk. II sadaļa POLITISKAIS DIALOGS 6. pants Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Tas pavada un nostiprina Eiropas Savienības un Ukrainas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek šajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Politiskais dialogs: - stiprina Ukrainas saites ar Kopienu un tādējādi ar demokrātisko valstu kopienu. Ar šo Nolīgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības, - sekmē pozīciju tuvināšanos starptautiskos jautājumos, kas rūp abām Pusēm, tādējādi vairojot drošību un stabilitāti, - paredz, ka Puses cenšas sadarboties jautājumos, kas attiecas uz Eiropas drošības un stabilitātes stiprināšanu, demokrātijas principu ievērošanu, cilvēktiesību, īpaši minoritāšu tiesību ievērošanu un veicināšanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par attiecīgiem jautājumiem. 7. pants Puses vajadzības gadījumā rīko apspriedes augstākajā politiskajā līmenī. Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padomē, kas izveidota saskaņā ar 85. pantu, un citos gadījumos, arī ar Savienības prezidentūras trijotni - pēc savstarpējas vienošanās. 8. pants Citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus izveido Puses, izveidojot piemērotus kontaktus, apmaiņas un konsultācijas, jo īpaši šādā veidā: - izmantojot regulāras tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Ukrainas un Eiropas Savienības pārstāvjiem, - pilnīgi izmantojot diplomātiskos kanālus starp Pusēm, ieskaitot piemērotus kontaktus gan divpusējā, gan daudzpusējā jomā, piemēram, ANO, EDSK sanāksmēs un citur, - regulāri apmainoties ar informāciju par jautājumiem, kas ir abu pušu interesēs un attiecas uz politisko sadarbību Eiropā, - visi citi līdzekļi, kas sekmētu konsolidēšanos un politiskā dialoga attīstību. 9. pants Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejā, kas izveidota saskaņā ar 90. pantu. III sadaļa PREČU TIRDZNIECĪBA 10. pants 1. Puses viena otrai piešķir vispārēju vislielākās labvēlības režīmu saskaņā ar VVTT I panta 1. punktu. 2. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz: a) priekšrocībām, kas piešķirtas nolūkā radīt muitas ūniju vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saistībā ar šādas ūnijas vai zonas radīšanu; b) priekšrocībām, kas piešķirtas konkrētām valstīm saskaņā ar VVTT un citiem starptautiskiem līgumiem par labu jaunattīstības valstīm; c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus. 11. pants 1. Puses vienojas, ka brīvā preču tranzīta princips ir šā Nolīguma mērķu sasniegšanas būtisks priekšnoteikums. Šajā sakarā Puses savā teritorijā nodrošina to preču neierobežotu tranzītu, kuru izcelsme ir otras Puses muitas teritorijā vai kas paredzētas otras Puses muitas teritorijai. 2. Puses savstarpēji piemēro VVTT V panta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus. 3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā transports, vai izstrādājumiem, par kuriem Puses vienojušās. 12. pants Pārejas posma laikā, kas beidzas 1998. gada 31. decembrī, vai Ukrainai pievienojoties VVTT, atkarā no tā, kas notiek agrāk, 10. panta 1. punkta un 11. panta 2. punkta noteikumus nepiemēro priekšrocībām, kas noteiktas I pielikumā, kuras Ukraina piešķīrusi citām NVS valstīm pirms dienas, kad stājas spēkā šis Nolīgums. 13. pants Neskarot tiesības un pienākumus, kas paredzēti starptautiskās konvencijās par preču pagaidu ievešanu, kuras saistošas abām Pusēm, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kas ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kā nosaka jebkura cita starptautiska konvencija, kas saistoša šajā jomā, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus, ar kuriem saistības, kas paredzētas šādā konvencijā, pieņēmusi attiecīgā Puse. 14. pants Attiecīgi Ukrainas un Kopienas izcelsmes preces attiecīgi Kopienā un Ukrainā ieved bez kvantitatīviem ierobežojumiem, neskarot šā Nolīguma 18., 21. un 22. panta noteikumus, un Spānijas un Portugāles Pievienošanās akta Kopienai 77., 81., 244., 249 un 280. panta noteikumus. 15. pants 1. Vienas Puses teritorijas preces, ko ieved otras Puses teritorijā, ne tieši, ne netieši neapliek ar iekšējiem nodokļiem vai jebkādiem citiem iekšējiem maksājumiem kā vien tiem, ko tieši vai netieši piemēro līdzīgām vietējām precēm. 2. Bez tam šīm precēm piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgām attiecīgās valsts izcelsmes precēm atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kuras ietekmē iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šā punkta noteikums neliedz piemērot diferenciālus iekšējos pārvadājumu tarifus, kas pamatojas vienīgi uz ekonomisku transportlīdzekļu ekspluatāciju, nevis uz preces izcelsmi. 16. pants Puses pēc analoģijas savstarpēji piemēro šādus VVTT pantus: 1. VII panta 1., 2., 3., 4.a, 4.b, 4.d un 5. punkts; 2. VIII pants; 3. IX pants; 4. X pants. 17. pants Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām. 18. pants 1. Ja kādu preci ieved vienas Puses teritorijā tik lielos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt būtisku kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Ukraina, atkarā no tā, kuru tas skar, var veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai noteikumiem. 2. Pirms jebkādiem pasākumiem vai gadījumos, uz kuriem attiecas 4. punkts - iespējami drīz pēc tiem, attiecīgi Kopiena vai Ukraina sniedz Sadarbības komitejai visu attiecīgo informāciju nolūkā atrast abām Pusēm pieņemamu atrisinājumu. 3. Ja konsultāciju rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības komitejai paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi konsultācijas, var brīvi ierobežot attiecīgo preču ievešanu tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kā vajadzīgs, lai izvairītos no kaitējuma vai to izlabotu, vai pieņemt citus atbilstīgus pasākumus. 4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās radītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms konsultācijām, ar nosacījumu, ka pēc šās darbības veikšanas nekavējoties piedāvā konsultācijas. 5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Nolīguma mērķu sasniegšanai. 19. pants Šās sadaļas, jo īpaši 18. panta noteikumi nekādi netraucē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VI pantu, Vienošanos par VVTT VI panta īstenošanu, Vienošanos par VVTT VI, XVI un XXIII panta interpretāciju un īstenošanu vai attiecīgās valsts tiesību aktiem. Attiecībā uz antidempinga vai antisubsīdiju izmeklēšanu Puses vienojas izskatīt otras Puses iesniegtos dokumentus un informēt attiecīgās ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata jāpieņem galīgais lēmums. Pirms noteiktu antidempinga un kompensācijas nodevu piemērošanas Puse dara visu iespējamo, lai rastu konstruktīvu problēmas risinājumu. 20. pants Nolīgums neliedz piemērot ievešanas, izvešanas vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar tikumības, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības vai augu aizsardzības apsvērumiem, dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus. 21. pants Šo sadaļu nepiemēro to tekstilizstrādājumu tirdzniecībai, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.-63. nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē atsevišķs nolīgums, kas parafēts 1993. gada 5. maijā un provizoriski piemērots no 1993. gada 1. janvāra. 22. pants 1. To produktu tirdzniecību, ko aptver Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums, reglamentē šīs sadaļas noteikumi, izņemot 14. pantu, un pēc tā stāšanās spēkā - noteikumi nolīgumā par kvantitatīvajiem ierobežojumiem attiecībā uz EOTK tērauda ražojumu tirdzniecību. 2. Ir izveidota ogļu un tērauda jautājumu kontaktgrupa, kurā ir Kopienas pārstāvji no vienas puses, un Ukrainas pārstāvji no otras puses. Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem ogļu un tērauda jautājumiem, kas interesē Puses. 23. pants Uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecas īpaša nolīguma noteikumu, kas jānoslēdz starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Ukrainu. IV sadaļa NOTEIKUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMUS I nodaļa DARBA NOSACĪJUMI 24. pants 1. Atbilstoši katrā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka režīms, ko piemēro Ukrainas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar dalībvalsts pilsoņiem. 2. Atbilstoši Ukrainā piemērojamiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Ukraina cenšas nodrošināt, ka režīms, ko piemēro dalībvalstu pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti Ukrainas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminē pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar tās pilsoņiem. 25. pants Sociālās nodrošināšanas koordinācija Puses noslēdz vienošanās, lai: 1. saskaņā ar katrā dalībvalstī piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai koordinētu sociālās nodrošināšanas shēmas tiem Ukrainas pilsoņiem, kas likumīgi nodarbināti dalībvalsts teritorijā. Šie noteikumi jo īpaši nodrošinās, ka: - visus apdrošināšanas, nodarbinātības vai nodzīvotā laika periodus, kuros šādi darba ņēmēji atrodas vairākās dalībvalstīs, summē, lai darba ņēmēji varētu saņemt vecuma, invaliditātes vai nāves pensijas vai medicīnisko aprūpi, - visas pensijas saistībā ar vecumu, nāvi, invaliditāti, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, izņemot īpašus, no iemaksām neatkarīgus pabalstus, ir brīvi konvertējamas pēc kursa, ko piemēro saskaņā ar tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesību aktiem, kam jāveic šis pārskaitījums; 2. saskaņā ar Ukrainā piemērojamiem nosacījumiem un noteikumiem, pieņemtu vajadzīgos noteikumus, lai darba ņēmējiem, kas ir dalībvalsts pilsoņi un likumīgi nodarbināti Ukrainā, piemērotu līdzīgu režīmu kā to, kas minēts 1. punkta otrajā ievilkumā. 26. pants Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar šā Nolīguma 25. pantu, neskar tiesības vai pienākumus, kuri izriet no divpusējiem nolīgumiem, kas saista Ukrainu un dalībvalstis, ja šie nolīgumi nodrošina labvēlīgāku režīmu Ukrainas vai dalībvalstu pilsoņiem. 27. pants Sadarbības padome izskatīs, kādas kopīgas pūles var veltīt, lai kontrolētu nelikumīgu ieceļošanu, ņemot vērā atpakaļuzņemšanas principu un praksi. 28. pants Sadarbības padome izskata, kā var uzlabot uzņēmēju darba nosacījumus atbilstīgi Pušu starptautiskām saistībām, ieskaitot tās, kas izklāstītas ED Bonnas konferences dokumentā. 29. pants Sadarbības padome sniedz ieteikumus par šā Nolīguma 24., 27. un 28. panta īstenošanu. II nodaļa NOSACĪJUMI, KAS SKAR UZŅĒMUMU IZVEIDI UN DARBĪBU 30. pants 1. a) Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Ukrainas uzņēmumu dibināšanai to teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmumiem, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem. b) Neskarot atrunas, kas minētas IV pielikumā, Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Ukrainas meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuram Kopienas uzņēmumam, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem. c) Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Ukrainas uzņēmumu filiālēm, kas dibinātas to teritorijās, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmumu filiālēm attiecībā uz to darbību, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem. 2. a) Neskarot atrunas, kas minētas V pielikumā, Ukraina piešķir Kopienas uzņēmumu dibināšanai tās teritorijā ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts uzņēmumiem, atkarā no tā, kurš ir labāks, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem. b) Ukraina piešķir Kopienas meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas tās teritorijā, attiecībā uz to darbību, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts attiecīgi pašas uzņēmumiem vai filiālēm vai jebkuras trešās valsts uzņēmumiem vai filiālēm, atkarā no tā, kurš ir labāks, saskaņā ar to tiesību aktiem un noteikumiem. 3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumus nevar izmantot, lai apietu Puses tiesību aktus un noteikumus, kas piemērojami otras Puses uzņēmumu meitasuzņēmumu, kas izveidoti pirmās Puses teritorijā, piekļuvei īpašām nozarēm vai darbībām. Režīmu, kas minēts 1. un 2. punktā, piemēro attiecīgi Kopienā un Ukrainā dibinātiem uzņēmumiem dienā, kad šis Nolīgums stājas spēkā, kā arī uzņēmumiem, kas dibināti vēlāk, tiklīdz tos nodibina. 31. pants 1. Šā Nolīguma 30. panta noteikumus nepiemēro gaisa transportam, iekšējo ūdensceļu transportam un jūras transportam, neskarot 104. panta noteikumus. 2. Tomēr attiecībā uz darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, ieskaitot vairākveidu pārvadājumu darbības, kurās daļa ceļa veicama pa jūru, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmumiem komerciāli darboties tās teritorijā, izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kuri piešķirti Puses pašas uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarā no tā, kādi nosacījumi ir labāki. Šādas darbības ietver, bet ne tikai: a) jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirdzniecību un pārdošanu, izmantojot tiešus kontaktus ar klientu, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdēvējis izveidojis pastāvīgus tirdzniecības līgumus; b) visu transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai klientu vārdā (un tālākpārdošanu klientiem), ieskaitot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu; c) dokumentācijas sagatavošanu, proti, pārvadājumu dokumentu, muitas dokumentu vai citu dokumentu sagatavošanu saistībā ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu; d) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem); e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu aģentūrām, ieskaitot līdzdalību uzņēmuma kapitālā un uz vietas pieņemtu darbinieku iecelšanu amatā (vai, gadījumā ar ārvalstu darbiniekiem - saskaņā ar attiecīgiem šā Nolīguma noteikumiem); f) rīkošanos uzņēmumu vārdā, organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs. 32. pants Šajā nolīgumā: a) "Kopienas uzņēmums" vai attiecīgi "Ukrainas uzņēmums" ir uzņēmums, kas uzveidots saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgi Ukrainas normatīvajiem aktiem un kura juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas attiecīgi Kopienas vai Ukrainas teritorijā. Tomēr, ja vienīgi uzņēmuma, kas izveidots saskaņā ar attiecīgi dalībvalsts vai Ukrainas tiesību aktiem, juridiskā adrese atrodas attiecīgi Kopienas vai Ukrainas teritorijā, uzņēmumu uzskata par attiecīgi Kopienas vai Ukrainas uzņēmumu tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar attiecīgi vienas dalībvalsts vai Ukrainas tautsaimniecību. b) Uzņēmums "meitasuzņēmums" ir uzņēmums, ko faktiski kontrolē pirmais uzņēmums. c) Uzņēmuma "filiāle" ir darījumu vieta bez juridiskas personas statusa, kam piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus atzara darījumu vietā. d) "Dibināšana" ir šā panta a) apakšpunktā minēto Kopienas vai Ukrainas uzņēmumu tiesības uzsākt saimniecisko darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles attiecīgi Ukrainā vai Kopienā. e) "Darbība" ir saimniecisko darbību veikšana. c) "Saimnieciskā darbība" ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbība. g) Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu, ieskaitot vairākveidu pārvadājumu darbības, kas ietver pārvadājumu pa jūru, šīs nodaļas un III nodaļas noteikumus izmanto arī dalībvalstu vai Ukrainas pilsoņi, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgi ārpus Kopienas vai Ukrainas, un kuģošanas sabiedrības, kas dibinātas ārpus Kopienas vai Ukrainas, kuras kontrolē attiecīgi dalībvalsts vai Ukrainas pilsoņi, ja to kuģi reģistrēti attiecīgi šajā dalībvalstī vai Ukrainā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem. 33. pants 1. Neskarot citus šā Nolīguma noteikumus, Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir uzticības pienākums, aizsardzības pasākumus, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas veselumu un stabilitāti. Ja šie pasākumi neatbilst šā Nolīguma noteikumiem, tos nevar izmantot, lai apietu Puses pasākumus saskaņā ar šo Nolīgumu. 2. Neko šajā Nolīgumā nevar uzskatīt par prasību Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā. 34. pants Šā Nolīguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šā Nolīguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum. 35. pants 1. Neskarot I nodaļas noteikumus, Kopienas uzņēmumam vai Ukrainas uzņēmumam, kas dibināta attiecīgi Ukrainas vai Kopienas teritorijā, saskaņā ar organizācijas mītnes zemē spēkā esošiem tiesību aktiem, ir tiesības attiecīgi Ukrainas vai Kopienas teritorijā pašai vai caur tās meitasuzņēmumiem vai filiālēm nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi dalībvalstu vai Ukrainas pilsoņi, ja šie darbinieki ir vadoši darbinieki, kā noteikts šā panta 2. punktā, un ja viņus nodarbina vienīgi uzņēmumi, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz nodarbinātības periodu. 2. Iepriekš minēto uzņēmumu, še turpmāk - "organizāciju", vadošais personāls ir "darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā", kā noteikts c) punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (ne kā daļu vairākuma īpašnieki) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas: a) Personas, kas organizācijā ieņem augstus amatus, tieši vada uzņēmuma pārvaldi, un ko principā vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ieskaitot: - personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu, - personas, kas uzrauga un kontrolē citu pārraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu, - personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības. b) Personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kas būtiskas saistībā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījumu aparatūru, tehniku vai vadību. Šādu zināšanu novērtējums var atspoguļot ne tikai specifiskas zināšanas saistībā ar uzņēmumu, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba veidu vai uzņēmējdarbību, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai. c) "Darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā" ir fiziska persona, kas strādā organizācijā Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai darījumu vietai jāatrodas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz šās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā. 36. pants 1. Puses visiem spēkiem centīsies izvairīties no tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmumu dibināšanas un darbības nosacījumus stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas. 2. Šā panta noteikumi neskar 44. panta noteikumus: situācijas, uz ko attiecas 44. pants, reglamentē tikai tā noteikumi, izņemot jebkādus citus. 3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 51. panta noteikumus, Ukrainas valdība informē Kopienu par nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus par Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Ukrainā, kas ir stingrāki nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Ukrainai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt konsultācijas par šiem projektiem. 4. Ja Ukrainā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt nosacījumus Kopienas uzņēmumu dibināšanai un Ukrainā izveidoto Kopienas uzņēmumu meitas­uzņēmumu un filiāļu darbībai stingrākus nekā dienā pirms Nolīguma parakstīšanas, šos attiecīgos tiesību aktus un noteikumus nepiemēro tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau nodibināti Ukrainā laikā, kad attiecīgais tiesību akts stājas spēkā, trīs gadus kopš šā tiesību akta stāšanās spēkā. III nodaļa PĀR ROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA STARP KOPIENU UN UKRAINU 37. pants 1. Puses apņemas, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Ukrainas uzņēmumiem, kas izveidoti citā Pusē, nevis tajā, kurā atrodas persona, kam pakalpojumi paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs. 2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1. punkta īstenošanai. 38. pants Puses sadarbojas nolūkā attīstīt uz tirgu orientētu pakalpojumu nozari Ukrainā. 39. pants 1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem. a) Iepriekš minētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kuri piemērojami vienai vai otrai šā Nolīguma Līgumslēdzējai Pusei. Jūras pārvadātāji, kas nav konferences biedri, varēs brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr vien viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem. b) Puses apstiprina savas saistības, ka brīvas konkurences vide ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumos. 2. Piemērojot 1. punkta principus, Puses: a) no šā Līguma stāšanās spēkā brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo nolīgumu kravas dalīšanas noteikumus; b) neievieš kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtas apstākļos, kad vienas vai otras šā Nolīguma Puses līnijpārvadājumu uzņēmumiem citādi nav iespējas sekmīgi uzturēt satiksmi pārvadājumos uz un no attiecīgās trešās valsts; c) aizliedz kravas dalīšanas vienošanās turpmākos divpusējos nosacījumos attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču pārvadājumiem; d) šim Nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kam varētu būt ierobežojošs vai diskriminējošs rezultāts attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā. Katra Puse kuģiem, kas brauc ar otras Puses karogu, cita starpā piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā Puses pašas kuģiem, attiecībā uz piekļuvi ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas pakalpojumiem, enkurvietām un iekraušanas un izkraušanas iekārtām. Pēc pārejas perioda, bet ne vēlāk kā pēc 1997. gada 1. jūlija katra Puse šādu pašu režīmu piešķir arī kuģiem, ko vada otras Puses pilsoņi un uzņēmumi un kuri brauc ar trešas valsts karogu. 3. Kopienas pilsoņi un uzņēmumi, kas sniedz starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras transporta pakalpojumus Ukrainas iekšējos ūdensceļos, un otrādi. 40. pants Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas pielāgots to komerciālajām vajadzībām, uz nosacījumiem savstarpējai piekļuvei tirgum un pakalpojumu nodrošināšanai autotransporta, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu jomā un, ja vajadzīgs, gaisa transporta jomā, pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā var attiecināt īpašus nolīgumus, ko, ja vajadzīgs, Puses apspriež kā noteikts 99. pantā. IV nodaļa VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 41. pants 1. Šās sadaļas noteikumus piemēro saskaņā ar ierobežojumiem, ko pamato sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumi. 2. Tos nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. 42. pants Attiecībā uz šo sadaļu Nolīgums nekādi neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības dibināšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā Nolīguma noteikumu. Šis noteikums neliedz piemērot 41. pantu. 43. pants II un III nodaļas un IV sadaļas noteikumi attiecas arī uz uzņēmumiem, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Kopienas uzņēmumiem un Ukrainas uzņēmumiem. 44. pants Režīms, ko viena Puse piešķīrusi otrai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem. 45. pants Šā Nolīguma II un III nodaļas un IV sadaļas nolūkiem neņem vērā režīmu, ko piešķīrusi Kopiena, tās dalībvalstis vai Ukraina saskaņā ar saistībām, ko tās uzņēmušās, slēdzot ekonomikas integrācijas nolīgumus saskaņā ar VVPT V panta principiem. 46. pants 1. Vislielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šās sadaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu priekšrocībām, kuru Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz līgumiem par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citiem nodokļu noteikumiem. 2. Noteikumus šajā sadaļā nevar uzskatīt par tādiem, kas Pusēm liedz pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no nodokļu nemaksāšanas vai apiešanas saskaņā ar noteikumiem līgumos par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu tiesību aktos. 3. Šās sadaļas noteikumus nevar uzskatīt par tādiem, kas liedz dalībvalstīm vai Ukrainai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu tiesību aktu noteikumus, noteikt atšķirības starp nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu. 47. pants Neskarot 35. pantu, nevienu II, III un IV nodaļas noteikumu neinterpretē kā tādu, kas dod tiesības: - attiecīgi dalībvalstu vai Ukrainas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties attiecīgi Ukrainā vai Kopienā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmuma daļas īpašniekam vai dalībniekam, tā vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam, - Ukrainas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Ukrainas pilsoņus, - Kopienas meitasuzņēmumiem vai filiālēm Ukrainā nodarbināt vai likt nodarbināt Ukrainas teritorijā dalībvalstu pilsoņus, - Ukrainas uzņēmumiem vai Ukrainas uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā piegādāt personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem, - Kopienas uzņēmumiem vai Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm Ukrainā piegādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem. V sadaļa KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS 48. pants 1. Puses apņemas atļaut visus kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā maksājumu bilances norēķinu kontā starp Kopienas un Ukrainas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kas veikta saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem. 2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas valsts normatīvajiem aktiem, un ieguldījumus, kuri veikti saskaņā ar IV sadaļas II nodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju. 3. Neskarot 2. vai 5. punktu, no šā Nolīguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Ukrainas rezidentiem, un nepadara esošo kārtību stingrāku. 4. Puses konsultējas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu kustību, kas nav minēti 2. punktā, starp Kopienu un Ukrainu, lai veicinātu šā Nolīguma mērķus. 5. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Ukrainas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Nolīguma par Starptautisko valūtas fondu (SVF) VIII panta nozīmē, Ukraina ārkārtas apstākļos var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus saistībā ar īstermiņa un vidēja termiņa kredītu piešķiršanu vai saņemšanu tādā mērā, kādā šādus ierobežojumus piemēro Ukrainai, piešķirot šādus kredītus, un kādā tie ir pieļaujami saskaņā ar Ukrainas statusu saskaņā ar SVF. Šos ierobežojumus Ukraina piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Nolīgumam. Ukraina nekavējoties paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas. 6. Neskarot 1. un 2. punktu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla kustība starp Kopienu un Ukrainu rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Ukrainā, attiecīgi Kopiena un Ukraina var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla kustību starp Kopienu un Ukrainu uz laika posmu, ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. VI sadaļa KONKURENCE, INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA UN SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ 49. pants 1. Puses vienojas rīkoties, lai, piemērojot to konkurences tiesības, vai citādā veidā, labotu vai novērstu konkurences ierobežojumus, ko radījuši uzņēmumi vai valsts intervence, ciktāl tie var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Ukrainu. 2. Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus: 2.1. Puses nodrošina tādu tiesību aktu esību un piemērošanu, kas risina to jurisdikcijā esošo uzņēmumu radītos konkurences ierobežojumus. 2.2. Puses atturas no valsts atbalsta piešķiršanas, kas piešķir īpašu labvēlību dažiem uzņēmumiem vai tādu izstrādājumu ražošanai, kas nav pamatprodukti, kā noteikts VVTT, vai pakalpojumu sniegšanai, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ciktāl tie ietekmē tirdzniecību starp Kopienu un Ukrainu. 2.3. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par atbalsta programmām vai par īpašiem konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem. Nav jāsniedz informācija, uz ko attiecas Pušu tiesību aktu prasības par dienesta vai komerciāliem noslēpumiem. 2.4. Komerciālu valsts monopolu gadījumā Puses apliecina gatavību no ceturtā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka nepastāv diskriminācija starp Pušu piederīgajiem attiecībā uz nosacījumiem, ar kuriem preces tiek ražotas vai realizētas. 2.5. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis vai Ukraina piešķir ekskluzīvas tiesības, Puses apliecina gatavību no ceturtā gada pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā nodrošināt, ka netiek ieviesti un nepaliek spēkā nekādi pasākumi, kas rada traucējumus tirdzniecībai starp Kopienu un Ukrainu tādā mērā, kas ir pretrunā Pušu attiecīgajām interesēm. Šis noteikums nerada šķēršļus uzņēmumiem juridiski vai faktiski veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. 2.6. Laika posmu, kas noteikts 2. punkta 4. un 5. apakšpunktā, var pagarināt, Pusēm vienojoties. 3. Pēc Kopienas vai Ukrainas lūguma Sadarbības komitejā var rīkot konsultācijas par konkurences ierobežojumiem vai traucējumiem, kas minēti 1. un 2. punktā, un par to konkurences tiesību piemērošanu, atbilstīgi ierobežojumiem, ko uzliek normatīvie akti par informācijas izpaušanu, konfidencialitāti un komercnoslēpumu. Konsultācijās var iekļaut arī jautājumus par 1. un 2. punkta interpretāciju. 4. Puses, kam ir pieredze konkurences tiesību piemērošanā, attiecīgi apsver iespēju pēc citu Pušu lūguma un atbilstīgi pieejamajiem resursiem sniegt tehnisku palīdzību konkurences noteikumu izstrādē un īstenošanā. 5. Iepriekš minētie noteikumi nekādi neskar Pušu tiesības piemērot atbilstīgus pasākumus, īpaši tos, kas minēti 19. pantā, lai risinātu preču vai pakalpojumu tirdzniecības traucējumus. 50. pants 1. Saskaņā ar šā panta un III pielikuma noteikumiem Ukraina turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, beidzoties piektajam gadam pēc Nolīguma stāšanās spēkā, tā varētu nodrošināt tādu pašu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ieskaitot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai. 2. Beidzoties piektajam gadam pēc Nolīguma stāšanās spēkā, Ukraina pievienojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas III pielikuma 1. punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis piemēro faktiski, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgiem noteikumiem. 51. pants 1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Ukrainu un Kopienu ir esošo un turpmāko Ukrainas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Ukraina cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem. 2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: muitas tiesības, uzņēmējdarbības tiesības, likumi par bankām, uzņēmumu pārskati un nodokļi, intelektuālais īpašums, darbinieku aizsardzība darba vietā, finanšu pakalpojumi, konkurences noteikumi, publiskais iepirkums, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, dabas vide, patērētāju aizsardzība, netiešie nodokļi, tehniskie noteikumi un standarti, tiesības un noteikumi kodoljomā, transports. 3. Kopiena sniedz Ukrainai tehnisku palīdzību, ja vajadzīgs, lai īstenotu šos pasākumus, kas jo īpaši var ietvert: - ekspertu apmaiņu, - laicīgu informācijas sniegšanu par attiecīgajiem tiesību aktiem, - semināru organizēšanu, - mācības, - palīdzību Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs. VII sadaļa SADARBĪBA EKONOMIKĀ 52. pants 1. Kopiena un Ukraina izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Ukrainas tautsaimniecības reformas un atlabšanas gaitu un noturīgu attīstību. Šī sadarbība stiprina un attīsta ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm. 2. Politikas un citu pasākumu mērķis būs radīt tautsaimniecības un sociālas reformas un Ukrainas saimnieciskās sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā noturības un harmoniskas sociālās attīstības prasības; tie arī pilnīgi ietvers vides apsvērumus. 3. Šajā nolūkā sadarbība tiks vērsta uz rūpniecisko sadarbību, ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, publisko iepirkumu, standartiem un atbilstības novērtēšanu, ieguves rūpniecību un izejvielām, zinātni un tehnoloģiju, izglītību un apmācību, lauksaimniecību un agrārās un pārtikas rūpniecības nozari, enerģētiku, civilo kodolnozari, vidi, transportu, kosmosu, elektrosakariem, finanšu pakalpojumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, monetāro politiku, reģionālo attīstību, sadarbību sociālajā jomā, tūrismu, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, informāciju un sakariem, patērētāju aizsardzību, muitu, sadarbību statistikas jomā, ekonomiku un narkotikām. 4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp NVS valstīm un citām kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona harmonisku attīstību. 5. Ja vajadzīgs, sadarbībai ekonomikā un citām sadarbības formām, kas paredzētas šajā Nolīgumā, Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību, ņemot vērā Kopienas attiecīgo Padomes Regulu, kas piemērojama tehniskai palīdzībai NVS valstīm, saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Ukrainai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras. 6. Sadarbības padome sniedz ieteikumus par sadarbības attīstīšanu jomās, kas noteiktas 3. punktā. 53. pants Sadarbība rūpniecībā 1. Sadarbības mērķis jo īpaši ir veicināt: - uzņēmējdarbības saišu attīstību starp abu pušu uzņēmējiem, piemēram, attiecībā uz tehnoloģiju un pieredzes apmaiņu, - Kopienas līdzdalību Ukrainas centienos pārstrukturēt un tehniski uzlabot tās rūpniecību, - pārvaldības uzlabošanu, - piemērotu komerciālu noteikumu un prakses izstrādāšanu, ieskaitot produktu tirdzniecību, - vides aizsardzību, - rūpnieciskās ražošanas struktūras pielāgošanu attīstītas tirgus ekonomikas standartiem, - militārrūpnieciskā kompleksa pārveidi. 2. Šā panta noteikumi neskar Kopienas konkurences noteikumu piemērošanu, kas piemērojami uzņēmumiem. 54. pants Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība 1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām. 2. Šās sadarbības mērķi jo īpaši ir: - vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Ukrainu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, - vajadzības gadījumā noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Ukrainu par izvairīšanos no dubultas nodokļu uzlikšanas, - radīt labvēlīgus apstākļus, lai piesais­tītu ārvalstu ieguldījumus Ukrainas ekonomikai, - izveidot stabilus un piemērotus uzņēmējdarbības tiesību aktus un nosacījumus un apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā, - apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, cita starpā izmantojot tirdzniecības izstādes, izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus. 55. pants Publiskais iepirkums Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un konkurētspējīgai preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanai, jo īpaši izmantojot izsoles uzaicinājumus. 56. pants Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā 1. Sadarbība starp Pusēm veicina piemērošanos starptautiski pieņemtiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Vajadzīgā darbība sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Ukrainas produktu kvalitātes uzlabošanu. 2. Šajā nolūkā tās cenšas: - veicināt pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējušās šajā jomā, - veicināt Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu, - ļaut dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes nodrošināšanas jomā. 57. pants Ieguves rūpniecība un izejvielas 1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību ieguves rūpniecības un izejvielu jomā. 2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām: - informācijas apmaiņa par izmaiņām ieguves rūpniecības un krāsaino metālu jomā, - tiesiskā regulējuma izveide sadarbībai, - tirdzniecības jautājumi, - tiesību aktu un citu pasākumu izstrāde vides aizsardzības jomā, - mācības, - drošība ieguves rūpniecībā. 58. pants Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā 1. Puses veicina sadarbību zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ņemot vērā resursu pieejamību, pietiekamu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni. 2. Sadarbība zinātnes un tehnikas jomā aptver: - zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu, - kopīgas PTA darbības, - zinātnieku, pētnieku un tehniķu, kas nodarbojas ar PTA abās pusēs, mācības un mobilitātes programmas. Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno saskaņā ar 59. panta noteikumiem. Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties citos zinātnes un tehnoloģijas sadarbības veidos. Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masu iznīcināšanas ieroču pētniecībā un ražošanā. 3. Sadarbību, uz ko attiecas šis pants, īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, par kuriem apspriežas un kurus noslēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kas cita starpā nosaka attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus. 59. pants Izglītība un apmācība 1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Ukrainā gan valsts, gan privātajā sektorā. 2. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz šādām jomām: - augstākās izglītības un apmācības sistēmu uzlabošana Ukrainā, ieskaitot augstākās izglītības iestāžu akreditāciju un augstākās izglītības diplomus, - valsts un privātā sektora vadītāju un civildienesta ierēdņu apmācība prioritārās jomās, kas vēl jānosaka, - sadarbība izglītības iestāžu starpā, sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem, - skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku un jauniešu mobilitāte, - mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgās iestādēs, - Kopienas valodu mācīšana, - konferenču tulku pēcdiploma izglītošana, - žurnālistu apmācība, - instruktoru apmācība. 3. Vienas Puses iespējamo dalību otras Puses attiecīgās programmās izglītības un apmācības jomā var apsvērt saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām un tad, ja vajadzīgs, var izveidot iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Ukrainas līdzdalību Kopienas programmā Tempus. 60. pants Lauksaimniecība un agrārā un pārtikas rūpniecība Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Ukrainas lauksaimniecības, agrārās rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, vietējā un ārvalstu tirgus izveide Ukrainas produktiem tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā vajadzību uzlabot pārtikas piegādes drošību. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Ukrainas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpnieciskiem un lauksaimnieciskiem pārtikas produktiem, ieskaitot sanitārās un fitosanitārās normas. 61. pants Enerģētika 1. Sadarbība noris saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu uz pakāpeniskas Eiropas enerģijas tirgu integrācijas fona. 2. Sadarbība cita starpā ietver šādas jomas: - enerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa ietekme uz vidi, lai novērstu vai samazinātu to radīto kaitējumu videi, - enerģijas piegādes kvalitātes un drošības uzlabošana, ieskaitot piegādātāju dažādošanu, ekonomiskā un ekoloģis …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.