Zaudējis spēku - Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību

Zaudējis spēku - Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumus Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.1209 Rīgā 2010.gada 28.decembrī (prot. Nr.75 19.§) Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4.panta otro daļu un 5.panta otro daļu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus; 1.2. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas termiņus; 1.3. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi (turpmāk – invaliditātes ekspertīze) un nosaka darbspēju zaudējumu. 2 2. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz komisijā personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi, kā arī šādus dokumentus: 2.1. ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u); 2.2. citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei; 2.3. individuālā rehabilitācijas plāna projektu personai ar prognozējamu invaliditāti, ko sagatavojis ģimenes vai ārstējošais ārsts, ja persona nosūtīta uz prognozējamas invaliditātes ekspertīzi; 2.4. individuālā rehabilitācijas plāna veidlapas daļu personai ar invaliditāti, kurā ģimenes vai ārstējošais ārsts ieraksta ieteicamos turpmākās ārstēšanas un, ja nepieciešams, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, norādot to veidus, laikposmus un saņemšanas formu, ja persona nosūtīta uz invaliditātes ekspertīzi. 3 (Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510) 2.1 Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētos dokumentus, informējot par to personu, komisijai var nosūtīt arī personas ģimenes vai ārstējošais ārsts, tai skaitā elektronisku dokumentu formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu. 4 (MK 24.07.2012. noteikumu Nr.510 redakcijā) 2.2 Izmantojot e-pakalpojumu, iesniegumu un dokumentus iesniedz tīmekļa vietnē www.latvija.lv. Autentifikācijai un sniegto ziņu patiesuma apstiprināšanai izmanto drošu elektronisko parakstu vai kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzekli. 5 (MK 24.07.2012. noteikumu Nr.510 redakcijā) 3. Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ģimenes vai ārstējošais ārsts iesniedz citus nepieciešamos medicīniskos dokumentus. 6 4. Pirms invaliditātes ekspertīzes attiecīgā persona un tās likumiskais pārstāvis komisijā uzrāda personu apliecinošu dokumentu. 7 5. Ģimenes vai ārstējošais ārsts nosūta personu invaliditātes ekspertīzes veikšanai un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanai: 5.1. prognozējamās invaliditātes ekspertīzei: 5.1.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā; 5.1.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējusies un to apliecina medicīniskie dokumenti; 5.2. pirmreizējai invaliditātes ekspertīzei: 5.2.1. strādājošu personu – vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā vai pēc darbnespējas lapas pagarinājuma; 5.2.2. nestrādājošu personu – ja tā ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējusies un to apliecina medicīniskie dokumenti; 5.2.3. strādājošu vai nestrādājošu personu ar smagu, prognostiski nelabvēlīgu saslimšanu vai stabilām slimības vai traumas sekām, kuras pamatojis attiecīgās specialitātes ārsts, neatkarīgi no ārstēšanās ilguma; 5.3. atkārtotai invaliditātes ekspertīzei: 5.3.1. beidzoties invaliditātes termiņam; 5.3.2. neatkarīgi no termiņa, ja būtiski mainījies personas veselības stāvoklis. 8 (MK 24.07.2012. noteikumu Nr.510 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013., sk. grozījumu 2.punktu) 6. Invaliditātes ekspertīzi un darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra noteikšanu komisija var veikt: 6.1. bez personas klātbūtnes, ja komisijas ārsta eksperta rīcībā ir pietiekama medicīniskā un cita veida informācija, kas nepieciešama personas funkcionēšanas ierobežojuma izvērtēšanai, iepriekš par to paziņojot personai vai tās likumiskajam pārstāvim; 6.2. personas klātbūtnē: 6.2.1. komisijas darba telpās; 6.2.2. personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā, ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties komisijas darba telpās vai atrodas ieslodzījumā. 9 7. Ārsts eksperts izvērtē šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minēto medicīnisko dokumentāciju, veic neatkarīgu personas funkcionēšanas ierobežojuma, kā arī tā atbilstības pabalstu un pakalpojumu noteikšanas kritērijiem izvērtējumu, sastāda ekspertīzes aktu ar priekšlikumiem par prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes, vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, to cēloni un iespējamo termiņu. Pamatojoties uz minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu: 7.1. nosaka prognozējamu invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī tās cēloni; 7.2. nosaka invaliditāti, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu: 7.2.1. personai, kas jaunāka par 18 gadiem (turpmāk – persona līdz 18 gadu vecumam), atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem kritērijiem; 7.2.2. personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem; 7.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kaitējuma atlīdzību personām, kas cietušas nelaimes gadījumā darbā vai Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas rezultātā vai slimo ar arodslimībām, nosaka darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja personas funkcionēšanas ierobežojumam ir vairāki cēloņi, darbspēju zaudējums attiecībā uz katru cēloni tiek noteikts atsevišķi; 7.4. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pabalstu un sociālo pabalstu piešķiršanu nosaka medicīniskās indikācijas pakalpojumu un pabalstu saņemšanai un sniedz attiecīgus atzinumus un ieteikumus; 7.5. nenosaka invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe neatbilst attiecīgajiem kritērijiem. 10 (Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510) 8. Personai ar invaliditāti komisijas amatpersona nosaka invaliditātes cēloni: 8.1. slimība – ja invaliditāte tiek noteikta saistībā ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem; 8.2. invaliditāte no bērnības – ja invaliditāte tiek noteikta saistībā ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem (pamatojoties uz bērna invalīda statusu apliecinošiem dokumentiem vai atbilstošiem medicīniskiem dokumentiem), kuru dēļ persona ir bijusi bērns invalīds, vai ir pamats uzskatīt, ka tā varēja būt atzīta par bērnu invalīdu; 8.3. nelaimes gadījums darbā – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību; 8.4. arodslimība – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu; 8.5. slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu; 8.6. slimība vai sakropļojums, kas saistīti ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā; 8.7. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus, vai slimība, kas iegūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus, – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu; 8.8. slimība vai ievainojums, kas iegūts karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, pildot dienesta pienākumus, – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem, kas apliecināti normatīvajos aktos par publisko dokumentu legalizāciju noteiktajā kārtībā; 8.9. savainojums vai veselības traucējums, kas saistīti ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību; 8.10. ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā, – pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju). 11 (Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510) 9. Invaliditāti un darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru, medicīniskās indikācijas pakalpojumu un valsts pabalstu saņemšanai nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu): 9.1. personai līdz 18 gadu vecumam: 9.1.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem; 9.1.2. līdz 18 gadu vecumam, ja tai ir konstatētas šo noteikumu 2.pielikuma 3.nodaļā minētās slimības; 9.2. personai no 18 gadu vecuma: 9.2.1. uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem vai pieciem gadiem; 9.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja tai: 9.2.2.1. konstatēti šo noteikumu 4.pielikumā minētie anatomiskie defekti; 9.2.2.2. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi un invaliditāte iepriekš noteikta nepārtraukti ne mazāk kā piecus gadus. 12 (Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510) 10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz personas ar invaliditāti ekspertīzes aktu, sniedz: 10.1. atzinumus: 10.1.1. par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kritērijiem; 10.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem – personai līdz 18 gadu vecumam atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 2.nodaļā minētajiem kritērijiem; 10.1.3. par īpašas kopšanas nepieciešamību – personai no 18 gadu vecuma atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem kritērijiem; 10.1.4. par atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai; 10.1.5. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām; 10.2. ieteikumus: 10.2.1. profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajiem kritērijiem, pārkvalifikācijai vai citas profesijas apgūšanai, nosakot termiņus; 10.2.2. tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas nepieciešamībai; 10.2.3. psihologa pakalpojumu saņemšanai personai līdz 18 gadiem, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji un kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam pārstāvim; 10.2.4. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti; 10.2.5. par citiem pasākumiem invaliditātes radīto seku mazināšanai, kuri iekļaujami rehabilitācijas plānā personai ar invaliditāti. 13 11. Lēmumu un atzinumu komisija personai vai tās likumiskajam pārstāvim paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam. 14 (Grozīts ar MK 23.04.2013. noteikumiem Nr.216) 12. Ja invaliditātes ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu: 12.1. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – aģentūra) iesniedz komisijā no ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtu E213 veidlapu "EEZ detalizēts medicīniskais ziņojums" (turpmāk – ziņojums); 12.2. komisija izvērtē ziņojumā sniegto informāciju un nosaka invaliditāti atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem kritērijiem. Invaliditātes termiņu nosaka atbilstoši ierakstam ziņojumā; 12.3. datus par noteikto invaliditāti komisija nosūta aģentūrai. 15 (Grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510) 12.1 Ja ārstu konsultatīvā komisija vai ārstējošais ārsts līdz 2003.gada 31.decembrim bērnam līdz 16 gadu vecumam nebija noteicis invaliditāti un invaliditātes ekspertīze nepieciešama, lai noteiktu bērna veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu ar atvieglotiem noteikumiem par personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti aprūpi ne mazāk kā astoņus gadus: 12.1 1. Invaliditātes likuma 7.pantā minētā persona, tās pārstāvis vai pensijas piešķiršanā ieinteresētā persona iesniedz komisijā personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai izmantojot e-pakalpojumu vai nosūta pa pastu iesniegumu, kā arī medicīnisko dokumentāciju par aprūpējamā bērna veselības stāvokli, ja tāda ir personas rīcībā; 12.1 2. komisija izvērtē iesniegto medicīnisko dokumentāciju un, ja nepieciešams, pieprasa no ārstniecības iestādēm papildu informāciju; 12.1 3. komisija sniedz atzinumu par personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā: 12.1 3.1. līdz 1979.gada 13.decembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1956.gada 1.augusta Invaliditātes grupu noteikšanas instrukcijai; 12.1 3.2. no 1979.gada 14.decembra līdz 1990.gada 16.septembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1979.gada 14.decembra pavēlei Nr.1265 "Par kārtību, kādā izsniedz medicīnisko slēdzienu par bērniem invalīdiem no bērnības līdz 16 gadu vecumam"; 12.1 3.3. no 1990.gada 17.septembra līdz 1999.gada 26.decembrim – atbilstoši Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990.gada 17.septembra pavēlei Nr.214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem"; 12.1 3.4. no 1999.gada 27.decembra līdz 2003.gada 31.decembrim – atbilstoši Labklājības ministrijas 1999.gada 27.decembra rīkojumam Nr.424 "Par medicīniskām indikācijām invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam". 16 (MK 23.04.2013. noteikumu Nr.216 redakcijā) 13. Līdz 2014.gada 31.decembrim komisija personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi veic vai invaliditāti nosaka tikai tad, ja fizisko vai garīgo spēju ierobežojums nav saistīts ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā. 17 (Grozīts ar MK 23.04.2013. noteikumiem Nr.216) 14. Noteikumi piemērojami ar 2011.gada 1.janvāri. 18 Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs V.Dombrovskis Labklājības ministre I.Jurševska 1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209 Kritēriji prognozējamas invaliditātes noteikšanai Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji: 1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti. 2. Personai konstatēti slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā. 3. Ārstējošais ārsts konstatējis, ka funkcionēšanas ierobežojumi gadījumā, ja netiek sniegti nepieciešamie ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai, un izsniedzis individuālo rehabilitācijas plānu personai ar prognozējamu invaliditāti, kurā norādīti: 3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā; 3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi; 3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai; 3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi; 3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti. Labklājības ministre I.Jurševska 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209 Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai(Pielikums grozīts ar MK 24.07.2012. noteikumiem Nr.510) I. Kritēriji invaliditātes noteikšanaiSlimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumiKlīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums1. Nervu sistēmas slimības1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekasMēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimībasMuskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus1.3. EpilepsijaLielās lēkmes sešas un vairāk reižu gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs2. Psihiski un uzvedības traucējumi2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumiProgresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)2.2. Garīgā atpalicībaViegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demenceMēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumiVidēji smaga vai smaga slimības norise2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji)Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumiDažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumāHiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībāPiezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs3. Auss un aizauss paugura slimības3.1. Kurlmēmums, kurlumsOtorinolaringologa vai surdologa atzinums3.2. Smagas pakāpes vājdzirdībaSākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātuPiezīme. Šā pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs4. Acu un to palīgorgānu slimības4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumiAr stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acīVienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija)Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asumaPiezīmes.1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Latvijas Bērnu redzes centra sertificēts oftalmologs5. Iekšējo orgānu slimības5.1. Elpošanas sistēmas slimības5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanasPastāvīgi apgrūtināta elpošana5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:3.1. obstruktīva tipa:3.1.1. FEVI 60 %;3.1.2. PEF 60 %;3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %;3.2. restriktīva tipa – VK 4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte.5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistencePiezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs5.2. Asinsrites sistēmas slimības5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumiHroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija.2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA5.2.3. Primāra arteriāla hipertensijaII–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijaiPiezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitātePiezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības5.4.1. Nieru slimībasHroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijasUrīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanaiPiezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs5.5. Gremošanas sistēmas slimības5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumiPaasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte.Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindromsIzteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindromsPiezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs6. Ķirurģiskās slimības6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimībasMēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcijaPiezīme. Šīs nodaļas 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī.2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem.3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem.4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem.5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte6.3. Skeleta sistēmas bojājumiMēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekasProcesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumiPiezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi.2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)Piezīme. Šīs nodaļas 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimībasSlimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijasPiezīme. Šīs nodaļas 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs8. Ādas slimības8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumiSlimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitātePiezīme. Šīs nodaļas 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs9. Onkoloģiskās slimības9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzējiProcesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognozePiezīme. Šīs nodaļas 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi10.1. Hematoloģiskās slimībasSlimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijasPiezīme. Šīs nodaļas 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļiAr mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļiProcesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte10.4. HIV infekcijaProcesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitātePiezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijasSlimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitātePiezīme. Šīs nodaļas 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts akciju sabiedrības "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam12. Kombinēta patoloģija12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībāKombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsilija atzinumuPiezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālistiII. Medicīniskās indikācijas atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar invaliditāti līdz 18 gadu vecuma sasniegšanaiNr.p.k.Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi1.F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija)2.F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte)3.F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām:3.1.ar autismu3.2.ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā3.3.ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem3.4.ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu3.5.ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam)Piezīmes.1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs.2. Šīs nodaļas 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs.3. Šīs nodaļas 3.3.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums.4. Šīs nodaļas 3.4.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, bērnu urologs, bērnu proktologs4.F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei5.F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedībuPiezīme. Šīs nodaļas 4. un 5.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs6.Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes7.Izteikts hiperkinētisks sindroms8.Smaga ataksija9.Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī)Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9.punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs10.Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna invalīda kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acīPiezīme. Diagnozi apstiprina Latvijas Bērnu redzes centrs11.Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumamPiezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs12.Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai)Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa13.Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi)14.Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai)15.Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem)16.Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija)17.Vienas rokas trūkums jebkurā līmenī vai abu roku traumu sekas, vai iedzimtas anomālijas ar izteiktiem tveršanas traucējumiemPiezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds18.Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiemPiezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa19.Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiemPiezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa20.Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālistsIII. Kritēriji invaliditātes noteikšanai personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai1. Vājdzirdība.2. Ģenētiskas slimības.3. Bērnu cerebrālā trieka.4. EKS implantācija un vārstuļu implants.5. Nieru aizstājterapija.6. HIV un imūndeficīta stāvoklis.7. Iedzimtas un iegūtas deformācijas (kustību un balsta aparāta), sekas pēc traumas.8. Hemofilija.9. Endokrīnās un vielmaiņas slimības.10. Mukoviscidoze.11. Traumatiskas amputācijas. Labklājības ministre I.Jurševska 3.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1209 Kritēriji invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)   Nr.p.k.  Veselības traucējumi (atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK 10.redakcija) uzbūves principiem1  Darbspēju zaudējums (%)1  1.  Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90)  1.1.  Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem  0–24Arodu etioloģijas saslimšanas, ja darbs profesijā ir apgrūtināts  1.2.  Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem  25–59  1.3. Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja  60–79Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):a) ciroze;b) plānsienu dobumi;c) atelektāzes;d) bronhektāzes;e) plaušu fibroze;f) posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;g) plaušu elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu–sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tāsIzvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:a) nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;b) balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze  1.4.  Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi  80–100  2.  Sarkoidoze (SSK–10: D86)  2.1. Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību.Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus  25–79  2.2.  Aktīva sarkoidoze:a) plaušu sarkoidoze III un IV stadijā;b) ārpusplaušu sarkoidoze;c) ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori  60–79  3.  Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)2  3.1.  Krūts vēzis (C50)  3.1.1.  T0–1 N0M0 stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija  10–24  3.1.2.  T2–2A N0M0 stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu  25–59  3.1.3.  T2B–3A–B N0M0 stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze  60–79  3.1.4.  4.stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana  80–100  3.2.  Dzemdes audzējs (C54)  3.2.1.  audzējs izņemšanas stadijā T1–2 N0M0  25–59  3.2.2.  saslimšana T2B –3 N0M0 stadijā  60–79  3.2.3.  ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana  80–100  3.3.  Olnīcu audzējs (C56)  3.3.1.  saslimšana T1N0M0 stadijā  25–59  3.3.2.  saslimšana T2 stadijā un lielākā  60–79  3.4.  Balsenes audzējs (C32)  3.4.1.  saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā  25–59  3.4.2.  saslimšana T2–3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)  60–79  3.4.3.  pastāvīga traheostoma  50–79  3.5.  Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)  3.5.1.  saslimšana T2–3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts  60–79  3.5.2.  ielaists gadījums, specifiska kopšana  80–100  3.6.  Mēles audzējs (C01)  3.6.1.  saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā  25–59  3.6.2.  saslimšana T2 stadijā un lielākā  60–79  3.6.3.  izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana  80–100  3.7.  Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16)  3.7.1.  pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā  60–79  3.7.2.  izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana  80–100  3.7.3.  gastrektomija  50–79  3.8.  Zarnu trakta audzējs (C17–21)  3.8.1.  resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā  25–59  3.8.2.  resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu  70–95  3.8.3.  fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ  70–95  3.9.  Nieru audzējs (C64)  3.9.1.  nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju  25–59  3.9.2.  citās stadijās  60–79  3.9.3.  nepieciešama hemodialīze  100  3.10.  Prostatas audzējs (C61)  3.10.1.  operācija agrīnā stadijā  25–59  3.10.2.  operācija citās stadijās  60–79  3.10.3.  neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju  60–79  3.11.  Urīnpūšļa audzējs (C67)  3.11.1.  operācija agrīnā stadijā  25–59  3.11.2.  operācija citās stadijās  60–79  3.11.3.  cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā  65–95  3.12.  Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44)  3.12.1.  saslimšana T1N0M0 stadijā  25–59  3.12.2.  augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija  55–75  3.12.3.  saslimšana T2 stadijā un lielākā  60–79  3.12.4.  izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība  80–100  4.  Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46)  4.1.  Limfomas  4.1.1.  Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā  60–79  4.1.2.  Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:a) pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;b) Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā  80–95  4.1.3.  Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:a) primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;b) masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);c) pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);d) medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas  80–95Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa  4.1.4.  Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas  4.1.4.1.  divi gadi  60–79  4.1.4.2.  trīs gadi  30–55  4.2.  Akūtas leikozes  4.2.1.  akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā  60–90  4.2.2.  akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē  80–95  4.2.3.  remisijas fāzē  4.2.3.1.  trīs gadi  60–79  4.2.3.2.  divi gadi  25–59  4.2.3.3.  slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijas  Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes  4.3.  Hroniska mieloleikoze  4.3.1.  hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā  60–79  4.3.2.  blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā  80–95  4.3.3.  diagnosticējot agresīvas pārveides variantus  80–95  4.3.4.  slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijas  Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes  4.4.  Hroniska limfoleikoze  4.4.1.  hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika  0–24  4.4.2.  hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods  25–59  4.4.3.  B un C stadijas ārstēšanas laikā  60–79  4.4.4.  hroniskas limfoleikozes komplikācijas  60–79  4.4.5.  agresīvas pārveides varianti  80–95  4.4.6.  īstā sarkano šūnu aplāzija  80–95  4.4.7.  staru, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas  Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes  4.5.  Mieloma  4.5.1.  asimptomātiska, "snaudoša" mieloma, stabila gaita  25–59  4.5.2.  izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:a) kaulu sistēmas bojājuma sindromu;b) neiroloģisko sindromu;c) nefroloģisko sindromu;d) anēmisko sindromu;e) hemorāģisko sindromu;f) ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju  60–79  4.5.3.  ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma   4.5.2.apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana  80–95  4.5.4.  slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:a) izteikta mielosupresija;b) ātra audzēja augšana;c) plazmas šūnu metastāzes;d) agrīna mielomas leikemizācija;e) kaulu smadzeņu izsīkums;f) amiloidozes attīstība  80–95  4.5.5.  ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas  Pēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes  4.6.  Mielodisplastiskais sindroms  4.6.1.  refraktērā anēmijas forma  25–59  4.6.2.  hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša  25–59  4.6.3.  refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi  60–79  4.6.4.  refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem  60–79  4.6.5.  refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju  60–79  4.6.6.  refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru  90–100  4.6.7.  refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem  90–100  4.6.8.  hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē  90–100  4.7.  Anēmijas  4.7.1.  aplastiskā anēmija  4.7.1.1.  mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos  60–79  4.7.1.2.  izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas  80–100  4.7.1.3.  negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos  90–100  4.7.1.4.  pārveide agresīvajās formās  90–100  4.7.2.  hemolītiskās anēmijas  4.7.2.1.  hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi  25–59  4.7.2.2.  hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem  60–79  4.7.2.3.  hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams  80–100  4.7.2.4.  pārveide agresīvajos variantos  80–100  4.8.  Mieloproliferatīvās slimības  4.8.1.  īstā policitēmija  4.8.1.1.  asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama  0–20  4.8.1.2.  mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti  25–59  4.8.1.3.  izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas  60–79  4.8.1.4.  izsīkuma stadija  60–90  4.8.1.5.  pārveide agresīvajos tipos  80–100  4.8.1.6.  pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija  80–100  4.9.  Hemofīlijas  4.9.1.  pēc norises smaguma pakāpes  4.9.1.1.  viegla pakāpe  10–24  4.9.1.2.  vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi  25–59  4.9.2.  smaga pakāpe  4.9.2.1.  izteikti orgānu funkcijas traucējumi  60–80  4.9.2.2.  ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi  85–100  4.10.  Trombocitopēnijas  4.10.1.  pēc norises smaguma pakāpes  4.10.1.1.  viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 109/l)  10–20  4.10.1.2.  vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 109/l) ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem  25–59  4.10.1.3.  smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem  60–85  4.10.1.4.  pārveide agresīvajos tipos  85–100  5.  Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90)  5.1.    Cukura diabēts, 1. vai 2.tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fona  Piezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)  10–24    5.2.  1.tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm  25–59  5.3.  1., 2.tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:a) diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);b) diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta  25–59  5.4.  1., 2.tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:a) diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;b) diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;d) diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;e) diabētiskās čūlas;f) Šarko pēda  60–79  5.5.  1., 2.tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:a) nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);b) diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;c) diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;d) diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem  80–90  5.6.  Metabolā sindroma izpausmes:a) adipozitāte;b) arteriāla hipertensija;c) dislipidēmija;d) cukura diabēts  Nosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes  5.7.  Tireotoksikoze  5.7.1.  tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem  10–20  5.7.2.  tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem  30–50  5.7.3.  tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem  60–75  5.7.4.  subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem  10–20  5.7.5.  nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem  30–50  5.7.6.  nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem  60–85  5.8.  Kušinga sindroms  5.8.1.  veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts  (skatīt atbilstošas nodaļas)  5.9.  Akromegālija  5.9.1.  akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem  30–50  5.9.2.  akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem  60–75  6.  Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)3  6.1.  Alcheimera demence (F00)  80–100  6.2.  Vaskulāra demence (F01)  6.2.1.  bez psihozes  60–79  6.2.2.  ar psihozi  80–100  6.3.  Pika demence (F02.0)  80–100  6.4.  Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1)  80–100  6.5.  Demence citu slimību dēļ (F02.8)  6.5.1.  bez psihozes  60–79  6.5.2.  ar psihozi vai lēkmēm  80–100  6.6.  Organiska halucinoze (F06.0)  6.6.1.  viegli traucējumi  10–24  6.6.2.  vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi  25–59  6.6.3.  smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi  60–100  6.7.  Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)  6.7.1.  viegli traucējumi  10–24  6.7.2.  vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem  25–59  6.7.3.  smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi  60–100  6.8.  Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)  6.8.1.  viegla pakāpe  10–24  6.8.2.  vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)  25–59  6.8.3.  smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi  60–100  6.9.  Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)  6.9.1.  viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai  10–20  6.9.2.  vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem  25–59  6.9.3.  smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi  60–80  6.10.  Organiska trauksme (F06.4)  6.10.1.  viegli traucējumi  10–20  6.10.2.  vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)  25–59  6.10.3.  smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem  60–80  6.11.  Organiski personības traucējumi (F07.0)  6.11.1.  viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi  10–20  6.11.2.  vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā  25–59  6.11.3.  smagi traucējumi ar progresējošu gaitu  60–80  6.12.  Postkontūzijas sindroms (F07.2)  6.12.1.  viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai  10–20  6.12.2.  vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi  25–59  6.12.3.  smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi  60–80  6.13.  Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)  6.13.1.  psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)  60–79  6.13.2.  amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)  60–79  6.14.  Šizofrēnija  6.14.1.  paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)  6.14.1.1.  viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi  10–24  6.14.1.2.  vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti  25–59  6.14.1.3.  smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi  60–79  6.14.2.  paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises  6.14.2.1.  viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi  10–24  6.14.2.2.  vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi  25–59  6.14.2.3.  smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi  60–79  6.14.2.4.  ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem  80–100  6.14.3.  hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)  6.14.3.1.  viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi  10–24  6.14.3.2.  vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi  25–59  6.14.3.3.  smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti  60–79  6.14.3.4.  ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi  80–100  6.14.4.  katatonā šizofrēnija (F20.2)  6.14.4.1.  viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi  10–24  6.14.4.2.  vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti  25–59  6.14.4.3.  smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti  60–79  6.14.4.4.  ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi  80–100  6.14.5.  nediferencētā šizofrēnija (F20.3)  6.14.5.1.  viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi  10–24  6.14.5.2.  vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi  25–59  6.14.5.3.  smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti  60–79  6.14.6.  postšizofrēniska depresija (F20.4) sk. F20.3  6.14.7.  reziduāla šizofrēnija (F20.5)  6.14.7.1.  viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi  10–24  6.14.7.2.  vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti  25–59  6.14.7.3.  smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju  60–79  6.14.8.  vienkāršā šizofrēnija (F20.6)  6.14.8.1.  viegla gaita – personības traucējumi viegli  10–24  6.14.8.2.  vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem  25–59  6.14.8.3.  smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem  60–79  6.14.8.4.  ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem  80–100  6.14.9.  citu veidu šizofrēnija (F20.8)  sk. F20.9  6.14.10.  neprecizēta šizofrēnija (F20.9)  6.14.10.1.  viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi  10–24  6.14.10.2.  vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi  25–59  6.14.10.3.  smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti  60–79  6.14.11.  šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)  6.14.11.1.  viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi  10–24  6.14.11.2.  vidēji smaga gaita– paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi  25–59  6.14.11.3.  smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti  60–79  6.15.  Persistējoši murgi (F22)  6.15.1.  viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās  10–24  6.15.2.  vidēji smaga gaita – pēc 6 mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas  25–59  6.15.3.  smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi  60–79  6.16.  Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta  25–59  6.17.  Inducēti murgi (F24)  6.17.1.  viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas  10–24  6.17.2.  vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas  25–59  6.17.3.  smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi  60–79  6.18.  Šizoafektīvi traucējumi (F25)  6.18.1.  viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti(reizi divos gados), viegli personības traucējumi  10–24  6.18.2.  vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi  25–59  6.18.3.  smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi  60–79  6.19.  Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)  6.19.1.  viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai  10–24  6.19.2.  vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas  25–59  6.19.3.  smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu  60–79  6.20.  Depresīva epizode (F32)  6.20.1.  viegla gaita – labi padodas ārstēšanai  10–24  6.20.2.  vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas  25–59  6.20.3.  smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas  60–79  6.21.  Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)  6.21.1.  viegla gaita – labi padodas ārstēšanai  10–24  6.21.2.  vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta  25–59  6.21.3.  smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas  60–79  6.22.  Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)  6.22.1.  traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai  25–59  6.23.  Posttraumatisks stresa sindroms (F43)  6.23.1.  viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai  10–24  6.23.2.  vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi  25–59  6.24.  Somatoformi traucējumi (F45)  6.24.1.  viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai  10–24  6.24.2.  vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai  25–59  6.25.  Neirotiski traucējumi (F48)  6.25.1.  viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai  10–24  6.25.2.  vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai  25–59   7.  Nervu sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39)  7.1.  Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)  7.1.1.   viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā  0–24  7.1.2.   mēreni izteikta centrāl …