Par ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes projekta "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas

Par ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes projekta "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai" sistēmas darbības koncepcijas aprakstu Uzmanību! Jūs lietojat neatbilstošu interneta pārlūkprogrammu. Lai varētu lietot visas Likumi.lv piedāvātās iespējas, piedāvājam BEZ MAKSAS ielādēt jaunāku pārlūkprogrammas versiju. Iesakām izmēģināt arī vietnes MOBILO VERSIJU - m.likumi.lv (piemērota arī mazāk jaudīgiem datoriem). nerādīt turpmāk šo paziņojumu Apstiprināt Paldies par viedokli!   Rādīt vēlāk LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI veidi tēmas visvairāk skatītie jaunākie LV  EN uz sākumu meklēt Izvērstā meklēšana Noklusējuma vērtības Izvērstā meklēšana Kā meklēt? Meklēt nosaukumā meklēt locījumos meklēt frāzi Meklēt tekstā meklēt locījumos meklēt frāzi Izdevējs Veids nemeklēt grozījumos Pieņemts Stājas spēkā Dokumenta Nr. līdz līdz Publicēts LV Zaudējis spēku Redakcija uz līdz līdz Statuss: spēkā esošs vēl nav spēkā zaudējis spēku meklēt notīrīt Ministru kabineta rīkojums Nr.322 Rīgā 2012.gada 11.jūlijā (prot. Nr.39 11.§) Par ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes projekta "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai" sistēmas darbības koncepcijas aprakstu 1. Atbalstīt Kultūras ministrijas iesniegto ERAF darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes projekta "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai" sistēmas darbības koncepcijas aprakstu. 2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt valsts aģentūru "Kultūras informācijas sistēmas" iesniegt projekta "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai" iesniegumu. Ministru prezidents V.Dombrovskis Kultūras ministra vietā - tieslietu ministrs J.Bordāns (Ministru kabineta 2012.gada 11.jūlija rīkojums Nr.322) ERAF projekta "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai"  Sistēmas darbības koncepcijas apraksts Rīga 2012 Īss satura izklāsts Kritiski svarīgs e-Pārvaldes uzdevums ir nodrošināt e-pakalpojumu pieejamību visām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no to valodu zināšanām, jo tie ir paredzēti izmantošanai gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan ārzemniekiem. Pašreiz vairums e-pakalpojumu ir izmantojami tikai latviešu valodā. Visu e-pakalpojumu nodrošināšana vairākās valodās ievērojami sadārdzinātu un palēninātu to izstrādi un uzturēšanu. Pastāvošo valodas barjeru e-pakalpojumu pieejamībā var efektīvi risināt, ieviešot mašīntulkošanas (MT) iespēju e‑pakalpojumos: izstrādājot attiecīgus risinājumus un ieviešot tos jau esošajos un plānotajos e-pakalpojumos, kā arī uz vienotas MT sistēmas bāzes izstrādājot atsevišķus lietojumus vai risinājumus valsts pārvaldes elektroniskajos resursos esošās informācijas tulkošanai latviešu-angļu, angļu-latviešu un latviešu-krievu valodās. Būtiski ir nodrošināt tieši aktuālās informācijas pieejamību lietotājiem saprotamā valodā, gadījumos, kad šādas informācijas tulkošanu izmantojot tulkus nav iespējams operatīvi nodrošināt (piemēram, paziņojumi par pārtraukumiem elektroapgādē vai rīcībai noteiktos gadījumos utt.). Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, kas nepārvalda latviešu valodu, latviešu-angļu un latviešu-krievu MT iespēja ļaus brīvi piekļūt informācijai, kas savukārt veicinās ārvalstu studentu, uzņēmēju, izglītības, zinātnes un kultūras darbinieku integrāciju Latvijas sabiedrībā. Papildus tam angļu-latviešu MT serviss Latvijas iedzīvotājiem atvieglos pieeju citu ES valstu informācijai, palīdzēs nodrošināt to tiesību aizsardzību, strādājot vai mācoties citās ES dalībvalstīs. Latviešu-krievu MT iespēja iestāžu elektroniskajos informācijas resursos mazinās informatīvo telpu nošķirtību, kura nodala to krieviski runājošo iedzīvotāju daļu, kas nepietiekoši pārvalda latviešu valodu. Līdz ar to MT infrastruktūra latviešu-angļu, angļu-latviešu un latviešu-krievu valodām ir prioritāra, bet vēlāk to var papildināt arī ar citām valodām. Informācijas un satura pakalpojumu apjomam nepārtraukti pieaugot, tulkotāju piesaiste plaša apjoma tulkošanai kļūst nesamērīgi dārga, tāpēc pasaulē un ES arvien plašāk sāk izmantot MT tehnoloģijas. Eiropas Komisija nodrošina MT servisu valsts pārvaldes iestādēm, diemžēl tas ir pieejams tikai lielajām Eiropas valodām1. Vairākās ES valstīs MT servisi publisko pakalpojumu nodrošināšanai tiek izstrādāti un nodrošināti arī mazākām valodām, piemēram, basku-spāņu2 vai angļu-lietuviešu3 mašīntulkošanai. Šādas sistēmas izveides projektam būs nozīmīga loma latviešu valodas tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanā, valodas resursu bāzes izveidē tālākām akadēmiskām un lietišķām izstrādēm un integrācijai kopējā ES valodas resursu infrastruktūrā. Projekta rezultātā Latvijas e-Pārvaldes infrastruktūra tiks papildināta ar MT iespēju, ko varēs integrēt jau esošajos un plānotajos e‑pakalpojumos. MT tiek plānots integrēt citu e‑pakalpojumu interfeisa vai loģikas līmeņos, tādējādi ļaujot pakalpojuma lietotājam ātri un ērti tulkot visu pakalpojuma sniegto informāciju angļu, krievu un, iespējams, arī citās valodās. Lai MT iespēja būtu viegli integrējama, tai ir jāizveido piemērots interfeiss (API), lai tā būtu viegli izmantojama visos e-pakalpojumos un valsts pārvaldes informācijas sistēmās. Saturs 1 Par dokumentu 1.1   Izmantotie termini, akronīmi un saīsinājumi 2 Esošās situācijas analīze 2.1   Esošie procesi 2.2   Esošajos procesos iesaistītās personas 2.3   Esošā sistēma 2.3.1  Esošie E-pakalpojumi un to tehniskie risinājumi 2.4   Esošais tiesiskais regulējums 2.5   Esošie politikas dokumenti 2.6   Mūsdienīgu mašīntulkošanas risinājumu analīze 2.6.1  MT attīstības vēsture 2.6.2  Esošie MT risinājumi 2.6.3  Mašīntulkošanā izmantotās metodes 3 Izmaiņu pamatojums un būtība 4 Plānotās situācijas apraksts 4.1   Plānotie procesi 4.1.1  Analīze 4.1.2  Esošo valodas korpusu izpēte 4.1.3  Valodas Korpusu izveide 4.1.4  MT sistēma 4.1.5  Infrastruktūra 4.1.6  Integrēšana citos e-pakalpojumos 4.1.7  Kvalitātes mērījumi 4.2   Plānotajos procesos iesaistītās personas 4.3   Plānotā sistēma 4.3.1  MT sistēma 4.3.2  Infrastruktūra 4.3.3  Atbalsta stratēģija 4.4   Plānotais tiesiskais regulējums 4.5   Plānotie politikas dokumenti 5 Plānotās sistēmas konceptuālā risinājuma analīzes kopsavilkums 5.1   Citu valstu pieredzes analīze 5.2   Analīze par mašīntulkošanas servisu integrāciju e-pārvaldes infrastruktūrā 5.3   Kopsavilkums par plānoto informācijas sistēmu 6 Galvenie riski/iespējas 7 plānotās sistēmas izveides izmaksas un to efektivitātes analīze 7.1   Plānotās sistēmas izveides izmaksas 7.2   Plānotie sistēmas izveides un uzturēšanas finansējuma avoti pa gadiem 7.3   Alternatīvu analīze 7.4   Projektu izmaksu efektivitātes analīze 1 Par dokumentu Šis dokuments ir izstrādāts, balstoties uz iepirkuma "ERAF projekta "Daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveide e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai" sistēmas koncepcijas izstrāde", iepirkuma identifikācijas Nr. VAKIS 2010/1 1.1  Izmantotie termini, akronīmi un saīsinājumi 1.tabula "Dokumentā izmantotie termini, akronīmi un saīsinājumi" Termins, Saīsinājums Skaidrojums API Application Programming Interface BLEU Metrika automātiskai MT kvalitātes novērtēšanai4 http://en.wikipedia.org/wiki/BLEU Metrika parāda cik mašīnas tulkojums ir līdzīgs cilvēka tulkojumam. Ja mašīna pārtulko 500 teikumus precīzi tieši tāpat kā cilvēks, tad BLEU metrika mašīnas tulkojumu novērtē ar 100 punktiem, ja mašīnas tulkojumā nav pat neviena kopīga vārda ar cilvēka tulkojumu, tad BLEU metrika šādu tulkojumu novērtē ar 0 punktiem. Savā ziņā var teikt, ka BLEU metrika parāda par cik procentiem mašīnas tulkojums sakrīt ar cilvēka tulkojumu. Parasti, ja BLEU metrika novērtē MT sistēmu ar 20 punktiem vai mazāk, tad šādu MT sistēmu var uzskatīt par samērā zemas kvalitātes sistēmu. Savukārt, ja MT sistēma ir novērtēta ar vairāk kā 40-50 BLEU punktiem, tad tā ir samērā labas kvalitātes MT sistēma. Reti kad kāda MT sistēma tiek novērtēta ar vairāk kā 50 BLEU punktiem. CLARIN CLARIN projekts (http://www.clarin.lv). CLARIN ir plaša mēroga sadarbības iniciatīva, kurā piedalās daudzas Eiropas valstis. Tās uzdevums ir izveidot integrētu, sadarbību veicinošu pētniecības infrastruktūru, kas ļautu viegli piekļūt un izmantot valodas resursus un tehnoloģijas humanitāro, sociālo un eksakto zinātņu pētniekiem. CLARIN iniciatīvas sagatavošanas posms tiek īstenots ar 7. pamatprogrammas projekta CLARIN finansiālu atbalstu. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta dalību 7. pamatprogrammas projektā CLARIN finansiāli atbalsta LR Izglītības un Zinātnes ministrija. Latvijā plānotās aktivitātes sagatavošanās posmā saskaņojas ar kopējām CLARIN projekta aktivitātēm un tiek īstenotas kā atbilstošie nacionālie pasākumi CLARIN mērķu sasniegšanai. EDS Elektroniskās deklarēšanas sistēma ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES Eiropas Savienība IKT Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IVIS Integrētā Valsts informācijas sistēma (skat. VISS) LDC Lauksaimniecības datu centrs LAD Lauku atbalsta dienests LGPL Lesser General Public License5 Atvērtā koda programmatūras licence, kas atļauj programmatūru brīvi izplatīt, ja vien tā netiek mainīta LVRTC Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs MT Mašīntulkošana MT logrīks Veids kā MT serviss tiks integrēts interneta lapās (MT widget) OCR Optiskā rakstzīmju atpazīšana (optical character recognition) RBMT Likumos bāzētā mašīntulkošana (rule based machine translation) SMT Statistiskā mašīntulkošana SOA Servisorientēta arhitektūra (Service Oriented Architecture) SOAP Vienkāršs objektu pieejas protokols (Simple Object Access Protocol) TTC Tulkošanas un terminoloģijas centrs VAAD Valsts augu aizsardzības dienests VID Valsts ieņēmumu dienests VISS Valsts informācijas sistēmu savietotājs VMD Valsts meža dienests VRAA Valsts reģionālā attīstības aģentūra VVC Valsts valodas centrs XML Paplašināmās iezīmēšanas valoda (eXtensible Markup Language) 2 Esošās situācijas analīze 2.1  Esošie procesi Pašlaik, valsts pārvaldes iestādēs netiek izmantota vienota, esoša MT sistēma, atsevišķās iestādēs tiek izmantoti trešo pušu risinājumi, bet nav pieejami dati par šo sistēmu izplatību un izmantošanas biežumu. Uz plānotās sistēmas darbību ir attiecināmi šādi esoši procesi: 1)  valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu sniegšana - noteiktu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšana sabiedrībai, izmantojot www.latvija.lv portālu. Kopumā dokumenta izstrādes laikā elektronisko pakalpojumu katalogā ir pieejami 26 pakalpojumi, šī procesa turētājs ir par konkrētā pakalpojuma sniegšanu atbildīgā iestāde, procesa mērķis ir atvieglot valsts iestāžu nodrošināto pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu, nodrošinot to attālināti un izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Procesa rezultātā sabiedrība iegūst iespēju attālināti pieprasīt un saņemt dažādus valsts sniegtos pakalpojumus. 2)  informācijas apmaiņa starp iestādēm un sabiedrību - saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu, valsts pārvaldes pienākums ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē. Viens no šī procesa izpildes veidiem ir informācijas publicēšana elektroniskajos informācijas resursos (mājaslapas, blogi utt.), procesa mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp valsts pārvaldes institūcijām un sabiedrību. Šī procesa turētājs ir katra iestāde atsevišķi savas kompetences ietvaros. Procesa rezultātā sabiedrība, izmantojot elektroniskos informācijas resursus, saņem tai nepieciešamo informāciju. Informācijas apmaiņas process ir cieši saistīts ar citiem valsts pārvaldes pamatprocesiem, jo ļauj operatīvi nodrošināt piekļuvi aktuālajai informācijai maksimāli plašam sabiedrības lokam. Portāla www.latvija.lv un tajā publicēto elektronisko pakalpojumu izmantojamība dokumenta izstrādes laikā ir: -  www.latvija.lv 2010.gadā ir apmeklēts 558'682 reizes no 426'890 dažādiem datoriem -  www.latvija.lv publicētie elektroniskie pakalpojumi 2010.gadā ir kopumā izmantoti 348'955 reizes Informācija par elektroniskajiem pakalpojumiem un to apraksti ir pieejami tikai latviešu valodā. Kopumā pašlaik Latvijā ir 16 augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuru padotībā ir vairāk nekā 290 iestādes6 (pakļautībā esošas iestādes, akciju sabiedrības, pārraudzības iestādes utt.), kopumā tiek izmantotas vairāk nekā 100 mājaslapas, kurās galvenokārt tiek publicēta informācija valsts valodā. Informācija mājaslapās tiek aktualizēta latviešu valodā, atsevišķos gadījumos arī citās (angļu, krievu, franču), tomēr šāda tulkošana tiek veikta tikai ļoti nelielam informācijas apjomam un vairumā gadījumu, tā ir statistiska, kopējā informācija, kuru nav nepieciešams regulāri atjaunot, nevis aktualitātes. Tāpat ļoti reti ir novērojams dažādu pieteikumu formu un citu dokumentu, kas ir iegūstami no valsts pārvaldes mājaslapām, tulkojums dažādām iedzīvotāju grupām saprotamā valodā. 2.2  Esošajos procesos iesaistītās personas Procesā "Valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu sniegšana" ir iesaistītas šādas personas: 1)  Esošais personāls - precīzs elektronisko pakalpojumu sniegšanā iesaistītā personāla skaits nav identificējams. Sistēmas kontekstā ir lietderīgi apskatīt IT personāla, kas ir tieši iesaistīts pakalpojumu uzturēšanā, skaitu, kas kopumā, koncepcijas apraksta veidošanas brīdī, nepārsniedz 40 cilvēkus. Šī personāla pienākumos ietilpst pakalpojuma tehniskā (nepieciešamās infrastruktūras, attiecīgo sistēmu u.c.) atbalsta nodrošināšana pakalpojuma sniedzēja iestādē. 2)  Esošie klienti - privātpersonas, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas pieprasīt un saņemt elektroniskos pakalpojumus. Uz koncepcijas apraksta veidošanas brīdi par tādiem var tikt uzskatīta jebkura persona (arī personas, kas nav Latvijas iedzīvotāji), kurai ir interese izmantot kādu no publiskajiem e-pakalpojumiem, un visas personas, kurām ir iespēja autorizēties portālā www.latvija.lv (koncepcijas veidošanas brīdī tie ir: E-ME (LVRTC nodrošinātā elektroniskā paraksta), Swedbank, SEB, Latvijas Krājbanka, Citadele banka, Norvik banka un Lattelecom mobilais ID lietotāji) 3)  Ieinteresētās iestādes - pašlaik www.latvija.lv reģistrētu elektronisko pakalpojumu sniegšanu nodrošina kopumā 9 iestādes (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts zemes dienests, Valsts policija, Tiesu administrācija, Nacionālais veselības dienests, Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības), kā arī šo pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīta Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Tāpat elektroniskus pakalpojumus sniedz citas iestādes, kuras izmanto savas tehnoloģiskās iespējas elektronisko pakalpojumu nodrošināšanā un lietotāju pārvaldībā (piemēram: Valsts ieņēmumu dienests, Lauku atbalsta dienests, un citi). Šo iestāžu līdzdalība esošajos procesos ir brīvprātīga, iestāžu pienākumus un tiesības nosaka katra konkrētā pakalpojuma darbību reglamentējošie normatīvie akti, kā arī vienošanās, kas tiek slēgta starp pakalpojuma sniedzēju un portāla www.latvija.lv nodrošinātāju VRAA. Procesā "Informācijas apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm un sabiedrību" ir iesaistītas šādas personas: 1)  Esošais personāls - sistēmas kontekstā par esošo personālu var tikt uzskatītas divas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku grupas: IT personāls, kura pienākumos ietilpst IKT tehniskā atbalsta nodrošināšana iestādē, kā arī informācijas apmaiņā iesaistītais personāls (lietveži, komunikāciju nodaļu darbinieki, sabiedrisko attiecību speciālisti, u.c.), kuru pienākumos ietilpst iestādes informācijas publicēšana elektroniskajos informācijas līdzekļos. Ņemot vērā, ka iestādēs informācijas izvietošanas process ir organizēts dažādi, šī personāla precīzu skaitu nav iespējams noteikt. 2)  Esošie klienti - sabiedrības locekļi (juridiskas un fiziskas personas, Latvijas un ārvalstu iedzīvotāji utt.), kas vēlas iegūt informāciju, kas ir pieejama valsts pārvaldes elektroniskajos informācijas resursos un kam uz to ir atbilstošas tiesības. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, valsts pārvaldes elektroniskajos informācijas resursos publicētā informācija tiek uzskatīta par neklasificētu informāciju un līdz ar to piekļuves tiesības šādai elektroniskai informācijai ir praktiski neierobežotam interesentu lokam. Vienīgais objektīvais ierobežojums ir attiecīgo IKT tehnoloģiju pieejamība. 3)  Ieinteresētās iestādes - saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu par ieinteresētajām iestādēm var uzskatīt praktiski visas valsts pārvaldes iestādes, kas informācijas atspoguļošanai un komunikācijai ar sabiedrību izmanto elektroniskos informācijas resursus. Ņemot vērā lielo ieinteresēto iestāžu skaitu nav iespējams aprakstīt visu iestāžu lomu esošajos procesos, tomēr kopumā šī procesa izpilde ir salīdzinoši standartizēta, iestādes izmanto to rīcībā esošos IKT infrastruktūru un resursus (serveri, datu pārraides iekārtas un līnijas, utt.) un publicē nepieciešamo informāciju attiecīgajā elektroniskajā informācijas resursā. Iestāžu pienākumi informācijas sniegšanā, kas izriet no normatīvā regulējuma prasībām, ir detalizēti aprakstīti nodaļā Nr.3.4 "Esošais tiesiskais regulējums". 2.3  Esošā sistēma Šobrīd valsts pārvaldē netiek izmantota esoša MT sistēma, tulkošana notiek vai nu piesaistot attiecīgās jomas speciālistus, vai arī valsts pārvaldes darbinieki šo darbu veic pašu spēkiem. 2.3.1  Esošie E-pakalpojumi un to tehniskie risinājumi Šobrīd Latvijā, izmantojot portālu www.latvija.lv, ir pieejami 29 oficiāli publiski e-pakalpojumi. Esošie e-pakalpojumi ir būvēti, izmantojot Valsts informācijas sistēmu savietotāju (VISS), kurš sastāv no vairākām daļām. Uz MT attiecināmās daļas ir7: -  Publisko pakalpojumu reģistrs - informācija par pakalpojumiem, to sniegšanas veidiem -  E-pakalpojumu izpildes atbalsts (t.sk. katalogs) - reģistrs, kas satur e-pakalpojumus Esošie tehniskie risinājumi nodrošina datu iegūšanu un reprezentāciju lietotājam standartizētā HTML formātā. Datu apstrāde ir veidota, izmantojot IVIS servisus, kas pamatā izmanto E-pakalpojumu standartā v.1.01 minētās XML datu struktūras, SOAP protokolu un SOA arhitektūru. Šobrīd realizētais e-pakalpojumu mehānisms portālā www.latvija.lv ir pieejams tikai latviešu valodā (tulkoti citās valodās nav ne pakalpojumu apraksti, ne arī sniedzamā informācija). No izpētes gaitā identificētajiem, ārpus www.latvija.lv sniedzamajiem un saņemamajiem e-pakalpojumiem vairums ir pieejami tikai latviešu valodā (piemēram: VID EDS sistēma, LAD E-Pieteikšanās sistēma, VAAD informācija par kaitēkļiem, VMD pakalpojumu katalogs un veidlapas, LR Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu reģistrs, LDC publiskā datubāze un citi), un tikai daži (piemēram: ZVA zāļu reģistra daļa) ir daļēji pieejami citās valodās. 2.4  Esošais tiesiskais regulējums Esošos procesus regulē šādi nacionālā līmeņa normatīvie akti: 1)  Informācijas atklātības likums8 - likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot; 2)  2007.gada 6.marta MK noteikumi Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā"9 - reglamentē kādā iestādes ievieto informāciju internetā, lai nodrošinātu tās pieejamību, tajā skaitā minimālo mājaslapas sadaļu skaitu un tajās publicējamo informāciju, kā arī informācijas apjomu, kas ir jāsniedz svešvalodās; 3)  Iesniegumu likums10 - likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē; 4)  Valsts valodas likums11 - likums reglamentē latviešu valodas lietošanu privātpersonu un valsts pārvaldes iestāžu oficiālajā komunikācijā. Plānotās sistēmas darbībai ir jāievēro likumā noteiktās normas un jānodrošina tikai esošo procesu atsevišķu posmu (saskarne ar lietotājiem) realizācija tiem saprotamākā vai ērtākā veidā (valodā). Kā arī šādi ES līmeņa normatīvie akti: Eiropas Savienības Padomes Rezolūcija par Eiropas multilingvisma stratēģiju12, kas nosaka Eiropas valodu daudzveidības nodrošināšanas uzdevumus, tai skaitā aicina dalībvalstis attīstīt un izmantot tulkošanas tehnoloģijas, lai attīstītu mobilitāti Eiropas Savienībā un informācijas un zināšanu izplatību. 2.5  Esošie politikas dokumenti Esošos procesus daļēji ietekmē šādi nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumenti: 1)  Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā"13, kas nosaka, ka Latvijas valsts visu iedzīvotāju līdzdalība ir būtisks solis demokrātiskas, tiesiskas valsts pastāvēšanai un Integrācijas mērķis ir veidot demokrātisku, saliedētu pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām pamatvērtībām. Esošos procesus ietekmē šādi ES līmeņa politikas plānošanas dokumenti: 1)  Eiropas Komisijas paziņojums "Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās"14, kas nosaka, ka Eiropas Savienībai ir jāpielāgojas pārmaiņām mūsdienu globalizētajā pasaulē, pievēršoties iespēju, pieejamības un solidaritātes pamatprincipiem. Daudzvalodīgā Eiropas Savienībā tas nozīmē, ka: a.  ikvienam nepieciešama iespēja pienācīgi sazināties, lai īstenotu savu potenciālu un vislabākajā veidā izmantotu modernas un inovatīvas Eiropas Savienības piedāvātās iespējas; b.  ikvienam jābūt pieejamai atbilstošai valodu apmācībai vai citiem līdzekļiem, kas palīdz sazināties, lai valoda neradītu nevajadzīgus šķēršļus dzīvošanai, strādāšanai vai saziņai Eiropas Savienībā; c. ievērojot solidaritātes principu, arī tiem, kuri nevar apgūt citas valodas, nodrošināmi atbilstoši saziņas līdzekļi, kas darītu pieejamu daudzvalodu vidi; 2)  Pasaules Informācijas sabiedrības samita (WSIS - World Summit on the Information Society) deklarācija un rīcības plāns, kas deklarē pasaules valstu un globālo organizāciju apņemšanos izveidot informācijas sabiedrību, kas balstās uz vispārēju pieeju informācijai un vienlīdzīgu iespēju sniegšanu visām sabiedrības grupām. 2.6  Mūsdienīgu mašīntulkošanas risinājumu analīze 2.6.1  MT attīstības vēsture Mašīntulkošanai ir bagāta vēsture, kas sākusies pagājušā gadsimta 40. gados. Izmantot datorus dabīgās valodas tekstu tulkošanā pirmo reizi ierosināja Vorens Vīvers (Warren Weaver) 1947. gadā, bet pirmos mašīntulkošanas demonstrējumus (sešdesmit teikumi tika automātiski iztulkoti no krievu valodas angļu valodā) plašākai publikai 50. gadu sākumā veica Džordžtaunas Universitāte un IBM15. Kopš tā laika ir veikti daudzi eksperimenti un radītas daudzas eksperimentālas un praktiskas sistēmas darbam ar dažādām valodām un valodu pāriem. Neraugoties uz ilgo mašīntulkošanas vēsturi, tās sākotnējais mērķis - tulkotāju-cilvēku aizstāšana - joprojām nav sasniegts: pašreizējās sistēmas vēl ir tālu no tā, lai radītu tāda paša līmeņa tulkojumus, kā tulkotāji-cilvēki16. Tomēr šodien mašīntulkošana ir perspektīva datorlingvistikas joma ar savu teoriju un praksi un aptuveni 200 mašīntulkošanas sistēmām un lietojumiem17. Mašīntulkošanas attīstību virza tās lielais zinātniskais, politiskais, ekonomiskais, sociālais un kultūrpolitiskais nozīmīgums. Pēdējā desmitgadē mašīntulkošana ir bijis īpaši strauji augošs un perspektīvs informācijas tehnoloģiju virziens. Jau šodien mašīntulkošanas sistēmas plaši izmanto gan individuāli lietotāji, gan dažādu nozaru speciālisti, lai uztvertu teksta jēgu svešvalodā, kā arī profesionāli tulkotāji, lai tulkošanas procesu padarītu efektīvāku un produktīvāku. 2.6.2  Esošie MT risinājumi Pieprasījums pēc ātras un lētas tulkošanas ir devis impulsu radīt vairākus komerciālus produktus (piemēram, Systran, Promt, Reverso, LanguageWeaver) un vairākus tulkošanas risinājumus, kas ir brīvi pieejami kā pakalpojumi tīmeklī un kam ir pieņemama tulkojumu kvalitāte plaši lietotajās valodās (vairākas kompānijas piedāvā MT servisus daudzām valodām, tai skaitā arī latviešu valodai, populārākie no tiem ir Google Translator18, Microsoft Translator19 un Tildes Tulkotājs20). Šie risinājumi ir atvērtas un universālas sistēmas, kas lielākoties piedāvā tikai universālu tulkošanas rīku un neder dažādiem specifiskiem lietojumiem, piem., konkrētas nozares dokumentu tulkošanai. Parasti šos tiešsaistes tulkošanas risinājumus izmanto gadījuma rakstura lietotāji īsu tekstu tulkošanai. Gatavā veidā šos servisus nav iespējams pielāgot e‑pakalpojumu jomai. E‑pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai šādas vispārīga lietojuma MT sistēmas nav izmantojamas, jo nenodrošina e‑pakalpojumu un valsts pārvaldes specifikai nepieciešamās tulkošanas kvalitātes, tehniskās un drošības prasības. Lai iegūtu kvalitatīvāku tulkojumu, MT ir jāpielāgo konkrētā lietojuma gramatiskajām, terminoloģiskajām un stilistiskajām prasībām. Ļoti svarīgs aspekts MT e‑pakalpojumu jomā ir drošība. Ar e‑pakalpojumiem iedzīvotāji un juridiskas personas var piekļūt privātai, nepubliskai vai pat slepenai informācijai. No drošības viedokļa nav pieļaujams šādu informāciju tulkot, izmantojot publiskus bezmaksas servisus. Tie uzkrāj tulkoto informāciju un nenodrošina personas datu un konfidenciālas informācijas aizsardzību. Tādējādi ir jāizvēlas atbilstoša stratēģija šādas specifiskas mašīntulkošanas sistēmas izstrādei, kas nodrošina nepieciešamo tulkošanas kvalitāti un apmierina datu drošības, informācijas aizsardzības un sistēmas veiktspējas prasības. 2.6.3  Mašīntulkošanā izmantotās metodes Mašīntulkošana ir daudzdisciplināra, un ietver tādas jomas kā tulkošanas teorija, mākslīgais intelekts, komunikāciju teorija, lingvistika, matemātika u.c. Mašīntulkošanas sistēmu izstrādē tiek izmantotas dažādas metodes21. Esošās MT sistēmas var iedalīt pēc izmantotās tulkošanas stratēģijas- lingvistiskās (balstās uz likumiem/zināšanām) vai empīriskās (balstās uz piemēriem un tulkojumu statistiskās analīzes)22. Lingvistiskā stratēģija jeb uz likumiem balstītā mašīntulkošana (RBMT - rule-based machine translation) ietver dažādas metodes, kuru pamatā ir lingvistiskas un ekstralingvistiskas zināšanas. Trīs galvenās metodes ir tiešais tulkojums, pārnesē balstītā tulkošana (transfer-based MT) un tulkošana caur starpvalodu (interlingual MT). Ar pārnesē balstītās tulkošanas metodi ir iegūti atzīstami rezultāti daudzās komerciālajās sistēmās. RBMT izmanto cilvēka radītus likumus un vārdnīcas, lai aprakstītu gan dabīgo valodu gramatiku, gan tulkošanas likumus. Tās spēj labi tulkot sintaktiski un leksiski vienkāršus tekstus ar viennozīmīgu semantiku, kuru tulkošanai tajās formalizētas visas nepieciešamās zināšanas. Taču tās slikti tulko plašāka spektra tekstus un to izstrāde un attīstīšana ir ļoti dārga. Ekonomiskais izdevīgums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mašīntulkošanā par dominējošo ir kļuvusi empīriskā paradigma. Tā ir sevi pierādījusi kā visefektīvākais risinājums gan laika un darbietilpības, gan tulkojuma kvalitātes ziņā. Statistisko mašīntulkošanu (SMT) pirmajā vietā izvirzīja jau paši pirmie rezultāti, kas tika iegūti 20. gs. 80. gadu beigās IBM projekta Candide pētījumos par angļu-franču SMT sistēmu23. Pēdējās desmitgades laikā daudzi pētījumi ir pievērsušies tieši SMT24. SMT sākumā modeļu pamatā bija vārdi, bet, ieviešot frāžu modeļus25, tika sperts nozīmīgs solis uz priekšu. Jaunākajos pētījumos iestrādātas arī sintaktiskas un kvazisintaktiskas struktūras26. Viskvalitatīvākās SMT sistēmas (piemēram, ATS27, CMU28 un IBM29 sistēmas) izmanto frāžu tulkošanas metodes. Jaunākās SMT tendences atspoguļo darbs pie lingvistiskas anotācijas iestrādāšanas vārdu līmenī ar faktorizētiem tulkošanas modeļiem30 vai koka veida modeļiem31. Tas uzlabo mašīntulkošanas kvalitāti īpaši tajās valodās, kam ir bagātīga morfoloģija un brīva vārdu kārtība, kā arī palīdz risināt tādas problēmas kā atstatu vārdu secības pārkārtošana un teikumu līmeņa gramatiskā saskaņotība. Ar statistikas metodēm SMT analizē iepriekš tulkotus tekstus (tā saucamā trenēšana), izveido statistiskos modeļus un tos izmanto jaunu tekstu tulkošanai. SMT izveidošana un pielāgošana ir daudz lētāka par RBMT. Lai izveidotu vienkāršu SMT sistēmu, ir nepieciešamas platformas sistēmu trenēšanai un darbināšanai un liels tekstu korpuss sistēmu trenēšanai. Akadēmiskajā vidē izveidotas labas atvērtā koda platformas SMT trenēšanai un darbināšanai - Moses MT rīkkopa, Giza++ tekstu sastatīšanas rīkkopa, SRILM valodas modelēšanas rīkkopa32 un citi atvērti risinājumi. Piemēram, Moses MT rīkkopa ir pilnīga tulkošanas sistēma, kas tiek izplatīta ar LGPL (Lesser General Public License) licenci. Tajā ir visi nepieciešamie komponenti, lai veiktu datu priekšapstrādi un trenētu tulkošanas un valodu modeļus. Moses MT rīkkopai ir aktīva pētnieku kopiena; un kopš 2007. gada 1. marta tā ir lejupielādēta vairāk nekā 1000 reižu. ES 7.ietvarprogrammas projekts EuroMatrixPlus33 ir parādījis, kā atvērtā koda rīkus un publiski pieejamos datus var izmantot, lai izveidotu SMT sistēmas visu ES oficiālo valodu pāriem. Atvērtā koda platformas SMT trenēšanai un darbināšanai ir izmantojamas arī latviešu valodai, trenējot uz ļoti liela apjoma latviešu, angļu un krievu paralēlā teksta korpusiem. Tulkošanas kvalitātes uzlabošanai šīm platformām jāizstrādā valodu specifiski moduļi. Tātad MT e-pakalpojuma vajadzībām nepieciešamo sistēmu var veidot, izmantojot esošās atvērtā koda platformas, bet, lai sistēma būtu pielāgota konkrētajai jomai un tulkošanas virzienam, ir nepieciešams liels tekstu korpuss un SMT sistēma ir īpaši jāpielāgo tulkošanas virzienam, to papildinot ar zināšanām par valodu - morfoloģiju, teikuma sintaksi u.tml. 3 Izmaiņu pamatojums un būtība Koncepcijas veidošanas laikā visa informācija, kas ir pieejama potenciālajiem elektronisko pakalpojumu lietotājiem, kā arī lielākā daļa no valsts pārvaldes iestāžu informatīvajos resursos publicējamās aktuālās informācijas ir pieejama tikai latviešu valodā. Ieviešot MT sistēmu, tiks nodrošināta: 1)  automātiska esošo un plānoto e-pakalpojumu informācijas tulkošana, padarot šos pakalpojumus pieejamākus plašākai sabiedrības daļai, tajā pašā laikā ievērojot normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietošanu; 2)  risinājums, kas ļaus valsts pārvaldes mājaslapu apmeklētājiem veikt tajās esošās informācijas kvalitatīvu tulkošanu uz angļu un krievu valodām. Projekta mērķus var definēt šādi: 1)  samazināt klātienē sniedzamo publisko pakalpojumu apjomu, nodrošinot lielāku e-pakalpojumu izmantošanu; 2)  sekmēt e-pakalpojumu izplatību, padarot informāciju pieejamu plašākai sabiedrības daļai; 3)  veicināt sabiedrības informētību par valsts pārvaldes procesiem un veicināt tās līdzdalību, nodrošinot informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām; 4)  veicināt sabiedrības iespēju lasīt informāciju citās valodās, izmantojot MT sistēmu. Projekta rezultātā izveidotās sistēmas lietotāji būs valsts pārvaldes iestādes un to klienti - ministrijas un pašvaldības, kā arī to padotības iestādes un kapitālsabiedrības, uz kurām ir attiecināms esošais normatīvais regulējums par informācijas sniegšanu iedzīvotājiem. Kā papildus ieguvumu var minēt esošo kultūrvēsturisko vērtību pieejamības paplašināšanu, jo dažādiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar dažādiem materiāliem tiem saprotamā valodā, piemēram - Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajiem materiāliem (padomju laika periodika, latviešu oriģinālliteratūra u.c. materiāli), kā arī tie Latvijas iedzīvotāji, kas nepārvalda angļu un krievu valodas varēs piekļūt šajās valodās esošajiem resursiem. Projekta rezultātus varēs izmantot latviešu valodas tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanā, valodas resursu bāzes izveidē tālākām akadēmiskām un lietišķām izstrādēm un integrācijai kopējā ES valodu resursu infrastruktūrā. Lai nodrošinātu sistēmas pilnvērtīgi izmantošanu un turpmākās attīstības iespēju, ir nepieciešams veikt arī attiecīgas izmaiņas vairākos normatīvos aktos (informācija par nepieciešamajām izmaiņām ir pieejama sadaļā Nr.0 4.4 Plānotais tiesiskais regulējums). 3.1  Nacionālais korpuss Valodas pastāvēšanas un attīstības nodrošināšanai digitālajā laikmetā tai nepieciešams bāzes atbalsts - pamatresursi (piem., vārdnīcas) un rīki (piem., pareizrakstības pārbaudes rīki, mašīntulkošana) (http://www.elsnet.org/dox/krauwer-specom2003.pdf). Valodas korpusu speciālisti uzskata par vienu no visnozīmīgākajiem pamatresursiem, kas kalpo par pamatu pārējo resursu un rīku izstrādei. Latviešu valodas nacionālais korpuss veidos datorizētu latviešu rakstu valodas krājumu, kas atspoguļos mūsdienu latviešu valodu un tās vēsturisko attīstību. Tas ir nepieciešams latviešu valodas pastāvēšanai globālajā datorizētajā pasaulē. Korpuss ir vajadzīgs ne tikai automatizētās tulkošanas sistēmu veidošanai, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu vārdnīcu sastādīšanai, valodas un sociolingvistiskiem pētījumiem, mācību līdzekļu sagatavošanai, pareizrakstības un gramatikas automatizētas pārbaudes izstrādei, un citiem pielietojumiem, bez kuriem mūsdienās nav iespējama pilnvērtīga valodas attīstība. Lai nodrošinātu nacionālo valodu attīstību, daudzas valstis jau izveidojušas šādus nacionālas nozīmes korpusus, piemēram, Čehu valodas nacionālo korpusu, Poļu valodas nacionālo korpusu, Horvātu valodas nacionālo korpusu, Ungāru valodas nacionālo korpusu, Krievu valodas nacionālo korpusu, Slovēņu nacionālo korpusu u.c. 3.2  Mašīntulkošanas sistēma kā iestrāde dalībai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā Eiropas Komisija izstrādājusi un iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF - Connecting Europe Facility) 2014.-2020.gadam (http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/news/speeches-statements/pdf/20111019_2_en.pdf). Šis instruments ar kopējo finansējumu 50 miljardi EUR ietver sadaļu par pieejas nodrošināšanu publiskā sektora informācijai un daudzvalodu pakalpojumus (Enabling access to public sector information and multilingual services). Tā ietvaros paredzēts saslēgt vienotā infrastruktūrā nacionālo valodu mašīntulkošanu un citus valodu tehnoloģiju pakalpojumus. Mašīntulkošanas infrastruktūras izveide Latvijā sniegs iespēju iekļauties ES digitālo pakalpojumu infrastruktūrā un izmantot ES finansējumu tās tālākai uzturēšanai un attīstībai. 3.3  Mašīntulkošanas sociālā un ekonomiskā nozīme ·  Mašīntulkojums nodrošinās pieeju valsts institūciju informācijai citās valodās, kas citu valstu iedzīvotājiem ārpus Latvijas ļaus nepastarpināti iepazīties ar mūsu valstī notiekošo. Tas palīdzēs mazināt negatīvo ietekmi, ko rada atsevišķi tendenciozi ārvalstu informācijas kanāli. ·  Mašīntulkojums atvieglos integrāciju Latvijas sabiedrībā nesenajiem ieceļotājiem. ·  Mašīntulkojums palīdzēs ārvalstu uzņēmumiem veikt uzņēmējdarbību un investīcijas Latvijā. ·  Mašīntulkojums cittautiešiem palīdzēs apgūt latviešu valodu, jo dos iespēju vienlaicīgi redzēt gan konkrētā teikuma mašīntulkojumu, gan latvisko oriģināltekstu. ·  Mašīntulkojums padarīs pasaulei pieejamākas un zināmākas Latvijas kultūras vērtības, padarot kultūras un atmiņas institūciju digitālos krājumus pieejamus citās valodās. 4 Plānotās situācijas apraksts 4.1  Plānotie procesi 4.1.1  Analīze Plānotie MT procesi ir iedalāmi: -  Plānotie procesi, lai nodrošinātu MT iedarbināšanu; -  Plānotie procesi MT sistēmas darbināšanā. Lai izveidotu MT servisu integrēšanai e‑pakalpojumos, ir nepieciešami procesi: 2.tabula "MT izveidošanai plānotie procesi" Nr. Process Mērķi Rezultāti 1.  Valodu korpusa izveide Izveidot mašīntulkošanas sistēmas prasībām un projekta specifikai atbilstošu monolingvālo un paralēlo valodu korpusu (latviešu-angļu, latviešu-krievu) Pietiekams vārdu un teikumu kopums MT sistēmas attīstīšanai 2.  jāizveido bāzes MT serviss, izmantojot pieejamās SMT platformas un jau pieejamos paralēlo un monolingvālo tekstu korpusus; Izveidot atbilstošo programmnodrošinājumu un notestēt tā darbību Izstrādāta un notestēta programmatūra 3.  jāpielāgo SMT sistēmas konkrētiem valodu pāriem un e-pakalpojumu specifikai; Pielāgot izveidoto MT servisu nepieciešamajai valodas specifikai Izveidotais risinājums spēj nodrošināt kvalitatīvu, plānotajiem teksta korpusiem piemērotu tulkošanu. 4.  jāizveido MT servisam nepieciešamā infrastruktūra (gan programmatūras, gan aparatūras); Panākt izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem (piem. ātrumiem, pieejamībai) atbilstošu MT servisa darbību Iegādāta, uzstādīta (iedarbināta) un notestēta MT servisam nepieciešamā infrastruktūra 5.  MT serviss jāieintegrē e-pakalpojumu vidē. Uzlabot e-pakalpojumu vidi un palaist darbībā MT servisu MT e-pakalpojums ir integrēts esošo e-pakalpojumu vidē gan kā autonoms serviss, gan integrēts esošo/plānoto e-pakalpojumu infrastruktūrā Lai nodrošinātu MT e-pakalpojuma ilgtspēju, ir nepieciešami šādi procesi: 3.tabula "MT darbināšanai plānotie procesi" Nr. Process Mērķi Rezultāti 1.  MT iekļaušana jaunos e-pakalpojumos un plašs izveidotā MT logrīka lietojums Paplašināt MT lietojumu e‑pakalpojumos Visos jaunajos e-pakalpojumos tiek izmantots MT serviss tulkošanas nodrošināšanai. MT logrīks tiek izmantots arī citos valsts pārvaldes publiskotajos materiālos 2.  Valodu korpusa papildināšanas process Nodrošināt tulkojumu kvalitātes pastāvīgu uzlabošanu un MT pielaisto kļūdu samazināšanos MT tulkojuma kvalitāte arvien vairāk pietuvojas cilvēka veiktam kvalitatīvam tulkojumam 3.  Infrastruktūras un programmatūras uzturēšanas process Nodrošināt MT servisa darbību MT serviss ir pieejams 4.1.2  Esošo valodas korpusu izpēte Lai izveidotu angļu-latviešu MT sistēmu, ir nepieciešams gan angļu-latviešu paralēlais korpuss, gan latviešu monolingvālais korpuss. SMT platformas izmanto paralēlo korpusu, lai no tā izgūtu vārdu un frāžu tulkojumus un to varbūtības, un monolingvālo korpusu, lai no tā izgūtu informāciju par izejas valodas tekstu, piemēram, vārdu un frāžu secību, vārdu savstarpējo saskaņojumu u.tml. Lai izveidotu sākuma līmeņa MT sistēmu šaurā jomā, ir nepieciešami vismaz 1,5 miljoni teikumu (apmēram 30 miljonu vārdu) dotās jomas paralēlais korpuss un vismaz 15 miljonu teikumu monolingvālais korpuss. MT sistēmu izveidē ir svarīgi gan vispārīga lietojuma korpusi, gan tieši jomai specifiski korpusi. Tiešā veidā mašīntulkošanā var izmantot tikai tādu paralēlu korpusu, kas ir apkopots un sastatīts teikumu līmenī. Vienkārši dokumenti un to tulkojumi otrā valodā nav tiešā veidā izmantojami, tie vispirms ir jāapstrādā - no tiem ir jāizvelk teksts un jāsastata pa teikumiem. 4.1.2.1 Angļu-latviešu paralēlais korpuss Latvijā līdz šim nav veiktas mērķtiecīgas un valsts atbalstītas aktivitātes angļu-latviešu paralēlā korpusa izveidē. Ir vairākas aktivitātes kas ir notikušas Eiropas kontekstā un kuru rezultātā ir izveidoti arī vairāki angļu-latviešu paralēlie korpusi. Apjomīgākais un zināmākais no šiem korpusiem ir JRC-ACQUIS daudzvalodu korpuss34, kurā kā viena no korpusa 22 valodām ir arī latviešu valoda. Šajā korpusā ir apkopoti ES dokumentu tulkojumi, kas ir veikti Latvijai iestājoties ES. Korpusā ir apmēram 1,3 miljoni paralēlu angļu latviešu teikumu. Cits ar ES dokumentāciju saistīts daudzvalodu korpuss, kurā ir arī latviešu valoda, ir DGT-TM daudzvalodu korpuss35. Arī šajā korpusā ir ES dokumentu tulkojumi. Korpusā ir apmēram 1,1 miljons paralēlu angļu-latviešu teikumu. Šis korpuss lielā mērā pārklājas ar JRC-ACQUIS korpusu, taču tas ir izveidots citādi un tajā ir teksti, kas nav iekļauti JRC-ACQUIS. Angļu-latviešu paralēlais korpuss ir pieejams arī OPUS daudzvalodu korpusā36. OPUS korpusā ir apkopoti paralēlie teksti no dažādām jomām, tai skaitā, programmatūras lokalizācija, filmu subtitri, medicīna u.c. Latviešu valoda vērā ņemamā apjomā ir pārstāvēta tikai OPUS ietilpstošajā EMEA korpusā37, kas satur apmēram 300 tūkstošus paralēlus angļu-latviešu teikumus medicīnas jomā. Minētie paralēlie angļu-latviešu korpusi jau apkopoti, sastatīti teikumu līmenī, ir derīgi izmantošanai MT sistēmu izveidošanai un ir publiski pieejami. Eksistē arī citi paralēli teksti, kas vai nu nav apkopoti un sastatīti, vai nav publiski pieejami. Piemēram, ne visi teksti, kas ir tulkoti ES institūcijās, ir iekļauti DGT-TM un JRC-ACQUIS korpusos, ir arī daudz ar Latvijas likumdošanu un valsts pārvaldi saistītu tekstu tulkojumi, ko veic VVC38 (iepriekš TTC). Lielākais paralēlo tekstu avots var būt grāmatas, kas ir tulkotas no angļu valodas latviski un otrādi. Ļoti daudz teksta tiek tulkots dažādās firmās, kas sniedz tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumus. Tildes vadītajā ES 7.ietvarprogrammas projektā ACCURAT tiek izstrādātas metodes paralēlu teikumu un frāžu izgūšanai no tīmekļa39. Tilde sadarbībā ar Microsoft Research izveidojusi liela apjoma latviešu-angļu tīmekļa tekstu korpusu, ko šie uzņēmumi izmanto mašīntulkošanas tehnoloģiju pētniecībā40. Mašīntulkošanas izstrādē izmantojamas arī tulkojošās un terminoloģiskās vārdnīcas, piemēram, EuroTermBank41. Lai palīdzētu automatizēt tulkošanas procesu, virkne globālu un reģionālu IT uzņēmumu (Adobe, Oracle, Sun, Intel, Tilde, Microsoft u.c.) ir izveidojuši organizāciju TAUS Data Associaton42 (TAUS DA). Tā veido datubāzi ar šo un citu uzņēmumu produktu tekstu tulkojumiem dažādās valodās. TAUS DA datubāzē ir apkopoti tulkojumi, kas nāk no dažādām organizācijām - gan uzņēmumiem, gan ES institūcijām, gan individuāliem tulkotājiem. Šie tulkojumi ļoti noder gan tulkotāju darba efektivitātes celšanai, gan mašīntulkošanas sistēmu uzlabošanai. TAUS DA datubāzē ir arī daudz angļu-latviešu paralēlo tekstu, tai skaitā tādu, kas nav pieejami citos avotos. TAUS DA datubāze ir pieejama tikai TAUS DA biedriem. 4.1.2.2 Krievu-latviešu paralēlais korpuss Krievu-latviešu valodu pāris vērā ņemamā apjomā nav pārstāvēts nevienā no iepriekš minētajiem daudzvalodu paralēlajiem korpusiem, un nav arī zināmi citi paralēlie korpusi, kuros šis valodu pāris būtu pārstāvēts. Taču eksistē liels apjoms neapkopotu un nesastatītu krievu-latviešu tulkoto tekstu. Šādu tekstu piemēri ir Latvijas krievu kopienas veidoti un tulkoti teksti, ziņas, kas informē par notikumiem Latvijā gan krievu, gan latviešu valodā, padomju laika teksti, ļoti daudz teksta tiek tulkots dažādos uzņēmumos, kas sniedz tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumus. Lielākais avots krievu-latviešu paralēlā korpusa izveidei ir grāmatas, kas ir tulkotas no krievu valodas latviski un otrādi. 4.1.2.3 Latviešu monolingvālais korpuss Latviešu valodas korpusa izveide ietverta starp galvenajiem valsts valodas politikas īstenošanas uzdevumiem (Ministru kabineta 2010.g. 11.augusta rīkojums Nr.470 par grozījumiem Ministru kabineta 2005.g. 2.marta rīkojumā Nr.137 "Par Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2005.-2014.gadam"). 2005. gadā Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas Institūtā (LU MII) ar Valsts Valodas centra atbalstu tika izstrādāta "Latviešu valodas korpusa koncepcija". Koncepcija apraksta korpusa veidošanas pamatprincipus. Atbilstoši koncepcijai ir izveidots "Līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss", kura pašreizējā versija satur apmēram 3,5 miljoni vārdlietojumu. Korpusā iekļauti drukātie un elektroniskie materiāli, kas radušie pēc 1991. gada. Nesen korpuss papildināts ar automātisku morfoloģisko marķējumu. Korpuss izmantojams zinātniskiem mērķiem, lietojot programmu Bonito, kas ļauj korpusā meklēt, bet neļauj to lejuplādēt un izmantot SMT trenēšanai. LU MII tāpat izveidojis Latviešu valodas tīmekļa korpusu (aptuveni 100 milj. vārdlietojumu) un Latvijas Republikas 5.-9. Saeimas sēžu stenogrammu korpusu (vairāk nekā 20 milj. vārdlietojumu). Tāpat kā līdzsvarotais korpuss, arī šie korpusi ir izmantojami caur Bonito pārlūkprogrammu. Līdztekus iepriekš minētajiem korpusiem LU MII ir uzkrājis apjomīgas tekstu kolekcijas latviešu valodā. Kā nozīmīgākās minamas: Latviešu literatūras klasika, Latviešu literatūras zelta fonds un Folkloristikas elektroniskā bibliotēka. Pilns LU MII resursu uzskaitījums dots http://valoda.ailab.lv. Latviešu valodas korpusa satura izveidē ir iesaistīta arī Latvijas Nacionālā bibliotēka, kā piemēru var minēt periodikas sadaļu Nacionālajā digitālajā bibliotēkā. Taču arī šajā korpusā ir iespējams tikai meklēt un tas tiešā veidā bez papildus apstrādes nav izmantojams SMT trenēšanai. Lai izveidotu valsts pārvaldes vajadzībām piemērotu SMT sistēmu, ir nepieciešams gan liela apjoma vispārēja lietojuma latviešu valodas korpuss (vismaz 25 milj. teikumu), gan latviešu valodas korpuss, kas satur tekstus no valsts pārvaldes jomas (vismaz 25 milj. teikumu). Kā šeit sniegtajā pārskatā redzams, pašlaik šādi korpusi nepieciešamajā apjomā vēl nav pieejami. Lielākais no šobrīd esošajiem latviešu valodas korpusiem ir LU Matemātikas un informātikas institūta veidotais "Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss", kas satur tikai apmēram 3,5 milj. vārdlietojumu. Korpuss ir balansēts un ietver tikai nedaudz tekstu, kas ir saistīti ar valsts pārvaldi. Korpuss ir paredzēts latviešu valodas pētīšanas vajadzībām un nav veidots, lai to izmantotu SMT sistēmu izveidei. Tomēr, lai arī šis korpuss ir samērā neliels un veidots citiem mērķiem, tas var tikt izmantots kā viens no resursiem SMT sistēmu izveidē. Liela apjoma latviešu daiļliteratūras un enciklopēdiskās literatūras korpusu izveidojusi Tilde. Tas pieejams individuālu vienumu lasīšanas režīmā portālā http://letonika.lv . Arī citās Latvijas zinātniskajās un mācību iestādēs tiek uzkrāti dažādi latviešu valodas teksti. Pirms diviem gadiem CLARIN projektā43 apzinātie valodas resursi atrodami: http://valoda.ailab.lv/clarin/resursu_un_riku_parskats.jsp. 4.1.2.4 Angļu monolingvālais korpuss Angļu valodas korpusi ir daudz pieejamāki, eksistē vairāki apjomīgi, plaši zināmi un pieejami angļu valodas korpusi, piemēram, American National Corpus44 (22 milj. vārdu), Bank of English45 (525 milj. vārdu), British National Corpus46 (100 milj. vārdu), Corpus of Contemporary American English47 (410 milj. vārdu), International Corpus of English48, Oxford English Corpus49 (vairāk kā 2 mljrd. vārdu), Leipzig Corpora Collection (21 milj. vārdu) un daudzi citi. SMT trenēšanā plaši tiek izmantoti arī ziņu korpusi, piemēram, News Commentary Corpus50 (440 milj. vārdi) un English Gigaword corpus51 (1,6 mljrd. vārdu), Europarl daudzvalodu korpusa52 angļu daļa (51 milj. vārdu) un automātiski no interneta savākti angļu tekstu korpusi, piemēram, Google n-gramu korpuss53 (apmēram 1 trilj. vārdu). Trenējot jomai pielāgotu SMT sistēmu, ir svarīgi izmantot arī jomai specifisku monolingvālo korpusu. ePakalpojumu jomai vistuvākais pieejamais angļu monolingvālais korpuss ir Europarl korpusa angļu daļa. 4.1.2.5 Krievu monolingvālais korpuss Krievu valodas nacionālais korpuss54 satur aptuveni 140 miljonu vārdlietojumus un ir paredzēts galvenokārt zinātniskiem pētījumiem krievu valodas leksikā, gramatikā un vēsturē, kā arī mācību mērķiem. Korpuss ir reprezentatīvs (satur dažāda tipa runas un teksta resursus dažādos žanros, ieskaitot daiļliteratūru, publicistiku, mācību, zinātņu, lietišķu, kā arī dialektu tekstus); sabalansēts (resursu laika un skaitļa ziņā); anotēts (satur metateksta, morfoloģisku, akcentu un semantisku anotāciju). Esošo korpusu ir plānots paplašināt līdz 200 miljonu vārdiem un papildināt ar sintaksisku anotāciju55. Korpuss ir pieejams meklēšanai internetā caur korpusa meklēšanas lapu56 un nav paredzēts izplatīšanai. Pašlaik korpuss nav pieejams lejupielādēšanai. Krievu literārās valodas korpuss57 58satur aptuveni miljonu vārdlietojumus un ir paredzēts galvenokārt zinātniskiem pētījumiem. Korpuss ir reprezentatīvs (satur dažāda tipa teksta resursus dažādos žanros, ieskaitot daiļliteratūru, publicistiku un zinātņu tekstus); sabalansēts (resursu laika un skaitļa ziņā); anotēts (satur morfoloģisku anotāciju). Korpuss nav pieejams lejupielādēšanai. Krievu tekstu Upsalas korpuss59 ietver 600 daiļliteratūras un informatīvus tekstus krievu valodā (korpusa apjoms ir miljons vārdlietojumu). Informatīvie teksti ir dažādās nozarēs no 1985. gada līdz 1989. gadam (ekonomika, politika, sociālās zinības, vēsture, likumdošana u.c.). Daiļliteratūras korpusa daļa ietver aptuveni 40 autoru darbus. Korpuss nav anotēts. Korpuss nav pieejams lejupielādēšanai. Krievu valodas avīžu korpuss60 satur aptuveni miljonu vārdlietojumus no avīzēm krievu valodā 20. gadsimta beigās. Korpuss ir anotēts (žanru anotācija). Korpuss ir pieejams meklēšanai internetā caur korpusa meklēšanas lapu61. Korpuss nav pieejams lejupielādēšanai. Krievu valodas Tībingenes korpuss62 satur aptuveni 25 miljonus vārdlietojumus. Korpusa resursi: Upsalas korpuss, periodika, daiļliteratūra. Korpuss ir automatizēti anotēts ar morfoloģisku63. Korpuss ir paredzēts meklēšanai internetā. Korpuss nav pieejams lejupielādēšanai. Krievu valodas uzziņas korpuss64 65 (Russian Reference Corpus): pilota versija ietvēra aptuveni 35 miljonus vārdlietojumus. 45% no korpusa resursiem ir daiļliteratūra, un pārējie ir dažādu nozaru teksti (ieskaitot avīžu, zinātņu un citu žanru tekstus). Korpuss ir lematizēts un morfoloģiski anotēts. Korpuss ir potenciāli pieejams lejupielādēšanai. Krievu valodas interneta korpuss66 67. Korpusa avoti ir interneta resursi. Korpuss ir potenciāli pieejams lejupielādēšanai. 4.1.2.6 Apkopojums par esošajiem valodas korpusiem Apkopojot iepriekš rakstīto, var secināt, ka: -  jau eksistē gatavi korpusi, kas nepieciešami, lai izveidotu sākuma līmeņa angļu-latviešu un latviešu-angļu SMT sistēmas, tās gan nebūs labi piemērotas valsts pārvaldes specifikai, -  situācija ir sliktāka ar latviešu-krievu virzienu, pašlaik vēl nav gatavu korpusu, ko varētu izmantot pat sākuma līmeņa SMT izveidei, rezultātā latviešu-krievu korpusa izveide ir apjomīgāks uzdevums šajā projektā, -  nav gatavu korpusu valsts pārvaldes jomā, tāpēc tie projektā būs jāizveido, bet korpusu izveidei nepieciešamie teksti eksistē. 4.1.3  Valodas Korpusu izveide Lai izveidotu angļu-latviešu MT sistēmu, ir nepieciešams gan angļu-latviešu paralēlais korpuss, gan latviešu monolingvālais korpuss. SMT platformas izmanto paralēlo korpusu, lai no tā izgūtu vārdu un frāžu tulkojumus un to varbūtības, un monolingvālo korpusu, lai no tā izgūtu informāciju par izejas valodas tekstu, piemēram, vārdu un frāžu secību, vārdu savstarpējo saskaņojumu u.tml. Lai izveidotu sākuma līmeņa MT sistēmu šaurā jomā, ir nepieciešami vismaz 1,5 miljoni teikumi (apmēram 30 miljonu vārdu) dotās jomas paralēlais korpuss un vismaz 15 miljonu teikumu monolingvālais korpuss. Augstas kvalitātes MT sistēmas izveidei nepieciešams vairāku desmitu miljonu teikumu liels paralēlais korpuss un vairāku simtu miljonu teikumu liels monolingvālais korpuss. MT izveidei nepieciešamā korpusa apjoms ir atkarīgs arī no valodu specifikas, ja MT sistēmas ieejas un izejas valodas ir līdzīgas un tām ir samērā vienkārša morfoloģija, tad nepieciešams mazāks korpuss, ja valodas ir stipri atšķirīgas, tām ir sarežģīta morfoloģija un būtiski atšķirīga vārdu kārtība teikumā, tad MT izveidei nepieciešams būtiski lielāks korpuss. MT izveidei un pielāgošanai konkrētajai jomai tiek izmantoti gan konkrētās jomas korpusi, gan vispārīga lietojuma korpusi. Statistiskie modeļi tiek izveidoti gan no vieniem, gan otriem datiem, bet tulkojot šie modeļi tiek lietoti ar dažādiem svariem. Tas ļauj MT sistēmai gan efektīvi pielāgoties konkrētam lietojumam, gan izmantot statistiski ticamus modeļus retāk lietotu vārdu tulkošanai un vispārēja lietojuma tekstu tulkošanai. Svarīgi arī korpusu anotēt ar metadatiem, kas ļautu to vēlāk sašķirot vispārīga lietojuma korpusā un jomai (e-pakalpojumiem) specifiskajā korpusā. Īpaša uzmanība pievēršama valsts pārvaldes tematikai atbilstošu paralēlo dokumentu savākšanai, lai specializētu MT sistēmas tieši šai jomai, t.i., lai sistēmas spētu piemēroties šīs jomas specifiskajai terminoloģijai, valodas konstrukcijām un stilistiskajām īpatnībām. Projektā jānodrošina 3 tulkošanas virzieni - angļu-latviešu, latviešu-angļu un latviešu-krievu, tāpēc jāvāc gan latviešu-angļu, gan latviešu-krievu paralēlais korpuss, gan monolingvālais korpuss visās 3 valodās. Ņemot vērā iepriekš minēto, 4.tabula "Projektā nepieciešamie korpusi un to apjoma novērtējums parāda, kādi korpusi ir jāizveido (vai jāapkopo jau esoši) un kādiem ir jābūt šo korpusu apjomiem. Tabulā dots gan minimālais korpusa apjoms, kas ļautu izveidot tikai sākuma līmeņa SMT sistēmu, un bāzes korpusa apjoms, kas ļautu izveidot samērā labas kvalitātes SMT sistēmu. Veicot apjoma novērtējumu, ņemta vērā gan valodu pāra, gan jomas specifika, gan tekstu pieejamība. 4.tabula "Projektā nepieciešamie korpusi un to apjoma novērtējums" Korpuss Joma Korpusa tips Sākuma apjoms (milj. teikumu) Bāzes apjoms (milj. teikumu) angļu-latviešu vispārēja paralēlais 1,5 5 krievu-latviešu vispārēja paralēlais 1,5 5 angļu-latviešu valsts pārvalde paralēlais 0,3 2 krievu-latviešu valsts pārvalde paralēlais 0,3 2 Angļu vispārēja monolingvālais 15 50 Latviešu vispārēja monolingvālais 25 75 Krievu vispārēja monolingvālais 25 75 Angļu valsts pārvalde monolingvālais 5 15 Latviešu valsts pārvalde monolingvālais 7 20 Krievu valsts pārvalde monolingvālais 7 20 Lai tekstu korpuss būtu izmantojams SMT sistēmu izveidei, tam ir jābūt sagatavotam SMT sistēmu trenēšanai nepieciešamā formātā. Monolingvālajiem korpusiem ir jābūt vienkārša teksta formātā (plain text), UTF-8 kodējumā, katram teikumam jābūt jaunā rindā un teikumiem korpusā ir jābūt unikāliem. Paralēlajiem korpusiem, atšķirībā no monolingvālajiem, ir jābūt arī sastatītiem teikumu līmenī, tāpēc paralēlajiem korpusiem ir jābūt kā 2 failiem vienkārša teksta formātā (plain text), UTF-8 kodējumā, katram teikumam jābūt jaunā rindā. Vienā failā ir jābūt vienas valodas teikumiem, otrā - otras valodas teikumiem. Teikumu sastatījums tiek nodrošināts ar secību failos, t.i., abu failu katrā rindiņā ir teikumi, kas ir viens otra tulkojums. Paralēlajā korpusā teikumu pāriem ir jābūt unikāliem. Gan paralēlie, gan monolingvālie korpusi tiek veidoti no tekstiem, kas sākotnēji nav tādā formā kā beigās ir nepieciešams. Izejas teksti var būt gan dokumenti Microsoft Word, PDF, HTML vai citos formātos, gan drukāti teksti, piemēram, grāmatas, avīzes u.tml. Ja korpusa izveidē tiek izmantoti drukāti teksti, tad tie ir jāskenē, jāsaglabā kā attēli un jāpārvērš elektroniskos dokumentos, veicot OCR procesu. OCR procesā ir jānodrošina vismaz 98% atpazīšanas precizitāte. Tā kā izveidojamo korpusu apjoms ir ļoti liels, tad visām tekstu apstrādes darbībām (skenēšana, OCR, dažādu dokumentu formātu pārveide par vienkāršu tekstu, teksta dalīšana teikumos, paralēlo tekstu sastatīšana, kvalitātes novērtēšana u.tml.) ir jābūt automatizētām, jo manuāla šādu darbu veikšana ir lēns un ļoti dārgs process. Tā kā automatizētos liela apjoma tekstu apstrādes procesos vienmēr var gadīties dažādas grūti pamanāmas kļūdas un nepilnības, korpusa izveides laikā ir jāsaglabā visi dokumenti (ieskaitot starprezultātus) un programmas, kas tika izmantotas, lai vēlāk būtu iespējams labot kļūdas procesos un atkārtoti izpildīt automātiskos procesus. Tādēļ visi korpusa izveidē izmantotie dokumenti un programmas ir uzskatāmi par korpusa sastāvdaļu. MT kvalitāte ir galvenokārt atkarīga tieši no tekstu korpusa apjoma un kvalitātes. Eksistē ļoti daudz paralēla teksta, kas būtu noderīgs MT izveidei, taču nodrošināt tā pieejamību var būt sarežģīti. Jāapzinās, ka tulkotie teksti ir izkaisīti, atrodas dažādās vietās, ir dažādos formātos, nav sastatīti, nav mehānismu, kā nodrošināt, ka dažādās institūcijās tulkoti teksti tiek apkopoti u.c. Tāpēc daudzvalodu korpusa vākšana projektā ir prioritārs uzdevums, kura progress nepārtraukti jāizvērtē. Iespējams, ka uzdevuma efektīvai veikšanai nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas risinātu tekstu pieejamības un lietošanas tiesību jautājumus. MT sistēmas kvalitāte un efektīvs lietojums ir atkarīgi no vides izmaiņām. Sistēma, kas ir izveidota izmantojot šodien pieejamos tekstu korpusus, vairs nebūs tikpat efektīva nākotnē, jo, laikam ejot mainās valoda, mainās joma, parādās jauni e-pakalpojumi, notikumi, aktualitātes un prioritātes. Ir risks, ka sistēma var novecot. Jāparedz sistēmas uzturēšana ilgtermiņā. Tekstu korpusa atjaunināšanai ir jāturpinās arī pēc sistēmas ieviešanas, un MT sistēma ir regulāri jāpārtrenē izmantojot visus jaunākos datus. Realizējot projektu tiek plānots atbildību par valodu korpusa izveidošanu un adaptēšanu pilnībā nodot sistēmas izstrādātājam, tādejādi samazinot ar to saistītos riskus un nodrošinot efektīvu līdzekļu izmantošanu. 4.1.4  MT sistēma Pašlaik ir pieejami vairāki publiski MT servisi, piemēram Google Translator, Microsoft Translator, taču tiešā veidā tie nav izmantojami kā MT servisi e-pārvaldes jomā, jo nav pielāgoti konkrētajai jomai, kā rezultātā tulkojuma kvalitāte nav augsta, un tie nenodrošina vajadzīgās pakalpojuma drošības prasības. Tajā pašā laikā šie servisi var kalpot kā piemēri, kas parāda, kā mašīntulkošana var tikt integrēta dažādos tiešsaistes pakalpojumos. Ar e-Pārvaldi saistītie pakalpojumi tipiski ir pieejami, izmantojot interneta pārlūkprogrammu, un tos plaši lieto lietotāji, kas savos datoros nav instalējuši nekādu speciālu programmatūru, lai piekļūtu šiem pakalpojumiem. Tāpēc arī MT pakalpojumam ir jābūt pieejamam izmantojot tikai interneta pārlūkprogrammu sniegtās iespējas, un MT servisa nodrošināšanai neder lietotāja datorā instalējama programmatūra, tai skaitā interneta pārlūkprogrammu paplašinājumi jeb pievienojumprogrammas. Ja neapskatām lietotāja datorā instalējamas programmas, tad eksistē 2 klasiski veidi kā MT servisus ieintegrēt interneta vietnēs - 1) izmantojot tulkošanas logrīku (widget) 2) izmantojot tulkošanas API. Izmantojot tulkošanas logrīku, MT integrēšana interneta lapā ir ļoti vienkārša un neprasa būtiskas izmaiņas jau esošajās lapās. Tulkošanas logrīka integrēšana jau esošās ar e-Pārvaldi saistītās lapās neprasa izmaiņas šo lapu funkcionalitātē, šādas integrēšanas veikšanā nav jāiesaista programmatūras izstrādātāji un to var veikt lapas satura redaktori. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapā68 69 var redzēt, kā tajā, izmantojot Microsoft Translator tulkošanas logrīku70, ir integrēta MT. Cits veids kā ieintegrēt MT servisu ir izmantot mašīntulkošanas API. Šis veids ir tehnoloģiski sarežģītāks, tas prasa programmatūras izstrādātāju iesaistīšanos. Taču tas ļauj veidot funkcionāli spēcīgākus risinājumus. Piemēram, šādā veidā integrējot lapas veidotājiem ir pilna kontrole pār to kuras daļas lapā tiks mašīntulkotas, kuras netiks, kad un kādā virzienā teksts tiks tulkots, kā arī ir iespēja izmantot MT pakalpojumu lejuplādējamu dok …