← Latvija

Par protokolu partnerības un sadarbības nolīgumam

Īsumā

Šis dokuments ir protokols, kas pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām, to dalībvalstīm un Gruziju. Tas ņem vērā desmit jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai un pielāgo sākotnējo nolīgumu šīm izmaiņām.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

📄 Likuma teksts
Par protokolu partnerības un sadarbības nolīgumam Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/626-3050 Rīgā 2005.gada 18.aprīlī Par protokolu partnerības un sadarbības nolīgumam Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Protokolu, kurš pievienots partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, un ar kuru ņem vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. (Noslēgts 30.04.2004.) Statuss: spēkā kopš 01.03.2005. Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe PROTOKOLS, KURŠ PIEVIENOTS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMAM, AR KO IZVEIDO PARTNERĪBU STARP EIROPAS KOPIENĀM UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN GRUZIJU, NO OTRAS PUSES, UN AR KURU ŅEM VĒRĀ ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI BEĻĢIJAS KARALISTE, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, UNGĀRIJAS REPUBLIKA, MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, še turpmāk - "dalībvalstis", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopienas", kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, no vienas puses, un GRUZIJA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀK IZKLĀSTĪTO. 1. pants Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija ir Puses Partnerības un sadarbības nolīgumā, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (turpmāk - "Nolīgums"), un kas parakstīts Luksemburgā, 1996. gada 22. aprīlī, un attiecīgi tāpat kā citas Kopienas dalībvalstis pieņem un ņem vērā Nolīgumu un tam pievienoto dokumentu tekstus. 2. pants Lai ņemtu vērā nesenās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienībā, Puses vienojas, ka pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma spēka zaudēšanas Nolīgumā ietvertos noteikumus, kas attiecas uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, uzskata par saistošiem Eiropas Kopienai, kura ir pārņēmusi visas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas tiesības un pienākumus, ko tā uzņēmusies. 3. pants Šis Protokols ir Nolīguma sastāvdaļa. 4. pants 1. Kopienas, Eiropas Savienības Padome dalībvalstu vārdā un Gruzija šo Protokolu apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. 2. Puses viena otrai paziņo par attiecīgo iepriekšējā punktā minēto procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam. 5. pants 1. Šis Protokols stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā 2003. gada Pievienošanās līgums, ja visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti ir deponēti pirms minētās dienas. 2. Ja pirms minētās dienas nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments. 3. Ja pirms 2004. gada 1. maija nav deponēti visi šā Protokola apstiprināšanas instrumenti, šo Protokolu provizoriski piemēro no 2004. gada 1. maija. 6. pants Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu tekstu sastāda čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovaku, slovēņu un ungāru valodā. Tekstus minētajās valodās pievieno šim Protokolam, un tie ir vienlīdz autentiski tekstiem citās valodās, kurās ir sastādīti Nolīguma, Nobeiguma akta un visu tam pievienoto dokumentu teksti. 7. pants Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā, un tā teksts visās šajās valodās ir vienlīdz autentisks. PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS LĪGUMS par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses BEĻĢIJAS KARALISTE, DĀNIJAS KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, ĪRIJA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE, - Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, še turpmāk - "dalībvalstis", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, še turpmāk - "Kopiena", no vienas puses, un GRUZIJA, no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ saites, kas pastāv starp Kopienu, tās dalībvalstīm un Gruziju, un to kopīgās vērtības, ATZĪSTOT, ka Kopiena un Gruzija vēlas šīs saites stiprināt un izveidot partnerību un sadarbību, kas pastiprinātu un paplašinātu attiecības, kuras iedibinātas jau agrāk, jo īpaši ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas, un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Nolīgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, kas noslēgts 1989.gada 18.decembrī, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu, un Gruzijas apņemšanos stiprināt politiskās un ekonomiskās brīvības, kas ir partnerības pamats, ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī strīdu izšķiršanu mierīgā ceļā, un šajā nolūkā sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un citos forumos, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un tās dalībvalstu, un Gruzijas stingro apņemšanos pilnīgi īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Eiropas drošības un sadarbības konferences (EDSK) Nobeiguma aktā, sekojošo Madrides un Vīnes sanāks­mju noslēguma dokumentos, EDSK Bonnas konferences dokumentā par ekonomisko sadarbību, Parīzes Hartā jaunai Eiropai un 1992.gada EDSK Helsinku dokumentā - "pārmaiņu pārbaudījumi", kā arī citos EDSO pamatdokumentos, ATZĪSTOT šajā sakarā, ka atbalsts Gruzijas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai sekmēs miera un stabilitātes nodrošināšanu Eiropā, PĀRLIECINĀTAS, ka liela nozīme ir tiesiskumam un cilvēktiesību, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanai, kā arī daudzpartiju sistēmas izveidošanai ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un ekonomikas liberalizācijai ar mērķi izveidot tirgus ekonomiku, un atzīstot Gruzijas centienus izveidot politiskās un ekonomiskās sistēmas, kas balstītas uz šiem principiem, UZSKATOT, ka Partnerības un sadarbības Līguma pilnīga īstenošana būs gan atkarīga no Gruzijas politisko, ekonomisko un juridisko reformu turpināšanas un pabeigšanas, kā arī sadarbībai vajadzīgo faktoru ieviešanas, gan arī veicinās visu iepriekšminēto, jo īpaši, ņemot vērā EDSK Bonnas konferences secinājumus, VĒLOTIES veicināt reģionālo sadarbību ar kaimiņvalstīm jomās, uz kurām attiecas šis Līgums, lai veicinātu reģiona labklājību un stabilitāti, un jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir sadarbības un savstarpējas uzticības rosināšana starp neatkarīgajām valstīm Transkaukāza reģionā un citām kaimiņvalstīm, VĒLOTIES izveidot un attīstīt regulāru politisko dialogu par savstarpēji saistošajiem divpusējiem, reģionālajiem un starp­tautiskajiem jautājumiem, ATZĪSTOT UN ATBALSTOT Gruzijas vēlmi izveidot ciešu sadarbību ar Eiropas iestādēm, ņemot vērā nepieciešamību veicināt ieguldījumus Gruzijā, tostarp ieguldījumus enerģētikas nozarē, un šajā sakarā ņemot vērā īpašo nozīmi, ko Kopiena un tās dalībvalstis piešķir taisnīgiem tranzīta nosacījumiem energoproduktu eksportēšanā; apstiprinot Kopienas un to dalībvalstu, un Gruzijas dalību Eiropas Enerģētikas Hartā, kā arī Enerģētikas hartas nolīguma un Enerģētikas hartas protokola par energo­efektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem pilnīgā īstenošanā, ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gribu attiecīgā gadījumā nodrošināt ekonomisko sadarbību un sniegt tehnisku palīdzību, PATUROT PRĀTĀ šā Nolīguma lietderību, lai sekmētu pakāpenisku Gruzijas tuvināšanos plašākai sadarbībai Eiropā un kaimiņreģionos, un Gruzijas pakāpenisku iekļaušanos atvērtā starptautiskajā sistēmā, IEVĒROJOT Pušu apņemšanos liberalizēt tirdzniecību saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, APZINOTIES vajadzību uzlabot nosacījumus, kas skar uzņēmējdarbību un ieguldījumus, un nosacījumus tādās jomās kā uzņēmējsabiedrību dibināšana, darbaspēks, pakalpojumu sniegšana un kapitāla plūsma, PĀRLIECINĀTAS, ka šis Līgums radīs jaunus apstākļus ekonomikas sakaros starp Pusēm, un jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā, kas ir būtiski ekonomikas pārstrukturēšanai un tehnoloģiskai modernizācijai, VĒLOTIES izveidot ciešu sadarbību vides aizsardzības jomā, ņemot vērā Pušu savstarpējo atkarību šajā jomā, atzīstot to, ka sadarbība nelegālās imigrācijas novēršanā un kontrolē ir viens no šā Līguma pamatmērķiem, VĒLOTIES veicināt sadarbību kultūras jomā un uzlabot informācijas plūsmu, ir noslēgušas šo līgumu. 1.pants Ar šo tiek izveidota partnerība starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses. Šīs partnerības mērķi ir: - nodrošināt attiecīgu pamatu Pušu politiskajam dialogam, kas ļautu attīstīties politikas sakariem, - atbalstīt Gruzijas centienus nostiprināt demokrātiju, attīstīt ekonomiku un pabeigt pāreju uz tirgus ekonomiku, - veicināt tirdzniecību un ieguldījumus, un saskaņotus ekonomikas sakarus starp Pusēm, lai tādējādi sekmētu to ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, - nodrošināt sadarbības pamatu likumdošanas, ekonomiskajā, sociālajā, finansiālajā, civilo zinātņu, tehnoloģiju un kultūras jomā. I sadaļa VISPĀRĪGI PRINCIPI 2. pants Demokrātijas, starptautisko tiesību un cilvēktiesību principu ievērošana, kā īpaši noteikts ANO statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, kā arī tirgus ekonomikas principu ievērošana, ietverot tos, kas formulēti EDSK Bonnas konferences dokumentos, liek pamatus Pušu iekšējai politikai un ārpolitikai un ir partnerības un šā Līguma būtiski elementi. 3. pants Puses uzskata, ka to turpmākai labklājībai un stabilitātei ir būtiski, lai neatkarīgās valstis, kas radušās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma (še turpmāk - "neatkarīgās valstis"), saglabātu un attīstītu sadarbību savā starpā atbilstīgi Helsinku Nobeiguma akta principiem un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī labu kaimiņattiecību garā, un visiem spēkiem rosinās šo procesu. 4. pants Puses attiecīgi izskata mainošos apstākļus Gruzijā, jo īpaši ekonomiskos nosacījumus tajā un uz tirgu orientētās ekonomikas reformas īstenošanu. Sadarbības padome, ņemot vērā šos apstākļus, var sniegt ieteikumus Pusēm par jebkuras šā Līguma daļas pilnveidošanu. II sadaļa POLITISKAIS DIALOGS 5. pants Starp Pusēm izveido regulāru politisko dialogu, ko tām ir nodoms attīstīt un pastiprināt. Tas pavada un nostiprina Eiropas Savienības un Gruzijas tuvināšanos, atbalsta politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas notiek minētajā valstī, un sekmē jaunu sadarbības veidu izveidi. Ar politisko dialogu: - nostiprinās Gruzijas saites ar Kopienu un tās dalībvalstīm un tādējādi ar visu demokrātisko valstu kopienu kopumā. Ar šo Līgumu panāktā ekonomiskā konverģence radīs intensīvākas politiskās attiecības, - radīs augošu konverģenci pozīcijās par savstarpēji saistošiem starptautiskajiem jautājumiem, tādējādi paaugstinot drošību un stabilitāti šajā reģionā un veicinot Transkaukāza neatkarīgo valstu turpmāku attīstību, - paredz, ka Puses cenšas sadarboties jautājumos, kas attiecas uz Eiropas drošības un stabilitātes stiprināšanu, demo­krātijas principu ievērošanu, cilvēktiesību, jo īpaši minoritāšu tiesību ievērošanu un veicināšanu, un vajadzības gadījumā apspriežas par attiecīgiem jautājumiem. šādu dialogu var risināt uz reģionāla pamata, lai veicinātu reģionālo konfliktu un saspīlējuma atrisināšanu. 6. pants Ministru līmenī politisko dialogu risina Sadarbības padome, kas izveidota saskaņā ar 81.pantu, kā arī citos gadījumos pēc savstarpējas vienošanās. 7. pants Puses izveido citas politiskā dialoga procedūras un mehānismus, jo īpaši šāda veida dialogu: - regulāras tikšanās augstāko amatpersonu līmenī starp Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvjiem, no vienas puses, un Gruzijas pārstāvjiem, no otras puses, - pilnīga diplomātisko kanālu izmantošana starp Pusēm, tostarp attiecīga saskare divpusējā un daudzpusējā jomā, kā, piemēram, ANO, EDSO sanāksmēs un citur, - citādi līdzekļi, tostarp iespējamas ekspertu tikšanās, kas sekmētu šā dialoga nostiprināšanu un attīstīšanu. 8. pants Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās Parlamentārās sadarbības komitejas struktūrā, kas izveidota saskaņā ar 86.pantu. III sadaļa PREČU TIRDZNIECĪBA 9. pants 1. Puses savā starpā vienojas par vislielākās labvēlības režīmu šādās jomās: - muitas nodokļi un tarifi, kurus piemēro attiecībā uz importu un eksportu, tostarp šādu nodokļu un tarifu iekasēšanas veids, - noteikumi attiecībā uz muitošanu, tranzītu, noliktavām un pārkraušanu, - nodokļi un jebkura veida citi iekšējie maksājumi, kurus tieši vai netieši piemēro importētajām precēm, - maksāšanas veidi un šādu maksājumu pārvedums, - noteikumi attiecībā uz preču pārdošanu, pirkšanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu iekšējā tirgū. 2. Šā panta 1.punkta noteikumi neattiecas uz: a) priekšrocībām, kas piešķirtas ar nolūku izveidot muitas savienību vai brīvās tirdzniecības zonu, vai saskaņā ar šādas savienības vai zonas izveidošanu; b) atsevišķām valstīm piešķirtajām priekšrocībām saskaņā ar PTO noteikumiem un citiem starptautiskiem pasākumiem par labu jaunattīstības valstīm; c) priekšrocībām, kas piešķirtas blakus esošajām valstīm, lai atvieglotu pierobežas pārvadājumus. 3. Pārejas laikā, kas beidzas datumā, kad Gruzija pievienojas PTO, vai 1998.gada 31.decembrī - atkarībā no tā, kas notiek ātrāk - 1.punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz Ipielikumā noteiktajām priekšrocībām, ko Gruzija piešķīrusi citām valstīm, kas radušās pēc PSRS sairuma. 10. pants 1. Puses vienojas, ka brīva tranzīta princips ir šā Līguma mērķu sasniegšanas būtisks noteikums. Šajā sakarā katra Puse nodrošina to preču neierobežotu tranzītu pāri savai teritorijai vai caur to, kuru izcelsme ir citas Puses muitas teritorijā vai kuras ir paredzētas citas Puses muitas teritorijai. 2. Puses savstarpēji piemēro VVTT Vpanta 2., 3., 4. un 5. punktā aprakstītos noteikumus. 3. Šajā pantā ietvertie noteikumi neskar nekādus īpašus noteikumus saistībā ar īpašām nozarēm, jo īpaši tādām kā trans­ports, vai tie produkti, par kuriem Puses ir vienojušās. 11. pants Neskarot tiesības un pienākumus, kas izriet no savstarpēji saistošām starptautiskajām konvencijām par preču pagaidu ievešanu, katra Puse turklāt piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmaksājumiem un ievedmuitas nodokļiem par precēm, kuras ievestas uz laiku, tādos gadījumos un saskaņā ar tādām procedūrām, kas noteiktas jebkurā citā šai Pusei saistošā starptautiskajā konvencijā par šo jautājumu, saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ņem vērā nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecīgā Puse ir pieņēmusi saistības, kas izriet no šādas konvencijas. 12. pants 1. Gruzijas izcelsmes preces ieved Kopienā bez daudzuma ierobežojumiem, neskarot šā Līguma 14., 17. un 18.panta noteikumus. 2. Kopienas izcelsmes preces ieved Gruzijā bez jebkādiem daudzuma ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību, neskarot šā Līguma 14.panta noteikumus. 13. pants Preces starp Pusēm tirgo par tirgus cenām. 14. pants 1. Ja kādu produktu ieved vienas Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu vietējiem ražotājiem, Kopiena vai Gruzija, atkarībā no tā, kuru tas skar, var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar šādām procedūrām vai nosacījumiem. 2. Pirms jebkuru pasākumu veikšanas vai pēc iespējas drīz gadījumos, uz kuriem attiecas 4.punkts, Kopiena vai Gruzija, atkarībā no konkrētā gadījuma, iesniedz Sadarbības padomei visu attiecīgo informāciju, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu, kā paredzēts XIsadaļā. 3. Ja apspriežu rezultātā Puses nepanāk vienošanos 30 dienu laikā pēc tam, kad Sadarbības padomei paziņots par darbībām, lai izvairītos no šādas situācijas, Puse, kas pieprasījusi apspriedes, var brīvi ierobežot attiecīgo produktu importu vai noteikt citus atbilstīgus pasākumus tādā mērā un uz tik ilgu laiku, kāds nepieciešams, lai novērstu vai labotu šo kaitējumu. 4. Kritiskos apstākļos, ja kavēšanās izraisītu grūti labojamu kaitējumu, Puses var veikt pasākums pirms apspriedēm, ar nosacījumu, ka apspriedes tiks piedāvātas tūlīt pēc šīs darbības veikšanas. 5. Izvēloties pasākumus saskaņā ar šo pantu, Puses dod priekšroku tādiem pasākumiem, kas rada vismazākos traucējumus šā Līguma mērķu sasniegšanai. 6. Šā panta noteikumi nekādi neietekmē un neliedz kādai Pusei veikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar VVTT VIpantu, Līgumu par VVTT VIpanta īstenošanu, Līgumu par VVTT VI, XVIun XXIIIpanta interpretāciju un īstenošanu vai saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem. 15. pants Puses apņemas apsvērt, ciktāl to ļauj apstākļi, šā Līguma noteikumu pilnveidošanu attiecībā uz preču savstarpējo tirdzniecību, tostarp situāciju, kas rodas sakarā ar Gruzijas pievienošanos PTO. Sadarbības padome var sniegt ieteikumus Pusēm par šādu pilnveidošanu, ko Puses varētu īstenot, ja to pieņem, atbilstīgi nolīgumam starp Pusēm un saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām. 16. pants Šis Līgums neizslēdz aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz importu, eksportu vai tranzītprecēm, kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības un veselības aizsardzības apsvērumiem; dabas resursu aizsardzības apsvērumiem; valsts māksliniecisko, vēsturisko vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot Pušu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas līdzekli vai kā slēptu tirdzniecības ierobežojumu. 17. pants Šī sadaļa neattiecas uz to tekstilizstrādājumu tirdzniecību, kas ietverti kombinētās nomenklatūras 50.līdz 63.nodaļā. Šo izstrādājumu tirdzniecību reglamentē ar atsevišķu nolīgumu, kas parafēts 1995.gada 22.decembrī un provizoriski piemērots no 1996.gada 1.janvāra. 18. pants 1. Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā iekļauto produktu tirdzniecību reglamentē ar šīs sadaļas noteikumiem, izņemot 12.pantu. 2. Izveido kontaktgrupu ogļu un tērauda jautājumos, ko veido Kopienas pārstāvji, no vienas puses, un Gruzijas pārstāvji, no otras puses. Kontaktgrupa regulāri apmainās ar informāciju par visiem jautājumiem attiecībā uz oglēm un tēraudu, kas interesē Puses. 19. pants Kodolmateriālu tirdzniecība notiek saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma noteikumiem. Ja nepieciešams, uz kodolmateriālu tirdzniecību attiecas īpaša nolīguma noteikumi, ko noslēdz starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Gruziju. IV sadaļa NOTEIKUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJDARBĪBU UN IEGULDĪJUMUS I nodaļa DARBA NOSACĪJUMI 20. pants 1. Atbilstīgi katrā dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Kopiena un tās dalībvalstis cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts tiem Gruzijas pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar pašas dalībvalsts pilsoņiem. 2. Atbilstīgi Gruzijā piemērojamajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām, Gruzija cenšas nodrošināt, lai režīms, kas piešķirts tiem kādas dalībvalsts pilsoņiem, kuri ir likumīgi nodarbināti Gruzijas teritorijā, nekādā veidā tos nediskriminētu pilsonības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar Gruzijas pašas pilsoņiem. 21. pants Sadarbības padome izskata, kādā veidā var uzlabot uzņēmēju darba apstākļus atbilstīgi Pušu starptautiskajām saistībām, ietverot tās, kas izklāstītas EDSK Bonnas konferences dokumentā. 22. pants Sadarbības padome sniedz ieteikumus 20.un 21.panta īstenošanai. II nodaļa NOSACĪJUMI, KAS SKAR UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU DIBINĀŠANU UN DARBĪBU 23. pants 1. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir Gruzijas uzņēmējsabiedrību dibināšanai, kā noteikts 25.panta d)apakšpunktā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām. 2. Neskarot IVpielikumā minētās atrunas, Kopiena un tās dalībvalstis piešķir to Gruzijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem, kas dibināti to teritorijās, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkurai Kopienas uzņēmējsabiedrībai. 3. Kopiena un tās dalībvalstis piešķir to Gruzijas uzņēmējsabiedrību filiālēm, kas dibinātas to teritorijās, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrību filiālēm. 4. Neskarot atrunas, kas minētas Vpielikumā, un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem, Gruzija piešķir Kopienas uzņēmējsabiedrību dibināšanai, kā noteikts 25.panta d)apakšpunktā, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Gruzijas vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībām, atkarībā no tā, kāds ir labvēlīgāks, kā arī piešķir to Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas to teritorijā, attiecībā uz to darbību ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts tās pašas uzņēmējsabiedrībām vai filiālēm, vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrībai vai filiālei, atkarībā no tā, kāds ir labvēlīgāks. 24. pants 1. Neskarot 100.panta noteikumus, 23.panta noteikumi neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu un jūras transportu. 2. Attiecībā uz turpmāk minētajām darbībām, ko veic kuģu aģentūras, lai sniegtu pakalpojumus starptautiskajam jūras trans­portam, ietverot vairākveidu trans­porta pārvadājumus, kas daļēji notiek pa jūru, katra Puse tomēr atļauj otras Puses uzņēmējsabiedrībām komerciāli darboties tās teritorijā meitasuzņēmumu vai filiāļu veidā, saskaņā ar tādiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kas piešķirti Puses pašas uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts uzņēmējsabiedrības meitasuzņēmumiem vai filiālēm, atkarībā no tā, kuri ir labvēlīgāki, un saskaņā ar katrā Pusē piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. 3. Šādas darbības ietver, bet ne tikai: a)jūras transporta un saistīto pakalpojumu tirgdarbību un pārdošanu, izmantojot tiešu saskarsmi ar pircējiem, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, ja šos pakalpojumus veic vai piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai tie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem pakalpojumu pārdevējs izveidojis pastāvīgu tirdzniecības sadarbību; b)jebkura transporta un saistīto pakalpojumu pirkšanu un izmantošanu savā vai pircēju vārdā (un atkalpārdošanu saviem pircējiem), ietverot jebkāda veida iekšzemes transporta pakalpojumus, jo īpaši iekšzemes ūdensceļu, autotransporta un dzelzceļa transporta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai sniegtu integrētu pakalpojumu; c) tās dokumentācijas sagatavošanu, kas saistīta ar pārvadājuma dokumentiem, muitas dokumentiem vai citu to dokumentiem, kas saistīti ar pārvadāto preču izcelsmi un raksturu; d) darījuma informācijas sniegšanu, izmantojot visus līdzekļus, ietverot datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (kas pakļauta jebkuriem nediskriminējošiem ierobežojumiem saistībā ar telekomunikācijām); e) jebkādu darījumu slēgšanu ar jebkuru vietējo kuģu aģentūru, ietverot līdzdalību uzņēmējsabiedrības kapitālā un pieņemto vietējo darbinieku iecelšanu amatā (vai, attiecībā uz ar ārvalstu darbiniekiem - saskaņā ar attiecīgajiem šā Līguma noteikumiem); f) rīkošanos uzņēmējsabiedrību vārdā, inter alia organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, ja vajadzīgs. 25. pants Šajā Līgumā: a)"Kopienas uzņēmējsabiedrība" vai, attiecīgi, "Gruzijas uzņēmējsabiedrība" ir uzņēmējsabiedrība, kura izveidota saskaņā ar dalībvalsts vai, attiecīgi, Gruzijas tiesību aktiem, un kuras juridiskā adrese vai tās centrālā administrācija, vai galvenā darījumu vieta atrodas Kopienas vai, attiecīgi, Gruzijas teritorijā. Tomēr, ja uzņēmējsabiedrībai, kura izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Gruzijas tiesību aktiem, Kopienas vai, attiecīgi, Gruzijas teritorijā atrodas vienīgi tās juridiskā adrese, šo uzņēmējsabiedrību uzskata par Kopienas vai, attiecīgi, Gruzijas uzņēmējsabiedrību tikai tad, ja tās darbībai ir īsta un pastāvīga saikne ar kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Gruzijas ekonomiku; b) uzņēmējsabiedrības "meitasuzņēmums" ir uzņēmējsabiedrība, kuru efektīvi kontrolē pirmā uzņēmējsabiedrība; c)uzņēmējsabiedrības "filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu uzņēmējdarbību ar trešām personām, lai šīm trešām personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātesuzņēmumu, bet gan tās var veikt darījumus atzara uzņēmējdarbības vietā; d)"dibināšana" ir a)apakšpunktā minēto Kopienas vai Gruzijas uzņēmējsabiedrību tiesības uzsākt saimniecisko darbību, dibinot meitasuzņēmumus un filiāles Gruzijā vai, attiecīgi, Kopienā; e)"darbība" ir saimniecisko darbību veikšana; f)"saimnieciskās darbības" ir rūpnieciska, komerciāla un profesionāla rakstura darbības. Attiecībā uz starptautisko jūras trans­portu, ietverot vairākveidu satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, šīs nodaļas un IIInodaļas noteikumus izmanto arī ārpus Kopienas vai, attiecīgi, ārpus Gruzijas dibinātie dalībvalstu vai Gruzijas piederīgie, kā arī ārpus Kopienas vai, attiecīgi, ārpus Gruzijas dibinātās kuģošanas sabiedrības, kuras kontrolē kādas dalībvalsts vai, attiecīgi, Gruzijas piederīgie, ja to kuģi ir reģistrēti minētajā dalībvalstī vai, attiecīgi, Gruzijā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem. 26. pants 1. Neatkarīgi no jebkuriem citiem šā Līguma noteikumiem, jebkuru Pusi nedrīkst kavēt veikt pasākumus piesardzības iemeslu dēļ, tostarp pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, noguldītājus, apdrošinājuma ņēmējus un personas, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai lai nodrošinātu finanšu sistēmas vienotību un stabilitāti. Ja šādi pasākumi neatbilst šā Līguma noteikumiem, tos nedrīkst izmantot kā līdzekli, lai apietu kādas Puses pienākumus saskaņā ar šo Līgumu. 2. Neko šajā Līgumā nedrīkst iztulkot kā prasību jebkurai Pusei atklāt informāciju, kas saistīta ar individuālu pircēju darījumiem vai kontiem, vai jebkādu konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā. 3. šajā Līgumā, "finanšu pakalpojumi" ir III pielikumā aprakstītās darbības. 27. pants Šā Līguma noteikumi neliedz nevienai Pusei piemērot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu to, ka šā Līguma noteikumus izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts pieeju tās tirgum. 28. pants 1. Neatkarīgi no šīs sadaļas Inodaļas noteikumiem, jebkurai Kopienas uzņēmējsabiedrībai vai Gruzijas uzņēmējsabiedrībai, kas dibināta Gruzijā vai, attiecīgi, Kopienas teritorijā, saskaņā ar uzņēmuma reģistrācijas valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības Gruzijas vai, attiecīgi, Kopienas teritorijā pašai vai ar tās meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri ir Kopienas dalībvalstu vai, attiecīgi, Gruzijas pilsoņi, ja vien šādi darbinieki ir pamatpersonāls, kā noteikts 2.punktā, un ja viņus nodarbina tikai šīs uzņēmējsabiedrības vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas tikai uz šādas nodarbinātības laikposmu. 2. Iepriekšminēto uzņēmējsabiedrību, še turpmāk - "organizāciju", pamatpersonāls ir "darbinieki, kas pārcelti darbā citā šā uzņēmuma struktūrā", kā noteikts c)punktā, kas iedalīti šādās kategorijās, ja vien šī organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas ir tajā strādājušas vai bijušas tās biedri (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus): a) personas, kas organizācijā ieņem vadošus amatus un kas pamatā pārvalda uzņēmuma vadību, un kuras, galvenokārt, vispārēji uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, ietverot: - personas, kas vada uzņēmumu vai uzņēmuma nodaļu vai apakšnodaļu, - personas, kas uzrauga un kontrolē citu administrācijas darbinieku, speciālistu vai vadītāju darbu, - personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba, vai ieteikt pieņemt darbā vai atlaist no darba, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības; b) personas, kas strādā organizācijā un kurām ir neikdienišķas zināšanas, kuras ir būtiskas sakarā ar uzņēmuma pakalpojumiem, pētījuma aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas šim uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, ietverot piederību akreditētai profesijai; c) "darbinieks, kas pārcelts darbā citā šā uzņēmuma struktūrā" ir fiziska persona, kas strādā organizācijā kādas Puses teritorijā un kas saimniecisko darbību veikšanai uz laiku tiek pārcelta otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jāatrodas kādas Puses teritorijā un darbiniekam jābūt pārceltam uz tādu minētās organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitasuzņēmumu), kas efektīvi veic līdzīgas saimnieciskas darbības otras Puses teritorijā. 29. pants 1. Puses visiem spēkiem cenšas izvairīties no jebkādiem tādiem pasākumiem vai darbībām, kas padara otras Puses uzņēmējsabiedrību dibināšanas un darbības nosacījumus stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. 2. Šā panta noteikumi neskar 37.panta noteikumus; gadījumus, uz ko attiecas 37.pants, reglamentē tikai ar tā noteikumiem, izņemot jebkādus citus. 3. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ievērojot 43.panta noteikumus, Gruzijas valdība informē Kopienu par saviem nodomiem iesniegt jaunus tiesību aktus vai pieņemt jaunus noteikumus, kas var padarīt nosacījumus par Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu dibināšanu vai darbību Gruzijā stingrāk ierobežotus nekā tie, kas ir spēkā dienā pirms šā Līguma parakstīšanas. Kopiena var lūgt Gruzijai darīt zināmus šo tiesību aktu vai noteikumu projektus un uzsākt apspriešanos par minētajiem projektiem. 4. Ja Gruzijā ieviestie jaunie tiesību akti vai noteikumi var padarīt stingrāk ierobežotus nosacījumus par Gruzijā nodibināto Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumu un filiāļu darbību nekā tie, kas ir spēkā šā Līguma parakstīšanas dienā, šādi attiecīgie tiesību akti vai noteikumi trīs gadu laikā pēc attiecīgā akta stāšanās spēkā neattiecas uz tiem meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas jau ir nodibināti Gruzijā attiecīgā akta stāšanās spēkā laikā. III nodaļa PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA starp Kopienu un GRUZIJU 30. pants 1. Puses apņemas, saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, veikt nepieciešamus pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus tām Kopienas vai Gruzijas uzņēmējsabiedrībām, kas ir nodibinātas citā Pusē, nekā tās personas Puse, kam šie pakalpojumi ir paredzēti, ņemot vērā pakalpojumu nozaru attīstību Pusēs. 2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus 1.punkta īstenošanai. 31. pants Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt tirgus orientētu pakalpojumu nozari Gruzijā. 32. pants 1. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz komerciāliem pamatiem: a) iepriekšminētais noteikums neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no ANO Konvencijas par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu, kas piemērojama vienai vai otrai šā Līguma Pusei. Līnijpārvadātāji, kas nav konferences biedri, varēs brīvi darboties, konkurējot ar konferences biedriem, kamēr viņi ievēro principu godīgi konkurēt uz komerciāliem pamatiem. b) Puses apstiprina savas saistības ievērot brīvas konkurences vidi, kam ir būtiska iezīme sauso un šķidro beztaras preču apgrozībā. 2. Piemērojot 1.punkta principus, Puses: a) no šā Līguma spēkā stāšanās brīža nepiemēro nekādus jebkuras Kopienas dalībvalsts un bijušās Padomju Savienības divpusējo nolīgumu kravas dalīšanas noteikumus; b) neievieš kravas dalīšanas noteikumus turpmākajos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, izņemot tādos ārkārtējos apstākļos, kad vienas vai otras šā Līguma Puses laineru kuģniecības sabiedrībām citādi nebūtu iespējams efektīvi uzturēt satiksmi uz attiecīgo trešo valsti un no tās; c) aizliedz kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos noslīgumos par sauso un šķidro beztaras preču apgrozību; d) šim Līgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus pasākumus, administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kuriem varētu būt ierobežojošas vai diskriminējošas sekas attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā. 3. Katra Puse kuģiem, ko vada otrās Puses piederīgie vai uzņēmējsabiedrības, inter alia piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts Puses pašas kuģiem, attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītajām maksām un atlīdzību, muitas atvieglojumiem, piestātņu sadalījumam un iekraušanas un izkraušanas iekārtām. 4. Kopienas pilsoņi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz starptautiskā jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starp­tautiskos jūras un upes transporta pakalpojumus Gruzijas iekšējos ūdensceļos, un otrādi. 33. pants Lai nodrošinātu koordinētu transporta attīstību starp Pusēm, kas ir pielāgota to komerciālajām vajadzībām, pēc šā Līguma stāšanās spēkā uz nosacījumiem par savstarpējo pieeju tirgum un pakalpojumu sniegšanu autotransporta, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu jomā un, attiecīgā gadījumā, gaisa transporta jomā, var attiecināt īpašus nolīgumus, kurus Puses apspriež attiecīgā gadījumā. IVnodaļa VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 34. pants 1. Šīs sadaļas noteikumus piemēro ar ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem. 2. Tos nepiemēro attiecībā uz darbībām, kuras jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. 35. pants Attiecībā uz šo sadaļu nekas šajā Līgumā neliedz Pusēm piemērot savus tiesību aktus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba nosacījumiem un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, ja vien tās tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas ir paredzētas jebkurai Pusei saskaņā ar kādu konkrētu šā Līguma noteikumu. Iepriekšminētais noteikums neliedz piemērot 34.pantu. 36. pants Šā Līguma II, IIIun IVnodaļas noteikumu priekšrocības attiecas arī uz tām uzņēmējsabiedrībām, ko kopīgi kontrolē un kas pilnīgi pieder Gruzijas un Kopienas uzņēmējsabiedrībām. 37. pants Režīms, kuru viena Puse piešķīrusi otrai Pusei saskaņā ar šo Līgumu, attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, ko aptver VVPT, sākot ar vienu mēnesi pirms attiecīgo Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) saistību stāšanās spēkā nekādā gadījumā nevar būt labvēlīgāks par to, ko šī pirmā Puse piešķīrusi saskaņā ar VVPT noteikumiem, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem. 38. pants Šā Līguma II, III un IV nodaļā neņem vērā režīmu, ko Kopiena, tās dalībvalstis vai Gruzija ir piešķīrusi saskaņā ar saistībām, kuras tās uzņēmušās atbilstīgi ekonomikas integrācijas nolīgumiem saskaņā ar VVPT V panta principiem. 39. pants 1. Vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem nodokļu noteikumiem. 2. Neko šajā sadaļā nedrīkst interpretēt kā tādu, kas Pusēm liegtu pieņemt vai īstenot jebkādus tādus pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu, saskaņā ar noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citos nodokļu noteikumos, vai vietējos nodokļu likumos. 3. Neko šajā sadaļā nedrīkst interpretēt kā tādu, kas liedz dalībvalstīm vai Gruzijai, piemērojot attiecīgos savu nodokļu likumu noteikumus, noteikt atšķirības starp tiem nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīves vietu. 40. pants Neskarot 28.panta noteikumus, nekādu II, IIIun IVnodaļas noteikumu nedrīkst interpretēt kā tādu, kas dotu tiesības: - dalībvalstu vai, attiecīgi, Gruzijas pilsoņiem ieceļot vai uzturēties Gruzijas vai, attiecīgi, Kopienas teritorijā jebkādā statusā, jo īpaši kā uzņēmējsabiedrības daļas īpašniekam vai partnerim, tās vadītājam vai darbiniekam, vai pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam, - Gruzijas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nodarbināt vai likt nodarbināt Kopienas teritorijā Gruzijas pilsoņus, - Kopienas uzņēmējsabiedrību meitas­uzņēmumiem vai filiālēm Gruzijā nodarbināt vai likt Gruzijas teritorijā nodarbināt Kopienas pilsoņus, - Gruzijas uzņēmējsabiedrībām vai Gruzijas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Kopienā nogādāt Gruzijas personas, lai tās darbotos citu personu labā un viņu uzraudzībā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem, - Kopienas uzņēmējsabiedrībām vai Kopienas uzņēmējsabiedrību meitasuzņēmumiem vai filiālēm Gruzijā nogādāt darbiniekus, kas ir dalībvalstu pilsoņi saskaņā ar pagaidu darba līgumiem. V nodaļa KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLS 41. pants 1. Puses apņemas atļaut visus tos kārtējos maksājumus brīvi konvertējamā valūtā starp Kopienas un Gruzijas rezidentiem, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai personu kustību, kuri veikti saskaņā ar šā Līguma noteikumiem. 2. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā, pēc šā Līguma stāšanās spēkā nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmējsabiedrībās, kas izveidotas saskaņā ar reģistrācijas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar II nodaļas noteikumiem, un šo ieguldījumu un visas peļņas, ko rada šie ieguldījumi, likvidāciju vai repatriāciju. 3. Neskarot 2.vai 5.punktu, no šā Līguma stāšanās spēkā neievieš nekādus jaunus valūtas maiņas ierobežojumus kapitāla apritei un ar to saistītajiem kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Gruzijas rezidentiem, kā arī nepadara esošos noteikumus stingrākus. 4. Puses savstarpēji apspriežas, lai atvieglotu citu kapitāla veidu apriti, kas nav minēti 2.punktā, starp Kopienu un Gruziju, lai veicinātu šā Līguma mērķus. 5. Attiecībā uz šā panta noteikumiem līdz brīdim, kad Gruzijas valūta kļūs pilnīgi konvertējama Starptautiskā valūtas fonda (SVF) statūtu VIIIpanta nozīmē, ārkārtējos apstākļos Gruzija var piemērot valūtas maiņas ierobežojumus, kas saistīti ar īstermiņa un vidēja termiņa finanšu kredītu piešķiršanu vai saņemšanu, tādā mērā, kādā šie ierobežojumi ir uzlikti Gruzijai attiecībā uz šādu kredītu piešķiršanu un ir atļauti saskaņā ar Gruzijas statusu atbilstīgi SVF. Šos ierobežojumus Gruzija piemēro bez diskriminācijas. Tos piemēro tā, lai radītu vismazākos iespējamos traucējumus šim Līgumam. Gruzija tūlīt paziņo Sadarbības padomei par šādu pasākumu ieviešanu un par pārmaiņām, kas ar tiem saistītas. 6. Neskarot 1.un 2.punktu, ja ārkārtējos apstākļos kapitāla aprite starp Kopienu un Gruziju izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Gruzijā, Kopiena un, attiecīgi, Gruzija var veikt drošības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Gruziju uz termiņu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami. VI nodaļa INTELEKTUĀLĀ, RŪPNIECISKĀ UN KOMERCIĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA 42. pants 1. Saskaņā ar šā panta un III pielikuma noteikumiem Gruzija turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai, līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā, tā nodrošinātu līdzīgu aizsardzības līmeni kā Kopienā, ietverot efektīvus līdzekļus šādu tiesību īstenošanai. 2. Līdz piektā gada beigām pēc šā Līguma stāšanās spēkā Gruzija pievienojas daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas II pielikuma 1.punktā, kuru puses ir dalībvalstis vai kuras dalībvalstis de facto piemēro, saskaņā ar šo konvenciju attiecīgajiem noteikumiem. V sadaļa SADARBĪBA LIKUMDOŠANAS JOMĀ 43. pants 1. Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums ekonomisko saišu stiprināšanai starp Gruziju un Kopienu ir esošo un turpmāko Gruzijas tiesību aktu tuvināšana Kopienas tiesību aktiem. Gruzija cenšas nodrošināt, ka tās tiesību akti pakāpeniski tiks saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem. 2. Tiesību aktu tuvināšana jo īpaši attiecas uz šādām jomām: normatīvie akti attiecībā uz uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem; muitas likums; uzņēmējdarbības tiesības; likumi par bankām; uzņēmējsabiedrību pārskati un nodokļi; intelektuālais īpašums; darbinieku aizsardzība darba vietā; finanšu pakalpojumi; konkurences noteikumi; publiskais iepirkums; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība; vide; patērētāju aizsardzība; netiešie nodokļi; tehniskie noteikumi un standarti; kodoltiesības un noteikumi kodoljomā; un transports. 3. Kopiena nodrošina Gruziju ar tehnisko palīdzību šo pasākumu īstenošanai, kurā inter alia var ietilpt: - ekspertu apmaiņa, - laicīgu informācijas sniegšana, jo īpaši par attiecīgajiem tiesību aktiem, - semināru organizēšana, - apmācības, - atbalsts Kopienas tiesību aktu tulkošanā attiecīgajās nozarēs. 44. pants 1. Papildus 43.pantam Kopiena nodrošina Gruziju ar tehnisko palīdzību, kas attiecas uz konkurences tiesību aktu izstrādāšanu un ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz: - tādu vienošanos un asociāciju starp uzņēmumiem, un to saskaņotu darbību, kas var izraisīt konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai izkropļojumus, - uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tirgū, - valsts atbalstu, kas izraisa konkurences kropļojumus, - komerciālu valsts monopolu, - publiskiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, - konkurences tiesību aktu piemērošanas, kā arī līdzekļu, lai nodrošinātu atbilstību tiem, pārskatīšanu un uzraudzīšanu. 2. Puses apņemas saskaņoti pārbaudīt to, ka tiek piemēroti attiecīgie konkurences tiesību akti gadījumos, ja ir traucēta tirdzniecība starp pusēm. VI sadaļa EKONOMISKĀ SADARBĪBA 45. pants 1. Kopiena un Gruzija izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir sekmēt Gruzijas ekonomiskās reformas un ekonomikas atjaunošanas procesu un Gruzijas ilgtspējīgu attīstību. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomiskās saites, kas nāk par labu abām Pusēm. 2. Politikas un citu pasākumu izstrādāšanas mērķis būs radīt ekonomiskās un sociālās reformas, kā arī Gruzijas ekonomiskās un tirdzniecības sistēmas pārstrukturēšanu, ņemot vērā ilgtspējības un saskaņotas sociālās attīstības prasības; tajos arī pilnīgi ietver vides apsvērumus. 3. Šajā nolūkā sadarbība tiks īpaši vērsta uz ekonomisko un sociālo attīstību, cilvēkresursu attīstību, uzņēmumu atbalstu (ietverot privatizāciju, ieguldījumus un finanšu pakalpojumu attīstību), lauksaimniecību un pārtikas nozari, enerģētiku, transportu, tūrismu, vides aizsardzību, reģionālo sadarbību un monetāro politiku. 4. Īpašu uzmanību velta pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp Transkaukāza reģiona neatkarīgajām valstīm un citām kaimiņvalstīm, lai veicinātu šā reģiona harmonisku attīstību. 5. Attiecīgā gadījumā Kopiena var sniegt tehnisku palīdzību ekonomiskai sadarbībai un citiem sadarbības veidiem, kas paredzēti šajā Līgumā, ņemot vērā Kopienas attiecīgo Padomes regulu, kas piemērojama tehniskai palīdzībai neatkarīgajās valstīs, kā arī saskaņotās prioritātes indikatīvajā programmā, kas saistīta ar Kopienas tehnisko palīdzību Gruzijai, un tās izveidotās koordinācijas un īstenošanas procedūras. 46. pants sadarbība preču un pakalpojumu tirdzniecības jomā Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka Gruzijas starptautiskā tirdzniecība tiek veikta saskaņā ar PTO noteikumiem. Šāda sadarbība ietver konkrētus jautājumus, kas tieši attiecas uz tirdzniecības veicināšanu, tostarp: - tirdzniecības un ar tirdzniecību sais­tīto jautājumu politikas izstrādāšana, ietverot maksājumus un mijieskaita mehānismus, - attiecīgu tiesību aktu projektu izstrādāšana, - palīdzība, lai sagatavotos iespējamajai Gruzijas iestāšanās PTO. 47. pants Rūpnieciskā sadarbība 1. Sadarbības mērķis ir īpaši veicināt: - uzņēmējdarbības saišu attīstību starp abu Pušu komersantiem, - Kopienas dalību Gruzijas centienos pārstrukturēt tās rūpniecību, - pārvaldības uzlabošanu, - attiecīgu komerciālu noteikumu un prakses pilnveidošanu, - vides aizsardzību, - militārrūpnieciskā kompleksa pārveidi. 2. Šā panta noteikumi neskar uzņēmumiem piemērojamo Kopienas konkurences noteikumu izpildi. 48. pants Būvniecība Puses sadarbojas būvniecības nozares jomā. Šīs sadarbības mērķis inter alia ir Gruzijas būvniecības nozares modernizācija un pārstrukturēšana atbilstīgi tirgus ekonomikas principiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgos veselības, drošības un vides aspektus. 49. pants Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība 1. Paturot prātā attiecīgās Kopienas un dalībvalstu pilnvaras un kompetenci, sadarbības mērķis ir izveidot gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldījumiem labvēlīgu vidi, īpaši radot labākus nosacījumus ieguldījumu aizsardzībai, kapitāla nodošanai un informācijas apmaiņai par ieguldījumu iespējām. 2. Šīs sadarbības mērķi jo īpaši ir: - attiecīgā gadījumā, noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Gruziju par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, - attiecīgā gadījumā, noslēgt nolīgumus starp dalībvalstīm un Gruziju par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, - radīt labvēlīgus apstākļus ārvalstu ieguldījumu piesaistīšanai Gruzijas ekonomikā, - izveidot stabilas un atbilstīgas komerctiesības un uzņēmējdarbības nosacījumus, kā arī apmainīties ar informāciju par tiesību aktiem, noteikumiem un administratīvo praksi ieguldījumu jomā, - apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām, inter alia izmantojot tirdzniecības izstādes, citas izstādes, tirdzniecības nedēļas un citus pasākumus. 50. pants Publiskais iepirkums Puses sadarbojas, lai izstrādātu nosacījumus atklātai un uz konkurenci balstītai līgumslēgšanas tiesību par precēm un pakalpojumiem piešķiršanai, jo īpaši izmantojot konkursa uzaicinājumus. 51. pants Sadarbība standartu un atbilstības novērtēšanas jomā 1. Sadarbība starp Pusēm veicina pielīdzināšanu starptautiski pieņemtajiem kritērijiem, principiem un pamatnostādnēm kvalitātes jomā. Nepieciešamas darbības sekmēs virzību uz savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jomā, kā arī Gruzijas produktu kvalitātes uzlabošanu. 2. šajā nolūkā Puses cenšas sadarboties tādu tehniskas palīdzības projektu jomā, kuri: - veicinās pienācīgu sadarbību ar organizācijām un iestādēm, kas specializējas šajās jomās, - veicinās Kopienas tehnisko noteikumu izmantošanu un Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanu, - ļaus dalīties pieredzē un tehniskajā informācijā kvalitātes vadības jomā. 52. pants Kalnrūpniecība un izejvielas 1. Pušu mērķis ir palielināt ieguldījumus un tirdzniecību kalnrūpniecības un izejvielu jomā. 2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām: - informācijas apmaiņa par kalnrūpniecības un krāsaino metālu nozares perspektīvām, - sadarbības tiesiskā regulējuma izveide, - tirdzniecības jautājumi, - tiesību aktu vides jomā pieņemšana un īstenošana, - apmācība, - drošība kalnrūpniecībā. 53. pants Sadarbība zinātnē un tehnoloģijā 1. Puses veicina sadarbību civilajā zinātniskajā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā (PTA), pamatojoties uz savstarpēju labumu un ņemot vērā resursu pieejamību, atbilstīgu pieeju to attiecīgajām programmām, nodrošinot pienācīgu līmeni intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību (IĪT) efektīvajā aizsardzībā. 2. Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā ietver: - zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņu, - kopīgas PTA darbības, - apmācību un mobilitātes programmas tiem zinātniekiem, pētniekiem un tehniķiem, kas abās pusēs nodarbojas ar PTA. Ja šāda sadarbība izpaužas kā darbības, kas saistītas ar izglītību un/vai apmācību, to īsteno saskaņā ar 54.panta noteikumiem. Puses, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, var iesaistīties cita veida zinātnes un tehnoloģijas sadarbībā. Īstenojot šādus sadarbības pasākumus, īpašu uzmanību veltī to zinātnieku, inženieru, pētnieku un tehniķu pārcelšanai citā amatā, kuri ir vai ir bijuši iesaistīti masveida iznīcināšanas ieroču pētniecībā un/vai ražošanā. 3. Sadarbību, uz ko attiecas šis pants, īsteno saskaņā ar īpašiem nolīgumiem, kurus izstrādā un slēdz saskaņā ar katras Puses pieņemtajām procedūrām, un kuros inter alia nosaka attiecīgus intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus. 54. pants Izglītība un apmācība 1. Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības un profesionālo kvalifikāciju līmeni Gruzijā gan valsts, gan privātajā sektorā. 2. Sadarbība ir īpaši vērsta uz šādām jomām: - augstākās izglītības un apmācības sistēmu atjaunināšana Gruzijā, ietverot augstākās izglītības iestāžu un augstākās izglītības diplomu akreditācijas sistēmu, - sabiedriskā un privātā sektora vadošā personāla un valsts civildienesta ierēdņu apmācība prioritārajās jomās, kas vēl jānosaka, - sadarbība izglītības iestāžu starpā un starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem, - skolotāju, absolventu, administratoru, jauno zinātnieku un pētnieku, un jauniešu mobilitāte, - mācību veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgajās iestādēs, - Kopienas valodu mācīšana, - konferenču tulku pēcdiploma apmācība, - žurnālistu apmācība, - instruktoru apmācība. 3. Iespējamu vienas Puses dalību otras Puses attiecīgajās programmās izglītības un apmācības jomā var izskatīt saskaņā ar Pušu attiecīgajām procedūrām; tad, attiecīgā gadījumā, izveido iestāžu sistēmu un sadarbības plānus, balstoties uz Gruzijas līdzdalību Kopienas programmā Tempus. 55. pants Lauksaimniecība, un agrārās un pārtikas rūpniecības nozare Sadarbības mērķis šajā jomā ir agrārās reformas izpilde, Gruzijas lauksaimniecības, agrārās un pārtikas rūpniecības un pakalpojumu nozares modernizācija, pārstrukturēšana un privatizācija, Gruzijas produktu vietējā un ārvalstu tirgus attīstība tādā veidā, kas nodrošina vides aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot pārtikas piegādes drošību, kā arī agrārās un pārtikas rūpniecības nozares attīstību, un lauksaimniecības produktu pārstrādes un izplatīšanas uzlabošanu. Pušu mērķis ir arī pakāpeniski tuvināt Gruzijas standartus Kopienas tehniskajiem noteikumiem par rūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ietverot sanitārās un fitosanitārās normas. 56. pants Enerģētika 1. Sadarbība notiek saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem un Eiropas Enerģētikas hartu, paturot prātā Enerģētikas hartas nolīgumu un Protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem un ņemot vērā Eiropas enerģijas tirgu pakāpenisku integrāciju. 2. Sadarbība cita starpā ietver šādas jomas: - enerģētikas politikas izstrādāšanu un pilnveidošanu, - enerģētikas nozares vadības un regulēšanas uzlabošanu atbilstīgi tirgus ekonomikai, - energoapgādes uzlabošanu, ietverot elektroapgādes drošību, ekonomiskā un videi draudzīgā veidā, - energotaupības un energoefektivitātes veicināšanu un Enerģētikas hartas protokola par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem īstenošanu, - enerģētikas nozares infrastruktūras modernizāciju, - energotehnoloģiju uzlabošanu attiecībā uz energoapgādi un tiešo patēriņu visos enerģijas veidos, - vadību un tehnisko apmācību enerģētikas nozarē, - energomateriālu un energoproduktu transportēšanu un tranzītu, - institucionālu, juridisku, fiskālu un citu nosacījumu ieviešanu, kas nepieciešami, lai rosinātu izvērst tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē, - ūdens enerģijas un citu reģeneratīvo energoresursu attīstību. 3. Puses apmainās ar attiecīgo informāciju par ieguldījumu projektiem enerģētikas nozarē, jo īpaši saistībā ar naftas un gāzes cauruļvadu vai citu energoproduktu transportēšanas līdzekļu būvēšanu un renovāciju. Tās sadarbojas ar nolūku īstenot pēc iespējas efektīvāk IVsadaļas un 49.panta noteikumus attiecībā uz ieguldījumiem enerģētikas nozarē. 57. pants Vide 1. Paturot prātā Eiropas Enerģētikas hartu un 1993.gada Lucernas konferences deklarāciju, kā arī ņemot vērā Enerģētikas hartas nolīgumu, jo īpaši tā 19.pantu, un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem, Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību vides un cilvēka veselības jomā. 2. Sadarbības mērķis ir vides apstākļu pasliktināšanās apkarošana un jo īpaši: - efektīvs piesārņojuma līmeņa monitorings un vides novērtējums; informācijas sistēma par vides stāvokli, - gaisa un ūdens vietēja, reģionāla un pārrobežu piesārņojuma apkarošana, - ekoloģiskā sanācija, - ilgtspējīga, efektīva un ekoloģiski efektīva enerģijas ražošana un izmantošana, - rūpniecisko iekārtu drošība, - ķīmisku vielu klasifikācija un droša rīkošanās ar tām, - ūdens kvalitāte, - atkritumu apjoma samazināšana, pārstrāde un droša apglabāšana, Bāzeles Konvencijas īstenošana, - lauksaimniecības, augsnes erozijas un ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz vidi, - mežu aizsardzība, - bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargātās platības un bioloģisko resursu ilgtspējīga izmantošana un apsaim­niekošana, - zemes izmantošanas plānošana, ietverot būvniecību un pilsētplānošanu, - ekonomisku un fiskālu instrumentu izmantošana, - pasaules klimata pārmaiņas, - izglītība un izpratnes veidošana par vidi, - tehniska palīdzība radioaktivitātes skarto zonu sanācijai un attiecīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai, - Espoo konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā īstenošana. 3. Sadarbību īsteno, jo īpaši izmantojot: - plānošanu saistībā ar dabas katastrofām un citām ārkārtējām situācijām, - informācijas un ekspertu apmaiņu, ietverot informāciju un ekspertus, kas sais­tīti ar tīro tehnoloģiju nodošanu un drošu un videi draudzīgu biotehnoloģiju izmantošanu, - kopīgus pētniecības pasākumus, - tiesību aktu uzlabošanu, tuvinot tos Kopienas standartiem, - vides izglītību un attiecīgo iestāžu stiprināšanu, - sadarbību reģionālā līmenī, ietverot sadarbību Eiropas Vides aģentūras struktūrā, un sadarbību starptautiskā līmenī, - stratēģiju izveidi, jo īpaši saistībā ar globāliem vides un klimata jautājumiem, kā arī ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības sasniegšanu, - pētījumus par ietekmi uz vidi. 58. pants Transports Puses attīsta un stiprina savstarpēju sadarbību transporta jomā. Šīs sadarbības mērķis inter alia ir Gruzijas sistēmu un tīklu pārstrukturēšana un modernizācija, un, attiecīgā gadījumā, transporta sistēmu savietojamības attīstība un nodrošināšana plašākas transporta sistēmas izveides kontekstā. īpašu uzmanību pievērš tradicionālām sakaru saitēm starp neatkarīgajām valstīm Transkaukāza reģionā un citām kaimiņvalstīm. Sadarbība inter alia ietver: - autotransporta, dzelzceļu, ostu un lid­ostu vadības un darbības modernizēšanu, - dzelzceļu, ūdensceļu, autoceļu, ostu, lidostu un aeronavigācijas infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ietverot lielāko vispārējas intereses maršrutu modernizāciju un Eiropas transporta tīkla sasaisti ar iepriekšminētajiem transporta veidiem, jo īpaši attiecībā uz projektu Traceca, - kombinētā transporta veicināšanu un attīstību, - kopīgu pētniecības un attīstības programmu veicināšanu, - likumīga pamata un iestāžu sistēmas sagatavošanu politikas attīstībai un īstenošanai, ietverot transporta nozares privatizāciju. 59. pants Pasta pakalpojumi un telekomunikācijas Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses paplašina un stiprina sadarbību šādās jomās: - telekomunikāciju nozares un pasta pakalpojumu attīstības politikas un pamatnostādņu izveide, - tarifu politikas principu un tirgvedības pilnveidošana telekomunikāciju un pasta pakalpojumu nozarē, - tehnoloģijas un zinātības (know-how) nodošana, ietverot Eiropas tehniskos standartus un sertifikācijas sistēmas, - telekomunikāciju un pasta pakalpojumu projektu attīstības un ieguldījumu piesaistes veicināšana, - telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana, tostarp izmantojot apakšnozaru darbību liberalizāciju, - progresīva telekomunikāciju izmantošana, jo īpaši elektroniskās naudas jomā, - sakaru tīklu pārvaldība un to optimizācija, - atbilstīgs likumdošanas pamats telekomunikāciju un pasta pakalpojumu sniegšanai un radiofrekvenču diapazona izmantošanai, - apmācība telekomunikāciju un pasta pakalpojumu jomā darbībai tirgus apstākļos. 60. pants Finanšu pakalpojumi Īpašs sadarbības mērķis ir atvieglot Gruzijas iesaistīšanos vispārēji atzītās savstarpējo norēķinu sistēmās. Tehnisk …

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.